Nīls Ārmstrongs

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10.xsd" version="0.10" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.39.0-wmf.21</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="2300" case="first-letter">Gadget</namespace>
      <namespace key="2301" case="first-letter">Gadget talk</namespace>
      <namespace key="2302" case="case-sensitive">Gadget definition</namespace>
      <namespace key="2303" case="case-sensitive">Gadget definition talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Nīls Ārmstrongs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2211</id>
    <revision>
      <id>3659021</id>
      <parentid>3585824</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:05:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6363" xml:space="preserve">{{Kosmonauta infokaste
|             platums = 
|               vārds = Nīls Ārmstrongs
|          vārds_orig = ''Neil Armstrong''
|              attēls = Neil Armstrong pose.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = Nīls Ārmstrongs 1969. gadā
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1930
|          dz_mēnesis = 8
|            dz_diena = 5
|            dz_vieta = [[Vepakoneta]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]], [[Amerikas Savienotās Valstis]]
|              m_gads = 2012
|           m_mēnesis = 8
|             m_diena = 25
|             m_vieta = 
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = {{USA}}
|             tautība = 
|            paraksts = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =   
|           kos_veids = ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' astronauts
|        nodarbošanās =
|  nodarbošanās_tagad =
|  nodarbošanās_agrāk = [[lidotājs]]
|            d_pakāpe =                  
|        kos_koplaiks = 8 d 14 h 10 min                  
|       kos_iesaukums = 1962.
|          kos_misija = 1. ''[[Gemini 8]]''&lt;br /&gt;2. ''[[Apollo 11]]''
|            kos_kuģi = 
}}

'''Nīls Aldens Ārmstrongs''' ({{val-en|Neil Alden Armstrong}}; dzimis {{dat|1930|8|5}}, miris {{dat|2012|8|25}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] lidotājs izmēģinātājs, [[kosmonauts|astronauts]] un pirmais cilvēks, kas ir izkāpis uz [[Mēness]].

== Biogrāfija ==
Ārmstrongs ir dzimis {{dat|1930|8|5||bez}} [[Vapakoneta|Vapakonetā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā. 1946. gadā, savā 16. [[dzimšanas diena|dzimšanas dienā]], Ārmstrongs ieguva [[lidmašīnas pilots|lidmašīnas pilota]] tiesības. Viņš [[Perdjū Universitāte|Perdjū Universitātē]] (''Purdue University'') studēja [[aeroinženierija|aeroinženieriju]], bet 1950. gadā studijas pārtrauca, jo uzsāka dienestu [[Korejas karš|Korejas kara]] laikā kā [[reaktīvais iznīcinātājs|reaktīvā iznīcinātāja]] pilots. Kara laikā viņa pilotētā lidmašīna vienu reizi tika notriekta. Ārmstrongs saņēma trīs [[Gaisa medaļa]]s (''Air Medal''). 1955. gadā pabeidza studijas un kļuva par civilo izmēģinātājpilotu [[Nacionālā konsultatīvā komiteja aeronautikā|Nacionālajā konsultatīvajā komitejā aeronautikā]] (''National Advisory Committee for Aeronautics'', NACA). 1958. gadā par NACA pēcteci kļuva [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija]] (NASA), kur Ārmstrongs arī darbojās kā izmēģinātājpilots. Viņš savā karjerā lidojis ar vairāk nekā 200 lidaparātu modeļiem,&lt;!--nolidoja vairāk nekā 1100 stundas--&gt; tai skaitā septiņus lidojumus veicis ar raķešlidmašīnu ''[[North American X-15|X-15]]''.

1962. gadā Ārmstrongs pievienojās kosmosa izpētes programmai NASA otrajā astronautu grupā.
1965. gada augustā bija komandējošais pilots ''[[Gemini 5]]'' dublieru apkalpē.

Savu pirmo kosmisko lidojumu Ārmstrongs kā ''[[Gemini 8]]'' komandējošais pilots kopā ar [[Deivids Skots|Deividu Skotu]] veica {{dat|1966|3|16||bez}}. Tika veikts pirmais manuālais [[tuvošanās manevrs]] vēsturē: misijas laikā kosmosa kuģis saslēdzās ar bezpilota raķešpakāpi ''[[Agena-8]]''. Pēc saslēgšanās raķetes vadības sistēmas traucējumi izraisīja nekontrolētu kosmosa kuģa griešanos, tādēļ Ārmstrongs bija spiests pieņemt lēmumu atvienoties un attālināties no raķešpakāpes. Pēc tam ''Gemini'' sāka griezties arvien ātrāk, Ārmstrongam izdevās atgūt kontroli pār ''Gemini 8'' un veikt priekšlaicīgu nosēšanos [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]].

Nīls Ārmstrongs bija dublieris ''[[Gemini 11]]'' misijai, kas startēja {{dat|1966|9|12||bez}}.

{{dat|1969|7|16||bez}} tika uzsākta ''[[Apollo 11]]'' misija uz [[Mēness|Mēnesi]]. Apkalpē bija Nīls Ārmstrongs, [[Bazs Oldrins]] un [[Maikls Kolinss]]. Četras dienas vēlāk, pulksten 20:17 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'', Ārmstronga vadītais mēness nolaišanās modulis ''Eagle'' piezemējās [[Miera jūra]]s (''Mare Tranquillitatis'') dienvidrietumu pusē. Sešas stundas vēlāk, 21. jūlijā pulksten 02:56 ''UTC'' Ārmstrongs kļuva par pirmo cilvēku, kas uzkāpa uz Mēness virsmas. Šajā brīdī viņš teica leģendāros vārdus: &quot;Tas ir mazs solis cilvēkam, bet milzīgs lēciens cilvēcei&quot;.

1971. gadā Ārmstrongs atstāja ''NASA''. Pēc tam līdz 1980. gadam viņš Sinsinati Universitātē pasniedza aerokosmisko inženieriju. Ārmstrongs arī darbojās vairāku uzņēmumu padomēs un citos amatos dažādos laika posmos (biznesa lidmašīnu ražotājā ''[[Learjet|Gates Learjet]]'', enerģētikas uzņēmumā ''[[Cinergy|Cincinnati Gas &amp; Electric Company]]'', mediju uzņēmumā ''Taft Broadcasting'', aerokosmiskās rūpniecības uzņēmuma ''[[Thiokol]]'', urbšanas iekārtu ražotājā ''Cardwell International'', lidsabiedrībā ''[[United Airlines]]'', daudznozaru uzņēmuma ''[[Eaton Corporation]]'').

== Kosmisko lidojumu kopsavilkums ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot;
! [[Kosmosa kuģis]]
! Starta datums
! Nolaišanās datums
! Apkalpes biedri
! Amats
! Ilgums
|-
| ''[[Gemini 8]]''
| {{dat|1966|3|16|SK}}
| {{dat|1966|3|17|SK}}
| [[Deivids Skots]]
| Komandējošais pilots
| 10 h 41 min
|-
| ''[[Apollo 11]]''
| {{dat|1969|7|16|SK}}
| {{dat|1969|7|24|SK}}
| [[Maikls Kolinss]]&lt;br /&gt;[[Edvins Oldrins]]
| Komandieris
| 8 d 3 h 18 min
|}

== Ārpuskuģa aktivitātes ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot; v
! width=&quot;8%&quot;|'''Misija'''
! width=&quot;10%&quot;|'''Slūžu kamera'''
! width=&quot;18%&quot;|'''Kosmonauti''' 
! width=&quot;10%&quot;|'''Sākums''' ([[Universālais koordinētais laiks|UTC]])
! width=&quot;10%&quot;|'''Beigas'''
! width=&quot;10%&quot;|'''Ilgums'''
! '''Darbība'''
|-
| ''[[Apollo 11]]''
| ''Eagle''
| Nīls Ārmstrongs&lt;br /&gt;[[Bazs Oldrins]]
| {{dat|1969|7|21|SK}} 02:39:33
| 05:11:13
| 2 h 31 min 40 s
| Pirmā izkāpšana uz Mēness virsmas
|}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Neil Armstrong|Nīls Ārmstrongs}}
* [http://www.jsc.nasa.gov/Bios/htmlbios/armstrong-na.html Nīla Ārmstronga oficiālā NASA biogrāfija] {{en ikona}}

{{ASV astronauti}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ārmstrongs, Nīls}}
[[Kategorija:ASV izmēģinātājpiloti]]
[[Kategorija:ASV astronauti]]
[[Kategorija:Uz Mēness izkāpušie cilvēki]]
[[Kategorija:NASA astronauti]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>kxzdnjwxmoot4n4zj4jywm5qjwohdjz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pirmais pasaules karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2217</id>
    <revision>
      <id>3659204</id>
      <parentid>3607099</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:23:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="74409" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
|conflict    = Pirmais pasaules karš
|partof      = 
|image       = [[Attēls:WWImontage.jpg|300px]] 
|caption     = '''Pulksteņa rādītāja virzienā no augšas''': Ierakumi Rietumu frontē; [[Lielbritānija|britu]] tanks ''[[Mark IV]]'' šķērso ierakumus; britu karaliskās flotes kaujas kuģis ''Irresistible'' grimst pēc sadursmes ar mīnu Dardaneļu kaujā; kareivji gāzmaskās ar ''Vickers'' ložmetēju; divplāksnis ''Sopwith Camel'' lidojumā. 
|date        = {{dat|1914|7|28|N}} — {{dat|1918|11|11|N}}
|place       = [[Eiropa]], [[Āfrika]] un [[Tuvie Austrumi]] (epizodiski arī [[Ķīna]] un salas Klusajā okeānā)
|casus       = Erchercoga [[Francis Ferdinands|Franča Ferdinanda]] [[Atentāts pret Franci Ferdinandu|nogalināšana]] 28. jūnijā, kā rezultātā [[Austroungārija]] pieteica karu [[Serbijas karaliste]]i un Krievija uzsāka mobilizāciju pret Austroungāriju 29. jūlijā.
|result      = [[Antante]]s uzvara. Beidz pastāvēt [[Vācijas impērija]], [[Krievijas impērija]], [[Osmaņu impērija]] un [[Austroungārijas impērija]]. Jaunu valstu izveide [[Austrumeiropa|austrumu]] un [[Centrāleiropa|centrālajā]] Eiropā. 
|combatant1  = '''[[Antante]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Russia (bordered).svg|20px]] [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Francijas Trešā republika]]&lt;br /&gt;[[Attēls: Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Apvienotā Karaliste|Britu impērija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karaliste]]&lt;br /&gt; [[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]&lt;br /&gt;''[[Antante|un citi sabiedrotie]]''
|combatant2  = '''[[Centrālās lielvalstis]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Austria-Hungary-flag-1869-1914-naval-1786-1869-merchant.svg|20px]] [[Austroungārija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Vācijas impērija]]&lt;br /&gt;{{OTA}}&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Bulgaria (1878-1944).svg|20px]] [[Bulgārijas karaliste]]
|commander1 = [[Attēls:Flag of Russia (bordered).svg|20px]] [[Nikolajs II]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Russia (bordered).svg|20px]] [[Aleksandrs Kerenskis]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Russia (bordered).svg|20px]] [[Mihails Aleksejevs]]&lt;br/ &gt;[[Attēls:Flag of Russia (bordered).svg|20px]] [[Aleksejs Brusilovs]]&lt;br /&gt; [[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Raimons Puankarē]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Žoržs Klemanso]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Žozefs Žofrs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Ferdinands Fošs]]&lt;br /&gt; [[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Roberts Nivels]] &lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Herberts Henrijs Askvits]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Duglass Heigs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Džons Džellikou]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Canada 1921.svg|20px]] [[Roberts Bordens]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Australia.svg|20px]] [[Džozefs Kuks]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Australia.svg|20px]] [[Endrū Fišers]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Australia.svg|20px]] [[Billijs Hjūdžs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Viktors Emanuels III]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Vitorio Emanuele Orlando]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Luidži Kadorna]]&lt;br /&gt; [[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Armando Diazs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Vudro Vilsons]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Džons Peršings]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Japan.svg|20px]] [[Taišo]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Belgium.svg|20px]] [[Alberts I (Beļģija)|Alberts I]]&lt;br /&gt;[[Attēls:State Flag of Serbia (1882-1918).svg|20px]] [[Pēteris I (Serbija)|Pēteris I]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Romania.svg|20px]] [[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]&lt;br /&gt;[[Attēls:State Flag of Greece (1863-1924 and 1935-1973).svg|20px]] [[Elefterios Venizelos]] 
|commander2 = [[Attēls:Austria-Hungary-flag-1869-1914-naval-1786-1869-merchant.svg|20px]] [[Francis Jozefs I]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Austria-Hungary-flag-1869-1914-naval-1786-1869-merchant.svg|20px]] [[Kārlis I Hābsburgs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Austria-Hungary-flag-1869-1914-naval-1786-1869-merchant.svg|20px]] [[Konrāds von Hēcendorfs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Vilhelms II]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Erihs fon Falkenhains]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Pauls fon Hindenburgs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Reinhards Šērs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Ērihs Ludendorfs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Bavārijas Ruprehts|Princis Roberts]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Ottoman flag.svg|20px]] [[Mehmeds V]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Ottoman flag.svg|20px]] [[Mehmeds VI]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Ottoman flag.svg|20px]] [[Ismails Envers]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Ottoman flag.svg|20px]] [[Mustafa Kemals Ataturks]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Bulgaria (1878-1944).svg|20px]] [[Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota|Ferdinands I]]
|casualties1 = '''Miruši:''' &lt;br /&gt; 5 520 000 &lt;br /&gt;'''Ievainoti:''' 12 831 000 &lt;br /&gt;'''Bezvēsts pazuduši:''' 4 121 000
|casualties2 = '''Miruši:''' &lt;br /&gt; 4 386 000 &lt;br /&gt;'''Ievainoti:''' 8 388 000 &lt;br /&gt;'''Bezvēsts pazuduši:''' 3 629 000
}}
{{Pirmais pasaules karš}}

'''Pirmais pasaules karš''' bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm [[Antante]]s vadībā vienā pusē un [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]] otrā pusē, kas ilga no {{dat|1914|07|28|ģ}} līdz {{dat|1918|11|11|d}}. Karu dēvēja arī par '''Lielo Karu''', '''Nāciju karu''' un '''Karu, kas izbeigs visus karus'''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Were they always called World War I and World War II? |url=http://www.history.com/news/ask-history/were-they-always-called-world-war-i-and-world-war-ii |work=Ask History |accessdate=24 October 2013}}&lt;/ref&gt; Kara rezultātā sabruka Vācijas, Austroungārijas, Osmaņu un Krievijas impērijas, un pasaules politikā turpmāk aizvien nozīmīgāku lomu spēlēja ASV. Radikāli izmainījās Eiropas politiskā karte, rodoties daudzām jaunām valstīm.{{sfn |Willmott |2003 |lpp=307}} [[Britu impērija|Britu]] un [[Francijas koloniālā impērija|franču koloniālās impērijas]] sasniedza savu teritoriālo maksimumu.

Neviens cits militārais konflikts iepriekš nebija mobilizējis tik daudz karavīru, un neviena cita konflikta laikā cīņas nebija notikušas tik plašā karalaukā. Pirmais pasaules karš kļuva par otru asiņaināko cīņu cilvēces vēsturē (pēc [[Taipinu sacelšanās]]), tomēr upuru skaitā to jau pēc vienas paaudzes pārspēja [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Pirmā pasaules kara laikā vidēji ik stundu gāja bojā 230 karavīru.{{nepieciešama atsauce}} Kopumā sabiedrotās valstis zaudēja gandrīz 22,5 miljonus kritušo un ievainoto, kamēr Centrālās valstis zaudēja 16,4 miljonus kritušo un ievainoto. Gandrīz 10 miljoni kareivju krita karalaukā vai mira no ievainojumiem, apmēram 3 miljoni karagūstekņu gāja bojā nepietiekamā uztura un slimību dēļ. Nepietiekama uztura, genocīda un slimību dēļ gāja bojā 6—13 miljoni civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{https://www.britannica.com/event/World-War-I/Killed-wounded-and-missing&lt;/ref&gt;}}

Pirmajā pasaules karā pirmo reizi plaši izmantoja kara aviāciju un bombardēšanu. Kā viens no modernās karošanas aspektiem bija civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana. Strauji attīstījās jaunu iznīcinošu ieroču izmantošana — sāka lietot [[tanks|tankus]], [[lidmašīna]]s, [[ložmetējs|ložmetējus]] un [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]. Karu Rietumu frontē raksturoja [[pozīciju karš]], kur karavīri ilgstoši atradās ierakumu aizsardzības līnijās, kuras pretinieki centās pārraut ar masīvām artilērijas apšaudēm, radot lielus dzīvā spēka zaudējumus.

== Kara iemesls ==
{{pamatraksts|Jūlija krīze (1914)}}
1914. gadā [[Austroungārija]]s impērijā aizvien lielāku neapmierinātību ar vāciešu un ungāru varu izrādīja slāvu tautas. Austrijas zemēs neatkarību iegūt vēlējās čehi, bet [[Serbijas karaliste]] apdraudēja impērijas pozīcijas [[Balkānu pussala|Balkānos]]. Impērijas lēmumu par kara nepieciešamību ietekmēja problēmas ar valsts iekšējo stabilitāti un reģionālās ietekmes zaudēšana. Austroungārijas ģenerālštāba priekšnieks [[Francs Konrāds fon Hecendorfs]] vēlējās karu ar nelielajām Balkānu valstīm, īpaši Serbiju, lai paplašinātu impērijas robežas dienvidslāvu zemēs, kā arī pārskatītu 1866. gada [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas-Prūsijas kara]] sekas. Kara nepieciešamību pret Serbiju atbalstīja arī Ārlietu ministrs [[Leopolds fon Berhtolds]].

Par formālo kara iemeslu kalpoja tas, ka 1914. gada 28. jūnijā [[Sarajeva|Sarajevā]] serbu nacionālās atbrīvošanās kustības kaujinieks [[Gavrilo Princips]] [[Atentāts pret Franci Ferdinandu|atentātā nogalināja]] [[Francis Ferdinands|Franci Ferdinandu]], [[Austrija]]s hercogu un Austroungārijas troņmantinieku, par ko Austrija vainoja Serbiju.&lt;ref name=&quot;AJPT2&quot;&gt;{{harvnb |Taylor |1998 |lpp=80–93}}&lt;/ref&gt;{{sfn |Djokić |2003 |lpp=24}}

Vācijā baidījās no Francijas un Krievijas alianses, ko pastiprināja 1913. gadā apstiprinātā Krievijas armijas modernizācijas programma. Ģenerālštāba priekšnieks 1914. gada jūlijā informēja [[Vācijas impērija]]s ķeizaru [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelmu II]], ka šis ir pēdējais laiks karam, kurā Vācijai vēl ir cerības uzvarēt.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=4fTCAgAAQBAJ&amp;pg=PA62&amp;dq=russian+plan+19&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjdhJ6eqabWAhVLKFAKHVacDEo4ChDoAQhaMAk#v=onepage&amp;q=russian%20plan%2019&amp;f=false The First World War: Germany and Austria-Hungary 1914-1918]&lt;/ref&gt;

5. jūlijā Vācija informēja Austroungāriju, ka militāri to atbalstīs Balkānu kara gadījumā. Galīgā impērijas valdības vienošanās par karu pret Serbiju tika panākta 19. jūlijā. 23. jūlijā Serbijai nosūtīja Austroungārijas ultimātu ar prasībām, kas bija jāakceptē 48 stundās. 25. jūlijā Serbija noraidīja ultimāta prasības, un nākamajā dienā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs]] parakstīja pavēli par armijas mobilizāciju. 28. jūlijā Austroungārija un Vācijas impērija pieteica karu Serbijai.{{sfn |Evans |2004 |lpp=12}}{{sfn |Martel |2003 |lpp=xii ff}} 29. jūlijā Krievija izsludināja armijas mobilizāciju. Vācija pieprasīja Krievijai to pārtraukt, uztverot to kā agresijas aktu. Krievija noraidīja Vācijas prasību un sāka pārvietot karaspēku uz rietumiem. 1. augustā Vācija pieteica Krievijai karu. Francija izsludināja vispārējo mobilizāciju. Vācija pieteica karu arī Francijai, bet, uzbrūkot tai, pārkāpa [[Beļģija]]s neitralitāti, kas deva formālu iemeslu 4. augustā karā iesaistīties [[Lielbritānija]]i.

== Kara cēloņi ==
Pirmajam pasaules karam ir daudzi savstarpēji saistīti cēloņi — dedzīgs nacionālisms, sen neatrisinātie valstu strīdi, sarežģītā alianšu sistēma, aizkavēšanās un pārpratumi starpvalstu diplomātiskajos sakaros, iepriekšējo desmitgadu bruņošanās sacensība, Eiropas jaunpienācēju — Vācijas un Itālijas centieni iekarot vietu pasaules politikā, cīņa par ekonomiskās attīstības iespējām un kolonijām.

Pastāv daudzas teorijas par to, kurš un kas tieši ir vainojams pie kara sākšanās. 1920. un 1930. gados saskaņā ar [[Versaļas līgums|Versaļas miera līguma]] tekstu tika uzskatīts, ka Vācija un tās sabiedrotās valstis ir vienīgās par karu atbildīgās valstis. Tomēr laika gaitā tika izpētīti gan Vācijas, gan Krievijas militārie plāni, kuros abas valstis uzsvērušas pirmā uzbrukuma un ātras karadarbības nodrošināšanas svarīgumu. Tika arī izpētīta Lielbritānijas pieredze koloniālajos karos, kuros šī lielvalsts guva relatīvi vieglas uzvaras, jo tās pretinieki bija daudz vājāki, tādējādi radot nepamatotu kara entuziasmu valsts iedzīvotājos. Neviens liels politiskais spēks nepretojās karam, un pretkara opozīcijas ietekme bija nenozīmīga.

Jāpiemin arī starpvalstu komunikāciju problēmas 1914. gadā. Valdību vadītāji un militārie komandieri kā galveno saziņas formu izmantoja telegrāfu un vēstnieku iesniegtas notas, kuru sagatavošana, atšifrēšana un iesniegšana parasti aizņēma vairākas stundas vai pat dienas, radot jucekli savstarpējajā komunikācijā.

ASV prezidents [[Vudro Vilsons]] karā vainoja [[militārisms|militārismu]]. Viņš uzskatīja, ka Eiropas aristokrātiem un militārajai elitei bija pārāk liela vara Vācijā, Krievijā un Austroungārijā. Karš bija sekas to vēlmei pēc militāra spēka un [[demokrātija]]s iznīcināšanas. [[Vladimirs Ļeņins]] uzskatīja, ka karā vainojams [[imperiālisms]]. Viņš atsaucās uz [[Kārlis Markss|Kārļa Marksa]] un [[Džons Hobsons|Džona Hobsona]] ekonomiskajām teorijām, kuras prognozēja, ka neierobežotā konkurence starp augošajiem tirgiem novedīs pie globāla konflikta.&lt;ref&gt;“Imperialism&quot; (1902) [http://www.fordham.edu/halsall/mod/1902hobson.html fordham.edu tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070427105159/http://www.fordham.edu/halsall/mod/1902hobson.html |date={{dat|2007|04|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šī teorija bija populāra kara sākumā un veicināja [[komunisms|komunisma]] izplatību.

=== Bruņošanās sacensība ===
[[Attēls:HMS Dreadnought 1906 H61017.jpg|thumb|''Dreadnought'', 1906]]
Eiropas lielvalstis aizvien vairāk tērēja armijai un karaflotei, kas bija nepieciešama tālo koloniju kontrolei. 1906. gadā Lielbritānija aizsardzībai tērēja 36%, Francija 23,8%, Vācija impērija 22%, Itālijas karaliste 11,6%, Krievijas impērija 9,8% un Austroungārija 9,6% sava budžeta.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;/&gt;

Pēc Vilhelma II kļūšanas par ķeizaru, Vācija aizvien vairāk tērēja modernai artilērijai un okeāna karaflotes izveidošanai. Eiropas lielvalstis un Japāna tolaik uzskatīja, ka spēcīga flote ir vitāla lielvalsts pazīme. Flotes sacensība starp Lielbritāniju un Vāciju pastiprinājās 1906. gadā pēc karakuģa ''[[HMS Dreadnought (1906)|Dreadnought]]'' uzbūvēšanas. Tas bija jauna tipa karakuģis, kas tehnoloģiskā attīstībā pārspēja visus iepriekšējos kuģus.

== Pirmskara alianses ==
[[Attēls:WWIchartX.svg|thumb|Eiropas alianšu sistēma]]
Jau pirms 1914. gada Eiropas lielvalstu starpā izveidojās vairākas politiskas un militāras alianses, kas izveidoja sarežģītu savstarpējo saistību sistēmu un noveda pie valstu iesaistīšanās karā divās pretējās nometnēs. Vienlaikus, šīs alianses bija balstītas uz mainīgām interesēm un nebija stabilas. 1905. gadā Krievija un Vācija gandrīz vienojās par attiecību uzlabošanu. Lielbritānijas un Vācijas starpā nebija tādu vēsturisku un koloniālu problēmu, kādas traucēja Francijas un Lielbritānijas attiecībām.
 

=== Beļģijas un Luksemburgas neitralitāte ===
Pēc [[Beļģijas revolūcija]]s 1839. gadā [[Jūlija monarhija|Francijas]], [[Lielbritānija]]s un [[Prūsijas karaliste]]s, kā arī [[Krievijas Impērija|Krievijas]] un [[Austrijas impērija]]s vienojās garantēt mūžīgu Beļģijas neitralitāti. Ja 1914. gadā Beļģija būtu piekritusi Vācijas prasībai ļaut tās armijai šķērsot beļģu teritoriju ceļā uz Franciju, Lielbritānijai būtu trūcis iemesla iestāties Eiropas karā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=ttQFBAAAQBAJ&amp;pg=PA109&amp;dq=narev+offensive&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwii8dLIi7PWAhUjQpoKHZ-pDAgQ6AEIPjAE#v=onepage&amp;q=narev%20offensive&amp;f=false Longman Companion to the First World War: Europe 1914-1918]&lt;/ref&gt;
 
1867. gada Londonas līgums nodrošināja [[Luksemburga]]s neitralitāti (to vēlējās anektēt gan [[Francijas Otrā impērija]], gan Prūsija), ļaujot vāciešiem kontrolēt mazās hercogistes dzelzceļus.

=== Vācija-Austroungārija ===
1879. gada 7. oktobrī abas impērijas noslēdza līgumu, kuru [[Oto fon Bismarks]] bija iecerējis, lai ierobežotu Austroungārijas ambīcijas Balkānos, kur tas varēja izraisīt konfliktu ar Krieviju. Līdzīgas līgumattiecības Vācijai līdz 1890. gadam bija arī ar Krievijas impēriju. Līgums nodrošināja to, ka Vācija atturēja Austroungāriju no militāras iesaistīšanās 1885. gada Bulgārijas krīzē, kas beidzās ar serbu-bulgāru karu. Austroungārija arī neiesaistījās 1912.-13. gada [[Balkānu kari|Balkānu karos]]. Taču [[Bosnijas krīze]]s laikā Vācija atbalstīja Austroungārijas veikto Bosnijas aneksiju 1908. gadā, un 1914. gada 31. jūlijā pieprasīja, lai Austroungārija iesaistās karā pret Krieviju.

Vācijas-Austroungārijas līguma galvenie punkti: 1.ja Krievija uzbruks vienai no abām valstīm, otra tai dosies palīgā. 2.ja vienai no valstīm uzbruks kāda cita valsts, otra to atbalstīs, bet paliks neitrāla. 3.ja Krievija palīdzēs kādai citai valstij, kas uzbruks vienai no abām valstīm, spēkā stāsies 1. punkts.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Itālija-Vācija-Austroungārija ===
1882. gada 20. maijā trīs valstis noslēdza slepenu līgumu ([[Trejsavienība (1882)|Trejsavienību]]), kas palika spēkā līdz 1915. gadam. Lai arī Itālijas un Austroungārijas starpā attiecības bija sliktas, visām valstīm šis līgums deva zināmu drošību attiecībās ar Franciju. 1891. gadā līgumu papildināja ar punktiem, kas apsolīja saglabāt [[Osmaņu impērija]]s robežas, kā arī Balkānu aneksijas gadījumā konsultēties ar pārējām divām valstīm un sniegt tām teritoriālu kompensāciju. 1908. gadā Austroungārija anektēja Bosniju, nesniedzot nekādu kompensāciju Itālijai, kas vēlējās iegūt Albāniju. 1911. gadā Austroungārija apsvēra ideju par preventīvu karu pret Itāliju. 1914. gadā sākoties karam, Itālija paziņoja par neitralitāti un 1915. gadā sāka karu [[Antante]]s pusē, cerot iegūt Austroungārijas teritorijas.

Līguma galvenie punkti: 1.ja Francija uzbruks Itālijai, Vācija un Austroungārija tai nāks palīgā. 2.ja Francija uzbruks Vācijai, Itālija tai nāks palīgā. 3.ja vienai no valstīm uzbruks divas citas Eiropas valstis, pārējās divas nāks tai palīgā. 4.ja viena no valstīm sāks karu ar kādu citu Eiropas valsti, pārējās divas to atbalstīs, bet paliks neitrālas.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Itālija-Krievija ===
1909. gada 24. oktobrī Krievija un Itālija paraksta Rakonidži vienošanos, atzīstot savstarpējās intereses Balkānos un Vidusjūrā. Austroungārijas rīcība, anektējot Bosniju-Hercegovinu, apdraudēja Krievijas un Itālijas intereses. Ar šo vienošanos Itālija atzina Krievijas intereses Dardaneļos, kamēr Krievija atzina Itālijas intereses Lībijā. 1911. gada [[Itāļu-turku karš|itāļu-turku kara]] laikā, Krievijas diplomāti atbalstīja Itāliju, cenšoties tai nodrošināt citu lielvaru atbalstu. Tikmēr Krievijas vēlme iegūt Konstantinopoli, Balkānu karu laikā izraisīja saspīlējumu ar Grieķiju un Bulgāriju, kuru karaspēki apdraudēja Osmaņu galvaspilsētu.

=== Austroungārija-Rumānija ===
Pēc tam, kad [[Krievu—turku karš (1877—1878)|krievu-turku kara]] rezultātā Krievija 1878. gadā okupēja [[Besarābija]]s dienvidus, kurus [[Rumānijas karaliste]] uzskatīja par savu vēsturisko teritoriju, rumāņi novērsās no senās alianses ar Krieviju un pārgāja Austroungārijas pusē. 1883. gada 30. oktobrī abas valstis noslēdza slepenu alianses līgumu. Pēdējos gados pirms kara Rumānijas attiecības ar Krieviju atkal uzlabojās, un tā palika neitrāla līdz 1916. gadam, kad iestājās karā Antantes pusē.
 
Līguma galvenie punkti: 1.ja Krievija uzbruks Rumānijai, Austroungārija un Vācija nāks tai palīgā. 2.ja Krievija vai Serbija uzbruks Austroungārijai, Rumānija nāks tai palīgā. 3.Rumānijai nav pienākuma iesaistīties Krievijas-Vācijas karā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Francija-Krievija ===
Pēc tam kad 1890. gadā Vācija vairs nepagarināja alianses līgumu ar Krieviju, Francija izmantoja savu iespēju. Pēc 1870. gada [[Francijas—Prūsijas karš|franču-prūšu kara]] [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešajai republikai]] nebija alianses ne ar vienu no Eiropas lielvarām. Ievērojami franču finansiālie aizdevumi Krievijai nodrošināja militārās sadarbības līguma parakstīšanu 1892. gadā. Krievijas karaflote 1893. gada oktobrī apmeklēja [[Tulona]]s ostu, un 1894. gada 4. janvārī oficiāli noslēdza Francijas-Krievijas alianses līgumu. Francija ieguva otro fronti potenciālā karā ar Vāciju, kamēr Vācijai tagad draudēja karš divās frontēs. 1899. gadā līgumu papildināja ar punktu par sadarbību iespējama kara gadījumā ar Lielbritāniju. Krievija neatbalstīja Franciju tās koloniālajos konfliktos ar Lielbritāniju, un Francija nesniedza palīdzību Bosnijas aneksijas krīzes laikā. Francija finansēja jaunu dzelzceļu celtniecību Krievijas pārvaldītajā Polijas teritorijā, lai armija ātrāk varētu sasniegt Vāciju. Kad 1914. gada 1. augustā Vācija pieteica karu Krievijai, Francija nebūt nesteidzās sākt karu. To panāca tikai Vācijas kara pieteikums 3. augustā un militārais iebrukums.
 
Līguma galvenie punkti: 1.ja Francijai uzbruks Vācija, vai Vācijas atbalstītā Itālija, Krievija uzbruks Vācijai. 2.ja Krievijai uzbruks Vācija, vai Vācijas atbalstītā Austroungārija, Francija nāks tai palīgā. 3.Vācijas, Itālijas vai Austroungārijas mobilizācijas gadījumā, Krievija un Francija automātiski veiks mobilizāciju. 4.šī alianse ir spēkā tik ilgi, cik ilgi pastāvēs Vācijas-Itālijas-Austroungārijas alianse.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Lielbritānija-Japāna ===
Sarežģītais [[angļu—būru karš]] un pieaugošās citu valstu karaflotes pārliecināja [[Lielbritānija|Lielbritāniju]], ka tā vairs nevar izolēties no aliansēm. Lai atsvērtu franču un krievu karakuģu pieaugošo ietekmi [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], 1901. gada septembrī Lielbritānija sāka sarunas ar [[Japāna|Japānu]], kas nebija guvusi sekmes mēģinājumos vienoties ar [[Krievija|Krieviju]] par mierīgu [[Koreja]]s un [[Mandžūrija]]s sadalīšanu. Līgumu noslēdza 1902. gada 30. janvārī. Tas nodrošināja Lielbritāniju pret iespējamu Krievijas-Japānas aliansi, kā arī nodrošināja flotes kontroli pār Kluso okeānu. 1904. gadā, reaģējot uz [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāziju Mandžūrijā]], Japāna uzbruka Krievijai, zinot, ka Lielbritānijas atbalsts atturēs Francijas floti no nākšanas palīgā Krievijai [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]]. 1905. gadā Lielbritānija samazināja savus tēriņus, atgriežot piecus karakuģus no Tālajiem Austrumiem uz mājām, kur tie radīja satraukumu Vācijā, kas bija sākusi plašu kara flotes būvniecības programmu.
 
Līguma galvenie punkti: 1.ja viena no abām valstīm iesaistīsies karā pret citu valsti, otra valsts paliks neitrāla. 2.ja viena no valstīm iesaistīsies karā ar vairākām valstīm, otra nāks tai palīgā. 1905. gadā šo punktu izmainīja uz to, ka militārā palīdzība tiks sniegta kara gadījumā ar vienu valsti.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Lielbritānija-Francija ===
Abas valstis bija vēsturiskas ienaidnieces un 19. gadsimta beigās asi konkurēja par jaunām kolonijām [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Āzija|Āzijā]]. Šī iemesla dēļ [[Vācija]] atbalstīja [[Francijas koloniālā impērija|Francijas koloniālās impērijas]] izplešanos. [[Lielbritānija]]s 1882. gadā veiktā [[Ēģipte]]s okupācija saasināja šo konkurenci, kas gandrīz noveda pie kara 1898. gadā [[Fašodas incidents|Fašodas incidenta]] dēļ. Pēc šīs krīzes [[Francija]] vēlējās uzlabot attiecības ar Lielbritāniju, kas pēc neveiksmīgā būru kara bija kļuvusi atsaucīgāka. [[Eduards VII]] 1903. gadā oficiālā vizītē apmeklēja [[Parīze|Parīzi]], un 1904. gada 8. aprīlī abas valstis vienojās par asāko domstarpību atrisināšanu. Šis nebija sadarbības līgums, bet tikai mierīgas līdzās pastāvēšanas līgums, uz kura bāzes tālāk uzlabot attiecības. Lai arī Vācijas agresīvā ārpolitika aizvien biežāk lika Francijai un Lielbritānijai politiski un militāri sadarboties un slepeni plānot britu armijas izvietošanu Francijā kara gadījumā, līdz 1914. gadam starp abām valstīm nebija noslēgta militāra alianse. Lielbritānija karā pret Vāciju iestājās nevis Francijas, bet [[Beļģija]]s aizstāvības dēļ.
 
Līguma galvenie punkti: 1.Ēģipte paliek Lielbritānijai un [[Maroka]] Francijai. 2.[[Taizeme]] paliek neatkarīga bufervalsts starp [[Britu Indija|britu Indiju]] un [[Franču Indoķīna|Franču Indoķīnu]]. 3.Lielbritānija atsakās no pretenzijām uz [[Madagaskara|Madagaskaru]]. 4.[[Vanuatu|Jaunhebridu]] salas tiek pārvaldītas kopīgi. 5.zvejas strīds [[Ņūfaundlenda]]s ūdeņos ir atrisināts.

1912. gada novembrī abas valstis noslēdza vienošanos par floti, ko izraisīja aizvien pieaugošās Vācijas, [[Itālija]]s un [[Austroungārija]]s karaflotes. Šī vienošanās paredzēja: 1.Lielbritānija samazinās savu karafloti Vidusjūrā, koncentrējot to Gibraltārā un [[Malta|Maltā]]. 2.Lielbritānijas Atlantijas flote koncentrēsies [[Lamanšs|Lamanšā]] un [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]]. 3.Francijas Atlantijas floti samazinās un pārvietos uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]].&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Lielbritānija-Krievija ===
Arī Krievijas un Lielbritānijas starpā valdīja saspīlējums, ko izraisīja [[Lielā spēle]] — krievu agresīvā teritoriālā izplešanās [[Krievijas Turkestāna|Turkestānā]] un tuvošanās [[britu Indija]]s robežām. 1907. gada 31. augustā abas impērijas noslēdza [[Angļu-krievu līgums (1907)|angļu-krievu līgumu]] līgumu, kas atrisināja konfliktus šajā reģionā, taču abas to drīz pārkāpa, cenšoties nostiprināt savu ietekmi Persijā, Ķīnā un Tibetā. Samazinoties konflikta iespējai Centrālāzijā, Krievija atkal varēja pievērsties slāvu apdzīvotājiem Balkāniem. Krievija vēlējās militāru sadarbību ar Lielbritāniju, un 1914. pavasarī sākās slepenas sarunas par karaflotes sadarbību. Vācija to uzzinot bija pārliecināta, ka nonāk aizvien lielākā ielenkumā, ko var novērst tikai karš.

Līguma galvenie punkti: 1.[[Persija]]s neatkarība tiek saglabāta, bet tā ir sadalītu krievu ietekmes zonā ziemeļos, britu ietekmes zonā dienvidos un neitrālā centra zonā. 2.[[Tibeta]] paliek Ķīnas kontrolē, un abas puses apņemas tajā neveikt aktivitātes. 3.Krievija atzīst, ka Afganistāna ir britu ietekmes zonā, bet Lielbritānija formāli to neanektēs un neiekļaus impērijā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

== Kara plāni ==
[[Attēls:Plan XVII.svg|thumb|Francijas ''Plan XVII'']]
Daudzi vēsturnieki uzskata, ka kara izcelšanos 1914. gada jūlijā izraisīja Vācijas, Francijas un Krievijas mobilizācijas plāni.{{nepieciešama atsauce}} Visu trīs valstu mobilizācijas un kara plāni radīja situāciju, kurā uzbrukuma ātrumam un nevis diplomātijai bija paredzēts izšķirošais faktors uzvaras gūšanā.

Vācijas [[Šlīfena plāns]] paredzēja izvairīšanos no kara divās frontēs, vispirms ātri sakaujot Franciju, un tad ātri pārmetot visus spēkus pa dzelzceļiem pret Krieviju, kuras mobilizācijai un karaspēka nokļūšanai līdz frontei pēc vācu aprēķiniem bija jāaizņem vairākas nedēļas. Problēmas radīja tas, ka Vācijai piesakot karu Krievijai, Francija nepieteica karu Vācijai, taču nespējot atteikties no Šlīfena plāna koncepta, Vācija pati iebruka Beļģijā un 3. augustā pieteica karu Francijai.

Francijas [[Plāns XVII]] paredzēja iebrukumu Vācijas galvenajā industriālajā centrā — [[Rūras apgabals|Rūras apgabalā]], kas apgrūtinātu Vācijas iespējas turpināt karu, jo franči sagrābtu galvenos ogļu ieguves rajonus un lielās bruņojuma rūpnīcas. Krievijas [[Plāns 19]] paredzēja tās armiju mobilizāciju pret Vāciju un Austroungāriju, par galveno pēc 1912. gada plāna revīzijas uzskatot uzbrukumu [[Austrumprūsija]]i.

== Valstu kara mērķi ==
Lai arī visām karā iesaistītajām valstīm bija iemesli, kāpēc tās 1914. gadā sāka karot, tikai dažām tajā brīdī bija konkrēti kara mērķi. Plāni un līgumi par dažādu teritoriju aneksijām sāka parādīties vēlāk, un bija daudz izteiktāki Antantes valstu vidū.&lt;ref&gt;[https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/war_aims_and_war_aims_discussions War Aims and War Aims Discussions]&lt;/ref&gt;

* Austroungārijai kara sākumā bija viskonkrētākie mērķi — Serbijas iznīcināšana un Krievijas ietekmes izbeigšana Balkānos. Daļu iekaroto teritoriju Austroungārija vēlējās anektēt pati, pārējo atdodot savai sabiedrotajai Bulgārijai, kurai bija jākļūst par ietekmīgāko valsti Balkānu dienvidos.
* Vācija kopš Vilhelma II kāpšanas tronī aizvien aktīvāk centās radīt pati savu koloniālo impēriju un okeāna karafloti. Tādējādi tai radās konflikti ar Lielbritāniju un Franciju. Lai arī ekonomiski spēcīgākā Eiropas valsts, Vācija aizvien vairāk sāka baidīties no Krievijas militārās varenības pieauguma. Armijas un politiskajā vadībā pastāvēja viedoklis, ka preventīvs karš pret Krieviju jāsāk brīdī, kad to vēl var uzvarēt. Kara gaitā Vācija izstrādāja dažādus plānus par iekaroto zemju aneksiju. 1914. gada 9. septembra memorands paredzēja Beļģijas [[Flandrija]]s, Francijas ziemeļu un Krievijas impērijas Eiropas teritoriju aneksiju, kas vēlāk pārtapa mazāk ambiciozā plānā par Vācijas, Austroungārijas, Beļģijas un Polijas muitas savienību. Pret to asi iebilda gan Vācijas, gan Austroungārijas uzņēmēji, kurus biedēja vācu rūpniecības pārspēks un Ungārijas lētie graudi. Vācija arī cerēja paplašināt savas Āfrikas kolonijas, primāri uz [[Portugāles koloniālā impērija|Portugāles koloniju]] rēķina. Vēl 1915. gadā Vācija vērsās pie Beļģijas un Krievijas ar ierosinājumiem noslēgt mieru, kuros tā būtu atteikusies no iekarotajām zemēm, apmaiņā pret tirdzniecības līgumiem. 1918. gada sākumā Vācija sasniedza savas maksimālās ambīcijas ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas mieru]], taču jau 27. augustā noslēdza boļševikiem daudz draudzīgāku [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes līgumu]], kurā paredzēja iespējamu Ukrainas atdošanu Krievijai. 1918. gada 7. maijā tā noslēdza miera līgumu ar iekaroto [[Rumānijas karaliste|Rumānijas karalisti]], kurā rumāņi apņēmās kļūt par Vācijas protektorātu.
* Krievija kopš [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] bija centusies saglabāt ietekmi jaunajās Balkānu valstīs, un no 1903. gada kļuva par Serbijas ietekmīgāko atbalstītāju. Iekšpolitiskā un ārpolitiskā prestiža dēļ tā nevarēja pieļaut Serbijas iznīcināšanu. Kara gaitā tā ar Franciju un Lielbritāniju vienojās par Osmaņu impērijas sadalīšanu, ar kuru Krievija [[Saiksa—Piko vienošanās|iegūtu armēņu un kurdu zemes]], kā arī jūras tirdzniecībai nozīmīgos Dardaneļus un seno pareizticīgo prestiža mērķi — Konstantinopoli. Krievija ar Franciju arī vienojās atzīt franču aneksijas plānus Reinzemē un krievu aneksijas plānus Polijas rietumumdaļā.
* Francija vēlējās revanšu par zaudēto franču-prūšu karu un atgūt Elzasu-Lotringu. Tās kara plāns paredzēja iebrukumu Rūras apgabalā, kas tai ļautu kontrolēt, vai iegūt Vācijas svarīgāko industriālo apgabalu. Francija arī aizstāvēja ideju par Vācijas sadalīšanu, iespējams, atjaunojot mazo vācu karaļvalstu neatkarību un anektējot Reinzemi un Luksemburgu. Vēlāk tā noslēdza [[Saiksa—Piko vienošanās|Saiksa—Piko vienošanos]] ar Lielbritāniju un Krieviju par Osmaņu impērijas sadalīšanu, ar kuru tā ieguva Libānu un Sīriju.
* Lielbritānijas vienīgais mērķis Eiropā bija nepieļaut vienas valsts dominanci, tādēļ tai sākās problēmas ar Vācijas militārajām un ekonomiskajām ambīcijām. Tā vēlējās pilnīgu Beļģijas neatkarības atjaunošanu. Dažas vācu kolonijas Āfrikā to īpaši neinteresēja, un arī Osmaņu impēriju no galīgā sabrukuma tā bija centusies aizsargāt cik ilgi iespējams. Pēc vienošanās ar Krieviju un Franciju, Lielbritānija pēc kara nostiprināja savu klātbūtni Tuvajos Austrumos, iegūstot Irākas, Izraēlas un Jordānijas teritorijas, kā arī daļu Vācijas koloniju. [[1917. gada Balfūra deklarācija]] izteica atbalstu ebreju valsts izveidošanai.
* Osmaņu impērija, pēc slepenām sarunām ar Vāciju, iestājās karā 1914. gada oktobrī, tā izveidojot [[Centrālās lielvalstis|Centrālo valstu]] bloku. Turki vēlējās atgūt pēc iespējas vairāk zaudēto zemju Balkānos, Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā.
* Itālija, kas formāli bija Vācijas un Austroungārijas sabiedrotā, 1915. gadā pārgāja Antantes pusē pēc tam, kad saņēma solījumu atzīt Austroungārijas etnisko itāļu apdzīvoto zemju aneksiju Alpos un [[Dalmācija|Dalmācijā]]. Tā arī saņēma solījumu atzīt [[Itāļu-turku karš|itāļu-turku kara]] iekarojumus Lībijā, koloniālās intereses Etiopijā un dalību plānotajā Osmaņu impērijas dalīšanā.
* ASV iestāšanās karā nedaudz piebremzēja Lielbritānijas un Francijas imperiālos plānus. Tām vajadzēja ņemt vērā [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14. punktu programmu, kas paredzēja tautu pašnoteikšanās principu un Tautu Savienības izveidi. Vilsons aizstāvēja Beļģijas un Polijas neatkarības atjaunošanu, Elzasas-Lotringas atdošanu Francijai. Vilsons sākotnēji uzskatīja, ka Osmaņu un Austroungārijas impērijas varētu saglabāt, ļaujot no tām atšķelties mazajām tautām.

== Kara pirmais posms (1914—1917) ==
[[Attēls:Plan Moltke-Schlieffen 1914.svg|thumb|Vācijas iebrukuma plāns Francijā]]
[[Attēls:Battle of Kolubara.jpg|thumb|Situācija Serbijas frontē līdz 1914.g. beigām]]
[[Attēls:Australian infantry small box respirators Ypres 1917.jpg|thumb|[[Austrālija]]s kājnieki [[gāzmaska|gāzmaskās]] ierakumos pie [[Ipra]]s [[1917]]. gadā.]]
Ņemot vērā Krievijas iesaistīšanos karā, Austroungārija sadalīja savu armiju divās daļās — pret Krieviju Galīcijā un Serbiju dienvidos. Serbi ātri ieņēma aizsardzības pozīcijas. Pirmā kauja notika pie Ceras 16. augustā un ilga līdz 21. augustam. Smagās nakts cīņās serbu komandieris [[Stepa Stepanovičs]] noturēja aizsardzības līniju un piespieda Austroungārijas armiju atkāpties pāri [[Donava]]i, ciešot 21 000 cilvēku lielus zaudējumus pret serbu zaudētajiem 16 000. Šī uzvara demonstrēja Austroungārijas nespēju ātri sakaut Serbiju, un tā bija spiesta lielāko uzmanību pievērst karam ar Krieviju.

Tikmēr Vācija sāka īstenot savu Šlīfena plānu, kurš paredzēja ar armijas lielākajiem spēkiem dažās nedēļās ieņemt Parīzi, un tad armiju pa dzelzceļu pārvest uz austrumiem, lai karotu pret Krieviju, kuras armijas mobilizācijai pēc vāciešu domām vajadzēja aizņemt mēnesi. Šlīfena plāns paredzēja iebrukumu Francijā cauri neitrālajai Beļģijai. 2. augustā Vācija pieprasīja Beļģijai atļaut tās armijai šķērsot valsts teritoriju, solot samaksāt par nodarītajiem zaudējumiem. Nākamajā dienā Beļģija ultimātu noraidīja, un sākās Vācijas iebrukums, kas pārvarot beļģu pretestību, devās Francijas virzienā, vienlaikus okupējot Luksemburgu. 1914. gada 14.-24. augustā vācu karaspēks uzvarēja kaujās Lotringā, Ardēnos un Beļģijas dienvidos. Tomēr Beļģijas pretošanās, britu armijas iesaistīšanās un negaidīti ātrais Krievijas iebrukums [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]] izjauca Vācijas kara plānu, liekot Vācijai pārmest daļu armijas no rietumiem uz austrumiem. Vācija sagrāva Krievijas armijas [[Tannenbergas kauja (1914)|Tannenbergas kaujā]] 23.-30. augustā. Bet šī vācu karaspēka pārmešana uz Austrumu fronti ļāva Antantei apstādināt Vācijas uzbrukumu Parīzei [[Pirmā Marnas kauja|pirmajā Marnas kaujā]] 1914. gada septembrī. Abas pretējās puses sāka mēģinājumus apiet pretinieka flangus, vienlaikus sākot veidot ierakumus un aizsardzības pozīcijas no Šveices līdz Lamanšam.

=== Kaujas Rietumu frontē ===
Lai arī virkne kara teorētiķu paredzēja, ka modernais karš nesīs lielus upurus un būs ilgs, 1914. gadā kara uztvere bija ļoti romantizēta. Iedzīvotāji bija pārliecināti, ka tas beigsies līdz Ziemassvētkiem. Kara pasludināšanu uztvēra ar patriotisku sajūsmu un šādu romantizētu uzskatu vadīti, daudzi vīrieši brīvprātīgi pieteicās dienestam.

Militārās tehnoloģijas, galvenokārt artilērijas attīstība karu bija padarījusi daudz asiņaināku. Pretinieka priekšējās pozīcijas parasti pilnībā iznīcināja ar lielkalibra artilērijas apšaudi. Aizsardzības līnijas nodrošināja mīnas, dzeloņstieples un [[ložmetējs|ložmetēji]]. Jebkurš uzbrukums izraisīja milzīgus kareivju zaudējumus. Par spīti milzīgajiem zaudējumiem abās pusēs, komandieri turpināja 19. gadsimta uzbrukumu stilā dzīt kareivjus pretī ložmetēju ugunij un artilērijas apšaudei. Abas karojošās puses 1914. gadā ātri izveidoja ierakumu līnijas, kuras aizvien vairāk nostiprināja, izveidojot nocietinātu ierakumu un bunkuru sistēmu. Tās pārraut neizdevās pat pēc masīvām lielgabalu apšaudēm. Nocietināto aizsardzības līniju pārvarēšanu sākot ar 1916. gadu daļēji atviegloja [[tanks|tanku]] ieviešana.

1915. gada aprīlī-maijā [[Otrā kauja pie Ipras|otrajā kaujā pie Ipras]] vācieši pirmo reizi Rietumu frontē izmantoja ķīmiskos ieročus, atverot 6 km platu pārrāvumu pretinieku līnijā. Franču koloniālajiem kājniekiem atkāpjoties, vāciešu uzbrukumu šeit atsita Kanādas karavīri.

1915.-1917. gados angļu un franču spēki cieta daudz lielākus zaudējumus nekā Vācija, taču abas puses zaudēja daudzus miljonus kareivju gan no ievainojumiem, gan no slimībām.{{nepieciešama atsauce}}

Milzīgie zaudējumi [[Verdenas kauja|Verdenas kaujā]] un [[Kauja pie Sommas|kaujā pie Sommas]] noveda Francijas armiju pie sabrukuma sliekšņa un dumpjiem 1917. gadā. Disciplīnu izdevās atjaunot tikai karatiesai ar nāvessodiem.
&lt;gallery&gt;
Moving big guns up to the front by hand (2957889559).jpg|Britu kareivji velk lielgabalu, 1918
French trench battle.jpg|Franču ierakumi
Bundesarchiv Bild 183-R27012, Bei Cambrai erbeuteter englischer Panzer.jpg|Iznīcināts britu tanks
&lt;/gallery&gt;

=== Kaujas Austrumu frontē ===
[[Attēls:Tannenberg3008.jpg|thumb|200px|Samsonova armijas aplenkšana Austrumprūsijā]]
[[Attēls:EasternFront1914b.jpg|thumb|200px|Situācija Austrumu frontē 1914. gada 1. novembrī]]

==== Austrumprūsijā un Polijā ====
Krievijas Ziemeļrietumu frontes komandieris bija [[Jakovs Žilinskis]], kurš atbalstīja Krievijas [[Plāns 19|Plāna 19]] G variantu, ar galveno uzbrukumu [[Austrumprūsija]]i, taču sākoties karam, viņš nespēja koordinēt 1. un 2. armijas darbību, novedot tās pie sakāves. Atbilstoši Plānam 19 un Francijas lūgumam pēc iespējas ātrāk atklāt Austrumu fronti, kara pirmajā dienās Krievijas virspavēlniecība (''Stavka'') pieņēma lēmumu no stratēģiski izdevīgajām pozīcijām [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas karalistē]] iebrukt Austrumprūsijā un doties Berlīnes virzienā.

15. augustā Austrumprūsijā iebruka Krievijas 1. un 2. armijas, kuru komandieriem vācbaltietim [[Pauls fon Rennenkampfs|Paulam fon Rennenkampfam]] un krievam [[Aleksandrs Samsonovs|Aleksandram Samsonovam]] bija personīgi sliktas attiecības, kas traucēja abām armijām koordinēt savu rīcību.

Karam sākoties, Vācija nosūtīja septiņas no savām astoņām armijām pret Franciju. Vāji aizsargātās Austrumprūsijas aizsardzība palika 8. armijas uzdevums. Pēc pirmajām krievu uzvarām, 20. augustā vācu 8. armijas komandieris Maksis fon Pritvics pieņēma lēmumu atkāpties Vislas virzienā, un ļāva krievu spēkiem iebrukt dziļi Mazūrijas ezeru rajonā, kur ezeri sašķēla un sadalīja krievu armiju kustību, padarot vieglāku to atsevišķu sakaušanu vēlāk. 23. augustā Pritvicu atlaida no komandiera amata un par jauno komandieri iecēla ģenerāli [[Pauls fon Hindenburgs|Paulu fon Hindenburgu]], kura palīgs bija [[Erihs Lūdendorfs]]. Viņi apņēmās īstenot agresīvu uzbrukuma taktiku, lai iznīcinātu Samsonova 2. armiju. 24.-25. augustā vācu izlūkošana pārtvēra krievu armijas radio ziņas, kas apliecināja, ka starp Samsonova un Rennenkampfa armijām nav sadarbības.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=ttQFBAAAQBAJ&amp;pg=PA109&amp;dq=narev+offensive&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwii8dLIi7PWAhUjQpoKHZ-pDAgQ6AEIPjAE#v=onepage&amp;q=narev%20offensive&amp;f=true Longman Companion to the First World War: Europe 1914-1918]&lt;/ref&gt;

No 26. līdz 30. augustam Samsonova armija iesaistījās [[Tannenbergas kauja (1914)|Tannenbergas kaujā]]. 26. augustā [[Augusts fon Makenzens]] sakāva Samsonova kreisā flanga spēkus, taču par spīti tam, Žilinskis pavēlēja Rennenkampfam nevis pagriezties uz dienvidiem, palīgā Samsonovam, bet uzbrukt ziemeļu virzienā pret [[Kēnigsberga|Kēnigsbergu]]. 27. augustā vācu spēki pārrāva Samsonova fronti, un 28. augustā aplenca viņa armiju. Samsonovs pavēlēja 2. armijai sākt atkāpšanos, kas pārvērtās bēgšanā. 29. augustā Samsonovs aiz kauna nošāvās. No 135 000 aplenkto krievu tikai 10 000 izlauzās no aplenkuma, pārējie bez lielas pretestības padevās.

30. augustā Žilinskis izlēma, ka pēc 2. armijas sagrāves vācu galvenie spēki uzbruks [[Varšava]]i, un pavēlēja Rennenkampfam doties dziļāk Austrumprūsijā. Sākoties vāciešu pretuzbrukumam, Rennenkampfs sāka atkāpties, [[Pirmā Mazūrijas ezeru kauja|Pirmajā Mazūrijas ezeru kaujā]] no 7. līdz 14. septembrim arī viņa armiju sakāva, Rennenkampfs zaudēja 150 000 vīru un 150 lielgabalus. Krievu spēki pārgrupējās un 1. oktobrī [[Augustova]]s mežā deva prettriecienu, gandrīz pilnībā padzenot vāciešus no Krievijas impērijas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=9GurP4J1aPEC&amp;pg=PA41&amp;dq=russian+plan+19&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjdhJ6eqabWAhVLKFAKHVacDEo4ChDoAQgwMAI#v=onepage&amp;q=russian%20plan%2019&amp;f=true Fighting the Great War]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Lai atvieglotu Austroungārijas stāvokli [[Galīcija]]s frontē, kur Krievija bija izvērsusi veiksmīgu uzbrukumu, 4. oktobrī vācieši sāka uzbrukumu Varšavas virzienā, kurai pietuvojas 12. oktobrī, taču 26. oktobrī bija spiesti atkāpties. 6. novembrī jauns vācu uzbrukums beidzās ar [[Lodza]]s ieņemšanu. 13. decembrī Vācijas un Austroungārijas uzbrukumi Polijas frontē tika pārtraukti.

==== Galīcijā un Karpatos ====
[[Attēls:Pirmā pasaules kara Krievijas frontes izmaiņas 1915.jpg|thumb|200px|Pirmā pasaules kara Krievijas frontes izmaiņas 1915. gadā.]]
Kad 5. augustā Austroungārija pieteica karu Krievijai, tās armijas virspavēlnieks Konrāds uzskatīja, ka krievu uzbrukums nāks no Polijas, nevis austrumiem, kamēr krievi uzskatīja, ka Austroungārija uzbruks austrumos. 9. augustā Vācijas virspavēlnieks Moltke informēja Konrādu, ka Vācijas spēki nevarēs palīdzēt Austroungārijai uzbrukumā Polijai, kas sākās 10. augustā. Austroungārijas kavalērija ātri uzbruka, apdraudot [[Ļubļina|Ļubļinu]] un 5. armiju ar aplenkumu. Sastopot pretestību, Austroungārijas armija atkāpās.

18. augustā sākas Krievijas impērijas 3. un 8. armijas iebrukums Galīcijā. 3. septembrī krievi ieņēma provinces galvaspilsētu [[Ļvova|Ļvovu]] (''Lembergu'') un 24. septembrī sāka spēcīgā [[Pšemisla]]s cietokšņa aplenkumu, kas turpinās līdz 10. oktobrim. Jau 11. septembrī Konrāds pavēlēja vispārēju atkāpšanos no Galīcijas un krievu karaspēks pietuvojās Karpatu pārejām, kas tam pavērtu ceļu uz Ungāriju. 28. septembrī jaunizveidotā Vācijas 9. armija devās palīgā Austroungārijai, uzbrūkot krievu spēkiem Polijā. 10. novembrī krievi sāka otro Pšemislas cietokšņa aplenkšanu, ieņemot to 1915. gada 22. martā.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;

No 1. līdz 17. decembrim notika [[Limanova]]s kauja, kuras rezultātā Austroungārijas 4. armija apturēja krievu uzbrukumu [[Krakova]]i un novērsa iespējamu ofensīvu [[Vīne]]s virzienā. Līdz decembra beigām frontes līnija šajā sektorā nostabilizējās līnijā starp [[Visla|Vislu]], [[Tarnova|Tarnovu]] un Karpatiem, kuros visu ziemu notika kaujas.

Lai arī kara pirmajos mēnešos Krievija cieta lielus zaudējumus Austrumprūsijā, tās veiksmīgais uzbrukums Vācijai, iespējams, paglāba Parīzi no ieņemšanas. Krievijai arī izdevās nosargāt lielāko Polijas daļu, un tās zaudējumus pret Vāciju atsvēra uzvaras pret Austroungāriju un Galīcijas ieņemšana.

==== Lielā atkāpšanās, 1915 ====
{{pamatraksts|Lielā atkāpšanās (1915)}}
[[Attēls:Latviesu strelnieki Tirela purva.jpg|thumb|200px|[[Latviešu strēlnieki]] Tīreļa purva ierakumos.]]
[[Attēls:Vācijas ķeizars Vilhelms II Rīgā 1917.jpg|thumb|200px|Vilhelma II ierašanās Rīgā 1917. gada 7. septembrī. Sagrauto [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tiltu]] dēļ viņš ieradās Pārdaugavā ar automašīnu.]]
Jau 1914. gada kaujas iezīmēja Krievijas militārās rūpniecības problēmas. Salīdzinājumā ar vāciešiem, krieviem bija daudz mazāk lielgabalu un tiem akūti trūka lādiņu. Vācieši savu artilērijas pārspēku veiksmīgi izmantoja, lai īstenotu uzbrukuma operācijas, kurās pilnībā iznīcināja krievu aizsardzības līnijas.

1915. gada sākumā vācieši plānoja dot smagu triecienu krievu spēkiem Polijā, kas tur gatavojās jaunam iebrukumam Austrumprūsijā. Paralēli šim uzbrukumam vācieši sniedza palīdzību Austroungārijai, kas Galīcijā bija zaudējusi gandrīz miljonu nogalināto un karagūstekņu. 8. janvārī Vācija izveidoja Dienvidu armiju, kura turpmāk iesaistījās kaujās Austroungārijas atbalstam. 23. janvārī izgāzās Austroungārijas mēģinājums pārraut [[Pšemisla]]s aplenkumu. No 7. līdz 21. februārim notika [[Otrā Mazūrijas ezeru kauja]], kurā vācieši iznīcināja lielu daudzumu Krievijas impērijas kareivju, taču neieņēma jaunas teritorijas. 22. martā beidzot padevās Pšemislas cietoksnis ar 150 000 Austroungārijas kareivjiem.

Austrumu fronte vāciešiem tagad kļuva par kara svarīgāko zonu. 2. maijā sākās veiksmīgā [[Gorlices-Tarnovas ofensīva]] Makenzena vadībā, kas turpinājās līdz 23. maijam. Ar masīvu artilērijas pārspēku viņš pārrāva krievu fronti. Taču krievu pretuzbrukums piespieda Austroungārijas armiju pamest [[Bukovina|Bukovinu]]. 3. jūnijā Makenzens atguva Pšemislu. Vācu uzbrukuma rezultātā Krievija 20. jūnijā sāka atkāpšanos no Galīcijas, 22. jūnijā zaudējot Ļvovu. Atkāpšanās laikā gūstā nonāca 250 000 krievu.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

2. jūlijā ķeizars Vilhelms II piekrita Hindenburga un Lūdendorfa plānam aplenkt un iznīcināt Krievijas impērijas armijas galvenos spēkus Polijā, izvēršot vairākus vienlaicīgus uzbrukumus. Balstoties uz jau pavasarī iesāktajiem uzbrukumiem, 13. jūlijā ar jaunu sparu sākās [[Bugas ofensīva]], Makenzenam uzbrūkot krievu 3. armijai ar mērķi ieņemt [[Brestļitovska|Brestļitovsku]], [[Narevas ofensīva]] Polijas ziemeļos ar mērķi ieņemt Varšavu, un [[Kurzemes ofensīva]] Latvijas un Lietuvas teritorijās.
 
22. jūlijā, lai glābtu karaspēku no aplenkuma un sakāves, Krievijas impērijas armijas sāka [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielo atkāpšanos]], 4. augustā zaudējot Varšavu, 17. augustā Kauņu, 19. augustā Novogeorgijevsku, 25. augustā Brestļitovsku, 2. septembrī Grodņu un 18. septembrī Viļņu. Lai arī gūstā kritušo skaits bija liels, Krievijai izdevās izvairīties no pilnīgas armijas iznīcināšanas un evakuēt lielu daļu rūpniecības uzņēmumu. Bēgļu gaitās devās arī liela daļa zaudēto teritoriju iedzīvotāju. Septembra beigās fronte atkal nostabilizējās.

Austroungārija augustā mēģināja veikt iebrukumu dziļāk Ukrainā, taču zaudēja 300 000 gūstekņu un kritušo. 23. augustā cars Nikolajs II kļuva par Krievijas armijas virspavēlnieku. Vācu flotes sāktās [[Kauja Rīgas jūras līcī (1915)|kaujas Rīgas jūras līcī]] beidzās bez panākumiem.

==== Brusilova pārrāvums, 1916 ====
[[Attēls:Brusilov offensive.jpg|thumb|Brusilova pārrāvums]]
Pēc katastrofālā 1915. gada, Krievijas armija dažu mēnešu laikā saņēma ievērojamus ieroču papildinājumus, un sāka plānot pretuzbrukumu, kas beidzās ar gandrīz visas [[Volīnija]]s un [[Bukovina]]s, kā arī [[Galīcija]]s austrumu daļas ieņemšanu.

[[Brusilova pārrāvums]] sākās [[1916]]. gada 4. jūnijā nu turpinājās līdz 20. septembrim Antantes 1916. gada stratēģiskā plāna ietvaros. Tā mērķis bija atvieglot Francijas stāvokli [[Verdenas kauja|Verdenas kaujā]], kā arī palīdzēt Itālijai, kas neveiksmīgi uzbruka Austroungārijai [[Trento province|Trento provincē]].

Zaudējumi, kurus šo kauju laikā cieta Austroungārija, tai turpmākā kara gaitā vairs neļāva patstāvīgi realizēt liela mēroga militārās operācijas. Vienlaikus Centrālajām lielvalstīm, lai apturētu ofensīvu, nācās pārsviest uz Austrumu fronti 34 divīzijas, pavājinot to spēkus citās frontēs. Kopā ar Rietumu frontē paralēli notikušo ofensīvu ([[Kauja pie Sommas]]) 1916. gadā Antantei izdevās veikt saskaņotu ofensīvu pret Centrālo lielvalstu karaspēku.

Krievijas panākumu iedvesmota, Antantes pusē karā iesaistījās iepriekš neitrālā [[Rumānijas karaliste]], tomēr [[Augusts fon Makenzens|Augusta fon Makenzena]] vadītajiem spēkiem to izdevās ātri sakaut un ieņemt galvaspilsētu Bukaresti. Tā Krievijas impērijas militārais stāvoklis tikai pasliktinājās, jo frontes līnija tagad stiepās līdz [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]].

Pēc Rumānijas sakāves, Krievijas nolēma veikt uzbrukumu Rīgas frontē, lai piesaistītu Vācijas karaspēka rezerves un palīdzētu Francijai izturēt Verdenas kauju. Neveiksmīgā Krievijas 12. armijas uzbrukuma operācija ([[Ziemassvētku kaujas]]) notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (jaunajā stilā), kurā lielu drosmi parādīja [[latviešu strēlnieki]].

=== Tuvie Austrumi un Kaukāzs ===
{{Pamatraksts|Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)}}
[[Attēls:Peace-conference-memoranda-respecting-syria-arabia-palestine5.jpg|thumb|Francijas, Lielbritānijas, Krievijas un Itālijas vienošanās par Osmaņu impērijas sadalīšanu un arābu valstu izveidošanu]]
Vācijas karakuģi, kas bija pārgājuši ''jauno turku'' vadītās [[Osmaņu impērija]]s pakļautībā, 1914. gada 29. oktobrī uzbruka Krievijas flotes Melnās jūras bāzēm, tā osmaņi pievienojās [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]], saskaņā ar 1914. gada 2. augustā noslēgto slepeno [[Osmaņu-Vācijas alianse|Osmaņu-Vācu aliansi]]. Osmaņu iesaistīšanās karā apdraudēja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] [[Kaukāzs|Kaukāza]] provinces un [[Lielbritānija]]s jūras sakarus ar [[britu Indija|britu Indiju]] pa [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]].

1915. gadā briti un franči atklāja aktīvu karadarbību pret osmaņiem, uzsākot [[Galipoli kauja|Galipoli kauju]], kur izsēdināja britu domīniju karaspēku, un [[Mezopotāmijas operācija|Mezopotāmijas operāciju]], ko galvenokārt veica Indijas koloniālā armija. Galipoli tika atsists Lielbritānijas, Francijas, Austrālijas un Jaunzēlandes armiju korpusa (ANZAC) desants, piespiežot tos evakuēties. Mezopotāmijā, pēc padošanās [[Kutas aplenkums|Kutas aplenkumā]], Lielbritānijas spēkus papildināja un 1917. gadā tie ieņēma [[Bagdāde|Bagdādi]]. 1917. gada decembrī britu [[Sīnāja un Palestīnas operācija]] vainagojās ar [[Jeruzāleme]]s ieņemšanu. Feldmaršala [[Edmunds Alenbijs|Edmunda Alenbija]] vadītā armija 1918. gada septembrī sakāva osmaņus [[Megido kauja|Megido kaujā]].

Krievijas [[Kaukāza operācija]] attīstījās veiksmīgi. Viens no ''jauno turku'' vadoņiem, Envers paša bija armijas virspavēlnieks un vēlējās iekarot ne tikai Kaukāzu, bet arī [[Krievijas Turkestāna|Krievijas Turkestānu]], kuru apdzīvoja turkiem radniecīgas [[Tjurki|tjurku tautas]]. Ar gandrīz 100 000 lielu karaspēku 1914. gada 22. decembrī viņš sāka uzbrukumu Kaukāzā. Pavēlot kalnos doties frontālā uzbrukumā ziemas apstākļos, Envers pašā [[Sarikamišas kauja|Sarikamišas kaujā]] zaudēja 60-80 000 kareivju, liela daļa no kuriem nosala. 1915. gada decembrī šeit sākās ģenerāļa [[Nikolajs Judeničs|Judeniča]] vadītais pretuzbrukums, kura rezultātā 1916. gada sākumā krievi ieņēma Bitlisu un [[Trabzona|Trabzonu]]. Krievijas armija arī iegāja dziļi [[Persija|Persijā]], sasniedzot Hamadanu un Kirmanšahu, un pagriežoties [[Mezopotāmija]]s virzienā, mēģināju izbeigt britu spēku aplenkumu Kutā, pēc kuras krišanas turkiem, krievu un britu spēki sastapās pie [[Tigra]]s. Pēc šiem panākumiem, Krievija noslēdza slepenu [[Saiksa-Piko vienošanās|Saiksa-Piko vienošanos]] ar Franciju un Lielbritāniju, kas pēc kara tai piešķīra tiesības anektēt visas armēņu zemes Turcijā, daļu [[Kurdistāna]]s un [[Anatolija]]s ziemeļus. Jau 1915. gada martā Rietumu sabiedrotie Krievijai bija atvēlējuši Konstantinopoli un [[Dardaneļi|Dardaneļus]].&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=_VUYDAAAQBAJ&amp;pg=PA227&amp;dq=great+retreat+1915+russian&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiH3-ewgqXWAhWmDpoKHVERD-oQ6AEIUTAI#v=onepage&amp;q=great%20retreat%201915%20russian&amp;f=false The Military History of Tsarist Russia]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1915. gada augustā, pēc virspavēlnieka amata zaudēšanas, uz Kaukāza fronti nosūtīja lielkņazu Nikolaju Nikolajeviču, kurš centās izbūvēt dzelzceļu no [[Gruzija]]s uz iekarotajām teritorijām, lai varētu nodrošināt pietiekamu karaspēka apgādi jaunai ofensīvai. Pēc 1917. gada [[Februāra revolūcija]]s Krievijā, ātri sākās krievu armijas sabrukums un turki 1918. gada sākumā sāka pretuzbrukumu, dažu mēnešu laikā iekarojot visu Kaukāzu.

=== Kaujas Itālijas frontē ===
[[Attēls:Italian Front 1915-1917.jpg|thumb|Ar zilu iekrāsotās teritorijas itāļiem izdevās iekarot divu gadu laikā]]
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1970-073-25, Isonzo-Schlacht, Trainkolonne am Moistroka-Pass.jpg|thumb|Munīcijas transports Alpos]]
Itālija, Vācijas un Austroungārijas sabiedrotā kopš 1882. gada, neatteicās no savām pretenzijām uz Austrijas teritorijām [[Trentino-Alto Adidže|Trentino]], [[Istrija|Istrijā]] un [[Dalmācija|Dalmacijā]]. Austroungārijas mēģināja apmierināt Itāliju, piedāvājot Francijas teritorijas. 1915. gada 26. aprīlī Itālija pievienojās Antantei, parakstot Londonas līgumu, ar kuru tā apņēmās drīz uzsākt uzbrukumu Austroungārijai. 23. maijā Itālija pieteica karu Austroungārijai, 20. augustā Itālija pieteica karu Osmaņu impērijai, un 10. oktobrī Bulgārijai. Pēc 15 mēnešiem Itālija pieteica karu arī Vācijai.

Itālijas armija, lai arī slikti apgādāta un ar zemu morāli, bija skaitliski pārāka par šajā frontē izvietotajiem austroungāru spēkiem, kas bija koncentrēti Austrumu frontē. Lielākā daļa cīņu notika Alpu kalnu reģionos, kur ir ļoti labas pozīcijas aizsardzības cīņām un lielas grūtības munīcijas piegādei. Lielas ofensīvas varēja notikt tikai [[Veneto]] apgabalā. 27. maijā austroungāri sāk veidot aizsardzības līniju gar Izonco upi, kas iezīmē frontes līniju līdz 1917. gada novembrim. 23. jūnijā 200 000 kareivjus liela itāļu armija sāk pirmo uzbrukumu, taču negūst panākumus. Turpmākos divus gadus itāļi regulāri atkārto nesekmīgus mēģinājumus pārraut austriešu Izonco aizsardzības līniju, zaudējot simtiem tūkstošus kareivju.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; 1917. gada oktobrī austroungāri un vācieši sāka pretuzbrukumu, un [[Kaporeto kauja|Kaporeto kaujā]] smagi sakāva itāļus, pietuvojoties 30 km atālumā [[Venēcija]]i.

=== Kaujas kolonijās ===
Vienas no 1914. gada pirmājām kaujām notika tālu no Eiropas — [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Francija un Britu impērija (šajās cīņās aktīvi piedalījās arī [[Jaunzēlande]] un [[Austrālija]]) jau dažu mēnešu laikā okupēja visas Vācijas teritorijas Klusajā okeānā. Āfrikā neliela mēroga cīņas turpinājās visu kara laiku.

== Kara otrais posms (1917) ==
[[Attēls:USA_bryter_de_diplomatiska_förbindelserna_med_Tyskland_3_februari_1917.jpg|thumb|200px|[[1917]]. gada [[3. februāris]]: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Vudro Vilsons]] paziņo Kongresam par attiecību pārtraukšanu ar [[Vācija|Vāciju]].]]

=== ASV iesaistīšanās karā ===
Antantes jūras blokāde izraisīja nopietnu Vācijas saimniecības [[lejupslīde (ekonomika)|lejupslīdi]]. 1917. gada februārī Vācija sāka zemūdeņu karu, kura mērķis bija pārtraukt jūras piegādes Anglijai un piespiest to izstāties no kara. Kaut gan sākumā briti cieta lielus zaudējumus (līdz pat 860 000 tonnu zaudētu izejvielu mēnesī), drīz vien Anglija ieviesa konvoju sistēmu, kas krietni samazināja vācu zemūdeņu radītos zaudējumus.
Zemūdens karš kopā ar [[Cimmermaņa telegramma|Cimmermaņa telegrammu]] sagrāva attiecības starp Trejsavienību un ASV. Prezidents [[Vudro Vilsons]] pieprasīja pieteikt karu Vācijai, kas arī notika 1917. gada 6. aprīlī. Senāts pieņēma lēmumu par kara pieteikšanu nobalsojot 373 pret 50.

Kaut gan ASV deva ļoti svarīgu pienesumu karam, tā nekļuva par Antantes locekli, bet palika tikai Antantes sabiedrotā. Vācijas karaspēka vadība zināja, ka ASV kareivju pieplūduma dēļ viņa vairs nespēs uzvarēt aizsardzības karu, tādēļ plānoja strauju rāvienu uz rietumiem, izmantojot jauno bruņoto karaspēku un jaunas kājnieku taktikas. Turklāt abas puses apzinājās, ka ieildzis karš draudēja ar sociālo sagruvumu vai pat revolūciju, kā Krievijā. Abām pusēm bija nepieciešama ātra uzvara Rietumu frontē.

=== Krievijas izstāšanās no kara ===
[[Attēls:Daugavas skersosana 1917.jpg|thumb|Vācijas militārās ofensīvas sākums: vācu karaspēks šķērso Daugavu pie [[Ikšķile]]s 1917. gada 2. septembrī.]]
1917. gada februārī sākās [[Krievijas revolūcija]]. Jau drīz pēc [[Februāra revolūcija]]s uzvaras, jaunā [[Krievijas Pagaidu valdība]] apliecināja sabiedrotajām valstīm, ka turpinās karu. Lai demonstrētu savu apņēmību, Pagaidu valdība organizēja [[Jūnija ofensīva|Jūnija ofensīvu]] Galīcijā, kas izgāzās, demonstrējot Krievijas armijas sabrukumu.

Lai piespiestu Krieviju beidzot izstāties no kara, Vācijas impērijas 8. armija no 1917. gada 1. līdz 6. septembrim veica [[Rīgas operācija|Rīgas operāciju]], kuras laikā tā straujā triecienā ieņēma Rīgu un mēģināja ielenkt apmēram 160 000 Krievijas 12. armijas karavīru, kas [[Kauja pie Mazās Juglas|kaujā pie Mazās Juglas]] tomēr spēja uz laiku noturēt aizsardzību, izkļuva no ielenkuma un atkāpās [[Petrograda]]s virzienā. Vācijas kara flote 1917. gada 29. septembrī — 20. oktobrī veica liela mēroga jūras desanta [[Operācija &quot;Albiona&quot;|operāciju &quot;Albiona&quot;]], kuras laikā sagrāva Krievijas Baltijas kara floti un ieņēma [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgu]].

1917. gada 8. novembrī, tūlīt pēc varas pārņemšanas [[Oktobra revolūcija]]s rezultātā [[Padomju Krievija]]s valdība izsludināja &quot;Dekrētu par mieru&quot;, kurā piedāvāja visām Pirmajā pasaules karā iesaistītajām pusēm sākt pamiera sarunas. 3. decembrī sākās Krievijas sarunas ar Centrālajām lielvalstīm par pamiera noslēgšanu, kas stājās spēkā 1917. gada 15. decembrī. Miera sarunās Vācija pieprasīja Krievijas valdībai atzīt [[Polija]]s, [[Lietuva]]s un [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] neatkarību, no kā Krievijas puse atteicās. [[Ukrainas Centrālā Rada]] 1918. gada 25. janvārī pasludināja [[Ukrainas Tautas Republika]]s neatkarību. 16. februārī Vācijas protektorātā tika atjaunota Lietuvas valsts. 17. februārī pamiers tika pārtraukts un Vācijas armija 18. februārī ieņēma [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]] un cauri [[Latgale]]i turpināja uzbrukumu [[Pleskava]]s virzienā. 19. februārī Ļeņins lika steigšus noslēgt miera līgumu uz jebkādiem nosacījumiem, jo Krievijai &quot;vairs nav armijas. Vācieši no Rīgas uzbrūk visā frontē.&quot; Īsi pirms vācu karaspēka ienākšanas Tallinā, 1918. gada 24. februārī tika pasludināta Igaunijas valsts neatkarība.

1918. gada 3. martā [[Padomju Krievija]] noslēdza [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] ar Centrālajām lielvalstīm. 1918. gada 8. martā tika atjaunota [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] un 1918. gada 15. martā ķeizars Vilhelms II Vācijas impērijas vārdā atzina to &quot;par brīvu un patstāvīgu valsti&quot;.

== Kara trešais posms (1918) ==

=== Vācijas 1918. gada pavasara ofensīva ===
{{pamatraksts|Pavasara ofensīva (1918)}}
[[Attēls:Western front 1918 german.jpg|thumb|Pavasara ofensīvas rezultāti]]
Pēc Krievijas izstāšanās no kara 1918. gada sākumā Vācijai parādījās liels karavīru daudzums, ko varēja pārvirzīt uz Rietumu fronti. Vācijas plānos bija ātra ofensīva Rietumos pirms ASV spēku nostiprināšanās. Aktīva karadarbība sākās 1918. gada 21. martā. Vācu spēkiem izdevās pavirzīties uz priekšu par vairāk nekā 30 km. Pirmo reizi kopš 1914. gada beigām frontē atgriezās manevrēšana. Britu un franču ierakumus vācieši ieņēma izmantojot viegli bruņotus specvienību kareivjus. Pirmās uzbrukuma dienas bija tik veiksmīgas, ka 24. martu Vācijā pasludināja par valsts brīvdienu. Daudzi vācieši ticēja, ka uzvara ir tuvu. Tomēr pēc smagām cīņām Vācijas ofensīva tika apstādināta.

1918. gada vasarā Eiropā strauji pieauga ASV spēku skaits, kas sastāvēja gandrīz vienīgi no kājniekiem. Vairāki mēģinājumi sadalīt amerikāņu vienības un izmantot viņus kā papildinājumu Francijas un Anglijas spēkiem izgāzās, jo ģenerālis [[Džons Peršings]] izvēlējās tos saglabāt kā vienotu spēku. Amerikāņi bija vienīgie, kas vēl piekopa frontālo uzbrukumu (kur kājnieki caur ložmetēju ugunij skrien uz pretinieka ierakumiem, lai turpinātu cīņu tur), ko Anglija un Francija sen jau nelietoja, tādēļ nedaudzajās kara operācijās 1918. gada vasarā un rudenī ASV cieta milzīgus zaudējumus.{{nepieciešama atsauce}}

15. jūlijā Antantes spēki, ASV atbalstīti, sāka otro kauju pie Marnas. Šī Antantes iniciatīva izvērtās par Antantes uzvaru sākumu. Tajā pašā laikā Vācija bruka jau arī no iekšpuses. Nepārtraukti notika pretkara gājieni un armijas morāle bija ļoti zema. Ražošanas apjoms, salīdzinot ar 1913. gadu, bija sarucis par 53%.{{nepieciešama atsauce}}

=== Antantes uzvara ===
[[Attēls:Deutsche Stellungen 1918.jpg|thumb|Antantes uzbrukums līdz 11. novembrim]]
[[Attēls:The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|thumb|Britu tanks, 1918]]
{{pamatraksts|Simts dienu ofensīva}}
Franču pretuzbrukums sākās jau 18. jūlijā un septembra beigās izvērtās vispārējā uzbrukumā visā frontes līnijas garumā. 8. augustā notika [[Amjēnas kauja]], kurā piedalījās britu Ceturtās armijas III korpuss kreisajā flangā, franču Pirmā armija labajā un [[Kanāda]]s un [[Austrālija]]s korpuss, vadot uzbrukuma trieciengrupu centrā. Antantes spēki sastāvēja no 414 IV un V modeļa tankiem un 120 000 cilvēkiem. Antantes spēki septiņu stundu laikā pavirzījās uz priekšu 12 km, iznīcinot sešas vācu divīzijas un piespiežot vāciešus bēgt. Pēc dažām dienām ofensīvas ātrums apsīka, briti piedzīvoja tehniskas problēmas ar gandrīz visiem saviem tankiem (izņemot 7 no 414). 1918. gada [[15. augusts|15. augustā]] ofensīva tika pārtraukta un sākās jaunas ofensīvas plānošana. Tā notika pēc 6 dienām — 21. augustā. Ap 130 000 Savienoto Valstu kareivju tika iesaistīti cīņā, kopā ar britu 3. un 4. armiju. Ofensīva bija ļoti veiksmīga — Vācijas 2. armija tika atstumta 55 km garā frontē. 2. septembrī Vācija jau bija atstumta līdz [[Hindenburga līnija]]i.

Hindenburga līnijas pārraušanas mēģinājums sākās 26. septembrī, 260 000 amerikāņu kareivjiem dodoties pretī Hindenburga aizsardzības līnijas ložmetēju ugunij. Visām divīzijām, izņemot ASV 79. kājnieku divīziju, izdevās ieņemt savus mērķus. Šī neveiksme ļāva Vācijai atgūties un pārgrupēties. Visas aizsardzības līnijas ieņemšana notika 27. septembrī.

== Kara beigas ==
[[Attēls:Armisticetrain.jpg|thumb|Pēc Kompjeņas pamiera parakstīšanas]]
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1976-076-25A, Koblenz, Soldaten überqueren Rheinbrücke.jpg|thumb|Vācu karaspēks šķērso Reinu, atgriežoties mājās]]
[[Attēls:NYTimes-Page1-11-11-1918.jpg|thumb|Ziņas par kara beigām]]
[[Bulgārijas karaliste]] pamieru noslēdza 1918. gada 29. septembrī, pirmā izstājoties no Centrālo valstu bloka. 30. oktobrī kapitulēja Osmaņu impērija, noslēdzot [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]]. 3. novembrī pamieru noslēdza arī jau sabrukuma stāvoklī esošā Austroungārija. Itālija izmantoja situāciju, ka 3. novembrī noslēgtais pamiers stājās spēkā 4. novembrī, lai kara pēdējās stundās sagrābtu gūstā vairākus simtus tūkstošus austroungāru kareivju. Karadarbības pārtraukšana stājās spēkā 4. novembrī 15.00. Pēc [[Hābsburgu dinastija]]s gāšanas, jaunās Austrijas un Ungārijas valstis parakstīja atsevišķus miera līgumus ar Antanti.

=== Vācijas sabrukums ===
Augstākā armijas vadība jau vasarā saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī Ludendorfs informēja Hindenburgu, ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Ludendorfs arī Vilhelmam II pieprasīja izveidot jaunu civilo valdību, kuras uzdevums būtu miera sarunu sākšana, tādējādi noņemot šo atbildību no armijas pleciem.

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Tajā pašā dienā Hindenburgs viņu informēja par slikto stāvokli frontē. Bādenes Maksis no Hindenburga saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Šajās dienās armijas vadība bija tā, kas baidoties no armijas sabrukuma, piespieda civilo valdību sākt miera sarunas ar ASV prezidentu Vilsonu.

Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. 13. un 16. oktobrī tika labota impērijas konstitūcija, paplašinot Reihstāga pilnvaras, nododot armiju tā pakļautībā, kā arī padarīja kancleru atbildīgu parlamentam. Vienlaikus tika veiktas izmaiņas balsošanas likumā, kas samazināja vēlēšanu ierobežojumus. Lielākajās vācu valstīs notika politiskas izmaiņas, atceļot šķiru ierobežojumus balsošanā, izveidojot jaunas valdības ar sociāldemokrātiem. Šādi Vācija centās pārliecināt Vilsonu, ka ir kļuvusi par demokrātisku, konstitucionālu monarhiju. 28. oktobra manifestā, ko publiskoja tikai 3. novembrī. Vilhelms II paziņoja, ka imperators kalpo tautai, taču vienlaikus viņš noraidīja aicinājumus atteikties no troņa.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=XMKrAAAAIAAJ&amp;pg=PA22&amp;dq=max+von+baden&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjZ0O791oTXAhVHYJoKHUdZA844ChDoAQhQMAc#v=onepage&amp;q=max%20von%20baden&amp;f=false The German Revolution, 1918-1919]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

17. oktobra valdības un armijas vadības sapulcē, redzot amerikāņu miera prasības un vācu armijas spējas turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs vēlējās karu turpināt, cerot, ka 1919. gadā izdosies panākt labākus miera noteikumus. Kara ministrs solīja armijai 600 000 jaunus rekrūšus. Bādenes Maksis tomēr turpināja miera sarunas, 20. oktobrī atbildot amerikāņu priekšlikumiem. 24. oktobra pavēlē armijai Ludendorfs kritizēja jaunā kanclera miera politiku un aicināja turpināt cīņu. 26. oktobrī viņam beidzot pavēlēja aiziet no visiem amatiem.

Oktobra beigās karaflote saņēma admirāļa Reinharda Šēra pavēli īstenot plānu, kas paredzēja pašnāvniecisku vācu karaflotes uzbrukumu britu flotei, lai glābtu flotes un nācijas godu. Vācu karakuģiem zemūdeņu pavadībā bija jādodas uz Lielbritāniju, jāuzbrūk britu flotes galvenajai bāzei. Citiem kuģiem bija jāiepeld Temzā un jāapšauda Londona. Uzzinot par plānoto uzbrukumu, 29. oktobrī sākās matrožu dumpji, kas pārmetās uz karaflotes bāzi [[Ķīle|Ķīlē]], kur izveidojās matrožu un strādnieku padome, sakās [[Novembra revolūcija]]. Vilhelms II no Berlīnes 29. oktobra vakarā devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai.

7. novembrī sociāldemokrāti informēja Bādenes Maksi, ka pametīs valdību, ja vien 8. novembrī Vilhelms II neatteiksies no troņa. 9. novembrī armijas štābā Spa, Beļģijā, uz sapulci sasauca 50 augstāko rangu virsniekus, no kuriem 39 paspēja ierasties. Viņiem uzdeva divus jautājumus — vai kareivji atbalstīs ķeizaru, ja tas mēģinās apspiest revolūciju Vācijā un vai kareivji ir gatavi apspiest boļševiku revolūciju Vācijā? Uz pirmo jautājumu tikai viens virsnieks atbildēja, ka kareivji sekos ķeizaram. 15 svārstījās, un 23 atbildēja, ka kareivji neatbalstīs ķeizaru kārtības ieviešanā valstī. Uz otro jautājumu 12 atbildēja, ka vispirms jāatjauno disciplīna armijā, 19 šaubījās, ka kareivji apspiedīs boļševikus un 8 atbildēja, ka uz kareivjiem nevar cerēt. Pēc tam armijas vadība informēja ķeizaru, ka armija disciplinēti atgriezīsies mājās savu virsnieku vadībā, bet tā vairs neseko ķeizaram un viņa pavēlēm. Pēc vairāku stundu svārstīšanās, 10. novembrī Vilhelms II devās trimdā uz Nīderlandi.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;/&gt;

Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt vismaz līdz Satversmes sapulces sasaukšanai, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist [[Filips Šeidemanis|Šeidemeņa]] veiktajai republikas pasludināšanai, kas tikai nedaudz apsteidza kreiso sociālistu paziņojumu par sociālistiskas republikas izveidošanu. Jau 9. novembra vakarā sociāldemokrāti un Neatkarīgie sociālisti izveidoja jaunu valdību sešu cilvēku sastāvā, kas 10. oktobrī vienojās par sadarbību ar armijas vadību, lai nepieļautu boļševiku revolūciju Vācijā.

11. novembra 11.00 stājās spēkā [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiers]]. 28. novembrī Vilhelms II trimdā parakstīja atteikšanos no troņa. Karu oficiāli izbeidza septiņus mēnešus vēlāk, līdz ar [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanu 1919. gada 28. jūnijā.

== Sekas ==
[[Attēls:Map Europe 1923-en.svg|thumb|Robežu izmaiņas un jaunās valstis, 1923]]
* Kara laikā gāja bojā aptuveni 8,6 miljoni kareivju un aptuveni 6,5 miljoni civiliedzīvotāju.
* Karš likvidēja [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] iedibinātās starpvalstu attiecības un robežas Eiropā. Sabruka četras impērijas: [[Vācijas impērija]], [[Austroungārijas impērija]], [[Osmaņu impērija]] un [[Krievijas impērija]], un to valdnieku dinastijas — [[Hoencollernu dinastija]], [[Hābsburgu dinastija]], [[Osmaņu dinastija]] un [[Romanovu dinastija]].
* Nespēja efektīvi atjaunot mieru un labklājību, kā arī jauno nacionālo valstu ambīcijas noveda pie autoritārisma izplatības [[Starpkaru periods|starpkaru perioda]] Eiropā — tas lika parādīties [[Fašisms|fašismam]] Itālijā, [[Nacionālsociālisms|nacismam]] Vācijā un [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] tikai vienu paaudzi vēlāk. Karš kļuva par [[Oktobra revolūcija]]s katalizatoru Krievijā, kas iedvesmoja [[komunisms|komunisma]] revolūcijas tik atšķirīgās valstīs kā [[Ķīna]] un [[Kuba]], un lika pamatus [[Aukstais karš|Aukstajam karam]] starp [[Padomju Savienība|PSRS]] un ASV.
* Austrumos Osmaņu impērijas sabrukums lika pamatus modernajai [[Turcija]]i. Centrālajā Eiropā dzima jaunas valstis — [[Čehoslovākija]], [[Dienvidslāvija]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Igaunija]], [[Somija]] u.c. Atkal tika atjaunota [[Polija]]s pastāvēšana.
* Franču un Britu impērijas aktivitātes Tuvajos Austrumos pēc Osmaņu impērijas sabrukuma lika pamatus mūsdienu konfliktu zonai Tuvajos Austrumos.

== Skatīt arī ==
* [[Pirmā pasaules kara hronoloģija]]
* [[Pirmais pasaules karš Latvijā]]
* [[Latvijas brīvības cīņas]]
* [[Latviešu strēlnieki]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20171226055023/http://www.1914-1918-online.net/ 1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War] {{en ikona}}
* [http://www.firstworldwar.com/ A multimedia history of World War I] {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš|Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Kari ar Osmaņu impēriju]]
[[Kategorija:Kari ar Krieviju]]
[[Kategorija:Kari ar Vāciju]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:20. gadsimts]]</text>
      <sha1>bcduaomrf5adhpphh58s02kri6ok533</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659205</id>
      <parentid>3659204</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:23:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="74407" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
|conflict    = Pirmais pasaules karš
|partof      = 
|image       = [[Attēls:WWImontage.jpg|300px]] 
|caption     = '''Pulksteņa rādītāja virzienā no augšas''': Ierakumi Rietumu frontē; [[Lielbritānija|britu]] tanks ''[[Mark IV]]'' šķērso ierakumus; britu karaliskās flotes kaujas kuģis ''Irresistible'' grimst pēc sadursmes ar mīnu Dardaneļu kaujā; kareivji gāzmaskās ar ''Vickers'' ložmetēju; divplāksnis ''Sopwith Camel'' lidojumā. 
|date        = {{dat|1914|7|28|N}} — {{dat|1918|11|11|N}}
|place       = [[Eiropa]], [[Āfrika]] un [[Tuvie Austrumi]] (epizodiski arī [[Ķīna]] un salas Klusajā okeānā)
|casus       = Erchercoga [[Francis Ferdinands|Franča Ferdinanda]] [[Atentāts pret Franci Ferdinandu|nogalināšana]] 28. jūnijā, kā rezultātā [[Austroungārija]] pieteica karu [[Serbijas karaliste]]i un Krievija uzsāka mobilizāciju pret Austroungāriju 29. jūlijā.
|result      = [[Antante]]s uzvara. Beidz pastāvēt [[Vācijas impērija]], [[Krievijas impērija]], [[Osmaņu impērija]] un [[Austroungārijas impērija]]. Jaunu valstu izveide [[Austrumeiropa|austrumu]] un [[Centrāleiropa|centrālajā]] Eiropā. 
|combatant1  = '''[[Antante]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Russia (bordered).svg|20px]] [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Francijas Trešā republika]]&lt;br /&gt;[[Attēls: Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Apvienotā Karaliste|Britu impērija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karaliste]]&lt;br /&gt; [[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]&lt;br /&gt;''[[Antante|un citi sabiedrotie]]''
|combatant2  = '''[[Centrālās lielvalstis]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Austria-Hungary-flag-1869-1914-naval-1786-1869-merchant.svg|20px]] [[Austroungārija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Vācijas impērija]]&lt;br /&gt;{{OTA}}&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Bulgaria (1878-1944).svg|20px]] [[Bulgārijas karaliste]]
|commander1 = [[Attēls:Flag of Russia (bordered).svg|20px]] [[Nikolajs II]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Russia (bordered).svg|20px]] [[Aleksandrs Kerenskis]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Russia (bordered).svg|20px]] [[Mihails Aleksejevs]]&lt;br/ &gt;[[Attēls:Flag of Russia (bordered).svg|20px]] [[Aleksejs Brusilovs]]&lt;br /&gt; [[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Raimons Puankarē]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Žoržs Klemanso]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Žozefs Žofrs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Ferdinands Fošs]]&lt;br /&gt; [[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Roberts Nivels]] &lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Herberts Henrijs Askvits]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Duglass Heigs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Džons Džellikou]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Canada 1921.svg|20px]] [[Roberts Bordens]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Australia.svg|20px]] [[Džozefs Kuks]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Australia.svg|20px]] [[Endrū Fišers]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Australia.svg|20px]] [[Billijs Hjūdžs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Viktors Emanuels III]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Vitorio Emanuele Orlando]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Luidži Kadorna]]&lt;br /&gt; [[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Armando Diazs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Vudro Vilsons]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Džons Peršings]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Japan.svg|20px]] [[Taišo]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Belgium.svg|20px]] [[Alberts I (Beļģija)|Alberts I]]&lt;br /&gt;[[Attēls:State Flag of Serbia (1882-1918).svg|20px]] [[Pēteris I (Serbija)|Pēteris I]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Romania.svg|20px]] [[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]&lt;br /&gt;[[Attēls:State Flag of Greece (1863-1924 and 1935-1973).svg|20px]] [[Elefterios Venizelos]] 
|commander2 = [[Attēls:Austria-Hungary-flag-1869-1914-naval-1786-1869-merchant.svg|20px]] [[Francis Jozefs I]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Austria-Hungary-flag-1869-1914-naval-1786-1869-merchant.svg|20px]] [[Kārlis I Hābsburgs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Austria-Hungary-flag-1869-1914-naval-1786-1869-merchant.svg|20px]] [[Konrāds von Hēcendorfs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Vilhelms II]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Erihs fon Falkenhains]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Pauls fon Hindenburgs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Reinhards Šērs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Ērihs Ludendorfs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Bavārijas Ruprehts|Princis Roberts]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Ottoman flag.svg|20px]] [[Mehmeds V]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Ottoman flag.svg|20px]] [[Mehmeds VI]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Ottoman flag.svg|20px]] [[Ismails Envers]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Ottoman flag.svg|20px]] [[Mustafa Kemals Ataturks]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Bulgaria (1878-1944).svg|20px]] [[Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota|Ferdinands I]]
|casualties1 = '''Miruši:''' &lt;br /&gt; 5 520 000 &lt;br /&gt;'''Ievainoti:''' 12 831 000 &lt;br /&gt;'''Bezvēsts pazuduši:''' 4 121 000
|casualties2 = '''Miruši:''' &lt;br /&gt; 4 386 000 &lt;br /&gt;'''Ievainoti:''' 8 388 000 &lt;br /&gt;'''Bezvēsts pazuduši:''' 3 629 000
}}
{{Pirmais pasaules karš}}

'''Pirmais pasaules karš''' bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm [[Antante]]s vadībā vienā pusē un [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]] otrā pusē, kas ilga no {{dat|1914|07|28|ģ}} līdz {{dat|1918|11|11|d}}. Karu dēvēja arī par '''Lielo Karu''', '''Nāciju karu''' un '''Karu, kas izbeigs visus karus'''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Were they always called World War I and World War II? |url=http://www.history.com/news/ask-history/were-they-always-called-world-war-i-and-world-war-ii |work=Ask History |accessdate=24 October 2013}}&lt;/ref&gt; Kara rezultātā sabruka Vācijas, Austroungārijas, Osmaņu un Krievijas impērijas, un pasaules politikā turpmāk aizvien nozīmīgāku lomu spēlēja ASV. Radikāli izmainījās Eiropas politiskā karte, rodoties daudzām jaunām valstīm.{{sfn |Willmott |2003 |lpp=307}} [[Britu impērija|Britu]] un [[Francijas koloniālā impērija|franču koloniālās impērijas]] sasniedza savu teritoriālo maksimumu.

Neviens cits militārais konflikts iepriekš nebija mobilizējis tik daudz karavīru, un neviena cita konflikta laikā cīņas nebija notikušas tik plašā karalaukā. Pirmais pasaules karš kļuva par otru asiņaināko cīņu cilvēces vēsturē (pēc [[Taipinu sacelšanās]]), tomēr upuru skaitā to jau pēc vienas paaudzes pārspēja [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Pirmā pasaules kara laikā vidēji ik stundu gāja bojā 230 karavīru.{{nepieciešama atsauce}} Kopumā sabiedrotās valstis zaudēja gandrīz 22,5 miljonus kritušo un ievainoto, kamēr Centrālās valstis zaudēja 16,4 miljonus kritušo un ievainoto. Gandrīz 10 miljoni kareivju krita karalaukā vai mira no ievainojumiem, apmēram 3 miljoni karagūstekņu gāja bojā nepietiekamā uztura un slimību dēļ. Nepietiekama uztura, genocīda un slimību dēļ gāja bojā 6—13 miljoni civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{https://www.britannica.com/event/World-War-I/Killed-wounded-and-missing&lt;/ref&gt;

Pirmajā pasaules karā pirmo reizi plaši izmantoja kara aviāciju un bombardēšanu. Kā viens no modernās karošanas aspektiem bija civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana. Strauji attīstījās jaunu iznīcinošu ieroču izmantošana — sāka lietot [[tanks|tankus]], [[lidmašīna]]s, [[ložmetējs|ložmetējus]] un [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]. Karu Rietumu frontē raksturoja [[pozīciju karš]], kur karavīri ilgstoši atradās ierakumu aizsardzības līnijās, kuras pretinieki centās pārraut ar masīvām artilērijas apšaudēm, radot lielus dzīvā spēka zaudējumus.

== Kara iemesls ==
{{pamatraksts|Jūlija krīze (1914)}}
1914. gadā [[Austroungārija]]s impērijā aizvien lielāku neapmierinātību ar vāciešu un ungāru varu izrādīja slāvu tautas. Austrijas zemēs neatkarību iegūt vēlējās čehi, bet [[Serbijas karaliste]] apdraudēja impērijas pozīcijas [[Balkānu pussala|Balkānos]]. Impērijas lēmumu par kara nepieciešamību ietekmēja problēmas ar valsts iekšējo stabilitāti un reģionālās ietekmes zaudēšana. Austroungārijas ģenerālštāba priekšnieks [[Francs Konrāds fon Hecendorfs]] vēlējās karu ar nelielajām Balkānu valstīm, īpaši Serbiju, lai paplašinātu impērijas robežas dienvidslāvu zemēs, kā arī pārskatītu 1866. gada [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas-Prūsijas kara]] sekas. Kara nepieciešamību pret Serbiju atbalstīja arī Ārlietu ministrs [[Leopolds fon Berhtolds]].

Par formālo kara iemeslu kalpoja tas, ka 1914. gada 28. jūnijā [[Sarajeva|Sarajevā]] serbu nacionālās atbrīvošanās kustības kaujinieks [[Gavrilo Princips]] [[Atentāts pret Franci Ferdinandu|atentātā nogalināja]] [[Francis Ferdinands|Franci Ferdinandu]], [[Austrija]]s hercogu un Austroungārijas troņmantinieku, par ko Austrija vainoja Serbiju.&lt;ref name=&quot;AJPT2&quot;&gt;{{harvnb |Taylor |1998 |lpp=80–93}}&lt;/ref&gt;{{sfn |Djokić |2003 |lpp=24}}

Vācijā baidījās no Francijas un Krievijas alianses, ko pastiprināja 1913. gadā apstiprinātā Krievijas armijas modernizācijas programma. Ģenerālštāba priekšnieks 1914. gada jūlijā informēja [[Vācijas impērija]]s ķeizaru [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelmu II]], ka šis ir pēdējais laiks karam, kurā Vācijai vēl ir cerības uzvarēt.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=4fTCAgAAQBAJ&amp;pg=PA62&amp;dq=russian+plan+19&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjdhJ6eqabWAhVLKFAKHVacDEo4ChDoAQhaMAk#v=onepage&amp;q=russian%20plan%2019&amp;f=false The First World War: Germany and Austria-Hungary 1914-1918]&lt;/ref&gt;

5. jūlijā Vācija informēja Austroungāriju, ka militāri to atbalstīs Balkānu kara gadījumā. Galīgā impērijas valdības vienošanās par karu pret Serbiju tika panākta 19. jūlijā. 23. jūlijā Serbijai nosūtīja Austroungārijas ultimātu ar prasībām, kas bija jāakceptē 48 stundās. 25. jūlijā Serbija noraidīja ultimāta prasības, un nākamajā dienā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs]] parakstīja pavēli par armijas mobilizāciju. 28. jūlijā Austroungārija un Vācijas impērija pieteica karu Serbijai.{{sfn |Evans |2004 |lpp=12}}{{sfn |Martel |2003 |lpp=xii ff}} 29. jūlijā Krievija izsludināja armijas mobilizāciju. Vācija pieprasīja Krievijai to pārtraukt, uztverot to kā agresijas aktu. Krievija noraidīja Vācijas prasību un sāka pārvietot karaspēku uz rietumiem. 1. augustā Vācija pieteica Krievijai karu. Francija izsludināja vispārējo mobilizāciju. Vācija pieteica karu arī Francijai, bet, uzbrūkot tai, pārkāpa [[Beļģija]]s neitralitāti, kas deva formālu iemeslu 4. augustā karā iesaistīties [[Lielbritānija]]i.

== Kara cēloņi ==
Pirmajam pasaules karam ir daudzi savstarpēji saistīti cēloņi — dedzīgs nacionālisms, sen neatrisinātie valstu strīdi, sarežģītā alianšu sistēma, aizkavēšanās un pārpratumi starpvalstu diplomātiskajos sakaros, iepriekšējo desmitgadu bruņošanās sacensība, Eiropas jaunpienācēju — Vācijas un Itālijas centieni iekarot vietu pasaules politikā, cīņa par ekonomiskās attīstības iespējām un kolonijām.

Pastāv daudzas teorijas par to, kurš un kas tieši ir vainojams pie kara sākšanās. 1920. un 1930. gados saskaņā ar [[Versaļas līgums|Versaļas miera līguma]] tekstu tika uzskatīts, ka Vācija un tās sabiedrotās valstis ir vienīgās par karu atbildīgās valstis. Tomēr laika gaitā tika izpētīti gan Vācijas, gan Krievijas militārie plāni, kuros abas valstis uzsvērušas pirmā uzbrukuma un ātras karadarbības nodrošināšanas svarīgumu. Tika arī izpētīta Lielbritānijas pieredze koloniālajos karos, kuros šī lielvalsts guva relatīvi vieglas uzvaras, jo tās pretinieki bija daudz vājāki, tādējādi radot nepamatotu kara entuziasmu valsts iedzīvotājos. Neviens liels politiskais spēks nepretojās karam, un pretkara opozīcijas ietekme bija nenozīmīga.

Jāpiemin arī starpvalstu komunikāciju problēmas 1914. gadā. Valdību vadītāji un militārie komandieri kā galveno saziņas formu izmantoja telegrāfu un vēstnieku iesniegtas notas, kuru sagatavošana, atšifrēšana un iesniegšana parasti aizņēma vairākas stundas vai pat dienas, radot jucekli savstarpējajā komunikācijā.

ASV prezidents [[Vudro Vilsons]] karā vainoja [[militārisms|militārismu]]. Viņš uzskatīja, ka Eiropas aristokrātiem un militārajai elitei bija pārāk liela vara Vācijā, Krievijā un Austroungārijā. Karš bija sekas to vēlmei pēc militāra spēka un [[demokrātija]]s iznīcināšanas. [[Vladimirs Ļeņins]] uzskatīja, ka karā vainojams [[imperiālisms]]. Viņš atsaucās uz [[Kārlis Markss|Kārļa Marksa]] un [[Džons Hobsons|Džona Hobsona]] ekonomiskajām teorijām, kuras prognozēja, ka neierobežotā konkurence starp augošajiem tirgiem novedīs pie globāla konflikta.&lt;ref&gt;“Imperialism&quot; (1902) [http://www.fordham.edu/halsall/mod/1902hobson.html fordham.edu tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070427105159/http://www.fordham.edu/halsall/mod/1902hobson.html |date={{dat|2007|04|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šī teorija bija populāra kara sākumā un veicināja [[komunisms|komunisma]] izplatību.

=== Bruņošanās sacensība ===
[[Attēls:HMS Dreadnought 1906 H61017.jpg|thumb|''Dreadnought'', 1906]]
Eiropas lielvalstis aizvien vairāk tērēja armijai un karaflotei, kas bija nepieciešama tālo koloniju kontrolei. 1906. gadā Lielbritānija aizsardzībai tērēja 36%, Francija 23,8%, Vācija impērija 22%, Itālijas karaliste 11,6%, Krievijas impērija 9,8% un Austroungārija 9,6% sava budžeta.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;/&gt;

Pēc Vilhelma II kļūšanas par ķeizaru, Vācija aizvien vairāk tērēja modernai artilērijai un okeāna karaflotes izveidošanai. Eiropas lielvalstis un Japāna tolaik uzskatīja, ka spēcīga flote ir vitāla lielvalsts pazīme. Flotes sacensība starp Lielbritāniju un Vāciju pastiprinājās 1906. gadā pēc karakuģa ''[[HMS Dreadnought (1906)|Dreadnought]]'' uzbūvēšanas. Tas bija jauna tipa karakuģis, kas tehnoloģiskā attīstībā pārspēja visus iepriekšējos kuģus.

== Pirmskara alianses ==
[[Attēls:WWIchartX.svg|thumb|Eiropas alianšu sistēma]]
Jau pirms 1914. gada Eiropas lielvalstu starpā izveidojās vairākas politiskas un militāras alianses, kas izveidoja sarežģītu savstarpējo saistību sistēmu un noveda pie valstu iesaistīšanās karā divās pretējās nometnēs. Vienlaikus, šīs alianses bija balstītas uz mainīgām interesēm un nebija stabilas. 1905. gadā Krievija un Vācija gandrīz vienojās par attiecību uzlabošanu. Lielbritānijas un Vācijas starpā nebija tādu vēsturisku un koloniālu problēmu, kādas traucēja Francijas un Lielbritānijas attiecībām.
 

=== Beļģijas un Luksemburgas neitralitāte ===
Pēc [[Beļģijas revolūcija]]s 1839. gadā [[Jūlija monarhija|Francijas]], [[Lielbritānija]]s un [[Prūsijas karaliste]]s, kā arī [[Krievijas Impērija|Krievijas]] un [[Austrijas impērija]]s vienojās garantēt mūžīgu Beļģijas neitralitāti. Ja 1914. gadā Beļģija būtu piekritusi Vācijas prasībai ļaut tās armijai šķērsot beļģu teritoriju ceļā uz Franciju, Lielbritānijai būtu trūcis iemesla iestāties Eiropas karā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=ttQFBAAAQBAJ&amp;pg=PA109&amp;dq=narev+offensive&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwii8dLIi7PWAhUjQpoKHZ-pDAgQ6AEIPjAE#v=onepage&amp;q=narev%20offensive&amp;f=false Longman Companion to the First World War: Europe 1914-1918]&lt;/ref&gt;
 
1867. gada Londonas līgums nodrošināja [[Luksemburga]]s neitralitāti (to vēlējās anektēt gan [[Francijas Otrā impērija]], gan Prūsija), ļaujot vāciešiem kontrolēt mazās hercogistes dzelzceļus.

=== Vācija-Austroungārija ===
1879. gada 7. oktobrī abas impērijas noslēdza līgumu, kuru [[Oto fon Bismarks]] bija iecerējis, lai ierobežotu Austroungārijas ambīcijas Balkānos, kur tas varēja izraisīt konfliktu ar Krieviju. Līdzīgas līgumattiecības Vācijai līdz 1890. gadam bija arī ar Krievijas impēriju. Līgums nodrošināja to, ka Vācija atturēja Austroungāriju no militāras iesaistīšanās 1885. gada Bulgārijas krīzē, kas beidzās ar serbu-bulgāru karu. Austroungārija arī neiesaistījās 1912.-13. gada [[Balkānu kari|Balkānu karos]]. Taču [[Bosnijas krīze]]s laikā Vācija atbalstīja Austroungārijas veikto Bosnijas aneksiju 1908. gadā, un 1914. gada 31. jūlijā pieprasīja, lai Austroungārija iesaistās karā pret Krieviju.

Vācijas-Austroungārijas līguma galvenie punkti: 1.ja Krievija uzbruks vienai no abām valstīm, otra tai dosies palīgā. 2.ja vienai no valstīm uzbruks kāda cita valsts, otra to atbalstīs, bet paliks neitrāla. 3.ja Krievija palīdzēs kādai citai valstij, kas uzbruks vienai no abām valstīm, spēkā stāsies 1. punkts.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Itālija-Vācija-Austroungārija ===
1882. gada 20. maijā trīs valstis noslēdza slepenu līgumu ([[Trejsavienība (1882)|Trejsavienību]]), kas palika spēkā līdz 1915. gadam. Lai arī Itālijas un Austroungārijas starpā attiecības bija sliktas, visām valstīm šis līgums deva zināmu drošību attiecībās ar Franciju. 1891. gadā līgumu papildināja ar punktiem, kas apsolīja saglabāt [[Osmaņu impērija]]s robežas, kā arī Balkānu aneksijas gadījumā konsultēties ar pārējām divām valstīm un sniegt tām teritoriālu kompensāciju. 1908. gadā Austroungārija anektēja Bosniju, nesniedzot nekādu kompensāciju Itālijai, kas vēlējās iegūt Albāniju. 1911. gadā Austroungārija apsvēra ideju par preventīvu karu pret Itāliju. 1914. gadā sākoties karam, Itālija paziņoja par neitralitāti un 1915. gadā sāka karu [[Antante]]s pusē, cerot iegūt Austroungārijas teritorijas.

Līguma galvenie punkti: 1.ja Francija uzbruks Itālijai, Vācija un Austroungārija tai nāks palīgā. 2.ja Francija uzbruks Vācijai, Itālija tai nāks palīgā. 3.ja vienai no valstīm uzbruks divas citas Eiropas valstis, pārējās divas nāks tai palīgā. 4.ja viena no valstīm sāks karu ar kādu citu Eiropas valsti, pārējās divas to atbalstīs, bet paliks neitrālas.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Itālija-Krievija ===
1909. gada 24. oktobrī Krievija un Itālija paraksta Rakonidži vienošanos, atzīstot savstarpējās intereses Balkānos un Vidusjūrā. Austroungārijas rīcība, anektējot Bosniju-Hercegovinu, apdraudēja Krievijas un Itālijas intereses. Ar šo vienošanos Itālija atzina Krievijas intereses Dardaneļos, kamēr Krievija atzina Itālijas intereses Lībijā. 1911. gada [[Itāļu-turku karš|itāļu-turku kara]] laikā, Krievijas diplomāti atbalstīja Itāliju, cenšoties tai nodrošināt citu lielvaru atbalstu. Tikmēr Krievijas vēlme iegūt Konstantinopoli, Balkānu karu laikā izraisīja saspīlējumu ar Grieķiju un Bulgāriju, kuru karaspēki apdraudēja Osmaņu galvaspilsētu.

=== Austroungārija-Rumānija ===
Pēc tam, kad [[Krievu—turku karš (1877—1878)|krievu-turku kara]] rezultātā Krievija 1878. gadā okupēja [[Besarābija]]s dienvidus, kurus [[Rumānijas karaliste]] uzskatīja par savu vēsturisko teritoriju, rumāņi novērsās no senās alianses ar Krieviju un pārgāja Austroungārijas pusē. 1883. gada 30. oktobrī abas valstis noslēdza slepenu alianses līgumu. Pēdējos gados pirms kara Rumānijas attiecības ar Krieviju atkal uzlabojās, un tā palika neitrāla līdz 1916. gadam, kad iestājās karā Antantes pusē.
 
Līguma galvenie punkti: 1.ja Krievija uzbruks Rumānijai, Austroungārija un Vācija nāks tai palīgā. 2.ja Krievija vai Serbija uzbruks Austroungārijai, Rumānija nāks tai palīgā. 3.Rumānijai nav pienākuma iesaistīties Krievijas-Vācijas karā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Francija-Krievija ===
Pēc tam kad 1890. gadā Vācija vairs nepagarināja alianses līgumu ar Krieviju, Francija izmantoja savu iespēju. Pēc 1870. gada [[Francijas—Prūsijas karš|franču-prūšu kara]] [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešajai republikai]] nebija alianses ne ar vienu no Eiropas lielvarām. Ievērojami franču finansiālie aizdevumi Krievijai nodrošināja militārās sadarbības līguma parakstīšanu 1892. gadā. Krievijas karaflote 1893. gada oktobrī apmeklēja [[Tulona]]s ostu, un 1894. gada 4. janvārī oficiāli noslēdza Francijas-Krievijas alianses līgumu. Francija ieguva otro fronti potenciālā karā ar Vāciju, kamēr Vācijai tagad draudēja karš divās frontēs. 1899. gadā līgumu papildināja ar punktu par sadarbību iespējama kara gadījumā ar Lielbritāniju. Krievija neatbalstīja Franciju tās koloniālajos konfliktos ar Lielbritāniju, un Francija nesniedza palīdzību Bosnijas aneksijas krīzes laikā. Francija finansēja jaunu dzelzceļu celtniecību Krievijas pārvaldītajā Polijas teritorijā, lai armija ātrāk varētu sasniegt Vāciju. Kad 1914. gada 1. augustā Vācija pieteica karu Krievijai, Francija nebūt nesteidzās sākt karu. To panāca tikai Vācijas kara pieteikums 3. augustā un militārais iebrukums.
 
Līguma galvenie punkti: 1.ja Francijai uzbruks Vācija, vai Vācijas atbalstītā Itālija, Krievija uzbruks Vācijai. 2.ja Krievijai uzbruks Vācija, vai Vācijas atbalstītā Austroungārija, Francija nāks tai palīgā. 3.Vācijas, Itālijas vai Austroungārijas mobilizācijas gadījumā, Krievija un Francija automātiski veiks mobilizāciju. 4.šī alianse ir spēkā tik ilgi, cik ilgi pastāvēs Vācijas-Itālijas-Austroungārijas alianse.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Lielbritānija-Japāna ===
Sarežģītais [[angļu—būru karš]] un pieaugošās citu valstu karaflotes pārliecināja [[Lielbritānija|Lielbritāniju]], ka tā vairs nevar izolēties no aliansēm. Lai atsvērtu franču un krievu karakuģu pieaugošo ietekmi [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], 1901. gada septembrī Lielbritānija sāka sarunas ar [[Japāna|Japānu]], kas nebija guvusi sekmes mēģinājumos vienoties ar [[Krievija|Krieviju]] par mierīgu [[Koreja]]s un [[Mandžūrija]]s sadalīšanu. Līgumu noslēdza 1902. gada 30. janvārī. Tas nodrošināja Lielbritāniju pret iespējamu Krievijas-Japānas aliansi, kā arī nodrošināja flotes kontroli pār Kluso okeānu. 1904. gadā, reaģējot uz [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāziju Mandžūrijā]], Japāna uzbruka Krievijai, zinot, ka Lielbritānijas atbalsts atturēs Francijas floti no nākšanas palīgā Krievijai [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]]. 1905. gadā Lielbritānija samazināja savus tēriņus, atgriežot piecus karakuģus no Tālajiem Austrumiem uz mājām, kur tie radīja satraukumu Vācijā, kas bija sākusi plašu kara flotes būvniecības programmu.
 
Līguma galvenie punkti: 1.ja viena no abām valstīm iesaistīsies karā pret citu valsti, otra valsts paliks neitrāla. 2.ja viena no valstīm iesaistīsies karā ar vairākām valstīm, otra nāks tai palīgā. 1905. gadā šo punktu izmainīja uz to, ka militārā palīdzība tiks sniegta kara gadījumā ar vienu valsti.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Lielbritānija-Francija ===
Abas valstis bija vēsturiskas ienaidnieces un 19. gadsimta beigās asi konkurēja par jaunām kolonijām [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Āzija|Āzijā]]. Šī iemesla dēļ [[Vācija]] atbalstīja [[Francijas koloniālā impērija|Francijas koloniālās impērijas]] izplešanos. [[Lielbritānija]]s 1882. gadā veiktā [[Ēģipte]]s okupācija saasināja šo konkurenci, kas gandrīz noveda pie kara 1898. gadā [[Fašodas incidents|Fašodas incidenta]] dēļ. Pēc šīs krīzes [[Francija]] vēlējās uzlabot attiecības ar Lielbritāniju, kas pēc neveiksmīgā būru kara bija kļuvusi atsaucīgāka. [[Eduards VII]] 1903. gadā oficiālā vizītē apmeklēja [[Parīze|Parīzi]], un 1904. gada 8. aprīlī abas valstis vienojās par asāko domstarpību atrisināšanu. Šis nebija sadarbības līgums, bet tikai mierīgas līdzās pastāvēšanas līgums, uz kura bāzes tālāk uzlabot attiecības. Lai arī Vācijas agresīvā ārpolitika aizvien biežāk lika Francijai un Lielbritānijai politiski un militāri sadarboties un slepeni plānot britu armijas izvietošanu Francijā kara gadījumā, līdz 1914. gadam starp abām valstīm nebija noslēgta militāra alianse. Lielbritānija karā pret Vāciju iestājās nevis Francijas, bet [[Beļģija]]s aizstāvības dēļ.
 
Līguma galvenie punkti: 1.Ēģipte paliek Lielbritānijai un [[Maroka]] Francijai. 2.[[Taizeme]] paliek neatkarīga bufervalsts starp [[Britu Indija|britu Indiju]] un [[Franču Indoķīna|Franču Indoķīnu]]. 3.Lielbritānija atsakās no pretenzijām uz [[Madagaskara|Madagaskaru]]. 4.[[Vanuatu|Jaunhebridu]] salas tiek pārvaldītas kopīgi. 5.zvejas strīds [[Ņūfaundlenda]]s ūdeņos ir atrisināts.

1912. gada novembrī abas valstis noslēdza vienošanos par floti, ko izraisīja aizvien pieaugošās Vācijas, [[Itālija]]s un [[Austroungārija]]s karaflotes. Šī vienošanās paredzēja: 1.Lielbritānija samazinās savu karafloti Vidusjūrā, koncentrējot to Gibraltārā un [[Malta|Maltā]]. 2.Lielbritānijas Atlantijas flote koncentrēsies [[Lamanšs|Lamanšā]] un [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]]. 3.Francijas Atlantijas floti samazinās un pārvietos uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]].&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Lielbritānija-Krievija ===
Arī Krievijas un Lielbritānijas starpā valdīja saspīlējums, ko izraisīja [[Lielā spēle]] — krievu agresīvā teritoriālā izplešanās [[Krievijas Turkestāna|Turkestānā]] un tuvošanās [[britu Indija]]s robežām. 1907. gada 31. augustā abas impērijas noslēdza [[Angļu-krievu līgums (1907)|angļu-krievu līgumu]] līgumu, kas atrisināja konfliktus šajā reģionā, taču abas to drīz pārkāpa, cenšoties nostiprināt savu ietekmi Persijā, Ķīnā un Tibetā. Samazinoties konflikta iespējai Centrālāzijā, Krievija atkal varēja pievērsties slāvu apdzīvotājiem Balkāniem. Krievija vēlējās militāru sadarbību ar Lielbritāniju, un 1914. pavasarī sākās slepenas sarunas par karaflotes sadarbību. Vācija to uzzinot bija pārliecināta, ka nonāk aizvien lielākā ielenkumā, ko var novērst tikai karš.

Līguma galvenie punkti: 1.[[Persija]]s neatkarība tiek saglabāta, bet tā ir sadalītu krievu ietekmes zonā ziemeļos, britu ietekmes zonā dienvidos un neitrālā centra zonā. 2.[[Tibeta]] paliek Ķīnas kontrolē, un abas puses apņemas tajā neveikt aktivitātes. 3.Krievija atzīst, ka Afganistāna ir britu ietekmes zonā, bet Lielbritānija formāli to neanektēs un neiekļaus impērijā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

== Kara plāni ==
[[Attēls:Plan XVII.svg|thumb|Francijas ''Plan XVII'']]
Daudzi vēsturnieki uzskata, ka kara izcelšanos 1914. gada jūlijā izraisīja Vācijas, Francijas un Krievijas mobilizācijas plāni.{{nepieciešama atsauce}} Visu trīs valstu mobilizācijas un kara plāni radīja situāciju, kurā uzbrukuma ātrumam un nevis diplomātijai bija paredzēts izšķirošais faktors uzvaras gūšanā.

Vācijas [[Šlīfena plāns]] paredzēja izvairīšanos no kara divās frontēs, vispirms ātri sakaujot Franciju, un tad ātri pārmetot visus spēkus pa dzelzceļiem pret Krieviju, kuras mobilizācijai un karaspēka nokļūšanai līdz frontei pēc vācu aprēķiniem bija jāaizņem vairākas nedēļas. Problēmas radīja tas, ka Vācijai piesakot karu Krievijai, Francija nepieteica karu Vācijai, taču nespējot atteikties no Šlīfena plāna koncepta, Vācija pati iebruka Beļģijā un 3. augustā pieteica karu Francijai.

Francijas [[Plāns XVII]] paredzēja iebrukumu Vācijas galvenajā industriālajā centrā — [[Rūras apgabals|Rūras apgabalā]], kas apgrūtinātu Vācijas iespējas turpināt karu, jo franči sagrābtu galvenos ogļu ieguves rajonus un lielās bruņojuma rūpnīcas. Krievijas [[Plāns 19]] paredzēja tās armiju mobilizāciju pret Vāciju un Austroungāriju, par galveno pēc 1912. gada plāna revīzijas uzskatot uzbrukumu [[Austrumprūsija]]i.

== Valstu kara mērķi ==
Lai arī visām karā iesaistītajām valstīm bija iemesli, kāpēc tās 1914. gadā sāka karot, tikai dažām tajā brīdī bija konkrēti kara mērķi. Plāni un līgumi par dažādu teritoriju aneksijām sāka parādīties vēlāk, un bija daudz izteiktāki Antantes valstu vidū.&lt;ref&gt;[https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/war_aims_and_war_aims_discussions War Aims and War Aims Discussions]&lt;/ref&gt;

* Austroungārijai kara sākumā bija viskonkrētākie mērķi — Serbijas iznīcināšana un Krievijas ietekmes izbeigšana Balkānos. Daļu iekaroto teritoriju Austroungārija vēlējās anektēt pati, pārējo atdodot savai sabiedrotajai Bulgārijai, kurai bija jākļūst par ietekmīgāko valsti Balkānu dienvidos.
* Vācija kopš Vilhelma II kāpšanas tronī aizvien aktīvāk centās radīt pati savu koloniālo impēriju un okeāna karafloti. Tādējādi tai radās konflikti ar Lielbritāniju un Franciju. Lai arī ekonomiski spēcīgākā Eiropas valsts, Vācija aizvien vairāk sāka baidīties no Krievijas militārās varenības pieauguma. Armijas un politiskajā vadībā pastāvēja viedoklis, ka preventīvs karš pret Krieviju jāsāk brīdī, kad to vēl var uzvarēt. Kara gaitā Vācija izstrādāja dažādus plānus par iekaroto zemju aneksiju. 1914. gada 9. septembra memorands paredzēja Beļģijas [[Flandrija]]s, Francijas ziemeļu un Krievijas impērijas Eiropas teritoriju aneksiju, kas vēlāk pārtapa mazāk ambiciozā plānā par Vācijas, Austroungārijas, Beļģijas un Polijas muitas savienību. Pret to asi iebilda gan Vācijas, gan Austroungārijas uzņēmēji, kurus biedēja vācu rūpniecības pārspēks un Ungārijas lētie graudi. Vācija arī cerēja paplašināt savas Āfrikas kolonijas, primāri uz [[Portugāles koloniālā impērija|Portugāles koloniju]] rēķina. Vēl 1915. gadā Vācija vērsās pie Beļģijas un Krievijas ar ierosinājumiem noslēgt mieru, kuros tā būtu atteikusies no iekarotajām zemēm, apmaiņā pret tirdzniecības līgumiem. 1918. gada sākumā Vācija sasniedza savas maksimālās ambīcijas ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas mieru]], taču jau 27. augustā noslēdza boļševikiem daudz draudzīgāku [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes līgumu]], kurā paredzēja iespējamu Ukrainas atdošanu Krievijai. 1918. gada 7. maijā tā noslēdza miera līgumu ar iekaroto [[Rumānijas karaliste|Rumānijas karalisti]], kurā rumāņi apņēmās kļūt par Vācijas protektorātu.
* Krievija kopš [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] bija centusies saglabāt ietekmi jaunajās Balkānu valstīs, un no 1903. gada kļuva par Serbijas ietekmīgāko atbalstītāju. Iekšpolitiskā un ārpolitiskā prestiža dēļ tā nevarēja pieļaut Serbijas iznīcināšanu. Kara gaitā tā ar Franciju un Lielbritāniju vienojās par Osmaņu impērijas sadalīšanu, ar kuru Krievija [[Saiksa—Piko vienošanās|iegūtu armēņu un kurdu zemes]], kā arī jūras tirdzniecībai nozīmīgos Dardaneļus un seno pareizticīgo prestiža mērķi — Konstantinopoli. Krievija ar Franciju arī vienojās atzīt franču aneksijas plānus Reinzemē un krievu aneksijas plānus Polijas rietumumdaļā.
* Francija vēlējās revanšu par zaudēto franču-prūšu karu un atgūt Elzasu-Lotringu. Tās kara plāns paredzēja iebrukumu Rūras apgabalā, kas tai ļautu kontrolēt, vai iegūt Vācijas svarīgāko industriālo apgabalu. Francija arī aizstāvēja ideju par Vācijas sadalīšanu, iespējams, atjaunojot mazo vācu karaļvalstu neatkarību un anektējot Reinzemi un Luksemburgu. Vēlāk tā noslēdza [[Saiksa—Piko vienošanās|Saiksa—Piko vienošanos]] ar Lielbritāniju un Krieviju par Osmaņu impērijas sadalīšanu, ar kuru tā ieguva Libānu un Sīriju.
* Lielbritānijas vienīgais mērķis Eiropā bija nepieļaut vienas valsts dominanci, tādēļ tai sākās problēmas ar Vācijas militārajām un ekonomiskajām ambīcijām. Tā vēlējās pilnīgu Beļģijas neatkarības atjaunošanu. Dažas vācu kolonijas Āfrikā to īpaši neinteresēja, un arī Osmaņu impēriju no galīgā sabrukuma tā bija centusies aizsargāt cik ilgi iespējams. Pēc vienošanās ar Krieviju un Franciju, Lielbritānija pēc kara nostiprināja savu klātbūtni Tuvajos Austrumos, iegūstot Irākas, Izraēlas un Jordānijas teritorijas, kā arī daļu Vācijas koloniju. [[1917. gada Balfūra deklarācija]] izteica atbalstu ebreju valsts izveidošanai.
* Osmaņu impērija, pēc slepenām sarunām ar Vāciju, iestājās karā 1914. gada oktobrī, tā izveidojot [[Centrālās lielvalstis|Centrālo valstu]] bloku. Turki vēlējās atgūt pēc iespējas vairāk zaudēto zemju Balkānos, Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā.
* Itālija, kas formāli bija Vācijas un Austroungārijas sabiedrotā, 1915. gadā pārgāja Antantes pusē pēc tam, kad saņēma solījumu atzīt Austroungārijas etnisko itāļu apdzīvoto zemju aneksiju Alpos un [[Dalmācija|Dalmācijā]]. Tā arī saņēma solījumu atzīt [[Itāļu-turku karš|itāļu-turku kara]] iekarojumus Lībijā, koloniālās intereses Etiopijā un dalību plānotajā Osmaņu impērijas dalīšanā.
* ASV iestāšanās karā nedaudz piebremzēja Lielbritānijas un Francijas imperiālos plānus. Tām vajadzēja ņemt vērā [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14. punktu programmu, kas paredzēja tautu pašnoteikšanās principu un Tautu Savienības izveidi. Vilsons aizstāvēja Beļģijas un Polijas neatkarības atjaunošanu, Elzasas-Lotringas atdošanu Francijai. Vilsons sākotnēji uzskatīja, ka Osmaņu un Austroungārijas impērijas varētu saglabāt, ļaujot no tām atšķelties mazajām tautām.

== Kara pirmais posms (1914—1917) ==
[[Attēls:Plan Moltke-Schlieffen 1914.svg|thumb|Vācijas iebrukuma plāns Francijā]]
[[Attēls:Battle of Kolubara.jpg|thumb|Situācija Serbijas frontē līdz 1914.g. beigām]]
[[Attēls:Australian infantry small box respirators Ypres 1917.jpg|thumb|[[Austrālija]]s kājnieki [[gāzmaska|gāzmaskās]] ierakumos pie [[Ipra]]s [[1917]]. gadā.]]
Ņemot vērā Krievijas iesaistīšanos karā, Austroungārija sadalīja savu armiju divās daļās — pret Krieviju Galīcijā un Serbiju dienvidos. Serbi ātri ieņēma aizsardzības pozīcijas. Pirmā kauja notika pie Ceras 16. augustā un ilga līdz 21. augustam. Smagās nakts cīņās serbu komandieris [[Stepa Stepanovičs]] noturēja aizsardzības līniju un piespieda Austroungārijas armiju atkāpties pāri [[Donava]]i, ciešot 21 000 cilvēku lielus zaudējumus pret serbu zaudētajiem 16 000. Šī uzvara demonstrēja Austroungārijas nespēju ātri sakaut Serbiju, un tā bija spiesta lielāko uzmanību pievērst karam ar Krieviju.

Tikmēr Vācija sāka īstenot savu Šlīfena plānu, kurš paredzēja ar armijas lielākajiem spēkiem dažās nedēļās ieņemt Parīzi, un tad armiju pa dzelzceļu pārvest uz austrumiem, lai karotu pret Krieviju, kuras armijas mobilizācijai pēc vāciešu domām vajadzēja aizņemt mēnesi. Šlīfena plāns paredzēja iebrukumu Francijā cauri neitrālajai Beļģijai. 2. augustā Vācija pieprasīja Beļģijai atļaut tās armijai šķērsot valsts teritoriju, solot samaksāt par nodarītajiem zaudējumiem. Nākamajā dienā Beļģija ultimātu noraidīja, un sākās Vācijas iebrukums, kas pārvarot beļģu pretestību, devās Francijas virzienā, vienlaikus okupējot Luksemburgu. 1914. gada 14.-24. augustā vācu karaspēks uzvarēja kaujās Lotringā, Ardēnos un Beļģijas dienvidos. Tomēr Beļģijas pretošanās, britu armijas iesaistīšanās un negaidīti ātrais Krievijas iebrukums [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]] izjauca Vācijas kara plānu, liekot Vācijai pārmest daļu armijas no rietumiem uz austrumiem. Vācija sagrāva Krievijas armijas [[Tannenbergas kauja (1914)|Tannenbergas kaujā]] 23.-30. augustā. Bet šī vācu karaspēka pārmešana uz Austrumu fronti ļāva Antantei apstādināt Vācijas uzbrukumu Parīzei [[Pirmā Marnas kauja|pirmajā Marnas kaujā]] 1914. gada septembrī. Abas pretējās puses sāka mēģinājumus apiet pretinieka flangus, vienlaikus sākot veidot ierakumus un aizsardzības pozīcijas no Šveices līdz Lamanšam.

=== Kaujas Rietumu frontē ===
Lai arī virkne kara teorētiķu paredzēja, ka modernais karš nesīs lielus upurus un būs ilgs, 1914. gadā kara uztvere bija ļoti romantizēta. Iedzīvotāji bija pārliecināti, ka tas beigsies līdz Ziemassvētkiem. Kara pasludināšanu uztvēra ar patriotisku sajūsmu un šādu romantizētu uzskatu vadīti, daudzi vīrieši brīvprātīgi pieteicās dienestam.

Militārās tehnoloģijas, galvenokārt artilērijas attīstība karu bija padarījusi daudz asiņaināku. Pretinieka priekšējās pozīcijas parasti pilnībā iznīcināja ar lielkalibra artilērijas apšaudi. Aizsardzības līnijas nodrošināja mīnas, dzeloņstieples un [[ložmetējs|ložmetēji]]. Jebkurš uzbrukums izraisīja milzīgus kareivju zaudējumus. Par spīti milzīgajiem zaudējumiem abās pusēs, komandieri turpināja 19. gadsimta uzbrukumu stilā dzīt kareivjus pretī ložmetēju ugunij un artilērijas apšaudei. Abas karojošās puses 1914. gadā ātri izveidoja ierakumu līnijas, kuras aizvien vairāk nostiprināja, izveidojot nocietinātu ierakumu un bunkuru sistēmu. Tās pārraut neizdevās pat pēc masīvām lielgabalu apšaudēm. Nocietināto aizsardzības līniju pārvarēšanu sākot ar 1916. gadu daļēji atviegloja [[tanks|tanku]] ieviešana.

1915. gada aprīlī-maijā [[Otrā kauja pie Ipras|otrajā kaujā pie Ipras]] vācieši pirmo reizi Rietumu frontē izmantoja ķīmiskos ieročus, atverot 6 km platu pārrāvumu pretinieku līnijā. Franču koloniālajiem kājniekiem atkāpjoties, vāciešu uzbrukumu šeit atsita Kanādas karavīri.

1915.-1917. gados angļu un franču spēki cieta daudz lielākus zaudējumus nekā Vācija, taču abas puses zaudēja daudzus miljonus kareivju gan no ievainojumiem, gan no slimībām.{{nepieciešama atsauce}}

Milzīgie zaudējumi [[Verdenas kauja|Verdenas kaujā]] un [[Kauja pie Sommas|kaujā pie Sommas]] noveda Francijas armiju pie sabrukuma sliekšņa un dumpjiem 1917. gadā. Disciplīnu izdevās atjaunot tikai karatiesai ar nāvessodiem.
&lt;gallery&gt;
Moving big guns up to the front by hand (2957889559).jpg|Britu kareivji velk lielgabalu, 1918
French trench battle.jpg|Franču ierakumi
Bundesarchiv Bild 183-R27012, Bei Cambrai erbeuteter englischer Panzer.jpg|Iznīcināts britu tanks
&lt;/gallery&gt;

=== Kaujas Austrumu frontē ===
[[Attēls:Tannenberg3008.jpg|thumb|200px|Samsonova armijas aplenkšana Austrumprūsijā]]
[[Attēls:EasternFront1914b.jpg|thumb|200px|Situācija Austrumu frontē 1914. gada 1. novembrī]]

==== Austrumprūsijā un Polijā ====
Krievijas Ziemeļrietumu frontes komandieris bija [[Jakovs Žilinskis]], kurš atbalstīja Krievijas [[Plāns 19|Plāna 19]] G variantu, ar galveno uzbrukumu [[Austrumprūsija]]i, taču sākoties karam, viņš nespēja koordinēt 1. un 2. armijas darbību, novedot tās pie sakāves. Atbilstoši Plānam 19 un Francijas lūgumam pēc iespējas ātrāk atklāt Austrumu fronti, kara pirmajā dienās Krievijas virspavēlniecība (''Stavka'') pieņēma lēmumu no stratēģiski izdevīgajām pozīcijām [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas karalistē]] iebrukt Austrumprūsijā un doties Berlīnes virzienā.

15. augustā Austrumprūsijā iebruka Krievijas 1. un 2. armijas, kuru komandieriem vācbaltietim [[Pauls fon Rennenkampfs|Paulam fon Rennenkampfam]] un krievam [[Aleksandrs Samsonovs|Aleksandram Samsonovam]] bija personīgi sliktas attiecības, kas traucēja abām armijām koordinēt savu rīcību.

Karam sākoties, Vācija nosūtīja septiņas no savām astoņām armijām pret Franciju. Vāji aizsargātās Austrumprūsijas aizsardzība palika 8. armijas uzdevums. Pēc pirmajām krievu uzvarām, 20. augustā vācu 8. armijas komandieris Maksis fon Pritvics pieņēma lēmumu atkāpties Vislas virzienā, un ļāva krievu spēkiem iebrukt dziļi Mazūrijas ezeru rajonā, kur ezeri sašķēla un sadalīja krievu armiju kustību, padarot vieglāku to atsevišķu sakaušanu vēlāk. 23. augustā Pritvicu atlaida no komandiera amata un par jauno komandieri iecēla ģenerāli [[Pauls fon Hindenburgs|Paulu fon Hindenburgu]], kura palīgs bija [[Erihs Lūdendorfs]]. Viņi apņēmās īstenot agresīvu uzbrukuma taktiku, lai iznīcinātu Samsonova 2. armiju. 24.-25. augustā vācu izlūkošana pārtvēra krievu armijas radio ziņas, kas apliecināja, ka starp Samsonova un Rennenkampfa armijām nav sadarbības.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=ttQFBAAAQBAJ&amp;pg=PA109&amp;dq=narev+offensive&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwii8dLIi7PWAhUjQpoKHZ-pDAgQ6AEIPjAE#v=onepage&amp;q=narev%20offensive&amp;f=true Longman Companion to the First World War: Europe 1914-1918]&lt;/ref&gt;

No 26. līdz 30. augustam Samsonova armija iesaistījās [[Tannenbergas kauja (1914)|Tannenbergas kaujā]]. 26. augustā [[Augusts fon Makenzens]] sakāva Samsonova kreisā flanga spēkus, taču par spīti tam, Žilinskis pavēlēja Rennenkampfam nevis pagriezties uz dienvidiem, palīgā Samsonovam, bet uzbrukt ziemeļu virzienā pret [[Kēnigsberga|Kēnigsbergu]]. 27. augustā vācu spēki pārrāva Samsonova fronti, un 28. augustā aplenca viņa armiju. Samsonovs pavēlēja 2. armijai sākt atkāpšanos, kas pārvērtās bēgšanā. 29. augustā Samsonovs aiz kauna nošāvās. No 135 000 aplenkto krievu tikai 10 000 izlauzās no aplenkuma, pārējie bez lielas pretestības padevās.

30. augustā Žilinskis izlēma, ka pēc 2. armijas sagrāves vācu galvenie spēki uzbruks [[Varšava]]i, un pavēlēja Rennenkampfam doties dziļāk Austrumprūsijā. Sākoties vāciešu pretuzbrukumam, Rennenkampfs sāka atkāpties, [[Pirmā Mazūrijas ezeru kauja|Pirmajā Mazūrijas ezeru kaujā]] no 7. līdz 14. septembrim arī viņa armiju sakāva, Rennenkampfs zaudēja 150 000 vīru un 150 lielgabalus. Krievu spēki pārgrupējās un 1. oktobrī [[Augustova]]s mežā deva prettriecienu, gandrīz pilnībā padzenot vāciešus no Krievijas impērijas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=9GurP4J1aPEC&amp;pg=PA41&amp;dq=russian+plan+19&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjdhJ6eqabWAhVLKFAKHVacDEo4ChDoAQgwMAI#v=onepage&amp;q=russian%20plan%2019&amp;f=true Fighting the Great War]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Lai atvieglotu Austroungārijas stāvokli [[Galīcija]]s frontē, kur Krievija bija izvērsusi veiksmīgu uzbrukumu, 4. oktobrī vācieši sāka uzbrukumu Varšavas virzienā, kurai pietuvojas 12. oktobrī, taču 26. oktobrī bija spiesti atkāpties. 6. novembrī jauns vācu uzbrukums beidzās ar [[Lodza]]s ieņemšanu. 13. decembrī Vācijas un Austroungārijas uzbrukumi Polijas frontē tika pārtraukti.

==== Galīcijā un Karpatos ====
[[Attēls:Pirmā pasaules kara Krievijas frontes izmaiņas 1915.jpg|thumb|200px|Pirmā pasaules kara Krievijas frontes izmaiņas 1915. gadā.]]
Kad 5. augustā Austroungārija pieteica karu Krievijai, tās armijas virspavēlnieks Konrāds uzskatīja, ka krievu uzbrukums nāks no Polijas, nevis austrumiem, kamēr krievi uzskatīja, ka Austroungārija uzbruks austrumos. 9. augustā Vācijas virspavēlnieks Moltke informēja Konrādu, ka Vācijas spēki nevarēs palīdzēt Austroungārijai uzbrukumā Polijai, kas sākās 10. augustā. Austroungārijas kavalērija ātri uzbruka, apdraudot [[Ļubļina|Ļubļinu]] un 5. armiju ar aplenkumu. Sastopot pretestību, Austroungārijas armija atkāpās.

18. augustā sākas Krievijas impērijas 3. un 8. armijas iebrukums Galīcijā. 3. septembrī krievi ieņēma provinces galvaspilsētu [[Ļvova|Ļvovu]] (''Lembergu'') un 24. septembrī sāka spēcīgā [[Pšemisla]]s cietokšņa aplenkumu, kas turpinās līdz 10. oktobrim. Jau 11. septembrī Konrāds pavēlēja vispārēju atkāpšanos no Galīcijas un krievu karaspēks pietuvojās Karpatu pārejām, kas tam pavērtu ceļu uz Ungāriju. 28. septembrī jaunizveidotā Vācijas 9. armija devās palīgā Austroungārijai, uzbrūkot krievu spēkiem Polijā. 10. novembrī krievi sāka otro Pšemislas cietokšņa aplenkšanu, ieņemot to 1915. gada 22. martā.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;

No 1. līdz 17. decembrim notika [[Limanova]]s kauja, kuras rezultātā Austroungārijas 4. armija apturēja krievu uzbrukumu [[Krakova]]i un novērsa iespējamu ofensīvu [[Vīne]]s virzienā. Līdz decembra beigām frontes līnija šajā sektorā nostabilizējās līnijā starp [[Visla|Vislu]], [[Tarnova|Tarnovu]] un Karpatiem, kuros visu ziemu notika kaujas.

Lai arī kara pirmajos mēnešos Krievija cieta lielus zaudējumus Austrumprūsijā, tās veiksmīgais uzbrukums Vācijai, iespējams, paglāba Parīzi no ieņemšanas. Krievijai arī izdevās nosargāt lielāko Polijas daļu, un tās zaudējumus pret Vāciju atsvēra uzvaras pret Austroungāriju un Galīcijas ieņemšana.

==== Lielā atkāpšanās, 1915 ====
{{pamatraksts|Lielā atkāpšanās (1915)}}
[[Attēls:Latviesu strelnieki Tirela purva.jpg|thumb|200px|[[Latviešu strēlnieki]] Tīreļa purva ierakumos.]]
[[Attēls:Vācijas ķeizars Vilhelms II Rīgā 1917.jpg|thumb|200px|Vilhelma II ierašanās Rīgā 1917. gada 7. septembrī. Sagrauto [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tiltu]] dēļ viņš ieradās Pārdaugavā ar automašīnu.]]
Jau 1914. gada kaujas iezīmēja Krievijas militārās rūpniecības problēmas. Salīdzinājumā ar vāciešiem, krieviem bija daudz mazāk lielgabalu un tiem akūti trūka lādiņu. Vācieši savu artilērijas pārspēku veiksmīgi izmantoja, lai īstenotu uzbrukuma operācijas, kurās pilnībā iznīcināja krievu aizsardzības līnijas.

1915. gada sākumā vācieši plānoja dot smagu triecienu krievu spēkiem Polijā, kas tur gatavojās jaunam iebrukumam Austrumprūsijā. Paralēli šim uzbrukumam vācieši sniedza palīdzību Austroungārijai, kas Galīcijā bija zaudējusi gandrīz miljonu nogalināto un karagūstekņu. 8. janvārī Vācija izveidoja Dienvidu armiju, kura turpmāk iesaistījās kaujās Austroungārijas atbalstam. 23. janvārī izgāzās Austroungārijas mēģinājums pārraut [[Pšemisla]]s aplenkumu. No 7. līdz 21. februārim notika [[Otrā Mazūrijas ezeru kauja]], kurā vācieši iznīcināja lielu daudzumu Krievijas impērijas kareivju, taču neieņēma jaunas teritorijas. 22. martā beidzot padevās Pšemislas cietoksnis ar 150 000 Austroungārijas kareivjiem.

Austrumu fronte vāciešiem tagad kļuva par kara svarīgāko zonu. 2. maijā sākās veiksmīgā [[Gorlices-Tarnovas ofensīva]] Makenzena vadībā, kas turpinājās līdz 23. maijam. Ar masīvu artilērijas pārspēku viņš pārrāva krievu fronti. Taču krievu pretuzbrukums piespieda Austroungārijas armiju pamest [[Bukovina|Bukovinu]]. 3. jūnijā Makenzens atguva Pšemislu. Vācu uzbrukuma rezultātā Krievija 20. jūnijā sāka atkāpšanos no Galīcijas, 22. jūnijā zaudējot Ļvovu. Atkāpšanās laikā gūstā nonāca 250 000 krievu.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

2. jūlijā ķeizars Vilhelms II piekrita Hindenburga un Lūdendorfa plānam aplenkt un iznīcināt Krievijas impērijas armijas galvenos spēkus Polijā, izvēršot vairākus vienlaicīgus uzbrukumus. Balstoties uz jau pavasarī iesāktajiem uzbrukumiem, 13. jūlijā ar jaunu sparu sākās [[Bugas ofensīva]], Makenzenam uzbrūkot krievu 3. armijai ar mērķi ieņemt [[Brestļitovska|Brestļitovsku]], [[Narevas ofensīva]] Polijas ziemeļos ar mērķi ieņemt Varšavu, un [[Kurzemes ofensīva]] Latvijas un Lietuvas teritorijās.
 
22. jūlijā, lai glābtu karaspēku no aplenkuma un sakāves, Krievijas impērijas armijas sāka [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielo atkāpšanos]], 4. augustā zaudējot Varšavu, 17. augustā Kauņu, 19. augustā Novogeorgijevsku, 25. augustā Brestļitovsku, 2. septembrī Grodņu un 18. septembrī Viļņu. Lai arī gūstā kritušo skaits bija liels, Krievijai izdevās izvairīties no pilnīgas armijas iznīcināšanas un evakuēt lielu daļu rūpniecības uzņēmumu. Bēgļu gaitās devās arī liela daļa zaudēto teritoriju iedzīvotāju. Septembra beigās fronte atkal nostabilizējās.

Austroungārija augustā mēģināja veikt iebrukumu dziļāk Ukrainā, taču zaudēja 300 000 gūstekņu un kritušo. 23. augustā cars Nikolajs II kļuva par Krievijas armijas virspavēlnieku. Vācu flotes sāktās [[Kauja Rīgas jūras līcī (1915)|kaujas Rīgas jūras līcī]] beidzās bez panākumiem.

==== Brusilova pārrāvums, 1916 ====
[[Attēls:Brusilov offensive.jpg|thumb|Brusilova pārrāvums]]
Pēc katastrofālā 1915. gada, Krievijas armija dažu mēnešu laikā saņēma ievērojamus ieroču papildinājumus, un sāka plānot pretuzbrukumu, kas beidzās ar gandrīz visas [[Volīnija]]s un [[Bukovina]]s, kā arī [[Galīcija]]s austrumu daļas ieņemšanu.

[[Brusilova pārrāvums]] sākās [[1916]]. gada 4. jūnijā nu turpinājās līdz 20. septembrim Antantes 1916. gada stratēģiskā plāna ietvaros. Tā mērķis bija atvieglot Francijas stāvokli [[Verdenas kauja|Verdenas kaujā]], kā arī palīdzēt Itālijai, kas neveiksmīgi uzbruka Austroungārijai [[Trento province|Trento provincē]].

Zaudējumi, kurus šo kauju laikā cieta Austroungārija, tai turpmākā kara gaitā vairs neļāva patstāvīgi realizēt liela mēroga militārās operācijas. Vienlaikus Centrālajām lielvalstīm, lai apturētu ofensīvu, nācās pārsviest uz Austrumu fronti 34 divīzijas, pavājinot to spēkus citās frontēs. Kopā ar Rietumu frontē paralēli notikušo ofensīvu ([[Kauja pie Sommas]]) 1916. gadā Antantei izdevās veikt saskaņotu ofensīvu pret Centrālo lielvalstu karaspēku.

Krievijas panākumu iedvesmota, Antantes pusē karā iesaistījās iepriekš neitrālā [[Rumānijas karaliste]], tomēr [[Augusts fon Makenzens|Augusta fon Makenzena]] vadītajiem spēkiem to izdevās ātri sakaut un ieņemt galvaspilsētu Bukaresti. Tā Krievijas impērijas militārais stāvoklis tikai pasliktinājās, jo frontes līnija tagad stiepās līdz [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]].

Pēc Rumānijas sakāves, Krievijas nolēma veikt uzbrukumu Rīgas frontē, lai piesaistītu Vācijas karaspēka rezerves un palīdzētu Francijai izturēt Verdenas kauju. Neveiksmīgā Krievijas 12. armijas uzbrukuma operācija ([[Ziemassvētku kaujas]]) notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (jaunajā stilā), kurā lielu drosmi parādīja [[latviešu strēlnieki]].

=== Tuvie Austrumi un Kaukāzs ===
{{Pamatraksts|Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)}}
[[Attēls:Peace-conference-memoranda-respecting-syria-arabia-palestine5.jpg|thumb|Francijas, Lielbritānijas, Krievijas un Itālijas vienošanās par Osmaņu impērijas sadalīšanu un arābu valstu izveidošanu]]
Vācijas karakuģi, kas bija pārgājuši ''jauno turku'' vadītās [[Osmaņu impērija]]s pakļautībā, 1914. gada 29. oktobrī uzbruka Krievijas flotes Melnās jūras bāzēm, tā osmaņi pievienojās [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]], saskaņā ar 1914. gada 2. augustā noslēgto slepeno [[Osmaņu-Vācijas alianse|Osmaņu-Vācu aliansi]]. Osmaņu iesaistīšanās karā apdraudēja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] [[Kaukāzs|Kaukāza]] provinces un [[Lielbritānija]]s jūras sakarus ar [[britu Indija|britu Indiju]] pa [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]].

1915. gadā briti un franči atklāja aktīvu karadarbību pret osmaņiem, uzsākot [[Galipoli kauja|Galipoli kauju]], kur izsēdināja britu domīniju karaspēku, un [[Mezopotāmijas operācija|Mezopotāmijas operāciju]], ko galvenokārt veica Indijas koloniālā armija. Galipoli tika atsists Lielbritānijas, Francijas, Austrālijas un Jaunzēlandes armiju korpusa (ANZAC) desants, piespiežot tos evakuēties. Mezopotāmijā, pēc padošanās [[Kutas aplenkums|Kutas aplenkumā]], Lielbritānijas spēkus papildināja un 1917. gadā tie ieņēma [[Bagdāde|Bagdādi]]. 1917. gada decembrī britu [[Sīnāja un Palestīnas operācija]] vainagojās ar [[Jeruzāleme]]s ieņemšanu. Feldmaršala [[Edmunds Alenbijs|Edmunda Alenbija]] vadītā armija 1918. gada septembrī sakāva osmaņus [[Megido kauja|Megido kaujā]].

Krievijas [[Kaukāza operācija]] attīstījās veiksmīgi. Viens no ''jauno turku'' vadoņiem, Envers paša bija armijas virspavēlnieks un vēlējās iekarot ne tikai Kaukāzu, bet arī [[Krievijas Turkestāna|Krievijas Turkestānu]], kuru apdzīvoja turkiem radniecīgas [[Tjurki|tjurku tautas]]. Ar gandrīz 100 000 lielu karaspēku 1914. gada 22. decembrī viņš sāka uzbrukumu Kaukāzā. Pavēlot kalnos doties frontālā uzbrukumā ziemas apstākļos, Envers pašā [[Sarikamišas kauja|Sarikamišas kaujā]] zaudēja 60-80 000 kareivju, liela daļa no kuriem nosala. 1915. gada decembrī šeit sākās ģenerāļa [[Nikolajs Judeničs|Judeniča]] vadītais pretuzbrukums, kura rezultātā 1916. gada sākumā krievi ieņēma Bitlisu un [[Trabzona|Trabzonu]]. Krievijas armija arī iegāja dziļi [[Persija|Persijā]], sasniedzot Hamadanu un Kirmanšahu, un pagriežoties [[Mezopotāmija]]s virzienā, mēģināju izbeigt britu spēku aplenkumu Kutā, pēc kuras krišanas turkiem, krievu un britu spēki sastapās pie [[Tigra]]s. Pēc šiem panākumiem, Krievija noslēdza slepenu [[Saiksa-Piko vienošanās|Saiksa-Piko vienošanos]] ar Franciju un Lielbritāniju, kas pēc kara tai piešķīra tiesības anektēt visas armēņu zemes Turcijā, daļu [[Kurdistāna]]s un [[Anatolija]]s ziemeļus. Jau 1915. gada martā Rietumu sabiedrotie Krievijai bija atvēlējuši Konstantinopoli un [[Dardaneļi|Dardaneļus]].&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=_VUYDAAAQBAJ&amp;pg=PA227&amp;dq=great+retreat+1915+russian&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiH3-ewgqXWAhWmDpoKHVERD-oQ6AEIUTAI#v=onepage&amp;q=great%20retreat%201915%20russian&amp;f=false The Military History of Tsarist Russia]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1915. gada augustā, pēc virspavēlnieka amata zaudēšanas, uz Kaukāza fronti nosūtīja lielkņazu Nikolaju Nikolajeviču, kurš centās izbūvēt dzelzceļu no [[Gruzija]]s uz iekarotajām teritorijām, lai varētu nodrošināt pietiekamu karaspēka apgādi jaunai ofensīvai. Pēc 1917. gada [[Februāra revolūcija]]s Krievijā, ātri sākās krievu armijas sabrukums un turki 1918. gada sākumā sāka pretuzbrukumu, dažu mēnešu laikā iekarojot visu Kaukāzu.

=== Kaujas Itālijas frontē ===
[[Attēls:Italian Front 1915-1917.jpg|thumb|Ar zilu iekrāsotās teritorijas itāļiem izdevās iekarot divu gadu laikā]]
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1970-073-25, Isonzo-Schlacht, Trainkolonne am Moistroka-Pass.jpg|thumb|Munīcijas transports Alpos]]
Itālija, Vācijas un Austroungārijas sabiedrotā kopš 1882. gada, neatteicās no savām pretenzijām uz Austrijas teritorijām [[Trentino-Alto Adidže|Trentino]], [[Istrija|Istrijā]] un [[Dalmācija|Dalmacijā]]. Austroungārijas mēģināja apmierināt Itāliju, piedāvājot Francijas teritorijas. 1915. gada 26. aprīlī Itālija pievienojās Antantei, parakstot Londonas līgumu, ar kuru tā apņēmās drīz uzsākt uzbrukumu Austroungārijai. 23. maijā Itālija pieteica karu Austroungārijai, 20. augustā Itālija pieteica karu Osmaņu impērijai, un 10. oktobrī Bulgārijai. Pēc 15 mēnešiem Itālija pieteica karu arī Vācijai.

Itālijas armija, lai arī slikti apgādāta un ar zemu morāli, bija skaitliski pārāka par šajā frontē izvietotajiem austroungāru spēkiem, kas bija koncentrēti Austrumu frontē. Lielākā daļa cīņu notika Alpu kalnu reģionos, kur ir ļoti labas pozīcijas aizsardzības cīņām un lielas grūtības munīcijas piegādei. Lielas ofensīvas varēja notikt tikai [[Veneto]] apgabalā. 27. maijā austroungāri sāk veidot aizsardzības līniju gar Izonco upi, kas iezīmē frontes līniju līdz 1917. gada novembrim. 23. jūnijā 200 000 kareivjus liela itāļu armija sāk pirmo uzbrukumu, taču negūst panākumus. Turpmākos divus gadus itāļi regulāri atkārto nesekmīgus mēģinājumus pārraut austriešu Izonco aizsardzības līniju, zaudējot simtiem tūkstošus kareivju.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; 1917. gada oktobrī austroungāri un vācieši sāka pretuzbrukumu, un [[Kaporeto kauja|Kaporeto kaujā]] smagi sakāva itāļus, pietuvojoties 30 km atālumā [[Venēcija]]i.

=== Kaujas kolonijās ===
Vienas no 1914. gada pirmājām kaujām notika tālu no Eiropas — [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Francija un Britu impērija (šajās cīņās aktīvi piedalījās arī [[Jaunzēlande]] un [[Austrālija]]) jau dažu mēnešu laikā okupēja visas Vācijas teritorijas Klusajā okeānā. Āfrikā neliela mēroga cīņas turpinājās visu kara laiku.

== Kara otrais posms (1917) ==
[[Attēls:USA_bryter_de_diplomatiska_förbindelserna_med_Tyskland_3_februari_1917.jpg|thumb|200px|[[1917]]. gada [[3. februāris]]: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Vudro Vilsons]] paziņo Kongresam par attiecību pārtraukšanu ar [[Vācija|Vāciju]].]]

=== ASV iesaistīšanās karā ===
Antantes jūras blokāde izraisīja nopietnu Vācijas saimniecības [[lejupslīde (ekonomika)|lejupslīdi]]. 1917. gada februārī Vācija sāka zemūdeņu karu, kura mērķis bija pārtraukt jūras piegādes Anglijai un piespiest to izstāties no kara. Kaut gan sākumā briti cieta lielus zaudējumus (līdz pat 860 000 tonnu zaudētu izejvielu mēnesī), drīz vien Anglija ieviesa konvoju sistēmu, kas krietni samazināja vācu zemūdeņu radītos zaudējumus.
Zemūdens karš kopā ar [[Cimmermaņa telegramma|Cimmermaņa telegrammu]] sagrāva attiecības starp Trejsavienību un ASV. Prezidents [[Vudro Vilsons]] pieprasīja pieteikt karu Vācijai, kas arī notika 1917. gada 6. aprīlī. Senāts pieņēma lēmumu par kara pieteikšanu nobalsojot 373 pret 50.

Kaut gan ASV deva ļoti svarīgu pienesumu karam, tā nekļuva par Antantes locekli, bet palika tikai Antantes sabiedrotā. Vācijas karaspēka vadība zināja, ka ASV kareivju pieplūduma dēļ viņa vairs nespēs uzvarēt aizsardzības karu, tādēļ plānoja strauju rāvienu uz rietumiem, izmantojot jauno bruņoto karaspēku un jaunas kājnieku taktikas. Turklāt abas puses apzinājās, ka ieildzis karš draudēja ar sociālo sagruvumu vai pat revolūciju, kā Krievijā. Abām pusēm bija nepieciešama ātra uzvara Rietumu frontē.

=== Krievijas izstāšanās no kara ===
[[Attēls:Daugavas skersosana 1917.jpg|thumb|Vācijas militārās ofensīvas sākums: vācu karaspēks šķērso Daugavu pie [[Ikšķile]]s 1917. gada 2. septembrī.]]
1917. gada februārī sākās [[Krievijas revolūcija]]. Jau drīz pēc [[Februāra revolūcija]]s uzvaras, jaunā [[Krievijas Pagaidu valdība]] apliecināja sabiedrotajām valstīm, ka turpinās karu. Lai demonstrētu savu apņēmību, Pagaidu valdība organizēja [[Jūnija ofensīva|Jūnija ofensīvu]] Galīcijā, kas izgāzās, demonstrējot Krievijas armijas sabrukumu.

Lai piespiestu Krieviju beidzot izstāties no kara, Vācijas impērijas 8. armija no 1917. gada 1. līdz 6. septembrim veica [[Rīgas operācija|Rīgas operāciju]], kuras laikā tā straujā triecienā ieņēma Rīgu un mēģināja ielenkt apmēram 160 000 Krievijas 12. armijas karavīru, kas [[Kauja pie Mazās Juglas|kaujā pie Mazās Juglas]] tomēr spēja uz laiku noturēt aizsardzību, izkļuva no ielenkuma un atkāpās [[Petrograda]]s virzienā. Vācijas kara flote 1917. gada 29. septembrī — 20. oktobrī veica liela mēroga jūras desanta [[Operācija &quot;Albiona&quot;|operāciju &quot;Albiona&quot;]], kuras laikā sagrāva Krievijas Baltijas kara floti un ieņēma [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgu]].

1917. gada 8. novembrī, tūlīt pēc varas pārņemšanas [[Oktobra revolūcija]]s rezultātā [[Padomju Krievija]]s valdība izsludināja &quot;Dekrētu par mieru&quot;, kurā piedāvāja visām Pirmajā pasaules karā iesaistītajām pusēm sākt pamiera sarunas. 3. decembrī sākās Krievijas sarunas ar Centrālajām lielvalstīm par pamiera noslēgšanu, kas stājās spēkā 1917. gada 15. decembrī. Miera sarunās Vācija pieprasīja Krievijas valdībai atzīt [[Polija]]s, [[Lietuva]]s un [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] neatkarību, no kā Krievijas puse atteicās. [[Ukrainas Centrālā Rada]] 1918. gada 25. janvārī pasludināja [[Ukrainas Tautas Republika]]s neatkarību. 16. februārī Vācijas protektorātā tika atjaunota Lietuvas valsts. 17. februārī pamiers tika pārtraukts un Vācijas armija 18. februārī ieņēma [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]] un cauri [[Latgale]]i turpināja uzbrukumu [[Pleskava]]s virzienā. 19. februārī Ļeņins lika steigšus noslēgt miera līgumu uz jebkādiem nosacījumiem, jo Krievijai &quot;vairs nav armijas. Vācieši no Rīgas uzbrūk visā frontē.&quot; Īsi pirms vācu karaspēka ienākšanas Tallinā, 1918. gada 24. februārī tika pasludināta Igaunijas valsts neatkarība.

1918. gada 3. martā [[Padomju Krievija]] noslēdza [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] ar Centrālajām lielvalstīm. 1918. gada 8. martā tika atjaunota [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] un 1918. gada 15. martā ķeizars Vilhelms II Vācijas impērijas vārdā atzina to &quot;par brīvu un patstāvīgu valsti&quot;.

== Kara trešais posms (1918) ==

=== Vācijas 1918. gada pavasara ofensīva ===
{{pamatraksts|Pavasara ofensīva (1918)}}
[[Attēls:Western front 1918 german.jpg|thumb|Pavasara ofensīvas rezultāti]]
Pēc Krievijas izstāšanās no kara 1918. gada sākumā Vācijai parādījās liels karavīru daudzums, ko varēja pārvirzīt uz Rietumu fronti. Vācijas plānos bija ātra ofensīva Rietumos pirms ASV spēku nostiprināšanās. Aktīva karadarbība sākās 1918. gada 21. martā. Vācu spēkiem izdevās pavirzīties uz priekšu par vairāk nekā 30 km. Pirmo reizi kopš 1914. gada beigām frontē atgriezās manevrēšana. Britu un franču ierakumus vācieši ieņēma izmantojot viegli bruņotus specvienību kareivjus. Pirmās uzbrukuma dienas bija tik veiksmīgas, ka 24. martu Vācijā pasludināja par valsts brīvdienu. Daudzi vācieši ticēja, ka uzvara ir tuvu. Tomēr pēc smagām cīņām Vācijas ofensīva tika apstādināta.

1918. gada vasarā Eiropā strauji pieauga ASV spēku skaits, kas sastāvēja gandrīz vienīgi no kājniekiem. Vairāki mēģinājumi sadalīt amerikāņu vienības un izmantot viņus kā papildinājumu Francijas un Anglijas spēkiem izgāzās, jo ģenerālis [[Džons Peršings]] izvēlējās tos saglabāt kā vienotu spēku. Amerikāņi bija vienīgie, kas vēl piekopa frontālo uzbrukumu (kur kājnieki caur ložmetēju ugunij skrien uz pretinieka ierakumiem, lai turpinātu cīņu tur), ko Anglija un Francija sen jau nelietoja, tādēļ nedaudzajās kara operācijās 1918. gada vasarā un rudenī ASV cieta milzīgus zaudējumus.{{nepieciešama atsauce}}

15. jūlijā Antantes spēki, ASV atbalstīti, sāka otro kauju pie Marnas. Šī Antantes iniciatīva izvērtās par Antantes uzvaru sākumu. Tajā pašā laikā Vācija bruka jau arī no iekšpuses. Nepārtraukti notika pretkara gājieni un armijas morāle bija ļoti zema. Ražošanas apjoms, salīdzinot ar 1913. gadu, bija sarucis par 53%.{{nepieciešama atsauce}}

=== Antantes uzvara ===
[[Attēls:Deutsche Stellungen 1918.jpg|thumb|Antantes uzbrukums līdz 11. novembrim]]
[[Attēls:The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|thumb|Britu tanks, 1918]]
{{pamatraksts|Simts dienu ofensīva}}
Franču pretuzbrukums sākās jau 18. jūlijā un septembra beigās izvērtās vispārējā uzbrukumā visā frontes līnijas garumā. 8. augustā notika [[Amjēnas kauja]], kurā piedalījās britu Ceturtās armijas III korpuss kreisajā flangā, franču Pirmā armija labajā un [[Kanāda]]s un [[Austrālija]]s korpuss, vadot uzbrukuma trieciengrupu centrā. Antantes spēki sastāvēja no 414 IV un V modeļa tankiem un 120 000 cilvēkiem. Antantes spēki septiņu stundu laikā pavirzījās uz priekšu 12 km, iznīcinot sešas vācu divīzijas un piespiežot vāciešus bēgt. Pēc dažām dienām ofensīvas ātrums apsīka, briti piedzīvoja tehniskas problēmas ar gandrīz visiem saviem tankiem (izņemot 7 no 414). 1918. gada [[15. augusts|15. augustā]] ofensīva tika pārtraukta un sākās jaunas ofensīvas plānošana. Tā notika pēc 6 dienām — 21. augustā. Ap 130 000 Savienoto Valstu kareivju tika iesaistīti cīņā, kopā ar britu 3. un 4. armiju. Ofensīva bija ļoti veiksmīga — Vācijas 2. armija tika atstumta 55 km garā frontē. 2. septembrī Vācija jau bija atstumta līdz [[Hindenburga līnija]]i.

Hindenburga līnijas pārraušanas mēģinājums sākās 26. septembrī, 260 000 amerikāņu kareivjiem dodoties pretī Hindenburga aizsardzības līnijas ložmetēju ugunij. Visām divīzijām, izņemot ASV 79. kājnieku divīziju, izdevās ieņemt savus mērķus. Šī neveiksme ļāva Vācijai atgūties un pārgrupēties. Visas aizsardzības līnijas ieņemšana notika 27. septembrī.

== Kara beigas ==
[[Attēls:Armisticetrain.jpg|thumb|Pēc Kompjeņas pamiera parakstīšanas]]
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1976-076-25A, Koblenz, Soldaten überqueren Rheinbrücke.jpg|thumb|Vācu karaspēks šķērso Reinu, atgriežoties mājās]]
[[Attēls:NYTimes-Page1-11-11-1918.jpg|thumb|Ziņas par kara beigām]]
[[Bulgārijas karaliste]] pamieru noslēdza 1918. gada 29. septembrī, pirmā izstājoties no Centrālo valstu bloka. 30. oktobrī kapitulēja Osmaņu impērija, noslēdzot [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]]. 3. novembrī pamieru noslēdza arī jau sabrukuma stāvoklī esošā Austroungārija. Itālija izmantoja situāciju, ka 3. novembrī noslēgtais pamiers stājās spēkā 4. novembrī, lai kara pēdējās stundās sagrābtu gūstā vairākus simtus tūkstošus austroungāru kareivju. Karadarbības pārtraukšana stājās spēkā 4. novembrī 15.00. Pēc [[Hābsburgu dinastija]]s gāšanas, jaunās Austrijas un Ungārijas valstis parakstīja atsevišķus miera līgumus ar Antanti.

=== Vācijas sabrukums ===
Augstākā armijas vadība jau vasarā saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī Ludendorfs informēja Hindenburgu, ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Ludendorfs arī Vilhelmam II pieprasīja izveidot jaunu civilo valdību, kuras uzdevums būtu miera sarunu sākšana, tādējādi noņemot šo atbildību no armijas pleciem.

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Tajā pašā dienā Hindenburgs viņu informēja par slikto stāvokli frontē. Bādenes Maksis no Hindenburga saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Šajās dienās armijas vadība bija tā, kas baidoties no armijas sabrukuma, piespieda civilo valdību sākt miera sarunas ar ASV prezidentu Vilsonu.

Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. 13. un 16. oktobrī tika labota impērijas konstitūcija, paplašinot Reihstāga pilnvaras, nododot armiju tā pakļautībā, kā arī padarīja kancleru atbildīgu parlamentam. Vienlaikus tika veiktas izmaiņas balsošanas likumā, kas samazināja vēlēšanu ierobežojumus. Lielākajās vācu valstīs notika politiskas izmaiņas, atceļot šķiru ierobežojumus balsošanā, izveidojot jaunas valdības ar sociāldemokrātiem. Šādi Vācija centās pārliecināt Vilsonu, ka ir kļuvusi par demokrātisku, konstitucionālu monarhiju. 28. oktobra manifestā, ko publiskoja tikai 3. novembrī. Vilhelms II paziņoja, ka imperators kalpo tautai, taču vienlaikus viņš noraidīja aicinājumus atteikties no troņa.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=XMKrAAAAIAAJ&amp;pg=PA22&amp;dq=max+von+baden&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjZ0O791oTXAhVHYJoKHUdZA844ChDoAQhQMAc#v=onepage&amp;q=max%20von%20baden&amp;f=false The German Revolution, 1918-1919]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

17. oktobra valdības un armijas vadības sapulcē, redzot amerikāņu miera prasības un vācu armijas spējas turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs vēlējās karu turpināt, cerot, ka 1919. gadā izdosies panākt labākus miera noteikumus. Kara ministrs solīja armijai 600 000 jaunus rekrūšus. Bādenes Maksis tomēr turpināja miera sarunas, 20. oktobrī atbildot amerikāņu priekšlikumiem. 24. oktobra pavēlē armijai Ludendorfs kritizēja jaunā kanclera miera politiku un aicināja turpināt cīņu. 26. oktobrī viņam beidzot pavēlēja aiziet no visiem amatiem.

Oktobra beigās karaflote saņēma admirāļa Reinharda Šēra pavēli īstenot plānu, kas paredzēja pašnāvniecisku vācu karaflotes uzbrukumu britu flotei, lai glābtu flotes un nācijas godu. Vācu karakuģiem zemūdeņu pavadībā bija jādodas uz Lielbritāniju, jāuzbrūk britu flotes galvenajai bāzei. Citiem kuģiem bija jāiepeld Temzā un jāapšauda Londona. Uzzinot par plānoto uzbrukumu, 29. oktobrī sākās matrožu dumpji, kas pārmetās uz karaflotes bāzi [[Ķīle|Ķīlē]], kur izveidojās matrožu un strādnieku padome, sakās [[Novembra revolūcija]]. Vilhelms II no Berlīnes 29. oktobra vakarā devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai.

7. novembrī sociāldemokrāti informēja Bādenes Maksi, ka pametīs valdību, ja vien 8. novembrī Vilhelms II neatteiksies no troņa. 9. novembrī armijas štābā Spa, Beļģijā, uz sapulci sasauca 50 augstāko rangu virsniekus, no kuriem 39 paspēja ierasties. Viņiem uzdeva divus jautājumus — vai kareivji atbalstīs ķeizaru, ja tas mēģinās apspiest revolūciju Vācijā un vai kareivji ir gatavi apspiest boļševiku revolūciju Vācijā? Uz pirmo jautājumu tikai viens virsnieks atbildēja, ka kareivji sekos ķeizaram. 15 svārstījās, un 23 atbildēja, ka kareivji neatbalstīs ķeizaru kārtības ieviešanā valstī. Uz otro jautājumu 12 atbildēja, ka vispirms jāatjauno disciplīna armijā, 19 šaubījās, ka kareivji apspiedīs boļševikus un 8 atbildēja, ka uz kareivjiem nevar cerēt. Pēc tam armijas vadība informēja ķeizaru, ka armija disciplinēti atgriezīsies mājās savu virsnieku vadībā, bet tā vairs neseko ķeizaram un viņa pavēlēm. Pēc vairāku stundu svārstīšanās, 10. novembrī Vilhelms II devās trimdā uz Nīderlandi.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;/&gt;

Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt vismaz līdz Satversmes sapulces sasaukšanai, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist [[Filips Šeidemanis|Šeidemeņa]] veiktajai republikas pasludināšanai, kas tikai nedaudz apsteidza kreiso sociālistu paziņojumu par sociālistiskas republikas izveidošanu. Jau 9. novembra vakarā sociāldemokrāti un Neatkarīgie sociālisti izveidoja jaunu valdību sešu cilvēku sastāvā, kas 10. oktobrī vienojās par sadarbību ar armijas vadību, lai nepieļautu boļševiku revolūciju Vācijā.

11. novembra 11.00 stājās spēkā [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiers]]. 28. novembrī Vilhelms II trimdā parakstīja atteikšanos no troņa. Karu oficiāli izbeidza septiņus mēnešus vēlāk, līdz ar [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanu 1919. gada 28. jūnijā.

== Sekas ==
[[Attēls:Map Europe 1923-en.svg|thumb|Robežu izmaiņas un jaunās valstis, 1923]]
* Kara laikā gāja bojā aptuveni 8,6 miljoni kareivju un aptuveni 6,5 miljoni civiliedzīvotāju.
* Karš likvidēja [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] iedibinātās starpvalstu attiecības un robežas Eiropā. Sabruka četras impērijas: [[Vācijas impērija]], [[Austroungārijas impērija]], [[Osmaņu impērija]] un [[Krievijas impērija]], un to valdnieku dinastijas — [[Hoencollernu dinastija]], [[Hābsburgu dinastija]], [[Osmaņu dinastija]] un [[Romanovu dinastija]].
* Nespēja efektīvi atjaunot mieru un labklājību, kā arī jauno nacionālo valstu ambīcijas noveda pie autoritārisma izplatības [[Starpkaru periods|starpkaru perioda]] Eiropā — tas lika parādīties [[Fašisms|fašismam]] Itālijā, [[Nacionālsociālisms|nacismam]] Vācijā un [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] tikai vienu paaudzi vēlāk. Karš kļuva par [[Oktobra revolūcija]]s katalizatoru Krievijā, kas iedvesmoja [[komunisms|komunisma]] revolūcijas tik atšķirīgās valstīs kā [[Ķīna]] un [[Kuba]], un lika pamatus [[Aukstais karš|Aukstajam karam]] starp [[Padomju Savienība|PSRS]] un ASV.
* Austrumos Osmaņu impērijas sabrukums lika pamatus modernajai [[Turcija]]i. Centrālajā Eiropā dzima jaunas valstis — [[Čehoslovākija]], [[Dienvidslāvija]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Igaunija]], [[Somija]] u.c. Atkal tika atjaunota [[Polija]]s pastāvēšana.
* Franču un Britu impērijas aktivitātes Tuvajos Austrumos pēc Osmaņu impērijas sabrukuma lika pamatus mūsdienu konfliktu zonai Tuvajos Austrumos.

== Skatīt arī ==
* [[Pirmā pasaules kara hronoloģija]]
* [[Pirmais pasaules karš Latvijā]]
* [[Latvijas brīvības cīņas]]
* [[Latviešu strēlnieki]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20171226055023/http://www.1914-1918-online.net/ 1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War] {{en ikona}}
* [http://www.firstworldwar.com/ A multimedia history of World War I] {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš|Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Kari ar Osmaņu impēriju]]
[[Kategorija:Kari ar Krieviju]]
[[Kategorija:Kari ar Vāciju]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:20. gadsimts]]</text>
      <sha1>iwyh5p45b9qjweh7g0x39pth2d5h9ku</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659230</id>
      <parentid>3659205</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:11:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="74405" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
|conflict    = Pirmais pasaules karš
|partof      = 
|image       = [[Attēls:WWImontage.jpg|300px]] 
|caption     = '''Pulksteņa rādītāja virzienā no augšas''': Ierakumi Rietumu frontē; [[Lielbritānija|britu]] tanks ''[[Mark IV]]'' šķērso ierakumus; britu karaliskās flotes kaujas kuģis ''Irresistible'' grimst pēc sadursmes ar mīnu Dardaneļu kaujā; kareivji gāzmaskās ar ''Vickers'' ložmetēju; divplāksnis ''Sopwith Camel'' lidojumā. 
|date        = {{dat|1914|7|28|N}} — {{dat|1918|11|11|N}}
|place       = [[Eiropa]], [[Āfrika]] un [[Tuvie Austrumi]] (epizodiski arī [[Ķīna]] un salas Klusajā okeānā)
|casus       = Erchercoga [[Francis Ferdinands|Franča Ferdinanda]] [[Atentāts pret Franci Ferdinandu|nogalināšana]] 28. jūnijā, kā rezultātā [[Austroungārija]] pieteica karu [[Serbijas karaliste]]i un Krievija uzsāka mobilizāciju pret Austroungāriju 29. jūlijā.
|result      = [[Antante]]s uzvara. Beidz pastāvēt [[Vācijas impērija]], [[Krievijas impērija]], [[Osmaņu impērija]] un [[Austroungārijas impērija]]. Jaunu valstu izveide [[Austrumeiropa|austrumu]] un [[Centrāleiropa|centrālajā]] Eiropā. 
|combatant1  = '''[[Antante]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Russia (bordered).svg|20px]] [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Francijas Trešā republika]]&lt;br /&gt;[[Attēls: Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Apvienotā Karaliste|Britu impērija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karaliste]]&lt;br /&gt; [[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]&lt;br /&gt;''[[Antante|un citi sabiedrotie]]''
|combatant2  = '''[[Centrālās lielvalstis]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Austria-Hungary-flag-1869-1914-naval-1786-1869-merchant.svg|20px]] [[Austroungārija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Vācijas impērija]]&lt;br /&gt;{{OTA}}&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Bulgaria (1878-1944).svg|20px]] [[Bulgārijas karaliste]]
|commander1 = [[Attēls:Flag of Russia (bordered).svg|20px]] [[Nikolajs II]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Russia (bordered).svg|20px]] [[Aleksandrs Kerenskis]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Russia (bordered).svg|20px]] [[Mihails Aleksejevs]]&lt;br/ &gt;[[Attēls:Flag of Russia (bordered).svg|20px]] [[Aleksejs Brusilovs]]&lt;br /&gt; [[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Raimons Puankarē]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Žoržs Klemanso]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Žozefs Žofrs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Ferdinands Fošs]]&lt;br /&gt; [[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Roberts Nivels]] &lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Herberts Henrijs Askvits]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Duglass Heigs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Džons Džellikou]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Canada 1921.svg|20px]] [[Roberts Bordens]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Australia.svg|20px]] [[Džozefs Kuks]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Australia.svg|20px]] [[Endrū Fišers]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Australia.svg|20px]] [[Billijs Hjūdžs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Viktors Emanuels III]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Vitorio Emanuele Orlando]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Luidži Kadorna]]&lt;br /&gt; [[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Armando Diazs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Vudro Vilsons]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Džons Peršings]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Japan.svg|20px]] [[Taišo]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Belgium.svg|20px]] [[Alberts I (Beļģija)|Alberts I]]&lt;br /&gt;[[Attēls:State Flag of Serbia (1882-1918).svg|20px]] [[Pēteris I (Serbija)|Pēteris I]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Romania.svg|20px]] [[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]&lt;br /&gt;[[Attēls:State Flag of Greece (1863-1924 and 1935-1973).svg|20px]] [[Elefterios Venizelos]] 
|commander2 = [[Attēls:Austria-Hungary-flag-1869-1914-naval-1786-1869-merchant.svg|20px]] [[Francis Jozefs I]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Austria-Hungary-flag-1869-1914-naval-1786-1869-merchant.svg|20px]] [[Kārlis I Hābsburgs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Austria-Hungary-flag-1869-1914-naval-1786-1869-merchant.svg|20px]] [[Konrāds von Hēcendorfs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Vilhelms II]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Erihs fon Falkenhains]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Pauls fon Hindenburgs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Reinhards Šērs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Ērihs Ludendorfs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Bavārijas Ruprehts|Princis Roberts]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Ottoman flag.svg|20px]] [[Mehmeds V]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Ottoman flag.svg|20px]] [[Mehmeds VI]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Ottoman flag.svg|20px]] [[Ismails Envers]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Ottoman flag.svg|20px]] [[Mustafa Kemals Ataturks]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Bulgaria (1878-1944).svg|20px]] [[Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota|Ferdinands I]]
|casualties1 = '''Miruši:''' &lt;br /&gt; 5 520 000 &lt;br /&gt;'''Ievainoti:''' 12 831 000 &lt;br /&gt;'''Bezvēsts pazuduši:''' 4 121 000
|casualties2 = '''Miruši:''' &lt;br /&gt; 4 386 000 &lt;br /&gt;'''Ievainoti:''' 8 388 000 &lt;br /&gt;'''Bezvēsts pazuduši:''' 3 629 000
}}
{{Pirmais pasaules karš}}

'''Pirmais pasaules karš''' bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm [[Antante]]s vadībā vienā pusē un [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]] otrā pusē, kas ilga no {{dat|1914|07|28|ģ}} līdz {{dat|1918|11|11|d}}. Karu dēvēja arī par '''Lielo Karu''', '''Nāciju karu''' un '''Karu, kas izbeigs visus karus'''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Were they always called World War I and World War II? |url=http://www.history.com/news/ask-history/were-they-always-called-world-war-i-and-world-war-ii |work=Ask History |accessdate=24 October 2013}}&lt;/ref&gt; Kara rezultātā sabruka Vācijas, Austroungārijas, Osmaņu un Krievijas impērijas, un pasaules politikā turpmāk aizvien nozīmīgāku lomu spēlēja ASV. Radikāli izmainījās Eiropas politiskā karte, rodoties daudzām jaunām valstīm.{{sfn |Willmott |2003 |lpp=307}} [[Britu impērija|Britu]] un [[Francijas koloniālā impērija|franču koloniālās impērijas]] sasniedza savu teritoriālo maksimumu.

Neviens cits militārais konflikts iepriekš nebija mobilizējis tik daudz karavīru, un neviena cita konflikta laikā cīņas nebija notikušas tik plašā karalaukā. Pirmais pasaules karš kļuva par otru asiņaināko cīņu cilvēces vēsturē (pēc [[Taipinu sacelšanās]]), tomēr upuru skaitā to jau pēc vienas paaudzes pārspēja [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Pirmā pasaules kara laikā vidēji ik stundu gāja bojā 230 karavīru.{{nepieciešama atsauce}} Kopumā sabiedrotās valstis zaudēja gandrīz 22,5 miljonus kritušo un ievainoto, kamēr Centrālās valstis zaudēja 16,4 miljonus kritušo un ievainoto. Gandrīz 10 miljoni kareivju krita karalaukā vai mira no ievainojumiem, apmēram 3 miljoni karagūstekņu gāja bojā nepietiekamā uztura un slimību dēļ. Nepietiekama uztura, genocīda un slimību dēļ gāja bojā 6—13 miljoni civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;https://www.britannica.com/event/World-War-I/Killed-wounded-and-missing&lt;/ref&gt;

Pirmajā pasaules karā pirmo reizi plaši izmantoja kara aviāciju un bombardēšanu. Kā viens no modernās karošanas aspektiem bija civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana. Strauji attīstījās jaunu iznīcinošu ieroču izmantošana — sāka lietot [[tanks|tankus]], [[lidmašīna]]s, [[ložmetējs|ložmetējus]] un [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]. Karu Rietumu frontē raksturoja [[pozīciju karš]], kur karavīri ilgstoši atradās ierakumu aizsardzības līnijās, kuras pretinieki centās pārraut ar masīvām artilērijas apšaudēm, radot lielus dzīvā spēka zaudējumus.

== Kara iemesls ==
{{pamatraksts|Jūlija krīze (1914)}}
1914. gadā [[Austroungārija]]s impērijā aizvien lielāku neapmierinātību ar vāciešu un ungāru varu izrādīja slāvu tautas. Austrijas zemēs neatkarību iegūt vēlējās čehi, bet [[Serbijas karaliste]] apdraudēja impērijas pozīcijas [[Balkānu pussala|Balkānos]]. Impērijas lēmumu par kara nepieciešamību ietekmēja problēmas ar valsts iekšējo stabilitāti un reģionālās ietekmes zaudēšana. Austroungārijas ģenerālštāba priekšnieks [[Francs Konrāds fon Hecendorfs]] vēlējās karu ar nelielajām Balkānu valstīm, īpaši Serbiju, lai paplašinātu impērijas robežas dienvidslāvu zemēs, kā arī pārskatītu 1866. gada [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas-Prūsijas kara]] sekas. Kara nepieciešamību pret Serbiju atbalstīja arī Ārlietu ministrs [[Leopolds fon Berhtolds]].

Par formālo kara iemeslu kalpoja tas, ka 1914. gada 28. jūnijā [[Sarajeva|Sarajevā]] serbu nacionālās atbrīvošanās kustības kaujinieks [[Gavrilo Princips]] [[Atentāts pret Franci Ferdinandu|atentātā nogalināja]] [[Francis Ferdinands|Franci Ferdinandu]], [[Austrija]]s hercogu un Austroungārijas troņmantinieku, par ko Austrija vainoja Serbiju.&lt;ref name=&quot;AJPT2&quot;&gt;{{harvnb |Taylor |1998 |lpp=80–93}}&lt;/ref&gt;{{sfn |Djokić |2003 |lpp=24}}

Vācijā baidījās no Francijas un Krievijas alianses, ko pastiprināja 1913. gadā apstiprinātā Krievijas armijas modernizācijas programma. Ģenerālštāba priekšnieks 1914. gada jūlijā informēja [[Vācijas impērija]]s ķeizaru [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelmu II]], ka šis ir pēdējais laiks karam, kurā Vācijai vēl ir cerības uzvarēt.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=4fTCAgAAQBAJ&amp;pg=PA62&amp;dq=russian+plan+19&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjdhJ6eqabWAhVLKFAKHVacDEo4ChDoAQhaMAk#v=onepage&amp;q=russian%20plan%2019&amp;f=false The First World War: Germany and Austria-Hungary 1914-1918]&lt;/ref&gt;

5. jūlijā Vācija informēja Austroungāriju, ka militāri to atbalstīs Balkānu kara gadījumā. Galīgā impērijas valdības vienošanās par karu pret Serbiju tika panākta 19. jūlijā. 23. jūlijā Serbijai nosūtīja Austroungārijas ultimātu ar prasībām, kas bija jāakceptē 48 stundās. 25. jūlijā Serbija noraidīja ultimāta prasības, un nākamajā dienā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs]] parakstīja pavēli par armijas mobilizāciju. 28. jūlijā Austroungārija un Vācijas impērija pieteica karu Serbijai.{{sfn |Evans |2004 |lpp=12}}{{sfn |Martel |2003 |lpp=xii ff}} 29. jūlijā Krievija izsludināja armijas mobilizāciju. Vācija pieprasīja Krievijai to pārtraukt, uztverot to kā agresijas aktu. Krievija noraidīja Vācijas prasību un sāka pārvietot karaspēku uz rietumiem. 1. augustā Vācija pieteica Krievijai karu. Francija izsludināja vispārējo mobilizāciju. Vācija pieteica karu arī Francijai, bet, uzbrūkot tai, pārkāpa [[Beļģija]]s neitralitāti, kas deva formālu iemeslu 4. augustā karā iesaistīties [[Lielbritānija]]i.

== Kara cēloņi ==
Pirmajam pasaules karam ir daudzi savstarpēji saistīti cēloņi — dedzīgs nacionālisms, sen neatrisinātie valstu strīdi, sarežģītā alianšu sistēma, aizkavēšanās un pārpratumi starpvalstu diplomātiskajos sakaros, iepriekšējo desmitgadu bruņošanās sacensība, Eiropas jaunpienācēju — Vācijas un Itālijas centieni iekarot vietu pasaules politikā, cīņa par ekonomiskās attīstības iespējām un kolonijām.

Pastāv daudzas teorijas par to, kurš un kas tieši ir vainojams pie kara sākšanās. 1920. un 1930. gados saskaņā ar [[Versaļas līgums|Versaļas miera līguma]] tekstu tika uzskatīts, ka Vācija un tās sabiedrotās valstis ir vienīgās par karu atbildīgās valstis. Tomēr laika gaitā tika izpētīti gan Vācijas, gan Krievijas militārie plāni, kuros abas valstis uzsvērušas pirmā uzbrukuma un ātras karadarbības nodrošināšanas svarīgumu. Tika arī izpētīta Lielbritānijas pieredze koloniālajos karos, kuros šī lielvalsts guva relatīvi vieglas uzvaras, jo tās pretinieki bija daudz vājāki, tādējādi radot nepamatotu kara entuziasmu valsts iedzīvotājos. Neviens liels politiskais spēks nepretojās karam, un pretkara opozīcijas ietekme bija nenozīmīga.

Jāpiemin arī starpvalstu komunikāciju problēmas 1914. gadā. Valdību vadītāji un militārie komandieri kā galveno saziņas formu izmantoja telegrāfu un vēstnieku iesniegtas notas, kuru sagatavošana, atšifrēšana un iesniegšana parasti aizņēma vairākas stundas vai pat dienas, radot jucekli savstarpējajā komunikācijā.

ASV prezidents [[Vudro Vilsons]] karā vainoja [[militārisms|militārismu]]. Viņš uzskatīja, ka Eiropas aristokrātiem un militārajai elitei bija pārāk liela vara Vācijā, Krievijā un Austroungārijā. Karš bija sekas to vēlmei pēc militāra spēka un [[demokrātija]]s iznīcināšanas. [[Vladimirs Ļeņins]] uzskatīja, ka karā vainojams [[imperiālisms]]. Viņš atsaucās uz [[Kārlis Markss|Kārļa Marksa]] un [[Džons Hobsons|Džona Hobsona]] ekonomiskajām teorijām, kuras prognozēja, ka neierobežotā konkurence starp augošajiem tirgiem novedīs pie globāla konflikta.&lt;ref&gt;“Imperialism&quot; (1902) [http://www.fordham.edu/halsall/mod/1902hobson.html fordham.edu tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070427105159/http://www.fordham.edu/halsall/mod/1902hobson.html |date={{dat|2007|04|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šī teorija bija populāra kara sākumā un veicināja [[komunisms|komunisma]] izplatību.

=== Bruņošanās sacensība ===
[[Attēls:HMS Dreadnought 1906 H61017.jpg|thumb|''Dreadnought'', 1906]]
Eiropas lielvalstis aizvien vairāk tērēja armijai un karaflotei, kas bija nepieciešama tālo koloniju kontrolei. 1906. gadā Lielbritānija aizsardzībai tērēja 36%, Francija 23,8%, Vācija impērija 22%, Itālijas karaliste 11,6%, Krievijas impērija 9,8% un Austroungārija 9,6% sava budžeta.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;/&gt;

Pēc Vilhelma II kļūšanas par ķeizaru, Vācija aizvien vairāk tērēja modernai artilērijai un okeāna karaflotes izveidošanai. Eiropas lielvalstis un Japāna tolaik uzskatīja, ka spēcīga flote ir vitāla lielvalsts pazīme. Flotes sacensība starp Lielbritāniju un Vāciju pastiprinājās 1906. gadā pēc karakuģa ''[[HMS Dreadnought (1906)|Dreadnought]]'' uzbūvēšanas. Tas bija jauna tipa karakuģis, kas tehnoloģiskā attīstībā pārspēja visus iepriekšējos kuģus.

== Pirmskara alianses ==
[[Attēls:WWIchartX.svg|thumb|Eiropas alianšu sistēma]]
Jau pirms 1914. gada Eiropas lielvalstu starpā izveidojās vairākas politiskas un militāras alianses, kas izveidoja sarežģītu savstarpējo saistību sistēmu un noveda pie valstu iesaistīšanās karā divās pretējās nometnēs. Vienlaikus, šīs alianses bija balstītas uz mainīgām interesēm un nebija stabilas. 1905. gadā Krievija un Vācija gandrīz vienojās par attiecību uzlabošanu. Lielbritānijas un Vācijas starpā nebija tādu vēsturisku un koloniālu problēmu, kādas traucēja Francijas un Lielbritānijas attiecībām.
 

=== Beļģijas un Luksemburgas neitralitāte ===
Pēc [[Beļģijas revolūcija]]s 1839. gadā [[Jūlija monarhija|Francijas]], [[Lielbritānija]]s un [[Prūsijas karaliste]]s, kā arī [[Krievijas Impērija|Krievijas]] un [[Austrijas impērija]]s vienojās garantēt mūžīgu Beļģijas neitralitāti. Ja 1914. gadā Beļģija būtu piekritusi Vācijas prasībai ļaut tās armijai šķērsot beļģu teritoriju ceļā uz Franciju, Lielbritānijai būtu trūcis iemesla iestāties Eiropas karā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=ttQFBAAAQBAJ&amp;pg=PA109&amp;dq=narev+offensive&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwii8dLIi7PWAhUjQpoKHZ-pDAgQ6AEIPjAE#v=onepage&amp;q=narev%20offensive&amp;f=false Longman Companion to the First World War: Europe 1914-1918]&lt;/ref&gt;
 
1867. gada Londonas līgums nodrošināja [[Luksemburga]]s neitralitāti (to vēlējās anektēt gan [[Francijas Otrā impērija]], gan Prūsija), ļaujot vāciešiem kontrolēt mazās hercogistes dzelzceļus.

=== Vācija-Austroungārija ===
1879. gada 7. oktobrī abas impērijas noslēdza līgumu, kuru [[Oto fon Bismarks]] bija iecerējis, lai ierobežotu Austroungārijas ambīcijas Balkānos, kur tas varēja izraisīt konfliktu ar Krieviju. Līdzīgas līgumattiecības Vācijai līdz 1890. gadam bija arī ar Krievijas impēriju. Līgums nodrošināja to, ka Vācija atturēja Austroungāriju no militāras iesaistīšanās 1885. gada Bulgārijas krīzē, kas beidzās ar serbu-bulgāru karu. Austroungārija arī neiesaistījās 1912.-13. gada [[Balkānu kari|Balkānu karos]]. Taču [[Bosnijas krīze]]s laikā Vācija atbalstīja Austroungārijas veikto Bosnijas aneksiju 1908. gadā, un 1914. gada 31. jūlijā pieprasīja, lai Austroungārija iesaistās karā pret Krieviju.

Vācijas-Austroungārijas līguma galvenie punkti: 1.ja Krievija uzbruks vienai no abām valstīm, otra tai dosies palīgā. 2.ja vienai no valstīm uzbruks kāda cita valsts, otra to atbalstīs, bet paliks neitrāla. 3.ja Krievija palīdzēs kādai citai valstij, kas uzbruks vienai no abām valstīm, spēkā stāsies 1. punkts.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Itālija-Vācija-Austroungārija ===
1882. gada 20. maijā trīs valstis noslēdza slepenu līgumu ([[Trejsavienība (1882)|Trejsavienību]]), kas palika spēkā līdz 1915. gadam. Lai arī Itālijas un Austroungārijas starpā attiecības bija sliktas, visām valstīm šis līgums deva zināmu drošību attiecībās ar Franciju. 1891. gadā līgumu papildināja ar punktiem, kas apsolīja saglabāt [[Osmaņu impērija]]s robežas, kā arī Balkānu aneksijas gadījumā konsultēties ar pārējām divām valstīm un sniegt tām teritoriālu kompensāciju. 1908. gadā Austroungārija anektēja Bosniju, nesniedzot nekādu kompensāciju Itālijai, kas vēlējās iegūt Albāniju. 1911. gadā Austroungārija apsvēra ideju par preventīvu karu pret Itāliju. 1914. gadā sākoties karam, Itālija paziņoja par neitralitāti un 1915. gadā sāka karu [[Antante]]s pusē, cerot iegūt Austroungārijas teritorijas.

Līguma galvenie punkti: 1.ja Francija uzbruks Itālijai, Vācija un Austroungārija tai nāks palīgā. 2.ja Francija uzbruks Vācijai, Itālija tai nāks palīgā. 3.ja vienai no valstīm uzbruks divas citas Eiropas valstis, pārējās divas nāks tai palīgā. 4.ja viena no valstīm sāks karu ar kādu citu Eiropas valsti, pārējās divas to atbalstīs, bet paliks neitrālas.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Itālija-Krievija ===
1909. gada 24. oktobrī Krievija un Itālija paraksta Rakonidži vienošanos, atzīstot savstarpējās intereses Balkānos un Vidusjūrā. Austroungārijas rīcība, anektējot Bosniju-Hercegovinu, apdraudēja Krievijas un Itālijas intereses. Ar šo vienošanos Itālija atzina Krievijas intereses Dardaneļos, kamēr Krievija atzina Itālijas intereses Lībijā. 1911. gada [[Itāļu-turku karš|itāļu-turku kara]] laikā, Krievijas diplomāti atbalstīja Itāliju, cenšoties tai nodrošināt citu lielvaru atbalstu. Tikmēr Krievijas vēlme iegūt Konstantinopoli, Balkānu karu laikā izraisīja saspīlējumu ar Grieķiju un Bulgāriju, kuru karaspēki apdraudēja Osmaņu galvaspilsētu.

=== Austroungārija-Rumānija ===
Pēc tam, kad [[Krievu—turku karš (1877—1878)|krievu-turku kara]] rezultātā Krievija 1878. gadā okupēja [[Besarābija]]s dienvidus, kurus [[Rumānijas karaliste]] uzskatīja par savu vēsturisko teritoriju, rumāņi novērsās no senās alianses ar Krieviju un pārgāja Austroungārijas pusē. 1883. gada 30. oktobrī abas valstis noslēdza slepenu alianses līgumu. Pēdējos gados pirms kara Rumānijas attiecības ar Krieviju atkal uzlabojās, un tā palika neitrāla līdz 1916. gadam, kad iestājās karā Antantes pusē.
 
Līguma galvenie punkti: 1.ja Krievija uzbruks Rumānijai, Austroungārija un Vācija nāks tai palīgā. 2.ja Krievija vai Serbija uzbruks Austroungārijai, Rumānija nāks tai palīgā. 3.Rumānijai nav pienākuma iesaistīties Krievijas-Vācijas karā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Francija-Krievija ===
Pēc tam kad 1890. gadā Vācija vairs nepagarināja alianses līgumu ar Krieviju, Francija izmantoja savu iespēju. Pēc 1870. gada [[Francijas—Prūsijas karš|franču-prūšu kara]] [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešajai republikai]] nebija alianses ne ar vienu no Eiropas lielvarām. Ievērojami franču finansiālie aizdevumi Krievijai nodrošināja militārās sadarbības līguma parakstīšanu 1892. gadā. Krievijas karaflote 1893. gada oktobrī apmeklēja [[Tulona]]s ostu, un 1894. gada 4. janvārī oficiāli noslēdza Francijas-Krievijas alianses līgumu. Francija ieguva otro fronti potenciālā karā ar Vāciju, kamēr Vācijai tagad draudēja karš divās frontēs. 1899. gadā līgumu papildināja ar punktu par sadarbību iespējama kara gadījumā ar Lielbritāniju. Krievija neatbalstīja Franciju tās koloniālajos konfliktos ar Lielbritāniju, un Francija nesniedza palīdzību Bosnijas aneksijas krīzes laikā. Francija finansēja jaunu dzelzceļu celtniecību Krievijas pārvaldītajā Polijas teritorijā, lai armija ātrāk varētu sasniegt Vāciju. Kad 1914. gada 1. augustā Vācija pieteica karu Krievijai, Francija nebūt nesteidzās sākt karu. To panāca tikai Vācijas kara pieteikums 3. augustā un militārais iebrukums.
 
Līguma galvenie punkti: 1.ja Francijai uzbruks Vācija, vai Vācijas atbalstītā Itālija, Krievija uzbruks Vācijai. 2.ja Krievijai uzbruks Vācija, vai Vācijas atbalstītā Austroungārija, Francija nāks tai palīgā. 3.Vācijas, Itālijas vai Austroungārijas mobilizācijas gadījumā, Krievija un Francija automātiski veiks mobilizāciju. 4.šī alianse ir spēkā tik ilgi, cik ilgi pastāvēs Vācijas-Itālijas-Austroungārijas alianse.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Lielbritānija-Japāna ===
Sarežģītais [[angļu—būru karš]] un pieaugošās citu valstu karaflotes pārliecināja [[Lielbritānija|Lielbritāniju]], ka tā vairs nevar izolēties no aliansēm. Lai atsvērtu franču un krievu karakuģu pieaugošo ietekmi [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], 1901. gada septembrī Lielbritānija sāka sarunas ar [[Japāna|Japānu]], kas nebija guvusi sekmes mēģinājumos vienoties ar [[Krievija|Krieviju]] par mierīgu [[Koreja]]s un [[Mandžūrija]]s sadalīšanu. Līgumu noslēdza 1902. gada 30. janvārī. Tas nodrošināja Lielbritāniju pret iespējamu Krievijas-Japānas aliansi, kā arī nodrošināja flotes kontroli pār Kluso okeānu. 1904. gadā, reaģējot uz [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāziju Mandžūrijā]], Japāna uzbruka Krievijai, zinot, ka Lielbritānijas atbalsts atturēs Francijas floti no nākšanas palīgā Krievijai [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]]. 1905. gadā Lielbritānija samazināja savus tēriņus, atgriežot piecus karakuģus no Tālajiem Austrumiem uz mājām, kur tie radīja satraukumu Vācijā, kas bija sākusi plašu kara flotes būvniecības programmu.
 
Līguma galvenie punkti: 1.ja viena no abām valstīm iesaistīsies karā pret citu valsti, otra valsts paliks neitrāla. 2.ja viena no valstīm iesaistīsies karā ar vairākām valstīm, otra nāks tai palīgā. 1905. gadā šo punktu izmainīja uz to, ka militārā palīdzība tiks sniegta kara gadījumā ar vienu valsti.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Lielbritānija-Francija ===
Abas valstis bija vēsturiskas ienaidnieces un 19. gadsimta beigās asi konkurēja par jaunām kolonijām [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Āzija|Āzijā]]. Šī iemesla dēļ [[Vācija]] atbalstīja [[Francijas koloniālā impērija|Francijas koloniālās impērijas]] izplešanos. [[Lielbritānija]]s 1882. gadā veiktā [[Ēģipte]]s okupācija saasināja šo konkurenci, kas gandrīz noveda pie kara 1898. gadā [[Fašodas incidents|Fašodas incidenta]] dēļ. Pēc šīs krīzes [[Francija]] vēlējās uzlabot attiecības ar Lielbritāniju, kas pēc neveiksmīgā būru kara bija kļuvusi atsaucīgāka. [[Eduards VII]] 1903. gadā oficiālā vizītē apmeklēja [[Parīze|Parīzi]], un 1904. gada 8. aprīlī abas valstis vienojās par asāko domstarpību atrisināšanu. Šis nebija sadarbības līgums, bet tikai mierīgas līdzās pastāvēšanas līgums, uz kura bāzes tālāk uzlabot attiecības. Lai arī Vācijas agresīvā ārpolitika aizvien biežāk lika Francijai un Lielbritānijai politiski un militāri sadarboties un slepeni plānot britu armijas izvietošanu Francijā kara gadījumā, līdz 1914. gadam starp abām valstīm nebija noslēgta militāra alianse. Lielbritānija karā pret Vāciju iestājās nevis Francijas, bet [[Beļģija]]s aizstāvības dēļ.
 
Līguma galvenie punkti: 1.Ēģipte paliek Lielbritānijai un [[Maroka]] Francijai. 2.[[Taizeme]] paliek neatkarīga bufervalsts starp [[Britu Indija|britu Indiju]] un [[Franču Indoķīna|Franču Indoķīnu]]. 3.Lielbritānija atsakās no pretenzijām uz [[Madagaskara|Madagaskaru]]. 4.[[Vanuatu|Jaunhebridu]] salas tiek pārvaldītas kopīgi. 5.zvejas strīds [[Ņūfaundlenda]]s ūdeņos ir atrisināts.

1912. gada novembrī abas valstis noslēdza vienošanos par floti, ko izraisīja aizvien pieaugošās Vācijas, [[Itālija]]s un [[Austroungārija]]s karaflotes. Šī vienošanās paredzēja: 1.Lielbritānija samazinās savu karafloti Vidusjūrā, koncentrējot to Gibraltārā un [[Malta|Maltā]]. 2.Lielbritānijas Atlantijas flote koncentrēsies [[Lamanšs|Lamanšā]] un [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]]. 3.Francijas Atlantijas floti samazinās un pārvietos uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]].&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Lielbritānija-Krievija ===
Arī Krievijas un Lielbritānijas starpā valdīja saspīlējums, ko izraisīja [[Lielā spēle]] — krievu agresīvā teritoriālā izplešanās [[Krievijas Turkestāna|Turkestānā]] un tuvošanās [[britu Indija]]s robežām. 1907. gada 31. augustā abas impērijas noslēdza [[Angļu-krievu līgums (1907)|angļu-krievu līgumu]] līgumu, kas atrisināja konfliktus šajā reģionā, taču abas to drīz pārkāpa, cenšoties nostiprināt savu ietekmi Persijā, Ķīnā un Tibetā. Samazinoties konflikta iespējai Centrālāzijā, Krievija atkal varēja pievērsties slāvu apdzīvotājiem Balkāniem. Krievija vēlējās militāru sadarbību ar Lielbritāniju, un 1914. pavasarī sākās slepenas sarunas par karaflotes sadarbību. Vācija to uzzinot bija pārliecināta, ka nonāk aizvien lielākā ielenkumā, ko var novērst tikai karš.

Līguma galvenie punkti: 1.[[Persija]]s neatkarība tiek saglabāta, bet tā ir sadalītu krievu ietekmes zonā ziemeļos, britu ietekmes zonā dienvidos un neitrālā centra zonā. 2.[[Tibeta]] paliek Ķīnas kontrolē, un abas puses apņemas tajā neveikt aktivitātes. 3.Krievija atzīst, ka Afganistāna ir britu ietekmes zonā, bet Lielbritānija formāli to neanektēs un neiekļaus impērijā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

== Kara plāni ==
[[Attēls:Plan XVII.svg|thumb|Francijas ''Plan XVII'']]
Daudzi vēsturnieki uzskata, ka kara izcelšanos 1914. gada jūlijā izraisīja Vācijas, Francijas un Krievijas mobilizācijas plāni.{{nepieciešama atsauce}} Visu trīs valstu mobilizācijas un kara plāni radīja situāciju, kurā uzbrukuma ātrumam un nevis diplomātijai bija paredzēts izšķirošais faktors uzvaras gūšanā.

Vācijas [[Šlīfena plāns]] paredzēja izvairīšanos no kara divās frontēs, vispirms ātri sakaujot Franciju, un tad ātri pārmetot visus spēkus pa dzelzceļiem pret Krieviju, kuras mobilizācijai un karaspēka nokļūšanai līdz frontei pēc vācu aprēķiniem bija jāaizņem vairākas nedēļas. Problēmas radīja tas, ka Vācijai piesakot karu Krievijai, Francija nepieteica karu Vācijai, taču nespējot atteikties no Šlīfena plāna koncepta, Vācija pati iebruka Beļģijā un 3. augustā pieteica karu Francijai.

Francijas [[Plāns XVII]] paredzēja iebrukumu Vācijas galvenajā industriālajā centrā — [[Rūras apgabals|Rūras apgabalā]], kas apgrūtinātu Vācijas iespējas turpināt karu, jo franči sagrābtu galvenos ogļu ieguves rajonus un lielās bruņojuma rūpnīcas. Krievijas [[Plāns 19]] paredzēja tās armiju mobilizāciju pret Vāciju un Austroungāriju, par galveno pēc 1912. gada plāna revīzijas uzskatot uzbrukumu [[Austrumprūsija]]i.

== Valstu kara mērķi ==
Lai arī visām karā iesaistītajām valstīm bija iemesli, kāpēc tās 1914. gadā sāka karot, tikai dažām tajā brīdī bija konkrēti kara mērķi. Plāni un līgumi par dažādu teritoriju aneksijām sāka parādīties vēlāk, un bija daudz izteiktāki Antantes valstu vidū.&lt;ref&gt;[https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/war_aims_and_war_aims_discussions War Aims and War Aims Discussions]&lt;/ref&gt;

* Austroungārijai kara sākumā bija viskonkrētākie mērķi — Serbijas iznīcināšana un Krievijas ietekmes izbeigšana Balkānos. Daļu iekaroto teritoriju Austroungārija vēlējās anektēt pati, pārējo atdodot savai sabiedrotajai Bulgārijai, kurai bija jākļūst par ietekmīgāko valsti Balkānu dienvidos.
* Vācija kopš Vilhelma II kāpšanas tronī aizvien aktīvāk centās radīt pati savu koloniālo impēriju un okeāna karafloti. Tādējādi tai radās konflikti ar Lielbritāniju un Franciju. Lai arī ekonomiski spēcīgākā Eiropas valsts, Vācija aizvien vairāk sāka baidīties no Krievijas militārās varenības pieauguma. Armijas un politiskajā vadībā pastāvēja viedoklis, ka preventīvs karš pret Krieviju jāsāk brīdī, kad to vēl var uzvarēt. Kara gaitā Vācija izstrādāja dažādus plānus par iekaroto zemju aneksiju. 1914. gada 9. septembra memorands paredzēja Beļģijas [[Flandrija]]s, Francijas ziemeļu un Krievijas impērijas Eiropas teritoriju aneksiju, kas vēlāk pārtapa mazāk ambiciozā plānā par Vācijas, Austroungārijas, Beļģijas un Polijas muitas savienību. Pret to asi iebilda gan Vācijas, gan Austroungārijas uzņēmēji, kurus biedēja vācu rūpniecības pārspēks un Ungārijas lētie graudi. Vācija arī cerēja paplašināt savas Āfrikas kolonijas, primāri uz [[Portugāles koloniālā impērija|Portugāles koloniju]] rēķina. Vēl 1915. gadā Vācija vērsās pie Beļģijas un Krievijas ar ierosinājumiem noslēgt mieru, kuros tā būtu atteikusies no iekarotajām zemēm, apmaiņā pret tirdzniecības līgumiem. 1918. gada sākumā Vācija sasniedza savas maksimālās ambīcijas ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas mieru]], taču jau 27. augustā noslēdza boļševikiem daudz draudzīgāku [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes līgumu]], kurā paredzēja iespējamu Ukrainas atdošanu Krievijai. 1918. gada 7. maijā tā noslēdza miera līgumu ar iekaroto [[Rumānijas karaliste|Rumānijas karalisti]], kurā rumāņi apņēmās kļūt par Vācijas protektorātu.
* Krievija kopš [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] bija centusies saglabāt ietekmi jaunajās Balkānu valstīs, un no 1903. gada kļuva par Serbijas ietekmīgāko atbalstītāju. Iekšpolitiskā un ārpolitiskā prestiža dēļ tā nevarēja pieļaut Serbijas iznīcināšanu. Kara gaitā tā ar Franciju un Lielbritāniju vienojās par Osmaņu impērijas sadalīšanu, ar kuru Krievija [[Saiksa—Piko vienošanās|iegūtu armēņu un kurdu zemes]], kā arī jūras tirdzniecībai nozīmīgos Dardaneļus un seno pareizticīgo prestiža mērķi — Konstantinopoli. Krievija ar Franciju arī vienojās atzīt franču aneksijas plānus Reinzemē un krievu aneksijas plānus Polijas rietumumdaļā.
* Francija vēlējās revanšu par zaudēto franču-prūšu karu un atgūt Elzasu-Lotringu. Tās kara plāns paredzēja iebrukumu Rūras apgabalā, kas tai ļautu kontrolēt, vai iegūt Vācijas svarīgāko industriālo apgabalu. Francija arī aizstāvēja ideju par Vācijas sadalīšanu, iespējams, atjaunojot mazo vācu karaļvalstu neatkarību un anektējot Reinzemi un Luksemburgu. Vēlāk tā noslēdza [[Saiksa—Piko vienošanās|Saiksa—Piko vienošanos]] ar Lielbritāniju un Krieviju par Osmaņu impērijas sadalīšanu, ar kuru tā ieguva Libānu un Sīriju.
* Lielbritānijas vienīgais mērķis Eiropā bija nepieļaut vienas valsts dominanci, tādēļ tai sākās problēmas ar Vācijas militārajām un ekonomiskajām ambīcijām. Tā vēlējās pilnīgu Beļģijas neatkarības atjaunošanu. Dažas vācu kolonijas Āfrikā to īpaši neinteresēja, un arī Osmaņu impēriju no galīgā sabrukuma tā bija centusies aizsargāt cik ilgi iespējams. Pēc vienošanās ar Krieviju un Franciju, Lielbritānija pēc kara nostiprināja savu klātbūtni Tuvajos Austrumos, iegūstot Irākas, Izraēlas un Jordānijas teritorijas, kā arī daļu Vācijas koloniju. [[1917. gada Balfūra deklarācija]] izteica atbalstu ebreju valsts izveidošanai.
* Osmaņu impērija, pēc slepenām sarunām ar Vāciju, iestājās karā 1914. gada oktobrī, tā izveidojot [[Centrālās lielvalstis|Centrālo valstu]] bloku. Turki vēlējās atgūt pēc iespējas vairāk zaudēto zemju Balkānos, Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā.
* Itālija, kas formāli bija Vācijas un Austroungārijas sabiedrotā, 1915. gadā pārgāja Antantes pusē pēc tam, kad saņēma solījumu atzīt Austroungārijas etnisko itāļu apdzīvoto zemju aneksiju Alpos un [[Dalmācija|Dalmācijā]]. Tā arī saņēma solījumu atzīt [[Itāļu-turku karš|itāļu-turku kara]] iekarojumus Lībijā, koloniālās intereses Etiopijā un dalību plānotajā Osmaņu impērijas dalīšanā.
* ASV iestāšanās karā nedaudz piebremzēja Lielbritānijas un Francijas imperiālos plānus. Tām vajadzēja ņemt vērā [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14. punktu programmu, kas paredzēja tautu pašnoteikšanās principu un Tautu Savienības izveidi. Vilsons aizstāvēja Beļģijas un Polijas neatkarības atjaunošanu, Elzasas-Lotringas atdošanu Francijai. Vilsons sākotnēji uzskatīja, ka Osmaņu un Austroungārijas impērijas varētu saglabāt, ļaujot no tām atšķelties mazajām tautām.

== Kara pirmais posms (1914—1917) ==
[[Attēls:Plan Moltke-Schlieffen 1914.svg|thumb|Vācijas iebrukuma plāns Francijā]]
[[Attēls:Battle of Kolubara.jpg|thumb|Situācija Serbijas frontē līdz 1914.g. beigām]]
[[Attēls:Australian infantry small box respirators Ypres 1917.jpg|thumb|[[Austrālija]]s kājnieki [[gāzmaska|gāzmaskās]] ierakumos pie [[Ipra]]s [[1917]]. gadā.]]
Ņemot vērā Krievijas iesaistīšanos karā, Austroungārija sadalīja savu armiju divās daļās — pret Krieviju Galīcijā un Serbiju dienvidos. Serbi ātri ieņēma aizsardzības pozīcijas. Pirmā kauja notika pie Ceras 16. augustā un ilga līdz 21. augustam. Smagās nakts cīņās serbu komandieris [[Stepa Stepanovičs]] noturēja aizsardzības līniju un piespieda Austroungārijas armiju atkāpties pāri [[Donava]]i, ciešot 21 000 cilvēku lielus zaudējumus pret serbu zaudētajiem 16 000. Šī uzvara demonstrēja Austroungārijas nespēju ātri sakaut Serbiju, un tā bija spiesta lielāko uzmanību pievērst karam ar Krieviju.

Tikmēr Vācija sāka īstenot savu Šlīfena plānu, kurš paredzēja ar armijas lielākajiem spēkiem dažās nedēļās ieņemt Parīzi, un tad armiju pa dzelzceļu pārvest uz austrumiem, lai karotu pret Krieviju, kuras armijas mobilizācijai pēc vāciešu domām vajadzēja aizņemt mēnesi. Šlīfena plāns paredzēja iebrukumu Francijā cauri neitrālajai Beļģijai. 2. augustā Vācija pieprasīja Beļģijai atļaut tās armijai šķērsot valsts teritoriju, solot samaksāt par nodarītajiem zaudējumiem. Nākamajā dienā Beļģija ultimātu noraidīja, un sākās Vācijas iebrukums, kas pārvarot beļģu pretestību, devās Francijas virzienā, vienlaikus okupējot Luksemburgu. 1914. gada 14.-24. augustā vācu karaspēks uzvarēja kaujās Lotringā, Ardēnos un Beļģijas dienvidos. Tomēr Beļģijas pretošanās, britu armijas iesaistīšanās un negaidīti ātrais Krievijas iebrukums [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]] izjauca Vācijas kara plānu, liekot Vācijai pārmest daļu armijas no rietumiem uz austrumiem. Vācija sagrāva Krievijas armijas [[Tannenbergas kauja (1914)|Tannenbergas kaujā]] 23.-30. augustā. Bet šī vācu karaspēka pārmešana uz Austrumu fronti ļāva Antantei apstādināt Vācijas uzbrukumu Parīzei [[Pirmā Marnas kauja|pirmajā Marnas kaujā]] 1914. gada septembrī. Abas pretējās puses sāka mēģinājumus apiet pretinieka flangus, vienlaikus sākot veidot ierakumus un aizsardzības pozīcijas no Šveices līdz Lamanšam.

=== Kaujas Rietumu frontē ===
Lai arī virkne kara teorētiķu paredzēja, ka modernais karš nesīs lielus upurus un būs ilgs, 1914. gadā kara uztvere bija ļoti romantizēta. Iedzīvotāji bija pārliecināti, ka tas beigsies līdz Ziemassvētkiem. Kara pasludināšanu uztvēra ar patriotisku sajūsmu un šādu romantizētu uzskatu vadīti, daudzi vīrieši brīvprātīgi pieteicās dienestam.

Militārās tehnoloģijas, galvenokārt artilērijas attīstība karu bija padarījusi daudz asiņaināku. Pretinieka priekšējās pozīcijas parasti pilnībā iznīcināja ar lielkalibra artilērijas apšaudi. Aizsardzības līnijas nodrošināja mīnas, dzeloņstieples un [[ložmetējs|ložmetēji]]. Jebkurš uzbrukums izraisīja milzīgus kareivju zaudējumus. Par spīti milzīgajiem zaudējumiem abās pusēs, komandieri turpināja 19. gadsimta uzbrukumu stilā dzīt kareivjus pretī ložmetēju ugunij un artilērijas apšaudei. Abas karojošās puses 1914. gadā ātri izveidoja ierakumu līnijas, kuras aizvien vairāk nostiprināja, izveidojot nocietinātu ierakumu un bunkuru sistēmu. Tās pārraut neizdevās pat pēc masīvām lielgabalu apšaudēm. Nocietināto aizsardzības līniju pārvarēšanu sākot ar 1916. gadu daļēji atviegloja [[tanks|tanku]] ieviešana.

1915. gada aprīlī-maijā [[Otrā kauja pie Ipras|otrajā kaujā pie Ipras]] vācieši pirmo reizi Rietumu frontē izmantoja ķīmiskos ieročus, atverot 6 km platu pārrāvumu pretinieku līnijā. Franču koloniālajiem kājniekiem atkāpjoties, vāciešu uzbrukumu šeit atsita Kanādas karavīri.

1915.-1917. gados angļu un franču spēki cieta daudz lielākus zaudējumus nekā Vācija, taču abas puses zaudēja daudzus miljonus kareivju gan no ievainojumiem, gan no slimībām.{{nepieciešama atsauce}}

Milzīgie zaudējumi [[Verdenas kauja|Verdenas kaujā]] un [[Kauja pie Sommas|kaujā pie Sommas]] noveda Francijas armiju pie sabrukuma sliekšņa un dumpjiem 1917. gadā. Disciplīnu izdevās atjaunot tikai karatiesai ar nāvessodiem.
&lt;gallery&gt;
Moving big guns up to the front by hand (2957889559).jpg|Britu kareivji velk lielgabalu, 1918
French trench battle.jpg|Franču ierakumi
Bundesarchiv Bild 183-R27012, Bei Cambrai erbeuteter englischer Panzer.jpg|Iznīcināts britu tanks
&lt;/gallery&gt;

=== Kaujas Austrumu frontē ===
[[Attēls:Tannenberg3008.jpg|thumb|200px|Samsonova armijas aplenkšana Austrumprūsijā]]
[[Attēls:EasternFront1914b.jpg|thumb|200px|Situācija Austrumu frontē 1914. gada 1. novembrī]]

==== Austrumprūsijā un Polijā ====
Krievijas Ziemeļrietumu frontes komandieris bija [[Jakovs Žilinskis]], kurš atbalstīja Krievijas [[Plāns 19|Plāna 19]] G variantu, ar galveno uzbrukumu [[Austrumprūsija]]i, taču sākoties karam, viņš nespēja koordinēt 1. un 2. armijas darbību, novedot tās pie sakāves. Atbilstoši Plānam 19 un Francijas lūgumam pēc iespējas ātrāk atklāt Austrumu fronti, kara pirmajā dienās Krievijas virspavēlniecība (''Stavka'') pieņēma lēmumu no stratēģiski izdevīgajām pozīcijām [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas karalistē]] iebrukt Austrumprūsijā un doties Berlīnes virzienā.

15. augustā Austrumprūsijā iebruka Krievijas 1. un 2. armijas, kuru komandieriem vācbaltietim [[Pauls fon Rennenkampfs|Paulam fon Rennenkampfam]] un krievam [[Aleksandrs Samsonovs|Aleksandram Samsonovam]] bija personīgi sliktas attiecības, kas traucēja abām armijām koordinēt savu rīcību.

Karam sākoties, Vācija nosūtīja septiņas no savām astoņām armijām pret Franciju. Vāji aizsargātās Austrumprūsijas aizsardzība palika 8. armijas uzdevums. Pēc pirmajām krievu uzvarām, 20. augustā vācu 8. armijas komandieris Maksis fon Pritvics pieņēma lēmumu atkāpties Vislas virzienā, un ļāva krievu spēkiem iebrukt dziļi Mazūrijas ezeru rajonā, kur ezeri sašķēla un sadalīja krievu armiju kustību, padarot vieglāku to atsevišķu sakaušanu vēlāk. 23. augustā Pritvicu atlaida no komandiera amata un par jauno komandieri iecēla ģenerāli [[Pauls fon Hindenburgs|Paulu fon Hindenburgu]], kura palīgs bija [[Erihs Lūdendorfs]]. Viņi apņēmās īstenot agresīvu uzbrukuma taktiku, lai iznīcinātu Samsonova 2. armiju. 24.-25. augustā vācu izlūkošana pārtvēra krievu armijas radio ziņas, kas apliecināja, ka starp Samsonova un Rennenkampfa armijām nav sadarbības.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=ttQFBAAAQBAJ&amp;pg=PA109&amp;dq=narev+offensive&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwii8dLIi7PWAhUjQpoKHZ-pDAgQ6AEIPjAE#v=onepage&amp;q=narev%20offensive&amp;f=true Longman Companion to the First World War: Europe 1914-1918]&lt;/ref&gt;

No 26. līdz 30. augustam Samsonova armija iesaistījās [[Tannenbergas kauja (1914)|Tannenbergas kaujā]]. 26. augustā [[Augusts fon Makenzens]] sakāva Samsonova kreisā flanga spēkus, taču par spīti tam, Žilinskis pavēlēja Rennenkampfam nevis pagriezties uz dienvidiem, palīgā Samsonovam, bet uzbrukt ziemeļu virzienā pret [[Kēnigsberga|Kēnigsbergu]]. 27. augustā vācu spēki pārrāva Samsonova fronti, un 28. augustā aplenca viņa armiju. Samsonovs pavēlēja 2. armijai sākt atkāpšanos, kas pārvērtās bēgšanā. 29. augustā Samsonovs aiz kauna nošāvās. No 135 000 aplenkto krievu tikai 10 000 izlauzās no aplenkuma, pārējie bez lielas pretestības padevās.

30. augustā Žilinskis izlēma, ka pēc 2. armijas sagrāves vācu galvenie spēki uzbruks [[Varšava]]i, un pavēlēja Rennenkampfam doties dziļāk Austrumprūsijā. Sākoties vāciešu pretuzbrukumam, Rennenkampfs sāka atkāpties, [[Pirmā Mazūrijas ezeru kauja|Pirmajā Mazūrijas ezeru kaujā]] no 7. līdz 14. septembrim arī viņa armiju sakāva, Rennenkampfs zaudēja 150 000 vīru un 150 lielgabalus. Krievu spēki pārgrupējās un 1. oktobrī [[Augustova]]s mežā deva prettriecienu, gandrīz pilnībā padzenot vāciešus no Krievijas impērijas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=9GurP4J1aPEC&amp;pg=PA41&amp;dq=russian+plan+19&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjdhJ6eqabWAhVLKFAKHVacDEo4ChDoAQgwMAI#v=onepage&amp;q=russian%20plan%2019&amp;f=true Fighting the Great War]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Lai atvieglotu Austroungārijas stāvokli [[Galīcija]]s frontē, kur Krievija bija izvērsusi veiksmīgu uzbrukumu, 4. oktobrī vācieši sāka uzbrukumu Varšavas virzienā, kurai pietuvojas 12. oktobrī, taču 26. oktobrī bija spiesti atkāpties. 6. novembrī jauns vācu uzbrukums beidzās ar [[Lodza]]s ieņemšanu. 13. decembrī Vācijas un Austroungārijas uzbrukumi Polijas frontē tika pārtraukti.

==== Galīcijā un Karpatos ====
[[Attēls:Pirmā pasaules kara Krievijas frontes izmaiņas 1915.jpg|thumb|200px|Pirmā pasaules kara Krievijas frontes izmaiņas 1915. gadā.]]
Kad 5. augustā Austroungārija pieteica karu Krievijai, tās armijas virspavēlnieks Konrāds uzskatīja, ka krievu uzbrukums nāks no Polijas, nevis austrumiem, kamēr krievi uzskatīja, ka Austroungārija uzbruks austrumos. 9. augustā Vācijas virspavēlnieks Moltke informēja Konrādu, ka Vācijas spēki nevarēs palīdzēt Austroungārijai uzbrukumā Polijai, kas sākās 10. augustā. Austroungārijas kavalērija ātri uzbruka, apdraudot [[Ļubļina|Ļubļinu]] un 5. armiju ar aplenkumu. Sastopot pretestību, Austroungārijas armija atkāpās.

18. augustā sākas Krievijas impērijas 3. un 8. armijas iebrukums Galīcijā. 3. septembrī krievi ieņēma provinces galvaspilsētu [[Ļvova|Ļvovu]] (''Lembergu'') un 24. septembrī sāka spēcīgā [[Pšemisla]]s cietokšņa aplenkumu, kas turpinās līdz 10. oktobrim. Jau 11. septembrī Konrāds pavēlēja vispārēju atkāpšanos no Galīcijas un krievu karaspēks pietuvojās Karpatu pārejām, kas tam pavērtu ceļu uz Ungāriju. 28. septembrī jaunizveidotā Vācijas 9. armija devās palīgā Austroungārijai, uzbrūkot krievu spēkiem Polijā. 10. novembrī krievi sāka otro Pšemislas cietokšņa aplenkšanu, ieņemot to 1915. gada 22. martā.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;

No 1. līdz 17. decembrim notika [[Limanova]]s kauja, kuras rezultātā Austroungārijas 4. armija apturēja krievu uzbrukumu [[Krakova]]i un novērsa iespējamu ofensīvu [[Vīne]]s virzienā. Līdz decembra beigām frontes līnija šajā sektorā nostabilizējās līnijā starp [[Visla|Vislu]], [[Tarnova|Tarnovu]] un Karpatiem, kuros visu ziemu notika kaujas.

Lai arī kara pirmajos mēnešos Krievija cieta lielus zaudējumus Austrumprūsijā, tās veiksmīgais uzbrukums Vācijai, iespējams, paglāba Parīzi no ieņemšanas. Krievijai arī izdevās nosargāt lielāko Polijas daļu, un tās zaudējumus pret Vāciju atsvēra uzvaras pret Austroungāriju un Galīcijas ieņemšana.

==== Lielā atkāpšanās, 1915 ====
{{pamatraksts|Lielā atkāpšanās (1915)}}
[[Attēls:Latviesu strelnieki Tirela purva.jpg|thumb|200px|[[Latviešu strēlnieki]] Tīreļa purva ierakumos.]]
[[Attēls:Vācijas ķeizars Vilhelms II Rīgā 1917.jpg|thumb|200px|Vilhelma II ierašanās Rīgā 1917. gada 7. septembrī. Sagrauto [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tiltu]] dēļ viņš ieradās Pārdaugavā ar automašīnu.]]
Jau 1914. gada kaujas iezīmēja Krievijas militārās rūpniecības problēmas. Salīdzinājumā ar vāciešiem, krieviem bija daudz mazāk lielgabalu un tiem akūti trūka lādiņu. Vācieši savu artilērijas pārspēku veiksmīgi izmantoja, lai īstenotu uzbrukuma operācijas, kurās pilnībā iznīcināja krievu aizsardzības līnijas.

1915. gada sākumā vācieši plānoja dot smagu triecienu krievu spēkiem Polijā, kas tur gatavojās jaunam iebrukumam Austrumprūsijā. Paralēli šim uzbrukumam vācieši sniedza palīdzību Austroungārijai, kas Galīcijā bija zaudējusi gandrīz miljonu nogalināto un karagūstekņu. 8. janvārī Vācija izveidoja Dienvidu armiju, kura turpmāk iesaistījās kaujās Austroungārijas atbalstam. 23. janvārī izgāzās Austroungārijas mēģinājums pārraut [[Pšemisla]]s aplenkumu. No 7. līdz 21. februārim notika [[Otrā Mazūrijas ezeru kauja]], kurā vācieši iznīcināja lielu daudzumu Krievijas impērijas kareivju, taču neieņēma jaunas teritorijas. 22. martā beidzot padevās Pšemislas cietoksnis ar 150 000 Austroungārijas kareivjiem.

Austrumu fronte vāciešiem tagad kļuva par kara svarīgāko zonu. 2. maijā sākās veiksmīgā [[Gorlices-Tarnovas ofensīva]] Makenzena vadībā, kas turpinājās līdz 23. maijam. Ar masīvu artilērijas pārspēku viņš pārrāva krievu fronti. Taču krievu pretuzbrukums piespieda Austroungārijas armiju pamest [[Bukovina|Bukovinu]]. 3. jūnijā Makenzens atguva Pšemislu. Vācu uzbrukuma rezultātā Krievija 20. jūnijā sāka atkāpšanos no Galīcijas, 22. jūnijā zaudējot Ļvovu. Atkāpšanās laikā gūstā nonāca 250 000 krievu.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

2. jūlijā ķeizars Vilhelms II piekrita Hindenburga un Lūdendorfa plānam aplenkt un iznīcināt Krievijas impērijas armijas galvenos spēkus Polijā, izvēršot vairākus vienlaicīgus uzbrukumus. Balstoties uz jau pavasarī iesāktajiem uzbrukumiem, 13. jūlijā ar jaunu sparu sākās [[Bugas ofensīva]], Makenzenam uzbrūkot krievu 3. armijai ar mērķi ieņemt [[Brestļitovska|Brestļitovsku]], [[Narevas ofensīva]] Polijas ziemeļos ar mērķi ieņemt Varšavu, un [[Kurzemes ofensīva]] Latvijas un Lietuvas teritorijās.
 
22. jūlijā, lai glābtu karaspēku no aplenkuma un sakāves, Krievijas impērijas armijas sāka [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielo atkāpšanos]], 4. augustā zaudējot Varšavu, 17. augustā Kauņu, 19. augustā Novogeorgijevsku, 25. augustā Brestļitovsku, 2. septembrī Grodņu un 18. septembrī Viļņu. Lai arī gūstā kritušo skaits bija liels, Krievijai izdevās izvairīties no pilnīgas armijas iznīcināšanas un evakuēt lielu daļu rūpniecības uzņēmumu. Bēgļu gaitās devās arī liela daļa zaudēto teritoriju iedzīvotāju. Septembra beigās fronte atkal nostabilizējās.

Austroungārija augustā mēģināja veikt iebrukumu dziļāk Ukrainā, taču zaudēja 300 000 gūstekņu un kritušo. 23. augustā cars Nikolajs II kļuva par Krievijas armijas virspavēlnieku. Vācu flotes sāktās [[Kauja Rīgas jūras līcī (1915)|kaujas Rīgas jūras līcī]] beidzās bez panākumiem.

==== Brusilova pārrāvums, 1916 ====
[[Attēls:Brusilov offensive.jpg|thumb|Brusilova pārrāvums]]
Pēc katastrofālā 1915. gada, Krievijas armija dažu mēnešu laikā saņēma ievērojamus ieroču papildinājumus, un sāka plānot pretuzbrukumu, kas beidzās ar gandrīz visas [[Volīnija]]s un [[Bukovina]]s, kā arī [[Galīcija]]s austrumu daļas ieņemšanu.

[[Brusilova pārrāvums]] sākās [[1916]]. gada 4. jūnijā nu turpinājās līdz 20. septembrim Antantes 1916. gada stratēģiskā plāna ietvaros. Tā mērķis bija atvieglot Francijas stāvokli [[Verdenas kauja|Verdenas kaujā]], kā arī palīdzēt Itālijai, kas neveiksmīgi uzbruka Austroungārijai [[Trento province|Trento provincē]].

Zaudējumi, kurus šo kauju laikā cieta Austroungārija, tai turpmākā kara gaitā vairs neļāva patstāvīgi realizēt liela mēroga militārās operācijas. Vienlaikus Centrālajām lielvalstīm, lai apturētu ofensīvu, nācās pārsviest uz Austrumu fronti 34 divīzijas, pavājinot to spēkus citās frontēs. Kopā ar Rietumu frontē paralēli notikušo ofensīvu ([[Kauja pie Sommas]]) 1916. gadā Antantei izdevās veikt saskaņotu ofensīvu pret Centrālo lielvalstu karaspēku.

Krievijas panākumu iedvesmota, Antantes pusē karā iesaistījās iepriekš neitrālā [[Rumānijas karaliste]], tomēr [[Augusts fon Makenzens|Augusta fon Makenzena]] vadītajiem spēkiem to izdevās ātri sakaut un ieņemt galvaspilsētu Bukaresti. Tā Krievijas impērijas militārais stāvoklis tikai pasliktinājās, jo frontes līnija tagad stiepās līdz [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]].

Pēc Rumānijas sakāves, Krievijas nolēma veikt uzbrukumu Rīgas frontē, lai piesaistītu Vācijas karaspēka rezerves un palīdzētu Francijai izturēt Verdenas kauju. Neveiksmīgā Krievijas 12. armijas uzbrukuma operācija ([[Ziemassvētku kaujas]]) notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (jaunajā stilā), kurā lielu drosmi parādīja [[latviešu strēlnieki]].

=== Tuvie Austrumi un Kaukāzs ===
{{Pamatraksts|Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)}}
[[Attēls:Peace-conference-memoranda-respecting-syria-arabia-palestine5.jpg|thumb|Francijas, Lielbritānijas, Krievijas un Itālijas vienošanās par Osmaņu impērijas sadalīšanu un arābu valstu izveidošanu]]
Vācijas karakuģi, kas bija pārgājuši ''jauno turku'' vadītās [[Osmaņu impērija]]s pakļautībā, 1914. gada 29. oktobrī uzbruka Krievijas flotes Melnās jūras bāzēm, tā osmaņi pievienojās [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]], saskaņā ar 1914. gada 2. augustā noslēgto slepeno [[Osmaņu-Vācijas alianse|Osmaņu-Vācu aliansi]]. Osmaņu iesaistīšanās karā apdraudēja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] [[Kaukāzs|Kaukāza]] provinces un [[Lielbritānija]]s jūras sakarus ar [[britu Indija|britu Indiju]] pa [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]].

1915. gadā briti un franči atklāja aktīvu karadarbību pret osmaņiem, uzsākot [[Galipoli kauja|Galipoli kauju]], kur izsēdināja britu domīniju karaspēku, un [[Mezopotāmijas operācija|Mezopotāmijas operāciju]], ko galvenokārt veica Indijas koloniālā armija. Galipoli tika atsists Lielbritānijas, Francijas, Austrālijas un Jaunzēlandes armiju korpusa (ANZAC) desants, piespiežot tos evakuēties. Mezopotāmijā, pēc padošanās [[Kutas aplenkums|Kutas aplenkumā]], Lielbritānijas spēkus papildināja un 1917. gadā tie ieņēma [[Bagdāde|Bagdādi]]. 1917. gada decembrī britu [[Sīnāja un Palestīnas operācija]] vainagojās ar [[Jeruzāleme]]s ieņemšanu. Feldmaršala [[Edmunds Alenbijs|Edmunda Alenbija]] vadītā armija 1918. gada septembrī sakāva osmaņus [[Megido kauja|Megido kaujā]].

Krievijas [[Kaukāza operācija]] attīstījās veiksmīgi. Viens no ''jauno turku'' vadoņiem, Envers paša bija armijas virspavēlnieks un vēlējās iekarot ne tikai Kaukāzu, bet arī [[Krievijas Turkestāna|Krievijas Turkestānu]], kuru apdzīvoja turkiem radniecīgas [[Tjurki|tjurku tautas]]. Ar gandrīz 100 000 lielu karaspēku 1914. gada 22. decembrī viņš sāka uzbrukumu Kaukāzā. Pavēlot kalnos doties frontālā uzbrukumā ziemas apstākļos, Envers pašā [[Sarikamišas kauja|Sarikamišas kaujā]] zaudēja 60-80 000 kareivju, liela daļa no kuriem nosala. 1915. gada decembrī šeit sākās ģenerāļa [[Nikolajs Judeničs|Judeniča]] vadītais pretuzbrukums, kura rezultātā 1916. gada sākumā krievi ieņēma Bitlisu un [[Trabzona|Trabzonu]]. Krievijas armija arī iegāja dziļi [[Persija|Persijā]], sasniedzot Hamadanu un Kirmanšahu, un pagriežoties [[Mezopotāmija]]s virzienā, mēģināju izbeigt britu spēku aplenkumu Kutā, pēc kuras krišanas turkiem, krievu un britu spēki sastapās pie [[Tigra]]s. Pēc šiem panākumiem, Krievija noslēdza slepenu [[Saiksa-Piko vienošanās|Saiksa-Piko vienošanos]] ar Franciju un Lielbritāniju, kas pēc kara tai piešķīra tiesības anektēt visas armēņu zemes Turcijā, daļu [[Kurdistāna]]s un [[Anatolija]]s ziemeļus. Jau 1915. gada martā Rietumu sabiedrotie Krievijai bija atvēlējuši Konstantinopoli un [[Dardaneļi|Dardaneļus]].&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=_VUYDAAAQBAJ&amp;pg=PA227&amp;dq=great+retreat+1915+russian&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiH3-ewgqXWAhWmDpoKHVERD-oQ6AEIUTAI#v=onepage&amp;q=great%20retreat%201915%20russian&amp;f=false The Military History of Tsarist Russia]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1915. gada augustā, pēc virspavēlnieka amata zaudēšanas, uz Kaukāza fronti nosūtīja lielkņazu Nikolaju Nikolajeviču, kurš centās izbūvēt dzelzceļu no [[Gruzija]]s uz iekarotajām teritorijām, lai varētu nodrošināt pietiekamu karaspēka apgādi jaunai ofensīvai. Pēc 1917. gada [[Februāra revolūcija]]s Krievijā, ātri sākās krievu armijas sabrukums un turki 1918. gada sākumā sāka pretuzbrukumu, dažu mēnešu laikā iekarojot visu Kaukāzu.

=== Kaujas Itālijas frontē ===
[[Attēls:Italian Front 1915-1917.jpg|thumb|Ar zilu iekrāsotās teritorijas itāļiem izdevās iekarot divu gadu laikā]]
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1970-073-25, Isonzo-Schlacht, Trainkolonne am Moistroka-Pass.jpg|thumb|Munīcijas transports Alpos]]
Itālija, Vācijas un Austroungārijas sabiedrotā kopš 1882. gada, neatteicās no savām pretenzijām uz Austrijas teritorijām [[Trentino-Alto Adidže|Trentino]], [[Istrija|Istrijā]] un [[Dalmācija|Dalmacijā]]. Austroungārijas mēģināja apmierināt Itāliju, piedāvājot Francijas teritorijas. 1915. gada 26. aprīlī Itālija pievienojās Antantei, parakstot Londonas līgumu, ar kuru tā apņēmās drīz uzsākt uzbrukumu Austroungārijai. 23. maijā Itālija pieteica karu Austroungārijai, 20. augustā Itālija pieteica karu Osmaņu impērijai, un 10. oktobrī Bulgārijai. Pēc 15 mēnešiem Itālija pieteica karu arī Vācijai.

Itālijas armija, lai arī slikti apgādāta un ar zemu morāli, bija skaitliski pārāka par šajā frontē izvietotajiem austroungāru spēkiem, kas bija koncentrēti Austrumu frontē. Lielākā daļa cīņu notika Alpu kalnu reģionos, kur ir ļoti labas pozīcijas aizsardzības cīņām un lielas grūtības munīcijas piegādei. Lielas ofensīvas varēja notikt tikai [[Veneto]] apgabalā. 27. maijā austroungāri sāk veidot aizsardzības līniju gar Izonco upi, kas iezīmē frontes līniju līdz 1917. gada novembrim. 23. jūnijā 200 000 kareivjus liela itāļu armija sāk pirmo uzbrukumu, taču negūst panākumus. Turpmākos divus gadus itāļi regulāri atkārto nesekmīgus mēģinājumus pārraut austriešu Izonco aizsardzības līniju, zaudējot simtiem tūkstošus kareivju.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; 1917. gada oktobrī austroungāri un vācieši sāka pretuzbrukumu, un [[Kaporeto kauja|Kaporeto kaujā]] smagi sakāva itāļus, pietuvojoties 30 km atālumā [[Venēcija]]i.

=== Kaujas kolonijās ===
Vienas no 1914. gada pirmājām kaujām notika tālu no Eiropas — [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Francija un Britu impērija (šajās cīņās aktīvi piedalījās arī [[Jaunzēlande]] un [[Austrālija]]) jau dažu mēnešu laikā okupēja visas Vācijas teritorijas Klusajā okeānā. Āfrikā neliela mēroga cīņas turpinājās visu kara laiku.

== Kara otrais posms (1917) ==
[[Attēls:USA_bryter_de_diplomatiska_förbindelserna_med_Tyskland_3_februari_1917.jpg|thumb|200px|[[1917]]. gada [[3. februāris]]: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Vudro Vilsons]] paziņo Kongresam par attiecību pārtraukšanu ar [[Vācija|Vāciju]].]]

=== ASV iesaistīšanās karā ===
Antantes jūras blokāde izraisīja nopietnu Vācijas saimniecības [[lejupslīde (ekonomika)|lejupslīdi]]. 1917. gada februārī Vācija sāka zemūdeņu karu, kura mērķis bija pārtraukt jūras piegādes Anglijai un piespiest to izstāties no kara. Kaut gan sākumā briti cieta lielus zaudējumus (līdz pat 860 000 tonnu zaudētu izejvielu mēnesī), drīz vien Anglija ieviesa konvoju sistēmu, kas krietni samazināja vācu zemūdeņu radītos zaudējumus.
Zemūdens karš kopā ar [[Cimmermaņa telegramma|Cimmermaņa telegrammu]] sagrāva attiecības starp Trejsavienību un ASV. Prezidents [[Vudro Vilsons]] pieprasīja pieteikt karu Vācijai, kas arī notika 1917. gada 6. aprīlī. Senāts pieņēma lēmumu par kara pieteikšanu nobalsojot 373 pret 50.

Kaut gan ASV deva ļoti svarīgu pienesumu karam, tā nekļuva par Antantes locekli, bet palika tikai Antantes sabiedrotā. Vācijas karaspēka vadība zināja, ka ASV kareivju pieplūduma dēļ viņa vairs nespēs uzvarēt aizsardzības karu, tādēļ plānoja strauju rāvienu uz rietumiem, izmantojot jauno bruņoto karaspēku un jaunas kājnieku taktikas. Turklāt abas puses apzinājās, ka ieildzis karš draudēja ar sociālo sagruvumu vai pat revolūciju, kā Krievijā. Abām pusēm bija nepieciešama ātra uzvara Rietumu frontē.

=== Krievijas izstāšanās no kara ===
[[Attēls:Daugavas skersosana 1917.jpg|thumb|Vācijas militārās ofensīvas sākums: vācu karaspēks šķērso Daugavu pie [[Ikšķile]]s 1917. gada 2. septembrī.]]
1917. gada februārī sākās [[Krievijas revolūcija]]. Jau drīz pēc [[Februāra revolūcija]]s uzvaras, jaunā [[Krievijas Pagaidu valdība]] apliecināja sabiedrotajām valstīm, ka turpinās karu. Lai demonstrētu savu apņēmību, Pagaidu valdība organizēja [[Jūnija ofensīva|Jūnija ofensīvu]] Galīcijā, kas izgāzās, demonstrējot Krievijas armijas sabrukumu.

Lai piespiestu Krieviju beidzot izstāties no kara, Vācijas impērijas 8. armija no 1917. gada 1. līdz 6. septembrim veica [[Rīgas operācija|Rīgas operāciju]], kuras laikā tā straujā triecienā ieņēma Rīgu un mēģināja ielenkt apmēram 160 000 Krievijas 12. armijas karavīru, kas [[Kauja pie Mazās Juglas|kaujā pie Mazās Juglas]] tomēr spēja uz laiku noturēt aizsardzību, izkļuva no ielenkuma un atkāpās [[Petrograda]]s virzienā. Vācijas kara flote 1917. gada 29. septembrī — 20. oktobrī veica liela mēroga jūras desanta [[Operācija &quot;Albiona&quot;|operāciju &quot;Albiona&quot;]], kuras laikā sagrāva Krievijas Baltijas kara floti un ieņēma [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgu]].

1917. gada 8. novembrī, tūlīt pēc varas pārņemšanas [[Oktobra revolūcija]]s rezultātā [[Padomju Krievija]]s valdība izsludināja &quot;Dekrētu par mieru&quot;, kurā piedāvāja visām Pirmajā pasaules karā iesaistītajām pusēm sākt pamiera sarunas. 3. decembrī sākās Krievijas sarunas ar Centrālajām lielvalstīm par pamiera noslēgšanu, kas stājās spēkā 1917. gada 15. decembrī. Miera sarunās Vācija pieprasīja Krievijas valdībai atzīt [[Polija]]s, [[Lietuva]]s un [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] neatkarību, no kā Krievijas puse atteicās. [[Ukrainas Centrālā Rada]] 1918. gada 25. janvārī pasludināja [[Ukrainas Tautas Republika]]s neatkarību. 16. februārī Vācijas protektorātā tika atjaunota Lietuvas valsts. 17. februārī pamiers tika pārtraukts un Vācijas armija 18. februārī ieņēma [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]] un cauri [[Latgale]]i turpināja uzbrukumu [[Pleskava]]s virzienā. 19. februārī Ļeņins lika steigšus noslēgt miera līgumu uz jebkādiem nosacījumiem, jo Krievijai &quot;vairs nav armijas. Vācieši no Rīgas uzbrūk visā frontē.&quot; Īsi pirms vācu karaspēka ienākšanas Tallinā, 1918. gada 24. februārī tika pasludināta Igaunijas valsts neatkarība.

1918. gada 3. martā [[Padomju Krievija]] noslēdza [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] ar Centrālajām lielvalstīm. 1918. gada 8. martā tika atjaunota [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] un 1918. gada 15. martā ķeizars Vilhelms II Vācijas impērijas vārdā atzina to &quot;par brīvu un patstāvīgu valsti&quot;.

== Kara trešais posms (1918) ==

=== Vācijas 1918. gada pavasara ofensīva ===
{{pamatraksts|Pavasara ofensīva (1918)}}
[[Attēls:Western front 1918 german.jpg|thumb|Pavasara ofensīvas rezultāti]]
Pēc Krievijas izstāšanās no kara 1918. gada sākumā Vācijai parādījās liels karavīru daudzums, ko varēja pārvirzīt uz Rietumu fronti. Vācijas plānos bija ātra ofensīva Rietumos pirms ASV spēku nostiprināšanās. Aktīva karadarbība sākās 1918. gada 21. martā. Vācu spēkiem izdevās pavirzīties uz priekšu par vairāk nekā 30 km. Pirmo reizi kopš 1914. gada beigām frontē atgriezās manevrēšana. Britu un franču ierakumus vācieši ieņēma izmantojot viegli bruņotus specvienību kareivjus. Pirmās uzbrukuma dienas bija tik veiksmīgas, ka 24. martu Vācijā pasludināja par valsts brīvdienu. Daudzi vācieši ticēja, ka uzvara ir tuvu. Tomēr pēc smagām cīņām Vācijas ofensīva tika apstādināta.

1918. gada vasarā Eiropā strauji pieauga ASV spēku skaits, kas sastāvēja gandrīz vienīgi no kājniekiem. Vairāki mēģinājumi sadalīt amerikāņu vienības un izmantot viņus kā papildinājumu Francijas un Anglijas spēkiem izgāzās, jo ģenerālis [[Džons Peršings]] izvēlējās tos saglabāt kā vienotu spēku. Amerikāņi bija vienīgie, kas vēl piekopa frontālo uzbrukumu (kur kājnieki caur ložmetēju ugunij skrien uz pretinieka ierakumiem, lai turpinātu cīņu tur), ko Anglija un Francija sen jau nelietoja, tādēļ nedaudzajās kara operācijās 1918. gada vasarā un rudenī ASV cieta milzīgus zaudējumus.{{nepieciešama atsauce}}

15. jūlijā Antantes spēki, ASV atbalstīti, sāka otro kauju pie Marnas. Šī Antantes iniciatīva izvērtās par Antantes uzvaru sākumu. Tajā pašā laikā Vācija bruka jau arī no iekšpuses. Nepārtraukti notika pretkara gājieni un armijas morāle bija ļoti zema. Ražošanas apjoms, salīdzinot ar 1913. gadu, bija sarucis par 53%.{{nepieciešama atsauce}}

=== Antantes uzvara ===
[[Attēls:Deutsche Stellungen 1918.jpg|thumb|Antantes uzbrukums līdz 11. novembrim]]
[[Attēls:The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|thumb|Britu tanks, 1918]]
{{pamatraksts|Simts dienu ofensīva}}
Franču pretuzbrukums sākās jau 18. jūlijā un septembra beigās izvērtās vispārējā uzbrukumā visā frontes līnijas garumā. 8. augustā notika [[Amjēnas kauja]], kurā piedalījās britu Ceturtās armijas III korpuss kreisajā flangā, franču Pirmā armija labajā un [[Kanāda]]s un [[Austrālija]]s korpuss, vadot uzbrukuma trieciengrupu centrā. Antantes spēki sastāvēja no 414 IV un V modeļa tankiem un 120 000 cilvēkiem. Antantes spēki septiņu stundu laikā pavirzījās uz priekšu 12 km, iznīcinot sešas vācu divīzijas un piespiežot vāciešus bēgt. Pēc dažām dienām ofensīvas ātrums apsīka, briti piedzīvoja tehniskas problēmas ar gandrīz visiem saviem tankiem (izņemot 7 no 414). 1918. gada [[15. augusts|15. augustā]] ofensīva tika pārtraukta un sākās jaunas ofensīvas plānošana. Tā notika pēc 6 dienām — 21. augustā. Ap 130 000 Savienoto Valstu kareivju tika iesaistīti cīņā, kopā ar britu 3. un 4. armiju. Ofensīva bija ļoti veiksmīga — Vācijas 2. armija tika atstumta 55 km garā frontē. 2. septembrī Vācija jau bija atstumta līdz [[Hindenburga līnija]]i.

Hindenburga līnijas pārraušanas mēģinājums sākās 26. septembrī, 260 000 amerikāņu kareivjiem dodoties pretī Hindenburga aizsardzības līnijas ložmetēju ugunij. Visām divīzijām, izņemot ASV 79. kājnieku divīziju, izdevās ieņemt savus mērķus. Šī neveiksme ļāva Vācijai atgūties un pārgrupēties. Visas aizsardzības līnijas ieņemšana notika 27. septembrī.

== Kara beigas ==
[[Attēls:Armisticetrain.jpg|thumb|Pēc Kompjeņas pamiera parakstīšanas]]
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1976-076-25A, Koblenz, Soldaten überqueren Rheinbrücke.jpg|thumb|Vācu karaspēks šķērso Reinu, atgriežoties mājās]]
[[Attēls:NYTimes-Page1-11-11-1918.jpg|thumb|Ziņas par kara beigām]]
[[Bulgārijas karaliste]] pamieru noslēdza 1918. gada 29. septembrī, pirmā izstājoties no Centrālo valstu bloka. 30. oktobrī kapitulēja Osmaņu impērija, noslēdzot [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]]. 3. novembrī pamieru noslēdza arī jau sabrukuma stāvoklī esošā Austroungārija. Itālija izmantoja situāciju, ka 3. novembrī noslēgtais pamiers stājās spēkā 4. novembrī, lai kara pēdējās stundās sagrābtu gūstā vairākus simtus tūkstošus austroungāru kareivju. Karadarbības pārtraukšana stājās spēkā 4. novembrī 15.00. Pēc [[Hābsburgu dinastija]]s gāšanas, jaunās Austrijas un Ungārijas valstis parakstīja atsevišķus miera līgumus ar Antanti.

=== Vācijas sabrukums ===
Augstākā armijas vadība jau vasarā saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī Ludendorfs informēja Hindenburgu, ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Ludendorfs arī Vilhelmam II pieprasīja izveidot jaunu civilo valdību, kuras uzdevums būtu miera sarunu sākšana, tādējādi noņemot šo atbildību no armijas pleciem.

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Tajā pašā dienā Hindenburgs viņu informēja par slikto stāvokli frontē. Bādenes Maksis no Hindenburga saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Šajās dienās armijas vadība bija tā, kas baidoties no armijas sabrukuma, piespieda civilo valdību sākt miera sarunas ar ASV prezidentu Vilsonu.

Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. 13. un 16. oktobrī tika labota impērijas konstitūcija, paplašinot Reihstāga pilnvaras, nododot armiju tā pakļautībā, kā arī padarīja kancleru atbildīgu parlamentam. Vienlaikus tika veiktas izmaiņas balsošanas likumā, kas samazināja vēlēšanu ierobežojumus. Lielākajās vācu valstīs notika politiskas izmaiņas, atceļot šķiru ierobežojumus balsošanā, izveidojot jaunas valdības ar sociāldemokrātiem. Šādi Vācija centās pārliecināt Vilsonu, ka ir kļuvusi par demokrātisku, konstitucionālu monarhiju. 28. oktobra manifestā, ko publiskoja tikai 3. novembrī. Vilhelms II paziņoja, ka imperators kalpo tautai, taču vienlaikus viņš noraidīja aicinājumus atteikties no troņa.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=XMKrAAAAIAAJ&amp;pg=PA22&amp;dq=max+von+baden&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjZ0O791oTXAhVHYJoKHUdZA844ChDoAQhQMAc#v=onepage&amp;q=max%20von%20baden&amp;f=false The German Revolution, 1918-1919]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

17. oktobra valdības un armijas vadības sapulcē, redzot amerikāņu miera prasības un vācu armijas spējas turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs vēlējās karu turpināt, cerot, ka 1919. gadā izdosies panākt labākus miera noteikumus. Kara ministrs solīja armijai 600 000 jaunus rekrūšus. Bādenes Maksis tomēr turpināja miera sarunas, 20. oktobrī atbildot amerikāņu priekšlikumiem. 24. oktobra pavēlē armijai Ludendorfs kritizēja jaunā kanclera miera politiku un aicināja turpināt cīņu. 26. oktobrī viņam beidzot pavēlēja aiziet no visiem amatiem.

Oktobra beigās karaflote saņēma admirāļa Reinharda Šēra pavēli īstenot plānu, kas paredzēja pašnāvniecisku vācu karaflotes uzbrukumu britu flotei, lai glābtu flotes un nācijas godu. Vācu karakuģiem zemūdeņu pavadībā bija jādodas uz Lielbritāniju, jāuzbrūk britu flotes galvenajai bāzei. Citiem kuģiem bija jāiepeld Temzā un jāapšauda Londona. Uzzinot par plānoto uzbrukumu, 29. oktobrī sākās matrožu dumpji, kas pārmetās uz karaflotes bāzi [[Ķīle|Ķīlē]], kur izveidojās matrožu un strādnieku padome, sakās [[Novembra revolūcija]]. Vilhelms II no Berlīnes 29. oktobra vakarā devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai.

7. novembrī sociāldemokrāti informēja Bādenes Maksi, ka pametīs valdību, ja vien 8. novembrī Vilhelms II neatteiksies no troņa. 9. novembrī armijas štābā Spa, Beļģijā, uz sapulci sasauca 50 augstāko rangu virsniekus, no kuriem 39 paspēja ierasties. Viņiem uzdeva divus jautājumus — vai kareivji atbalstīs ķeizaru, ja tas mēģinās apspiest revolūciju Vācijā un vai kareivji ir gatavi apspiest boļševiku revolūciju Vācijā? Uz pirmo jautājumu tikai viens virsnieks atbildēja, ka kareivji sekos ķeizaram. 15 svārstījās, un 23 atbildēja, ka kareivji neatbalstīs ķeizaru kārtības ieviešanā valstī. Uz otro jautājumu 12 atbildēja, ka vispirms jāatjauno disciplīna armijā, 19 šaubījās, ka kareivji apspiedīs boļševikus un 8 atbildēja, ka uz kareivjiem nevar cerēt. Pēc tam armijas vadība informēja ķeizaru, ka armija disciplinēti atgriezīsies mājās savu virsnieku vadībā, bet tā vairs neseko ķeizaram un viņa pavēlēm. Pēc vairāku stundu svārstīšanās, 10. novembrī Vilhelms II devās trimdā uz Nīderlandi.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;/&gt;

Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt vismaz līdz Satversmes sapulces sasaukšanai, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist [[Filips Šeidemanis|Šeidemeņa]] veiktajai republikas pasludināšanai, kas tikai nedaudz apsteidza kreiso sociālistu paziņojumu par sociālistiskas republikas izveidošanu. Jau 9. novembra vakarā sociāldemokrāti un Neatkarīgie sociālisti izveidoja jaunu valdību sešu cilvēku sastāvā, kas 10. oktobrī vienojās par sadarbību ar armijas vadību, lai nepieļautu boļševiku revolūciju Vācijā.

11. novembra 11.00 stājās spēkā [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiers]]. 28. novembrī Vilhelms II trimdā parakstīja atteikšanos no troņa. Karu oficiāli izbeidza septiņus mēnešus vēlāk, līdz ar [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanu 1919. gada 28. jūnijā.

== Sekas ==
[[Attēls:Map Europe 1923-en.svg|thumb|Robežu izmaiņas un jaunās valstis, 1923]]
* Kara laikā gāja bojā aptuveni 8,6 miljoni kareivju un aptuveni 6,5 miljoni civiliedzīvotāju.
* Karš likvidēja [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] iedibinātās starpvalstu attiecības un robežas Eiropā. Sabruka četras impērijas: [[Vācijas impērija]], [[Austroungārijas impērija]], [[Osmaņu impērija]] un [[Krievijas impērija]], un to valdnieku dinastijas — [[Hoencollernu dinastija]], [[Hābsburgu dinastija]], [[Osmaņu dinastija]] un [[Romanovu dinastija]].
* Nespēja efektīvi atjaunot mieru un labklājību, kā arī jauno nacionālo valstu ambīcijas noveda pie autoritārisma izplatības [[Starpkaru periods|starpkaru perioda]] Eiropā — tas lika parādīties [[Fašisms|fašismam]] Itālijā, [[Nacionālsociālisms|nacismam]] Vācijā un [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] tikai vienu paaudzi vēlāk. Karš kļuva par [[Oktobra revolūcija]]s katalizatoru Krievijā, kas iedvesmoja [[komunisms|komunisma]] revolūcijas tik atšķirīgās valstīs kā [[Ķīna]] un [[Kuba]], un lika pamatus [[Aukstais karš|Aukstajam karam]] starp [[Padomju Savienība|PSRS]] un ASV.
* Austrumos Osmaņu impērijas sabrukums lika pamatus modernajai [[Turcija]]i. Centrālajā Eiropā dzima jaunas valstis — [[Čehoslovākija]], [[Dienvidslāvija]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Igaunija]], [[Somija]] u.c. Atkal tika atjaunota [[Polija]]s pastāvēšana.
* Franču un Britu impērijas aktivitātes Tuvajos Austrumos pēc Osmaņu impērijas sabrukuma lika pamatus mūsdienu konfliktu zonai Tuvajos Austrumos.

== Skatīt arī ==
* [[Pirmā pasaules kara hronoloģija]]
* [[Pirmais pasaules karš Latvijā]]
* [[Latvijas brīvības cīņas]]
* [[Latviešu strēlnieki]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20171226055023/http://www.1914-1918-online.net/ 1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War] {{en ikona}}
* [http://www.firstworldwar.com/ A multimedia history of World War I] {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš|Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Kari ar Osmaņu impēriju]]
[[Kategorija:Kari ar Krieviju]]
[[Kategorija:Kari ar Vāciju]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:20. gadsimts]]</text>
      <sha1>n53hac1ce7j053j8u7d4ilsf10e7b23</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Galda hokejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5979</id>
    <revision>
      <id>3658924</id>
      <parentid>3638582</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T15:35:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pēdējā Eiropas čempionāta rezultāti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38589" xml:space="preserve">{{Sporta infokaste
|attēls      = Table hockey playing.JPG
|att_izm     = 250px
|paraksts    = Galda hokeja spēle
|savienība   = ITHF - [[Starptautiskā Galda hokeja federācija]]
|pirmais     = [[1932]]. gads, Ziemeļamerika
|reģistrētie = Pasaules reitingā virs 12 000 reģistrētu spēlētāju
|klubi       = BJC &quot;Laimīte&quot;, [[Rīgas GHK]], Inčukalna GHK, Burtnieku MJIC, Ventspils JN u.c.
|kontakts    = Nē
|komanda     = 3-5 spēlētāju katrā komandā
|jdzimums    = Jā
|ekipējums   = Galda hokeja laukums
|vieta       = Sporta zāle
}}
[[Attēls:ITHF World Ranking of countries, 2019.VII.png|thumb|250px|Valstis ar vismaz vienu spēlētāju ITHF Pasaules reitingā. Sarkanas ir Top 8 valstis, ieskaitot Latviju.
{{legend|#FF0000|15000+ punktu}}
{{legend|#FFA500|10000+ punktu}}
{{legend|#FFFF00|1000+ punktu}}
{{legend|#FFFDD0|-1000 punktu}}
&lt;br /&gt;Laiks: 2019. gada jūlijs]]
'''Galda hokejs''' ir [[galda spēle]], kas cēlusies no [[Hokejs|ledus hokeja]]. Spēle norisinās uz miniatūra hokeja laukuma ar kustīgām hokejistu figūriņām, kuras ar [[stienis|stieņiem]] vada divi spēlētāji, tādējādi cenšoties gūt vairāk vārtu kā pretinieks.

== Vēsture ==
[[Attēls:European Table Hockey Championship in Eskilstuna (SE), 2018.jpg|250px|thumb|Spēles Eiropas čempionātā 2018. gadā [[Eskilstūna|Eskilstūnā]] Zviedrijā.]]
Pirmā pārbaudāmā informācija par spēli, kas imitē ledus hokeju, attiecas uz [[1932]]. gadu, kad kanādietis Manro mājās izgatavoja vēl visai primitīvu spēles galdiņu no koka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://wowgoodstuff.com/munro-hockey-game |title=The first table hockey |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304194412/http://wowgoodstuff.com/munro-hockey-game |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Viņa paraugam sekoja entuziasti un ražotāji citās valstīs, kurās plaši spēlēja ledus hokeju, taču nopietnu popularitāti izdevās sasniegt tikai tad, kad laukumu un figūriņu koku, dzelzi un kartonu 50. gados sāka aizstāt plastmasa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://tablehockeygames.com/frmhist.htm |title=From history of table hockey |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150627111413/http://tablehockeygames.com/frmhist.htm |archivedate={{dat|2015|06|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[1957]]. gadā galda hokeju sāka izgatavot zviedru uzņēmums Stiga,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tablehockey.net/stiga-history |title=Stiga Table Hockey Game History - Table Hockey Shop |publisher=Tablehockey.net |date=2014-02-01 |accessdate=2015-10-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160308014434/https://www.tablehockey.net/stiga-history/ |archivedate=2016-03-08 }}&lt;/ref&gt; kurš mūsdienās ieņēmis monopolstāvokli standarta inventāra ražošanā [[ITHF]] sacensībām.

Tomēr līdz pirmajiem mēģinājumiem kaut kur organizēties valsts līmenī bija jāgaida līdz [[1982]]. gadam, kad notika pirmais [[Zviedrija]]s čempionāts. Arī turpmākajos 20 gados Zviedrija palika līdere visā, kas attiecas uz galda hokeju. [[1989]]. gadā [[Stokholma|Stokholmā]] tika organizēts pasaules čempionāts ar 7 valstu spēlētāju dalību, kurā uzvarēja, protams, zviedri. Turpmākie pasaules čempionāti tika organizēti dažādās valstīs ik pēc diviem gadiem, ar vienu nobīdi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ithf.info/stiga/ithf/wch.asp |title=List of world championships |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151016031625/http://www.ithf.info/stiga/ithf/wch.asp |archivedate={{dat|2015|10|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; Bet tikai 2005. gadā [[Rīga|Rīgā]] pirmoreiz zviedrus no pirmās vietas nostūma somu izlase, un 2007. gadā soms Nutunens kļuva par pirmo individuālo pasaules čempionu ne no Zviedrijas. Pašlaik vadošās galda hokeja lielvalstis ir [[Krievija]], [[Latvija]], [[Ukraina]] un Zviedrija, viņām seko [[Somija]], [[Čehija]], [[Norvēģija]] un [[Igaunija]]. Gados, kad nenotiek pasaules čempionāts, tiek aizvadīts Eiropas čempionāts, kurš maz atšķiras pēc dalībnieku sastāva. Abus šos turnīrus parasti aizvada jūnijā.

Pēdējais no līdz šim notikušajiem pasaules čempionātiem risinājās 2021. gada augustā [[Tallina|Tallinā]], tajā uzvarēja Krievijas pārstāvis Jānis Galuzo. Sacensībās piedalījās spēlētāji no 14 valstīm. Komandu sacensībās uzvarēja Latvija, pārspējot Ukrainu, Krievijas izlase ieguva 3. vietu. 2021. gadā pasaules čempionātā zeltu bērnu grupā (līdz 13 gadu vecumam) izcīnīja ukrainis Artjoms Matancevs, bronzu ieguva Lūkass Jurka no Latvijas.&lt;ref&gt;[https://www.valmierasnovads.lv/valmieras-novada-galda-hokejistiem-godalgas-pasaules-cempionata/ Valmieras novads. Valmieras novada galda hokejistiem godalgas Pasaules čempionātā]&lt;/ref&gt; Sieviešu kategorijā zeltu izcīnīja [[Marija Saveļjeva]] no Igaunijas, aiz viņas palika Darja Hrustaļova (Igaunija) un Anna Ivancova (Ukraina).&lt;ref&gt;[https://tribuna.ee/tribuna/sport/nahok-chempionat-mira/ Трибуна. ЧМ по настольному хоккею в Таллинне — как Эстония заставила считаться с собой]&lt;/ref&gt;

2020. gadā ieplānotais Eiropas čempionāts [[Kraņa|Kraņā]], [[Slovēnija|Slovēnijā]], tika pārcelts uz 2022. gadu [[COVID-19 pandēmija|epidemioloģisku iemeslu dēļ]]. 2022. gada martā sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] Krievijas un Baltkrievijas spēlētājiem līdz turpmākam lēmumam tika liegta dalība starptautiskos galda hokeja turnīros. Aizliegumu kaujasspējīgajiem vīriešiem izbraukt no valsts dēļ arī Ukrainas izlase bija vājinātā sastāvā. Par čempionu kļuva Latvijas pārstāvis [[Edgars Caics]], kurš finālā pārspēja astoņkārtējo pasaules čempionu Hansu Estermanu no Zviedrijas. Arī komandu sacensībās uzvarēja Latvija, finālā uzvarot zviedrus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54450348|title=Latvijas galda hokeja izlase triumfē Eiropas čempionāta medaļu kopvērtējumā|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-06-22|date=2022-06-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Vēsture Latvijā ===
[[Attēls:Hockeychik.jpg|250px|thumb|PSRS ražots galda hokejs ar vārtu guvuma elektrisku fiksāciju]]
60. gados galda hokejs kļuva populārs arī [[Padomju Savienība|PSRS]] un Latvijā, taču šeit to izplatīja vairāk kā bērnu rotaļlietu. Vairums PSRS ražoto modeļu arī ārēji bija attiecīgi noformēti, un kā sekas parastie spēlētāji bija skolnieki un tie vecāki, kurus viņiem izdevās ievilkt savās aktivitātēs. Reizēm bija arī citi apstākļi, tā, Rīgas turnīru sērija &quot;Favorīts-1981&quot; tika izmantota kā formāls aizsegs politiski [[disidents|citāddomājošo]] kontaktiem.&lt;ref&gt;[https://sites.google.com/site/belshewitz/home/galda-hokejs/vesture Galda hokeja pirmssākumi Latvijā un pasaulē]&lt;/ref&gt; 90. gadu beigās Latvijā parādījās tolaik jau pasaulē par standartu atzītie Zviedrijā ražotie laukumi, kuru iespējas bija krietni lielākas kā līdz tam Latvijā spēlētajām versijām, un [[1998]]. gadā [[Ēriks Loks]] organizēja pirmo turnīru sēriju uz tiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.galdahokejs.lv/index.php/vesture |title=Kas Ir Galda Hokejs? |publisher=www.galdahokejs.lv |date=2015-10-17 |accessdate=2015-10-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151209051954/http://galdahokejs.lv/index.php/vesture |archivedate=2015-12-09 }}&lt;/ref&gt; Uz tālāku attīstību pamudināja arī zviedru meistara Jērana Agdura vizīte Latvijā [[1999]]. gada oktobrī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=1999. gada 27. oktobris 00:00 |url=http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/popularizes-galda-hokeju-368216 |title=Popularizēs galda hokeju |publisher=db.lv |date= |accessdate=2015-10-28 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; pēc kuras tika nodibināts Rīgas galda hokeja klubs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bf.rtu.lv/documents/sport/rghk/dib_prot.doc |title=Rīgas GHK dibināšanas protokols |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304133525/http://www.bf.rtu.lv/documents/sport/rghk/dib_prot.doc |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; un sāktas regulāras sacensības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bf.rtu.lv/documents/sport/sac/1999/1rc.xls |title=Rīgas GHK pirmā sezona |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304133444/http://www.bf.rtu.lv/documents/sport/sac/1999/1rc.xls |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2000. gadā tika nodibināta [[Latvijas Galda hokeja federācija]] (LGHF).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bf.rtu.lv/documents/sport/lghf/dib_prot.doc |title=LGHF dibināšanas protokols |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304134938/http://www.bf.rtu.lv/documents/sport/lghf/dib_prot.doc |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tai pašā gadā tika novadīts pirmais [[Rīgas kauss (galda hokejs)|Rīgas Kauss]], kurš pulcēja 55 dalībniekus.&lt;ref&gt;[http://www.galdahokejs.lv/index.php/zinas/355-20131020 Pirmais Rīgas kauss 2000. g. 10. jūnijā]&lt;/ref&gt; Ik [[sezona|sezonu]] Latvijā notiek 6—8 lielas sacensības izlases atlasei uz pasaules un Eiropas čempionātiem, kuras parasti apmeklē arī ārzemju spēlētāji.

2001. gadā Latvijas izlase pirmoreiz piedalījās pasaules čempionātā [[Plzeņa|Plzeņā]] Čehijā, kur ieņēma 5. vietu starp 13 izlasēm. Individuāli labākais bija M. Zirnis — 31. vieta.

Kopš 2003. gada Rīgas kauss tiek iekļauts pasaules galveno sezonas daudzposmu sacensību sērijā — Eirolīgā (kopš 2005 — [[Pasaules tūre (galda hokejs)|Pasaules tūre]]).

2006. gada [[16. marts|16. martā]] [[Latvijas Nacionālā Sporta padome]] oficiāli atzina galda hokeju par [[sporta veids|sporta veidu]] un LGHF kā vadošo organizāciju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/notiks-latvijas-cempionats-galda-hokeja.d?id=14460142 |title=Notiks Latvijas čempionāts galda hokejā - DELFI |publisher=Delfi.lv |date=2006-05-16 |accessdate=2015-10-28}}&lt;/ref&gt; tai pašā gadā LGHF tika uzņemta [[Latvijas Sporta federāciju padome|Latvijas Sporta federāciju padomē]]. 2006. gadā Latvijas izlase arī pirmoreiz tika pie [[medaļa|medaļām]] Eiropas čempionātā, izcīnot trešo vietu izlasēm un trešo vietu individuāli (E. Caics). Tomēr šai gadā praktiski nepiedalījās spēcīgākie zviedri un somi, un līdz pasaules čempionāta medaļām nācās gaidīt līdz 2009. gadam, kad [[Budapešta|Budapeštā]] Latvija ieguva sudrabu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.galdahokejs.lv/jaunumi/20090719.html |title=Budapeštas sudrabs |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304225406/http://www.galdahokejs.lv/jaunumi/20090719.html |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pirmais zelts nāca 2013. gada pasaules čempionātā [[Stavangera|Stavangerā]], kad A.Sīlis un E.Caics savā starpā sadalīja pirmās divas vietas individuālajās sacensībās. Komandu zelts iegūts trīsreiz — Eiropas čempionātos Rīgā 2014. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.skrunda.lv/?fn_mode=fullnews&amp;fn_id=1700 |title=Latvija pirmoreiz iegūst komandu zeltu galda hokejā |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304225357/http://www.skrunda.lv/?fn_mode=fullnews&amp;fn_id=1700 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; un [[Kraņa|Kraņā]] 2022. gadā, un pasaules čempionātā Tallinā 2021. gadā.&lt;ref&gt;[https://www.ventasbalss.lv/zinas/sports/44111-galda-hokejisti-palidz-latvijas-izlasei-iegut-pasaules-cempionu-titulu Ventas Balss. Galda hokejisti palīdz Latvijas izlasei iegūt Pasaules čempionu titulu]&lt;/ref&gt;

== Organizācijas ==

[[Attēls:ITHF countries at 2019.VII.png|thumb|280px|ITHF 2019. gadā. Zaļā krāsā dalībvalstis kopš 2005. gada (nav redzamas Kanāda un ASV), dzeltenīgi zaļā — vēlāk pieņemtās.&lt;ref name=&quot;org&quot;&gt;[http://www.ithf.info/stiga/ithf/ithf.asp International Table Hockey Federation: Organization]&lt;/ref&gt;]]
Galda hokeja starptautisko pārraudzību veic [[Starptautiskā Galda hokeja federācija]] (ITHF), kura nosaka spēles un turnīru organizācijas noteikumus un veido starptautisko [[reitings|reitingu]], kopīgi ar tajā ietilpstošajām valstu federācijām rīko pasaules un Eiropas čempionātus, kā arī Pasaules tūres sacensības. Kopš 2018. gada tās prezidents ir Bjarne Akselsens ([[Dānija]]), izpildkomitejā no Latvijas iekļauts E. Caics un juridiskajā komitejā I. Žubeckis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ithf.info/stiga/ithf/ithf.asp |title=ITHF information page |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151016031522/http://www.ithf.info/stiga/ithf/ithf.asp |archivedate={{dat|2015|10|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; Galvenā lēmumu pieņemšanas metode ir ietilpstošo valstu federāciju balsojums.

Latvijā galda hokeju organizē [[Latvijas Galda hokeja federācija]] ar sākotnēji pašievēlētu, bet tagad oficiāli reģistrētu galda hokeju klubu ievēlētu valdi un kopš paša sākuma nemainīgu prezidentu R. Blūmentālu, un vairākiem klubiem Rīgā, Inčukalnā, Ventspilī, Burtniekos u.c. Nekāda konkurence šai unitārajai sistēmai Latvijā nav veidojusies, atšķirībā no dažām citām valstīm (piem., Krievijā un Ukrainā).

=== Rezultatīvākie galda hokeja klubi Latvijā ===

* [[Bērnu un jauniešu centrs &quot;Laimīte&quot;]],&lt;ref name=&quot;Laimīte&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.laimite.lv/lv/pulcini/galda-hokejs |title=BJC &quot;Laimīte&quot; galda hokeja pulciņš |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304222322/http://www.laimite.lv/lv/pulcini/galda-hokejs |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Rīga
* [[Ventspils Jaunrades nams]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jaunradesnams.lv/lv/galda_hokejs |title=VJN galda hokeja pulciņš |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160124233609/http://www.jaunradesnams.lv/lv/galda_hokejs/ |archivedate={{dat|2016|01|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[Inčukalns|Inčukalna]] GHK
* [[Burtnieki|Burtnieku]] MJIC
* [[Skrunda]]s GHK
* [[Rīgas GHK]]
* [[Valmiera]]s JC &quot;Vinda&quot;
* [[Jēkabpils]] GHK

=== Vadošie spēlētāji Latvijā ===
[[Attēls:Borisov (RU) - third winning of European Championship.jpg|250px|thumb|2018. gada Eiropas čempionāta uzvarētāji. No kreisās — [[Atis Sīlis]] (3. vieta), Maksims Borisovs (Krievija, 1. vieta) un [[Edgars Caics]] (2. vieta).]]
Dati saskaņā ar pasaules reitingu 2022. gada 15. aprīlī.&lt;ref&gt;[http://stiga.trefik.cz/ithf/ranking/nation.aspx?id=20 World ranking — Latvians]&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Kopvērtējumā
!Sievietes
!Juniori (18-)
!Veterāni (40+)
!Bērni (13-)
!Seniori (55+)
|-
| Rainers Kalniņš || Krista Annija Lagzdiņa || Kristaps Riekstiņš || Edgars Saulītis || Edgars Putniņš || Salvis Skarainis
|-
| Sandis Kristaps Lagzdiņš || Elēna Rācenāja || Dāvis Apfelbaums || Sandis Kalniņš || Rainers Neija || Egīls Belševics
|-
| Valts Smagars || [[Laima Kamzola]] || Toms Baumanis || Aleksandrs Žernovojs || Rūdolfs Logins || Gunārs Buls
|}

== Sacensības ==

Apmēram 20 valstu federācijas visas sezonas gaitā organizē nacionālu sacensību sēriju izlases atlasei. Parasti šie turnīri ir brīvi pieejami jebkuram gribētājam no jebkuras valsts, bieži vēlama pieteikšanās dažas dienas iepriekš. Lielākās sacensības tiek iekļautas Pasaules tūrē, kuras labākie spēlētāji saņem ārpuskārtas ceļazīmes uz attiecīgo sezonu noslēdzošo pasaules vai Eiropas čempionātu jūnija sākumā.

=== Sacensības Latvijā ===

Izņemot karantīnas pārtraukuma periodu 2020.—2021. gadā, Latvijā tiek organizētas četru veidu sacensības:
* LGHF lielturnīri ar pietiekami augstu reitingu izlases atlasei (Rīgas kauss decembrī, Latvia Open septembrī, Latvijas čempionāts pavasarī un četru posmu Latvijas kauss no rudens līdz pavasarim), kuros visos ir atklāta piedalīšanās, kā arī speciāli čempionāti sievietēm, junioriem un veterāniem aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.galdahokejs.lv/index.php/kalendars |title=LGHF pieteikto sacensību kalendārs |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151212000718/http://galdahokejs.lv/index.php/kalendars |archivedate={{dat|2015|12|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* Vietējo klubu rīkotās sacensības un treniņturnīri. Bieži grūti atšķirt vienu no otra, lai gan daļa no tiem tiek ierakstīta LGHF sacensību kalendārā. Labākā vieta iesācējiem.
* Masveidīgi reklāmas vai komerciāli pasākumi. Īsi pirms Rīgas kausa regulāri tiek organizēts skolnieku turnīrs, kurā 2017. gadā piedalījās vairāk kā 580 skolnieku.&lt;ref&gt;[http://www.iksd.riga.lv/public/89905.html Rīgas Domes IKSD: Novadīts Rīgas bērnu un jauniešu galda hokeja turnīrs “Sarauj 2017”]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; LGHF un vietējie klubi tāpat ar saviem galdiem piedalās dažādos publiskos pasākumos un vada turnīrus korporatīvajai atpūtai.&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/tablehockeylatvia LGHF un vadošo sportistu atskaites par notikušajiem amatieru turnīriem]&lt;/ref&gt;
* Kopš 2016. gada — Amatieru Līga vienlaikus un vienuviet ar LGHF lielturnīriem, priekš iesācējiem un vājākajiem spēlētājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.galdahokejs.lv/index.php/turniri/al |title=Amatieru Līga |access-date={{dat|2016|01|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160128224708/http://galdahokejs.lv/index.php/turniri/al |archivedate={{dat|2016|01|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Turnīru organizācija ===

Mazos treniņturnīrus parasti organizē bez sevišķa plāna, korporatīvos — pēc pasūtītāja vēlmēm. Jo vairāk dalībnieku treniņturnīrā, jo vairāk tā organizācija atgādina LGHF reitinga lielturnīru.

Lielturnīrs parasti notiek sporta zālē (Rīgā — pēdējos gados [[Rīgas Kultūru vidusskola|Kultūru vidusskolā]], bieži arī [[Inčukalns|Inčukalna]] sporta kompleksā), pirms turnīra dalībnieki tiek piereģistrēti (tiek veikta arī iepriekšēja reģistrācija caur Internetu), un datorprogramma pēc reitinga sadala ieradušos spēlētājus pa 3—6 atlases apakšgrupām atkarībā no dalībnieku skaita. Normāli apakšgrupās ir pa 15-20 cilvēku, kuri izspēlē riņķa turnīru. Katras apakšgrupas galdiņi ir nostādīti vienā rindā. Pēc katras spēles dalībnieks pāriet pie nākamā galdiņa labajā pusē no sevis, tā saņemot sev pretī jaunu pretinieku, rindas galā pārejot otrā pusē. Uzvarētāji pieraksta spēles rezultātu apakšgrupas kopīgajā rezultātu lapā, no kuras to tiesneši ievada datorā.&lt;ref&gt;[https://sites.google.com/site/belshewitz/home/galda-hokejs/turniri Turnīru norises kārtība]&lt;/ref&gt;

Rīgas kausā lielā dalībnieku pieplūduma dēļ pirms apakšgrupu sacensībām tiek organizētas kvalifikācijas grupas dalībniekiem ar zemu reitingu un nepiereģistrētajiem. 2017. gadā Rīgas kausā, ieskaitot kvalifikācijas grupas, pavisam piedalījās 257 spēlētāji, no kuriem 190 iekļuva pamatturnīrā pēc reitinga vai kvalifikācijas rezultātiem.

Pēc apakšgrupām seko tehnisks pārtraukums rezultātu apkopošanai, galdu pārbīdei un pusdienām, pēc kura labākie — šai sezonā parasti 16 — saskaņā ar apakšgrupās ieņemtajām vietām izspēlē riņķa turnīrā pirmo (augstāko) [[līga|līgu]], bet pārējie — zemākas līgas. Orientējoši tajās, izņemot zemāko, cenšas ielikt pa 20-24 spēlētājiem.

Pēc līgu izspēles bieži vēl tiek rīkotas [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas spēļu]] sērijas starp līgu pirmajiem un pēdējiem spēlētājiem, kā arī starp 8-16 labākajiem pirmās līgas spēlētājiem. Tas ir visai laikietilpīgs process — tā, 2015. g. septembra sacensībās Jēkabpilī vairums dalībnieku bija beiguši spēles pēc septiņām stundām, kamēr labākie spēlēja visas 12.&lt;ref&gt;[http://klab.lv/users/kaszczejs/77399.html Latvia Open-2015 subjektīvs apraksts]&lt;/ref&gt;

Pēc turnīriem seko apbalvošana, lai gan tos dalībniekus, kuru vietas vairs nevar mainīties, parasti apbalvo izslēgšanas spēļu laikā. Apbalvo labākos gan kopīgā vērtējumā, gan atsevišķi starp junioriem (līdz 18 g. v.), veterāniem (no 40 g. v.) un sievietēm. Pēdējā laikā bieži izdala un atsevišķi apbalvo arī labākos bērnus līdz 13 un seniorus no 55.

== Spēles laukums ==
[[Attēls:Table hockey player with puck.jpg|thumb|280px|Galda hokeja figūriņas ar ripu.]]
[[Attēls:Table hockey mechanics.jpg|thumb|280px|Galda hokeja figūriņas vadības mehānisms.]]
Visās ITHF sacensībās Eiropā tiek lietoti &quot;Stiga play-off&quot;, kopš 2019. gada arī &quot;Stiga 21&quot; standarta laukumi. Ziemeļamerikā bieži lieto &quot;Stiga Stanley cup&quot; standartu, kura vienīgā atšķirība ir figūriņu formā.

Spēles laukums ir apmēram metru reiz pusmetru liela ar [[apmale|apmalēm]] ierobežota horizontāla virsma ar noapaļotiem stūriem, kurā izgrieztas renītes figūriņu vadīšanai un vārtu atveres. Renīšu un attiecīgi figūriņu katram spēlētājam ir pa sešām — viens vārtsargs, divi aizsargi un trīs uzbrucēji. Katra figūriņa caur [[zobrats|zobrata]] mehānismu (citos standartos tā vietā var būt [[atspere]]s mehānisms) zem laukuma savienota ar vadības stieni, kura otrs gals iznāk ārā no laukuma apakšas pie spēlētāja. Katrs stienis var virzīties turp un atpakaļ pa renīti un griezties ap savu asi, tādējādi ļaujot šīs pašas kustības izdarīt figūriņai.

Spēlē lieto relatīvi lielu plastmasas [[ripa (sports)|ripu]]. Renītes izvietotas tā, lai jebkura vieta uz laukuma būtu aizsniedzama kādai figūriņai (lai gan Stigas standartā problemātiska paliek vārtu līnija, par kuru ir īpaša atruna noteikumos). Pretinieki, vadīdami savas figūriņas ar stieņiem, cenšas iemest ripu pretinieka vārtos. Atšķirībā no ledus hokeja, šeit nav &quot;[[aizmugure (sports)|aizmugures]]&quot; noteikuma un visi [[iemetiens (sports)|iemetieni]] notiek laukuma centrā.

Laukums tiek nostiprināts uz speciāla galdiņa vai jebkuras citas horizontālas virsmas 70-80 cm augstumā vai nu pielīmējot kājiņas ar divpusēju [[līmlente|līmlenti]], vai izmantojot speciālus stiprinājumus. Komplekta vārtos iekarināmais režģis sacensībās netiek lietots, parasti vārtu kaste tiek īpaši sagatavota, lai mazinātu ripu nevēlamu izlēkšanu no tās. Citu atšķirību starp veikalos pārdodamajiem &quot;Stiga play-off&quot; laukumiem un sacensībām sagatavotajiem nav.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.galdahokejs.lv/TournamentRulesLVv201706.pdf |title=ITHF turnīru organizācijas noteikumi, p. 3 — Noteikumi organizatoriem |access-date={{dat|2018|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180820125937/http://www.galdahokejs.lv/TournamentRulesLVv201706.pdf |archivedate={{dat|2018|08|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Nestandarta laukumi ===
==== Luč ====

Neraugoties uz to, ka padomju galda hokeja standarts &quot;Luč&quot; pa pusgadsimtu ir mazliet atpalicis no pasaules līmeņa, tas ar nebūtiskām izmaiņām joprojām tiek pārdots un uz tā rīkoja čempionātus. Pirmais pasaules čempionāts, kurā šis standarts tika lietots, notika 2008. gadā [[Mosta|Mostā]], Čehijā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billiard-hockey.com/other_disciplines.php?id_tur=44 |title=WTHA World Championship-2008 |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160309023503/http://www.billiard-hockey.com/other_disciplines.php?id_tur=44 |archivedate={{dat|2016|03|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; tomēr tagad toreizējā rīkotāja organizācija pārgājusi uz mazizmēra &quot;Chemoplast&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billiard-hockey.com/wp-content/uploads/2016/07/WTHA_news_2_2016.pdf |title=WTHA news 2/2016 |access-date={{dat|2019|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190723054751/http://www.billiard-hockey.com/wp-content/uploads/2016/07/WTHA_news_2_2016.pdf |archivedate={{dat|2019|07|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tahlovyhokej.cz/fotogalerie/praha-prazsky-turnaj |title=Praha – Pražský turnaj fotogalerie |access-date={{dat|2019|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190723054752/http://www.tahlovyhokej.cz/fotogalerie/praha-prazsky-turnaj |archivedate={{dat|2019|07|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Diemžēl, kopš 2012. gada rūpnīcas finansiālo problēmu dēļ tā ražošana tiek periodiski apturēta un atkal atjaunota,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://news.ngs.ru/more/1814641/ |title=Novosibirskas portāls par situāciju ap &quot;Luč&quot; 2014. gadā |access-date={{dat|2018|05|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180515224018/http://news.ngs.ru/more/1814641/ |archivedate={{dat|2018|05|15||bez}} }}&lt;/ref&gt; pēdējos gados vairs nav ziņu par ražošanas atjaunošanu.

==== Burbuļhokejs ====

Šis galda hokeja paveids atšķiras pirmām kārtām ar to, ka to pārklāj caurspīdīgs [[kupols]], kas neļauj ripai izlidot no laukuma, bet spēlētājiem — piekļūt tam. Attiecīgi hokejam ir speciāls mehānisms ripas ievadei spēlē pēc gūtiem vārtiem, citas atšķirības no standarta nav principiālas. Burbuļhokejs ir īpaši populārs Ziemeļamerikā un bieži tiek uzstādīts priekš līdzjutējiem sporta arēnās kopā ar līdzīgām sporta spēlēm un spēļu automātiem un parasti ir ar naudas pieņemšanas mehānismu par nospēlēto laiku. Šim paveidam bija pašam sava federācija IBHF un notiek savas sacensības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chexxfan.com/ |title=Bubble hockey |access-date={{dat|2019|05|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180313215152/http://chexxfan.com/ |archivedate={{dat|2018|03|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Standarta popularitātei traucē tā dārgums. Pašlaik [[Facebook]] atrodama Nacionālā Burbuļhokeja asociācija, kura savas sacensības sauc par burbuļhokeja pasaules čempionātu.&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/groups/311587888906261/permalink/2838888929509465/ World Championship Tournament of Bubble Hockey will be held in Buffalo]&lt;/ref&gt;

==== Citi galda hokeju varianti ====

Dažādu ražotāju piedāvātās versijas ir daudzskaitlīgas, taču Eiropā mazpopulāras. Citādi tas ir Ziemeļamerikā, kur vairāku firmu ražojumu cienītāji organizējušies savos klubos (piemēram, uz ''Coleco'' galdiem spēlējošā NTHL) un dažādi galda hokeja paveidi tiek plaši lietoti — tā, uz viena no tiem 2015. gada 18. septembrī [[Kanāda]]s premjerministrs [[Stīvens Hārpers]] nospēlēja reklāmas spēli pret [[Veins Greckis|Veinu Grecki]].&lt;ref&gt;[http://t.thestar.com/#/article/news/federal-election/2015/09/18/wayne-gretzky-assists-on-stephen-harpers-goal.html Wayne Gretzky assists on Stephen Harper's goal]&lt;/ref&gt; Ziemeļamerikā darbojas vairākas savienības, līgas un federācijas, kuras vienlaikus atzīst dažādu ražotāju stieņu galda hokejus — tā, [[Vinipega]]s GHL savos turnīros lieto vienlaikus 20 ražotāju galda hokeja laukumus, ieskaitot &quot;Stigu&quot;, un tās prezidents vienlaikus ilgstoši ieņēma amatu arī ITHF.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://usthactha.wordpress.com/2015/12/11/new-ctha-president-sal-capizzis-unique-league/ |title=New CTHA President Sal Capizzi’s unique league |access-date={{dat|2019|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190723225249/https://usthactha.wordpress.com/2015/12/11/new-ctha-president-sal-capizzis-unique-league/ |archivedate={{dat|2019|07|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pārējos kontinentos šis sporta veids ir gandrīz nepazīstams, un to iedzīvotāji ar viņu pamatā sastopas emigrācijā — piemēram, Dānijā viņiem organizē speciālus turnīrus &quot;Welcome to Denmark!&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://stiga.trefik.cz/ithf/ranking/serial.aspx?ID=80036 |title=Eagles development tournaments |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160827152751/http://stiga.trefik.cz/ithf/ranking/serial.aspx?ID=80036 |archivedate={{dat|2016|08|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;

==== Citas spēles ====

Reizēm aiz komerciāliem iemesliem par galda hokeju tiek nosauktas spēles, kas to galīgi neatgādina, lai izmantotu populāru brendu. Reizēm atšķirība ir acīmredzama, kā [[gaisa hokejs|gaisa hokeja]] vai [[biljardhokejs|biljardhokeja]] gadījumos, reizēm jautājums ir strīdīgs, kā ar magnētisko hokeju bez vadības renītēm, bet ar stieņiem.&lt;ref&gt;[https://vk.com/club5775511 Мурманский магнитный хоккей]&lt;/ref&gt; Ir bijuši mēģinājumi visus tos apvienot zem viena organizatoriska jumta, kā [[WTHA]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billiard-hockey.com/index.php |title=WTHA - about WTHA |publisher=Billiard-hockey.com |date=2010-10-03 |accessdate=2015-10-28 |archiveurl=https://www.webcitation.org/6FBtPWE1O?url=http://www.billiard-hockey.com/index.php |archivedate=2013-03-17 }}&lt;/ref&gt; par kuru veiksmīgumu ir pretēji viedokļi.

== Galvenie spēles noteikumi ==
[[Attēls:HandshakeAfterGame.JPG|thumb|250px|Pēc katras spēles galda hokejā pieņemts paspiest roku pretiniekam]]
# Spēli tiesā paši spēlētāji, kas prasa no viņiem ētikas normu ievērošanu.
# Spēle ilgst piecas minūtes. Laiks spēles gaitā netiek apturēts, ripai paliekot vārtos vai izejot ārpus laukuma. Spēles laiku var apturēt, ja jālabo galdiņš vai pēc spēlētāju vienošanās neparedzētā situācijā.
# Spēle notiek uz firmas &quot;Stiga&quot; galdiņiem, kas nekustīgi piestiprināti pamatnei. Vārtos nelieto reizēm komplektā iekļauto plastmasas tīkliņu. Vārtu apakšdaļa var būt modificēta, izzāģējot plastmasas apakšu un aizvietojot to ar drēbes tīkliņu.
# Iemetienu laukuma centrā spēles sākumā veic, noliekot ripu laukuma centrā un sākot spēli līdz ar skaņas signālu. Visi citi iemetieni arī tiek izdarīti laukuma centrā, bet no augšas, turot ripu 5 cm centimetru virs figūriņu galvām. Abiem centra uzbrucējiem iemetiena brīdī jābūt atvilktiem līdz galam savās laukuma pusēs, aizsargiem atvilktiem pirms zilās līnijas un pretiniekiem jābūt gataviem iemetienam.
# Spēles neparedzēta pārtraukuma gadījumā iemetiens notiek, ja abi spēlētāji pārtraukuma mirklī varēja sasniegt ripu. Ja to kontrolēja viens no spēlētājiem, tad ripa paliek pie viņa.
# Vārti neskaitās:
## ja ripa nav palikusi vārtos, bet izlekusi atpakaļ;
## ja sists ar kāju pa stāvošu ripu, kuru pirms tam uz renītes nostādījusi tā pati figūriņa (taču tiek skaitīts metiens ar pacelto kāju, kad to lieto kā nūju);
## ja kopš iemetiena brīža pagājis mazāk par 3 sekundēm jeb vai ripa pēc tām vēl nav skārusi citas figūriņas, izņemot centru un pretinieka vārtsargu;
## ja ripa iemesta vienlaikus ar spēles beigu signālu (šaubu gadījumā vārti netiek ieskaitīti);
## ja ripa iemesta laikā, kad galds nav bijis stabils uzbrūkošā spēlētāja dēļ.
# Gūtie vārti skaitās, arī ja figūriņa salūzusi vai nokritusi vārtu gūšanas laikā.
# Viena figūriņa var turēt ripu ne ilgāk kā 5 sekundes, neizdarot piespēli vai metienu. Ja šis laiks tiek pārsniegts, seko iemetiens.
# Figūriņas, kas spēles gaitā pacēlušās uz augšu, var nospiest uz leju laikā, kad spēle ir pārtraukta vai kad nospiedējs pats kontrolē ripu. Pēdējā gadījumā jāievēro &quot;5 sekunžu noteikums&quot;. Veicot nospiešanu, spēlētājs nevar vienlaikus spēlēt.
# Ja ripa nonākusi uz spēlētāja vārtu līnijas un viņš nav drošs, ka spēs to paņemt ar nūju, viņš drīkst paziņot &quot;Bloks&quot; un izdarīt iemetienu.
# Ja spēlētājs 30 sekunžu laikā pēc sākuma signāla vēl nav ieradies uz spēli, viņš saņem zaudējumu 0:10.&lt;ref&gt;[https://sites.google.com/site/belshewitz/home/galda-hokejs/noteikumi Saīsināta noteikumu versija]&lt;/ref&gt;

Turnīros sportistiem tiek lietoti sīkāk izstrādāti noteikumi, kuri ietver situācijas, kādas amatieru spēlēs parasti nerodas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ithf.info/stiga/ithf/docs/PlayingRulesLAT.htm |title=Pilna noteikumu versija |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151016031502/http://www.ithf.info/stiga/ithf/docs/PlayingRulesLAT.htm |archivedate={{dat|2015|10|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Praktiskā nozīme ==

Galda hokeju daži sauc par pasaules ātrāko sportu, jo tas prasa ļoti ātru [[reakcija|reakciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.loumarinoff.com/table-hockey/about-table-hockey |title=About Table Hockey |publisher=Lou Marinoff |date= |accessdate=2015-10-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151001083458/http://www.loumarinoff.com/table-hockey/about-table-hockey/ |archivedate=2015-10-01 }}&lt;/ref&gt; Vienlaikus daudzi to vispār neatzīst par sportu, uztverdami kā rotaļlietu. Dažādās valstīs pret to ir dažāda attieksme, tā, Krievijā 2015. gada rudenī tika apspriests likumprojekts par visu neatzīto sporta veidu sacensību faktisku aizliegšanu, kas būtu skāris arī galda hokeju. Likumprojekts netika pieņemts sporta sabiedrības protestu dēļ.&lt;ref&gt;[https://www.championat.com/other/article-3277151-popravki-k-zakonu-o-sporte-ne-doshli-do-gosdumy.html Чемпионат — это звучит гордо. Как чиновников поставили на место]&lt;/ref&gt; Citāda pozīcija ir Igaunijā, kur starptautiskā Tallinas kausa atklāšanā piedalījās kultūras ministrs.&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/sotsdemru/posts/1848660201843804 В субботу в Таллинне прошел этап Кубка мира по настольному хоккею]&lt;/ref&gt;

Latvijā galda hokeju sporta pedagogi ieteic, lai attīstītu kustību koordināciju, veiklību, [[mugura]]s un [[kāja|kāju]] [[muskulatūra]]s nostiprināšanai. Attīstās mazā [[pirksts|pirkstu]] [[motorika]] un loģiskā domāšana, jo spēle ir dinamiska un mainošās situācijas prasa citādu reakciju katru sekundi.&lt;ref name=&quot;Laimīte&quot;/&gt;

== Galveno starptautisko turnīru statistika ==

=== Pēdējā pasaules čempionāta rezultāti ===
{{pamatraksts|Pasaules čempionāts galda hokejā}}
'''2021. gada augusts, Igaunija, Tallina'''
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Kategorija
!Uzvarētājs
!Dalībnieku skaits
|-
|Individuālā||{{flagicon|Krievija}} Jānis Galuzo ||110 (12 valstis)
|-
|Sievietes||{{flagicon|Igaunija}} Marija Saveļjeva ||17 (6 valstis)
|-
|Juniori||{{flagicon|Ukraina}} Jevhens Matancevs || 24 (6 valstis)
|-
|Veterāni||{{flagicon|Krievija}} Aleksejs Titovs || 45 (12 valstis)
|-
|Bērni||{{flagicon|Ukraina}} Artjoms Matancevs  || 16 (3 valstis)
|-
|Seniori||{{flagicon|Čehija}} Vaclavs Pikls || 12 (8 valstis)
|-
|Izlases||{{flagicon|Latvija}} Latvija || 9
|-
|Sieviešu izlases||{{flagicon|Krievija}} Krievija || 4
|-
|Junioru izlases||{{flagicon|Ukraina}} Ukraina || 4
|-
|Veterānu izlases||{{flagicon|Zviedrija}} Zviedrija || 8
|}

=== Pēdējā Eiropas čempionāta rezultāti ===
{{pamatraksts|Eiropas čempionāts galda hokejā}}
'''2022. gada jūnijs, Slovēnija, Kraņa'''
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Kategorija
!Uzvarētājs
!Dalībnieku skaits
|-
|Individuālā||{{flagicon|Latvija}} Edgars Caics || 119 (15 valstis)
|-
|Sievietes||{{flagicon|Ukraina}} Hanna Ivancova ||17 (7 valstis)
|-
|Juniori||{{flagicon|Ukraina}} Jevhens Matancevs || 28 (8 valstis)
|-
|Veterāni||{{flagicon|Zviedrija}} Hanss Estermans || 37 (12 valstis)
|-
|Bērni||{{flagicon|Latvija}} Jānis Miķelis Bitmanis || 14 (4 valstis)
|-
|Seniori||{{flagicon|Čehija}} Pāvels Plešāks || 13 (6 valstis)
|-
|Izlases||{{flagicon|Latvija}} Latvija || 10
|-
|Sieviešu izlases||{{flagicon|Ukraina}} Ukraina || 4
|-
|Junioru izlases||{{flagicon|Latvija}} Latvija || 6
|-
|Veterānu izlases||{{flagicon|Zviedrija}} Zviedrija || 7
|}

=== Pasaules klubu čempionātu rezultāti ===
[[Attēls:World Clubs Championship - 2018, final, Laimīte - Toros.jpg|250px|thumb|Pasaules 2018. gada klubu čempionāta fināls Jēkabpilī. [[BJC &quot;Laimīte&quot;]] pret &quot;Toros&quot; no Krievijas.]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Gads
!Norises vieta
!Uzvarētāji
!Komandu skaits
|-
|2007||{{flagicon|Norvēģija}} [[Oslo]], [[Norvēģija]]||{{flagicon|Zviedrija}} Enköping HSC|| 20 (7 valstis)
|-
|2010||{{flagicon|Čehija}} [[Libereca]], [[Čehija]]|| {{flagicon|Krievija}} RTHF United Team|| 26 (8 valstis)
|-
|2012||{{flagicon|Krievija}} [[Sanktpēterburga]], [[Krievija]]|| {{flagicon|Latvija}} BJC Laimīte|| 17 (5 valstis)
|-
|2014||{{flagicon|Čehija}} [[Letovice]], [[Čehija]]|| {{flagicon|Latvija}} BJC Laimīte|| 31 (10 valstis)
|-
|2016||{{flagicon|Krievija}} [[Kurska]], [[Krievija]]|| {{flagicon|Latvija}} BJC Laimīte|| 23 (4 valstis)
|-
|2018||{{flagicon|Latvija}} [[Jēkabpils]], [[Latvija]]|| {{flagicon|Krievija}} THC Toros|| 23 (5 valstis)
|-
|2021||{{flagicon|Slovēnija}} [[Kraņa]], [[Slovēnija]]|| {{flagicon|Krievija}} Legion-NiKi|| 7 (4 valstis)
|}

== Skatīt arī ==
* [[Gaisa hokejs]]

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
=== Federācijas ===
* [http://www.galdahokejs.lv/ Latvijas Galda Hokeja Federācija] {{flagicon|Latvija}}
* [http://www.ithf.info/ Starptautiskā Galda Hokeja Federācija] {{en ikona}}
* [https://www.facebook.com/lauahoki Igaunijas Galda Hokeja Savienība] {{flagicon|Igaunija}} {{ru ikona}}
* [http://www.board-hockey.ru/ Krievijas Galda Hokeja Federācija] {{flagicon|Krievija}} {{ru ikona}}
* [http://www.puck.no/ Norvēģijas Galda Hokeja Asociācija] {{flagicon|Norvēģija}} {{no ikona}}
* [http://www.poytajaakiekko.net/ Somijas Galda Hokeja Asociācija] {{flagicon|Somija}} {{fi ikona}}
* [https://boardhockey.org.ua/ Ukrainas Galda Hokeja Federācija] {{flagicon|Ukraina}} {{uk ikona}}
* [http://www.bordshockey.net/ Zviedrijas Galda Hokeja Asociācija] {{flagicon|Zviedrija}} {{se ikona}}

=== Citas saites ===
* [http://www.ithf.info/ranking/ Pasaules reitings] {{en ikona}}
* [https://www.facebook.com/AmatieruLiga/ Amatieru Līga]
* [http://klab.lv/users/kaszczejs/tag/skola Galda hokeja skola latviski]
* [http://www.board-hockey.ru/ru/school/combination Krievijas galda hokeja skola] {{ru ikona}}
* [https://bordshockeyskolan.wordpress.com/in-english/lesson-1-10/lesson-1-dare-and-win/ Zviedrijas galda hokeja skola] {{en ikona}}

[[Kategorija:Galda hokejs]]</text>
      <sha1>tsupzhavuo072u1pr0qy9rw9lijw8hk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>3659120</id>
      <parentid>3658610</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T03:05:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="168546" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]]
* ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku?
* ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma?
* ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā?

[[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]]
* ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg?
* ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem&quot;?

[[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ana Brnabiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā?
* ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī?

[[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em?
* ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma?
* ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)?

[[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk pazīstams no seriāla &quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu?
* ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]?
* ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē?

[[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]]
* ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi?
* ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā?
* ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''&quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot;''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]?

[[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē?
* ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi?
* ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā?

[[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus?
* ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā?
* ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma?

[[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''&quot;[[Klusā Dona]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]?
* ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas?

[[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā?
* ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle?
* ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu?

[[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu?
* ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām?
* ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā?

[[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu?
* ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā?
* ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''?

[[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes?
* ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]?
* ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em?

[[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; &quot;Vēstures bibliotēkas&quot; 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi?
* ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]?
* ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi?

[[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]]
* ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā &lt;small&gt;(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība?

[[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā irbene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols?
* ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai?
* ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu?

[[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte?
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas &quot;Montepaschi&quot;]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar &quot;Montepaschi&quot; un &quot;Emporio Armani Milano&quot;?
* ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību?

[[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]]
* ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]?
* ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā?
* ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3?

[[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]]
* ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts?
* ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem?
* ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa (&quot;Lielā orda&quot;) saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em?

[[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras?
* ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''?
* ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm?

[[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs?
* ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā?

[[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]]
* ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' &lt;small&gt;(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)&lt;/small&gt; kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]?
* ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]?

[[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita?

[[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' &lt;small&gt;(attēlā ieteka jūrā)&lt;/small&gt; sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru?
* ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda?
* ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti?

[[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]]
* ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]?
* ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas?
* ... komēdiju filmā '''&quot;[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]&quot;''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs?

[[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]?
* ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi?
* ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību?

[[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem?
* ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā?

[[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka?
* ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās?
* ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs?

[[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] &lt;small&gt;(attēlā [[dzeltenā lēpe]])&lt;/small&gt;?
* ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]?
* ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]?

[[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā?
* ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju?

[[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]?
* ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]?
* ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā?

[[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā?
* ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''&quot;[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]&quot;''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus?
* ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]?

[[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;?
* ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums?
* ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē?

[[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] &lt;small&gt;(attēlā 24. martā)&lt;/small&gt;, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē?
* ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi?
* ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]?

[[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]]
* ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence?
* ... 0,059 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts?

[[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1993. gada drāmā &quot;Klavieres&quot; '''[[Hollija Hantere]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2015. gadā)&lt;/small&gt; saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise?
* ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles?
* ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts?

[[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē?
* ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm?
* ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki?

[[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tartu rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru?
* ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe?
* ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā?

[[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Epidauras teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku?
* ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā?
* ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē &quot;Plakanā virsotne&quot;?

[[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido koka karkass un filca pārklājums?
* ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em?
* ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''?

[[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]?
* ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ?
* ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]?

[[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luitla Duimuna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]?
* ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties?
* ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]]
* ... partijas &quot;[[Katram un katrai]]&quot; valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš pārstāvējusi partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; un [[KPV LV]]?
* ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē?
* ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]?

[[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]]
* ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu?
* ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]?
* ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms?

[[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Argosas teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]?
* ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta &quot;acīmredzamā politiskā zemteksta&quot; dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa?
* ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]?

[[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Ruapehu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri?
* ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]?
* ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos?

[[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tallinas līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)&lt;/small&gt; ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu?
* ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta?
* ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta?

[[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits?
* ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās &quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot; un &quot;[[Tiesības nogalināt]]&quot; '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā &quot;[[Zeltacs]]&quot;, taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]?
* ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas?

[[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]?
* ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga?
* ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta?

[[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]?
* ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā?
* ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?

[[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]]
* ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt; samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati?
* ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā?
* ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta?

[[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot;?
* ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]?
* ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]?

[[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma?
* ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies?

[[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]?
* ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca?
* ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''&quot;[[Zelta pirksts]]&quot;''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''?

[[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]]
* ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā?
* ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās?
* ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais režisors&quot;]] par 2020. gada filmu &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot; ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]?
* ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē?
* ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita?

[[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Ļeņina laukumu?
* ... '''&quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot;''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]?
* ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē?

[[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]]
* ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs?
* ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece?
* ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās?
* ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija?

[[Attēls:John Malkovich at a screening of &quot;Casanova Variations&quot; in January 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Malkovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris?
* ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa?
* ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''&quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas &quot;Labākā filma&quot;, &quot;Labākais režisors&quot; ([[Hloja Žao]]) un &quot;Labākā aktrise galvenajā lomā&quot; ([[Frānsisa Makdormanda]])?

[[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]]
* ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem?
* ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]?

[[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos?
* ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])?
* ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]?

[[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''?
* ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’?
* ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''?

[[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas mūsdienās)&lt;/small&gt; [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā?

[[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]]
* ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''?
* ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam?
* ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''&quot;[[Literatūra un Māksla]]&quot;''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]?

[[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]]
* ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]?
* ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka?
* ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī?

[[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Grosglokners]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s?
* ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]?
* ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu &quot;Panteras&quot;?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]]
* ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]?
* ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em?
* ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?

[[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]]
* ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu?
* ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]?
* ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;?

[[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]]
* ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunutaks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]?
* ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu?
* ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]?

[[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu?
* ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot &quot;[[Lielā spēle|Lielās spēles]]&quot; izraisīto spriedzi?
* ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan arāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]?

[[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' &lt;small&gt;(attēlā krāces pie Tornio)&lt;/small&gt; veido abu valstu robežu?
* ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte &quot;[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]&quot; frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām?

[[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]]
* ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]?
* ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabarda-Balkārijas Republikā]]?
* ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā &quot;Pirmais Ciānai&quot; — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]?

[[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās?
* ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs?

[[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās &quot;Hobits&quot; un &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot; kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]?
* ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]?

[[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]]
* ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos?
* ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu &quot;Redskins&quot; uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas &quot;Commanders&quot;]]''' nosaukumu?
* ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā?

[[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām &lt;small&gt;(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])&lt;/small&gt; raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu?
* ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu?

[[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]?
* ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''?
* ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]?

[[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm?
* ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem &quot;Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi&quot;, kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli?

[[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”?
* ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs?
* ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās?

[[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''&quot;[[bet bet]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 2019. gadā)&lt;/small&gt; nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants?
* ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu?
* ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]?

[[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em?
* ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām?

[[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]]
* ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% &lt;small&gt;(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))&lt;/small&gt;?
* ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija &quot;Protests&quot;|Jaunatnes organizācijas &quot;Protests&quot;]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no &quot;[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta?

[[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]]
* ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika &lt;small&gt;(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)&lt;/small&gt;, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma?
* ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā?
* ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju?

[[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] &lt;small&gt;(attēlā [[čums]] Karas krastā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm?
* ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?

[[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]?
* ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]?
* ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām?

[[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]]
* ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] &lt;small&gt;(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)&lt;/small&gt;, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]?
* ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?
* ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]?

[[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem &quot;Sibīrijas trapiem&quot;, kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem?
* ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā &quot;Mārvina Hīmeijera karš&quot;, kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]?

[[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]]
* ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu?

[[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru?
* ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam?
* ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta?

[[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Toronto &quot;Raptors&quot;]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē?
* ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi?
* ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala?

[[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu?
* ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]?
* ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s?

[[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)&lt;/small&gt; trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm?
* ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata?
* ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm?

[[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)&lt;/small&gt;?
* ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''?

[[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā?
* ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''?

[[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]]
* ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam?
* ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā?
* ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām?

[[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]]
* ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas)&lt;/small&gt; ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta?
* ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča?

[[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]]
* ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas?
* ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts?

[[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai?
* ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis?
* ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus?

[[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija &quot;Kandavas sēravotu mežs&quot;, ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''?
* ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''&quot;[[Grega dienasgrāmata]]&quot;''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās?
* ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em?

[[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]]
* ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins?
* ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]?
* ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ?

[[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]?
* ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts?

[[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]]
* ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums bija Novoarhangeļska?
* ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā?
* ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]?

[[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi &quot;Saryarka&quot;]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu?
* ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam?

[[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]?
* ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]?
* ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš?

[[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... 2009. gadā žurnāls &quot;[[Time]]&quot; nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna &quot;Grega dienasgrāmata&quot; un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem?
* ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em?
* ... kinofilma '''&quot;[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]&quot;''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]?

[[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]?
* ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i?

[[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas?
* ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]?
* ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s?

[[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]]
* ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku?
* ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords?
* ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu?

[[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] &quot;Lejeniekos&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis?
* ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus?
* ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par &quot;govju ganiem&quot;?

[[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā?
* ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās?
* ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi?

[[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?

[[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]]
* ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita?
* ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības?
* ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]?

[[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā &quot;[[Denkerka (filma)|Denkerka]]&quot;?
* ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles?
* ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids?

[[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hisora grēda]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Anzoba pāreja)&lt;/small&gt; augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne?
* ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)?
* ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu?

[[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve &lt;small&gt;(attēlā biezā perlamutrene)&lt;/small&gt;?
* ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — &quot;[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta&quot;, kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza?

[[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[nīlzirgi]])&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē?
* ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s?
* ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām?

[[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]]
* ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas?
* ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās?

[[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]]
* ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas?
* ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em?
* ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts?

[[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]]
* ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas &quot;Meteors&quot; vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē?
* ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]?
* ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās?

[[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antverpenes osta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s?
* ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā?
* ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa?

[[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[uzpūstā saknene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu?
* ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]?
* ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''&quot;[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]&quot;''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]?

[[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]]
* ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē?
* ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā?
* ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna?

[[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]]
* ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā &quot;Sliktākā filma&quot; un [[Tanja Robertsa]] kā &quot;Sliktākā aktrise&quot;), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu?

[[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada kartē)&lt;/small&gt; īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika?
* ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru?
* ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''?

[[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm?
* ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas?

[[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos &quot;zelta vārtus&quot; kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem?
* ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]?
* ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā?

[[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; īstais vārds ir Jana Kivlenika?
* ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām?
* ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35?

[[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem?
* ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]?

[[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa?
* ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''&quot;[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]&quot;''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu?
* ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas?

[[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[gļotsēnes]]''' &lt;small&gt;(attēlā parastais ragansviests)&lt;/small&gt; agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu?
* ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk &quot;sausajām spēlēm&quot;?
* ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju?

[[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]]
* ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija precējies astoņas reizes?
* ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas &quot;Predators&quot;]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''&quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā?

[[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]?
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]?
* ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva?

[[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s?
* ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos?

[[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Luidži Riva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu?
* ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums?

[[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]]
* ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 &lt;small&gt;(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))&lt;/small&gt;?
* ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''&quot;[[Kantoris 04]]&quot;''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki?

[[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]?
* ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]?
* ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos?

[[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]]
* ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]?
* ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā?
* ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti?

[[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]]
* ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs &quot;Ostrovsamoilovskija&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]?
* ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā?
* ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā?

[[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu?
* ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]?

[[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par &quot;ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju&quot;, jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām?

[[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]]
* ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā &lt;small&gt;(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)&lt;/small&gt;?
* ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu?
* ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes?

[[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota?
* ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]?
* ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]?

[[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]]
* ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]?
* ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku?
* ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām?

[[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s?
* ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS &quot;[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]&quot; ražošanu?

[[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gorīcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)?
* ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]?
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā?

[[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]?
* ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns?

[[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Alerta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē?
* ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada?
* ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])?

[[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]?
* ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta?

[[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]]
* ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs?
* ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]?

[[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]]
* ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaula skatā no iekšpuses)&lt;/small&gt; ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]?
* ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju?
* ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne?

[[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''?
* ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs?
* ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām?

[[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Marks Vilmotss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris?
* ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s?
* ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''?

[[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā celmene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai?
* ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām?
* ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])?

[[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos &lt;small&gt;(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')&lt;/small&gt;?
* ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju?
* ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā?

[[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] &lt;small&gt;(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)&lt;/small&gt;?
* ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča?
* ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no &quot;Apgāda Jāņa sēta&quot; dibinātājiem un īpašniekiem?

[[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs &quot;Vaivari&quot;|Nacionālais rehabilitācijas centra &quot;Vaivari&quot;]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par &quot;[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju&quot;, jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai?
* ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs?
* ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]?

[[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Vāha]]''' &lt;small&gt;(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)&lt;/small&gt; ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā?
* ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu?
* ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā?

[[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]]
* ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs &quot;Rauda&quot;|Sociālās aprūpes centrā &quot;Rauda&quot;]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients?
* ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par &quot;tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci&quot;?

[[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]?
* ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''&quot;[[Brālis (filma)|Brālis]]&quot;''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par &quot;[[kulta filma|kulta filmu]]&quot;?
* ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze?

[[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')&lt;/small&gt; barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu?
* ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]?
* ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?

[[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]?
* ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā?
* ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]?

[[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts?
* ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]?

[[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā?
* ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]?
* ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]?

[[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]]
* ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā?
* ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs?
* ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā?

[[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]?
* ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par &quot;olimpiskajām&quot; disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)?
* ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu?

[[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], &quot;[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]&quot; līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
* ... '''&quot;[[Skats uz slepkavību]]&quot;''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu?

[[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās atrodas mākslas skola?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā?
* ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]?
* ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''?

[[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[talka slāneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā?
* ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā?
* ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā?

[[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''?
* ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s?

[[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu?
* ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā?
* ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos?

[[Attēls:Set.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē?
* ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs?

[[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un muižas parks?
* ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]?
* ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā?
* ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā?
* ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā?
* ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]?
* ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību?
* ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]?
* ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par &quot;Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]?
* ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km &lt;small&gt;(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus?
* ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|150px]]
* ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību?
* ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto &quot;Raptors&quot;]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo &quot;Raptors&quot; spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]?
* ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''&quot;[[Ar mīlestību no Krievijas]]&quot;''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|200px]]
* ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu, par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru?
* ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]?
* ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|150px]]
* ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem &lt;small&gt;(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu?
* ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|200px]]
* ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku &lt;small&gt;(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s?
* ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''&quot;[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]&quot;''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti?
* ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles?
* ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā &lt;small&gt;(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])?
* ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols?
* ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s?
* ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu?
* ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts?
* ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kārnegija zāle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē?
* ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā?
* ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'?
* ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]?
* ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' &lt;small&gt;(attēlā kartē)&lt;/small&gt; pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]?
* ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību?
* ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''&quot;[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]&quot;''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas &quot;[[Burvju flauta]]&quot;, bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)&lt;/small&gt; tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra?
* ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no &quot;[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]&quot;?
* ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ...?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>57iieb47wzlsy4w6duozi0g7kb3cl9h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kamerūnas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>16005</id>
    <revision>
      <id>3659037</id>
      <parentid>3657904</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:06:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5727" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Kamerūna
| Badge              = 
| FIFA Trigramme     = CMR
| Nickname           = Nevaldāmās lauvas&lt;br /&gt;(''Les Lions Indomptables'')
| Association        = Kamerūnas Futbola federācija 
| Confederation      = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] ([[Āfrika]])
| Coach              = {{flaga|Portugāle}} [[Tonijs Konseisao]]
| Captain            = [[Vincents Abubakars]]
| Most caps          = [[Rigobērs Songs]] (137)
| Top scorer         = [[Samuels Eto'o]] (56)
| Home Stadium       = Stade Ahmadou Ahidjo
| FIFA Rank = {{Nft rank|38|down||date=2022. gada 23. jūnijs}}|
| FIFA max = 11
| FIFA max date = [[2006]]. gada novembris–[[2007]]. gada janvāris, [[2009]]. gada novembris–decembris
| FIFA min = 79
| FIFA min date = [[2013]]. gada februāris–marts
 &lt;!-- Tērpu krāsu veidnes --&gt;
|pattern_la1 = _camaroes1819h
|pattern_b1  = _camaroes1819h
|pattern_ra1 = _camaroes1819h
|pattern_sh1 = _camaroes1819h
|pattern_so1 = 
|leftarm1    = 17603E
|body1       = 17603E
|rightarm1   = 17603E
|shorts1     = FF0000
|socks1      = FFF200
|pattern_la2 =_cmr18a
|pattern_b2  =_cmr18a
|pattern_ra2 =_cmr18a
|pattern_sh2 =
|pattern_so2 =
|leftarm2    =FFFFFF
|body2       =FFFFFF
|rightarm2   =FFFFFF
|shorts2     =FFFFFF
|socks2      =FFFFFF
| First game         = {{fb|CMR|1957}} 9:2 [[Džibutijas futbola izlase|Franču Somālilenda]] {{flaga|FRA}}&lt;br /&gt;([[Madagaskara]]; {{dat|1960|4|13|N|bez}})
| Largest win        = {{fb|CMR|1961}} 9:0 {{fb-rt|CHA}}&lt;br /&gt;([[Džakarta]], [[Indonēzija]]; {{dat|1963|11|15|N|bez}})
| Largest loss       = {{fb|NOR}} 6:1 {{fb-rt|CMR}}&lt;br /&gt;([[Oslo]], [[Norvēģija]]; {{dat|1990|10|31|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|RUS}} 6:1 {{fb-rt|CMR}}&lt;br /&gt;([[Paloalto]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; {{dat|1994|6|28|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|CRC}} 5:0 {{fb-rt|CMR}}&lt;br /&gt;([[Sanhosē (Kostarika)|Sanhosē]], [[Kostarika]]; {{dat|1997|3|9|N|bez}})
| World cup apps     = 7
| World cup first    = 1982
| World cup best     = Ceturtdaļfināls: [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]
| Regional name      = [[Āfrikas Nāciju kauss]]
| Regional cup apps  = 19
| Regional cup first = 1970
| Regional cup best  = '''Čempioni:'''&lt;br /&gt;1984, 1988, 2000, 2002, [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]]
| Confederations cup apps  = 3
| Confederations cup first = 2001
| Confederations cup best  = 2. vieta: [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003]]
}}

'''Kamerūnas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kamerūna|Kamerūnas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Kamerūnas futbola izlasi pārvalda Kamerūnas Futbola Federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1960. gadā cīnoties pret [[Džibutijas futbola izlase|Džibutijas]] (tajā laikā Franču Somālilenda) izlasi. Kamerūna [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīros]] ir piedalījusies 7 reizes, pirmoreiz tas notika [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gadā]], bet [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gadā]] kamerūnieši kļuva par pirmo [[Āfrika]]s komandu, kas iekļuvusi Pasaules kausa ceturtdaļfinālā. Tur ļoti sīvā cīņā Kamerūna piekāpās [[Anglijas futbola izlase|angļiem]]. [[Āfrikas Nāciju kauss|Nāciju kausa izcīņā]] Kamerūnas izlase ir piedalījusies 19 reizes un ir pieckārtēja [[Āfrika]]s čempione.

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Nepiedalījās''
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - ''Izstājās''
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]-[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - ''Nekvalificējās''
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] - Grupu turnīrs
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''Nekvalificējās''
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - Ceturtdaļfināls
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - Grupu turnīrs
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - Grupu turnīrs
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - Grupu turnīrs
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Nekvalificējās''
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - Grupu turnīrs
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - Grupu turnīrs
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''Nekvalificējās''

== Āfrikas Nāciju kausā ==
{|
|valign=&quot;top&quot;|
* 1957-1965 - ''Nepiedalījās''
* 1968 - ''Nekvalificējās''
* 1970 - Grupu turnīrs
* 1972 - 3. vieta
* 1974-1980 - ''Nekvalificējās''
* 1982 - Grupu turnīrs
* 1984 - '''Čempioni'''
* 1986 - 2. vieta
* 1988 - '''Čempioni'''
* 1990 - Grupu turnīrs
* 1992 - 4. vieta
* 1994 - ''Nekvalificējās''
* 1996 - Grupu turnīrs
|width=&quot;50&quot;|&amp;nbsp;
|valign=&quot;top&quot;|
* 1998 - Ceturtdaļfināls
* 2000 - '''Čempioni'''
* 2002 - '''Čempioni'''
* 2004 - Ceturtdaļfināls
* 2006 - Ceturtdaļfināls
* [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] - 2. vieta
* [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] - Ceturtdaļfināls
* [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - ''Nekvalificējās''
* [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - ''Nekvalificējās''
* [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Grupu turnīrs
* [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - '''Čempioni'''
* [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - Astotdaļfināls
* [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - 3. vieta&lt;ref&gt;https://www.eurosport.com/football/african-cup-of-nations/calendar-result.shtml&lt;/ref&gt;
|}

== Sastāvs 2014. gada Pasaules kausa finālturnīrā ==
{{:Kamerūnas futbola izlase 2014. gada Pasaules kausa finālturnīrā}}

== Skatīt arī ==
[[Kamerūnas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{CAF izlases}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:Kamerūnas futbola izlase]]</text>
      <sha1>jpv3033eo61jgphzllh1ba4zyd2e2hh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Senegālas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>16024</id>
    <revision>
      <id>3659030</id>
      <parentid>3657948</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:51:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9479" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Senegāla
| Badge              = Futbols-Senegala.jpg
| FIFA Trigramme     = SEN
| Nickname           = ''Les Lions de la Teranga''&lt;br /&gt;(Terangas lauvas)
| Association        = Senegālas Futbola federācija
| Confederation      = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika)
| Coach              = {{flaga|Senegāla}} [[Aliū Sisē]]
| Captain            = [[Kalidū Kulibalī]]
| Most caps          = [[Anrī Kamara]] (99)
| Top scorer         = [[Sadio Manē]] (33)
| Home Stadium       = 	Stade Léopold Sédar Senghor
 &lt;!-- Tērpu krāsu veidnes --&gt;
| pattern_la1        = _sen18a
| pattern_b1         = _sen18A
| pattern_ra1        = _sen18a
| pattern_sh1        = _sen18A
| pattern_so1        =
| leftarm1           = FFFFFF
| body1              = FFFFFF
| rightarm1          = FFFFFF
| shorts1            = FFFFFF
| socks1             = FFFFFF
| pattern_la2        = _sen18h
| pattern_b2         = _sen18H
| pattern_ra2        = _sen18h
| pattern_sh2        = _sen18H
| pattern_so2        =
| leftarm2           = 168E5D
| body2              = 168E5D
| rightarm2          = 168E5D
| shorts2            = 168E5D
| socks2             = 168E5D
| First game         = {{flaga|Benina}} [[Beninas futbola izlase|Dahomeja]] 3:2 {{fb-rt|SEN}}&lt;br /&gt;([[Kotdivuāra]]; {{dat|1961|12|31|N|bez}})
| Largest win        = {{fb|SEN}} 7:0 {{fb-rt|MRI}}&lt;br /&gt;([[Dakara]], [[Senegāla]]; {{dat|2010|10|9|N|bez}})
| Largest loss       = {{fb|GUI}} 5:0 {{fb-rt|SEN}}&lt;br /&gt;([[Gvineja]]; {{dat|1966|3|6|N|bez}})
| World cup apps     = 2
| World cup first    = 2002
| World cup best     = Ceturtdaļfināls: [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]
| Regional name      = [[Āfrikas Nāciju kauss]]
| Regional cup apps  = 16
| Regional cup first = 1965
| Regional cup best  = 1. vieta:[[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]]
}}

'''Senegālas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Senegāla|Senegālu]] starptautiskās futbola sacensībās. Senegālas futbola izlasi pārvalda Senegālas Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1961. gadā cīnoties pret [[Beninas futbola izlase|Dahomejas]] (tagadējās Beninas) izlasi. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīros]] Senegāla piedalījusies ir divas reizes. Labāko rezultātu sasniedza [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gadā]], kad, turnīra gaitā pieveicot spēcīgās [[Francijas futbola izlase|Francijas]] un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas]] izlases, kļuva par otro [[Āfrika]]s komandu pēc [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas]], kas iekļuvusi turnīra ceturtdaļfinālā, kur gan nācās piekāpties [[Turcijas futbola izlase|turkiem]]. Otro reizi Pasaules kausa finālturnīrā spēlēja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadā]]. [[Āfrikas Nāciju kauss|Nāciju kausa izcīņā]] senegālieši ir piedalījušies 16 reizes, tās augstākais sasniegums ir izcīnītā 1. vieta [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gadā]].&lt;ref&gt;https://www.espn.com/soccer/report?gameId=629153&lt;/ref&gt;

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Nepiedalījās''
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - ''Izstājās''
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]-[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''Nekvalificējās''
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Nepiedalījās''
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nekvalificējās''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nekvalificējās''
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - Ceturtdaļfināls
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]-[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''Nekvalificējās''
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - Grupu turnīrs

== Āfrikas Nāciju kausā ==
{|
|valign=&quot;top&quot;|
* 1957 -1963 - ''Nepiedalījās''
* 1965 - 4. vieta
* 1968 - Grupu turnīrs
* 1970-1978 - ''Nekvalificējās''
* 1980 - ''Nepiedalījās''
* 1982 - ''Nekvalificējās''
* 1984 - ''Nekvalificējās''
* 1986 - Grupu turnīrs
* 1988 - ''Nekvalificējās''
* 1990 - 4. vieta
* 1992 - Ceturtdaļfināls
* 1994 - Ceturtdaļfināls
* 1996 - ''Nekvalificējās''
|width=&quot;50&quot;|&amp;nbsp;
|valign=&quot;top&quot;|
* 1998 - ''Nekvalificējās''
* 2000 - Ceturtdaļfināls
* 2002 - 2. vieta
* 2004 - Ceturtdaļfināls
* 2006 - 4. vieta
* [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] - Grupu turnīrs
* [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] - ''Nekvalificējās''
* [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - Grupu turnīrs
* [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - ''Nekvalificējās''
* [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Grupu turnīrs
* [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - Ceturtdaļfināls
* [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - 2. vieta
* [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - '''Čempioni'''
|}

== Sastāvs ==
Šāds sastāvs tika izsaukts [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlēm pret [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfriku]], 10. un 14. novembrī 2017.

{{nat fs g start|background=green|color=yellow}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Clément Diop]]|age={{birth date and age|1993|10|12|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Montreal Impact]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Khadem Diaje]]|age={{birth date and age|1984|11|30|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Horoya AC|Horoya]]|clubnat=GUI}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Alfred Gomis]]|age={{birth date and age|1993|9|5|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[S.P.A.L. 2013|SPAL]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs break|background=green}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Kara Mhodži]]|other=[[Captain (association football)|Vice-captain]]|age={{birth date and age|1989|11|11|df=y}}|caps=51|goals=5|club=[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kalidou Koulibalji]]|age={{birth date and age|1991|6|20|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Fallou Diagne]]|age={{birth date and age|1989|8|14|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Youssouf Sabaly]]|age={{birth date and age|1993|3|5|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Salif Sané]]|age={{birth date and age|1990|8|25|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Adama Mbengue]]|age={{birth date and age|1993|12|1|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Stade Malherbe Caen|Caen]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Saliou Ciss]]|age={{birth date and age|1989|9|15|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Lamine Gassama]]|age={{birth date and age|1989|10|20|df=y}}|caps=38|goals=0|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Moussa Wagué]]|age={{birth date and age|1998|10|4|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[K.A.S. Eupen|Eupen]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break|background=green}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Idrissa Gveije]]|age={{birth date and age|1989|9|26|df=y}}|caps=58|goals=1|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Čeikhou Kouijate]]|other=[[Captain (association football)|Captain]]|age={{birth date and age|1989|12|21|df=y}}|caps=46|goals=2|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Čeiks Keita]]|age={{birth date and age|1986|3|29|df=y}}|caps=21|goals=3|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Badou Ndiaye]]|age={{birth date and age|1990|10|27|df=y}}|caps=16|goals=1|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Alfred N'Diaye]]|age={{birth date and age|1990|3|6|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Assane Dioussé]]|age={{birth date and age|1997|9|20|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break|background=green}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Sadio Manē]]|age={{birth date and age|1992|4|10|df=y}}|caps=50|goals=14|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Musa Sovs]]|age={{birth date and age|1986|1|19|df=y}}|caps=49|goals=18|club=[[Bursaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Musa Konatē]]|age={{birth date and age|1993|4|3|df=y}}|caps=25|goals=8|club=[[Amiens SC|Amiens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Keita Baldé Diao]]|age={{birth date and age|1995|3|8|df=y}}|caps=16|goals=3|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=MCO}}
{{nat fs g player|no=6|pos=FW|name=[[Diafra Sakho]]|age={{birth date and age|1989|12|24|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Opa Nguette]]|age={{birth date and age|1994|7|8|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[M'Baye Niang]]|age={{birth date and age|1994|12|19|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Torino F.C.|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs end|background=green}}

==Atsauces==

{{atsauces}}
{{CAF izlases}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]]
[[Kategorija:Senegālas futbola izlase| ]]</text>
      <sha1>20iycyj8ibvypez0ywvavmum0jiplk2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659032</id>
      <parentid>3659030</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:56:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9658" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Senegāla
| Badge              = Futbols-Senegala.jpg
| FIFA Trigramme     = SEN
| Nickname           = ''Les Lions de la Teranga''&lt;br /&gt;(Terangas lauvas)
| Association        = Senegālas Futbola federācija
| Confederation      = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika)
| Coach              = {{flaga|Senegāla}} [[Aliū Sisē]]
| Captain            = [[Kalidū Kulibalī]]
| Most caps          = [[Anrī Kamara]] (99)
| Top scorer         = [[Sadio Manē]] (33)
| Home Stadium       = 	Stade Léopold Sédar Senghor
| FIFA Rank = {{Nft rank|18|up||date=2022. gada 23. jūnijs}}|
| FIFA max = 3
| FIFA max date = [[2012]]. gada augusts
| FIFA min = 27
| FIFA min date = [[1996]]. gada februāris
 &lt;!-- Tērpu krāsu veidnes --&gt;
| pattern_la1        = _sen18a
| pattern_b1         = _sen18A
| pattern_ra1        = _sen18a
| pattern_sh1        = _sen18A
| pattern_so1        =
| leftarm1           = FFFFFF
| body1              = FFFFFF
| rightarm1          = FFFFFF
| shorts1            = FFFFFF
| socks1             = FFFFFF
| pattern_la2        = _sen18h
| pattern_b2         = _sen18H
| pattern_ra2        = _sen18h
| pattern_sh2        = _sen18H
| pattern_so2        =
| leftarm2           = 168E5D
| body2              = 168E5D
| rightarm2          = 168E5D
| shorts2            = 168E5D
| socks2             = 168E5D
| First game         = {{flaga|Benina}} [[Beninas futbola izlase|Dahomeja]] 3:2 {{fb-rt|SEN}}&lt;br /&gt;([[Kotdivuāra]]; {{dat|1961|12|31|N|bez}})
| Largest win        = {{fb|SEN}} 7:0 {{fb-rt|MRI}}&lt;br /&gt;([[Dakara]], [[Senegāla]]; {{dat|2010|10|9|N|bez}})
| Largest loss       = {{fb|GUI}} 5:0 {{fb-rt|SEN}}&lt;br /&gt;([[Gvineja]]; {{dat|1966|3|6|N|bez}})
| World cup apps     = 2
| World cup first    = 2002
| World cup best     = Ceturtdaļfināls: [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]
| Regional name      = [[Āfrikas Nāciju kauss]]
| Regional cup apps  = 16
| Regional cup first = 1965
| Regional cup best  = 1. vieta:[[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]]
}}

'''Senegālas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Senegāla|Senegālu]] starptautiskās futbola sacensībās. Senegālas futbola izlasi pārvalda Senegālas Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1961. gadā cīnoties pret [[Beninas futbola izlase|Dahomejas]] (tagadējās Beninas) izlasi. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīros]] Senegāla piedalījusies ir divas reizes. Labāko rezultātu sasniedza [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gadā]], kad, turnīra gaitā pieveicot spēcīgās [[Francijas futbola izlase|Francijas]] un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas]] izlases, kļuva par otro [[Āfrika]]s komandu pēc [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas]], kas iekļuvusi turnīra ceturtdaļfinālā, kur gan nācās piekāpties [[Turcijas futbola izlase|turkiem]]. Otro reizi Pasaules kausa finālturnīrā spēlēja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadā]]. [[Āfrikas Nāciju kauss|Nāciju kausa izcīņā]] senegālieši ir piedalījušies 16 reizes, tās augstākais sasniegums ir izcīnītā 1. vieta [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gadā]].&lt;ref&gt;https://www.espn.com/soccer/report?gameId=629153&lt;/ref&gt;

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Nepiedalījās''
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - ''Izstājās''
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]-[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''Nekvalificējās''
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Nepiedalījās''
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nekvalificējās''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nekvalificējās''
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - Ceturtdaļfināls
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]-[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''Nekvalificējās''
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - Grupu turnīrs

== Āfrikas Nāciju kausā ==
{|
|valign=&quot;top&quot;|
* 1957 -1963 - ''Nepiedalījās''
* 1965 - 4. vieta
* 1968 - Grupu turnīrs
* 1970-1978 - ''Nekvalificējās''
* 1980 - ''Nepiedalījās''
* 1982 - ''Nekvalificējās''
* 1984 - ''Nekvalificējās''
* 1986 - Grupu turnīrs
* 1988 - ''Nekvalificējās''
* 1990 - 4. vieta
* 1992 - Ceturtdaļfināls
* 1994 - Ceturtdaļfināls
* 1996 - ''Nekvalificējās''
|width=&quot;50&quot;|&amp;nbsp;
|valign=&quot;top&quot;|
* 1998 - ''Nekvalificējās''
* 2000 - Ceturtdaļfināls
* 2002 - 2. vieta
* 2004 - Ceturtdaļfināls
* 2006 - 4. vieta
* [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] - Grupu turnīrs
* [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] - ''Nekvalificējās''
* [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - Grupu turnīrs
* [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - ''Nekvalificējās''
* [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Grupu turnīrs
* [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - Ceturtdaļfināls
* [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - 2. vieta
* [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - '''Čempioni'''
|}

== Sastāvs ==
Šāds sastāvs tika izsaukts [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlēm pret [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfriku]], 10. un 14. novembrī 2017.

{{nat fs g start|background=green|color=yellow}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Clément Diop]]|age={{birth date and age|1993|10|12|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Montreal Impact]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Khadem Diaje]]|age={{birth date and age|1984|11|30|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Horoya AC|Horoya]]|clubnat=GUI}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Alfred Gomis]]|age={{birth date and age|1993|9|5|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[S.P.A.L. 2013|SPAL]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs break|background=green}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Kara Mhodži]]|other=[[Captain (association football)|Vice-captain]]|age={{birth date and age|1989|11|11|df=y}}|caps=51|goals=5|club=[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kalidou Koulibalji]]|age={{birth date and age|1991|6|20|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Fallou Diagne]]|age={{birth date and age|1989|8|14|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Youssouf Sabaly]]|age={{birth date and age|1993|3|5|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Salif Sané]]|age={{birth date and age|1990|8|25|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Adama Mbengue]]|age={{birth date and age|1993|12|1|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Stade Malherbe Caen|Caen]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Saliou Ciss]]|age={{birth date and age|1989|9|15|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Lamine Gassama]]|age={{birth date and age|1989|10|20|df=y}}|caps=38|goals=0|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Moussa Wagué]]|age={{birth date and age|1998|10|4|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[K.A.S. Eupen|Eupen]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break|background=green}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Idrissa Gveije]]|age={{birth date and age|1989|9|26|df=y}}|caps=58|goals=1|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Čeikhou Kouijate]]|other=[[Captain (association football)|Captain]]|age={{birth date and age|1989|12|21|df=y}}|caps=46|goals=2|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Čeiks Keita]]|age={{birth date and age|1986|3|29|df=y}}|caps=21|goals=3|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Badou Ndiaye]]|age={{birth date and age|1990|10|27|df=y}}|caps=16|goals=1|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Alfred N'Diaye]]|age={{birth date and age|1990|3|6|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Assane Dioussé]]|age={{birth date and age|1997|9|20|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break|background=green}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Sadio Manē]]|age={{birth date and age|1992|4|10|df=y}}|caps=50|goals=14|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Musa Sovs]]|age={{birth date and age|1986|1|19|df=y}}|caps=49|goals=18|club=[[Bursaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Musa Konatē]]|age={{birth date and age|1993|4|3|df=y}}|caps=25|goals=8|club=[[Amiens SC|Amiens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Keita Baldé Diao]]|age={{birth date and age|1995|3|8|df=y}}|caps=16|goals=3|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=MCO}}
{{nat fs g player|no=6|pos=FW|name=[[Diafra Sakho]]|age={{birth date and age|1989|12|24|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Opa Nguette]]|age={{birth date and age|1994|7|8|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[M'Baye Niang]]|age={{birth date and age|1994|12|19|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Torino F.C.|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs end|background=green}}

==Atsauces==

{{atsauces}}
{{CAF izlases}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]]
[[Kategorija:Senegālas futbola izlase| ]]</text>
      <sha1>pumhb35wcnz2d070cyt1t7bys7el004</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659033</id>
      <parentid>3659032</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:58:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9659" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Senegāla
| Badge              = Futbols-Senegala.jpg
| FIFA Trigramme     = SEN
| Nickname           = ''Les Lions de la Teranga''&lt;br /&gt;(Terangas lauvas)
| Association        = Senegālas Futbola federācija
| Confederation      = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika)
| Coach              = {{flaga|Senegāla}} [[Aliū Sisē]]
| Captain            = [[Kalidū Kulibalī]]
| Most caps          = [[Anrī Kamara]] (99)
| Top scorer         = [[Sadio Manē]] (33)
| Home Stadium       = 	Stade Léopold Sédar Senghor
| FIFA Rank = {{Nft rank|18|up||date=2022. gada 23. jūnijs}}|
| FIFA max = 18
| FIFA max date = [[2022]]. gada februāris
| FIFA min = 99
| FIFA min date = [[2013]]. gada jūnijs
 &lt;!-- Tērpu krāsu veidnes --&gt;
| pattern_la1        = _sen18a
| pattern_b1         = _sen18A
| pattern_ra1        = _sen18a
| pattern_sh1        = _sen18A
| pattern_so1        =
| leftarm1           = FFFFFF
| body1              = FFFFFF
| rightarm1          = FFFFFF
| shorts1            = FFFFFF
| socks1             = FFFFFF
| pattern_la2        = _sen18h
| pattern_b2         = _sen18H
| pattern_ra2        = _sen18h
| pattern_sh2        = _sen18H
| pattern_so2        =
| leftarm2           = 168E5D
| body2              = 168E5D
| rightarm2          = 168E5D
| shorts2            = 168E5D
| socks2             = 168E5D
| First game         = {{flaga|Benina}} [[Beninas futbola izlase|Dahomeja]] 3:2 {{fb-rt|SEN}}&lt;br /&gt;([[Kotdivuāra]]; {{dat|1961|12|31|N|bez}})
| Largest win        = {{fb|SEN}} 7:0 {{fb-rt|MRI}}&lt;br /&gt;([[Dakara]], [[Senegāla]]; {{dat|2010|10|9|N|bez}})
| Largest loss       = {{fb|GUI}} 5:0 {{fb-rt|SEN}}&lt;br /&gt;([[Gvineja]]; {{dat|1966|3|6|N|bez}})
| World cup apps     = 2
| World cup first    = 2002
| World cup best     = Ceturtdaļfināls: [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]
| Regional name      = [[Āfrikas Nāciju kauss]]
| Regional cup apps  = 16
| Regional cup first = 1965
| Regional cup best  = 1. vieta:[[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]]
}}

'''Senegālas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Senegāla|Senegālu]] starptautiskās futbola sacensībās. Senegālas futbola izlasi pārvalda Senegālas Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1961. gadā cīnoties pret [[Beninas futbola izlase|Dahomejas]] (tagadējās Beninas) izlasi. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīros]] Senegāla piedalījusies ir divas reizes. Labāko rezultātu sasniedza [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gadā]], kad, turnīra gaitā pieveicot spēcīgās [[Francijas futbola izlase|Francijas]] un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas]] izlases, kļuva par otro [[Āfrika]]s komandu pēc [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas]], kas iekļuvusi turnīra ceturtdaļfinālā, kur gan nācās piekāpties [[Turcijas futbola izlase|turkiem]]. Otro reizi Pasaules kausa finālturnīrā spēlēja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadā]]. [[Āfrikas Nāciju kauss|Nāciju kausa izcīņā]] senegālieši ir piedalījušies 16 reizes, tās augstākais sasniegums ir izcīnītā 1. vieta [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gadā]].&lt;ref&gt;https://www.espn.com/soccer/report?gameId=629153&lt;/ref&gt;

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Nepiedalījās''
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - ''Izstājās''
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]-[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''Nekvalificējās''
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Nepiedalījās''
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nekvalificējās''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nekvalificējās''
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - Ceturtdaļfināls
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]-[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''Nekvalificējās''
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - Grupu turnīrs

== Āfrikas Nāciju kausā ==
{|
|valign=&quot;top&quot;|
* 1957 -1963 - ''Nepiedalījās''
* 1965 - 4. vieta
* 1968 - Grupu turnīrs
* 1970-1978 - ''Nekvalificējās''
* 1980 - ''Nepiedalījās''
* 1982 - ''Nekvalificējās''
* 1984 - ''Nekvalificējās''
* 1986 - Grupu turnīrs
* 1988 - ''Nekvalificējās''
* 1990 - 4. vieta
* 1992 - Ceturtdaļfināls
* 1994 - Ceturtdaļfināls
* 1996 - ''Nekvalificējās''
|width=&quot;50&quot;|&amp;nbsp;
|valign=&quot;top&quot;|
* 1998 - ''Nekvalificējās''
* 2000 - Ceturtdaļfināls
* 2002 - 2. vieta
* 2004 - Ceturtdaļfināls
* 2006 - 4. vieta
* [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] - Grupu turnīrs
* [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] - ''Nekvalificējās''
* [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - Grupu turnīrs
* [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - ''Nekvalificējās''
* [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Grupu turnīrs
* [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - Ceturtdaļfināls
* [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - 2. vieta
* [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - '''Čempioni'''
|}

== Sastāvs ==
Šāds sastāvs tika izsaukts [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlēm pret [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfriku]], 10. un 14. novembrī 2017.

{{nat fs g start|background=green|color=yellow}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Clément Diop]]|age={{birth date and age|1993|10|12|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Montreal Impact]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Khadem Diaje]]|age={{birth date and age|1984|11|30|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Horoya AC|Horoya]]|clubnat=GUI}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Alfred Gomis]]|age={{birth date and age|1993|9|5|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[S.P.A.L. 2013|SPAL]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs break|background=green}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Kara Mhodži]]|other=[[Captain (association football)|Vice-captain]]|age={{birth date and age|1989|11|11|df=y}}|caps=51|goals=5|club=[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kalidou Koulibalji]]|age={{birth date and age|1991|6|20|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Fallou Diagne]]|age={{birth date and age|1989|8|14|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Youssouf Sabaly]]|age={{birth date and age|1993|3|5|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Salif Sané]]|age={{birth date and age|1990|8|25|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Adama Mbengue]]|age={{birth date and age|1993|12|1|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Stade Malherbe Caen|Caen]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Saliou Ciss]]|age={{birth date and age|1989|9|15|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Lamine Gassama]]|age={{birth date and age|1989|10|20|df=y}}|caps=38|goals=0|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Moussa Wagué]]|age={{birth date and age|1998|10|4|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[K.A.S. Eupen|Eupen]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break|background=green}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Idrissa Gveije]]|age={{birth date and age|1989|9|26|df=y}}|caps=58|goals=1|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Čeikhou Kouijate]]|other=[[Captain (association football)|Captain]]|age={{birth date and age|1989|12|21|df=y}}|caps=46|goals=2|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Čeiks Keita]]|age={{birth date and age|1986|3|29|df=y}}|caps=21|goals=3|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Badou Ndiaye]]|age={{birth date and age|1990|10|27|df=y}}|caps=16|goals=1|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Alfred N'Diaye]]|age={{birth date and age|1990|3|6|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Assane Dioussé]]|age={{birth date and age|1997|9|20|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break|background=green}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Sadio Manē]]|age={{birth date and age|1992|4|10|df=y}}|caps=50|goals=14|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Musa Sovs]]|age={{birth date and age|1986|1|19|df=y}}|caps=49|goals=18|club=[[Bursaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Musa Konatē]]|age={{birth date and age|1993|4|3|df=y}}|caps=25|goals=8|club=[[Amiens SC|Amiens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Keita Baldé Diao]]|age={{birth date and age|1995|3|8|df=y}}|caps=16|goals=3|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=MCO}}
{{nat fs g player|no=6|pos=FW|name=[[Diafra Sakho]]|age={{birth date and age|1989|12|24|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Opa Nguette]]|age={{birth date and age|1994|7|8|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[M'Baye Niang]]|age={{birth date and age|1994|12|19|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Torino F.C.|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs end|background=green}}

==Atsauces==

{{atsauces}}
{{CAF izlases}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]]
[[Kategorija:Senegālas futbola izlase| ]]</text>
      <sha1>lomd2xtnrkonex6kkj16peby1qcqsov</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659034</id>
      <parentid>3659033</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:00:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules čempionātos */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9705" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Senegāla
| Badge              = Futbols-Senegala.jpg
| FIFA Trigramme     = SEN
| Nickname           = ''Les Lions de la Teranga''&lt;br /&gt;(Terangas lauvas)
| Association        = Senegālas Futbola federācija
| Confederation      = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika)
| Coach              = {{flaga|Senegāla}} [[Aliū Sisē]]
| Captain            = [[Kalidū Kulibalī]]
| Most caps          = [[Anrī Kamara]] (99)
| Top scorer         = [[Sadio Manē]] (33)
| Home Stadium       = 	Stade Léopold Sédar Senghor
| FIFA Rank = {{Nft rank|18|up||date=2022. gada 23. jūnijs}}|
| FIFA max = 18
| FIFA max date = [[2022]]. gada februāris
| FIFA min = 99
| FIFA min date = [[2013]]. gada jūnijs
 &lt;!-- Tērpu krāsu veidnes --&gt;
| pattern_la1        = _sen18a
| pattern_b1         = _sen18A
| pattern_ra1        = _sen18a
| pattern_sh1        = _sen18A
| pattern_so1        =
| leftarm1           = FFFFFF
| body1              = FFFFFF
| rightarm1          = FFFFFF
| shorts1            = FFFFFF
| socks1             = FFFFFF
| pattern_la2        = _sen18h
| pattern_b2         = _sen18H
| pattern_ra2        = _sen18h
| pattern_sh2        = _sen18H
| pattern_so2        =
| leftarm2           = 168E5D
| body2              = 168E5D
| rightarm2          = 168E5D
| shorts2            = 168E5D
| socks2             = 168E5D
| First game         = {{flaga|Benina}} [[Beninas futbola izlase|Dahomeja]] 3:2 {{fb-rt|SEN}}&lt;br /&gt;([[Kotdivuāra]]; {{dat|1961|12|31|N|bez}})
| Largest win        = {{fb|SEN}} 7:0 {{fb-rt|MRI}}&lt;br /&gt;([[Dakara]], [[Senegāla]]; {{dat|2010|10|9|N|bez}})
| Largest loss       = {{fb|GUI}} 5:0 {{fb-rt|SEN}}&lt;br /&gt;([[Gvineja]]; {{dat|1966|3|6|N|bez}})
| World cup apps     = 2
| World cup first    = 2002
| World cup best     = Ceturtdaļfināls: [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]
| Regional name      = [[Āfrikas Nāciju kauss]]
| Regional cup apps  = 16
| Regional cup first = 1965
| Regional cup best  = 1. vieta:[[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]]
}}

'''Senegālas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Senegāla|Senegālu]] starptautiskās futbola sacensībās. Senegālas futbola izlasi pārvalda Senegālas Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1961. gadā cīnoties pret [[Beninas futbola izlase|Dahomejas]] (tagadējās Beninas) izlasi. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīros]] Senegāla piedalījusies ir divas reizes. Labāko rezultātu sasniedza [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gadā]], kad, turnīra gaitā pieveicot spēcīgās [[Francijas futbola izlase|Francijas]] un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas]] izlases, kļuva par otro [[Āfrika]]s komandu pēc [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas]], kas iekļuvusi turnīra ceturtdaļfinālā, kur gan nācās piekāpties [[Turcijas futbola izlase|turkiem]]. Otro reizi Pasaules kausa finālturnīrā spēlēja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadā]]. [[Āfrikas Nāciju kauss|Nāciju kausa izcīņā]] senegālieši ir piedalījušies 16 reizes, tās augstākais sasniegums ir izcīnītā 1. vieta [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gadā]].&lt;ref&gt;https://www.espn.com/soccer/report?gameId=629153&lt;/ref&gt;

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Nepiedalījās''
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - ''Izstājās''
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]-[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''Nekvalificējās''
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Nepiedalījās''
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nekvalificējās''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nekvalificējās''
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - Ceturtdaļfināls
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]-[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''Nekvalificējās''
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - Grupu turnīrs
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] –

== Āfrikas Nāciju kausā ==
{|
|valign=&quot;top&quot;|
* 1957 -1963 - ''Nepiedalījās''
* 1965 - 4. vieta
* 1968 - Grupu turnīrs
* 1970-1978 - ''Nekvalificējās''
* 1980 - ''Nepiedalījās''
* 1982 - ''Nekvalificējās''
* 1984 - ''Nekvalificējās''
* 1986 - Grupu turnīrs
* 1988 - ''Nekvalificējās''
* 1990 - 4. vieta
* 1992 - Ceturtdaļfināls
* 1994 - Ceturtdaļfināls
* 1996 - ''Nekvalificējās''
|width=&quot;50&quot;|&amp;nbsp;
|valign=&quot;top&quot;|
* 1998 - ''Nekvalificējās''
* 2000 - Ceturtdaļfināls
* 2002 - 2. vieta
* 2004 - Ceturtdaļfināls
* 2006 - 4. vieta
* [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] - Grupu turnīrs
* [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] - ''Nekvalificējās''
* [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - Grupu turnīrs
* [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - ''Nekvalificējās''
* [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Grupu turnīrs
* [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - Ceturtdaļfināls
* [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - 2. vieta
* [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - '''Čempioni'''
|}

== Sastāvs ==
Šāds sastāvs tika izsaukts [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlēm pret [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfriku]], 10. un 14. novembrī 2017.

{{nat fs g start|background=green|color=yellow}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Clément Diop]]|age={{birth date and age|1993|10|12|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Montreal Impact]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Khadem Diaje]]|age={{birth date and age|1984|11|30|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Horoya AC|Horoya]]|clubnat=GUI}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Alfred Gomis]]|age={{birth date and age|1993|9|5|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[S.P.A.L. 2013|SPAL]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs break|background=green}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Kara Mhodži]]|other=[[Captain (association football)|Vice-captain]]|age={{birth date and age|1989|11|11|df=y}}|caps=51|goals=5|club=[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kalidou Koulibalji]]|age={{birth date and age|1991|6|20|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Fallou Diagne]]|age={{birth date and age|1989|8|14|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Youssouf Sabaly]]|age={{birth date and age|1993|3|5|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Salif Sané]]|age={{birth date and age|1990|8|25|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Adama Mbengue]]|age={{birth date and age|1993|12|1|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Stade Malherbe Caen|Caen]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Saliou Ciss]]|age={{birth date and age|1989|9|15|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Lamine Gassama]]|age={{birth date and age|1989|10|20|df=y}}|caps=38|goals=0|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Moussa Wagué]]|age={{birth date and age|1998|10|4|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[K.A.S. Eupen|Eupen]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break|background=green}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Idrissa Gveije]]|age={{birth date and age|1989|9|26|df=y}}|caps=58|goals=1|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Čeikhou Kouijate]]|other=[[Captain (association football)|Captain]]|age={{birth date and age|1989|12|21|df=y}}|caps=46|goals=2|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Čeiks Keita]]|age={{birth date and age|1986|3|29|df=y}}|caps=21|goals=3|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Badou Ndiaye]]|age={{birth date and age|1990|10|27|df=y}}|caps=16|goals=1|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Alfred N'Diaye]]|age={{birth date and age|1990|3|6|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Assane Dioussé]]|age={{birth date and age|1997|9|20|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break|background=green}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Sadio Manē]]|age={{birth date and age|1992|4|10|df=y}}|caps=50|goals=14|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Musa Sovs]]|age={{birth date and age|1986|1|19|df=y}}|caps=49|goals=18|club=[[Bursaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Musa Konatē]]|age={{birth date and age|1993|4|3|df=y}}|caps=25|goals=8|club=[[Amiens SC|Amiens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Keita Baldé Diao]]|age={{birth date and age|1995|3|8|df=y}}|caps=16|goals=3|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=MCO}}
{{nat fs g player|no=6|pos=FW|name=[[Diafra Sakho]]|age={{birth date and age|1989|12|24|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Opa Nguette]]|age={{birth date and age|1994|7|8|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[M'Baye Niang]]|age={{birth date and age|1994|12|19|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Torino F.C.|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs end|background=green}}

==Atsauces==

{{atsauces}}
{{CAF izlases}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]]
[[Kategorija:Senegālas futbola izlase| ]]</text>
      <sha1>tfp2ud83v1onwr7ffojgwi3nnm7uz9r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659036</id>
      <parentid>3659034</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:01:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9705" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Senegāla
| Badge              = Futbols-Senegala.jpg
| FIFA Trigramme     = SEN
| Nickname           = ''Les Lions de la Teranga''&lt;br /&gt;(Terangas lauvas)
| Association        = Senegālas Futbola federācija
| Confederation      = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika)
| Coach              = {{flaga|Senegāla}} [[Aliū Sisē]]
| Captain            = [[Kalidū Kulibalī]]
| Most caps          = [[Anrī Kamara]] (99)
| Top scorer         = [[Sadio Manē]] (33)
| Home Stadium       = 	Stade Léopold Sédar Senghor
| FIFA Rank = {{Nft rank|18|up||date=2022. gada 23. jūnijs}}|
| FIFA max = 18
| FIFA max date = [[2022]]. gada februāris
| FIFA min = 99
| FIFA min date = [[2013]]. gada jūnijs
 &lt;!-- Tērpu krāsu veidnes --&gt;
| pattern_la1        = _sen18a
| pattern_b1         = _sen18A
| pattern_ra1        = _sen18a
| pattern_sh1        = _sen18A
| pattern_so1        =
| leftarm1           = FFFFFF
| body1              = FFFFFF
| rightarm1          = FFFFFF
| shorts1            = FFFFFF
| socks1             = FFFFFF
| pattern_la2        = _sen18h
| pattern_b2         = _sen18H
| pattern_ra2        = _sen18h
| pattern_sh2        = _sen18H
| pattern_so2        =
| leftarm2           = 168E5D
| body2              = 168E5D
| rightarm2          = 168E5D
| shorts2            = 168E5D
| socks2             = 168E5D
| First game         = {{flaga|Benina}} [[Beninas futbola izlase|Dahomeja]] 3:2 {{fb-rt|SEN}}&lt;br /&gt;([[Kotdivuāra]]; {{dat|1961|12|31|N|bez}})
| Largest win        = {{fb|SEN}} 7:0 {{fb-rt|MRI}}&lt;br /&gt;([[Dakara]], [[Senegāla]]; {{dat|2010|10|9|N|bez}})
| Largest loss       = {{fb|GUI}} 5:0 {{fb-rt|SEN}}&lt;br /&gt;([[Gvineja]]; {{dat|1966|3|6|N|bez}})
| World cup apps     = 3
| World cup first    = 2002
| World cup best     = Ceturtdaļfināls: [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]
| Regional name      = [[Āfrikas Nāciju kauss]]
| Regional cup apps  = 16
| Regional cup first = 1965
| Regional cup best  = 1. vieta:[[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]]
}}

'''Senegālas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Senegāla|Senegālu]] starptautiskās futbola sacensībās. Senegālas futbola izlasi pārvalda Senegālas Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1961. gadā cīnoties pret [[Beninas futbola izlase|Dahomejas]] (tagadējās Beninas) izlasi. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīros]] Senegāla piedalījusies ir divas reizes. Labāko rezultātu sasniedza [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gadā]], kad, turnīra gaitā pieveicot spēcīgās [[Francijas futbola izlase|Francijas]] un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas]] izlases, kļuva par otro [[Āfrika]]s komandu pēc [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas]], kas iekļuvusi turnīra ceturtdaļfinālā, kur gan nācās piekāpties [[Turcijas futbola izlase|turkiem]]. Otro reizi Pasaules kausa finālturnīrā spēlēja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadā]]. [[Āfrikas Nāciju kauss|Nāciju kausa izcīņā]] senegālieši ir piedalījušies 16 reizes, tās augstākais sasniegums ir izcīnītā 1. vieta [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gadā]].&lt;ref&gt;https://www.espn.com/soccer/report?gameId=629153&lt;/ref&gt;

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Nepiedalījās''
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - ''Izstājās''
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]-[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''Nekvalificējās''
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Nepiedalījās''
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nekvalificējās''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nekvalificējās''
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - Ceturtdaļfināls
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]-[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''Nekvalificējās''
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - Grupu turnīrs
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] –

== Āfrikas Nāciju kausā ==
{|
|valign=&quot;top&quot;|
* 1957 -1963 - ''Nepiedalījās''
* 1965 - 4. vieta
* 1968 - Grupu turnīrs
* 1970-1978 - ''Nekvalificējās''
* 1980 - ''Nepiedalījās''
* 1982 - ''Nekvalificējās''
* 1984 - ''Nekvalificējās''
* 1986 - Grupu turnīrs
* 1988 - ''Nekvalificējās''
* 1990 - 4. vieta
* 1992 - Ceturtdaļfināls
* 1994 - Ceturtdaļfināls
* 1996 - ''Nekvalificējās''
|width=&quot;50&quot;|&amp;nbsp;
|valign=&quot;top&quot;|
* 1998 - ''Nekvalificējās''
* 2000 - Ceturtdaļfināls
* 2002 - 2. vieta
* 2004 - Ceturtdaļfināls
* 2006 - 4. vieta
* [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] - Grupu turnīrs
* [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] - ''Nekvalificējās''
* [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - Grupu turnīrs
* [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - ''Nekvalificējās''
* [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Grupu turnīrs
* [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - Ceturtdaļfināls
* [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - 2. vieta
* [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - '''Čempioni'''
|}

== Sastāvs ==
Šāds sastāvs tika izsaukts [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlēm pret [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfriku]], 10. un 14. novembrī 2017.

{{nat fs g start|background=green|color=yellow}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Clément Diop]]|age={{birth date and age|1993|10|12|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Montreal Impact]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Khadem Diaje]]|age={{birth date and age|1984|11|30|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Horoya AC|Horoya]]|clubnat=GUI}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Alfred Gomis]]|age={{birth date and age|1993|9|5|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[S.P.A.L. 2013|SPAL]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs break|background=green}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Kara Mhodži]]|other=[[Captain (association football)|Vice-captain]]|age={{birth date and age|1989|11|11|df=y}}|caps=51|goals=5|club=[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kalidou Koulibalji]]|age={{birth date and age|1991|6|20|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Fallou Diagne]]|age={{birth date and age|1989|8|14|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Youssouf Sabaly]]|age={{birth date and age|1993|3|5|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Salif Sané]]|age={{birth date and age|1990|8|25|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Adama Mbengue]]|age={{birth date and age|1993|12|1|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Stade Malherbe Caen|Caen]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Saliou Ciss]]|age={{birth date and age|1989|9|15|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Lamine Gassama]]|age={{birth date and age|1989|10|20|df=y}}|caps=38|goals=0|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Moussa Wagué]]|age={{birth date and age|1998|10|4|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[K.A.S. Eupen|Eupen]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break|background=green}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Idrissa Gveije]]|age={{birth date and age|1989|9|26|df=y}}|caps=58|goals=1|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Čeikhou Kouijate]]|other=[[Captain (association football)|Captain]]|age={{birth date and age|1989|12|21|df=y}}|caps=46|goals=2|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Čeiks Keita]]|age={{birth date and age|1986|3|29|df=y}}|caps=21|goals=3|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Badou Ndiaye]]|age={{birth date and age|1990|10|27|df=y}}|caps=16|goals=1|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Alfred N'Diaye]]|age={{birth date and age|1990|3|6|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Assane Dioussé]]|age={{birth date and age|1997|9|20|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break|background=green}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Sadio Manē]]|age={{birth date and age|1992|4|10|df=y}}|caps=50|goals=14|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Musa Sovs]]|age={{birth date and age|1986|1|19|df=y}}|caps=49|goals=18|club=[[Bursaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Musa Konatē]]|age={{birth date and age|1993|4|3|df=y}}|caps=25|goals=8|club=[[Amiens SC|Amiens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Keita Baldé Diao]]|age={{birth date and age|1995|3|8|df=y}}|caps=16|goals=3|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=MCO}}
{{nat fs g player|no=6|pos=FW|name=[[Diafra Sakho]]|age={{birth date and age|1989|12|24|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Opa Nguette]]|age={{birth date and age|1994|7|8|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[M'Baye Niang]]|age={{birth date and age|1994|12|19|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Torino F.C.|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs end|background=green}}

==Atsauces==

{{atsauces}}
{{CAF izlases}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]]
[[Kategorija:Senegālas futbola izlase| ]]</text>
      <sha1>0769epy4d3rkehp176dfvfpibiyvfee</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Raimonds Pauls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>16998</id>
    <revision>
      <id>3658923</id>
      <parentid>3616188</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T15:35:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Roberts Briška</username>
        <id>106509</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30754" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Ojārs Raimonds Pauls
| vārds_orģ = 
| attēls = Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Raimonds Pauls.jpg
| att_izm = 
| apraksts = Raimonds Pauls 2010. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[Latvijas Republikas kultūras ministrs]]
| term_sākums = {{dat|1990|5|16|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|1993|9|20|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = Raimonds Pauls{{efn|Latvijas PSR kultūras ministrs}}
| pēctecis = [[Jānis Dripe]]{{efn|Latvijas kultūras valsts ministrs}}
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1936|1|12}}
| dzim_vieta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = * [[Jaunā partija]] &lt;small&gt;(1998—2002)&lt;/small&gt;
* [[Tautas partija]] &lt;small&gt;(2002—2010)&lt;/small&gt;
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Svetlana Paula
| bērni = Anete Paula
| profesija = komponists, pianists, politiķis
| alma_mater = [[Latvijas Valsts konservatorija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = {{notelist}}
| citas_daļas1 = {{Mūzikas izpildītāja infokaste
|embed            = yes
|Fons             = personāls
|Instrumenti      = [[klavieres]], [[akordeons]]
|Žanrs            = [[akadēmiskā mūzika]], [[popmūzika]], [[šlāgermūzika]], [[džezs]]
|Gadi             = 1956—pašlaik
|Izdevējkompānija = [[Mikrofona Ieraksti]]
|Darbojies_arī    = [[Rīgas estrādes sekstets]], [[Rīgas estrādes orķestris]], [[Modo]], [[Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestris]]
|Mlapa            = {{URL|http://www.raimondspauls.lv}}
|Dzimums          = V
}}
}}
'''Ojārs Raimonds Pauls''' (dzimis {{dat|1936|1|12}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[komponists]], [[pianists]], [[politika|politiķis]], bijis vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. R. Pauls ir viens no visu laiku populārākajiem [[Latvija]]s komponistiem, viņš ir rakstījis mūziku tādiem izpildītājiem kā [[Viktors Lapčenoks]] un [[Nora Bumbiere]], [[Ojārs Grinbergs]] un [[Margarita Vilcāne]], [[Valērijs Ļeontjevs]], [[Laima Vaikule]], grupām &quot;[[Credo (grupa)|Credo]]&quot; un &quot;[[Remix]]&quot;. R. Pauls ir sarakstījis mūziku vairākiem mūzikliem, 3 baleta izrādēm, vairāk nekā 50 filmām, no kurām slavenākās ir &quot;[[Vella kalpi]]&quot;, &quot;[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]&quot;, &quot;[[Dāvana vientuļai sievietei]]&quot;, &quot;[[Teātris (filma)|Teātris]]&quot;, &quot;[[Ilgais ceļš kāpās]]&quot; u.c., kā arī daudzām teāra izrādēm. R. Paula dziesmas 11 reizes ir uzvarējušas [[Mikrofona aptauja|Mikrofona dziesmu aptaujā]]. 1985. gadā piešķirts [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks|PSRS Tautas skatuves mākslinieka]] nosaukums. Viņa māsa [[Edīte Paula-Vīgnere]] ir tekstilmāksliniece. Kopš 1992. gada ir [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda loceklis.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Biogrāfija ==
Dzimis 1936. gadā kā Ojārs Raimonds Pauls [[Iļģuciems|Iļģuciema]] fabrikas stiklapūtēju meistara un viņa sievas mājsaimnieces ģimenē. Mācījās Rīgas Mūzikas institūta muzikālajā bērnu dārzā, 1943. gadā iestājās [[Rīgas pilsētas Spilves pamatskola|Rīgas pilsētas Spilves pamatskolā]].
No 1946. gada Raimonds līdztekus mācījās arī [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]], 1949. gadā viņš beidza 7. pamatskolu un turpmāk mācījās vienīgi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā.&lt;ref name=&quot;lmic&quot; /&gt;

No 1953. līdz 1958. gadam studēja [[Latvijas Valsts konservatorija]]s [[Hermanis Brauns|Hermaņa Brauna]] klavieru klasē,&lt;ref name=&quot;lcb&quot; /&gt; vēlāk pie profesora [[Jānis Ivanovs|Jāņa Ivanova]] apguva kompozīciju (1962—1965).&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

No 1964. līdz 1971. gadam R. Pauls bija [[Rīgas estrādes orķestris|Rīgas estrādes orķestra]] mākslinieciskais vadītājs un diriģents. 1968. gadā kļuva par [[Latvijas Komponistu savienība]]s biedru.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

Pateicoties LPSR kultūras ministram [[Vladimirs Kaupužs|Vladimiram Kaupužam]], [[Raimonda Paula dziesmas]] ienāca [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu svētku]] repertuārā ar 1970. gadu. Lai arī R. Pauls par V. Kaupužu ir krietni jaunāks, viņi sadraudzējas. V. Kaupužs nolēmis ar R. Paulu &quot;draudzīgā reizē&quot; parunāt par &quot;kaut ko priekš Dziesmu svētkiem.&quot; Bet R. Pauls atbildējis ar humoru: &quot;Zini, man tās latviskās vēršu cīņas ne īpaši patīk.&quot; Tad Kultūras ministrija izdomājusi paņemt R. Paula dziesmu &quot;Liepājai&quot; un pielāgot Dziesmu svētku vīru korim. &quot;Bez Paula ziņas. Un tā varēja notikt tikai padomju laikos!&quot; uzsver V. Kaupužs. Pārveidojums nosaukts par &quot;Manai pilsētai&quot;. &quot;Pauls ar skepsi atnāca uz mēģinājumiem, bet aranžējums bija tik ļoti veiksmīgs, tauta Paulu mīlēja, ka viņš piedzīvoja neiedomājamu triumfu!&quot; Uz Dziesmu svētku simtgadi 1973. gadā R. Pauls jau uzrakstīja oriģinālu dziesmu ar [[Jānis Peters|Jāņa Petera]] vārdiem &quot;Manai dzimtenei&quot;. &quot;Tā kļuva tik populāra! Lielais kopkoris to atkārtoja divas vai trīs reizes,&quot; atceras V. Kaupužs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/lai-dirigenti-miera-un-dalibniekiem-neapniktu-609143|title=Lai diriģenti mierā un dalībniekiem neapniktu|last=GRĪNUMA|first=ILZE|website=www.diena.lv|access-date=2020-11-17|date=2008-06-07}}&lt;/ref&gt;

No 1972. līdz 1978. gadam R. Pauls vadīja vokāli instrumentālo ansambli &quot;[[Modo]]&quot;. Pēc tam līdz 1982. gadam bija diriģents [[Latvijas Radio]] un televīzijas vieglās un džeza mūzikas orķestrī, no 1982. līdz 1988. gadam Latvijas Radio mūzikas raidījumu redakcijas galvenais redaktors.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

1986. gadā pēc R. Paula iniciatīvas tika izveidots [[Jauno dziedātāju konkurss &quot;Jūrmala&quot;]] un nodibināta [[Lielā Mūzikas balva]]. 1990. gadu vidū bija [[Latvijas Radio]] džeza orķestra &quot;Big bends&quot; mākslinieciskais vadītājs. Viens no 2002. gadā izveidotā jauno mūzikas izpildītāju konkursa &quot;[[Jaunais Vilnis (konkurss)|Jaunais Vilnis]]&quot; idejas autoriem, organizētājiem un žūrijas vadītājiem (līdz 2010. gadam).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://zinas.nra.lv/latvija/19682-raimonds-pauls-aiziet-no-jauna-vilna.htm|title=Raimonds Pauls aiziet no &quot;Jaunā viļņa&quot;|date=2010-03-30|work=NRA.lv}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
Lai gan [[Latvijas PSR]] laikā R. Pauls nebija [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] biedrs, laikā no 1985. līdz 1989. gadam bija [[Latvijas PSR Augstākā Padome|LPSR Augstākās Padomes]] deputāts. Pēdējos Latvijas PSR pastāvēšanas gados viņš kļuva par [[Latvijas Kultūras ministrs|kultūras ministru]] [[Vilnis Edvīns Bresis|Viļņa Edvīna Breša]] [[Breša Ministru padome|vadītajā Ministru padomē]]. 1989. gadā ievēlēts [[PSRS Tautas deputātu padome|PSRS Tautas deputātu padomē]] kā [[Latvijas Tautas fronte]]s kandidāts. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s kļuva par kultūras ministru arī [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa]] valdībā (1990—1993). 1992. gadā ar R. Paula rīkojumu tika slēgts [[Ādolfs Šapiro|Ādolfa Šapiro]] vadītais [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātris]].

1993. gadā R. Pauls iesaistījās partijā &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; un ieņēma kultūras ministra amatu [[Birkava Ministru kabinets|Valda Birkava valdībā]]. Pēc pilnvaru beigām kļuva par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Guntis Ulmanis|Gunta Ulmaņa]] padomnieku kultūras jautājumos. 1998. gadā piedalījās [[Jaunā partija|Jaunās partijas]] dibināšanā un kļuva par partijas pirmo priekšsēdētāju līdz 2000. gadam,&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; no tās [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]. 1999. gadā R. Pauls [[1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|kandidēja uz Latvijas Valsts prezidenta amatu]], bet pēc pirmās kārtas balsojuma atteicās kandidēt otrajā kārtā (par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenti]] kļuva [[Vaira Vīķe-Freiberga]]).

2002. gadā R. Pauls mainīja politisko piederību un [[8. Saeima|8. Saeimā]] tika [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] no [[Tautas partija]]s. 8. Saeimas darbības laikā debatēs no Saeimas tribīnes piedalījās tikai vienu reizi. [[9. Saeimas vēlēšanas|Ievēlēts]] arī [[9. Saeima|9. Saeimā]], kuras pēdējā darbības gadā neveica pārreģistrāciju Tautas partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/lat/politics/hot/pauls-nav-parregistrejies-tp-noguris-no-politiskajam-intrigam|title=Pauls nav pārreģistrējies TP; noguris no politiskajām intrigām|date=2010-02-26|work=Diena}}&lt;/ref&gt; [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] R. Pauls vairs nekandidēja un līdz ar [[9. Saeima]]s pilnvaru beigām pārtrauca politisko darbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www2.la.lv/lat/sodienas_zinas/?doc=9028|title=10.Saeimas vēlēšanās vairs nestartēs tikai 13 no pašreizējiem parlamentāriešiem|date={{dat|2010|10|03|SK}}|work=NRA}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks]] (1967)
* [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1977)
* [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks]] (1985)
* [[Lielā Mūzikas balva]] (1994, 2000)
* III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995)
* II šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2016)
* [[Atzinības krusts]] (2008)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/lacplesa-diena-valsts-augstakos-apbalvojumus-sanems-ari-divi-liepajnieki-22897|title=Lāčplēša dienā valsts augstākos apbalvojumus saņems arī divi liepājnieki|publisher=liepajniekiem.lv|accessdate={{dat|2016|1|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Japāna]]s Uzlecošās saules ordenis ar Zelta stariem un kakla lentu (2020)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/japanas-valdiba-raimondam-paulam-pieskir-uzlecosas-saules-ordeni-un-zelta-starus-ar-kakla-lentu.a380296/|title=Japānas valdība Raimondam Paulam piešķir Uzlecošās Saules ordeni un Zelta starus ar kakla lentu|last=|first=|website=[[lsm.lv]]|access-date=2020-11-04|date=2020-11-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Albumi (nozīmīgākie) ===
{{div col|3}}
* &quot;[[Tev, mana labā]]&quot; (1969)
* &quot;[[Tik dzintars vien]]&quot; (1970)
* &quot;[[Teic, kur zeme tā (albums)|Teic, kur zeme tā]]&quot; (1971)
* &quot;[[Kurzeme (albums)|Kurzeme]]&quot; (1972)
* &quot;[[Jūras balss]]&quot; (1974)
* &quot;[[Nekal mani gredzenā]]&quot; (1975)
* &quot;Melodija, improvizācija, ritms&quot; (1975)
* &quot;[[Laternu stundā]]&quot; (1976)
* &quot;[[Priekšnojauta]]&quot; (1977)
* &quot;[[Naktsputni]]&quot; (1978)
* &quot;[[Māsa Kerija (mūzikls)|Māsa Kerija]]&quot; (1979)
* &quot;[[Trīs runči (albums)|Trīs runči]]&quot; (1979/1994)
* &quot;[[Šerloks Holmss (mūzikls)|Šerloks Holmss]]&quot; (1980)
* &quot;Mans ceļš&quot; (1980)
* &quot;[[Sapņu pīpe (albums)|Sapņu pīpe]]&quot; (1982)
* &quot;У нас в гостях Маэстро&quot; (1982)
* &quot;Es bij' puika&quot; (1983)
* &quot;[[Nāc pie puikām! (albums)|Nāc pie puikām!]]&quot; (1983)
* &quot;In the mood of Raimonds Pauls&quot; (1984)
* &quot;Диалог&quot; (1984)
* &quot;[[Dubultslazds]]&quot; (mūzika kinofilmai) (1985)
* &quot;[[Iekod pirkstā]]&quot; (&quot;Estrādes dziesmas&quot;, 1985)
* &quot;[[Pie vecās ziņģes]]&quot; (1986)
* &quot;Melnais kliedziens&quot; (1986)
* &quot;Mazais ganiņš&quot; (1988)
* &quot;Depresija&quot; (mūzika kinofilmai) (1991)
* &quot;Meža gulbji&quot; (1995)
* &quot;Čaka ielas dziesmas&quot; (1999)
* &quot;Liec galvu krusta priekšā&quot; (2000)
* &quot;Nekur nav tik labi kā mājās&quot; (2001)
* &quot;Šūpoles&quot; (2002)
* &quot;Lecam pa vecam, lecam pa jaunam&quot; (2003)
* &quot;Vīna dvēsele&quot; (2004)
* &quot;Zili brīnumi&quot; (2005)
* &quot;Mana privātā dzīve&quot; (2005)
* &quot;Pasaule ir skaista&quot; (2006)
* &quot;Caur rozā brillēm&quot; (2010)
* &quot;Lidojums ar gaisa balonu&quot; (2013)
* &quot;Latvijas čigānu motīvi&quot; (2014)
* &quot;Ziemassvētku albums&quot; (2014)
* &quot;Melns ar baltu&quot; (2014)
{{div col end}}

=== EP (mazās skaņuplates) ===
* [[No cikla &quot;Iespaidi&quot;]] (1966, džeza trio)
* &quot;[[Tev, mana labā|Zilie lini]]&quot; (1970, M. Vilcāne, O. Grinbergs, N. Bumbiere)
* &quot;[[Dziesmas ar tautasdziesmu vārdiem]]&quot; (1971, Z. Romanovskis, M. Vilcāne, O. Grinbergs)
* &quot;[[Manai dzimtenei]]&quot; (1973, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
* &quot;[[Jūras balss|Estrādes dziesmas ar Jāņa Petera vārdiem]]&quot; (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
* &quot;[[Jūras balss]]&quot; (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
* &quot;[[Jūras balss|Ai dundur-dundur-dun-dun-dun]]&quot; (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
* &quot;[[Dāvana vientuļai sievietei#Filmas mūzikas albums|Dāvana vientuļai sievietei]]&quot; (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
* &quot;Īsa pamācība mīlēšanā&quot; (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
* &quot;[[Joku dziesmas|Tā es tevi mīlēšu]]&quot; (1975, N. Bumbiere, V. Lapčenoks, O. Grinbergs)
* &quot;[[Joku dziesmas]]&quot; (1975, N. Bumbiere &amp; V. Lapčenoks)
* &quot;[[Joku dziesmas|Dresleriāna]]&quot; (1977, &quot;Modo&quot;)
* &quot;Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks&quot; (1978, &quot;Vecais mežsargs&quot;)
* &quot;Dziesmas bērniem&quot; (1981, E. Dārziņa mūz. vsk. zēnu koris)
* &quot;Baltās dziesmas&quot; (1983, &quot;Dzeguzīte&quot;)

== Mūzika kinofilmām, televīzijas filmām un uzvedumiem ==
{{div col|2}}
* &quot;[[Nekur vairs nav jāiet]]&quot;, rež. [[Gunārs Piesis]] (1963);
* &quot;[[Līdz rudenim vēl tālu]]&quot;, rež. [[Aloizs Brenčs]] (1964);
* &quot;[[235 000 000]]&quot;, rež. [[Uldis Brauns]] (1967);
* &quot;[[Līvsalas zēni]]&quot;, rež. [[Ēriks Lācis]], [[Jānis Streičs]] (1969);
* &quot;[[Vella kalpi]]&quot;, rež. [[Aleksandrs Leimanis]] (1970);
* &quot;[[Klāvs — Mārtiņa dēls]]&quot;, rež. [[Oļģerts Dunkers]] (1970);
* &quot;Vecītis&quot;, rež. [[Arnolds Burovs]] (1970);
* &quot;[[Tauriņdeja]]&quot;, rež. Oļģerts Dunkers (1971);
* &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot;, rež. Aleksandrs Leimanis (1972);
* &quot;[[Lielais dzintars (filma)|Lielais dzintars]]&quot;, rež. Aloizs Brenčs (1972);
* &quot;[[Dāvana vientuļai sievietei]]&quot;, rež. Ēriks Lācis (1973);
* &quot;[[Melnā vēža spīlēs]]&quot;, rež. Aleksandrs Leimanis (1975);
* &quot;Četri pavasari&quot;, rež. [[Rolands Kalniņš]] (1975);
* &quot;[[Mans draugs — nenopietns cilvēks]]&quot;, rež. Jānis Streičs (1975);
* &quot;[[Robina Huda bultas]]&quot;, rež. Sergejs Tarasovs (1975);
* &quot;[[Nāve zem buras]]&quot;, rež. [[Ada Neretniece]] (1976);
* &quot;[[Zem apgāztā mēness]]&quot;, rež. Ēriks Lācis (1977);
* &quot;[[Kļūstiet mana sievasmāte!]]&quot;, rež. Kārlis Mārsons (1977);
* &quot;[[Dāvanas pa telefonu]]&quot;, rež. Aloizs Brenčs (1977);
* &quot;Raimonds Pauls&quot;, rež. Laima Žurgina (1977);
* &quot;Jo pliks, jo traks&quot;, rež. Lilija Daugaviete (1977);
* &quot;[[Aiz stikla durvīm]]&quot;, rež. Oļģerts Dunkers (1978);
* &quot;[[Teātris (filma)|Teātris]]&quot;, rež. Jānis Streičs (1978);
* &quot;Skumjš stāsts par Keriju&quot;, rež. [[Ansis Bērziņš]] (1978);
* &quot;[[Atklātā pasaule]]&quot;, rež. Aleksandrs Leimanis (1979);
* &quot;[[Nepabeigtās vakariņas]]&quot;, rež. Jānis Streičs (1979);
* &quot;[[Cīrulīši (filma)|Cīrulīši]]&quot;, rež. Oļģerts Dunkers (1980);
* &quot;[[Spāņu variants]]&quot;, rež. Ēriks Lācis (1980);
* &quot;Ielu mūzika&quot; (1980);
* &quot;Disko ēna&quot;, rež. Ligita Viduleja (1980);
* &quot;[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]&quot;, rež. Jānis Streičs (1981);
* &quot;[[Ilgais ceļš kāpās]]&quot;, rež. Aloizs Brenčs (1981);
* &quot;Divas dienas decembra sākumā&quot;, rež. Boriss Ivčenko (1981);
* &quot;[[Lietus blūzs]]&quot;, rež. Oļģerts Dunkers (1982);
* &quot;[[Īsa pamācība mīlēšanā]]&quot;, rež. [[Imants Krenbergs]] (1982);
* &quot;[[Strēlnieku zvaigznājs]]&quot;, rež. [[Juris Podnieks]] (1982);
* &quot;[[Sapnis (filma)|Sapnis. Cikls &quot;Čapliniāna&quot;]]&quot;, rež. Arnolds Burovs (1983);
* &quot;[[Pēdējā lapa|Pēdējā lapa. Cikls &quot;Čapliniāna&quot;]]&quot;, rež. Arnolds Burovs (1984);
* &quot;Jaunākais no brāļiem&quot;, rež. Viktors Turovs (1984);
* &quot;[[Dubultslazds]]&quot;, rež. Aloizs Brenčs (1985);
* &quot;[[Maestro bez frakas]]&quot;, rež. [[Ivars Seleckis]] (1985);
* &quot;Princese un puma. Cikls &quot;Čapliniāna&quot;&quot;, rež. Arnolds Burovs (1986);
* &quot;[[Depresija (filma)|Depresija]]&quot;, rež. Aloizs Brenčs (1991);
* &quot;[[Duplets (filma)|Duplets]]&quot;, rež. Aloizs Brenčs (1992);
* &quot;Rīga — Baltijas pērle&quot;, rež. Ilgvars Cēris (1995);
* &quot;Apburtais loks&quot;, rež. Imants Brils (1995);
* &quot;[[Likteņdzirnas]]&quot;, rež. Jānis Streičs (1997);
* &quot;[[Bēgums (filma)|Bēgums]]&quot;, rež. [[Ivars Zviedris]] (2009);
* &quot;Raganu mēnesis&quot;, rež. Una Celma (2012);
* &quot;Tantiņas&quot;, rež. Aleksandrs Kananovičs (2014);
* &quot;Romeo n' Džuljeta&quot;, rež. [[Māris Martinsons]] (2015);
* &quot;[[Homo novus (filma)|Homo novus]]&quot;, rež. [[Anna Viduleja]] (2018)
{{div col end}}

== Mūzikli, baleti, mūzika teātra un radio izrādēm, koncertuzvedumi ==
{{div col|2}}
* [[Pēteris Pētersons]] &quot;Man trīsdesmit gadu&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], rež. [[Alfrēds Jaunušans]] (1962.04.26.);
* V. Andrijevičs, S. Prokofjeva &quot;Saslauku vecis&quot; [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātrī]], rež. [[Arnolds Burovs]] (krievu trupā 1962.05.20.; latviešu trupā 1964.11.22.);
* [[Bruno Saulītis]] &quot;Četri muzikanti&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Arnolds Burovs (latviešu trupā 1963.03.29.; krievu trupā 1963.05.05.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Miks un Dzilna&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1963.05.09.);
* Baleta viencēliens &quot;Kubas melodijas&quot; [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā un baletā]], horeogr. Valentīns Bļinovs (1963.09.23.);
* Kārlis Vitlingers &quot;Cilvēks no zvaigznes&quot; [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātrī]], rež. I. Sekirins (1963.10.26.);
* [[Vilis Lācis]] &quot;Juris Indrups&quot; (&quot;Senču aicinājums&quot;) Latvijas Nacionālajā teātrī, insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Kārlis Pamše]] (1964.02.27.);
* [[Ilze Indrāne]] &quot;Lazdu laipa&quot; [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātrī]], rež. Osvalds Krēsliņš (1964.03.13.);
* Leonīds Maļugins &quot;Mazuļi&quot; Jaunatnes teātrī (1964.05.01.);
* Tatjana Gabe &quot;Alvas gredzeni&quot; Jaunatnes teātrī, rež. [[Arnolds Liniņš]] (1964.05.15.);
* Grigorijs Kanovičs &quot;Lai viņš iet prom&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Mihails Kublinskis]] (1965.01.22.);
* [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] &quot;Buratino piedzīvojumi&quot; Jaunatnes teātrī, rež. Nikolajs Šeiko (1965.12.30.);
* Edvards Radzinskis &quot;Filma top...&quot; [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], rež. Pēteris Pētersons (1966.03.11.);
* Konstantīns Treņovs &quot;Ļubova Jarovaja&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis (1966.11.10.);
* [[Tīna Hercberga]], Pāvils Šenhofs, Gunārs Priede &quot;Interlellis — 67&quot; Latvijas Leļļu teātrī (1967.04.08.);
* Zbigņevs Popravskis &quot;Runčuks Punčuks&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (latviešu trupā 1968.09.20.; krievu trupā 1968.11.03.);
* [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Velniņi&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1969.11.23.);
* Jans Viļkovskis, Jans Osņica &quot;Ginjols Parīzē&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1971.09.26.);
* Rūdolfs Blaumanis &quot;Īsa pamācība mīlēšanā&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš (1973.06.04.);
* [[Harijs Gulbis]] &quot;Silta, jauka ausainīte&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1973.06.09.);
* Ričards Brinslijs Šeridans &quot;Atjautīgā aukle&quot; Dailes teātrī, rež. Aleksandrs Viļkins (1974.11.28.);
* [[Henriks Ibsens]] &quot;[[Brands]]&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš (1975.09.25.);
* [[Pauls Putniņš]] &quot;Šausmas, Janka sācis jau domāt…&quot; Dailes teātrī, rež. Tīna Hercberga (1976.01.13.);
* Vladilens Lando &quot;Jums, vecāki!&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. insc. Pāvils Šenhofs (1976.02.19.);
* [[Anna Brigadere]] &quot;Pāri, kas dabonas&quot; (&quot;Lielais loms&quot;) [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Rīgas Operetes teātrī]], rež. [[Marga Tetere]] (1977.09.02., atjaunojums 1987.06.16.);
* Vladimirs Livšics, Irina Kačanova &quot;Noslēpumainais hipopotams&quot; Sanktpēterburgas Lielajā leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1977);
* Lidija Suharevska, Jeļena Jakuškina &quot;Cerību balle&quot; Latvijas Radioteātrī, rež. [[Ints Burāns]] (1978);
* Jevgeņija Žukovska, Miriama Astrahaņa &quot;Pifa piedzīvojumi&quot; Latvijas Radioteātrī, rež. Tīna Hercberga (1978);
* Teodors Dreizers &quot;Māsa Kerija&quot; Rīgas Operetes teātrī, rež. Kārlis Pamše (latviešu trupā 1979.02.21.; krievu trupā 1979.05.25.);
* Baleta miniatūra &quot;Vitrāžas&quot; Latvijas Nacionālajā operā un baletā, horeogr. [[Aleksandrs Lembergs]] (1979.10.29.);
* Baleta miniatūra &quot;Ritmi, ritmi, ritmi&quot; Latvijas Nacionālajā operā un baletā, horeogr. Aleksandrs Lembergs (1979.10.29.);
* [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets &quot;[[Šerloks Holmss]]&quot; Dailes teātrī, rež. [[Kārlis Auškāps]] (1979.11.03.);
* Vladimirs Livšics, Irina Kačanova &quot;Noslēpumainais hipopotams&quot; Gdaņskas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1979);
* Ferdinands Brukners &quot;Elizabete, Anglijas karaliene&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš, rež. [[Aina Matīsa]] (1980.06.20.);
* [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Džons Neilands&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1982.02.27.);
* Gunārs Pelēkais &quot;Nāc pie puikām!&quot; (pēc Edmunda Ņizjurska stāsta) Rīgas Operetes teātrī, rež. [[Oļģerts Dunkers]] (latviešu trupā 1982.06.09.; krievu trupā 1983.05.15.);
* [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mucenieks un muceniece&quot; Latvijas Radioteātrī, rež. [[Māra Ķimele]] (1983);
* Marti Larni &quot;Ceturtais skriemelis&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (krievu trupā 1985.02.23.; latviešu trupā 1985.06.21.);
* [[Leons Briedis]] &quot;Ir jāņem viena balta zoss&quot; Latvijas Radioteātrī, rež. Viktors Zvaigzne (1986);
* [[Ērihs Kestners]] &quot;Emīls un Berlīnes zēni&quot; Latvijas Radioteātrī, rež. [[Vera Singajevska]] (1986);
* Jānis Jurkāns &quot;Vella būšana&quot; Rīgas Operetes teātrī, rež. Romāns Grabovskis (1987.02.18.);
* Pēteris Pētersons &quot;Tikai muzikants&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Pēteris Pētersons (1987.05.23.);
* Latviešu tautasdziesmu koncertuzvedums &quot;Ķekatas&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1991.11.15.);
* [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēvs]] &quot;Vella kalpi&quot; Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš, [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] (1991.11.17.);
* Laimonis Purs &quot;Kaķīša dzirnavas&quot; (pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] pasakas motīviem) Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1993.10.23.);
* [[Vizma Belševica]] &quot;Visi koki Dieva doti&quot; ([[Ausma Kantāne|Ausmas Kantānes]] monoizrāde) Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1994.05.08.);
* Raimonds Pauls, [[Māra Zālīte]] &quot;Meža gulbji&quot; (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas) Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1995.11.15.);
* [[Dzidra Rinkule-Zemzare]] &quot;Kā ruksītis ciemos gāja&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1996);
* Vladimirs Livšics, Irina Kačanova &quot;Noslēpumainais hipopotams&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1997.09.20.);
* Teodors Dreizers &quot;Māsa Kerija&quot; Rīgas Krievu teātrī, rež. Genadijs Trostjaņckis (2000.03.04.);
* Raimonds Pauls, [[Guntars Račs]] &quot;Leģenda par Zaļo Jumpravu&quot; Dailes teātrī, rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]] (2000.06.10.);
* [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] &quot;[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (2000.09.24.);
* [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Īsa pamācība mīlēšanā&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (2001.09.02.);
* [[Emils Zolā]] &quot;[[Dāmu paradīze]]&quot; [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]], rež. [[Valdis Lūriņš]] (2001.12.15.);
* Pēc [[Federiko Fellīni]], Tulio Pinelli un Enio Flaiano kinoscenārija &quot;Kabīrijas naktis&quot; Rīgas Krievu teātrī, rež. Alla Sigalova (2002.10.26.);
* [[Antons Čehovs]] &quot;Kaija&quot; Rīgas Krievu teātrī, rež. Pēters Šteins (2003.10.10.);
* Pēc Federiko Fellīni, Tulio Pinelli un Enio Flaiano kinoscenārija &quot;Kabīrijas naktis&quot; A. Puškina Maskavas drāmas teātrī, rež. Alla Sigalova (2004.03.19.);
* Jānis Jurkāns, [[Dž. Dž. Džilindžers]] &quot;Melanholiskais valsis&quot; Dailes teātrī, rež. Dž.Dž.Džilindžers (2005.02.18.);
* Raimonds Pauls, Māra Zālīte &quot;Meža gulbji&quot; Dailes teātrī, rež. Valdis Liepiņš, [[Rēzija Kalniņa]] (2005.09.16.);
* [[Albērs Kamī]] &quot;Kaligula&quot; Dailes teātrī, rež. Dž.Dž.Džilindžers (2005.10.14.);
* [[Austra Skujiņa]] &quot;Vieglprātīgā sirds&quot; [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātrī]], rež. Harijs Petrockis (2005.10.28.);
* Guntars Račs &quot;Muļķīši un televizors&quot; Latvijas Radioteātrī, rež. Daila Martinsone (2005);
* [[Ādolfs Alunāns]], [[Jānis Peters]] &quot;Draudzes bazārs&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Edmunds Freibergs]] (2006.09.14.);
* Raimonds Pauls, Jānis Peters &quot;Cits Šerloks Holmss&quot; (pēc Artura Konana Doila darbu motīviem) Dailes teātrī, rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] (2006.12.04.);
* [[Kārlis Anitens]] &quot;Dāvana mūsdienu sievietei&quot; Muzikālā teātra 7 brīvdabas izrāde, rež. [[Voldemārs Šoriņš]] (2007.07.13.);
* [[Brāļi Kaudzītes]] &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Viesturs Kairišs]] (2007.09.13.);
* Vjačeslavs Verbins &quot;Odesa, burvīgā pilsēta...&quot; (pēc [[Īzaks Bābels|Īzaka Bābela]] stāstu motīviem) Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Vladimirs Zolotars (2007.09.29.);
* [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams &quot;Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Kārlis Auškāps, [[Laila Kirmuška]] (2008.03.29.);
* Raimonds Pauls, Jānis Peters &quot;Kerija. Retrospekcija&quot; (pēc Teodora Dreizera romāna) Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Gaļina Poliščuka]] (2008.05.22.);
* Raimonds Pauls, Jānis Peters &quot;Nāc pie puikām!&quot; (pēc Edmunda Ņizjurska stāsta) Latvijas Leļļu teātrī, rež. Valdis Pavlovskis (2008.11.28.);
* &quot;Ja tevis nebūtu. Kabīrija Raimonda Paula melodijās&quot; (pēc Federiko Fellīni filmas motīviem) Teātra Observatorijā, rež. Gaļina Poliščuka (2009.04.30.);
* &quot;Sapnis par Brodveju&quot; ([[Dita Lūriņa|Ditas Lūriņas]] muzikālā programma; 1. daļa — &quot;Kabīrijas naktis&quot;) Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Valdis Lūriņš (2009.05.26.);
* &quot;Gan jau atvērsies sirds…:)&quot; (Rēzijas Kalniņas muzikālā programma) Dailes teātrī (2010.01.12.);
* Raimonds Pauls, [[Inga Ābele]], [[Liāna Langa]] &quot;Leo. Pēdējā bohēma&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs, [[Ināra Slucka]] (2010.09.23.);
* [[Jevgēņijs Jevtušenko]], Marina Smislova &quot;Atgriešanās mīlestībā&quot; Sanktpēterburgas teātrī &quot;Baltijskij dom&quot;, rež. Gaļina Poliščuka (2011.09.09.);
* [[Alberts Kronenbergs]] &quot;Mazais ganiņš&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Valdis Pavlovskis (2011.09.23.);
* Raimonds Pauls, Evita Mamaja, Leons Briedis &quot;Marlēna&quot; Dailes teātrī, rež. [[Inese Mičule]] (2011.11.26.);
* Mērija Meipsa-Dodža &quot;[[Sudraba slidas]]&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (2011.12.08.);
* Emils Zolā &quot;Dāmu paradīze&quot; Daugavpils teātrī, rež. [[Oļegs Šapošņikovs]] (2012.03.31.);
* Ādolfs Alunāns &quot;Džons Neilands&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (2012.06.10.);
* [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], Jānis Peters &quot;Trubadūrs uz ēzeļa&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Valdis Lūriņš (2013.04.24.);
* Sergejs Plotovs &quot;Viss par Pelnrušķīti&quot; Maskavas &quot;Mūzikla teātrī&quot;, rež. Oļegs Gluškovs (2014.10.22.);
* Rūdolfs Blaumanis &quot;Īsa pamācība mīlēšanā&quot; Daugavpils teātrī, rež. Oļegs Šapošņikovs (2014.10.23.);
* Aleksejs Ščerbaks &quot;Spoks no Kentervilas&quot; (pēc [[Oskars Vailds|Oskara Vailda]] stāsta) Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Igors Koņajevs (2016.01.30.);
* Igors Koņajevs, Jeļena Sigova &quot;Šerloks Holmss&quot; (pēc Artura Konana Doila darbu motīviem) Sanktpēterburgas teātrī &quot;Baltijskij dom&quot;, rež. Igors Koņajevs (2016.05.20.);
* &quot;Meitene kafejnīcā&quot; (muzikālas fantāzijas ar Austras Skujiņas dzeju) Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. [[Jakovs Rafalsons]] (2017.05.29.);
* Zeiboltu Jēkabs &quot;Ūdens burbuļi&quot; Latvijas Radioteātrī, rež. Edmunds Freibergs (2017);
* Vizma Belševica, Kārlis Anitens &quot;Sadegusi balss&quot; Latvijas Radioteātrī, rež. Irēna Cērmane (2018.03.30.);
* Pēteris Pētersons &quot;Man 30 gadu&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Ināra Slucka (2018.05.24.)
{{div col end}}

== Dziesmas ==

{{pamatraksts|Raimonda Paula dziesmas}}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|4|699}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lmic&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=318&amp;profile=1|title=Raimonds Pauls|publisher=Latvijas Mūzikas informācijas centrs|accessdate={{dat|2016|1|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190110133721/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=318&amp;profile=1}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lcb&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lcb.lv/dziesmotalatgale/?cat=2010&amp;rub=1&amp;id=80|title=Raimonds Pauls|work=Dziesmotā Latgale|publisher=Latgales Centrālā bibliotēka|accessdate={{dat|2016|1|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā mājaslapa|http://www.raimondspauls.lv}}
* [https://www.filmas.lv/person/360/ Raimonds Pauls] filmas.lv
{{aktieru ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = Raimonds Pauls&lt;br /&gt;&lt;small&gt;kā LPSR kultūras ministrs&lt;/small&gt; | virsraksts = [[Latvijas Republikas kultūras ministrs]] | periods = {{dat|1990|5|16|N}} — {{dat|1993|09|20|N}} | pēc = [[Jānis Dripe]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;kā Latvijas kultūras valsts ministrs&lt;/small&gt; }}
{{kastes beigas}}

{{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}}
{{Navboxes
| title = Latvijas parlaments
| list  = 
{{9. Saeima}}
{{8. Saeima}}
{{7. Saeima}}
}}
{{Latvijas kultūras kanons}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pauls, Raimonds}}
[[Kategorija:1936. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Raimonds Pauls| ]]
[[Kategorija:Jaunās partijas politiķi]]
[[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras ministri]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas apgabaliem]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:8. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latviešu komponisti]]
[[Kategorija:Latvijas pianisti]]
[[Kategorija:Jaunais vilnis]]
[[Kategorija:Rīgas 41. vidusskolas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie mākslas darbinieki]]
[[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]</text>
      <sha1>kywrzby0ft7k8sb8lid7rrtobirlyb0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3658932</id>
      <parentid>3658923</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:28:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Roberts Briška|Roberts Briška]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30755" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Ojārs Raimonds Pauls
| vārds_orģ = 
| attēls = Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Raimonds Pauls.jpg
| att_izm = 
| apraksts = Raimonds Pauls 2010. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[Latvijas Republikas kultūras ministrs]]
| term_sākums = {{dat|1990|5|16|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|1993|9|20|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = Raimonds Pauls{{efn|Latvijas PSR kultūras ministrs}}
| pēctecis = [[Jānis Dripe]]{{efn|Latvijas kultūras valsts ministrs}}
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1936|1|12}}
| dzim_vieta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = * [[Jaunā partija]] &lt;small&gt;(1998—2002)&lt;/small&gt;
* [[Tautas partija]] &lt;small&gt;(2002—2010)&lt;/small&gt;
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Svetlana Paula
| bērni = Anete Paula
| profesija = komponists, pianists, politiķis
| alma_mater = [[Latvijas Valsts konservatorija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = {{notelist}}
| citas_daļas1 = {{Mūzikas izpildītāja infokaste
|embed            = yes
|Fons             = personāls
|Instrumenti      = [[klavieres]], [[akordeons]]
|Žanrs            = [[akadēmiskā mūzika]], [[popmūzika]], [[šlāgermūzika]], [[džezs]]
|Gadi             = 1956—pašlaik
|Izdevējkompānija = [[Mikrofona Ieraksti]]
|Darbojies_arī    = [[Rīgas estrādes sekstets]], [[Rīgas estrādes orķestris]], [[Modo]], [[Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestris]]
|Mlapa            = {{URL|http://www.raimondspauls.lv}}
|Dzimums          = V
}}
}}
'''Ojārs Raimonds Pauls''' (dzimis {{dat|1936|1|12}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[komponists]], [[pianists]], [[politika|politiķis]], bijis vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. R. Pauls ir viens no visu laiku populārākajiem [[Latvija]]s komponistiem, viņš ir rakstījis mūziku tādiem izpildītājiem kā [[Viktors Lapčenoks]] un [[Nora Bumbiere]], [[Ojārs Grinbergs]] un [[Margarita Vilcāne]], [[Valērijs Ļeontjevs]], [[Laima Vaikule]], grupām &quot;[[Credo (grupa)|Credo]]&quot; un &quot;[[Remix]]&quot;. R. Pauls ir sarakstījis mūziku vairākiem mūzikliem, 3 baleta izrādēm, vairāk nekā 50 filmām, no kurām slavenākās ir &quot;[[Vella kalpi]]&quot;, &quot;[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]&quot;, &quot;[[Dāvana vientuļai sievietei]]&quot;, &quot;[[Teātris (filma)|Teātris]]&quot;, &quot;[[Ilgais ceļš kāpās]]&quot; u.c., kā arī daudzām teātra izrādēm. R. Paula dziesmas 11 reizes ir uzvarējušas [[Mikrofona aptauja|Mikrofona dziesmu aptaujā]]. 1985. gadā piešķirts [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks|PSRS Tautas skatuves mākslinieka]] nosaukums. Viņa māsa [[Edīte Paula-Vīgnere]] ir tekstilmāksliniece. Kopš 1992. gada ir [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda loceklis.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Biogrāfija ==
Dzimis 1936. gadā kā Ojārs Raimonds Pauls [[Iļģuciems|Iļģuciema]] fabrikas stiklapūtēju meistara un viņa sievas mājsaimnieces ģimenē. Mācījās Rīgas Mūzikas institūta muzikālajā bērnu dārzā, 1943. gadā iestājās [[Rīgas pilsētas Spilves pamatskola|Rīgas pilsētas Spilves pamatskolā]].
No 1946. gada Raimonds līdztekus mācījās arī [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]], 1949. gadā viņš beidza 7. pamatskolu un turpmāk mācījās vienīgi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā.&lt;ref name=&quot;lmic&quot; /&gt;

No 1953. līdz 1958. gadam studēja [[Latvijas Valsts konservatorija]]s [[Hermanis Brauns|Hermaņa Brauna]] klavieru klasē,&lt;ref name=&quot;lcb&quot; /&gt; vēlāk pie profesora [[Jānis Ivanovs|Jāņa Ivanova]] apguva kompozīciju (1962—1965).&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

No 1964. līdz 1971. gadam R. Pauls bija [[Rīgas estrādes orķestris|Rīgas estrādes orķestra]] mākslinieciskais vadītājs un diriģents. 1968. gadā kļuva par [[Latvijas Komponistu savienība]]s biedru.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

Pateicoties LPSR kultūras ministram [[Vladimirs Kaupužs|Vladimiram Kaupužam]], [[Raimonda Paula dziesmas]] ienāca [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu svētku]] repertuārā ar 1970. gadu. Lai arī R. Pauls par V. Kaupužu ir krietni jaunāks, viņi sadraudzējas. V. Kaupužs nolēmis ar R. Paulu &quot;draudzīgā reizē&quot; parunāt par &quot;kaut ko priekš Dziesmu svētkiem.&quot; Bet R. Pauls atbildējis ar humoru: &quot;Zini, man tās latviskās vēršu cīņas ne īpaši patīk.&quot; Tad Kultūras ministrija izdomājusi paņemt R. Paula dziesmu &quot;Liepājai&quot; un pielāgot Dziesmu svētku vīru korim. &quot;Bez Paula ziņas. Un tā varēja notikt tikai padomju laikos!&quot; uzsver V. Kaupužs. Pārveidojums nosaukts par &quot;Manai pilsētai&quot;. &quot;Pauls ar skepsi atnāca uz mēģinājumiem, bet aranžējums bija tik ļoti veiksmīgs, tauta Paulu mīlēja, ka viņš piedzīvoja neiedomājamu triumfu!&quot; Uz Dziesmu svētku simtgadi 1973. gadā R. Pauls jau uzrakstīja oriģinālu dziesmu ar [[Jānis Peters|Jāņa Petera]] vārdiem &quot;Manai dzimtenei&quot;. &quot;Tā kļuva tik populāra! Lielais kopkoris to atkārtoja divas vai trīs reizes,&quot; atceras V. Kaupužs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/lai-dirigenti-miera-un-dalibniekiem-neapniktu-609143|title=Lai diriģenti mierā un dalībniekiem neapniktu|last=GRĪNUMA|first=ILZE|website=www.diena.lv|access-date=2020-11-17|date=2008-06-07}}&lt;/ref&gt;

No 1972. līdz 1978. gadam R. Pauls vadīja vokāli instrumentālo ansambli &quot;[[Modo]]&quot;. Pēc tam līdz 1982. gadam bija diriģents [[Latvijas Radio]] un televīzijas vieglās un džeza mūzikas orķestrī, no 1982. līdz 1988. gadam Latvijas Radio mūzikas raidījumu redakcijas galvenais redaktors.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

1986. gadā pēc R. Paula iniciatīvas tika izveidots [[Jauno dziedātāju konkurss &quot;Jūrmala&quot;]] un nodibināta [[Lielā Mūzikas balva]]. 1990. gadu vidū bija [[Latvijas Radio]] džeza orķestra &quot;Big bends&quot; mākslinieciskais vadītājs. Viens no 2002. gadā izveidotā jauno mūzikas izpildītāju konkursa &quot;[[Jaunais Vilnis (konkurss)|Jaunais Vilnis]]&quot; idejas autoriem, organizētājiem un žūrijas vadītājiem (līdz 2010. gadam).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://zinas.nra.lv/latvija/19682-raimonds-pauls-aiziet-no-jauna-vilna.htm|title=Raimonds Pauls aiziet no &quot;Jaunā viļņa&quot;|date=2010-03-30|work=NRA.lv}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
Lai gan [[Latvijas PSR]] laikā R. Pauls nebija [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] biedrs, laikā no 1985. līdz 1989. gadam bija [[Latvijas PSR Augstākā Padome|LPSR Augstākās Padomes]] deputāts. Pēdējos Latvijas PSR pastāvēšanas gados viņš kļuva par [[Latvijas Kultūras ministrs|kultūras ministru]] [[Vilnis Edvīns Bresis|Viļņa Edvīna Breša]] [[Breša Ministru padome|vadītajā Ministru padomē]]. 1989. gadā ievēlēts [[PSRS Tautas deputātu padome|PSRS Tautas deputātu padomē]] kā [[Latvijas Tautas fronte]]s kandidāts. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s kļuva par kultūras ministru arī [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa]] valdībā (1990—1993). 1992. gadā ar R. Paula rīkojumu tika slēgts [[Ādolfs Šapiro|Ādolfa Šapiro]] vadītais [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātris]].

1993. gadā R. Pauls iesaistījās partijā &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; un ieņēma kultūras ministra amatu [[Birkava Ministru kabinets|Valda Birkava valdībā]]. Pēc pilnvaru beigām kļuva par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Guntis Ulmanis|Gunta Ulmaņa]] padomnieku kultūras jautājumos. 1998. gadā piedalījās [[Jaunā partija|Jaunās partijas]] dibināšanā un kļuva par partijas pirmo priekšsēdētāju līdz 2000. gadam,&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; no tās [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]. 1999. gadā R. Pauls [[1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|kandidēja uz Latvijas Valsts prezidenta amatu]], bet pēc pirmās kārtas balsojuma atteicās kandidēt otrajā kārtā (par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenti]] kļuva [[Vaira Vīķe-Freiberga]]).

2002. gadā R. Pauls mainīja politisko piederību un [[8. Saeima|8. Saeimā]] tika [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] no [[Tautas partija]]s. 8. Saeimas darbības laikā debatēs no Saeimas tribīnes piedalījās tikai vienu reizi. [[9. Saeimas vēlēšanas|Ievēlēts]] arī [[9. Saeima|9. Saeimā]], kuras pēdējā darbības gadā neveica pārreģistrāciju Tautas partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/lat/politics/hot/pauls-nav-parregistrejies-tp-noguris-no-politiskajam-intrigam|title=Pauls nav pārreģistrējies TP; noguris no politiskajām intrigām|date=2010-02-26|work=Diena}}&lt;/ref&gt; [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] R. Pauls vairs nekandidēja un līdz ar [[9. Saeima]]s pilnvaru beigām pārtrauca politisko darbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www2.la.lv/lat/sodienas_zinas/?doc=9028|title=10.Saeimas vēlēšanās vairs nestartēs tikai 13 no pašreizējiem parlamentāriešiem|date={{dat|2010|10|03|SK}}|work=NRA}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks]] (1967)
* [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1977)
* [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks]] (1985)
* [[Lielā Mūzikas balva]] (1994, 2000)
* III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995)
* II šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2016)
* [[Atzinības krusts]] (2008)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/lacplesa-diena-valsts-augstakos-apbalvojumus-sanems-ari-divi-liepajnieki-22897|title=Lāčplēša dienā valsts augstākos apbalvojumus saņems arī divi liepājnieki|publisher=liepajniekiem.lv|accessdate={{dat|2016|1|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Japāna]]s Uzlecošās saules ordenis ar Zelta stariem un kakla lentu (2020)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/japanas-valdiba-raimondam-paulam-pieskir-uzlecosas-saules-ordeni-un-zelta-starus-ar-kakla-lentu.a380296/|title=Japānas valdība Raimondam Paulam piešķir Uzlecošās Saules ordeni un Zelta starus ar kakla lentu|last=|first=|website=[[lsm.lv]]|access-date=2020-11-04|date=2020-11-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Albumi (nozīmīgākie) ===
{{div col|3}}
* &quot;[[Tev, mana labā]]&quot; (1969)
* &quot;[[Tik dzintars vien]]&quot; (1970)
* &quot;[[Teic, kur zeme tā (albums)|Teic, kur zeme tā]]&quot; (1971)
* &quot;[[Kurzeme (albums)|Kurzeme]]&quot; (1972)
* &quot;[[Jūras balss]]&quot; (1974)
* &quot;[[Nekal mani gredzenā]]&quot; (1975)
* &quot;Melodija, improvizācija, ritms&quot; (1975)
* &quot;[[Laternu stundā]]&quot; (1976)
* &quot;[[Priekšnojauta]]&quot; (1977)
* &quot;[[Naktsputni]]&quot; (1978)
* &quot;[[Māsa Kerija (mūzikls)|Māsa Kerija]]&quot; (1979)
* &quot;[[Trīs runči (albums)|Trīs runči]]&quot; (1979/1994)
* &quot;[[Šerloks Holmss (mūzikls)|Šerloks Holmss]]&quot; (1980)
* &quot;Mans ceļš&quot; (1980)
* &quot;[[Sapņu pīpe (albums)|Sapņu pīpe]]&quot; (1982)
* &quot;У нас в гостях Маэстро&quot; (1982)
* &quot;Es bij' puika&quot; (1983)
* &quot;[[Nāc pie puikām! (albums)|Nāc pie puikām!]]&quot; (1983)
* &quot;In the mood of Raimonds Pauls&quot; (1984)
* &quot;Диалог&quot; (1984)
* &quot;[[Dubultslazds]]&quot; (mūzika kinofilmai) (1985)
* &quot;[[Iekod pirkstā]]&quot; (&quot;Estrādes dziesmas&quot;, 1985)
* &quot;[[Pie vecās ziņģes]]&quot; (1986)
* &quot;Melnais kliedziens&quot; (1986)
* &quot;Mazais ganiņš&quot; (1988)
* &quot;Depresija&quot; (mūzika kinofilmai) (1991)
* &quot;Meža gulbji&quot; (1995)
* &quot;Čaka ielas dziesmas&quot; (1999)
* &quot;Liec galvu krusta priekšā&quot; (2000)
* &quot;Nekur nav tik labi kā mājās&quot; (2001)
* &quot;Šūpoles&quot; (2002)
* &quot;Lecam pa vecam, lecam pa jaunam&quot; (2003)
* &quot;Vīna dvēsele&quot; (2004)
* &quot;Zili brīnumi&quot; (2005)
* &quot;Mana privātā dzīve&quot; (2005)
* &quot;Pasaule ir skaista&quot; (2006)
* &quot;Caur rozā brillēm&quot; (2010)
* &quot;Lidojums ar gaisa balonu&quot; (2013)
* &quot;Latvijas čigānu motīvi&quot; (2014)
* &quot;Ziemassvētku albums&quot; (2014)
* &quot;Melns ar baltu&quot; (2014)
{{div col end}}

=== EP (mazās skaņuplates) ===
* [[No cikla &quot;Iespaidi&quot;]] (1966, džeza trio)
* &quot;[[Tev, mana labā|Zilie lini]]&quot; (1970, M. Vilcāne, O. Grinbergs, N. Bumbiere)
* &quot;[[Dziesmas ar tautasdziesmu vārdiem]]&quot; (1971, Z. Romanovskis, M. Vilcāne, O. Grinbergs)
* &quot;[[Manai dzimtenei]]&quot; (1973, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
* &quot;[[Jūras balss|Estrādes dziesmas ar Jāņa Petera vārdiem]]&quot; (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
* &quot;[[Jūras balss]]&quot; (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
* &quot;[[Jūras balss|Ai dundur-dundur-dun-dun-dun]]&quot; (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
* &quot;[[Dāvana vientuļai sievietei#Filmas mūzikas albums|Dāvana vientuļai sievietei]]&quot; (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
* &quot;Īsa pamācība mīlēšanā&quot; (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
* &quot;[[Joku dziesmas|Tā es tevi mīlēšu]]&quot; (1975, N. Bumbiere, V. Lapčenoks, O. Grinbergs)
* &quot;[[Joku dziesmas]]&quot; (1975, N. Bumbiere &amp; V. Lapčenoks)
* &quot;[[Joku dziesmas|Dresleriāna]]&quot; (1977, &quot;Modo&quot;)
* &quot;Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks&quot; (1978, &quot;Vecais mežsargs&quot;)
* &quot;Dziesmas bērniem&quot; (1981, E. Dārziņa mūz. vsk. zēnu koris)
* &quot;Baltās dziesmas&quot; (1983, &quot;Dzeguzīte&quot;)

== Mūzika kinofilmām, televīzijas filmām un uzvedumiem ==
{{div col|2}}
* &quot;[[Nekur vairs nav jāiet]]&quot;, rež. [[Gunārs Piesis]] (1963);
* &quot;[[Līdz rudenim vēl tālu]]&quot;, rež. [[Aloizs Brenčs]] (1964);
* &quot;[[235 000 000]]&quot;, rež. [[Uldis Brauns]] (1967);
* &quot;[[Līvsalas zēni]]&quot;, rež. [[Ēriks Lācis]], [[Jānis Streičs]] (1969);
* &quot;[[Vella kalpi]]&quot;, rež. [[Aleksandrs Leimanis]] (1970);
* &quot;[[Klāvs — Mārtiņa dēls]]&quot;, rež. [[Oļģerts Dunkers]] (1970);
* &quot;Vecītis&quot;, rež. [[Arnolds Burovs]] (1970);
* &quot;[[Tauriņdeja]]&quot;, rež. Oļģerts Dunkers (1971);
* &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot;, rež. Aleksandrs Leimanis (1972);
* &quot;[[Lielais dzintars (filma)|Lielais dzintars]]&quot;, rež. Aloizs Brenčs (1972);
* &quot;[[Dāvana vientuļai sievietei]]&quot;, rež. Ēriks Lācis (1973);
* &quot;[[Melnā vēža spīlēs]]&quot;, rež. Aleksandrs Leimanis (1975);
* &quot;Četri pavasari&quot;, rež. [[Rolands Kalniņš]] (1975);
* &quot;[[Mans draugs — nenopietns cilvēks]]&quot;, rež. Jānis Streičs (1975);
* &quot;[[Robina Huda bultas]]&quot;, rež. Sergejs Tarasovs (1975);
* &quot;[[Nāve zem buras]]&quot;, rež. [[Ada Neretniece]] (1976);
* &quot;[[Zem apgāztā mēness]]&quot;, rež. Ēriks Lācis (1977);
* &quot;[[Kļūstiet mana sievasmāte!]]&quot;, rež. Kārlis Mārsons (1977);
* &quot;[[Dāvanas pa telefonu]]&quot;, rež. Aloizs Brenčs (1977);
* &quot;Raimonds Pauls&quot;, rež. Laima Žurgina (1977);
* &quot;Jo pliks, jo traks&quot;, rež. Lilija Daugaviete (1977);
* &quot;[[Aiz stikla durvīm]]&quot;, rež. Oļģerts Dunkers (1978);
* &quot;[[Teātris (filma)|Teātris]]&quot;, rež. Jānis Streičs (1978);
* &quot;Skumjš stāsts par Keriju&quot;, rež. [[Ansis Bērziņš]] (1978);
* &quot;[[Atklātā pasaule]]&quot;, rež. Aleksandrs Leimanis (1979);
* &quot;[[Nepabeigtās vakariņas]]&quot;, rež. Jānis Streičs (1979);
* &quot;[[Cīrulīši (filma)|Cīrulīši]]&quot;, rež. Oļģerts Dunkers (1980);
* &quot;[[Spāņu variants]]&quot;, rež. Ēriks Lācis (1980);
* &quot;Ielu mūzika&quot; (1980);
* &quot;Disko ēna&quot;, rež. Ligita Viduleja (1980);
* &quot;[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]&quot;, rež. Jānis Streičs (1981);
* &quot;[[Ilgais ceļš kāpās]]&quot;, rež. Aloizs Brenčs (1981);
* &quot;Divas dienas decembra sākumā&quot;, rež. Boriss Ivčenko (1981);
* &quot;[[Lietus blūzs]]&quot;, rež. Oļģerts Dunkers (1982);
* &quot;[[Īsa pamācība mīlēšanā]]&quot;, rež. [[Imants Krenbergs]] (1982);
* &quot;[[Strēlnieku zvaigznājs]]&quot;, rež. [[Juris Podnieks]] (1982);
* &quot;[[Sapnis (filma)|Sapnis. Cikls &quot;Čapliniāna&quot;]]&quot;, rež. Arnolds Burovs (1983);
* &quot;[[Pēdējā lapa|Pēdējā lapa. Cikls &quot;Čapliniāna&quot;]]&quot;, rež. Arnolds Burovs (1984);
* &quot;Jaunākais no brāļiem&quot;, rež. Viktors Turovs (1984);
* &quot;[[Dubultslazds]]&quot;, rež. Aloizs Brenčs (1985);
* &quot;[[Maestro bez frakas]]&quot;, rež. [[Ivars Seleckis]] (1985);
* &quot;Princese un puma. Cikls &quot;Čapliniāna&quot;&quot;, rež. Arnolds Burovs (1986);
* &quot;[[Depresija (filma)|Depresija]]&quot;, rež. Aloizs Brenčs (1991);
* &quot;[[Duplets (filma)|Duplets]]&quot;, rež. Aloizs Brenčs (1992);
* &quot;Rīga — Baltijas pērle&quot;, rež. Ilgvars Cēris (1995);
* &quot;Apburtais loks&quot;, rež. Imants Brils (1995);
* &quot;[[Likteņdzirnas]]&quot;, rež. Jānis Streičs (1997);
* &quot;[[Bēgums (filma)|Bēgums]]&quot;, rež. [[Ivars Zviedris]] (2009);
* &quot;Raganu mēnesis&quot;, rež. Una Celma (2012);
* &quot;Tantiņas&quot;, rež. Aleksandrs Kananovičs (2014);
* &quot;Romeo n' Džuljeta&quot;, rež. [[Māris Martinsons]] (2015);
* &quot;[[Homo novus (filma)|Homo novus]]&quot;, rež. [[Anna Viduleja]] (2018)
{{div col end}}

== Mūzikli, baleti, mūzika teātra un radio izrādēm, koncertuzvedumi ==
{{div col|2}}
* [[Pēteris Pētersons]] &quot;Man trīsdesmit gadu&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], rež. [[Alfrēds Jaunušans]] (1962.04.26.);
* V. Andrijevičs, S. Prokofjeva &quot;Saslauku vecis&quot; [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātrī]], rež. [[Arnolds Burovs]] (krievu trupā 1962.05.20.; latviešu trupā 1964.11.22.);
* [[Bruno Saulītis]] &quot;Četri muzikanti&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Arnolds Burovs (latviešu trupā 1963.03.29.; krievu trupā 1963.05.05.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Miks un Dzilna&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1963.05.09.);
* Baleta viencēliens &quot;Kubas melodijas&quot; [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā un baletā]], horeogr. Valentīns Bļinovs (1963.09.23.);
* Kārlis Vitlingers &quot;Cilvēks no zvaigznes&quot; [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātrī]], rež. I. Sekirins (1963.10.26.);
* [[Vilis Lācis]] &quot;Juris Indrups&quot; (&quot;Senču aicinājums&quot;) Latvijas Nacionālajā teātrī, insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Kārlis Pamše]] (1964.02.27.);
* [[Ilze Indrāne]] &quot;Lazdu laipa&quot; [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātrī]], rež. Osvalds Krēsliņš (1964.03.13.);
* Leonīds Maļugins &quot;Mazuļi&quot; Jaunatnes teātrī (1964.05.01.);
* Tatjana Gabe &quot;Alvas gredzeni&quot; Jaunatnes teātrī, rež. [[Arnolds Liniņš]] (1964.05.15.);
* Grigorijs Kanovičs &quot;Lai viņš iet prom&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Mihails Kublinskis]] (1965.01.22.);
* [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] &quot;Buratino piedzīvojumi&quot; Jaunatnes teātrī, rež. Nikolajs Šeiko (1965.12.30.);
* Edvards Radzinskis &quot;Filma top...&quot; [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], rež. Pēteris Pētersons (1966.03.11.);
* Konstantīns Treņovs &quot;Ļubova Jarovaja&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis (1966.11.10.);
* [[Tīna Hercberga]], Pāvils Šenhofs, Gunārs Priede &quot;Interlellis — 67&quot; Latvijas Leļļu teātrī (1967.04.08.);
* Zbigņevs Popravskis &quot;Runčuks Punčuks&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (latviešu trupā 1968.09.20.; krievu trupā 1968.11.03.);
* [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Velniņi&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1969.11.23.);
* Jans Viļkovskis, Jans Osņica &quot;Ginjols Parīzē&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1971.09.26.);
* Rūdolfs Blaumanis &quot;Īsa pamācība mīlēšanā&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš (1973.06.04.);
* [[Harijs Gulbis]] &quot;Silta, jauka ausainīte&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1973.06.09.);
* Ričards Brinslijs Šeridans &quot;Atjautīgā aukle&quot; Dailes teātrī, rež. Aleksandrs Viļkins (1974.11.28.);
* [[Henriks Ibsens]] &quot;[[Brands]]&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš (1975.09.25.);
* [[Pauls Putniņš]] &quot;Šausmas, Janka sācis jau domāt…&quot; Dailes teātrī, rež. Tīna Hercberga (1976.01.13.);
* Vladilens Lando &quot;Jums, vecāki!&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. insc. Pāvils Šenhofs (1976.02.19.);
* [[Anna Brigadere]] &quot;Pāri, kas dabonas&quot; (&quot;Lielais loms&quot;) [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Rīgas Operetes teātrī]], rež. [[Marga Tetere]] (1977.09.02., atjaunojums 1987.06.16.);
* Vladimirs Livšics, Irina Kačanova &quot;Noslēpumainais hipopotams&quot; Sanktpēterburgas Lielajā leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1977);
* Lidija Suharevska, Jeļena Jakuškina &quot;Cerību balle&quot; Latvijas Radioteātrī, rež. [[Ints Burāns]] (1978);
* Jevgeņija Žukovska, Miriama Astrahaņa &quot;Pifa piedzīvojumi&quot; Latvijas Radioteātrī, rež. Tīna Hercberga (1978);
* Teodors Dreizers &quot;Māsa Kerija&quot; Rīgas Operetes teātrī, rež. Kārlis Pamše (latviešu trupā 1979.02.21.; krievu trupā 1979.05.25.);
* Baleta miniatūra &quot;Vitrāžas&quot; Latvijas Nacionālajā operā un baletā, horeogr. [[Aleksandrs Lembergs]] (1979.10.29.);
* Baleta miniatūra &quot;Ritmi, ritmi, ritmi&quot; Latvijas Nacionālajā operā un baletā, horeogr. Aleksandrs Lembergs (1979.10.29.);
* [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets &quot;[[Šerloks Holmss]]&quot; Dailes teātrī, rež. [[Kārlis Auškāps]] (1979.11.03.);
* Vladimirs Livšics, Irina Kačanova &quot;Noslēpumainais hipopotams&quot; Gdaņskas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1979);
* Ferdinands Brukners &quot;Elizabete, Anglijas karaliene&quot; Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš, rež. [[Aina Matīsa]] (1980.06.20.);
* [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Džons Neilands&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1982.02.27.);
* Gunārs Pelēkais &quot;Nāc pie puikām!&quot; (pēc Edmunda Ņizjurska stāsta) Rīgas Operetes teātrī, rež. [[Oļģerts Dunkers]] (latviešu trupā 1982.06.09.; krievu trupā 1983.05.15.);
* [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mucenieks un muceniece&quot; Latvijas Radioteātrī, rež. [[Māra Ķimele]] (1983);
* Marti Larni &quot;Ceturtais skriemelis&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (krievu trupā 1985.02.23.; latviešu trupā 1985.06.21.);
* [[Leons Briedis]] &quot;Ir jāņem viena balta zoss&quot; Latvijas Radioteātrī, rež. Viktors Zvaigzne (1986);
* [[Ērihs Kestners]] &quot;Emīls un Berlīnes zēni&quot; Latvijas Radioteātrī, rež. [[Vera Singajevska]] (1986);
* Jānis Jurkāns &quot;Vella būšana&quot; Rīgas Operetes teātrī, rež. Romāns Grabovskis (1987.02.18.);
* Pēteris Pētersons &quot;Tikai muzikants&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Pēteris Pētersons (1987.05.23.);
* Latviešu tautasdziesmu koncertuzvedums &quot;Ķekatas&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1991.11.15.);
* [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēvs]] &quot;Vella kalpi&quot; Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš, [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] (1991.11.17.);
* Laimonis Purs &quot;Kaķīša dzirnavas&quot; (pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] pasakas motīviem) Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1993.10.23.);
* [[Vizma Belševica]] &quot;Visi koki Dieva doti&quot; ([[Ausma Kantāne|Ausmas Kantānes]] monoizrāde) Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1994.05.08.);
* Raimonds Pauls, [[Māra Zālīte]] &quot;Meža gulbji&quot; (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas) Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1995.11.15.);
* [[Dzidra Rinkule-Zemzare]] &quot;Kā ruksītis ciemos gāja&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1996);
* Vladimirs Livšics, Irina Kačanova &quot;Noslēpumainais hipopotams&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1997.09.20.);
* Teodors Dreizers &quot;Māsa Kerija&quot; Rīgas Krievu teātrī, rež. Genadijs Trostjaņckis (2000.03.04.);
* Raimonds Pauls, [[Guntars Račs]] &quot;Leģenda par Zaļo Jumpravu&quot; Dailes teātrī, rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]] (2000.06.10.);
* [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] &quot;[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]&quot; Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (2000.09.24.);
* [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Īsa pamācība mīlēšanā&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (2001.09.02.);
* [[Emils Zolā]] &quot;[[Dāmu paradīze]]&quot; [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]], rež. [[Valdis Lūriņš]] (2001.12.15.);
* Pēc [[Federiko Fellīni]], Tulio Pinelli un Enio Flaiano kinoscenārija &quot;Kabīrijas naktis&quot; Rīgas Krievu teātrī, rež. Alla Sigalova (2002.10.26.);
* [[Antons Čehovs]] &quot;Kaija&quot; Rīgas Krievu teātrī, rež. Pēters Šteins (2003.10.10.);
* Pēc Federiko Fellīni, Tulio Pinelli un Enio Flaiano kinoscenārija &quot;Kabīrijas naktis&quot; A. Puškina Maskavas drāmas teātrī, rež. Alla Sigalova (2004.03.19.);
* Jānis Jurkāns, [[Dž. Dž. Džilindžers]] &quot;Melanholiskais valsis&quot; Dailes teātrī, rež. Dž.Dž.Džilindžers (2005.02.18.);
* Raimonds Pauls, Māra Zālīte &quot;Meža gulbji&quot; Dailes teātrī, rež. Valdis Liepiņš, [[Rēzija Kalniņa]] (2005.09.16.);
* [[Albērs Kamī]] &quot;Kaligula&quot; Dailes teātrī, rež. Dž.Dž.Džilindžers (2005.10.14.);
* [[Austra Skujiņa]] &quot;Vieglprātīgā sirds&quot; [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātrī]], rež. Harijs Petrockis (2005.10.28.);
* Guntars Račs &quot;Muļķīši un televizors&quot; Latvijas Radioteātrī, rež. Daila Martinsone (2005);
* [[Ādolfs Alunāns]], [[Jānis Peters]] &quot;Draudzes bazārs&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Edmunds Freibergs]] (2006.09.14.);
* Raimonds Pauls, Jānis Peters &quot;Cits Šerloks Holmss&quot; (pēc Artura Konana Doila darbu motīviem) Dailes teātrī, rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] (2006.12.04.);
* [[Kārlis Anitens]] &quot;Dāvana mūsdienu sievietei&quot; Muzikālā teātra 7 brīvdabas izrāde, rež. [[Voldemārs Šoriņš]] (2007.07.13.);
* [[Brāļi Kaudzītes]] &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Viesturs Kairišs]] (2007.09.13.);
* Vjačeslavs Verbins &quot;Odesa, burvīgā pilsēta...&quot; (pēc [[Īzaks Bābels|Īzaka Bābela]] stāstu motīviem) Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Vladimirs Zolotars (2007.09.29.);
* [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams &quot;Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Kārlis Auškāps, [[Laila Kirmuška]] (2008.03.29.);
* Raimonds Pauls, Jānis Peters &quot;Kerija. Retrospekcija&quot; (pēc Teodora Dreizera romāna) Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Gaļina Poliščuka]] (2008.05.22.);
* Raimonds Pauls, Jānis Peters &quot;Nāc pie puikām!&quot; (pēc Edmunda Ņizjurska stāsta) Latvijas Leļļu teātrī, rež. Valdis Pavlovskis (2008.11.28.);
* &quot;Ja tevis nebūtu. Kabīrija Raimonda Paula melodijās&quot; (pēc Federiko Fellīni filmas motīviem) Teātra Observatorijā, rež. Gaļina Poliščuka (2009.04.30.);
* &quot;Sapnis par Brodveju&quot; ([[Dita Lūriņa|Ditas Lūriņas]] muzikālā programma; 1. daļa — &quot;Kabīrijas naktis&quot;) Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Valdis Lūriņš (2009.05.26.);
* &quot;Gan jau atvērsies sirds…:)&quot; (Rēzijas Kalniņas muzikālā programma) Dailes teātrī (2010.01.12.);
* Raimonds Pauls, [[Inga Ābele]], [[Liāna Langa]] &quot;Leo. Pēdējā bohēma&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs, [[Ināra Slucka]] (2010.09.23.);
* [[Jevgēņijs Jevtušenko]], Marina Smislova &quot;Atgriešanās mīlestībā&quot; Sanktpēterburgas teātrī &quot;Baltijskij dom&quot;, rež. Gaļina Poliščuka (2011.09.09.);
* [[Alberts Kronenbergs]] &quot;Mazais ganiņš&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Valdis Pavlovskis (2011.09.23.);
* Raimonds Pauls, Evita Mamaja, Leons Briedis &quot;Marlēna&quot; Dailes teātrī, rež. [[Inese Mičule]] (2011.11.26.);
* Mērija Meipsa-Dodža &quot;[[Sudraba slidas]]&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (2011.12.08.);
* Emils Zolā &quot;Dāmu paradīze&quot; Daugavpils teātrī, rež. [[Oļegs Šapošņikovs]] (2012.03.31.);
* Ādolfs Alunāns &quot;Džons Neilands&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (2012.06.10.);
* [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], Jānis Peters &quot;Trubadūrs uz ēzeļa&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Valdis Lūriņš (2013.04.24.);
* Sergejs Plotovs &quot;Viss par Pelnrušķīti&quot; Maskavas &quot;Mūzikla teātrī&quot;, rež. Oļegs Gluškovs (2014.10.22.);
* Rūdolfs Blaumanis &quot;Īsa pamācība mīlēšanā&quot; Daugavpils teātrī, rež. Oļegs Šapošņikovs (2014.10.23.);
* Aleksejs Ščerbaks &quot;Spoks no Kentervilas&quot; (pēc [[Oskars Vailds|Oskara Vailda]] stāsta) Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Igors Koņajevs (2016.01.30.);
* Igors Koņajevs, Jeļena Sigova &quot;Šerloks Holmss&quot; (pēc Artura Konana Doila darbu motīviem) Sanktpēterburgas teātrī &quot;Baltijskij dom&quot;, rež. Igors Koņajevs (2016.05.20.);
* &quot;Meitene kafejnīcā&quot; (muzikālas fantāzijas ar Austras Skujiņas dzeju) Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. [[Jakovs Rafalsons]] (2017.05.29.);
* Zeiboltu Jēkabs &quot;Ūdens burbuļi&quot; Latvijas Radioteātrī, rež. Edmunds Freibergs (2017);
* Vizma Belševica, Kārlis Anitens &quot;Sadegusi balss&quot; Latvijas Radioteātrī, rež. Irēna Cērmane (2018.03.30.);
* Pēteris Pētersons &quot;Man 30 gadu&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Ināra Slucka (2018.05.24.)
{{div col end}}

== Dziesmas ==

{{pamatraksts|Raimonda Paula dziesmas}}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|4|699}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lmic&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=318&amp;profile=1|title=Raimonds Pauls|publisher=Latvijas Mūzikas informācijas centrs|accessdate={{dat|2016|1|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190110133721/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=318&amp;profile=1}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lcb&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lcb.lv/dziesmotalatgale/?cat=2010&amp;rub=1&amp;id=80|title=Raimonds Pauls|work=Dziesmotā Latgale|publisher=Latgales Centrālā bibliotēka|accessdate={{dat|2016|1|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā mājaslapa|http://www.raimondspauls.lv}}
* [https://www.filmas.lv/person/360/ Raimonds Pauls] filmas.lv
{{aktieru ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = Raimonds Pauls&lt;br /&gt;&lt;small&gt;kā LPSR kultūras ministrs&lt;/small&gt; | virsraksts = [[Latvijas Republikas kultūras ministrs]] | periods = {{dat|1990|5|16|N}} — {{dat|1993|09|20|N}} | pēc = [[Jānis Dripe]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;kā Latvijas kultūras valsts ministrs&lt;/small&gt; }}
{{kastes beigas}}

{{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}}
{{Navboxes
| title = Latvijas parlaments
| list  = 
{{9. Saeima}}
{{8. Saeima}}
{{7. Saeima}}
}}
{{Latvijas kultūras kanons}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pauls, Raimonds}}
[[Kategorija:1936. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Raimonds Pauls| ]]
[[Kategorija:Jaunās partijas politiķi]]
[[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras ministri]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas apgabaliem]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:8. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latviešu komponisti]]
[[Kategorija:Latvijas pianisti]]
[[Kategorija:Jaunais vilnis]]
[[Kategorija:Rīgas 41. vidusskolas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie mākslas darbinieki]]
[[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]</text>
      <sha1>6sfg4g3bldvr42l6222umim00rnpjf7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltijas ceļš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>17242</id>
    <revision>
      <id>3659026</id>
      <parentid>3656851</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:33:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.12.91</ip>
      </contributor>
      <comment>Nebija minēts svarīgs fakts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9175" xml:space="preserve">{{maplink|frame=true|from=BalticWay.map|zoom=4|text=Baltijas ceļa maršruts}}
[[Attēls:Baltijas ceļš.jpg|thumb|300px|Baltijas ceļa cilvēku ķēde {{dat|1989|08|23||bez}}]]
'''Baltijas ceļš''' ({{val|et|Balti kett}}, {{val|lt|Baltijos kelias}}) bija akcija [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas notika {{dat|1989|08|23}} plkst. 19.00, kad apmēram divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 670 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas ([[Tallina|Tallinu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Viļņa|Viļņu]]). Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem notikumiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] parakstīšanas, kad {{dat|1939|08|23||bez}} [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Trešais reihs|Vācija]] sadalīja ietekmes sfēras [[Eiropa]]s austrumu un ziemeļu daļā. Kā arī Baltijas ceļa fakta apliecinājumā kalpo &lt;nowiki&gt;''KASTRACIJA X KYLOK – KAS TAS TIKKO BIJA''&lt;/nowiki&gt;{{Https://www.youtube.com/watch?v=uQ3tv2eUY4U&amp;ab channel=ZieduVija}}dziesma 

== Plānošana ==
[[Attēls:Portable radio and badge for the Baltic unity from 1989, Latvia.JPG|thumbnail|Atmodas laikā populārs [[Radiotehnika|RRR]] pārnēsājamais radioaparāts &quot;Abava&quot; un nozīmīte, kas simbolizē Baltijas vienotību]]
Ideja par publisku protesta akciju esot ierosinājis viens no Igaunijas Tautas frontes līderiem [[Edgars Savisārs]],&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/atkal-sadoties-rokas-682854|title=Atkal sadoties rokās|last=|first=|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena.lv]]|accessdate={{dat|2019|7|15||bez}}|date={{dat|2009|8|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; un tā pirmo reizi apspriesta Baltijas republiku tautas kustību sanāksmē [[Pērnava|Pērnavā]] 1989. gada 15. jūlijā,&lt;ref&gt;{{cite book| series=[[History of Lithuania (book)|Lietuvos istorija]] |title=Sąjūdis: nuo &quot;persitvarkymo&quot; iki kovo 11-osios. Part I |first=Česlovas |last=Laurinavičius |author2=Vladas Sirutavičius |year=2008 |volume=XII |publisher=[[Baltos lankos]], [[Lithuanian Institute of History]] |isbn=978-9955-23-164-6|page=617}}&lt;/ref&gt; bet vienošanās par akcijas organizēšanu parakstīta Baltijas Padomes sanāksmē 12. augustā [[Cēsis|Cēsīs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balticway.net/uploads/LV_written_docs/Cesis-Baltijas_cels_II%20(2).pdf |title=Baltijas Padomes paziņojums (krieviski). No Laurinavičius (2008), p. 326. |access-date={{dat|2011|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110723022733/http://www.balticway.net/uploads/LV_written_docs/Cesis-Baltijas_cels_II%20(2).pdf |archivedate={{dat|2011|07|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Akcijas dalībniekiem tika organizēti autobusi, katra lauku rajona iedzīvotājiem bija plānots veidot cilvēku ķēdi noteiktā ceļa posmā. Akcija tika koordinēta ar radio palīdzību.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;

== Maršruts ==

Baltijas ceļš savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas — [[Tallina|Tallinu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Viļņa|Viļņu]]. Viļņā tas sākās pie Ģedimina torņa un turpinājās no Viļņas pa [[Autoceļš A2 (Lietuva)|A2 autoceļu]] caur [[Širvintas|Širvintām]], [[Ukmerģe|Ukmerģi]] uz [[Panevēža|Panevēžu]], tad pa [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] caur [[Pasvale|Pasvali]] pie [[Latvijas-Lietuvas robeža|Latvijas—Lietuvas robeža]]s uz [[Bauska|Bausku]]. No Bauskas Baltijas ceļš turpinājās uz Rīgu caur [[Iecava|Iecavu]] un [[Ķekava|Ķekavu]]. Rīgā maršruts no [[Autoceļš A7 (Latvija)|Bauskas šosejas]] turpinājās pa [[Ziepniekkalna iela|Ziepniekkalna]] un [[Mūkusalas iela|Mūkusalas]] ielu, šķērsoja [[Akmens tilts|Akmens tiltu]] un turpinājās pa [[Kaļķu iela|Kaļķu]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] ielu. No Rīgas Baltijas ceļš turpinājās pa [[Autoceļš A2 (Latvija)|Pleskavas šoseju]] cauri [[Vangaži]]em, [[Sigulda]]i, [[Līgatne]]i, [[Mūrnieki (Drabešu pagasts)|Mūrniekiem]] un [[Drabeši]]em uz [[Cēsis|Cēsīm]], tad caur [[Lode|Lodi]] uz [[Valmiera|Valmieru]]. No Valmieras akcija turpinājās maršrutā [[Jēči]], [[Lizdēni]], [[Rencēni]], [[Oleri]], [[Rūjiena]], [[Ķoņi]] līdz [[Latvijas-Igaunijas robeža|Latvijas—Igaunijas robeža]]i. Igaunijā maršruts veda caur [[Karksi-Nuija|Karksi-Nuiju]], [[Viljandi]], [[Tiri]] un [[Rapla|Raplu]] uz Tallinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ltfmuz.lv/files/Iepirkums_tfm_m-ksliniecisk-_risin-juma_realiz-cija2.doc |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131226203109/http://www.ltfmuz.lv/files/Iepirkums_tfm_m-ksliniecisk-_risin-juma_realiz-cija2.doc |archivedate={{dat|2013|12|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.balticway.net/lv/baltijas-cels/|title=The Baltic Way|last=|first=|access-date=2019-07-15|date=|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Akcijas dalībnieku skaits ==
[[Attēls:1989 08 23Šiauliai1Baltijos kelias.jpg|thumb|Vienlaicīgi ar Baltijas ceļu notiekošs mītiņš [[Šauļi|Šauļos]]]]
Pēc dažādām aplēsēm, akcijā piedalījās no viena līdz diviem miljoniem dalībnieku, t. i., 25—30% Baltijas valstu pamatiedzīvotāju.&lt;ref name=a78&gt; [http://books.google.com/books?id=7S5zAw_sKFUC&amp;pg=PA78&amp;as_brr=3&amp;client=firefox-a#v=onepage&amp;f=false Mapping the rural problem in the Baltic countryside. Ilkka Alanen (ed.) 2004, p. 78]&lt;/ref&gt; Nepārtrauktas cilvēku ķēdes izveidei katrā valstī bija nepieciešami vismaz 200 tūkstoši cilvēku.&lt;ref name=conr&gt;{{Ziņu atsauce |first=Peter |last=Conradi |title=Hundreds of Thousands to Demonstrate in Soviet Baltics | publisher=Reuters News |date=18 August 1989}}&lt;/ref&gt;
Aģentūra ''Reuters'' nākamajā dienā ziņoja, ka protesta akcijā piedalījušies apmēram 700 tūkstoši igauņu un viens miljons lietuviešu, bet ''Associated Press'' ziņoja, ka Latvijā piedalījušies apmēram 400 tūkstoši dalībnieku. Savukārt PSRS ziņu aģentūra ''TASS'' izplatīja informāciju, ka akcijā piedalījušies 300 tūkstoši dalībnieku Igaunijā un gandrīz 500 tūkstoši Lietuvā.&lt;ref name=lod&gt;{{Ziņu atsauce|first=Robin |last=Lodge |title=Human Chain Spanning: Soviet Baltics Shows Nationalist Feeling |publisher=Reuters News |date=23 August 1989}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pravda chides Baltic activists |author=Associated Press |date=24 August 1989  |publisher=Tulsa World}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=imse&gt;{{Ziņu atsauce|first=Ann |last=Imse |title=Baltic Residents Form Human Chain in Defiance of Soviet Rule |publisher=Associated Press |date=23 August 1989}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=nyt&gt;{{Ziņu atsauce| title=Baltic Citizens Link Hands to Demand Independence |first=Esther B. |last=Fein | publisher=[[The New York Times]] |date=24 August 1989 |url=http://www.nytimes.com/1989/08/24/world/baltic-citizens-link-hands-to-demand-independence.html}}&lt;/ref&gt;

No helikopteriem un lidmašīnām uzfilmētie video liecināja, ka cilvēku ķēde patiesi ir bijusi nepārtraukta visā tās garumā. Lielajās pilsētās un to tuvumā cilvēki veidoja vairākas paralēlas ķēdes un arī pulcējās laukumos, tādēļ akcijas dalībnieku skaits oficiāli tiek vērtēts tuvu diviem miljoniem.

== Iekļaušana UNESCO sarakstā ==
[[Attēls:2009 Simbolinis Baltijos kelias Rygoje.jpg|thumb|Baltijas ceļa 20. gadadienas piemiņas pasākums pie Brīvības pieminekļa Rīgā (2009)]]
{{dat|2009|07|30}} tika apstiprināta akcijas Baltijas ceļš iekļaušana [[UNESCO]] &quot;Pasaules atmiņa&quot; dokumentālā mantojuma sarakstā.&lt;ref&gt;[http://www.artdaily.org/index.asp?int_sec=2&amp;int_new=32399 Thirty-Five Documentary Properties Added to UNESCO's Memory of the World Register], artdaily.org, {{dat|2009|7|31|SK}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.unesco.lv/lv/zinasanu-sabiedriba/pasaules-atmina/baltijas-cels/baltijas-cels-1/ Baltijas ceļš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190822084500/http://www.unesco.lv/lv/zinasanu-sabiedriba/pasaules-atmina/baltijas-cels/baltijas-cels-1/ |date={{dat|2019|08|22||bez}} }}, unesco.lv.&lt;/ref&gt;

== Videoreportāža ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=oU2d1R0Xcpk Videomateriāls par Baltijas ceļu]

== Skatīt arī ==
* [[Latviešu tautas Atmoda]]
* [[Sirdspuksti Baltijai]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20110723024322/http://www.balticway.net/index.php?hl=lv Baltijas ceļa mājas lapa] {{lv ikona}}
* {{Nacionālā enciklopēdija|id=40531|autors=Gatis Krūmiņš}}
* [https://web.archive.org/web/20051108061657/http://av.lrs.lt/StartPage.aspx?CatID=23&amp;Start=0 Baltijas ceļa foto albums] {{lt ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20130822214317/http://www.europeana1989.eu/en/baltic-way/ Baltijas ceļa digitālais arhīvs]


{{Igaunija-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{Lietuva-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{Baltijas valstis}}

[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:1989. gads]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]</text>
      <sha1>i7mgeldv38ue5pl45ukywk8sgqrme81</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659027</id>
      <parentid>3659026</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:34:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.12.91</ip>
      </contributor>
      <comment>nebija minēts svarīgs fakts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9071" xml:space="preserve">{{maplink|frame=true|from=BalticWay.map|zoom=4|text=Baltijas ceļa maršruts}}
[[Attēls:Baltijas ceļš.jpg|thumb|300px|Baltijas ceļa cilvēku ķēde {{dat|1989|08|23||bez}}]]
'''Baltijas ceļš''' ({{val|et|Balti kett}}, {{val|lt|Baltijos kelias}}) bija akcija [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas notika {{dat|1989|08|23}} plkst. 19.00, kad apmēram divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 670 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas ([[Tallina|Tallinu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Viļņa|Viļņu]]). Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem notikumiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] parakstīšanas, kad {{dat|1939|08|23||bez}} [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Trešais reihs|Vācija]] sadalīja ietekmes sfēras [[Eiropa]]s austrumu un ziemeļu daļā. Baltijas ceļš 2022 https://www.youtube.com/watch?v=uQ3tv2eUY4U&amp;ab_channel=ZieduVija 

== Plānošana ==
[[Attēls:Portable radio and badge for the Baltic unity from 1989, Latvia.JPG|thumbnail|Atmodas laikā populārs [[Radiotehnika|RRR]] pārnēsājamais radioaparāts &quot;Abava&quot; un nozīmīte, kas simbolizē Baltijas vienotību]]
Ideja par publisku protesta akciju esot ierosinājis viens no Igaunijas Tautas frontes līderiem [[Edgars Savisārs]],&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/atkal-sadoties-rokas-682854|title=Atkal sadoties rokās|last=|first=|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena.lv]]|accessdate={{dat|2019|7|15||bez}}|date={{dat|2009|8|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; un tā pirmo reizi apspriesta Baltijas republiku tautas kustību sanāksmē [[Pērnava|Pērnavā]] 1989. gada 15. jūlijā,&lt;ref&gt;{{cite book| series=[[History of Lithuania (book)|Lietuvos istorija]] |title=Sąjūdis: nuo &quot;persitvarkymo&quot; iki kovo 11-osios. Part I |first=Česlovas |last=Laurinavičius |author2=Vladas Sirutavičius |year=2008 |volume=XII |publisher=[[Baltos lankos]], [[Lithuanian Institute of History]] |isbn=978-9955-23-164-6|page=617}}&lt;/ref&gt; bet vienošanās par akcijas organizēšanu parakstīta Baltijas Padomes sanāksmē 12. augustā [[Cēsis|Cēsīs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balticway.net/uploads/LV_written_docs/Cesis-Baltijas_cels_II%20(2).pdf |title=Baltijas Padomes paziņojums (krieviski). No Laurinavičius (2008), p. 326. |access-date={{dat|2011|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110723022733/http://www.balticway.net/uploads/LV_written_docs/Cesis-Baltijas_cels_II%20(2).pdf |archivedate={{dat|2011|07|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Akcijas dalībniekiem tika organizēti autobusi, katra lauku rajona iedzīvotājiem bija plānots veidot cilvēku ķēdi noteiktā ceļa posmā. Akcija tika koordinēta ar radio palīdzību.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;

== Maršruts ==

Baltijas ceļš savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas — [[Tallina|Tallinu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Viļņa|Viļņu]]. Viļņā tas sākās pie Ģedimina torņa un turpinājās no Viļņas pa [[Autoceļš A2 (Lietuva)|A2 autoceļu]] caur [[Širvintas|Širvintām]], [[Ukmerģe|Ukmerģi]] uz [[Panevēža|Panevēžu]], tad pa [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] caur [[Pasvale|Pasvali]] pie [[Latvijas-Lietuvas robeža|Latvijas—Lietuvas robeža]]s uz [[Bauska|Bausku]]. No Bauskas Baltijas ceļš turpinājās uz Rīgu caur [[Iecava|Iecavu]] un [[Ķekava|Ķekavu]]. Rīgā maršruts no [[Autoceļš A7 (Latvija)|Bauskas šosejas]] turpinājās pa [[Ziepniekkalna iela|Ziepniekkalna]] un [[Mūkusalas iela|Mūkusalas]] ielu, šķērsoja [[Akmens tilts|Akmens tiltu]] un turpinājās pa [[Kaļķu iela|Kaļķu]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] ielu. No Rīgas Baltijas ceļš turpinājās pa [[Autoceļš A2 (Latvija)|Pleskavas šoseju]] cauri [[Vangaži]]em, [[Sigulda]]i, [[Līgatne]]i, [[Mūrnieki (Drabešu pagasts)|Mūrniekiem]] un [[Drabeši]]em uz [[Cēsis|Cēsīm]], tad caur [[Lode|Lodi]] uz [[Valmiera|Valmieru]]. No Valmieras akcija turpinājās maršrutā [[Jēči]], [[Lizdēni]], [[Rencēni]], [[Oleri]], [[Rūjiena]], [[Ķoņi]] līdz [[Latvijas-Igaunijas robeža|Latvijas—Igaunijas robeža]]i. Igaunijā maršruts veda caur [[Karksi-Nuija|Karksi-Nuiju]], [[Viljandi]], [[Tiri]] un [[Rapla|Raplu]] uz Tallinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ltfmuz.lv/files/Iepirkums_tfm_m-ksliniecisk-_risin-juma_realiz-cija2.doc |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131226203109/http://www.ltfmuz.lv/files/Iepirkums_tfm_m-ksliniecisk-_risin-juma_realiz-cija2.doc |archivedate={{dat|2013|12|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.balticway.net/lv/baltijas-cels/|title=The Baltic Way|last=|first=|access-date=2019-07-15|date=|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Akcijas dalībnieku skaits ==
[[Attēls:1989 08 23Šiauliai1Baltijos kelias.jpg|thumb|Vienlaicīgi ar Baltijas ceļu notiekošs mītiņš [[Šauļi|Šauļos]]]]
Pēc dažādām aplēsēm, akcijā piedalījās no viena līdz diviem miljoniem dalībnieku, t. i., 25—30% Baltijas valstu pamatiedzīvotāju.&lt;ref name=a78&gt; [http://books.google.com/books?id=7S5zAw_sKFUC&amp;pg=PA78&amp;as_brr=3&amp;client=firefox-a#v=onepage&amp;f=false Mapping the rural problem in the Baltic countryside. Ilkka Alanen (ed.) 2004, p. 78]&lt;/ref&gt; Nepārtrauktas cilvēku ķēdes izveidei katrā valstī bija nepieciešami vismaz 200 tūkstoši cilvēku.&lt;ref name=conr&gt;{{Ziņu atsauce |first=Peter |last=Conradi |title=Hundreds of Thousands to Demonstrate in Soviet Baltics | publisher=Reuters News |date=18 August 1989}}&lt;/ref&gt;
Aģentūra ''Reuters'' nākamajā dienā ziņoja, ka protesta akcijā piedalījušies apmēram 700 tūkstoši igauņu un viens miljons lietuviešu, bet ''Associated Press'' ziņoja, ka Latvijā piedalījušies apmēram 400 tūkstoši dalībnieku. Savukārt PSRS ziņu aģentūra ''TASS'' izplatīja informāciju, ka akcijā piedalījušies 300 tūkstoši dalībnieku Igaunijā un gandrīz 500 tūkstoši Lietuvā.&lt;ref name=lod&gt;{{Ziņu atsauce|first=Robin |last=Lodge |title=Human Chain Spanning: Soviet Baltics Shows Nationalist Feeling |publisher=Reuters News |date=23 August 1989}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pravda chides Baltic activists |author=Associated Press |date=24 August 1989  |publisher=Tulsa World}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=imse&gt;{{Ziņu atsauce|first=Ann |last=Imse |title=Baltic Residents Form Human Chain in Defiance of Soviet Rule |publisher=Associated Press |date=23 August 1989}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=nyt&gt;{{Ziņu atsauce| title=Baltic Citizens Link Hands to Demand Independence |first=Esther B. |last=Fein | publisher=[[The New York Times]] |date=24 August 1989 |url=http://www.nytimes.com/1989/08/24/world/baltic-citizens-link-hands-to-demand-independence.html}}&lt;/ref&gt;

No helikopteriem un lidmašīnām uzfilmētie video liecināja, ka cilvēku ķēde patiesi ir bijusi nepārtraukta visā tās garumā. Lielajās pilsētās un to tuvumā cilvēki veidoja vairākas paralēlas ķēdes un arī pulcējās laukumos, tādēļ akcijas dalībnieku skaits oficiāli tiek vērtēts tuvu diviem miljoniem.

== Iekļaušana UNESCO sarakstā ==
[[Attēls:2009 Simbolinis Baltijos kelias Rygoje.jpg|thumb|Baltijas ceļa 20. gadadienas piemiņas pasākums pie Brīvības pieminekļa Rīgā (2009)]]
{{dat|2009|07|30}} tika apstiprināta akcijas Baltijas ceļš iekļaušana [[UNESCO]] &quot;Pasaules atmiņa&quot; dokumentālā mantojuma sarakstā.&lt;ref&gt;[http://www.artdaily.org/index.asp?int_sec=2&amp;int_new=32399 Thirty-Five Documentary Properties Added to UNESCO's Memory of the World Register], artdaily.org, {{dat|2009|7|31|SK}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.unesco.lv/lv/zinasanu-sabiedriba/pasaules-atmina/baltijas-cels/baltijas-cels-1/ Baltijas ceļš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190822084500/http://www.unesco.lv/lv/zinasanu-sabiedriba/pasaules-atmina/baltijas-cels/baltijas-cels-1/ |date={{dat|2019|08|22||bez}} }}, unesco.lv.&lt;/ref&gt;

== Videoreportāža ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=oU2d1R0Xcpk Videomateriāls par Baltijas ceļu]

== Skatīt arī ==
* [[Latviešu tautas Atmoda]]
* [[Sirdspuksti Baltijai]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20110723024322/http://www.balticway.net/index.php?hl=lv Baltijas ceļa mājas lapa] {{lv ikona}}
* {{Nacionālā enciklopēdija|id=40531|autors=Gatis Krūmiņš}}
* [https://web.archive.org/web/20051108061657/http://av.lrs.lt/StartPage.aspx?CatID=23&amp;Start=0 Baltijas ceļa foto albums] {{lt ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20130822214317/http://www.europeana1989.eu/en/baltic-way/ Baltijas ceļa digitālais arhīvs]


{{Igaunija-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{Lietuva-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{Baltijas valstis}}

[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:1989. gads]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]</text>
      <sha1>jxy31tme7mx62bibs1hdxfju6wm6qbx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659038</id>
      <parentid>3659027</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:06:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/77.219.12.91|77.219.12.91]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8984" xml:space="preserve">{{maplink|frame=true|from=BalticWay.map|zoom=4|text=Baltijas ceļa maršruts}}
[[Attēls:Baltijas ceļš.jpg|thumb|300px|Baltijas ceļa cilvēku ķēde {{dat|1989|08|23||bez}}]]
'''Baltijas ceļš''' ({{val|et|Balti kett}}, {{val|lt|Baltijos kelias}}) bija akcija [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas notika {{dat|1989|08|23}} plkst. 19.00, kad apmēram divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 670 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas ([[Tallina|Tallinu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Viļņa|Viļņu]]). Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem notikumiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] parakstīšanas, kad {{dat|1939|08|23||bez}} [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Trešais reihs|Vācija]] sadalīja ietekmes sfēras [[Eiropa]]s austrumu un ziemeļu daļā.

== Plānošana ==
[[Attēls:Portable radio and badge for the Baltic unity from 1989, Latvia.JPG|thumbnail|Atmodas laikā populārs [[Radiotehnika|RRR]] pārnēsājamais radioaparāts &quot;Abava&quot; un nozīmīte, kas simbolizē Baltijas vienotību]]
Ideja par publisku protesta akciju esot ierosinājis viens no Igaunijas Tautas frontes līderiem [[Edgars Savisārs]],&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/atkal-sadoties-rokas-682854|title=Atkal sadoties rokās|last=|first=|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena.lv]]|accessdate={{dat|2019|7|15||bez}}|date={{dat|2009|8|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; un tā pirmo reizi apspriesta Baltijas republiku tautas kustību sanāksmē [[Pērnava|Pērnavā]] 1989. gada 15. jūlijā,&lt;ref&gt;{{cite book| series=[[History of Lithuania (book)|Lietuvos istorija]] |title=Sąjūdis: nuo &quot;persitvarkymo&quot; iki kovo 11-osios. Part I |first=Česlovas |last=Laurinavičius |author2=Vladas Sirutavičius |year=2008 |volume=XII |publisher=[[Baltos lankos]], [[Lithuanian Institute of History]] |isbn=978-9955-23-164-6|page=617}}&lt;/ref&gt; bet vienošanās par akcijas organizēšanu parakstīta Baltijas Padomes sanāksmē 12. augustā [[Cēsis|Cēsīs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balticway.net/uploads/LV_written_docs/Cesis-Baltijas_cels_II%20(2).pdf |title=Baltijas Padomes paziņojums (krieviski). No Laurinavičius (2008), p. 326. |access-date={{dat|2011|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110723022733/http://www.balticway.net/uploads/LV_written_docs/Cesis-Baltijas_cels_II%20(2).pdf |archivedate={{dat|2011|07|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Akcijas dalībniekiem tika organizēti autobusi, katra lauku rajona iedzīvotājiem bija plānots veidot cilvēku ķēdi noteiktā ceļa posmā. Akcija tika koordinēta ar radio palīdzību.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;

== Maršruts ==

Baltijas ceļš savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas — [[Tallina|Tallinu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Viļņa|Viļņu]]. Viļņā tas sākās pie Ģedimina torņa un turpinājās no Viļņas pa [[Autoceļš A2 (Lietuva)|A2 autoceļu]] caur [[Širvintas|Širvintām]], [[Ukmerģe|Ukmerģi]] uz [[Panevēža|Panevēžu]], tad pa [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] caur [[Pasvale|Pasvali]] pie [[Latvijas-Lietuvas robeža|Latvijas—Lietuvas robeža]]s uz [[Bauska|Bausku]]. No Bauskas Baltijas ceļš turpinājās uz Rīgu caur [[Iecava|Iecavu]] un [[Ķekava|Ķekavu]]. Rīgā maršruts no [[Autoceļš A7 (Latvija)|Bauskas šosejas]] turpinājās pa [[Ziepniekkalna iela|Ziepniekkalna]] un [[Mūkusalas iela|Mūkusalas]] ielu, šķērsoja [[Akmens tilts|Akmens tiltu]] un turpinājās pa [[Kaļķu iela|Kaļķu]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] ielu. No Rīgas Baltijas ceļš turpinājās pa [[Autoceļš A2 (Latvija)|Pleskavas šoseju]] cauri [[Vangaži]]em, [[Sigulda]]i, [[Līgatne]]i, [[Mūrnieki (Drabešu pagasts)|Mūrniekiem]] un [[Drabeši]]em uz [[Cēsis|Cēsīm]], tad caur [[Lode|Lodi]] uz [[Valmiera|Valmieru]]. No Valmieras akcija turpinājās maršrutā [[Jēči]], [[Lizdēni]], [[Rencēni]], [[Oleri]], [[Rūjiena]], [[Ķoņi]] līdz [[Latvijas-Igaunijas robeža|Latvijas—Igaunijas robeža]]i. Igaunijā maršruts veda caur [[Karksi-Nuija|Karksi-Nuiju]], [[Viljandi]], [[Tiri]] un [[Rapla|Raplu]] uz Tallinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ltfmuz.lv/files/Iepirkums_tfm_m-ksliniecisk-_risin-juma_realiz-cija2.doc |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131226203109/http://www.ltfmuz.lv/files/Iepirkums_tfm_m-ksliniecisk-_risin-juma_realiz-cija2.doc |archivedate={{dat|2013|12|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.balticway.net/lv/baltijas-cels/|title=The Baltic Way|last=|first=|access-date=2019-07-15|date=|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Akcijas dalībnieku skaits ==
[[Attēls:1989 08 23Šiauliai1Baltijos kelias.jpg|thumb|Vienlaicīgi ar Baltijas ceļu notiekošs mītiņš [[Šauļi|Šauļos]]]]
Pēc dažādām aplēsēm, akcijā piedalījās no viena līdz diviem miljoniem dalībnieku, t. i., 25—30% Baltijas valstu pamatiedzīvotāju.&lt;ref name=a78&gt; [http://books.google.com/books?id=7S5zAw_sKFUC&amp;pg=PA78&amp;as_brr=3&amp;client=firefox-a#v=onepage&amp;f=false Mapping the rural problem in the Baltic countryside. Ilkka Alanen (ed.) 2004, p. 78]&lt;/ref&gt; Nepārtrauktas cilvēku ķēdes izveidei katrā valstī bija nepieciešami vismaz 200 tūkstoši cilvēku.&lt;ref name=conr&gt;{{Ziņu atsauce |first=Peter |last=Conradi |title=Hundreds of Thousands to Demonstrate in Soviet Baltics | publisher=Reuters News |date=18 August 1989}}&lt;/ref&gt;
Aģentūra ''Reuters'' nākamajā dienā ziņoja, ka protesta akcijā piedalījušies apmēram 700 tūkstoši igauņu un viens miljons lietuviešu, bet ''Associated Press'' ziņoja, ka Latvijā piedalījušies apmēram 400 tūkstoši dalībnieku. Savukārt PSRS ziņu aģentūra ''TASS'' izplatīja informāciju, ka akcijā piedalījušies 300 tūkstoši dalībnieku Igaunijā un gandrīz 500 tūkstoši Lietuvā.&lt;ref name=lod&gt;{{Ziņu atsauce|first=Robin |last=Lodge |title=Human Chain Spanning: Soviet Baltics Shows Nationalist Feeling |publisher=Reuters News |date=23 August 1989}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pravda chides Baltic activists |author=Associated Press |date=24 August 1989  |publisher=Tulsa World}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=imse&gt;{{Ziņu atsauce|first=Ann |last=Imse |title=Baltic Residents Form Human Chain in Defiance of Soviet Rule |publisher=Associated Press |date=23 August 1989}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=nyt&gt;{{Ziņu atsauce| title=Baltic Citizens Link Hands to Demand Independence |first=Esther B. |last=Fein | publisher=[[The New York Times]] |date=24 August 1989 |url=http://www.nytimes.com/1989/08/24/world/baltic-citizens-link-hands-to-demand-independence.html}}&lt;/ref&gt;

No helikopteriem un lidmašīnām uzfilmētie video liecināja, ka cilvēku ķēde patiesi ir bijusi nepārtraukta visā tās garumā. Lielajās pilsētās un to tuvumā cilvēki veidoja vairākas paralēlas ķēdes un arī pulcējās laukumos, tādēļ akcijas dalībnieku skaits oficiāli tiek vērtēts tuvu diviem miljoniem.

== Iekļaušana UNESCO sarakstā ==
[[Attēls:2009 Simbolinis Baltijos kelias Rygoje.jpg|thumb|Baltijas ceļa 20. gadadienas piemiņas pasākums pie Brīvības pieminekļa Rīgā (2009)]]
{{dat|2009|07|30}} tika apstiprināta akcijas Baltijas ceļš iekļaušana [[UNESCO]] &quot;Pasaules atmiņa&quot; dokumentālā mantojuma sarakstā.&lt;ref&gt;[http://www.artdaily.org/index.asp?int_sec=2&amp;int_new=32399 Thirty-Five Documentary Properties Added to UNESCO's Memory of the World Register], artdaily.org, {{dat|2009|7|31|SK}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.unesco.lv/lv/zinasanu-sabiedriba/pasaules-atmina/baltijas-cels/baltijas-cels-1/ Baltijas ceļš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190822084500/http://www.unesco.lv/lv/zinasanu-sabiedriba/pasaules-atmina/baltijas-cels/baltijas-cels-1/ |date={{dat|2019|08|22||bez}} }}, unesco.lv.&lt;/ref&gt;

== Videoreportāža ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=oU2d1R0Xcpk Videomateriāls par Baltijas ceļu]

== Skatīt arī ==
* [[Latviešu tautas Atmoda]]
* [[Sirdspuksti Baltijai]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20110723024322/http://www.balticway.net/index.php?hl=lv Baltijas ceļa mājas lapa] {{lv ikona}}
* {{Nacionālā enciklopēdija|id=40531|autors=Gatis Krūmiņš}}
* [https://web.archive.org/web/20051108061657/http://av.lrs.lt/StartPage.aspx?CatID=23&amp;Start=0 Baltijas ceļa foto albums] {{lt ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20130822214317/http://www.europeana1989.eu/en/baltic-way/ Baltijas ceļa digitālais arhīvs]


{{Igaunija-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{Lietuva-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{Baltijas valstis}}

[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:1989. gads]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]</text>
      <sha1>5ljotiwk48wmhjhd8kbrzhftrk947t2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659041</id>
      <parentid>3659038</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:10:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bobebiks</username>
        <id>107903</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>:/</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9070" xml:space="preserve">{{maplink|frame=true|from=BalticWay.map|zoom=4|text=Baltijas ceļa maršruts}}
[[Attēls:Baltijas ceļš.jpg|thumb|300px|Baltijas ceļa cilvēku ķēde {{dat|1989|08|23||bez}}]]
'''Baltijas ceļš''' ({{val|et|Balti kett}}, {{val|lt|Baltijos kelias}}) bija akcija [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas notika {{dat|1989|08|23}} plkst. 19.00, kad apmēram divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 670 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas ([[Tallina|Tallinu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Viļņa|Viļņu]]). Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem notikumiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] parakstīšanas, kad {{dat|1939|08|23||bez}} [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Trešais reihs|Vācija]] sadalīja ietekmes sfēras [[Eiropa]]s austrumu un ziemeļu daļā. Baltijas ceļš 2022 https://www.youtube.com/watch?v=uQ3tv2eUY4U&amp;ab_channel=ZieduVija

== Plānošana ==
[[Attēls:Portable radio and badge for the Baltic unity from 1989, Latvia.JPG|thumbnail|Atmodas laikā populārs [[Radiotehnika|RRR]] pārnēsājamais radioaparāts &quot;Abava&quot; un nozīmīte, kas simbolizē Baltijas vienotību]]
Ideja par publisku protesta akciju esot ierosinājis viens no Igaunijas Tautas frontes līderiem [[Edgars Savisārs]],&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/atkal-sadoties-rokas-682854|title=Atkal sadoties rokās|last=|first=|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena.lv]]|accessdate={{dat|2019|7|15||bez}}|date={{dat|2009|8|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; un tā pirmo reizi apspriesta Baltijas republiku tautas kustību sanāksmē [[Pērnava|Pērnavā]] 1989. gada 15. jūlijā,&lt;ref&gt;{{cite book| series=[[History of Lithuania (book)|Lietuvos istorija]] |title=Sąjūdis: nuo &quot;persitvarkymo&quot; iki kovo 11-osios. Part I |first=Česlovas |last=Laurinavičius |author2=Vladas Sirutavičius |year=2008 |volume=XII |publisher=[[Baltos lankos]], [[Lithuanian Institute of History]] |isbn=978-9955-23-164-6|page=617}}&lt;/ref&gt; bet vienošanās par akcijas organizēšanu parakstīta Baltijas Padomes sanāksmē 12. augustā [[Cēsis|Cēsīs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balticway.net/uploads/LV_written_docs/Cesis-Baltijas_cels_II%20(2).pdf |title=Baltijas Padomes paziņojums (krieviski). No Laurinavičius (2008), p. 326. |access-date={{dat|2011|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110723022733/http://www.balticway.net/uploads/LV_written_docs/Cesis-Baltijas_cels_II%20(2).pdf |archivedate={{dat|2011|07|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Akcijas dalībniekiem tika organizēti autobusi, katra lauku rajona iedzīvotājiem bija plānots veidot cilvēku ķēdi noteiktā ceļa posmā. Akcija tika koordinēta ar radio palīdzību.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;

== Maršruts ==

Baltijas ceļš savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas — [[Tallina|Tallinu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Viļņa|Viļņu]]. Viļņā tas sākās pie Ģedimina torņa un turpinājās no Viļņas pa [[Autoceļš A2 (Lietuva)|A2 autoceļu]] caur [[Širvintas|Širvintām]], [[Ukmerģe|Ukmerģi]] uz [[Panevēža|Panevēžu]], tad pa [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] caur [[Pasvale|Pasvali]] pie [[Latvijas-Lietuvas robeža|Latvijas—Lietuvas robeža]]s uz [[Bauska|Bausku]]. No Bauskas Baltijas ceļš turpinājās uz Rīgu caur [[Iecava|Iecavu]] un [[Ķekava|Ķekavu]]. Rīgā maršruts no [[Autoceļš A7 (Latvija)|Bauskas šosejas]] turpinājās pa [[Ziepniekkalna iela|Ziepniekkalna]] un [[Mūkusalas iela|Mūkusalas]] ielu, šķērsoja [[Akmens tilts|Akmens tiltu]] un turpinājās pa [[Kaļķu iela|Kaļķu]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] ielu. No Rīgas Baltijas ceļš turpinājās pa [[Autoceļš A2 (Latvija)|Pleskavas šoseju]] cauri [[Vangaži]]em, [[Sigulda]]i, [[Līgatne]]i, [[Mūrnieki (Drabešu pagasts)|Mūrniekiem]] un [[Drabeši]]em uz [[Cēsis|Cēsīm]], tad caur [[Lode|Lodi]] uz [[Valmiera|Valmieru]]. No Valmieras akcija turpinājās maršrutā [[Jēči]], [[Lizdēni]], [[Rencēni]], [[Oleri]], [[Rūjiena]], [[Ķoņi]] līdz [[Latvijas-Igaunijas robeža|Latvijas—Igaunijas robeža]]i. Igaunijā maršruts veda caur [[Karksi-Nuija|Karksi-Nuiju]], [[Viljandi]], [[Tiri]] un [[Rapla|Raplu]] uz Tallinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ltfmuz.lv/files/Iepirkums_tfm_m-ksliniecisk-_risin-juma_realiz-cija2.doc |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131226203109/http://www.ltfmuz.lv/files/Iepirkums_tfm_m-ksliniecisk-_risin-juma_realiz-cija2.doc |archivedate={{dat|2013|12|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.balticway.net/lv/baltijas-cels/|title=The Baltic Way|last=|first=|access-date=2019-07-15|date=|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Akcijas dalībnieku skaits ==
[[Attēls:1989 08 23Šiauliai1Baltijos kelias.jpg|thumb|Vienlaicīgi ar Baltijas ceļu notiekošs mītiņš [[Šauļi|Šauļos]]]]
Pēc dažādām aplēsēm, akcijā piedalījās no viena līdz diviem miljoniem dalībnieku, t. i., 25—30% Baltijas valstu pamatiedzīvotāju.&lt;ref name=a78&gt; [http://books.google.com/books?id=7S5zAw_sKFUC&amp;pg=PA78&amp;as_brr=3&amp;client=firefox-a#v=onepage&amp;f=false Mapping the rural problem in the Baltic countryside. Ilkka Alanen (ed.) 2004, p. 78]&lt;/ref&gt; Nepārtrauktas cilvēku ķēdes izveidei katrā valstī bija nepieciešami vismaz 200 tūkstoši cilvēku.&lt;ref name=conr&gt;{{Ziņu atsauce |first=Peter |last=Conradi |title=Hundreds of Thousands to Demonstrate in Soviet Baltics | publisher=Reuters News |date=18 August 1989}}&lt;/ref&gt;
Aģentūra ''Reuters'' nākamajā dienā ziņoja, ka protesta akcijā piedalījušies apmēram 700 tūkstoši igauņu un viens miljons lietuviešu, bet ''Associated Press'' ziņoja, ka Latvijā piedalījušies apmēram 400 tūkstoši dalībnieku. Savukārt PSRS ziņu aģentūra ''TASS'' izplatīja informāciju, ka akcijā piedalījušies 300 tūkstoši dalībnieku Igaunijā un gandrīz 500 tūkstoši Lietuvā.&lt;ref name=lod&gt;{{Ziņu atsauce|first=Robin |last=Lodge |title=Human Chain Spanning: Soviet Baltics Shows Nationalist Feeling |publisher=Reuters News |date=23 August 1989}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pravda chides Baltic activists |author=Associated Press |date=24 August 1989  |publisher=Tulsa World}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=imse&gt;{{Ziņu atsauce|first=Ann |last=Imse |title=Baltic Residents Form Human Chain in Defiance of Soviet Rule |publisher=Associated Press |date=23 August 1989}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=nyt&gt;{{Ziņu atsauce| title=Baltic Citizens Link Hands to Demand Independence |first=Esther B. |last=Fein | publisher=[[The New York Times]] |date=24 August 1989 |url=http://www.nytimes.com/1989/08/24/world/baltic-citizens-link-hands-to-demand-independence.html}}&lt;/ref&gt;

No helikopteriem un lidmašīnām uzfilmētie video liecināja, ka cilvēku ķēde patiesi ir bijusi nepārtraukta visā tās garumā. Lielajās pilsētās un to tuvumā cilvēki veidoja vairākas paralēlas ķēdes un arī pulcējās laukumos, tādēļ akcijas dalībnieku skaits oficiāli tiek vērtēts tuvu diviem miljoniem.

== Iekļaušana UNESCO sarakstā ==
[[Attēls:2009 Simbolinis Baltijos kelias Rygoje.jpg|thumb|Baltijas ceļa 20. gadadienas piemiņas pasākums pie Brīvības pieminekļa Rīgā (2009)]]
{{dat|2009|07|30}} tika apstiprināta akcijas Baltijas ceļš iekļaušana [[UNESCO]] &quot;Pasaules atmiņa&quot; dokumentālā mantojuma sarakstā.&lt;ref&gt;[http://www.artdaily.org/index.asp?int_sec=2&amp;int_new=32399 Thirty-Five Documentary Properties Added to UNESCO's Memory of the World Register], artdaily.org, {{dat|2009|7|31|SK}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.unesco.lv/lv/zinasanu-sabiedriba/pasaules-atmina/baltijas-cels/baltijas-cels-1/ Baltijas ceļš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190822084500/http://www.unesco.lv/lv/zinasanu-sabiedriba/pasaules-atmina/baltijas-cels/baltijas-cels-1/ |date={{dat|2019|08|22||bez}} }}, unesco.lv.&lt;/ref&gt;

== Videoreportāža ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=oU2d1R0Xcpk Videomateriāls par Baltijas ceļu]

== Skatīt arī ==
* [[Latviešu tautas Atmoda]]
* [[Sirdspuksti Baltijai]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20110723024322/http://www.balticway.net/index.php?hl=lv Baltijas ceļa mājas lapa] {{lv ikona}}
* {{Nacionālā enciklopēdija|id=40531|autors=Gatis Krūmiņš}}
* [https://web.archive.org/web/20051108061657/http://av.lrs.lt/StartPage.aspx?CatID=23&amp;Start=0 Baltijas ceļa foto albums] {{lt ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20130822214317/http://www.europeana1989.eu/en/baltic-way/ Baltijas ceļa digitālais arhīvs]


{{Igaunija-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{Lietuva-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{Baltijas valstis}}

[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:1989. gads]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]</text>
      <sha1>4uur0sqkmxa7joa9ceeixyoxwkyg127</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659054</id>
      <parentid>3659041</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:37:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Bobebiks|Bobebiks]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8984" xml:space="preserve">{{maplink|frame=true|from=BalticWay.map|zoom=4|text=Baltijas ceļa maršruts}}
[[Attēls:Baltijas ceļš.jpg|thumb|300px|Baltijas ceļa cilvēku ķēde {{dat|1989|08|23||bez}}]]
'''Baltijas ceļš''' ({{val|et|Balti kett}}, {{val|lt|Baltijos kelias}}) bija akcija [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas notika {{dat|1989|08|23}} plkst. 19.00, kad apmēram divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 670 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas ([[Tallina|Tallinu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Viļņa|Viļņu]]). Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem notikumiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] parakstīšanas, kad {{dat|1939|08|23||bez}} [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Trešais reihs|Vācija]] sadalīja ietekmes sfēras [[Eiropa]]s austrumu un ziemeļu daļā.

== Plānošana ==
[[Attēls:Portable radio and badge for the Baltic unity from 1989, Latvia.JPG|thumbnail|Atmodas laikā populārs [[Radiotehnika|RRR]] pārnēsājamais radioaparāts &quot;Abava&quot; un nozīmīte, kas simbolizē Baltijas vienotību]]
Ideja par publisku protesta akciju esot ierosinājis viens no Igaunijas Tautas frontes līderiem [[Edgars Savisārs]],&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/atkal-sadoties-rokas-682854|title=Atkal sadoties rokās|last=|first=|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena.lv]]|accessdate={{dat|2019|7|15||bez}}|date={{dat|2009|8|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; un tā pirmo reizi apspriesta Baltijas republiku tautas kustību sanāksmē [[Pērnava|Pērnavā]] 1989. gada 15. jūlijā,&lt;ref&gt;{{cite book| series=[[History of Lithuania (book)|Lietuvos istorija]] |title=Sąjūdis: nuo &quot;persitvarkymo&quot; iki kovo 11-osios. Part I |first=Česlovas |last=Laurinavičius |author2=Vladas Sirutavičius |year=2008 |volume=XII |publisher=[[Baltos lankos]], [[Lithuanian Institute of History]] |isbn=978-9955-23-164-6|page=617}}&lt;/ref&gt; bet vienošanās par akcijas organizēšanu parakstīta Baltijas Padomes sanāksmē 12. augustā [[Cēsis|Cēsīs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balticway.net/uploads/LV_written_docs/Cesis-Baltijas_cels_II%20(2).pdf |title=Baltijas Padomes paziņojums (krieviski). No Laurinavičius (2008), p. 326. |access-date={{dat|2011|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110723022733/http://www.balticway.net/uploads/LV_written_docs/Cesis-Baltijas_cels_II%20(2).pdf |archivedate={{dat|2011|07|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Akcijas dalībniekiem tika organizēti autobusi, katra lauku rajona iedzīvotājiem bija plānots veidot cilvēku ķēdi noteiktā ceļa posmā. Akcija tika koordinēta ar radio palīdzību.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;

== Maršruts ==

Baltijas ceļš savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas — [[Tallina|Tallinu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Viļņa|Viļņu]]. Viļņā tas sākās pie Ģedimina torņa un turpinājās no Viļņas pa [[Autoceļš A2 (Lietuva)|A2 autoceļu]] caur [[Širvintas|Širvintām]], [[Ukmerģe|Ukmerģi]] uz [[Panevēža|Panevēžu]], tad pa [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] caur [[Pasvale|Pasvali]] pie [[Latvijas-Lietuvas robeža|Latvijas—Lietuvas robeža]]s uz [[Bauska|Bausku]]. No Bauskas Baltijas ceļš turpinājās uz Rīgu caur [[Iecava|Iecavu]] un [[Ķekava|Ķekavu]]. Rīgā maršruts no [[Autoceļš A7 (Latvija)|Bauskas šosejas]] turpinājās pa [[Ziepniekkalna iela|Ziepniekkalna]] un [[Mūkusalas iela|Mūkusalas]] ielu, šķērsoja [[Akmens tilts|Akmens tiltu]] un turpinājās pa [[Kaļķu iela|Kaļķu]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] ielu. No Rīgas Baltijas ceļš turpinājās pa [[Autoceļš A2 (Latvija)|Pleskavas šoseju]] cauri [[Vangaži]]em, [[Sigulda]]i, [[Līgatne]]i, [[Mūrnieki (Drabešu pagasts)|Mūrniekiem]] un [[Drabeši]]em uz [[Cēsis|Cēsīm]], tad caur [[Lode|Lodi]] uz [[Valmiera|Valmieru]]. No Valmieras akcija turpinājās maršrutā [[Jēči]], [[Lizdēni]], [[Rencēni]], [[Oleri]], [[Rūjiena]], [[Ķoņi]] līdz [[Latvijas-Igaunijas robeža|Latvijas—Igaunijas robeža]]i. Igaunijā maršruts veda caur [[Karksi-Nuija|Karksi-Nuiju]], [[Viljandi]], [[Tiri]] un [[Rapla|Raplu]] uz Tallinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ltfmuz.lv/files/Iepirkums_tfm_m-ksliniecisk-_risin-juma_realiz-cija2.doc |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131226203109/http://www.ltfmuz.lv/files/Iepirkums_tfm_m-ksliniecisk-_risin-juma_realiz-cija2.doc |archivedate={{dat|2013|12|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.balticway.net/lv/baltijas-cels/|title=The Baltic Way|last=|first=|access-date=2019-07-15|date=|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Akcijas dalībnieku skaits ==
[[Attēls:1989 08 23Šiauliai1Baltijos kelias.jpg|thumb|Vienlaicīgi ar Baltijas ceļu notiekošs mītiņš [[Šauļi|Šauļos]]]]
Pēc dažādām aplēsēm, akcijā piedalījās no viena līdz diviem miljoniem dalībnieku, t. i., 25—30% Baltijas valstu pamatiedzīvotāju.&lt;ref name=a78&gt; [http://books.google.com/books?id=7S5zAw_sKFUC&amp;pg=PA78&amp;as_brr=3&amp;client=firefox-a#v=onepage&amp;f=false Mapping the rural problem in the Baltic countryside. Ilkka Alanen (ed.) 2004, p. 78]&lt;/ref&gt; Nepārtrauktas cilvēku ķēdes izveidei katrā valstī bija nepieciešami vismaz 200 tūkstoši cilvēku.&lt;ref name=conr&gt;{{Ziņu atsauce |first=Peter |last=Conradi |title=Hundreds of Thousands to Demonstrate in Soviet Baltics | publisher=Reuters News |date=18 August 1989}}&lt;/ref&gt;
Aģentūra ''Reuters'' nākamajā dienā ziņoja, ka protesta akcijā piedalījušies apmēram 700 tūkstoši igauņu un viens miljons lietuviešu, bet ''Associated Press'' ziņoja, ka Latvijā piedalījušies apmēram 400 tūkstoši dalībnieku. Savukārt PSRS ziņu aģentūra ''TASS'' izplatīja informāciju, ka akcijā piedalījušies 300 tūkstoši dalībnieku Igaunijā un gandrīz 500 tūkstoši Lietuvā.&lt;ref name=lod&gt;{{Ziņu atsauce|first=Robin |last=Lodge |title=Human Chain Spanning: Soviet Baltics Shows Nationalist Feeling |publisher=Reuters News |date=23 August 1989}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pravda chides Baltic activists |author=Associated Press |date=24 August 1989  |publisher=Tulsa World}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=imse&gt;{{Ziņu atsauce|first=Ann |last=Imse |title=Baltic Residents Form Human Chain in Defiance of Soviet Rule |publisher=Associated Press |date=23 August 1989}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=nyt&gt;{{Ziņu atsauce| title=Baltic Citizens Link Hands to Demand Independence |first=Esther B. |last=Fein | publisher=[[The New York Times]] |date=24 August 1989 |url=http://www.nytimes.com/1989/08/24/world/baltic-citizens-link-hands-to-demand-independence.html}}&lt;/ref&gt;

No helikopteriem un lidmašīnām uzfilmētie video liecināja, ka cilvēku ķēde patiesi ir bijusi nepārtraukta visā tās garumā. Lielajās pilsētās un to tuvumā cilvēki veidoja vairākas paralēlas ķēdes un arī pulcējās laukumos, tādēļ akcijas dalībnieku skaits oficiāli tiek vērtēts tuvu diviem miljoniem.

== Iekļaušana UNESCO sarakstā ==
[[Attēls:2009 Simbolinis Baltijos kelias Rygoje.jpg|thumb|Baltijas ceļa 20. gadadienas piemiņas pasākums pie Brīvības pieminekļa Rīgā (2009)]]
{{dat|2009|07|30}} tika apstiprināta akcijas Baltijas ceļš iekļaušana [[UNESCO]] &quot;Pasaules atmiņa&quot; dokumentālā mantojuma sarakstā.&lt;ref&gt;[http://www.artdaily.org/index.asp?int_sec=2&amp;int_new=32399 Thirty-Five Documentary Properties Added to UNESCO's Memory of the World Register], artdaily.org, {{dat|2009|7|31|SK}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.unesco.lv/lv/zinasanu-sabiedriba/pasaules-atmina/baltijas-cels/baltijas-cels-1/ Baltijas ceļš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190822084500/http://www.unesco.lv/lv/zinasanu-sabiedriba/pasaules-atmina/baltijas-cels/baltijas-cels-1/ |date={{dat|2019|08|22||bez}} }}, unesco.lv.&lt;/ref&gt;

== Videoreportāža ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=oU2d1R0Xcpk Videomateriāls par Baltijas ceļu]

== Skatīt arī ==
* [[Latviešu tautas Atmoda]]
* [[Sirdspuksti Baltijai]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20110723024322/http://www.balticway.net/index.php?hl=lv Baltijas ceļa mājas lapa] {{lv ikona}}
* {{Nacionālā enciklopēdija|id=40531|autors=Gatis Krūmiņš}}
* [https://web.archive.org/web/20051108061657/http://av.lrs.lt/StartPage.aspx?CatID=23&amp;Start=0 Baltijas ceļa foto albums] {{lt ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20130822214317/http://www.europeana1989.eu/en/baltic-way/ Baltijas ceļa digitālais arhīvs]


{{Igaunija-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{Lietuva-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{Baltijas valstis}}

[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:1989. gads]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]</text>
      <sha1>5ljotiwk48wmhjhd8kbrzhftrk947t2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rodžers Zelaznijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>17638</id>
    <revision>
      <id>3659012</id>
      <parentid>2906462</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4156" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Rodžers Zelaznijs
|     vārds_orig = ''Roger Zelazny''
|         attēls = R_Zelazny.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1937
|     dz_mēnesis = 05
|       dz_diena = 13
|       dz_vieta = [[Eiklīda]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]], {{USA}}
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 1995
|      m_mēnesis = 06
|        m_diena = 14
|        m_vieta = [[Santafe]], [[Ņūmeksika]], {{USA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|     pseidonīms = ''Harrison Denmark''
|   nodarbošanās = rakstnieks
|rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]]
|        periods =
|          žanri = [[fantāzijas literatūra|fantāzija]], [[zinātniskā fantastika]]
|         temati =
|   lit virzieni = [[Fantastikas jaunais vilnis]]
|slavenākie darbi = 
|    ietekmējies = 
|     ietekmējis = [[Stīvens Brasts]], [[Nīls Geimans]], [[Džordžs Mārtins (rakstnieks)|Džordžs Mārtins]], [[Stīvens Eriksons]]
|     alma_mater = ''[[Case Western Reserve University]]''
|    apbalvojumi =
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

'''Rodžers Džozefs Zelaznijs''' ({{val-en|Roger Joseph Zelazny}}, dzimis {{dat|1937|05|13}}, miris {{dat|1995|06|14}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] un [[fantāzijas literatūra|fantāzijas]] [[Zinātniskās fantastikas autoru saraksts|rakstnieks]], trīskārtējs ''[[Nebula]]'' balvas un seškārtējs [[Hugo balva|Hugo]] balvas ieguvējs, viens no nozīmīgākajiem [[Jaunā viļņa zinātniskā fantastika|Jaunā viļņa zinātniskās fantastikas]] pārstāvjiem. Zelaznija pazīstamākie darbi ir fantāzijas romānu cikls ''[[Emberas hronikas]]'', romāni &quot;Nemirstīgais&quot; (''This Immortal'', 1968), &quot;Gaismas valdnieks&quot; (''Lord of Light'', 1968). Gan Zelaznija zinātniskās fantastikas, gan fantāzijas darbiem raksturīgs dažādu tautu [[mitoloģija]]s — [[sengrieķu mitoloģija]]s, [[Amerikas indiāņu mitoloģija]]s, [[indiešu mitoloģija]]s, [[ēģiptiešu mitoloģija]]s, [[skandināvu mitoloģija]]s, [[japāņu mitoloģija]]s — motīvu un tēlu izmantojums. Zelaznijs lielā mērā ietekmējies arī no franču, angļu un amerikāņu klasiskās 19. un 20. gs. literatūras, īpaši dzejas.

Zelaznijs dzimis [[Eiklīda|Eiklīdā]] [[Ohaio (štats)|Ohaio]], viņa tēvs bija [[poļi|poļu]] imigrants Jozefs Franks Zelaznijs (vai Želaznijs), māte - Amerikas [[īri]]ete Džozefīna Svīta. Vidusskolā Zelaznijs bija skolas avīzes redaktors, šajā laikā viņš apmeklēja arī radošās rakstīšanas klubu. 1955. g. viņš iestājās ''Case Western Reserve University'', ko pabeidza 1959. g. ar bakalaura grādu angļu literatūrā (sākotnēji gan viņš bija studējis [[psiholoģija|psiholoģiju]]). Studijas viņš turpināja Kolumbijas universitātē Ņujorkā, kur specializējās [[Elizabetes laikmeta dramaturģija|Elizabetes laikmeta]] un [[Jakobīņu dramaturģija|Jakobīņu]] dramaturģijā. 1962. g. viņš ieguva maģistra grādu. Studiju laikā Zelaznijs nodarbojās ar [[džudo]] un citām austrumu cīņām (vēlāk ieguva melno jostu [[aikido]]), spēlēja [[šahs|šahu]], apguva [[hindi valoda|hindi]] un [[japāņu valoda|japāņu]] valodu.

Zelaznijs nomira 1995. gadā, nāves cēlonis - vēzis.

Latviešu valodā publicēts Zelaznija stāsts &quot;Nemirstīgais&quot; tāda paša nosaukuma krājumā (&quot;Vaga&quot;, 1993, tulk. Zane Rozenberga un G. Groza).

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110609122613/http://personal.atl.bellsouth.net/p/h/phulman/roger.html Par Rodžeru Zelazniju] {{en ikona}}


{{rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zelaznijs, Rodzzers}}

[[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]]
[[Kategorija:Fantāzijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu zinātniskās fantastikas rakstnieki]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>csldf22b7h4xt5knc19shfi3qzh4nfy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sandro Botičelli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>19015</id>
    <revision>
      <id>3659139</id>
      <parentid>3567051</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T04:53:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2722" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Sandro Botičelli
| image         = Sandro Botticelli 083.jpg
| thumb
| imagesize     = 220px
| caption       = Iespējamais Botičelli pašportrets ap 1475.g.
| birthname     = Alesandro di Mariano Filipepi
| birthdate     = {{dat|1445|03|1}}
| birthplace    = [[Florence]], [[Florences Republika]] (mūsdienās {{ITA}})
| deathdate     = {{miršanas datums un vecums|1510|05|17|1445|03|1}}
| deathplace    = [[Florence]], [[Florences Republika]] (mūsdienās {{ITA}})
| nationality   = [[Itāļi|itālis]]
| field         = [[gleznotājs]]
| movement      = [[renesanse|Renesanses māksla]]
| famous works  = ''Primavera'', ''Veneras dzimšana''.
}}

'''Sandro Botičelli''' ({{val-it|Sandro Botticelli}}), īstajā vārdā '''Alesandro di Mariano Filipepi''' ({{val-it|Alessandro di Mariano Filipepi}}; {{dat|1445|3|1|N}}—{{dat|1510|5|17|N}}), bija agrīnās [[renesanse]]s gleznotājs, kura daiļrade bija viena no visraksturīgākajām sava laikmeta būtības izteicējām un noslēdza arī agrīno renesansi. Botičelli ir dzimis un miris [[Florence|Florencē]].

Nav daudz zināmu faktu par Botičelli bērnību, tomēr ir noskaidrots, ka viņš kļuva par mācekli 14 gadu vecumā, agrāk nekā liela daļa citu renesanses mākslinieku. Botičelli neizmantoja perspektīvas atklājumus, gaismu, apjomu. Viņam svarīgi ir tēlu līniju ritmi priekšplānā, kur krāšņās koku pārejas lieliski kontrastē ar tumšajiem koku apveidiem aizmugurē. [[1489]]. gadā tapusī glezna &quot;Veneras dzimšana&quot; vairs nemaz &quot;neatsaucas&quot; uz gaismas simboliem, tomēr simboliski atklāj tālaika Florencē valdošo dramatismu un izmisumu. Dabu un dvēseles nemieru atklāj trīs stihijas — gaiss, ūdens un zeme.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Botticelli-primavera.jpg|''Primavera'' (ap 1482)
Venus and Mars National Gallery.jpg|''Venēra un Marss'' (ap 1485)
Sandro Botticelli - La nascita di Venere - Google Art Project - edited.jpg|''Venēras dzimšana'' (1484-85)
Sandro Botticelli - Portrait of Dante - WGA02802.jpg|''Dantes portrets'' (ap 1495)
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.all-art.org/early_renaissance/botticelli1.html Botičelli &quot;Pasaules mākslas vēstures&quot; mājaslapā] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20070621101218/http://www.aiwaz.net/gallery/botticelli-sandro/gc122 Botičelli darbu galerija] {{en ikona}}

{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Boticzelli, Sandro}}
[[Kategorija:1445. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1510. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Toskānā dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]]
[[Kategorija:Renesanses gleznotāji]]</text>
      <sha1>6ychtbq5nicqzfi6t6e17g80i08kcrx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Papuass</title>
    <ns>3</ns>
    <id>20907</id>
    <revision>
      <id>3659071</id>
      <parentid>3643888</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T19:58:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jautājums no Eremu1 (2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58) */ jauna sadaļa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="119785" xml:space="preserve">{{Diskusiju arhīva infokaste
|nosaukums  = [[Lietotājs:Papuass|Papuass]] &lt;br&gt;diskusiju arhīvs
|arhivs1    = [[Lietotāja diskusija:Papuass/Arhīvs1|5.11.2006.—8.3.2015.]]
|arhivs2    = [[Lietotāja diskusija:Papuass/Arhīvs2|8.3.2015.—3.1.2017.]]
}}

== 2016. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#fdffe7}}};&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | {{#ifeq:{{{2}}}|alt|[[File:Royalty Barnstar Hires.png|100px]]|[[Image:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]}}

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2016. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vikipēdijas kopienas balsojumu]], esi atzīts par 2016. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku 
|}
:Paldies kopienai par atzinību. Tā kā rakstu autors esmu viduvējs un pietiekami daudz rakstu par &quot;nesvarīgajām&quot; tēmām, tad jāizceļas kaut kā citādi. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 6. februāris, plkst. 14.48 (EET)

== Blēži ! :D ==

Kur mans vikistipendijas pieteikums? [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikipēdija:Vikistipendijas/Pieteikumi]. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 28. februāris, plkst. 18.31 (EET)
:Atvainojos, parādījās pēkšņi. Skaidrs, Big Brother uzdarbojas. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 28. februāris, plkst. 18.35 (EET)

== Request ==

Hello.

Could you create the article [[:en:Sport in Azerbaijan]] in Latvian Wikipedia?

Thank you.

[[Special:Contributions/31.200.22.41|31.200.22.41]] 2017. gada 3. marts, plkst. 13.44 (EET)

== Cycling ==

Hi Papuass. I take the liberty to give you new other functions and basic documentation. If you are interested by having the name of the countries, you can follow instructions written on [[:d:Module:Cycling race]]. On another hand, about ''stageinfobox'', I am interested to know how you say a stage of a race, for example, we in French, we write ''1&lt;sup&gt;re&lt;/sup&gt; étape, Tour de France 2015'', ''2&lt;sup&gt;e&lt;/sup&gt; étape, Tour de France 2015'' or ''3&lt;sup&gt;e&lt;/sup&gt; b étape, Tour de France 2017'', is we have a half stage. [[Dalībnieks:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|Jérémy-Günther-Heinz Jähnick]] ([[Dalībnieka diskusija:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|diskusija]]) 2017. gada 8. marts, plkst. 18.49 (EET)


Sveiki, ļauju Jums tad salikt attiecīgas atļaujas (uz visām tiesībām) Pionieris bildei, lai var izmantot jebkādā veidā. Mēs nepārzinam Vikipēdiju tik labi, lai zinātu šīs lietas. Cik saprotu Jūs zināt, kas ir jāizlabo.

[[Dalībnieks:Viensvienspieci|Viensvienspieci]] ([[Dalībnieka diskusija:Viensvienspieci|diskusija]]) 2017. gada 20. aprīlis, plkst. 14.21 (EEST)

Izlaboju cik varējām. Ja Jūs varētu tieši ieteikt, kas ir jādara, lai viss būtu pareizi es būtu ļoti pateicīgs, jo īsti nesaprotu vai Jūs gribat jaunus &quot;tagus&quot; aprakstu vai ko citu.

[[Dalībnieks:Viensvienspieci|Viensvienspieci]] ([[Dalībnieka diskusija:Viensvienspieci|diskusija]]) 2017. gada 20. aprīlis, plkst. 14.27 (EEST)

== Jāņu svinēšana ==

Esi aicināts svinēt Jāņus Brencēnos! Sākums būs 10:00 pie Doles autostāvvietas, kur mēs visi kopā satiksimies un tad izplānosim kurš brauks ar mani vai arī ar kādu, kuram vēl ir mašīna bez manis. Ņemt līdzi piepūšamo telti (ja ir), portatīvo datoru, ieteicams arī fotoaparātu. Ja nav kaut kas vēl skaidrs, tad zvanīt man pa 26945318! Gaidīšu ziņu no jums! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2017. gada 28. maijs, plkst. 10.12 (EEST)
:{{u|Titāns}}, diemžēl nevarēšu pievienoties. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 28. maijs, plkst. 21.42 (EEST)

== Thank you for participating in the [[:Meta:UNESCO Challenge|UNESCO Challenge]]! ==

Hi,

Thank you for participating in the [[:Meta:UNESCO Challenge|UNESCO Challenge]]! I hope you had as fun as we did! 

If you could take a minute to answer [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdHoVkx2n_Xuc0ojbqIWpj4tb8GlreHRiAQ5JcZf6Odufl8-w/viewform?usp=sf_link our survey], we would be very grateful. Your answer will help us improve our Challenges in the future.

Best,

[[Dalībnieks:John Andersson (WMSE)|John Andersson (WMSE)]] ([[Dalībnieka diskusija:John Andersson (WMSE)|diskusija]]) 2017. gada 2. jūnijs, plkst. 11.19 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.56 (EEST)

== Apsveikums! ==

Priecīgus Jāņus! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2017. gada 23. jūnijs, plkst. 09.14 (EEST)

== Valdības infokaste ==
Sveiks! Vai vari man nedaudz izpalīdzēt, saistībā ar Wikipedia! Vai tu vari akurāti pārtulkot un sataisīt latviešu valodas infokasti '''Valdības kabinetiem'''. Rekur ir angļu variants: [https://en.wikipedia.org/wiki/Template:Infobox_government_cabinet Infobox government cabinet]

Lūdzu, lūdz palīdzi! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 29. jūlijs, plkst. 16.31 (EEST)
:{{u|Kleivas}}, nevaru apsolīt, ka varu to ātri izdarīt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.04 (EEST)
:{{u|Papuass}}. Īsti steigas nav, jau nav! Bet vēlētos, lai tu palīdzi![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.47 (EEST)
::{{u|Papuass}} Sveiks! Saprotu, jau ka ir daudz darba te! Bet es pirms vairāk kā pirms 3 mēnešiem lūdzu palīdzību! Bet pilnīgākais klusums! Vai tiešām nevari palīdzēt man pie šī? [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 8. novembris, plkst. 18.56 (EET)
:::Nejūtos spēcīgs infokastēs, jo sen neesmu darbojies. Vari pamēģināt pats - nokopē anglisko versiju un iztulko &quot;label&quot; vērtības. Iespējams vēl šis tas jāpalabo, bet to jau var pēc tam. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 8. novembris, plkst. 19.00 (EET)

== Ukrainian Wikiconference 2017 ==

Hi! I invite you to visit our [[:wmua:Вікіконференція 2017|Wikiconference]] on 25-26 August in Kherson and share your experience. --[[Dalībnieks:Visem|Visem]] ([[Dalībnieka diskusija:Visem|diskusija]]) 2017. gada 30. jūlijs, plkst. 11.12 (EEST)
:Hi, {{u|Visem}}, it seems unlikely that I will come this year, but I should attend your Wikiconference one day. Do you have a location for the next year? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST)
:: No, not yet, I will try not to forget to tell you when we have conference next year. --[[Dalībnieks:Visem|Visem]] ([[Dalībnieka diskusija:Visem|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 19.02 (EEST)

== Feedback request ==
Greetings,

The team that made [[mw:ORES|ORES]] is working on a new tool called [[mw:JADE|JADE]]. The new tool is for humans to review the work of ORES, to provide human feedback and oversight. The team would like to hear about how your experience using ORES has been on your wiki, and what you might expect from a tool like the one proposed. If you are interested, you can comment on [[mw:Talk:JADE|this page on mediawiki.org]]. 

The team is also interested in sharing updates with you as JADE is developed. Short messages will be sent to this talk page every month or two, linking to a page with further information. Is this something you would like to sign up for? Simply reply to me here if so and I will put your name on the list.

Happy editing to you. [[Dalībnieks:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Keegan (WMF)|diskusija]]) 2017. gada 4. oktobris, plkst. 22.14 (EEST)
:You can also [[m:Global_message_delivery/Targets/JADE|sign yourself up]] for updates anytime. [[Dalībnieks:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Keegan (WMF)|diskusija]]) 2017. gada 6. oktobris, plkst. 20.34 (EEST)

== Palīdzība ==

Sveiki! 
 Es veidoju futbola spēlētāju wikipēdijas rakstus. Ir vairāki ārzemnieki, kuri spēlē savas valsts futbola nacionālajā izlasē, bet nezinu kodus, kā ievietot spēlētaju piemēram GHANA futbola izlasē. Gaidu uz palīdzību, paldies!
:Vai pareizi sapratu, ka meklē šo informāciju? [[FIFA valstu kodi]]?  --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. oktobris, plkst. 21.44 (EEST)

== Invitation from WAM 2017 ==

[[File:Asia_(orthographic_projection).svg|right|200px]]
Hi WAM organizers!

Hope you receive your postcard successfully! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2017#Communities_and_Organizers|sign up at the 2017 WAM]]''', which will still take place in November. Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month|the meta talk page]].

# We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. 
# We will have many special prize provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing.
# Please encourage other organizers and participants to sign-up in this page to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.
If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2017|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17313147 --&gt;

== JADE: topics to discuss ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Hello,

Here are some topics the [[mw:JADE|JADE]] team would like to discuss. If you are interested, follow the link to join the conversation:
*[[mw:Topic:Tzw0uv2bucrdprm4| Judgments, Endorsements, and Preference]]
*[[mw:Topic:Tzw4ebq17wbdog74|Free text comments and suppression]]
*[[mw:Topic:Tzw3qg8qiqow10d8|Should we integrate JADE with Flow?]]
*[[mw:Topic:Tzw5fix7hbs4ui8j|Thematic and quant analysis of judgements]]

Thank you. On behalf of the Scoring Platform Team, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]]([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2017. gada 14. oktobris, plkst. 00.09 (EEST)&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/JADE&amp;oldid=17319199 --&gt;

== WAM Reminder ==

[[File:Asia_(orthographic_projection).svg|right|200px]]
Hi WAM organizers!

Thanks again for organizing Wikipedia Asian Month. There are only 4 days before it starts. If you haven't yet signed your language in WAM 2017, You can sign-up [[m:https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month_2017#Communities_and_Organizers|here]]. Below we have provided some notices and guidelines for organizing.
;Page Setup
* Our [[m:Wikipedia Asian Month 2017/Sample|Sample page]]  is ready to be translated. There are only a few adjustments if you had this page for 2016 already.
** Article Requirement is 4
** Article criteria are 3k bytes and 300 words. NO 2k bytes for smaller Wikipedia.
** According to the tool's limit, IP users can not participate. Please encourage them to register an account.

;Localization
* Please localize '''[[:en:Template:WAM user 2016|this template]]''' and used on sign up page. I will update the template once the tool is ready to be used.
* You may localize this page, but you can also just put a link towards the meta page. [[m:Wikipedia Asian Month/QA]]

;Strategy
* You may have to invite some of your Wikipedia friends or active Wikipedians from your home WIKI to help you organize.
* You may have to send some invitation to last year participants, active Wikipedians, and Wikipedians who has a special interest.
* Central Notice will be used. You may use the Site Notice if you don't see the CN is deployed.

;Reward
*We will keep sending postcards (new design) this year, and as an organizer, you will receive an additional postcard as well.
*We will have many special prizes provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing. 
*We will send the Ambassador a regular paper copy of the certificate through the basic mail.

;Question
Please feel free to contact me or the WAM team [[m:Talk:Wikipedia Asian Month 2017|meta talk page]], send me an email by Email this User or chat with me on facebook.

If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

'''Best Wishes''',&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2017. gada 27. oktobris, plkst. 16.38 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17354308 --&gt;

== Wikipedia Asian Month 2017: engage with audience ==

Dear WAM organizer,

I’m Erick, the coordinator of WAM 2017. Thanks for your effort and help at [[:m:Wikipedia Asian Month 2017]]! Here are some more information about organizational matter of the event at a national level.

&lt;small&gt;You are receiving this message because you have signed up as a organizer or in the [[:m:Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers|list]].&lt;/small&gt;

; Timeline
The event has started and will end in the November 30th 23:59 (UTC). However, we are late for some matter. So we need your help:
* '''Invite''' previous participants and your community members to join. We have a [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/SampleInvitation|template]] you can use.
* '''Translate''' [[m:Special:PrefixIndex/MediaWiki:Centralnotice-WAM_2017-|Central Notice for your community]] (more instruction below) as well as sending a notice in village pump. Go public!
* '''Become''' the jury member in a campaign on Fountain which is an amazing tool for you to supervise participants’ articles. If you don’t have the campaign set up, please contact us! And put a link to your community’s campaign page for participants’ navigation.
* '''Organize''' a [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|off-site]] editathon event. A coffee bar, internet and laptops. Though it’s optional. If you want to do that, please contact me.

In the following days, you should answer the questions from your community and supervise the submissions. Hope you have fun!

; Prepare Central Notice

Central Notice shows a banner on the top of pages in your wiki project along the event timeframe. We will use this to engage with audience. Steps:

# Translate, change logo and link to event page. Find your project's Central Notice [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:PrefixIndex/MediaWiki:Centralnotice-WAM_2017- here]. For example, we can change the banner for Chinese Wikipedia [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=Centralnotice-tgroup-WAM_2017&amp;filter=&amp;language=zh&amp;action=translate here].
# When you mark the 4 items (translation) as done. I'll enable the central notice in your language for this month.

; Interesting articles

Have some interesting articles in your mind or from community? Drop us a line so that we can post that [[m:Wikipedia_Asian_Month_2017/Topics|here]] to exchange the information to other communities.

; Special Prize
You can find some special prizes in [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2017/Event_Partner|Event Partner]] page. They can be claimed by:

* Write an article about Indigenous people in Taiwan at Wikipedia Asian Month (supported by Wikimedia Taiwan).
* Write articles on monuments of Bhubaneswar (supported by Bhubaneswar Heritage Edit-a-thon).

The participants who joins for the special prize need to also report their conribution in the speical page. The link is shown in the Event Partner page.

; Looking for help

At all times, please reply me back or send me an email at erick@asianmonth.wiki.--[[m:User:Fantasticfears|Fantasticfears]] ([[m:User talk:Fantasticfears|talk]]) 2017. gada 5. novembris, plkst. 14.13 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17385072 --&gt;

== Par izmaiņām veidnē ATSAUCE (Citation) ==
Izdarītās izmaiņas sabojājušas Ārējās saites daudzās lapās, piem: [[Maksis Lange]]. Ierakstīju vārdu Citation meklētājā uz redzu ka tādu izbojātu lapu ir daudzi simti. [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2017. gada 10. novembris, plkst. 00.06 (EET)
:OK, labošu tūlīt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 10. novembris, plkst. 00.08 (EET)

== What's Next (WAM) ==

Congratulations! The Wikipedia Asian Month is has ended and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next?
;Here are some number I would like to share with you 
:Total submitted: 7429 articles; 694 users

; Here are what will come after the end of WAM
* Make sure you judge all articles before December 12th, and participants who can improve their contribution (not submit) before December 10th. 
* Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month/Status|'''this page''']] after December 12th
* There will be three round of address collection scheduled: December 15th, December 20th, and December 25th. 
*  Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month/2017 Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
* There will be a progress page for the postcards.

&lt;small&gt;If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].&lt;/small&gt;

'''Best Wishes''',&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2017. gada 5. decembris, plkst. 19.37 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17513917 --&gt;

== Pievienošana pasniedzēja grupai  ==

Labdien!

Esam Latvijas Univeristātes Informātika Izglītībā kursa studenti, neesam pievienoti pasniedzēja Viestura Vēža tabulai, grupai. Būtu vēlams, ja mūs pievienotu: 
Elza fisere
laima141
martazedina
zanis.zerbelis

Paldies!
Ar cieņu,
Žanis Žērbelis
:Labdien, {{u|Zanis.zerbelis}}, pievienoju. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 18.24 (EET)

== WAM Address Collection ==

Congratulations! You have more than 4 accepted articles in Wikipedia Asian Month! Please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform?usp=sf_link Google form]''' or email me about that on erick@asianmonth.wiki before the end of Janauary, 2018. The Wikimedia Asian Month team only has access to this form, and we will only share your address with local affiliates to send postcards. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. Please contact your local organizers if you have any question. We apologize for the delay in sending this form to you, this year we will make sure that you will receive your postcard from WAM. If you've not received a postcard from last year's WAM, Please let us know. All ambassadors will receive an electronic certificate from the team. Be sure to fill out your email if you are enlisted [[:m:Wikipedia_Asian_Month/2017_Ambassadors|Ambassadors list]].

Best, [[:m:User:fantasticfears|Erick Guan]] ([[m:User talk:fantasticfears|talk]])
&lt;!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&amp;oldid=17583922 --&gt;

== Faila lietojums ==
Pieņemu, ka kaut kur lokāli ir pieļauta kāda kļūda komentējot vai arī tas izdarīts tur, kur to nav iespējams izdarīt, skatīt, piemēram, [[:Attēls:Pļaviņu HES ar atvērtām slūžām.JPG|šeit]] ([https://i.imgur.com/ByIpdcn.png screen]). --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2018. gada 2. janvāris, plkst. 13.58 (EET)
:{{ping|Silraks}} Salaboju. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 14.19 (EET)
::Joprojām neglīti izskatās, ka JPG ir pa virsu ārējā linka simbolam, bet tā laikam ir globāla problēma. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 16.28 (EET)
:::Man šķiet, ka nav saistīts ar tulkojumu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 16.35 (EET)

== WAM Address Collection - 1st reminder ==

Hi there. This is a reminder to fill the address collection. Sorry for the inconvenience if you did submit the form before. If you still wish to receive the postcard from Wikipedia Asian Month, please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform this Google form]'''. This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems in accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email.

If you do not wish to share your personal information and do not want to receive the postcard, please let us know at [[:m:Talk:Wikipedia_Asian_Month_2017|WAM talk page]] so I will not keep sending reminders to you. Best, [[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]]
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&amp;oldid=17583922 --&gt;

== Confusion in the previous message- WAM ==

Hello again, I believe the earlier message has created some confusion. If you have already submitted the details in the Google form, '''it has been accepted''', you don't need to submit it again. The earlier reminder is for those who haven't yet submitted their Google form or if they any alternate way to provide their address. I apologize for creating the confusion. Thanks-[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]]
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&amp;oldid=17583922 --&gt;

== Epasts ==

Sveiks! Es redzu, ka esi man sūtījis epastu, bet neko neesmu saņēmusi. Uz gmail?--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2018. gada 22. janvāris, plkst. 17.23 (EET)
:Jāskatās [[Special:Preferences|iestatījumos]], kurš epasts uzlikts. Un tad droši vien var meklēt spamā vai tajās kategorijās, kas neiekrīt &quot;Inbox&quot;. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 22. janvāris, plkst. 17.32 (EET)

== Ziemas OS konkurss ==
Lūdzu ieskaies Ziemas olimpisko spēlu konkursa diskusijā un padalies ar viedokli! Lūdzu!! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2018. gada 3. februāris, plkst. 20.27 (EET)

== Message to the CEE Spring 2018 local organizers ==

Hello, {{PAGENAME}}! You are receiving this message as a '''[[:m:Wikimedia CEE Spring 2018|Wikimedia CEE Spring 2018]]''' coordinator for your community.

This is a friendly reminder that CEE Spring starts on March 21, the first day of spring. To make a smooth start, please ensure that you have taken care of thе following:

# Created information page of the contest in your Wikipedia.
# Created a [[:m:Wikimedia CEE Spring 2018/Article Lists|list of topics]] about your community on Meta-wiki.
# Created CEE Spring 2018 talk page template and connected to [[:d:Q48126269]].
# Published summary (in English) of [[:m:Wikimedia CEE Spring 2018/Rules|contest rules]] on Meta-wiki page.
# Promoted information about the contest (site notice, social media, personal messages).

Creating a talk page template is strongly encouraged as it would allow international organizers to track of contest progress of various topics. We will also try to provide automatically updated statistics from the very beginning based on this template. 

CEE you at the start of contest!

-------------
&lt;small&gt;''Delivered by: [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 19. marts, plkst. 11.53 (EET) ''&lt;/small&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Spiritia@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_CEE_Spring_2018/Participants/Mass_message&amp;oldid=17849048 --&gt;

== Files - paldies / Mad admin ==

Thanks for the deletion of some media files. We will try to make more files unused, so you can delete more. Just when we wanted to thank you, we found one of our IPs blocked.
-----
 Tev nav atļauts labot šo lapu šāda iemesla dēļ:
 
 Tavs lietotāja vārds vai IP adrese ir nobloķēta.
 
 Edgars2007 nobloķēja tavu lietotāja vārdu vai IP adresi. Bloķējot norādītais iemesls bija: trolling.
 
 Bloka sākums: 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.19
 Bloka beigas: 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 02.19
 Bija domāts nobloķēt: 78.55.103.5
 Tu vari sazināties ar Edgars2007 vai kādu citu administratoru lai apspriestu šo bloku.
 
 Pievērs uzmanību, tam, ka ja tu neesi norādījis derīgu e-pasta adresi savās izvēlēs, tev nedarbosies &quot;sūtīt e-pastu&quot; iespēja.
 
 Tava IP adrese ir 78.55.103.5 un bloka identifikators ir #6266. Lūdzu iekļauj vienu no tiem, vai abus, visos turpmākajos pieprasījumos.
------
Not very helpful. Admin has time to block users, but no time to clean up media files. [[Special:Contributions/77.180.25.19|77.180.25.19]] 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.37 (EEST)
:Is there a reason you are not using an user account? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.40 (EEST)
::[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] - do you think there is something in the universe without any &quot;reason&quot;? [[Special:Contributions/78.55.209.161|78.55.209.161]] 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 04.37 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.35 (EEST)

== Invitation to Organize Wikipedia Asian Month 2018 ==

Hey Papuass,

My name is Yu Lun, and I’m from the Wikipedia Asian Month International Team. It’s a great pleasure to meet you and see the effort you have put into the previous editions of WAM. Thank you! On a side note, have you received your postcard? If you have yet to receive the postcard, I can help you to check our records.

We are currently preparing the 2018 edition of the Wikipedia Asian Month and would like to check with you if you are still willing to organize the WAM on the '''Latvian Wikipedia'''? On behalf of the WAM team, I will be the liaison to Latvian Wikipedia this year. So if you have any questions, requests or ideas, feel free to contact me directly.

Meanwhile, as a WAM organizer, we will put you on this mailing list (https://lists.wikimedia.org/mailman/listinfo/wam-announce) that is exclusively for organizers only. We will keep emails from that list to a minimal. But feel free to let us know if you wish to not be subscribed. Here is a survey we would like you to fill in (https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfxUiT2RILnuOr3eacXzYwCgda6s2IcgRqSQZdYPy_GadWHxg/viewform?usp=sf_link). This survey will ensure that we will be able to better help you in WAM 2018. I’m looking forward to seeing you at this year’s event!

--[[Dalībnieks:Yulun5566|Yulun5566]] ([[Dalībnieka diskusija:Yulun5566|diskusija]]) 2018. gada 14. jūlijs, plkst. 08.35 (EEST) on behalf of WAM International Team
:Hi, {{u|Yulun5566}}! Sure, we can do it again this year. I have received my postcards (one as organizer, one as contributor). Survey filled. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 18. jūlijs, plkst. 22.17 (EEST)

== WLM ==

Update redirect at http://www.wikilovesmonuments.lv/ please. --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 15. augusts, plkst. 23.22 (EEST)
:Done. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 16. augusts, plkst. 10.24 (EEST)

== Invitation from WAM 2018 ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px]]

Hi WAM organizers!

Hope you receive your postcard successfully! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2018#Communities_and_Organizers|sign up at the 2018 WAM]]''', which will still take place in November. Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month|the meta talk page]].

# We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. 
# We will have many special prize provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing.
# Please encourage other organizers and participants to sign-up in this page to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.
If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 23. septembris, plkst. 19.03 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18097905 --&gt;

== 27 Communities have joined WAM 2018, we're waiting for you! ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px]]

Dear WAM organizers!

Wikipedia Asian Month 2018 is now 26 days away! It is time to sign up for 
'''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2018#Communities_and_Organizers|WAM 2018]]''', 

Following are the updates on the upcoming WAM 2018:

* Follow the [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Organiser Guidelines|organizer guidelines]] to host the WAM successfully.
* We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Onsite edit-a-thon|take a look and '''sign up''' at this page]]. 
* If you or your affiliate wants to organize an event partnering with WAM 2018, Please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Event Partner|'''Take a look''' at here]].
* Please encourage other organizers and participants to sign-up in [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]] to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.


If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
[[:m:User:Wikilover90|Wikilover90]] using ~~&lt;includeonly&gt;~&lt;/includeonly&gt;~~
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18448358 --&gt;

== Vikidatu lietojums ==
Kā pareizi jārīkojas ar tiem vikidatiem, lai tie attēlotos mūsu infokastēs? Vikidatos salaboju Baldones iedzīvotāju skaitu, pat samainīju prioritātes, bet tie spītīgi nenāk uz infokasti. Kas nav pareizi? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 8. oktobris, plkst. 19.35 (EEST)
:Tik vienkārši tas nebūs. Mēs vēl neesam pieslēgušies tām infokastēm, kas ņem datus no Vikidatiem. Ārēji jāmotivē {{U|Edgars2007}} vai mani. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 8. oktobris, plkst. 23.43 (EEST)
::No kurienes tad nāk dati, ja ir tags &lt;nowiki&gt;{{iedzsk|dati|Baldone}}&lt;/nowiki&gt;? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 06.07 (EEST)
:::{{u|Kikos}}: Tas ir kāds vecs eksperiments ar datiem veidnē [[Veidne:iedzsk/dati]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.13 (EEST)
::::Un kurš ir šī eksperimenta autors? Kā tas strādā/nestrādā? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.15 (EEST)
:::::Autors ir {{u|Edgars2007}}. Atver to lapu labošanas režīmā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.17 (EEST)
::::::Nav nekāds eksperiments. Normāli strādājošs &quot;fiņtiks&quot;. Tikai reizi pusgadā jāatjaunina. Pašlaik neķeros klāt, jo mēs tāpat pārejam uz CSP datiem (kas ir mašīnlasāmi). Vikidati - vēlāk, jo Edgaram nav laika pieķerties pie šī. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 12.33 (EEST)
:::::::Ja pieredzējušam dalībniekam nav skaidrs, no kurienes nāk dati, tad tas nav &quot;normāli strādājošs&quot;. Ja saprātīgā laikā nespējam nodrošināt svaigākos datus, jāatgriežas pie plika teksta. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 12.52 (EEST)
::::::::Nu neko neklikšķinot/neatverot veidni (es pat nerunāju par labošanas režīmu), neko arī neuzzināsi. Atvērt {{tl|iedzsk}} veidni gan vajadzētu prast, ja jau tas pieredzējušais kolēģis pats sapratis, ka tas nāk no tā &quot;taga&quot;. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 13.29 (EEST)
:::::::::Bāc! Kā var iedomāties, ka digitālā kosmosa laikmetā, kad visa progresīvā cilvēce izmanto vikidatus, te joprojām dažiem ir savas ''mellās grāmatiņas'', no kurām pusslepus tiek izķiņķerēti dati?! Un kāpēc tikai pilsētas? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 17.03 (EEST)

== USB-C ==

2018-08-08 a vandal attacked the article [[USB-C]] on several Wikipedias, including lvwiki. All Wikipedias except lvwiki have now completed the reversion of article renames.

Reverted article name:
#2018-08-08 enwiki restore title 'USB-C' https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=854051267&amp;oldid=854049713
#2018-08-08 ltwiki restore title 'USB-C' https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=5421824&amp;oldid=5421819
#2018-08-14 cawiki restore title 'USB-C' https://ca.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=20159165&amp;oldid=20151721
#2018-08-15 plwiki restore title 'USB-C' https://pl.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=54236208&amp;oldid=54137844
#2018-09-09 etwiki restore title 'USB-C' https://et.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=5093935&amp;oldid=5092894
#2018-10-16 svwiki restore title 'USB-C' https://sv.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=43705938&amp;oldid=43705622
#2018-10-31 bewiki restore title 'USB-C' https://be.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=3232888&amp;oldid=3202331
#2018-11-01 ptwiki restore title 'USB-C' https://pt.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=53490168&amp;oldid=53487310
#2018-11-01 fiwiki restore title 'USB-C' https://fi.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=17680052&amp;oldid=17558650
(in case of ca, pl the vandal went via admin board, presenting fake information)

Among the '''Latin-script Wikipedias''' 13 use &quot;USB-C&quot; and 3 use USB Type-C. Of the three one does so due to the vandalism (lv) and only one(!, tr) uses &quot;USB Type-C&quot; without any interference by the vandal. In frwiki the vandal sabotaged a rename-proposal by inserting fake information and later asking for page deletion.
 ca	USB-C
 cs	USB-C
 de	USB-C
 en	USB-C
 es	USB-C
 et	USB-C
 fi	USB-C
 fr	USB Type-C ('''fake information in talk page to prevent a rename to USB-C, talk page deleted 2018-10-31''')
 id	USB-C
 it	USB-C
 lt	USB-C
 lv	USB Type-C ('''after vandalism by frwiki-user''')
 pl	USB-C
 pt	USB-C
 sv	USB-C
 tr	USB Type-C ('''vandal tricked an admin into deleting the talk page''')

lvwiki is the last one, that uses the article title introduced through vandalism by the frwiki-user. [[Special:Contributions/77.0.218.248|77.0.218.248]] 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.19 (EET) // add dewiki [[Special:Contributions/78.49.222.226|78.49.222.226]] 2018. gada 2. novembris, plkst. 19.56 (EET)

===Niridya===
: Hello a second time [[Special:Contributions/77.0.218.248|77.0.218.248]], I just [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?diff=18545559&amp;diffmode=source sent you a message]. Please answer before spamming [https://tools.wmflabs.org/guc/?by=date&amp;user=77.0.218.248 lots of pages] with this message you are posting everywhere since august 2018. --[[Dalībnieks:Niridya|Niridya]] ([[Dalībnieka diskusija:Niridya|diskusija]]) 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.28 (EET)
:: Also, before you started strongly request renames, there were more USB Type-C than USB-C. I do not think it's really useful to debate this subject. --[[Dalībnieks:Niridya|Niridya]] ([[Dalībnieka diskusija:Niridya|diskusija]]) 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.32 (EET)

== WAM Organizers Update ==

Hi WAM Organizer! Hopefully, everything works just fine so far! '''[[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|Need Help Button''', post in any language is fine]]
* Here are some recent updates and clarification of rules for you, and as always, let me know if you have any idea, thought or question.
** Additional souvenirs (e.g. postcard) will be sent to Ambassadors and active organizers.
** A participant's article count is combined on all language Wikipedias they have contributed to
** Only Wikipedia Asian Month on Wikipedia or Wikivoyage projects count (no WikiQuote, etc.)
** The global top 3 article count will only be eligible on Wikipedias where the WAM article requirement is at least 3,000 bytes and 300 words.
** If your community accepts an extension for articles, you should set up a page and allow participants to submit their contributions there.
** In case of redirection not allowed submitting in Fountain tool, a workaround is to delete it, copy and submit again. Or a submission page can be used too.
** Please make sure enforce the rules, such as proper references, notability, and length.
** International organizers will double check the top 3 users' accepted articles, so if your articles are not fulfilling the rules, they might be disqualified. We don't want it happened so please don't let us make such a decision.

Please feel free to contact me and WAM team on [[m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]], send me an email by Email this User or chat with me on facebook. For some languages, the activity for WAM is very less, If you need any help please reach out to us, still, 12 more days left for WAM, Please encourage your community members to take part in it.

If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Best Wishes,&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik&lt;br /&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18557757 --&gt;

== Katrīna Džonsone ==

Es izveidoju lapu ar tulkojumu n angļu valodas, un man parādījās paziņojums rakstam, ka to taisās dzēst, jo esot slikts tulkojums. Pārbaudīju un atradu tikai pāris kļūdiņas (Cik manas tulkošanas prasmes to atļauj). Vai vari apskatīt rakstu un izlabot kļūdas, kuras es nepamanīju. Ļoti nevēlos, lai manu rakstu un ieguldīto darbu izdzēš pirms tas tiek novērtēts. --[[Dalībnieks:Lauruncis|Lauruncis]] ([[Dalībnieka diskusija:Lauruncis|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 14.11 (EET)
:Diemžēl tas ir tipisks neizlabots mašīntulkots teksts. Reti kurš teikums tur ir bez kļūdām. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 18.36 (EET)

== What's Next (WAM)! ==

Congratulations! The Wikipedia Asian Month has ended successfully and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next?
; Tool problem
: If you faced problem submitting articles via judging tool, use [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/late submit|this meta page]] to do so. Please spread this message with local participants.
; Here are what will come after the end of WAM
* Make sure you judge all articles before December 7th, and participants who can improve their contribution (not submit) before December 10th. 
* Participates still can submit their contribution of November before December 5th at [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/late submit|'''this page''']]. Please let your local wiki participates know. Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Status|'''this page''']] after December 7th
* There will be three round of address collection scheduled: December 15th, December 20th, and December 25th. 
*  Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
* There will be a progress page for the postcards.

; Some Questions
* In case you wondering how can you use the WAM tool (Fountain) in your own contest, contact the developer [[:m:User:Ле Лой|Le Loi]] for more information.

Thanks again, Regards &lt;br&gt;
[[User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 3. decembris, plkst. 06.59 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18652404 --&gt;

== WAM Postcard collection ==

Dear organiser,

Thanks for your patience, I apologise for the delay in sending the Google form for address collection. Please share [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScoZU2jEj-ndH3fLwhwG0YBc99fPiWZIfBB1UlvqTawqTEsMA/viewform this form] and the message with the participants who created 4 or more than 4 articles during WAM. We will send the reminders directly to the participants from next time, but please ask the participants to fill the form before January 10th 2019. 

Things to do:
#If you're the only organiser in your language edition, Please accept your article, keeping the WAM guidelines in mind.
#Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
#Please update the status of your language edition in [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Status|'''this page''']].


Note: This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email. Thanks :) --[[:m:User:Saileshpat|Saileshpat]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 19. decembris, plkst. 23.15 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18711123 --&gt;

== IP, kas vandalizē ==

Nereģistrējies dalībnieks atkal izveido lapu ''Aivars Krūmiņš K'', kuru Tu izdzēsi. Varbūt viņu vajadzētu nobloķēt? Un noteikti vajadzētu izdzēst to lapu. Neesmu administratore, tādēļ nevaru to pati izdarīt. Un jau iepriekš paldies Tev. --[[Dalībnieks:Undiine55|Undiine55]] ([[Dalībnieka diskusija:Undiine55|diskusija]]) 2019. gada 2. janvāris, plkst. 22.03 (EET)

== Invitation to Organize Wiki Loves Love 2019 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;

[[File:WLL Subtitled Logo subtitled b (transparent).svg|frameless|right]]

[[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Love 2019|Wiki Loves Love]] (WLL) is an International photography competition of Wikimedia Commons to subject love testimonials happening in the month of February 2019.

The primary goal of the competition is to document love testimonials through human cultural diversity such as monuments, ceremonies, snapshot of tender gesture, and miscellaneous objects used as symbol of love; to illustrate articles in the worldwide free encyclopedia Wikipedia, and other Wikimedia Foundation (WMF) projects. February is around the corner and Wiki Loves Love team invites you to organize and promote WLL19 in your country and join hands with us to celebrate love and document it on Wikimedia Commons. The theme of 2019 is '''Festivals, ceremonies and celebrations of love'''.

To organize Wiki Loves Love in your region, sign up at WLL [[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/Organise|Organizers]] page. You can also simply support and spread love by helping us [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Love 2019|translate]] the commons page in your local language which is open for translation.

The contest starts runs from 1-28 February 2019. Independent from if there is a local contest organised in your country, you can help by making the photo contest Wiki Loves Love more accessible and available to more people in the world by translating the upload wizard, templates and pages to your local language. See for an overview
of templates/pages to be translated at our [[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/Translations|Translations page]].

Imagine...The sum of all love!

[[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/International Team|Wiki Loves Love team]]

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 6. janvāris, plkst. 14.33 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wiki_Loves_Love&amp;oldid=18760999 --&gt;

== Function Startlist ==

Hi Papuass. It makes time I don't take the time to discuss with you. I just add for LV Wiki the function startlist created by Psemdel, you can see an example here : [[Diskusija:2019. gada Tour Down Under]]. Latvian is a language a little different. If you wish, you can adapt the table to your language by adding translations on [[:d:Module:Cycling race]] around line 2050 and then copy and paste the module here. [[Dalībnieks:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|Jérémy-Günther-Heinz Jähnick]] ([[Dalībnieka diskusija:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|diskusija]]) 2019. gada 12. janvāris, plkst. 12.43 (EET)
:Looks good to me, just a few translations needed. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. janvāris, plkst. 13.21 (EET)

== Bioloģijas portāls ==
Kas nekorekts bija nosaukumā Bioloģijas portāla izmeklētajā attēlā, kurš tika izdzēsts? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 13.47 (EET)
:Tas atradās rakstu vārdtelpā. Tas tobrīd nekur netika izmatots. Nevarēju saprast, kur pārvietot. Droši vien varētu veidņu vārdtelpā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 14.27 (EET)
::Vai tad tas nebija tajā pašā vietā, kur pārējie izmeklētie attēli bioloģijas portālam? Es tur uzliku 7 attēlus, kuri pastāvīgi mainās, ar domu tos papildināt. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 17.28 (EET)
:::Tas bija [[Labot Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/7]]. Citi ir [[Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/1]]. Atjaunoju uz [[Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/7]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 17.34 (EET)
::::Paldies! --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 20.15 (EET)

== Wikidata labels ==

What should the Wikidata labels be for [[d:Q13560423|Dove Cameron]], [[d:Q15731279|Joey Bragg]], [[d:Q437449|Kali Rocha]], and [[d:Q28843836|Lauren Lindsey Donzis]]? I mean the Latvian labels of course. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 29. aprīlis, plkst. 22.25 (EEST)
:You can try [https://www.personvarduatveide.lv/?locale=en this site], although there will not be most of surnames. In that case it takes a bit more time to lookup. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 00.09 (EEST)

::I did what I could based on what I found, but I couldn't do them all. Like I couldn't do Kali and Donzis, as well as some of the other names. See if [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=L%C4%ABva_un_Medija&amp;type=revision&amp;diff=3055933&amp;oldid=3055108 my edit] needs revision. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 05.04 (EEST)

== Par attēla parvietošanu ==
Kur var atrast uz vikikrātuvi pārvietoto failu Arhegonijs-2.jpg? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 12.58 (EEST)
:{{u|Jānis U.}}: kļūdījos - bija pārvietots uz commons un pēc tam tur izdzēsts. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.11 (EEST)
::Kāds tam bija mērķis? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.22 (EEST)
:::Es dzēsu, jo failiem lieki nav jādublējas lvwiki un commons. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.23 (EEST)
::::Spriežot pēc dzēšanas [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=File:Arhegonijs-2.jpg&amp;action=edit&amp;redlink=1 pamatojuma] ''Massive bot transfer by brandnew account of unsourced files '' — kāds bots ir nepareizi pārnesis failus, nenorādot avotu. Tā ir nelāga situācija, kad legāli faili tiek vispirms pārnesti un pēc tam izdzēsti pavisam. Tikpat labi var gadīties, ka pēc tam, kad dublējošie faili izdzēsti mūsu vikipēdijā, kāds apskatīsies, ka avots vairs nav pieejams un pārbaudāms, un vieglu roku likvidēs failus arī no Vikikrātuves. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 16.14 (EEST)
:::::{{u|ScAvenger}} pie [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|bēta iespējām]] tagad ir FileExporter, kas pārnes ar visu vēsturi. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 16.27 (EEST)
::::::Tas labi, bet agrāk pārnestie faili ir bez vēstures, tikai ar linku uz sākotnējo atrašanās vietu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 17.01 (EEST)

== How's ORES working out for you? ==


Hi Papuass, I'm working with [[User:EpochFail]] (@halfak on irc) on a research study to look into how [[mw:ORES]] is working out on wikis where it has been enabled. I was hoping to talk a little about what the kind of work you do on Latvian Wikipedia and about how the ORES edit filters and classifiers have been working out. Do you use any tools other than [[Special:RecentChanges]] or [[Special:Watchlist]] that take advantage of ORES? Do you know of any other tools that are used to patrol that do not use ORES? I'm also interested in any other observations you may have about how the ORES scores are working out. Thank you! [[Dalībnieks:Groceryheist|Groceryheist]] ([[Dalībnieka diskusija:Groceryheist|diskusija]]) 2019. gada 13. jūnijs, plkst. 08.36 (EEST)

== Invitation from WAM 2019 ==

[[File:WAM logo without text.svg|right|200px]]
Hi WAM organizers!

Hope you are all doing well! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2019#Communities_and_Organizers|sign up for the 2019 Wikipedia Asian Month]]''', which will take place in November this year (29 days left!). Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|the meta talk page]].

#Please add your language project by 24th October 2019. Please indicate if you need multiple organisers by 29th October.
#Please update your community members about you being the organiser of the WAM.
#We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. 
#Please encourage other organizers and participants to sign-up [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|in this page]] to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.
#If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
[[User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 2. oktobris, plkst. 20.03 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=19195667 --&gt;

== Attēli ==

Labdien!
Man jautājums par attēliem.
Teiksim, ja es nofotogrāfēju kaut kādu informāciju, piemēram, no afišas, kur ir arī cilvēku bildes un es viņas ielādēju Vikipēdijā, tad tas droši vien skaitīsies kaut kāds pārkāpums, vai ne?
Paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 13.27 (EET)
:{{u|Lietotaajs}}: jā, autortiesības te ņem diezgan stingri, no afišas pārfotografēt nevarēs. Bet iet uz spēlēm un bildēt spēlētājus drīkst, tas derēs. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 13.29 (EET)
::Skaidrs, paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 19.57 (EET)

== Raksta reģistrēšana konkursam &quot;Āzijas mēnesis&quot; ==

Ir radusies problēma. Vēlos reģistrēt rakstu [[Džidu Krišnamūrti]] šim konkursam [[Vikipēdija:Āzijas mēnesis 2019]], bet man to neļauj. Kā iemesls tiek norādīts &quot;The article was created at 10/31/2019 11:42 PM&quot;, lai gan patiesībā rakstu izveidoju divas stundas vēlāk, nu jau 1. novembrī. Pēc šī saprotu, ka raksta radīšanas brīdis tiek ņemts pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]]. Tagad sanāk, ka mani ir apmānījuši :( Vai ir iespējams šo problēmu risināt? Vai tomēr jāsamierinās, ka konkursā šis raksts tomēr netiks ņemts vērā? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 02.20 (EET)
: Njā, neizlasīju noteikumus līdz galam. Tur ir rakstīts, ka pēc pasaules laika, nevis Latvijas laika norisinās šis konkurss. Mana vaina! Žēl! Nu nekas, taisam jaunus rakstus! :) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 02.25 (EET)
::Atvaino par pārpratumu, varēju vairāk uzsvērt šo faktu. Toties pēdējā dienā varēs izveidot rakstu līdz diviem naktī. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 11.30 (EET)
::: Tagad izveidoju rakstu par Japānas pilsētu [[Čiba|Čibu]]. Pirms tam tā bija pāradresācija uz vienu no mūsu daudzajiem rakstiem par japāņu futbolistiem. Tā kā pāradresācija tika izveidota 2017. gadā, man atkal neļauj šo rakstu reģistrēt konkursam. Šo rakstu gan vajadzētu reģistrēt. Vai ir vēl kāds risinājums bez raksta izdzēšanas, un pēc tam iekopēšanas no jauna, lai to reģistrētu? Starp citu, abi raksti (Džidu Krišnamūrti un Čiba) bija pirmās divas vietas [https://tools.wmflabs.org/edgars/wam2019/ Edgara veidotajā sarakstā]. Šitā sagadīties :) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 01.16 (EET)
::::Nodevu ziņu rīka autoram, būtu jāieskaita. Tu turies, ar trešo reizi sanāks :D --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 14.01 (EET)
:::::Nu atvaino Treisij. Gribēju kā labāk ;) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 14.08 (EET)
::::::{{ping|Treisijs}} Čibu izdevās piereģistrēt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 7. novembris, plkst. 10.57 (EET)

== Wikipedia Asian Month 2019 ==

&lt;div style=&quot;border:8px orange ridge;padding:6px;&gt;

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|frameless]]
::&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
''{{int:please-translate}}''

Greetings!

Thank you for organizing '''Wikipedia Asian Month 2019''' for your local Wikipedia language. For rules and guidelines, refer to [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Organiser Guidelines|this page]] on Meta. To reach out for support for the contest or ask any query, reach out to us on our [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|Contact Us]] page. Our [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|International Team]] will be assisting you through out the contest duration. Thank you for your efforts in making this project successful.

Best wishes,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|WAM 2019 International Team]]

::::Stay Updated [[File:B&amp;W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/wikiasianmonth/|50x50px]]&amp;nbsp; [[File:B&amp;W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikiasianmonth|50x50px]]

&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 13.46 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&amp;oldid=19515825 --&gt;

== Futbola kluba logo ==

Labvakar!
Kā ir ar futbola kluba logo? Kā tos drīkst vai nedrīkst augšupielādēt?
Vai arī, teiksim, ja es izveidoju savu variantu (uzzīmēju to logo pats) tad tas skaitīsies pārkāpums?
Paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 17.06 (EET)
:{{ping|Lietotaajs}} logo ir izņēmums, tos drīkst ielādēt, norādot pie licencēm, ka tas ir logo. Zīmēt gan nav vērts, tāpat var sanākt autortiesību pārkāpums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 13.57 (EET)
::Skaidrs, liels paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 18.21 (EET)

== 1. tramvaju maršruts (Ščecina) ==

Hello, could you please tell me what has been translated wrong in my article [[1. tramvaju maršruts (Ščecina)]]? I wonder if I properly translated Polish street names into Latvian. If there are any other mistakes, I will make an effort and correct them.
[[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 00.13 (EET)
:Some stop names should not be translated (definitely Dziļais, Pelēks Rindās laukuma) while others can be translated (like Riteņbraukšanas trase, Filharmonija). The ones which are not translated have to be transcribed instead. Look at this table [[Poļu īpašvārdu atveidošana]]. You should leave original spelling in parentheses like Ļubļinas ūnijas iela (''Unii Lubelskiej'') in case anyone actually tries to uses this article for navigation. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 10.27 (EET)
::I have improved my article following your instructions. May I ask you to check whether everything is proper now? The article sketch is in my sandbox: [[:Dalībnieks:Szczecinolog/Smilšu kaste]]. [[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 14.51 (EET)
::If &quot;plac XX&quot; is square, you can use &quot;XX laukums&quot;. Otherwise it is close enough. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 15.05 (EET)
:::Thank you very much for your help. I will try to stick to rules. [[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 15.19 (EET)

== Extension of Wikipedia Asian Month contest ==

In consideration of a week-long internet block in Iran, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]] contest has been extended for a week past November. The articles submitted till 7th December 2019, 23:59 UTC will be accepted by the fountain tools of the participating wikis.

Please help us translate and spread this message in your local language. 

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month international team]].

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 27. novembris, plkst. 16.12 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&amp;oldid=19592097 --&gt;

== What's Next (WAM)! ==

Congratulations! The Wikipedia Asian Month has ended successfully and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next?
*We have a total of 10,186 articles made during this edition and it's the highest of all time.
*Make sure you judge all articles before December 20th, Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Status|this page]].
*There will be two round of address collection scheduled: December 22th and December 27th 2019. 
*Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) on [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Ambassadors|this page]], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
*In case you wondering how can you use the WAM tool (Fountain) in your own contest, contact the developer [[user:Ле Лой|Le Loy]] for more information.

Best wishes,

[[:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]]

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 14. decembris, plkst. 19.30 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&amp;oldid=19638067 --&gt;

== WAM 2019 Postcard ==

Dear Participants and Organizers,

Congratulations!

It's WAM's honor to have you all participated in [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]], the fifth edition of WAM. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages!
Here we, the WAM International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2019.
Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the form], let the postcard can send to you asap!

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 
--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 3. janvāris, plkst. 10.16 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19671656 --&gt;

== 2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2019. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 16. janvāris, plkst. 18.54 (EET)
|}

Paldies kopienai, lai arī nebija sajūta, ka šogad kaut ko būtu darījis vairāk un labāk. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 17. janvāris, plkst. 10.09 (EET)

== WAM 2019 Postcard ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear Participants and Organizers,

Kindly remind you that we only collect the information for [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|WAM]] postcard 31/01/2019 UTC 23:59. If you haven't filled [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, wait for the postcard and tracking emails.

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.01


[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. janvāris, plkst. 22.58 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:-revi@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19732202 --&gt;

== WAM 2019 Postcard: All postcards are postponed due to the postal system shut down ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear all participants and organizers,

Since the outbreak of COVID-19, all the postcards are postponed due to the shut down of the postal system all over the world. Hope all the postcards can arrive as soon as the postal system return and please take good care.

Best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.03
&lt;!-- Message sent by User:Aldnonymous@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19882731 --&gt;

== Janko Matūška ==

Sveicināti, kļūdas dēl vakar ievietoju CEE Spring veidni Jankas Matūškas pāradresācijas lapā – [https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Janko_Matu%C5%A1ka šeit]. Tagad vienam rakstam ir divas CEE Spring veidnes. Varat lūdzu to lieko izdzēst? --[[Dalībnieks:Entuziasts|Entuziasts]] ([[Dalībnieka diskusija:Entuziasts|diskusija]]) 2020. gada 11. aprīlis, plkst. 19.17 (EEST)
:{{ping|Entuziasts}} Sakārtots. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 12. aprīlis, plkst. 23.07 (EEST)

== Files on Commons etc. ==
Hi! Thank you for fixing {{tl|NowCommons}}. I think that [[:Kategorija:Attēli, kurus var izdzēst]] and [[:Kategorija:Db-commons]] are no longer needed. Perhaps you could check?

I like to check files and I noticed that there are some files like [[:Attēls:Bbp4.jpg]] that have no license and many files do not have a source or a {{tl|information}}. Where is the best place to look for users that could be interessted in files? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 11.06 (EEST)
:There are not that many users interested in maintaining files. Sometimes I do that myself, but progress is slow. Posting in [[Vikipēdija:Kopienas portāls]] is reccomended. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 11.15 (EEST)
:: Great! I will have a look later. 
:: I see that some of the files that have a {{tl|NowCommons}} are no longer on Commons. If you are not sure all info have been transferred correctly it is better to skip them so the info can be transferred. That greatly reduces the risk file gets deleted on Commons. 
:: I think I could use my bot here to fix files. Where do I ask for a bot flag? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 12.31 (EEST)
:::[[Vikipēdija:Bota statusa pieteikumi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 12.36 (EEST)

Thank you! The files [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:MGA73/Sandbox&amp;oldid=3234984 on this list] do not have a license. Or at least many of them don't. How would you fix that? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 14. jūnijs, plkst. 01.16 (EEST)

: And files [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:MGA73/Sandbox&amp;oldid=3234989 on this list] is non-free and (probably) not in use in an article. The files should either be added to an article or deleted. More work. :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 14. jūnijs, plkst. 01.29 (EEST)

Some files have incomplete information on Commons. It is easy to fix with the tools in the {{tl|NowCommons}}. It does ofcourse take a little time. But it is nice to have the information on Commons (especially if author and uploader name is not the same). You can [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=File%3A5._tramvaju_depo.JPG&amp;type=revision&amp;diff=427355944&amp;oldid=383549568 see an example here]. If you notice that some files are missing information you can skip them. I will they to check the first files in [[:Kategorija:Fails ir Vikikrātuvē ar tādu pašu nosaukumu]] so I will fix if i notice any problems. You can also fix it yourself. But I hope that most files have the relevant information. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 18. jūnijs, plkst. 21.23 (EEST)

: I have now checked the files in [[:Kategorija:Fails ir Vikikrātuvē ar tādu pašu nosaukumu]] from 1 to F (including) so they should be ready to delete (around 160 files). If you have a little time :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 27. jūnijs, plkst. 18.21 (EEST)

== Digital Postcards and Certifications ==

[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=M:Wikipedia_Asian_Month_2019|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear Participants and Organizers,

Because of the COVID19 pandemic, there are a lot of countries’ international postal systems not reopened yet. We would like to send all the participants digital postcards and digital certifications for organizers to your email account in the upcoming weeks. For the paper ones, we will track the latest status of the international postal systems of all the countries and hope the postcards and certifications can be delivered to your mailboxes as soon as possible.

Take good care and wish you all the best.

&lt;small&gt;This message was sent by [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] via [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. jūnijs, plkst. 21.58 (EEST)&lt;/small&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Martin Urbanec@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=20024482 --&gt;

== Checking files ==
Hi! I see that you are active in checking files. That is great! I hope to do [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Att%C4%93ls:Riga_rathaus_1.JPG&amp;curid=91796&amp;diff=3270167&amp;oldid=3269331 edits like that] with my bot when I have some time. So if you have any ideas on what to fix let me know. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 14.20 (EEST)

: I have now fixed many of the files in [[:Kategorija:Files uploaded by User:Anonīms]]. If you see any files there that are ready to move to Commons you are very welcome to move them. 
: I like to use [https://www.mediawiki.org/wiki/Help:Extension:FileImporter FileImporter]. But it seems that it does not like &quot;Kategorija&quot; so I had to change to &quot;Category&quot;. In future I will change the name while I do other edits.
: Some of the files can't be moved because of {{tl|FoP-Latvia}}. But there are some files that are moved to Commons anyway. I have been thinking that instead of having them marked with {{tl|NowCommons}} perhaps they should be marked with a template like [[:en:Template:KeepLocal]]. Then it would be possible to separate files that can be deleted from files that should not be deleted. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 22.44 (EEST)
::I have changed {{tl|NowCommons}} so now it is possible to add a reason to the template NOT to delete the local file. See [[:Attēls:Krisjanis Barons grave.JPG]] as an example. The benefit of that is that it warns local admins not to delete the file and it also removes the file from the category of files that should be deleted. It is partly in English or Google translated. So if you have a few moments perhaps you can fix it? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 8. jūlijs, plkst. 20.51 (EEST)
::: About monuments I asked on Commons and got a reply on what could be accepted. The [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=User_talk:Clindberg&amp;oldid=432063370#Monuments/stones answer is that stones are not copyrighted so it depends on how much work have been made on them]. So a natural stone with a short text is okay but a stone changed into a sculpture is not. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 9. jūlijs, plkst. 16.50 (EEST)
* All files in [[:Kategorija:Countries to ESC tables in Latvian]] should be ready to move to Commons. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 11. jūlijs, plkst. 01.17 (EEST)

== Deleting files that are also on Commons ==
Hi! I have made redirects on Commons where the local name on lv.wiki is not the same as Commons. So if you delete the local file then the file should still be visible in the articles here on lv.wikipedia. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 25. jūlijs, plkst. 18.58 (EEST)
: There are a few exceptions where the file names are not allowed on Commons. One of them is [[:File:Doles sala 19.-20. gs. mijā (''Insel Dahlen'').jpg]] because of the &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;. That will sometimes mess up the wiki pages. Perhaps you could move that file so it gets the same file name as on Commons? Other names that are not allowed is names like [[:File:10943721.jpg]] that is &quot;meaningless&quot;. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 25. jūlijs, plkst. 19.16 (EEST)

== Attēli pie gleznām ==
Pamanīju, ka rakstos [[Zemnieku kāzas]], [[Mūzikas stunda]], [[Mednieki sniegā]] un [[Sardanapala nāve]] ir attēlu problēmas. Diemžēl nesaprotu, kā tās novērst! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 15.55 (EEST)
:Aiziet uz angļu versiju un paņemt no turienes faila jauno nosaukumu? (Vismaz es tā darītu, bet varbūt kāds zina vieglāku ceļu...)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 18.54 (EEST)
::Raksta [[Mednieki sniegā]] apakšdaļā ir attēls ar to pašu nosaukumu, kas kā sarkana saite parādās infokastē. Tā būs Vikidatu problēma, jo infokaste šajā (un droši vien arī pārējos minētajos) rakstos balstīta uz Vikidatiem. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 19.40 (EEST)
:::Vikidatos norādīti vairāki attēli. Pirmkārt, man vajadzētu salabot automātisko veidni, lai normāli strādā. Bet pagaidām var risināt, &lt;strike&gt;ja Vikidatos kādu attēlu uzstāda kā &quot;preffered&quot;&lt;/strike&gt; uzliekto manuāli vērtību laukam. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 23.55 (EEST)

== Wikipedia Asian Month 2020 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2020]]

Hi WAM organizers and participants!

Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[:m:Wikipedia Asian Month 2020|Wikipedia Asian Month 2020]], which will take place in this November.

'''For organizers:'''

Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organiser Guidelines|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to:

# use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[:m:Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants’ will not be able to receive the prize from WAM team.
# Add your language projects and organizer list to the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2020'''.
# Inform your community members WAM 2020 is coming soon!!!
# If you want WAM team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth/ Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth twitter], or you want to share your WAM experience/ achievements on our blog, feel free to send an email to info@asianmonth.wiki or PM us via facebook.

If you want to hold a thematic event that is related to WAM, a.k.a. [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Subcontests|WAM sub-contest]]. The process is the same as the language one.

'''For participants:'''

Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#How to Participate in Contest|event regulations]] and [[:m:Wikipedia Asian Month/QA|Q&amp;A information]]. Just join us! Let’s edit articles and win the prizes!

'''Here are some updates from WAM team:'''
#	Due to the [[:m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones. 
#	The international postal systems are not stable enough at the moment, WAM team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!) 
#	Our team has created a [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/WAM2020 postcards and certification deliver progress (for tracking)|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status. 

If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the WAM team via emailing '''info@asianmonth.wiki''' or discuss on the meta talk page. If it’s urgent, please contact the leader directly ('''jamie@asianmonth.wiki''').

Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2020

Sincerely yours,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.10&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020&amp;oldid=20508138 --&gt;

== [[Wingolf]] ==
Hello [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]], 

you were not ''that wrong''[https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Wingolf&amp;diff=3309428&amp;oldid=3309374] about [[Wingolf]]: The article is the joint work of two men, one of whom studied in Riga for a year. It looks like he is no longer fluent in grammar and spelling ... I politely apologize for any inconvenience this may cause. (Info: There is also a draft in Estonian that is being supervised by Estonian students. There won't be a Lithuanian version because we don't know a speaker.)

Kind regards, [[Dalībnieks:DMF-Muster|DMF-Muster]] ([[Dalībnieka diskusija:DMF-Muster|diskusija]]) 2020. gada 6. oktobris, plkst. 21.57 (EEST)

== [[Dalībnieka_diskusija:TSchlafer|TSchlafer]] ==
Labdien [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]]! Ceru, ka šī ir pareizā vieta, kur atbildēt un jūs redzēsiet šo komentāru. Neesmu ļoti prasmīgs Vikipēdijas lietotājs (pagaidām), taču labprāt apgūtu, kur un kas un kā, jo ir interese veidot kvalitatīvus rakstus ar atsaucēm utt. Vecākajam attēlam noskaidroju [http://visualrian.ru/hier_rubric/photo_historic/822783.html autoru]. Tas ir uzņemts 1980. gada 24. jūlijā un to uzņēmis Jurijs Somovs &quot;RIA Novosti&quot; uzdevumā. Diemžēl nezināšu, zem kuras licences šis skaitītos, varbūt varat man palīdzēt. Ja tas neskaitas zem nevienas, kuru būtu atļauts publicēt Vikipēdijā, tad dzēsīsim, jā.
Par otro attēlu, kur Vītauts ir jau vecāks - tas ir no ģimenes fotoalbuma. Neesmu simtprocentīgi drošs, kurš no ģimenes locekļiem to uzņēmis, taču var nedēļas laikā noskaidrot. Jebkurā gadījumā ģimene to atļauj publicēt, varētu pielikt brīvo licenci. Vai es pareizi saprotu, ka lai to sekmīgi izdarītu, man ir jādodas uz [[:Attēls:VitautsGalinauskas1.jpeg]] lapu un jārediģē tās pirmkods un tajā apakšā jāievieto teksts: &lt;nowiki&gt;&quot;[[:Veidne:CC-BY-SA-3.0]]&quot;&lt;/nowiki&gt;?

Sveiciens, -- [[Dalībnieks:TSchlafer|TSchlafer]] ([[Dalībnieka diskusija:TSchlafer|diskusija]]) 2020. gada 19. oktobris, plkst. 17.40 (EEST)
:{{ping|TSchlafer}} Ja ar ģimeni noskaidrosiet,  =tad ievietojamais teksts ir šāds: &lt;nowiki&gt;{{CC-BY-SA-3.0}}&lt;/nowiki&gt;. Par vecāko attēlu izskatās gan, ka būs jādzēš. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 19. oktobris, plkst. 18.21 (EEST)
:{{ping|Papuass}} Sakārtots. Skat. manā diskusiju lapā. --[[Dalībnieks:TSchlafer|TSchlafer]] ([[Dalībnieka diskusija:TSchlafer|diskusija]]) 2020. gada 21. oktobris, plkst. 21.14 (EEST)

== Kas notiek ar latviešu Wikipēdiju?! ==
Kas notiek ar latviešu Wikipēdiju?! Pilns ar kļūdām un murgiem visādiem. Piemērs, Sabīne Bukša, latviešu vieglatlēte, esot dzimusi Valmierā, bet pati Sintija saka, ka Ogres rajona Ķeipenē. 
Varbūt vajadzētu pieiet nopietnāk šim pasākumam, jo lecīgu nezinātāju administratoru šeit ir daudz un kļūdainas informācijas arī... {{unsigned|Letticus7777}}
:{{ping|Letticus7777}}: Par visām kļūdām atbildību neuzņemos :) Vikipēdijas princips ir tāds, ka kļūdas izlabot var ikviens. Administratoru (tas nav apmaksāts amats) pieākumos ir tikai pieskatīt, lai tiek ievēroti pašu pieņemtie (un no lielākām Vikipēdijāma mantotie) noteikumi. Par Sabīni — jāpārbauda vairākos avotos (par dzimšanas vietu gan uzmanīgi — vairumā gadījumu cilvēki piedzimst medicīnas iestādē un tā var neatrasties tajā pašā apdzīvotā vietā, kur vecāku dzīvesvieta). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 5. novembris, plkst. 10.19 (EET)
:{{ping|Letticus7777}} - Es, starp citu, savulaik aizsūtīju Bukšai vēstuli soctīklā ar jautājumu, kur viņa dzimusi, jo šādu informāciju neatradu. Atbildes nebija. Ja Tīklā ir informācija par to, ka viņa tur dzimusi (nevis kur bērnībā dzīvojusi), tad liekam to iekšā. Es redzu tikai versiju, ka [https://www.sporto.lv/sporta-veidi/viegalatletika/gan-busu-princese/ dzimusi Ogrē]. Nevis Ķeipenē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 5. novembris, plkst. 14.36 (EET)

Žurnāls 9 vīri, novembris,  Sintija atbild uz jautājumu par dzimšanas vietu un brīnās, ka pēc Wiki datiem esot dzimusi Valmierā. 
Bet, jāatzīst, latviešu Wiki līmeņus ir tomēr graujošs. Jo lecīgi pasūtīt visi māk, lecīgi neļaut labot brutālas un katastrofālas kļūdas arī māk, bet uzturēt kaut cik normālu līmenī nemāk gan. Varbūt vajag aicināt zinošus ļaudis palīgā, tajos pašos soctīklos vai citādi. Patiesība nedaudz neērti jau paliek mo latviešu Wikipēdijas, tāds provinciālisms dveš un augstprātīga nezināšana...Piemēram, atrast kādu padziļinātu zinātnisku rakstu nebūs īsti iespējams, bet visādu jokainu un kļūdainu aprakstu būs daudz, piem, visiem labi zināmais gadījums par Raudives politiskajām &quot;simpātijām&quot; nacismam. Tas laikam arī ir latviešu Wiki līmenītis. Aiciniet talkā zinošus cilvēkus, studentus, akadēmisko personālu,utt. Caur soctīkliem vai caur paziņām aiciniet zinošos, lai sagatavo par viņu profesionālo nozari kādus pamata rakstus, piem, lai rakstu par Raudivi gatavo kāds filozofs vai filozofijas students, kurš māk atšķirt un ieraudzīt lietu būtību. Lai veicas! [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 6. novembris, plkst. 09.06 (EET)
:Labāk norādiet uz konkrētām kļūdām konkrētos rakstos. Ja jums būtu vēlme palīdzēt, visas savas uzskaitītās lietas būtu darījis pats, nevis visgudri ieteicis citiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 6. novembris, plkst. 10.12 (EET)

== Wikipedia Asian Month 2020 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]]
Dear Participants, Jury members and Organizers,

Congratulations!

It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! 

* This form will be closed at February 15.
* For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''.

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&amp;oldid=20923776 --&gt;

== Wikipedia Asian Month 2020 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]]
Dear Participants and Organizers,

Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]].

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&amp;oldid=20923776 --&gt;

== B. Daukšta bio ==

Rakstu Jums pēc Meistara ieteikuma. Manuprāt, nav nekāda pamata teikt, ka BD pasniedzējs bijis F. Straube. 
Minētais nav strādājis LVU un līdz ar to tas izskatās dīvaini. 
Jānis Taurēns, LU VFF {{unsigned|80.89.78.33}}
:Īsti nav viedokļa, neesmu raksta autors, bet ja faktam nav atsauces, tad to var apstrīdēt un ņemt ārā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 15. marts, plkst. 15.39 (EET)

== Piespiedu reģistrācija ==
Paldies par rūpēm! Jāsaka gan, ka manis aprakstītais reģions ne pavisam nav centrālā un pat ne austrumu Eiropa :) Ja atgriezīšos pie ņenciem, tad varēs ieskaitīt. Ģeogrāfijā laikam esmu pūrists. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 22. marts, plkst. 08.05 (EET)

:Es saprotu problēmu, bet Krievijas tēmas mums tāpat visas ir pieņemamas. Turklāt, nu jau piedalās arī Malta. Par reģiona robežām tajā CEE kolektīvā paspējām izstrīdēties pirms pāris gadiem un sapratām, ka labāk būt atvērtiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 22. marts, plkst. 09.38 (EET)

== Global templates ==

Hi Papuass,

You have been helpful with [[:m:Gathering support from local projects for global templates]]. In [https://www.youtube.com/watch?v=3QpbHBCqp1U WMF Annual Plan discussions] a question was raised about global templates. The question is at 18'37&quot; in the video, and the answer at 19'24&quot; until 21'30&quot;. Nice answer: impactful project. Work for the second half of this year i.a. creating a project plan, sorting out technical difficulties, and finding funding. Thank you for your support. [[Dalībnieks:Ad Huikeshoven|Ad Huikeshoven]] ([[Dalībnieka diskusija:Ad Huikeshoven|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 18.45 (EEST)

== Attēlu pārveidošana ==

Sveiks! Man radās problēma ar šo attēlu. https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Bab%C4%ABtes_stacija.jpg. Gribu viņu pārveidot par Babītes staciju 2, bet nekas neizdodas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 22.52 (EEST)

Commons failus var pārvietot tikai īpaši dalībnieki. Pārējie var tikai pieprasīt pārvietošanu. Nedaudz jāuzgaida. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 23.56 (EEST)

== Wikipedia Asian Month 2021 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Hi [[m:Wikipedia Asian Month|Wikipedia Asian Month]] organizers and participants!
Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[Wikipedia Asian Month 2021]], which will take place in this November.

'''For organizers:'''

Here are the [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Rules|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to:

# use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[m:Wikipedia Asian Month/Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants' will not be able to receive the prize from Wikipedia Asian Month team.
# Add your language projects and organizer list to the [[m:Template:Wikipedia Asian Month 2021 Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2021'''.
# Inform your community members Wikipedia Asian Month 2021 is coming soon!!!
# If you want Wikipedia Asian Month team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth Twitter], or you want to share your Wikipedia Asian Month experience / achievements on [https://asianmonth.wiki/ our blog], feel free to send an email to [mailto:info@asianmonth.wiki info@asianmonth.wiki] or PM us via Facebook.

If you want to hold a thematic event that is related to Wikipedia Asian Month, a.k.a. [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Events|Wikipedia Asian Month sub-contest]]. The process is the same as the language one.

'''For participants:'''

Here are the [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Rules#How to Participate in Contest?|event regulations]] and [[m:Wikipedia Asian Month 2021/FAQ|Q&amp;A information]]. Just join us! Let's edit articles and win the prizes!

'''Here are some updates from Wikipedia Asian Month team:'''

# Due to the [[m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones.
# The international postal systems are not stable enough at the moment, Wikipedia Asian Month team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!)
# Our team has created a [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Postcards and Certification|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status.

If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the Wikipedia Asian Month team via emailing '''[Mailto:info@asianmonth.wiki info@asianmonth.wiki]''' or discuss on the meta talk page. If it's urgent, please contact the leader directly ('''[Mailto:&amp;#x20;Jamie@asianmonth.wiki jamie@asianmonth.wiki]''').

Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2021

Sincerely yours,

[[m:Wikipedia Asian Month 2021/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.10
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Reke@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=20538644 --&gt;

== Jautājums no [[User:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] (2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.32) ==

Labdien! 
Vēlamies uzzināt – kādu iemeslu dēļ ticis izdzēsts Vikpēdijā ievieitotais raksts par Latvijas uzņēmumu SIA HAGBERG? 

Raksts tika veidots identiski saturiski līdzvērtīgs citu Latvijas uzņēmumu informatīvajiem rakstiem – iekļauta informācija, balstoties uz piemēra, kā tika veidots raksts par uzņēmumu Latvijas Finieris, ar šo rakstu nav bijušas nekādas problēmas. Rakstā ir iekļauti fakti par uzņēmumu – vēsture, darbības mērķi, pakalpojuma veidi, attīstības virzieni. 

Neuzskatām, ka tas ir reklāmraksts un vēlamies ievietot rakstu no jauna. Būsim pateicīgi, ja sniegsiet atbildi, kādi bija iemesli raksta dzēšanai. --[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.32 (EET)

:Labdien, @[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]], rakstu neizdzēsu, bet šobrīd apskatot, saturs vairāk atbilda mājaslapai vai ierakstam uzņēmumu katalogā. Enciklopēdijai uzņēmuma mērķi un nākotnes plāni nav būtiskākā informācija, šeit ir vajadzīgi &quot;sausi&quot; fakti, vēstures sadaļa. Pēc darbinieku skaita un apgrozījuma uzņēmums atbilstu Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem, šoreiz problēma ir bijusi raksta formātā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.41 (EET)
::Paldies par atbildi, ņemsim vērā! Mums raksts nerādās nevienā no meklētājiem, un mūsu pusē rādās, ka tas ir dzēsts. Vai pastāv iespēja, ka to ir izdzēsis kāds cits? [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.57 (EET)
:::@[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] atjaunoju izdzēstās lapas saturu jūsu apakšlapā: [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana/HAGBERG]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 11.04 (EET)
::::Labdien! Saite uz apakšlapu strādā, bet, ierakstot meklētājā &quot;HAGBERG&quot; neparādās neviens raksts. Kā būtu jārīkojas, lai atgrieztu šo lapu, lai tā būtu pieejama visiem caur meklētāju? [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 16.19 (EET)
:::::{{Ping|Hagberg apsaimniekosana}} Liekas, {{ping|Papuass}} nav šo komentāru pamanījis. Komentēšu kā savu personisko viedokli (jo pats šīs lapas redaktēšanā neesmu iesaistīts): tas raksts tika atjaunots kā dalībnieka lapas apakšraksts, lai viņu jūs pie sevis sataisītu enciklopēdiskākā stilā, bez reklāmas stila frāzēm ''&quot;Vairāk nekā 10 gadu darbības laikā HAGBERG kļuvis par vienu no vadošajiem...&quot;'', un tad varētu ielikt atpakaļ kā pilntiesīgu rakstu,- tad viņš arī visur parādīsies. Stils jau ir raksta vienīgā nopietnā problēma. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. februāris, plkst. 19.23 (EET)
::::::Paldies par ieteikumiem! Esam koriģējuši tekstu pēc ieteiktā! [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 18. februāris, plkst. 17.14 (EET)

== How we will see unregistered users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=content/&gt;
Hi!

You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki.

When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed.

Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help.

If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]].

We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January.

Thank you. 
/[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]&lt;section end=content/&gt;
&lt;/div&gt;

2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&amp;oldid=22532651 --&gt;

== Jautājums no [[User:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] (2022. gada 19. janvāris, plkst. 10.46) ==

Sveiks! Nesaprotu kādēļ manis nupat veidoto lapu &quot;Mākslinieks -8&quot; uzreiz izdzēsa ar pamatojumu, ka tā esot reklāma? Nesaprotu ar ko tā atšķirās no citu mākslinieku un personu lapām un pat, ja šādas atšķirības bija, kādēļ uz tām netika norādīts, bet vienkārši tā tika izdzēsta. Es saprotu, ka dažiem uzraugiem te noteikti ir jāuztur savs ego ar autoratitatīviem paņēmieniem, bet tas nešķiet adekvāti. --[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 10.46 (EET)

:Labdien, lūdzu apskatīt [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], Vikipēdija nav vieta savu CV veidošanai. Rakstā nebija nevienas atsauces un teksts nerada pārliecību par atbilstību minētajiem nozīmīguma kritērijiem, piemēram, minēti vismaz kādi savas nozares apbalvojumi. Pirms pārmetam administratoriem par ego, novērtējam arī sevi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 11.23 (EET)
::Apbalvojumi ir diezgan vājš arguments, es varu veselu rindu ielikt ar māksliniekiem, kuriem ir sava wikipēdijas lapa, bet nav neviena apbalvojuma. Otrkārt, mākslas pasaule nav sports, kur balvas ir vienīgā vai galvenā mēraukla. Ja kaut uz mirkli iedziļinās šī mākslinieka veikumā, tad arguments par nozīmības trūkumu neiztur kritiku. Treškārt, mākslinieks, par kuru bija šī lapa, atbilst pat vairākiem wikipēdijas nozīmīguma principiem, piemēram: 
::# Cilvēks ir saņēmis labi zināmu un nozīmīgu apbalvojumu vai tādam ir vairākkārt nominēts. (konkrētajā gadījumā otrais variants un mākslinieks kvalificējās tam, ja nemaldos četras reizes)
::# Cilvēks ir izveidojis vai bijis būtisks līdzdalībnieks kāda būtiska vai labi zināma darba izveidē, par ko ir uzrakstīta neatkarīga grāmata vai uzņemta pilnmetrāžas filma, vai radīti vairāki neatkarīgi periodikas raksti vai recenzijas. (šajā gadījumā recenzijas tiek rakstītas par teju katru izrādi, kurās viens no autoriem ir arī šis mākslinieks)
::# Cilvēks savas jomas profesionāļu vidū tiek uzskatīts par būtisku personu šajā jomā.  Piekritīšu par atsaucēm, taču raksts vēl tika pilnveidots un uz nepilnībām varēja norādīt, nevis dzēst bez brīdinājuma. 
::[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 09.25 (EET)
:::@[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] Ja ir vēlme turpināt konstruktīvi, turpiniet darbu šeit [[Dalībnieks:LaimonsDimants/Smilšu kaste]] (atjaunoju dzēsto saturu) un sagādājiet atsauces. Ja jau ir nominēts kādām balvām, tad tur būtu jābūt atsaucēm. Pēc tam, kad raksts būs kārtībā, to varēs pārvietot uz pareizo nosaukumu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 10.14 (EET)
::::Bet jebkurā gadījumā enciklopēdijas rakstam nav jāizskatās pēc CV, un nav tik skrupulozi jāuzskaita pilnīgi viss. Tur jau tas saraksts lielāks, nekā Raimondam Paulam :)  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 10.43 (EET)
:::::Liels paldies par atbildi, ieteikumiem un otro iespēju. Noteikti pieķeršos šim un pozitīva rezultāta gadījumā centīšos turpināt ar nākamajiem. Veidotie darbi tik tiešām tika ņemti no mākslinieka mājas lapā pieejamā CV, jo citiem māksliniekiem darbi arī tiek uzskaitīti, bet saprotu, ka ir jāizvirza kādi ķvalitatīvi ne kvantitativi kritēriji, pēc kuriem būtu tie jāatlasa. Jauku dienu! [[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 21. janvāris, plkst. 10.29 (EET)

== Jautājums no [[User:Spnq|Spnq]] (2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.31) ==

Labdien!

Es cenšos sasaistīt rakstu &quot;Oleandru dzimta&quot; ar angļu valodas wiki rakstu &quot;Apocynaceae&quot;, taču man Vikipēdija atgriež kļūdu &quot;You do not have the permissions needed to carry out this action. / Šī lapa ir aizsargāta, lai novērstu tās izmainīšanu vai citas darbības.&quot;
Šādu ziņojumu redzu pirmo reizi, man citus jaunos rakstus ir veiksmīgi izdevies sasaistīt un no modālajā logā sniegtās informācijas nevaru saprast, kas man jādara, lai rakstus sasaistītu. 

Vai tu varētu, lūdzu, palīdzēt sasaistīt šos divus rakstus? :) --[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.31 (EET)

:Sasaistīju. Nesastapu problēmu... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.50 (EET)
:@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]], lūk @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] jau palīdzēja. Iemeslu atradu - tā saite starp valodām tiek glabāta vēl citur (Vikidatu projektā: [[wikidata:Q173756|Q173756]]) un tur to lapu var labot tikai pieredzējuši dalībnieki. Vairumā gadījumu šādu problēmu nav. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.59 (EET)
::Liels paldies! [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 15.36 (EET)
:::{{ping|Spnq}} konkrētais Vikidatu ieraksts bija pa daļai aizsargāts (slēdzenes simbols augšā labajā pusē), tas nozīmē, ka jābūt pagājušām vismaz 4 dienām kopš dalībnieka reģistrēšanās, un jābūt veiktiem 50 labojumiem. Tā ka šī problēma ar laiku atrisināsies pati no sevis.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 16.17 (EET)

== Jautājums no [[User:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] (2022. gada 7. februāris, plkst. 18.41) ==

Hello!
I'm trying to create a new page. The system doesn't allow to publish User:Think Tank Creative Museum/Nicolaus von Himsel
Would you be so kind to help?
Regards --[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] ([[Dalībnieka diskusija:Think Tank Creative Museum|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 18.41 (EET)

:Hello, @[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]]! Please try again with smaller edits. There is a restriction for new users to make big changes in articles to protec against vandalism. As you will gain more edits this restriction will go away. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 23.59 (EET)

== Jautājums no [[User:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] (2022. gada 8. februāris, plkst. 09.49) ==

Hi! I have been blocked by someone who calls himself crazycomputers? Is this ok? And how you suggest to proceed if I still would like to contribute and publish info about Himsel in English - such info about this person doesn't exsist in wikipedia. I have solid and edited translation. Sorry if question is stupid, I am new here on this platform. --[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] ([[Dalībnieka diskusija:Think Tank Creative Museum|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 09.49 (EET)

:I am not able to help in any way on English Wikipedia. It seems that you have been blocked based on [[:en:Wikipedia:Username_policy#Promotional_usernames|Promotional username policy]]. I suggest discussing the problem on English Wikipedia in areas where you are allowed to post. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 10.14 (EET)

== Maznozīmīgs temats? ==

Apšaubīji Patriks Peterson raksta nozīmīgumu, minēdams, ka Eirovīzijas atlases dalībnieiem lapas netaisat. Uzskatām, ka Patriks guvis un turpina gūt pietiekamu atpazīstamību, lai viņam tiktu saglabāta jau esošā vikipēdijas lapa un nekādas izmaiņas netiktu veiktas. Pat ja šobrīd divas esošās dziesmas, kuras bijušas un joprojām ir gan radio gan straumēšanas vietņu topos, kā arī Eirovīzijas atlases dalība līdzās Latvijas zināmākajiem mūziķiem tev nešķiet pietiekami &quot;nozīmīgi&quot;, būtu stulbi rakstu izdzēst un pēc mēneša vai diviem taisīt atkal tādu pašu jaunu, Patrika atpazīstamībai augot līdz &quot;nozīmīgi&quot; pietiekamam standartam, kurš, mūsuprāt, jau šobrīd ir sasniegts. --[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 03.52 (EET)PEproduction

:Ja jūs runājat par sevi daudzskaitlī, tas vien ir pietiekams Vikipēdijas noteikumu pārkāpums, lai jūs bloķētu - akauntiem jābūt individuāliem. Patiesībā, arī šāds dalībnieka vārds stingrākās valodu redakcijās var novest pie bloka, sk. augstāk esošo sarunu. Un Vikipēdijas politiku attiecībā uz nenozīmīgiem tematiem nenosaka latviešu redakcija - tā ir kopīga projekta līnija, ka šeit nav reklāmas dēlis un ka raksti par personām, kas neatbilst minimālajām nozīmības prasībām, kaitē Vikipēdijas reputācijai un tādēļ ir nevēlami. Tas vai šī politika patīk personiski Papuasam vai citiem, ir nesvarīgi, tāpat ir nesvarīgi, vai tam cilvēkam izdosies kaut ko sasniegt nākotnē. No raksta jābūt redzamai cilvēka/grupas nozīmībai, citādi viņš ir dzēšams - un kā saprotu, neviens nespēj vai negrib šādus apliecinājumus atrast. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 04.40 (EET)
::Daudzskaitlī, jo ir komandas cilvēki, ar kuriem par šo esmu apspriedies. Vai tas arī ir aizliegts? 
::Mākslinieka biogrāfija, diskogrāfija un informācija, kura jau tapusi noderīga žurnālistiem preses relīžu veidošanā, it nemaz nav sevis popularizēšana.
::Tad tieši kas pietrūkst un kādu apliecinājumu tev vajag, lai mākslinieks būtu pieskaitāms šiem 'guidelines'? [[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 12.47 (EET)
::: Šeit lietotāji runā savā, nevis kaut kādas grupas vārdā, lai uzpūstu savu nozīmību.
::: Ievietošana Vikipēdijā nav popularizēšana tad, ja popularitāte jau ir iegūta bez tās. Ja tādas nav, tā ir tikai reklāma uz sveša rēķina.
::: Pietrūkst sasniegumu, kas pierādītu personas nozīmību. Prasības tās pašas kas agrāk: [[Vikipēdija:Nozīmīguma_kritēriji#Mūzika]]. Ja kaut kas tāds bijis - gādājam par to atsauces. Neaizmirstam, ka mēs te visi esam ieinteresēti, lai būtu vairāk rakstu - bet noteikumiem atbilstošu. Pašlaik viņš tāds nav, un guglis arī nekādus sasniegumus neuzrāda. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 13.06 (EET)
: Iepriekšējā reize: [[Dalībnieka diskusija:DJ EV#Lapas dzēšana]]. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 04.53 (EET)
:@[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] - Arī jums labrīt! Kolēģis jau atbildēja - Vikipēdija nav sevis popularizēšanas rīks, tā ir enciklopēdija un tai ir savi kritēriji un standarti. Šobrīd rakstu neviens vēl nedzēš, tikai atzīmē kā problemātisku. Apskatot atsauces redzam tikai startu Eirovīzijas atlasē, divas preses relīzes (bez konkrēta autora) par Eirovīzijas dziesmu un viena ziņa par radošas nometnes rezultātu. Spotify divām dziesmām kopā ir ap 35 000 klausījumu. Novēlu panākumus un kad tie būs, tad arī nebūs problēmu savākt atsauces. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 10.30 (EET)
::Labrīt un paldies! Apskatīšu kādas atsauces vēl varu pievienot, ja ar šīm ir par maz. [[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 12.50 (EET)

== Jautājums no [[User:Amandazule|Amandazule]] par [[Dalībnieks:Amandazule/Smilšu kaste]] (2022. gada 10. marts, plkst. 19.57) ==

Labdien!
Esmu izveidojusi savā &quot;Smilšu kastē&quot; rakstu, taču vēlos to pārvietot uz īsto raksta veidošanas vietu, neko no jauna nepārrakstot. Kā tas būtu jāveic?
Paldies! --[[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] ([[Dalībnieka diskusija:Amandazule|diskusija]]) 2022. gada 10. marts, plkst. 19.57 (EET)

:@[[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] Labdien, kolēģis jau pārvietoja pareizi. Droši jautājiet, ja vēl vajadzīga palīdzība. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 12.06 (EET)
::Labdien!
::Manis izveidotajam un publicētajam rakstam &quot;Sirds troponīna tests&quot; ir vajadzīga kategorija. Es pievienoju kategoriju &quot;Veselība&quot;, taču redzu, ka šis paziņojums par kategorijas pievienošanu vēl joprojām nav pazudis. 
::Jautājums par raksta definīciju ievadā - Vai lūgums pēc tās nozīmē, ka man nepieciešams jau pašā ievadā norādīt, ko &quot;sirds troponīna tests&quot; nozīmē?
::Paldies. [[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] ([[Dalībnieka diskusija:Amandazule|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 12.42 (EET)
:::Tās veidnes par nepilnībām pieliku es, pašas viņas nepazūd. Es ceru, ka kāds no mūsu medicīnas speciālistiem pamanīs un uzliks sīkāku kategoriju, tāpēc nesteidzos noņemt (nezinātājiem tais kategoriju dzīlēs grūti ko saprast). Par ievadu - jā, ja jau raksts saucas &quot;Sirds troponīna tests&quot;, tad jāraksta tieši par to, kas tas ir. Raksts apmēram par 50% vispār ir par citām tēmām, kam nav sakara ar tā nosaukumu - par troponīnu, kardiovaskulārajām slimībām utt., kas - manuprāt - būtu  pārnesami uz atsevišķiem rakstiem par šīm lietām, bet tās ir tikai manas personiskās domas, kas nav citiem obligātas. Bet ievads par nosaukuma tēmu vajadzīgs noteikti. Vēl ir pāris sīkumi, kā iekšsaišu trūkums, bet tas nav tik principiāli.
:::Piemēra pēc - raksts par līdzīgu tēmu [[Magnētiskās rezonanses tomogrāfija]], kurš veltīts tieši nosauktajai tēmai.
:::Jā, un nekrītiet pesimismā - jūsu raksts pirmajam mēģinājumam ir izcili labs, reti kuram jau no sākuma tā sanāk. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 13.07 (EET)

== Jautājums no [[User:Sofiaaggg|Sofiaaggg]] (2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.15) ==

kā man izveidot savu lapu? --[[Dalībnieks:Sofiaaggg|Sofiaaggg]] ([[Dalībnieka diskusija:Sofiaaggg|diskusija]]) 2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.15 (EEST)
:{{ping|Sofiaaggg}} klikšķis uz sarkanās saites šajā pašā tekstā. Eksperimentiem lūgums izmantot [[Dalībnieks:Sofiaaggg/Smilšu kaste|smilšu kasti]], nevis rakstus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.27 (EEST)

== Borgward ==

@[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] Sveiki!

lūdzu, vai varat izveidot rakstu latviešu Vikipēdijā par Borgward un izmantot saturu no citas Vikipēdijas, ja varat, vai uzrakstiet to saviem vārdiem.

Paldies [[Dalībnieks:SSHTALBI|SSHTALBI]] ([[Dalībnieka diskusija:SSHTALBI|diskusija]]) 2022. gada 3. jūlijs, plkst. 01.35 (EEST)

== Jautājums no [[User:Eremu1|Eremu1]] (2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58) ==

Labdien! 
Rakstu par nepieciešamo atsauci rakstā &quot;Stabilitātei!&quot;, vienu atsauci esmu pielicis, taču otro es neesmu sapratis, vai jūs varētu paskaidrot, kādu vajag atsauci? Partijas lozungi un vispārējā darbība ir diezgan populistiski (piemēram, programma kurā partija grib samazināt Saeimas deputātu skaitu vai arī vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšana, kura ir dzirdama jebkurā Alekseja Rosļikova runā), taču neviena partija nesauc sevi par populistiem.
Paldies! --[[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] ([[Dalībnieka diskusija:Eremu1|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58 (EEST)</text>
      <sha1>h77r01eggsqir27d0i5mwunmdbtpepr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659072</id>
      <parentid>3659071</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T20:00:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Jautājums no Eremu1 (2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58) */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="119812" xml:space="preserve">{{Diskusiju arhīva infokaste
|nosaukums  = [[Lietotājs:Papuass|Papuass]] &lt;br&gt;diskusiju arhīvs
|arhivs1    = [[Lietotāja diskusija:Papuass/Arhīvs1|5.11.2006.—8.3.2015.]]
|arhivs2    = [[Lietotāja diskusija:Papuass/Arhīvs2|8.3.2015.—3.1.2017.]]
}}

== 2016. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#fdffe7}}};&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | {{#ifeq:{{{2}}}|alt|[[File:Royalty Barnstar Hires.png|100px]]|[[Image:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]}}

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2016. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vikipēdijas kopienas balsojumu]], esi atzīts par 2016. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku 
|}
:Paldies kopienai par atzinību. Tā kā rakstu autors esmu viduvējs un pietiekami daudz rakstu par &quot;nesvarīgajām&quot; tēmām, tad jāizceļas kaut kā citādi. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 6. februāris, plkst. 14.48 (EET)

== Blēži ! :D ==

Kur mans vikistipendijas pieteikums? [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikipēdija:Vikistipendijas/Pieteikumi]. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 28. februāris, plkst. 18.31 (EET)
:Atvainojos, parādījās pēkšņi. Skaidrs, Big Brother uzdarbojas. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 28. februāris, plkst. 18.35 (EET)

== Request ==

Hello.

Could you create the article [[:en:Sport in Azerbaijan]] in Latvian Wikipedia?

Thank you.

[[Special:Contributions/31.200.22.41|31.200.22.41]] 2017. gada 3. marts, plkst. 13.44 (EET)

== Cycling ==

Hi Papuass. I take the liberty to give you new other functions and basic documentation. If you are interested by having the name of the countries, you can follow instructions written on [[:d:Module:Cycling race]]. On another hand, about ''stageinfobox'', I am interested to know how you say a stage of a race, for example, we in French, we write ''1&lt;sup&gt;re&lt;/sup&gt; étape, Tour de France 2015'', ''2&lt;sup&gt;e&lt;/sup&gt; étape, Tour de France 2015'' or ''3&lt;sup&gt;e&lt;/sup&gt; b étape, Tour de France 2017'', is we have a half stage. [[Dalībnieks:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|Jérémy-Günther-Heinz Jähnick]] ([[Dalībnieka diskusija:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|diskusija]]) 2017. gada 8. marts, plkst. 18.49 (EET)


Sveiki, ļauju Jums tad salikt attiecīgas atļaujas (uz visām tiesībām) Pionieris bildei, lai var izmantot jebkādā veidā. Mēs nepārzinam Vikipēdiju tik labi, lai zinātu šīs lietas. Cik saprotu Jūs zināt, kas ir jāizlabo.

[[Dalībnieks:Viensvienspieci|Viensvienspieci]] ([[Dalībnieka diskusija:Viensvienspieci|diskusija]]) 2017. gada 20. aprīlis, plkst. 14.21 (EEST)

Izlaboju cik varējām. Ja Jūs varētu tieši ieteikt, kas ir jādara, lai viss būtu pareizi es būtu ļoti pateicīgs, jo īsti nesaprotu vai Jūs gribat jaunus &quot;tagus&quot; aprakstu vai ko citu.

[[Dalībnieks:Viensvienspieci|Viensvienspieci]] ([[Dalībnieka diskusija:Viensvienspieci|diskusija]]) 2017. gada 20. aprīlis, plkst. 14.27 (EEST)

== Jāņu svinēšana ==

Esi aicināts svinēt Jāņus Brencēnos! Sākums būs 10:00 pie Doles autostāvvietas, kur mēs visi kopā satiksimies un tad izplānosim kurš brauks ar mani vai arī ar kādu, kuram vēl ir mašīna bez manis. Ņemt līdzi piepūšamo telti (ja ir), portatīvo datoru, ieteicams arī fotoaparātu. Ja nav kaut kas vēl skaidrs, tad zvanīt man pa 26945318! Gaidīšu ziņu no jums! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2017. gada 28. maijs, plkst. 10.12 (EEST)
:{{u|Titāns}}, diemžēl nevarēšu pievienoties. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 28. maijs, plkst. 21.42 (EEST)

== Thank you for participating in the [[:Meta:UNESCO Challenge|UNESCO Challenge]]! ==

Hi,

Thank you for participating in the [[:Meta:UNESCO Challenge|UNESCO Challenge]]! I hope you had as fun as we did! 

If you could take a minute to answer [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdHoVkx2n_Xuc0ojbqIWpj4tb8GlreHRiAQ5JcZf6Odufl8-w/viewform?usp=sf_link our survey], we would be very grateful. Your answer will help us improve our Challenges in the future.

Best,

[[Dalībnieks:John Andersson (WMSE)|John Andersson (WMSE)]] ([[Dalībnieka diskusija:John Andersson (WMSE)|diskusija]]) 2017. gada 2. jūnijs, plkst. 11.19 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.56 (EEST)

== Apsveikums! ==

Priecīgus Jāņus! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2017. gada 23. jūnijs, plkst. 09.14 (EEST)

== Valdības infokaste ==
Sveiks! Vai vari man nedaudz izpalīdzēt, saistībā ar Wikipedia! Vai tu vari akurāti pārtulkot un sataisīt latviešu valodas infokasti '''Valdības kabinetiem'''. Rekur ir angļu variants: [https://en.wikipedia.org/wiki/Template:Infobox_government_cabinet Infobox government cabinet]

Lūdzu, lūdz palīdzi! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 29. jūlijs, plkst. 16.31 (EEST)
:{{u|Kleivas}}, nevaru apsolīt, ka varu to ātri izdarīt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.04 (EEST)
:{{u|Papuass}}. Īsti steigas nav, jau nav! Bet vēlētos, lai tu palīdzi![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.47 (EEST)
::{{u|Papuass}} Sveiks! Saprotu, jau ka ir daudz darba te! Bet es pirms vairāk kā pirms 3 mēnešiem lūdzu palīdzību! Bet pilnīgākais klusums! Vai tiešām nevari palīdzēt man pie šī? [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 8. novembris, plkst. 18.56 (EET)
:::Nejūtos spēcīgs infokastēs, jo sen neesmu darbojies. Vari pamēģināt pats - nokopē anglisko versiju un iztulko &quot;label&quot; vērtības. Iespējams vēl šis tas jāpalabo, bet to jau var pēc tam. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 8. novembris, plkst. 19.00 (EET)

== Ukrainian Wikiconference 2017 ==

Hi! I invite you to visit our [[:wmua:Вікіконференція 2017|Wikiconference]] on 25-26 August in Kherson and share your experience. --[[Dalībnieks:Visem|Visem]] ([[Dalībnieka diskusija:Visem|diskusija]]) 2017. gada 30. jūlijs, plkst. 11.12 (EEST)
:Hi, {{u|Visem}}, it seems unlikely that I will come this year, but I should attend your Wikiconference one day. Do you have a location for the next year? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST)
:: No, not yet, I will try not to forget to tell you when we have conference next year. --[[Dalībnieks:Visem|Visem]] ([[Dalībnieka diskusija:Visem|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 19.02 (EEST)

== Feedback request ==
Greetings,

The team that made [[mw:ORES|ORES]] is working on a new tool called [[mw:JADE|JADE]]. The new tool is for humans to review the work of ORES, to provide human feedback and oversight. The team would like to hear about how your experience using ORES has been on your wiki, and what you might expect from a tool like the one proposed. If you are interested, you can comment on [[mw:Talk:JADE|this page on mediawiki.org]]. 

The team is also interested in sharing updates with you as JADE is developed. Short messages will be sent to this talk page every month or two, linking to a page with further information. Is this something you would like to sign up for? Simply reply to me here if so and I will put your name on the list.

Happy editing to you. [[Dalībnieks:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Keegan (WMF)|diskusija]]) 2017. gada 4. oktobris, plkst. 22.14 (EEST)
:You can also [[m:Global_message_delivery/Targets/JADE|sign yourself up]] for updates anytime. [[Dalībnieks:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Keegan (WMF)|diskusija]]) 2017. gada 6. oktobris, plkst. 20.34 (EEST)

== Palīdzība ==

Sveiki! 
 Es veidoju futbola spēlētāju wikipēdijas rakstus. Ir vairāki ārzemnieki, kuri spēlē savas valsts futbola nacionālajā izlasē, bet nezinu kodus, kā ievietot spēlētaju piemēram GHANA futbola izlasē. Gaidu uz palīdzību, paldies!
:Vai pareizi sapratu, ka meklē šo informāciju? [[FIFA valstu kodi]]?  --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. oktobris, plkst. 21.44 (EEST)

== Invitation from WAM 2017 ==

[[File:Asia_(orthographic_projection).svg|right|200px]]
Hi WAM organizers!

Hope you receive your postcard successfully! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2017#Communities_and_Organizers|sign up at the 2017 WAM]]''', which will still take place in November. Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month|the meta talk page]].

# We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. 
# We will have many special prize provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing.
# Please encourage other organizers and participants to sign-up in this page to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.
If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2017|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17313147 --&gt;

== JADE: topics to discuss ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Hello,

Here are some topics the [[mw:JADE|JADE]] team would like to discuss. If you are interested, follow the link to join the conversation:
*[[mw:Topic:Tzw0uv2bucrdprm4| Judgments, Endorsements, and Preference]]
*[[mw:Topic:Tzw4ebq17wbdog74|Free text comments and suppression]]
*[[mw:Topic:Tzw3qg8qiqow10d8|Should we integrate JADE with Flow?]]
*[[mw:Topic:Tzw5fix7hbs4ui8j|Thematic and quant analysis of judgements]]

Thank you. On behalf of the Scoring Platform Team, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]]([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2017. gada 14. oktobris, plkst. 00.09 (EEST)&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/JADE&amp;oldid=17319199 --&gt;

== WAM Reminder ==

[[File:Asia_(orthographic_projection).svg|right|200px]]
Hi WAM organizers!

Thanks again for organizing Wikipedia Asian Month. There are only 4 days before it starts. If you haven't yet signed your language in WAM 2017, You can sign-up [[m:https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month_2017#Communities_and_Organizers|here]]. Below we have provided some notices and guidelines for organizing.
;Page Setup
* Our [[m:Wikipedia Asian Month 2017/Sample|Sample page]]  is ready to be translated. There are only a few adjustments if you had this page for 2016 already.
** Article Requirement is 4
** Article criteria are 3k bytes and 300 words. NO 2k bytes for smaller Wikipedia.
** According to the tool's limit, IP users can not participate. Please encourage them to register an account.

;Localization
* Please localize '''[[:en:Template:WAM user 2016|this template]]''' and used on sign up page. I will update the template once the tool is ready to be used.
* You may localize this page, but you can also just put a link towards the meta page. [[m:Wikipedia Asian Month/QA]]

;Strategy
* You may have to invite some of your Wikipedia friends or active Wikipedians from your home WIKI to help you organize.
* You may have to send some invitation to last year participants, active Wikipedians, and Wikipedians who has a special interest.
* Central Notice will be used. You may use the Site Notice if you don't see the CN is deployed.

;Reward
*We will keep sending postcards (new design) this year, and as an organizer, you will receive an additional postcard as well.
*We will have many special prizes provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing. 
*We will send the Ambassador a regular paper copy of the certificate through the basic mail.

;Question
Please feel free to contact me or the WAM team [[m:Talk:Wikipedia Asian Month 2017|meta talk page]], send me an email by Email this User or chat with me on facebook.

If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

'''Best Wishes''',&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2017. gada 27. oktobris, plkst. 16.38 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17354308 --&gt;

== Wikipedia Asian Month 2017: engage with audience ==

Dear WAM organizer,

I’m Erick, the coordinator of WAM 2017. Thanks for your effort and help at [[:m:Wikipedia Asian Month 2017]]! Here are some more information about organizational matter of the event at a national level.

&lt;small&gt;You are receiving this message because you have signed up as a organizer or in the [[:m:Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers|list]].&lt;/small&gt;

; Timeline
The event has started and will end in the November 30th 23:59 (UTC). However, we are late for some matter. So we need your help:
* '''Invite''' previous participants and your community members to join. We have a [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/SampleInvitation|template]] you can use.
* '''Translate''' [[m:Special:PrefixIndex/MediaWiki:Centralnotice-WAM_2017-|Central Notice for your community]] (more instruction below) as well as sending a notice in village pump. Go public!
* '''Become''' the jury member in a campaign on Fountain which is an amazing tool for you to supervise participants’ articles. If you don’t have the campaign set up, please contact us! And put a link to your community’s campaign page for participants’ navigation.
* '''Organize''' a [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|off-site]] editathon event. A coffee bar, internet and laptops. Though it’s optional. If you want to do that, please contact me.

In the following days, you should answer the questions from your community and supervise the submissions. Hope you have fun!

; Prepare Central Notice

Central Notice shows a banner on the top of pages in your wiki project along the event timeframe. We will use this to engage with audience. Steps:

# Translate, change logo and link to event page. Find your project's Central Notice [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:PrefixIndex/MediaWiki:Centralnotice-WAM_2017- here]. For example, we can change the banner for Chinese Wikipedia [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=Centralnotice-tgroup-WAM_2017&amp;filter=&amp;language=zh&amp;action=translate here].
# When you mark the 4 items (translation) as done. I'll enable the central notice in your language for this month.

; Interesting articles

Have some interesting articles in your mind or from community? Drop us a line so that we can post that [[m:Wikipedia_Asian_Month_2017/Topics|here]] to exchange the information to other communities.

; Special Prize
You can find some special prizes in [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2017/Event_Partner|Event Partner]] page. They can be claimed by:

* Write an article about Indigenous people in Taiwan at Wikipedia Asian Month (supported by Wikimedia Taiwan).
* Write articles on monuments of Bhubaneswar (supported by Bhubaneswar Heritage Edit-a-thon).

The participants who joins for the special prize need to also report their conribution in the speical page. The link is shown in the Event Partner page.

; Looking for help

At all times, please reply me back or send me an email at erick@asianmonth.wiki.--[[m:User:Fantasticfears|Fantasticfears]] ([[m:User talk:Fantasticfears|talk]]) 2017. gada 5. novembris, plkst. 14.13 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17385072 --&gt;

== Par izmaiņām veidnē ATSAUCE (Citation) ==
Izdarītās izmaiņas sabojājušas Ārējās saites daudzās lapās, piem: [[Maksis Lange]]. Ierakstīju vārdu Citation meklētājā uz redzu ka tādu izbojātu lapu ir daudzi simti. [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2017. gada 10. novembris, plkst. 00.06 (EET)
:OK, labošu tūlīt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 10. novembris, plkst. 00.08 (EET)

== What's Next (WAM) ==

Congratulations! The Wikipedia Asian Month is has ended and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next?
;Here are some number I would like to share with you 
:Total submitted: 7429 articles; 694 users

; Here are what will come after the end of WAM
* Make sure you judge all articles before December 12th, and participants who can improve their contribution (not submit) before December 10th. 
* Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month/Status|'''this page''']] after December 12th
* There will be three round of address collection scheduled: December 15th, December 20th, and December 25th. 
*  Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month/2017 Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
* There will be a progress page for the postcards.

&lt;small&gt;If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].&lt;/small&gt;

'''Best Wishes''',&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2017. gada 5. decembris, plkst. 19.37 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17513917 --&gt;

== Pievienošana pasniedzēja grupai  ==

Labdien!

Esam Latvijas Univeristātes Informātika Izglītībā kursa studenti, neesam pievienoti pasniedzēja Viestura Vēža tabulai, grupai. Būtu vēlams, ja mūs pievienotu: 
Elza fisere
laima141
martazedina
zanis.zerbelis

Paldies!
Ar cieņu,
Žanis Žērbelis
:Labdien, {{u|Zanis.zerbelis}}, pievienoju. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 18.24 (EET)

== WAM Address Collection ==

Congratulations! You have more than 4 accepted articles in Wikipedia Asian Month! Please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform?usp=sf_link Google form]''' or email me about that on erick@asianmonth.wiki before the end of Janauary, 2018. The Wikimedia Asian Month team only has access to this form, and we will only share your address with local affiliates to send postcards. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. Please contact your local organizers if you have any question. We apologize for the delay in sending this form to you, this year we will make sure that you will receive your postcard from WAM. If you've not received a postcard from last year's WAM, Please let us know. All ambassadors will receive an electronic certificate from the team. Be sure to fill out your email if you are enlisted [[:m:Wikipedia_Asian_Month/2017_Ambassadors|Ambassadors list]].

Best, [[:m:User:fantasticfears|Erick Guan]] ([[m:User talk:fantasticfears|talk]])
&lt;!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&amp;oldid=17583922 --&gt;

== Faila lietojums ==
Pieņemu, ka kaut kur lokāli ir pieļauta kāda kļūda komentējot vai arī tas izdarīts tur, kur to nav iespējams izdarīt, skatīt, piemēram, [[:Attēls:Pļaviņu HES ar atvērtām slūžām.JPG|šeit]] ([https://i.imgur.com/ByIpdcn.png screen]). --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2018. gada 2. janvāris, plkst. 13.58 (EET)
:{{ping|Silraks}} Salaboju. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 14.19 (EET)
::Joprojām neglīti izskatās, ka JPG ir pa virsu ārējā linka simbolam, bet tā laikam ir globāla problēma. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 16.28 (EET)
:::Man šķiet, ka nav saistīts ar tulkojumu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 16.35 (EET)

== WAM Address Collection - 1st reminder ==

Hi there. This is a reminder to fill the address collection. Sorry for the inconvenience if you did submit the form before. If you still wish to receive the postcard from Wikipedia Asian Month, please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform this Google form]'''. This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems in accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email.

If you do not wish to share your personal information and do not want to receive the postcard, please let us know at [[:m:Talk:Wikipedia_Asian_Month_2017|WAM talk page]] so I will not keep sending reminders to you. Best, [[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]]
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&amp;oldid=17583922 --&gt;

== Confusion in the previous message- WAM ==

Hello again, I believe the earlier message has created some confusion. If you have already submitted the details in the Google form, '''it has been accepted''', you don't need to submit it again. The earlier reminder is for those who haven't yet submitted their Google form or if they any alternate way to provide their address. I apologize for creating the confusion. Thanks-[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]]
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&amp;oldid=17583922 --&gt;

== Epasts ==

Sveiks! Es redzu, ka esi man sūtījis epastu, bet neko neesmu saņēmusi. Uz gmail?--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2018. gada 22. janvāris, plkst. 17.23 (EET)
:Jāskatās [[Special:Preferences|iestatījumos]], kurš epasts uzlikts. Un tad droši vien var meklēt spamā vai tajās kategorijās, kas neiekrīt &quot;Inbox&quot;. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 22. janvāris, plkst. 17.32 (EET)

== Ziemas OS konkurss ==
Lūdzu ieskaies Ziemas olimpisko spēlu konkursa diskusijā un padalies ar viedokli! Lūdzu!! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2018. gada 3. februāris, plkst. 20.27 (EET)

== Message to the CEE Spring 2018 local organizers ==

Hello, {{PAGENAME}}! You are receiving this message as a '''[[:m:Wikimedia CEE Spring 2018|Wikimedia CEE Spring 2018]]''' coordinator for your community.

This is a friendly reminder that CEE Spring starts on March 21, the first day of spring. To make a smooth start, please ensure that you have taken care of thе following:

# Created information page of the contest in your Wikipedia.
# Created a [[:m:Wikimedia CEE Spring 2018/Article Lists|list of topics]] about your community on Meta-wiki.
# Created CEE Spring 2018 talk page template and connected to [[:d:Q48126269]].
# Published summary (in English) of [[:m:Wikimedia CEE Spring 2018/Rules|contest rules]] on Meta-wiki page.
# Promoted information about the contest (site notice, social media, personal messages).

Creating a talk page template is strongly encouraged as it would allow international organizers to track of contest progress of various topics. We will also try to provide automatically updated statistics from the very beginning based on this template. 

CEE you at the start of contest!

-------------
&lt;small&gt;''Delivered by: [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 19. marts, plkst. 11.53 (EET) ''&lt;/small&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Spiritia@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_CEE_Spring_2018/Participants/Mass_message&amp;oldid=17849048 --&gt;

== Files - paldies / Mad admin ==

Thanks for the deletion of some media files. We will try to make more files unused, so you can delete more. Just when we wanted to thank you, we found one of our IPs blocked.
-----
 Tev nav atļauts labot šo lapu šāda iemesla dēļ:
 
 Tavs lietotāja vārds vai IP adrese ir nobloķēta.
 
 Edgars2007 nobloķēja tavu lietotāja vārdu vai IP adresi. Bloķējot norādītais iemesls bija: trolling.
 
 Bloka sākums: 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.19
 Bloka beigas: 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 02.19
 Bija domāts nobloķēt: 78.55.103.5
 Tu vari sazināties ar Edgars2007 vai kādu citu administratoru lai apspriestu šo bloku.
 
 Pievērs uzmanību, tam, ka ja tu neesi norādījis derīgu e-pasta adresi savās izvēlēs, tev nedarbosies &quot;sūtīt e-pastu&quot; iespēja.
 
 Tava IP adrese ir 78.55.103.5 un bloka identifikators ir #6266. Lūdzu iekļauj vienu no tiem, vai abus, visos turpmākajos pieprasījumos.
------
Not very helpful. Admin has time to block users, but no time to clean up media files. [[Special:Contributions/77.180.25.19|77.180.25.19]] 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.37 (EEST)
:Is there a reason you are not using an user account? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.40 (EEST)
::[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] - do you think there is something in the universe without any &quot;reason&quot;? [[Special:Contributions/78.55.209.161|78.55.209.161]] 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 04.37 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.35 (EEST)

== Invitation to Organize Wikipedia Asian Month 2018 ==

Hey Papuass,

My name is Yu Lun, and I’m from the Wikipedia Asian Month International Team. It’s a great pleasure to meet you and see the effort you have put into the previous editions of WAM. Thank you! On a side note, have you received your postcard? If you have yet to receive the postcard, I can help you to check our records.

We are currently preparing the 2018 edition of the Wikipedia Asian Month and would like to check with you if you are still willing to organize the WAM on the '''Latvian Wikipedia'''? On behalf of the WAM team, I will be the liaison to Latvian Wikipedia this year. So if you have any questions, requests or ideas, feel free to contact me directly.

Meanwhile, as a WAM organizer, we will put you on this mailing list (https://lists.wikimedia.org/mailman/listinfo/wam-announce) that is exclusively for organizers only. We will keep emails from that list to a minimal. But feel free to let us know if you wish to not be subscribed. Here is a survey we would like you to fill in (https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfxUiT2RILnuOr3eacXzYwCgda6s2IcgRqSQZdYPy_GadWHxg/viewform?usp=sf_link). This survey will ensure that we will be able to better help you in WAM 2018. I’m looking forward to seeing you at this year’s event!

--[[Dalībnieks:Yulun5566|Yulun5566]] ([[Dalībnieka diskusija:Yulun5566|diskusija]]) 2018. gada 14. jūlijs, plkst. 08.35 (EEST) on behalf of WAM International Team
:Hi, {{u|Yulun5566}}! Sure, we can do it again this year. I have received my postcards (one as organizer, one as contributor). Survey filled. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 18. jūlijs, plkst. 22.17 (EEST)

== WLM ==

Update redirect at http://www.wikilovesmonuments.lv/ please. --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 15. augusts, plkst. 23.22 (EEST)
:Done. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 16. augusts, plkst. 10.24 (EEST)

== Invitation from WAM 2018 ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px]]

Hi WAM organizers!

Hope you receive your postcard successfully! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2018#Communities_and_Organizers|sign up at the 2018 WAM]]''', which will still take place in November. Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month|the meta talk page]].

# We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. 
# We will have many special prize provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing.
# Please encourage other organizers and participants to sign-up in this page to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.
If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 23. septembris, plkst. 19.03 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18097905 --&gt;

== 27 Communities have joined WAM 2018, we're waiting for you! ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px]]

Dear WAM organizers!

Wikipedia Asian Month 2018 is now 26 days away! It is time to sign up for 
'''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2018#Communities_and_Organizers|WAM 2018]]''', 

Following are the updates on the upcoming WAM 2018:

* Follow the [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Organiser Guidelines|organizer guidelines]] to host the WAM successfully.
* We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Onsite edit-a-thon|take a look and '''sign up''' at this page]]. 
* If you or your affiliate wants to organize an event partnering with WAM 2018, Please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Event Partner|'''Take a look''' at here]].
* Please encourage other organizers and participants to sign-up in [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]] to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.


If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
[[:m:User:Wikilover90|Wikilover90]] using ~~&lt;includeonly&gt;~&lt;/includeonly&gt;~~
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18448358 --&gt;

== Vikidatu lietojums ==
Kā pareizi jārīkojas ar tiem vikidatiem, lai tie attēlotos mūsu infokastēs? Vikidatos salaboju Baldones iedzīvotāju skaitu, pat samainīju prioritātes, bet tie spītīgi nenāk uz infokasti. Kas nav pareizi? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 8. oktobris, plkst. 19.35 (EEST)
:Tik vienkārši tas nebūs. Mēs vēl neesam pieslēgušies tām infokastēm, kas ņem datus no Vikidatiem. Ārēji jāmotivē {{U|Edgars2007}} vai mani. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 8. oktobris, plkst. 23.43 (EEST)
::No kurienes tad nāk dati, ja ir tags &lt;nowiki&gt;{{iedzsk|dati|Baldone}}&lt;/nowiki&gt;? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 06.07 (EEST)
:::{{u|Kikos}}: Tas ir kāds vecs eksperiments ar datiem veidnē [[Veidne:iedzsk/dati]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.13 (EEST)
::::Un kurš ir šī eksperimenta autors? Kā tas strādā/nestrādā? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.15 (EEST)
:::::Autors ir {{u|Edgars2007}}. Atver to lapu labošanas režīmā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.17 (EEST)
::::::Nav nekāds eksperiments. Normāli strādājošs &quot;fiņtiks&quot;. Tikai reizi pusgadā jāatjaunina. Pašlaik neķeros klāt, jo mēs tāpat pārejam uz CSP datiem (kas ir mašīnlasāmi). Vikidati - vēlāk, jo Edgaram nav laika pieķerties pie šī. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 12.33 (EEST)
:::::::Ja pieredzējušam dalībniekam nav skaidrs, no kurienes nāk dati, tad tas nav &quot;normāli strādājošs&quot;. Ja saprātīgā laikā nespējam nodrošināt svaigākos datus, jāatgriežas pie plika teksta. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 12.52 (EEST)
::::::::Nu neko neklikšķinot/neatverot veidni (es pat nerunāju par labošanas režīmu), neko arī neuzzināsi. Atvērt {{tl|iedzsk}} veidni gan vajadzētu prast, ja jau tas pieredzējušais kolēģis pats sapratis, ka tas nāk no tā &quot;taga&quot;. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 13.29 (EEST)
:::::::::Bāc! Kā var iedomāties, ka digitālā kosmosa laikmetā, kad visa progresīvā cilvēce izmanto vikidatus, te joprojām dažiem ir savas ''mellās grāmatiņas'', no kurām pusslepus tiek izķiņķerēti dati?! Un kāpēc tikai pilsētas? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 17.03 (EEST)

== USB-C ==

2018-08-08 a vandal attacked the article [[USB-C]] on several Wikipedias, including lvwiki. All Wikipedias except lvwiki have now completed the reversion of article renames.

Reverted article name:
#2018-08-08 enwiki restore title 'USB-C' https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=854051267&amp;oldid=854049713
#2018-08-08 ltwiki restore title 'USB-C' https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=5421824&amp;oldid=5421819
#2018-08-14 cawiki restore title 'USB-C' https://ca.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=20159165&amp;oldid=20151721
#2018-08-15 plwiki restore title 'USB-C' https://pl.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=54236208&amp;oldid=54137844
#2018-09-09 etwiki restore title 'USB-C' https://et.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=5093935&amp;oldid=5092894
#2018-10-16 svwiki restore title 'USB-C' https://sv.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=43705938&amp;oldid=43705622
#2018-10-31 bewiki restore title 'USB-C' https://be.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=3232888&amp;oldid=3202331
#2018-11-01 ptwiki restore title 'USB-C' https://pt.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=53490168&amp;oldid=53487310
#2018-11-01 fiwiki restore title 'USB-C' https://fi.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=17680052&amp;oldid=17558650
(in case of ca, pl the vandal went via admin board, presenting fake information)

Among the '''Latin-script Wikipedias''' 13 use &quot;USB-C&quot; and 3 use USB Type-C. Of the three one does so due to the vandalism (lv) and only one(!, tr) uses &quot;USB Type-C&quot; without any interference by the vandal. In frwiki the vandal sabotaged a rename-proposal by inserting fake information and later asking for page deletion.
 ca	USB-C
 cs	USB-C
 de	USB-C
 en	USB-C
 es	USB-C
 et	USB-C
 fi	USB-C
 fr	USB Type-C ('''fake information in talk page to prevent a rename to USB-C, talk page deleted 2018-10-31''')
 id	USB-C
 it	USB-C
 lt	USB-C
 lv	USB Type-C ('''after vandalism by frwiki-user''')
 pl	USB-C
 pt	USB-C
 sv	USB-C
 tr	USB Type-C ('''vandal tricked an admin into deleting the talk page''')

lvwiki is the last one, that uses the article title introduced through vandalism by the frwiki-user. [[Special:Contributions/77.0.218.248|77.0.218.248]] 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.19 (EET) // add dewiki [[Special:Contributions/78.49.222.226|78.49.222.226]] 2018. gada 2. novembris, plkst. 19.56 (EET)

===Niridya===
: Hello a second time [[Special:Contributions/77.0.218.248|77.0.218.248]], I just [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?diff=18545559&amp;diffmode=source sent you a message]. Please answer before spamming [https://tools.wmflabs.org/guc/?by=date&amp;user=77.0.218.248 lots of pages] with this message you are posting everywhere since august 2018. --[[Dalībnieks:Niridya|Niridya]] ([[Dalībnieka diskusija:Niridya|diskusija]]) 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.28 (EET)
:: Also, before you started strongly request renames, there were more USB Type-C than USB-C. I do not think it's really useful to debate this subject. --[[Dalībnieks:Niridya|Niridya]] ([[Dalībnieka diskusija:Niridya|diskusija]]) 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.32 (EET)

== WAM Organizers Update ==

Hi WAM Organizer! Hopefully, everything works just fine so far! '''[[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|Need Help Button''', post in any language is fine]]
* Here are some recent updates and clarification of rules for you, and as always, let me know if you have any idea, thought or question.
** Additional souvenirs (e.g. postcard) will be sent to Ambassadors and active organizers.
** A participant's article count is combined on all language Wikipedias they have contributed to
** Only Wikipedia Asian Month on Wikipedia or Wikivoyage projects count (no WikiQuote, etc.)
** The global top 3 article count will only be eligible on Wikipedias where the WAM article requirement is at least 3,000 bytes and 300 words.
** If your community accepts an extension for articles, you should set up a page and allow participants to submit their contributions there.
** In case of redirection not allowed submitting in Fountain tool, a workaround is to delete it, copy and submit again. Or a submission page can be used too.
** Please make sure enforce the rules, such as proper references, notability, and length.
** International organizers will double check the top 3 users' accepted articles, so if your articles are not fulfilling the rules, they might be disqualified. We don't want it happened so please don't let us make such a decision.

Please feel free to contact me and WAM team on [[m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]], send me an email by Email this User or chat with me on facebook. For some languages, the activity for WAM is very less, If you need any help please reach out to us, still, 12 more days left for WAM, Please encourage your community members to take part in it.

If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Best Wishes,&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik&lt;br /&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18557757 --&gt;

== Katrīna Džonsone ==

Es izveidoju lapu ar tulkojumu n angļu valodas, un man parādījās paziņojums rakstam, ka to taisās dzēst, jo esot slikts tulkojums. Pārbaudīju un atradu tikai pāris kļūdiņas (Cik manas tulkošanas prasmes to atļauj). Vai vari apskatīt rakstu un izlabot kļūdas, kuras es nepamanīju. Ļoti nevēlos, lai manu rakstu un ieguldīto darbu izdzēš pirms tas tiek novērtēts. --[[Dalībnieks:Lauruncis|Lauruncis]] ([[Dalībnieka diskusija:Lauruncis|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 14.11 (EET)
:Diemžēl tas ir tipisks neizlabots mašīntulkots teksts. Reti kurš teikums tur ir bez kļūdām. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 18.36 (EET)

== What's Next (WAM)! ==

Congratulations! The Wikipedia Asian Month has ended successfully and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next?
; Tool problem
: If you faced problem submitting articles via judging tool, use [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/late submit|this meta page]] to do so. Please spread this message with local participants.
; Here are what will come after the end of WAM
* Make sure you judge all articles before December 7th, and participants who can improve their contribution (not submit) before December 10th. 
* Participates still can submit their contribution of November before December 5th at [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/late submit|'''this page''']]. Please let your local wiki participates know. Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Status|'''this page''']] after December 7th
* There will be three round of address collection scheduled: December 15th, December 20th, and December 25th. 
*  Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
* There will be a progress page for the postcards.

; Some Questions
* In case you wondering how can you use the WAM tool (Fountain) in your own contest, contact the developer [[:m:User:Ле Лой|Le Loi]] for more information.

Thanks again, Regards &lt;br&gt;
[[User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 3. decembris, plkst. 06.59 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18652404 --&gt;

== WAM Postcard collection ==

Dear organiser,

Thanks for your patience, I apologise for the delay in sending the Google form for address collection. Please share [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScoZU2jEj-ndH3fLwhwG0YBc99fPiWZIfBB1UlvqTawqTEsMA/viewform this form] and the message with the participants who created 4 or more than 4 articles during WAM. We will send the reminders directly to the participants from next time, but please ask the participants to fill the form before January 10th 2019. 

Things to do:
#If you're the only organiser in your language edition, Please accept your article, keeping the WAM guidelines in mind.
#Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
#Please update the status of your language edition in [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Status|'''this page''']].


Note: This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email. Thanks :) --[[:m:User:Saileshpat|Saileshpat]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 19. decembris, plkst. 23.15 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18711123 --&gt;

== IP, kas vandalizē ==

Nereģistrējies dalībnieks atkal izveido lapu ''Aivars Krūmiņš K'', kuru Tu izdzēsi. Varbūt viņu vajadzētu nobloķēt? Un noteikti vajadzētu izdzēst to lapu. Neesmu administratore, tādēļ nevaru to pati izdarīt. Un jau iepriekš paldies Tev. --[[Dalībnieks:Undiine55|Undiine55]] ([[Dalībnieka diskusija:Undiine55|diskusija]]) 2019. gada 2. janvāris, plkst. 22.03 (EET)

== Invitation to Organize Wiki Loves Love 2019 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;

[[File:WLL Subtitled Logo subtitled b (transparent).svg|frameless|right]]

[[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Love 2019|Wiki Loves Love]] (WLL) is an International photography competition of Wikimedia Commons to subject love testimonials happening in the month of February 2019.

The primary goal of the competition is to document love testimonials through human cultural diversity such as monuments, ceremonies, snapshot of tender gesture, and miscellaneous objects used as symbol of love; to illustrate articles in the worldwide free encyclopedia Wikipedia, and other Wikimedia Foundation (WMF) projects. February is around the corner and Wiki Loves Love team invites you to organize and promote WLL19 in your country and join hands with us to celebrate love and document it on Wikimedia Commons. The theme of 2019 is '''Festivals, ceremonies and celebrations of love'''.

To organize Wiki Loves Love in your region, sign up at WLL [[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/Organise|Organizers]] page. You can also simply support and spread love by helping us [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Love 2019|translate]] the commons page in your local language which is open for translation.

The contest starts runs from 1-28 February 2019. Independent from if there is a local contest organised in your country, you can help by making the photo contest Wiki Loves Love more accessible and available to more people in the world by translating the upload wizard, templates and pages to your local language. See for an overview
of templates/pages to be translated at our [[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/Translations|Translations page]].

Imagine...The sum of all love!

[[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/International Team|Wiki Loves Love team]]

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 6. janvāris, plkst. 14.33 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wiki_Loves_Love&amp;oldid=18760999 --&gt;

== Function Startlist ==

Hi Papuass. It makes time I don't take the time to discuss with you. I just add for LV Wiki the function startlist created by Psemdel, you can see an example here : [[Diskusija:2019. gada Tour Down Under]]. Latvian is a language a little different. If you wish, you can adapt the table to your language by adding translations on [[:d:Module:Cycling race]] around line 2050 and then copy and paste the module here. [[Dalībnieks:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|Jérémy-Günther-Heinz Jähnick]] ([[Dalībnieka diskusija:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|diskusija]]) 2019. gada 12. janvāris, plkst. 12.43 (EET)
:Looks good to me, just a few translations needed. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. janvāris, plkst. 13.21 (EET)

== Bioloģijas portāls ==
Kas nekorekts bija nosaukumā Bioloģijas portāla izmeklētajā attēlā, kurš tika izdzēsts? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 13.47 (EET)
:Tas atradās rakstu vārdtelpā. Tas tobrīd nekur netika izmatots. Nevarēju saprast, kur pārvietot. Droši vien varētu veidņu vārdtelpā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 14.27 (EET)
::Vai tad tas nebija tajā pašā vietā, kur pārējie izmeklētie attēli bioloģijas portālam? Es tur uzliku 7 attēlus, kuri pastāvīgi mainās, ar domu tos papildināt. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 17.28 (EET)
:::Tas bija [[Labot Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/7]]. Citi ir [[Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/1]]. Atjaunoju uz [[Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/7]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 17.34 (EET)
::::Paldies! --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 20.15 (EET)

== Wikidata labels ==

What should the Wikidata labels be for [[d:Q13560423|Dove Cameron]], [[d:Q15731279|Joey Bragg]], [[d:Q437449|Kali Rocha]], and [[d:Q28843836|Lauren Lindsey Donzis]]? I mean the Latvian labels of course. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 29. aprīlis, plkst. 22.25 (EEST)
:You can try [https://www.personvarduatveide.lv/?locale=en this site], although there will not be most of surnames. In that case it takes a bit more time to lookup. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 00.09 (EEST)

::I did what I could based on what I found, but I couldn't do them all. Like I couldn't do Kali and Donzis, as well as some of the other names. See if [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=L%C4%ABva_un_Medija&amp;type=revision&amp;diff=3055933&amp;oldid=3055108 my edit] needs revision. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 05.04 (EEST)

== Par attēla parvietošanu ==
Kur var atrast uz vikikrātuvi pārvietoto failu Arhegonijs-2.jpg? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 12.58 (EEST)
:{{u|Jānis U.}}: kļūdījos - bija pārvietots uz commons un pēc tam tur izdzēsts. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.11 (EEST)
::Kāds tam bija mērķis? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.22 (EEST)
:::Es dzēsu, jo failiem lieki nav jādublējas lvwiki un commons. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.23 (EEST)
::::Spriežot pēc dzēšanas [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=File:Arhegonijs-2.jpg&amp;action=edit&amp;redlink=1 pamatojuma] ''Massive bot transfer by brandnew account of unsourced files '' — kāds bots ir nepareizi pārnesis failus, nenorādot avotu. Tā ir nelāga situācija, kad legāli faili tiek vispirms pārnesti un pēc tam izdzēsti pavisam. Tikpat labi var gadīties, ka pēc tam, kad dublējošie faili izdzēsti mūsu vikipēdijā, kāds apskatīsies, ka avots vairs nav pieejams un pārbaudāms, un vieglu roku likvidēs failus arī no Vikikrātuves. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 16.14 (EEST)
:::::{{u|ScAvenger}} pie [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|bēta iespējām]] tagad ir FileExporter, kas pārnes ar visu vēsturi. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 16.27 (EEST)
::::::Tas labi, bet agrāk pārnestie faili ir bez vēstures, tikai ar linku uz sākotnējo atrašanās vietu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 17.01 (EEST)

== How's ORES working out for you? ==


Hi Papuass, I'm working with [[User:EpochFail]] (@halfak on irc) on a research study to look into how [[mw:ORES]] is working out on wikis where it has been enabled. I was hoping to talk a little about what the kind of work you do on Latvian Wikipedia and about how the ORES edit filters and classifiers have been working out. Do you use any tools other than [[Special:RecentChanges]] or [[Special:Watchlist]] that take advantage of ORES? Do you know of any other tools that are used to patrol that do not use ORES? I'm also interested in any other observations you may have about how the ORES scores are working out. Thank you! [[Dalībnieks:Groceryheist|Groceryheist]] ([[Dalībnieka diskusija:Groceryheist|diskusija]]) 2019. gada 13. jūnijs, plkst. 08.36 (EEST)

== Invitation from WAM 2019 ==

[[File:WAM logo without text.svg|right|200px]]
Hi WAM organizers!

Hope you are all doing well! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2019#Communities_and_Organizers|sign up for the 2019 Wikipedia Asian Month]]''', which will take place in November this year (29 days left!). Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|the meta talk page]].

#Please add your language project by 24th October 2019. Please indicate if you need multiple organisers by 29th October.
#Please update your community members about you being the organiser of the WAM.
#We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. 
#Please encourage other organizers and participants to sign-up [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|in this page]] to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.
#If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
[[User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 2. oktobris, plkst. 20.03 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=19195667 --&gt;

== Attēli ==

Labdien!
Man jautājums par attēliem.
Teiksim, ja es nofotogrāfēju kaut kādu informāciju, piemēram, no afišas, kur ir arī cilvēku bildes un es viņas ielādēju Vikipēdijā, tad tas droši vien skaitīsies kaut kāds pārkāpums, vai ne?
Paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 13.27 (EET)
:{{u|Lietotaajs}}: jā, autortiesības te ņem diezgan stingri, no afišas pārfotografēt nevarēs. Bet iet uz spēlēm un bildēt spēlētājus drīkst, tas derēs. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 13.29 (EET)
::Skaidrs, paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 19.57 (EET)

== Raksta reģistrēšana konkursam &quot;Āzijas mēnesis&quot; ==

Ir radusies problēma. Vēlos reģistrēt rakstu [[Džidu Krišnamūrti]] šim konkursam [[Vikipēdija:Āzijas mēnesis 2019]], bet man to neļauj. Kā iemesls tiek norādīts &quot;The article was created at 10/31/2019 11:42 PM&quot;, lai gan patiesībā rakstu izveidoju divas stundas vēlāk, nu jau 1. novembrī. Pēc šī saprotu, ka raksta radīšanas brīdis tiek ņemts pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]]. Tagad sanāk, ka mani ir apmānījuši :( Vai ir iespējams šo problēmu risināt? Vai tomēr jāsamierinās, ka konkursā šis raksts tomēr netiks ņemts vērā? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 02.20 (EET)
: Njā, neizlasīju noteikumus līdz galam. Tur ir rakstīts, ka pēc pasaules laika, nevis Latvijas laika norisinās šis konkurss. Mana vaina! Žēl! Nu nekas, taisam jaunus rakstus! :) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 02.25 (EET)
::Atvaino par pārpratumu, varēju vairāk uzsvērt šo faktu. Toties pēdējā dienā varēs izveidot rakstu līdz diviem naktī. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 11.30 (EET)
::: Tagad izveidoju rakstu par Japānas pilsētu [[Čiba|Čibu]]. Pirms tam tā bija pāradresācija uz vienu no mūsu daudzajiem rakstiem par japāņu futbolistiem. Tā kā pāradresācija tika izveidota 2017. gadā, man atkal neļauj šo rakstu reģistrēt konkursam. Šo rakstu gan vajadzētu reģistrēt. Vai ir vēl kāds risinājums bez raksta izdzēšanas, un pēc tam iekopēšanas no jauna, lai to reģistrētu? Starp citu, abi raksti (Džidu Krišnamūrti un Čiba) bija pirmās divas vietas [https://tools.wmflabs.org/edgars/wam2019/ Edgara veidotajā sarakstā]. Šitā sagadīties :) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 01.16 (EET)
::::Nodevu ziņu rīka autoram, būtu jāieskaita. Tu turies, ar trešo reizi sanāks :D --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 14.01 (EET)
:::::Nu atvaino Treisij. Gribēju kā labāk ;) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 14.08 (EET)
::::::{{ping|Treisijs}} Čibu izdevās piereģistrēt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 7. novembris, plkst. 10.57 (EET)

== Wikipedia Asian Month 2019 ==

&lt;div style=&quot;border:8px orange ridge;padding:6px;&gt;

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|frameless]]
::&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
''{{int:please-translate}}''

Greetings!

Thank you for organizing '''Wikipedia Asian Month 2019''' for your local Wikipedia language. For rules and guidelines, refer to [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Organiser Guidelines|this page]] on Meta. To reach out for support for the contest or ask any query, reach out to us on our [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|Contact Us]] page. Our [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|International Team]] will be assisting you through out the contest duration. Thank you for your efforts in making this project successful.

Best wishes,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|WAM 2019 International Team]]

::::Stay Updated [[File:B&amp;W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/wikiasianmonth/|50x50px]]&amp;nbsp; [[File:B&amp;W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikiasianmonth|50x50px]]

&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 13.46 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&amp;oldid=19515825 --&gt;

== Futbola kluba logo ==

Labvakar!
Kā ir ar futbola kluba logo? Kā tos drīkst vai nedrīkst augšupielādēt?
Vai arī, teiksim, ja es izveidoju savu variantu (uzzīmēju to logo pats) tad tas skaitīsies pārkāpums?
Paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 17.06 (EET)
:{{ping|Lietotaajs}} logo ir izņēmums, tos drīkst ielādēt, norādot pie licencēm, ka tas ir logo. Zīmēt gan nav vērts, tāpat var sanākt autortiesību pārkāpums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 13.57 (EET)
::Skaidrs, liels paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 18.21 (EET)

== 1. tramvaju maršruts (Ščecina) ==

Hello, could you please tell me what has been translated wrong in my article [[1. tramvaju maršruts (Ščecina)]]? I wonder if I properly translated Polish street names into Latvian. If there are any other mistakes, I will make an effort and correct them.
[[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 00.13 (EET)
:Some stop names should not be translated (definitely Dziļais, Pelēks Rindās laukuma) while others can be translated (like Riteņbraukšanas trase, Filharmonija). The ones which are not translated have to be transcribed instead. Look at this table [[Poļu īpašvārdu atveidošana]]. You should leave original spelling in parentheses like Ļubļinas ūnijas iela (''Unii Lubelskiej'') in case anyone actually tries to uses this article for navigation. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 10.27 (EET)
::I have improved my article following your instructions. May I ask you to check whether everything is proper now? The article sketch is in my sandbox: [[:Dalībnieks:Szczecinolog/Smilšu kaste]]. [[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 14.51 (EET)
::If &quot;plac XX&quot; is square, you can use &quot;XX laukums&quot;. Otherwise it is close enough. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 15.05 (EET)
:::Thank you very much for your help. I will try to stick to rules. [[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 15.19 (EET)

== Extension of Wikipedia Asian Month contest ==

In consideration of a week-long internet block in Iran, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]] contest has been extended for a week past November. The articles submitted till 7th December 2019, 23:59 UTC will be accepted by the fountain tools of the participating wikis.

Please help us translate and spread this message in your local language. 

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month international team]].

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 27. novembris, plkst. 16.12 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&amp;oldid=19592097 --&gt;

== What's Next (WAM)! ==

Congratulations! The Wikipedia Asian Month has ended successfully and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next?
*We have a total of 10,186 articles made during this edition and it's the highest of all time.
*Make sure you judge all articles before December 20th, Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Status|this page]].
*There will be two round of address collection scheduled: December 22th and December 27th 2019. 
*Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) on [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Ambassadors|this page]], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
*In case you wondering how can you use the WAM tool (Fountain) in your own contest, contact the developer [[user:Ле Лой|Le Loy]] for more information.

Best wishes,

[[:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]]

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 14. decembris, plkst. 19.30 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&amp;oldid=19638067 --&gt;

== WAM 2019 Postcard ==

Dear Participants and Organizers,

Congratulations!

It's WAM's honor to have you all participated in [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]], the fifth edition of WAM. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages!
Here we, the WAM International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2019.
Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the form], let the postcard can send to you asap!

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 
--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 3. janvāris, plkst. 10.16 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19671656 --&gt;

== 2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2019. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 16. janvāris, plkst. 18.54 (EET)
|}

Paldies kopienai, lai arī nebija sajūta, ka šogad kaut ko būtu darījis vairāk un labāk. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 17. janvāris, plkst. 10.09 (EET)

== WAM 2019 Postcard ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear Participants and Organizers,

Kindly remind you that we only collect the information for [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|WAM]] postcard 31/01/2019 UTC 23:59. If you haven't filled [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, wait for the postcard and tracking emails.

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.01


[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. janvāris, plkst. 22.58 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:-revi@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19732202 --&gt;

== WAM 2019 Postcard: All postcards are postponed due to the postal system shut down ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear all participants and organizers,

Since the outbreak of COVID-19, all the postcards are postponed due to the shut down of the postal system all over the world. Hope all the postcards can arrive as soon as the postal system return and please take good care.

Best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.03
&lt;!-- Message sent by User:Aldnonymous@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19882731 --&gt;

== Janko Matūška ==

Sveicināti, kļūdas dēl vakar ievietoju CEE Spring veidni Jankas Matūškas pāradresācijas lapā – [https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Janko_Matu%C5%A1ka šeit]. Tagad vienam rakstam ir divas CEE Spring veidnes. Varat lūdzu to lieko izdzēst? --[[Dalībnieks:Entuziasts|Entuziasts]] ([[Dalībnieka diskusija:Entuziasts|diskusija]]) 2020. gada 11. aprīlis, plkst. 19.17 (EEST)
:{{ping|Entuziasts}} Sakārtots. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 12. aprīlis, plkst. 23.07 (EEST)

== Files on Commons etc. ==
Hi! Thank you for fixing {{tl|NowCommons}}. I think that [[:Kategorija:Attēli, kurus var izdzēst]] and [[:Kategorija:Db-commons]] are no longer needed. Perhaps you could check?

I like to check files and I noticed that there are some files like [[:Attēls:Bbp4.jpg]] that have no license and many files do not have a source or a {{tl|information}}. Where is the best place to look for users that could be interessted in files? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 11.06 (EEST)
:There are not that many users interested in maintaining files. Sometimes I do that myself, but progress is slow. Posting in [[Vikipēdija:Kopienas portāls]] is reccomended. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 11.15 (EEST)
:: Great! I will have a look later. 
:: I see that some of the files that have a {{tl|NowCommons}} are no longer on Commons. If you are not sure all info have been transferred correctly it is better to skip them so the info can be transferred. That greatly reduces the risk file gets deleted on Commons. 
:: I think I could use my bot here to fix files. Where do I ask for a bot flag? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 12.31 (EEST)
:::[[Vikipēdija:Bota statusa pieteikumi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 12.36 (EEST)

Thank you! The files [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:MGA73/Sandbox&amp;oldid=3234984 on this list] do not have a license. Or at least many of them don't. How would you fix that? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 14. jūnijs, plkst. 01.16 (EEST)

: And files [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:MGA73/Sandbox&amp;oldid=3234989 on this list] is non-free and (probably) not in use in an article. The files should either be added to an article or deleted. More work. :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 14. jūnijs, plkst. 01.29 (EEST)

Some files have incomplete information on Commons. It is easy to fix with the tools in the {{tl|NowCommons}}. It does ofcourse take a little time. But it is nice to have the information on Commons (especially if author and uploader name is not the same). You can [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=File%3A5._tramvaju_depo.JPG&amp;type=revision&amp;diff=427355944&amp;oldid=383549568 see an example here]. If you notice that some files are missing information you can skip them. I will they to check the first files in [[:Kategorija:Fails ir Vikikrātuvē ar tādu pašu nosaukumu]] so I will fix if i notice any problems. You can also fix it yourself. But I hope that most files have the relevant information. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 18. jūnijs, plkst. 21.23 (EEST)

: I have now checked the files in [[:Kategorija:Fails ir Vikikrātuvē ar tādu pašu nosaukumu]] from 1 to F (including) so they should be ready to delete (around 160 files). If you have a little time :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 27. jūnijs, plkst. 18.21 (EEST)

== Digital Postcards and Certifications ==

[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=M:Wikipedia_Asian_Month_2019|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear Participants and Organizers,

Because of the COVID19 pandemic, there are a lot of countries’ international postal systems not reopened yet. We would like to send all the participants digital postcards and digital certifications for organizers to your email account in the upcoming weeks. For the paper ones, we will track the latest status of the international postal systems of all the countries and hope the postcards and certifications can be delivered to your mailboxes as soon as possible.

Take good care and wish you all the best.

&lt;small&gt;This message was sent by [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] via [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. jūnijs, plkst. 21.58 (EEST)&lt;/small&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Martin Urbanec@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=20024482 --&gt;

== Checking files ==
Hi! I see that you are active in checking files. That is great! I hope to do [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Att%C4%93ls:Riga_rathaus_1.JPG&amp;curid=91796&amp;diff=3270167&amp;oldid=3269331 edits like that] with my bot when I have some time. So if you have any ideas on what to fix let me know. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 14.20 (EEST)

: I have now fixed many of the files in [[:Kategorija:Files uploaded by User:Anonīms]]. If you see any files there that are ready to move to Commons you are very welcome to move them. 
: I like to use [https://www.mediawiki.org/wiki/Help:Extension:FileImporter FileImporter]. But it seems that it does not like &quot;Kategorija&quot; so I had to change to &quot;Category&quot;. In future I will change the name while I do other edits.
: Some of the files can't be moved because of {{tl|FoP-Latvia}}. But there are some files that are moved to Commons anyway. I have been thinking that instead of having them marked with {{tl|NowCommons}} perhaps they should be marked with a template like [[:en:Template:KeepLocal]]. Then it would be possible to separate files that can be deleted from files that should not be deleted. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 22.44 (EEST)
::I have changed {{tl|NowCommons}} so now it is possible to add a reason to the template NOT to delete the local file. See [[:Attēls:Krisjanis Barons grave.JPG]] as an example. The benefit of that is that it warns local admins not to delete the file and it also removes the file from the category of files that should be deleted. It is partly in English or Google translated. So if you have a few moments perhaps you can fix it? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 8. jūlijs, plkst. 20.51 (EEST)
::: About monuments I asked on Commons and got a reply on what could be accepted. The [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=User_talk:Clindberg&amp;oldid=432063370#Monuments/stones answer is that stones are not copyrighted so it depends on how much work have been made on them]. So a natural stone with a short text is okay but a stone changed into a sculpture is not. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 9. jūlijs, plkst. 16.50 (EEST)
* All files in [[:Kategorija:Countries to ESC tables in Latvian]] should be ready to move to Commons. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 11. jūlijs, plkst. 01.17 (EEST)

== Deleting files that are also on Commons ==
Hi! I have made redirects on Commons where the local name on lv.wiki is not the same as Commons. So if you delete the local file then the file should still be visible in the articles here on lv.wikipedia. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 25. jūlijs, plkst. 18.58 (EEST)
: There are a few exceptions where the file names are not allowed on Commons. One of them is [[:File:Doles sala 19.-20. gs. mijā (''Insel Dahlen'').jpg]] because of the &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;. That will sometimes mess up the wiki pages. Perhaps you could move that file so it gets the same file name as on Commons? Other names that are not allowed is names like [[:File:10943721.jpg]] that is &quot;meaningless&quot;. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 25. jūlijs, plkst. 19.16 (EEST)

== Attēli pie gleznām ==
Pamanīju, ka rakstos [[Zemnieku kāzas]], [[Mūzikas stunda]], [[Mednieki sniegā]] un [[Sardanapala nāve]] ir attēlu problēmas. Diemžēl nesaprotu, kā tās novērst! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 15.55 (EEST)
:Aiziet uz angļu versiju un paņemt no turienes faila jauno nosaukumu? (Vismaz es tā darītu, bet varbūt kāds zina vieglāku ceļu...)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 18.54 (EEST)
::Raksta [[Mednieki sniegā]] apakšdaļā ir attēls ar to pašu nosaukumu, kas kā sarkana saite parādās infokastē. Tā būs Vikidatu problēma, jo infokaste šajā (un droši vien arī pārējos minētajos) rakstos balstīta uz Vikidatiem. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 19.40 (EEST)
:::Vikidatos norādīti vairāki attēli. Pirmkārt, man vajadzētu salabot automātisko veidni, lai normāli strādā. Bet pagaidām var risināt, &lt;strike&gt;ja Vikidatos kādu attēlu uzstāda kā &quot;preffered&quot;&lt;/strike&gt; uzliekto manuāli vērtību laukam. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 23.55 (EEST)

== Wikipedia Asian Month 2020 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2020]]

Hi WAM organizers and participants!

Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[:m:Wikipedia Asian Month 2020|Wikipedia Asian Month 2020]], which will take place in this November.

'''For organizers:'''

Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organiser Guidelines|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to:

# use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[:m:Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants’ will not be able to receive the prize from WAM team.
# Add your language projects and organizer list to the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2020'''.
# Inform your community members WAM 2020 is coming soon!!!
# If you want WAM team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth/ Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth twitter], or you want to share your WAM experience/ achievements on our blog, feel free to send an email to info@asianmonth.wiki or PM us via facebook.

If you want to hold a thematic event that is related to WAM, a.k.a. [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Subcontests|WAM sub-contest]]. The process is the same as the language one.

'''For participants:'''

Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#How to Participate in Contest|event regulations]] and [[:m:Wikipedia Asian Month/QA|Q&amp;A information]]. Just join us! Let’s edit articles and win the prizes!

'''Here are some updates from WAM team:'''
#	Due to the [[:m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones. 
#	The international postal systems are not stable enough at the moment, WAM team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!) 
#	Our team has created a [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/WAM2020 postcards and certification deliver progress (for tracking)|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status. 

If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the WAM team via emailing '''info@asianmonth.wiki''' or discuss on the meta talk page. If it’s urgent, please contact the leader directly ('''jamie@asianmonth.wiki''').

Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2020

Sincerely yours,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.10&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020&amp;oldid=20508138 --&gt;

== [[Wingolf]] ==
Hello [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]], 

you were not ''that wrong''[https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Wingolf&amp;diff=3309428&amp;oldid=3309374] about [[Wingolf]]: The article is the joint work of two men, one of whom studied in Riga for a year. It looks like he is no longer fluent in grammar and spelling ... I politely apologize for any inconvenience this may cause. (Info: There is also a draft in Estonian that is being supervised by Estonian students. There won't be a Lithuanian version because we don't know a speaker.)

Kind regards, [[Dalībnieks:DMF-Muster|DMF-Muster]] ([[Dalībnieka diskusija:DMF-Muster|diskusija]]) 2020. gada 6. oktobris, plkst. 21.57 (EEST)

== [[Dalībnieka_diskusija:TSchlafer|TSchlafer]] ==
Labdien [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]]! Ceru, ka šī ir pareizā vieta, kur atbildēt un jūs redzēsiet šo komentāru. Neesmu ļoti prasmīgs Vikipēdijas lietotājs (pagaidām), taču labprāt apgūtu, kur un kas un kā, jo ir interese veidot kvalitatīvus rakstus ar atsaucēm utt. Vecākajam attēlam noskaidroju [http://visualrian.ru/hier_rubric/photo_historic/822783.html autoru]. Tas ir uzņemts 1980. gada 24. jūlijā un to uzņēmis Jurijs Somovs &quot;RIA Novosti&quot; uzdevumā. Diemžēl nezināšu, zem kuras licences šis skaitītos, varbūt varat man palīdzēt. Ja tas neskaitas zem nevienas, kuru būtu atļauts publicēt Vikipēdijā, tad dzēsīsim, jā.
Par otro attēlu, kur Vītauts ir jau vecāks - tas ir no ģimenes fotoalbuma. Neesmu simtprocentīgi drošs, kurš no ģimenes locekļiem to uzņēmis, taču var nedēļas laikā noskaidrot. Jebkurā gadījumā ģimene to atļauj publicēt, varētu pielikt brīvo licenci. Vai es pareizi saprotu, ka lai to sekmīgi izdarītu, man ir jādodas uz [[:Attēls:VitautsGalinauskas1.jpeg]] lapu un jārediģē tās pirmkods un tajā apakšā jāievieto teksts: &lt;nowiki&gt;&quot;[[:Veidne:CC-BY-SA-3.0]]&quot;&lt;/nowiki&gt;?

Sveiciens, -- [[Dalībnieks:TSchlafer|TSchlafer]] ([[Dalībnieka diskusija:TSchlafer|diskusija]]) 2020. gada 19. oktobris, plkst. 17.40 (EEST)
:{{ping|TSchlafer}} Ja ar ģimeni noskaidrosiet,  =tad ievietojamais teksts ir šāds: &lt;nowiki&gt;{{CC-BY-SA-3.0}}&lt;/nowiki&gt;. Par vecāko attēlu izskatās gan, ka būs jādzēš. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 19. oktobris, plkst. 18.21 (EEST)
:{{ping|Papuass}} Sakārtots. Skat. manā diskusiju lapā. --[[Dalībnieks:TSchlafer|TSchlafer]] ([[Dalībnieka diskusija:TSchlafer|diskusija]]) 2020. gada 21. oktobris, plkst. 21.14 (EEST)

== Kas notiek ar latviešu Wikipēdiju?! ==
Kas notiek ar latviešu Wikipēdiju?! Pilns ar kļūdām un murgiem visādiem. Piemērs, Sabīne Bukša, latviešu vieglatlēte, esot dzimusi Valmierā, bet pati Sintija saka, ka Ogres rajona Ķeipenē. 
Varbūt vajadzētu pieiet nopietnāk šim pasākumam, jo lecīgu nezinātāju administratoru šeit ir daudz un kļūdainas informācijas arī... {{unsigned|Letticus7777}}
:{{ping|Letticus7777}}: Par visām kļūdām atbildību neuzņemos :) Vikipēdijas princips ir tāds, ka kļūdas izlabot var ikviens. Administratoru (tas nav apmaksāts amats) pieākumos ir tikai pieskatīt, lai tiek ievēroti pašu pieņemtie (un no lielākām Vikipēdijāma mantotie) noteikumi. Par Sabīni — jāpārbauda vairākos avotos (par dzimšanas vietu gan uzmanīgi — vairumā gadījumu cilvēki piedzimst medicīnas iestādē un tā var neatrasties tajā pašā apdzīvotā vietā, kur vecāku dzīvesvieta). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 5. novembris, plkst. 10.19 (EET)
:{{ping|Letticus7777}} - Es, starp citu, savulaik aizsūtīju Bukšai vēstuli soctīklā ar jautājumu, kur viņa dzimusi, jo šādu informāciju neatradu. Atbildes nebija. Ja Tīklā ir informācija par to, ka viņa tur dzimusi (nevis kur bērnībā dzīvojusi), tad liekam to iekšā. Es redzu tikai versiju, ka [https://www.sporto.lv/sporta-veidi/viegalatletika/gan-busu-princese/ dzimusi Ogrē]. Nevis Ķeipenē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 5. novembris, plkst. 14.36 (EET)

Žurnāls 9 vīri, novembris,  Sintija atbild uz jautājumu par dzimšanas vietu un brīnās, ka pēc Wiki datiem esot dzimusi Valmierā. 
Bet, jāatzīst, latviešu Wiki līmeņus ir tomēr graujošs. Jo lecīgi pasūtīt visi māk, lecīgi neļaut labot brutālas un katastrofālas kļūdas arī māk, bet uzturēt kaut cik normālu līmenī nemāk gan. Varbūt vajag aicināt zinošus ļaudis palīgā, tajos pašos soctīklos vai citādi. Patiesība nedaudz neērti jau paliek mo latviešu Wikipēdijas, tāds provinciālisms dveš un augstprātīga nezināšana...Piemēram, atrast kādu padziļinātu zinātnisku rakstu nebūs īsti iespējams, bet visādu jokainu un kļūdainu aprakstu būs daudz, piem, visiem labi zināmais gadījums par Raudives politiskajām &quot;simpātijām&quot; nacismam. Tas laikam arī ir latviešu Wiki līmenītis. Aiciniet talkā zinošus cilvēkus, studentus, akadēmisko personālu,utt. Caur soctīkliem vai caur paziņām aiciniet zinošos, lai sagatavo par viņu profesionālo nozari kādus pamata rakstus, piem, lai rakstu par Raudivi gatavo kāds filozofs vai filozofijas students, kurš māk atšķirt un ieraudzīt lietu būtību. Lai veicas! [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 6. novembris, plkst. 09.06 (EET)
:Labāk norādiet uz konkrētām kļūdām konkrētos rakstos. Ja jums būtu vēlme palīdzēt, visas savas uzskaitītās lietas būtu darījis pats, nevis visgudri ieteicis citiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 6. novembris, plkst. 10.12 (EET)

== Wikipedia Asian Month 2020 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]]
Dear Participants, Jury members and Organizers,

Congratulations!

It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! 

* This form will be closed at February 15.
* For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''.

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&amp;oldid=20923776 --&gt;

== Wikipedia Asian Month 2020 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]]
Dear Participants and Organizers,

Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]].

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&amp;oldid=20923776 --&gt;

== B. Daukšta bio ==

Rakstu Jums pēc Meistara ieteikuma. Manuprāt, nav nekāda pamata teikt, ka BD pasniedzējs bijis F. Straube. 
Minētais nav strādājis LVU un līdz ar to tas izskatās dīvaini. 
Jānis Taurēns, LU VFF {{unsigned|80.89.78.33}}
:Īsti nav viedokļa, neesmu raksta autors, bet ja faktam nav atsauces, tad to var apstrīdēt un ņemt ārā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 15. marts, plkst. 15.39 (EET)

== Piespiedu reģistrācija ==
Paldies par rūpēm! Jāsaka gan, ka manis aprakstītais reģions ne pavisam nav centrālā un pat ne austrumu Eiropa :) Ja atgriezīšos pie ņenciem, tad varēs ieskaitīt. Ģeogrāfijā laikam esmu pūrists. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 22. marts, plkst. 08.05 (EET)

:Es saprotu problēmu, bet Krievijas tēmas mums tāpat visas ir pieņemamas. Turklāt, nu jau piedalās arī Malta. Par reģiona robežām tajā CEE kolektīvā paspējām izstrīdēties pirms pāris gadiem un sapratām, ka labāk būt atvērtiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 22. marts, plkst. 09.38 (EET)

== Global templates ==

Hi Papuass,

You have been helpful with [[:m:Gathering support from local projects for global templates]]. In [https://www.youtube.com/watch?v=3QpbHBCqp1U WMF Annual Plan discussions] a question was raised about global templates. The question is at 18'37&quot; in the video, and the answer at 19'24&quot; until 21'30&quot;. Nice answer: impactful project. Work for the second half of this year i.a. creating a project plan, sorting out technical difficulties, and finding funding. Thank you for your support. [[Dalībnieks:Ad Huikeshoven|Ad Huikeshoven]] ([[Dalībnieka diskusija:Ad Huikeshoven|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 18.45 (EEST)

== Attēlu pārveidošana ==

Sveiks! Man radās problēma ar šo attēlu. https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Bab%C4%ABtes_stacija.jpg. Gribu viņu pārveidot par Babītes staciju 2, bet nekas neizdodas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 22.52 (EEST)

Commons failus var pārvietot tikai īpaši dalībnieki. Pārējie var tikai pieprasīt pārvietošanu. Nedaudz jāuzgaida. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 23.56 (EEST)

== Wikipedia Asian Month 2021 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Hi [[m:Wikipedia Asian Month|Wikipedia Asian Month]] organizers and participants!
Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[Wikipedia Asian Month 2021]], which will take place in this November.

'''For organizers:'''

Here are the [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Rules|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to:

# use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[m:Wikipedia Asian Month/Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants' will not be able to receive the prize from Wikipedia Asian Month team.
# Add your language projects and organizer list to the [[m:Template:Wikipedia Asian Month 2021 Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2021'''.
# Inform your community members Wikipedia Asian Month 2021 is coming soon!!!
# If you want Wikipedia Asian Month team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth Twitter], or you want to share your Wikipedia Asian Month experience / achievements on [https://asianmonth.wiki/ our blog], feel free to send an email to [mailto:info@asianmonth.wiki info@asianmonth.wiki] or PM us via Facebook.

If you want to hold a thematic event that is related to Wikipedia Asian Month, a.k.a. [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Events|Wikipedia Asian Month sub-contest]]. The process is the same as the language one.

'''For participants:'''

Here are the [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Rules#How to Participate in Contest?|event regulations]] and [[m:Wikipedia Asian Month 2021/FAQ|Q&amp;A information]]. Just join us! Let's edit articles and win the prizes!

'''Here are some updates from Wikipedia Asian Month team:'''

# Due to the [[m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones.
# The international postal systems are not stable enough at the moment, Wikipedia Asian Month team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!)
# Our team has created a [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Postcards and Certification|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status.

If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the Wikipedia Asian Month team via emailing '''[Mailto:info@asianmonth.wiki info@asianmonth.wiki]''' or discuss on the meta talk page. If it's urgent, please contact the leader directly ('''[Mailto:&amp;#x20;Jamie@asianmonth.wiki jamie@asianmonth.wiki]''').

Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2021

Sincerely yours,

[[m:Wikipedia Asian Month 2021/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.10
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Reke@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=20538644 --&gt;

== Jautājums no [[User:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] (2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.32) ==

Labdien! 
Vēlamies uzzināt – kādu iemeslu dēļ ticis izdzēsts Vikpēdijā ievieitotais raksts par Latvijas uzņēmumu SIA HAGBERG? 

Raksts tika veidots identiski saturiski līdzvērtīgs citu Latvijas uzņēmumu informatīvajiem rakstiem – iekļauta informācija, balstoties uz piemēra, kā tika veidots raksts par uzņēmumu Latvijas Finieris, ar šo rakstu nav bijušas nekādas problēmas. Rakstā ir iekļauti fakti par uzņēmumu – vēsture, darbības mērķi, pakalpojuma veidi, attīstības virzieni. 

Neuzskatām, ka tas ir reklāmraksts un vēlamies ievietot rakstu no jauna. Būsim pateicīgi, ja sniegsiet atbildi, kādi bija iemesli raksta dzēšanai. --[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.32 (EET)

:Labdien, @[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]], rakstu neizdzēsu, bet šobrīd apskatot, saturs vairāk atbilda mājaslapai vai ierakstam uzņēmumu katalogā. Enciklopēdijai uzņēmuma mērķi un nākotnes plāni nav būtiskākā informācija, šeit ir vajadzīgi &quot;sausi&quot; fakti, vēstures sadaļa. Pēc darbinieku skaita un apgrozījuma uzņēmums atbilstu Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem, šoreiz problēma ir bijusi raksta formātā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.41 (EET)
::Paldies par atbildi, ņemsim vērā! Mums raksts nerādās nevienā no meklētājiem, un mūsu pusē rādās, ka tas ir dzēsts. Vai pastāv iespēja, ka to ir izdzēsis kāds cits? [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.57 (EET)
:::@[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] atjaunoju izdzēstās lapas saturu jūsu apakšlapā: [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana/HAGBERG]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 11.04 (EET)
::::Labdien! Saite uz apakšlapu strādā, bet, ierakstot meklētājā &quot;HAGBERG&quot; neparādās neviens raksts. Kā būtu jārīkojas, lai atgrieztu šo lapu, lai tā būtu pieejama visiem caur meklētāju? [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 16.19 (EET)
:::::{{Ping|Hagberg apsaimniekosana}} Liekas, {{ping|Papuass}} nav šo komentāru pamanījis. Komentēšu kā savu personisko viedokli (jo pats šīs lapas redaktēšanā neesmu iesaistīts): tas raksts tika atjaunots kā dalībnieka lapas apakšraksts, lai viņu jūs pie sevis sataisītu enciklopēdiskākā stilā, bez reklāmas stila frāzēm ''&quot;Vairāk nekā 10 gadu darbības laikā HAGBERG kļuvis par vienu no vadošajiem...&quot;'', un tad varētu ielikt atpakaļ kā pilntiesīgu rakstu,- tad viņš arī visur parādīsies. Stils jau ir raksta vienīgā nopietnā problēma. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. februāris, plkst. 19.23 (EET)
::::::Paldies par ieteikumiem! Esam koriģējuši tekstu pēc ieteiktā! [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 18. februāris, plkst. 17.14 (EET)

== How we will see unregistered users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=content/&gt;
Hi!

You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki.

When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed.

Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help.

If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]].

We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January.

Thank you. 
/[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]&lt;section end=content/&gt;
&lt;/div&gt;

2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&amp;oldid=22532651 --&gt;

== Jautājums no [[User:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] (2022. gada 19. janvāris, plkst. 10.46) ==

Sveiks! Nesaprotu kādēļ manis nupat veidoto lapu &quot;Mākslinieks -8&quot; uzreiz izdzēsa ar pamatojumu, ka tā esot reklāma? Nesaprotu ar ko tā atšķirās no citu mākslinieku un personu lapām un pat, ja šādas atšķirības bija, kādēļ uz tām netika norādīts, bet vienkārši tā tika izdzēsta. Es saprotu, ka dažiem uzraugiem te noteikti ir jāuztur savs ego ar autoratitatīviem paņēmieniem, bet tas nešķiet adekvāti. --[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 10.46 (EET)

:Labdien, lūdzu apskatīt [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], Vikipēdija nav vieta savu CV veidošanai. Rakstā nebija nevienas atsauces un teksts nerada pārliecību par atbilstību minētajiem nozīmīguma kritērijiem, piemēram, minēti vismaz kādi savas nozares apbalvojumi. Pirms pārmetam administratoriem par ego, novērtējam arī sevi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 11.23 (EET)
::Apbalvojumi ir diezgan vājš arguments, es varu veselu rindu ielikt ar māksliniekiem, kuriem ir sava wikipēdijas lapa, bet nav neviena apbalvojuma. Otrkārt, mākslas pasaule nav sports, kur balvas ir vienīgā vai galvenā mēraukla. Ja kaut uz mirkli iedziļinās šī mākslinieka veikumā, tad arguments par nozīmības trūkumu neiztur kritiku. Treškārt, mākslinieks, par kuru bija šī lapa, atbilst pat vairākiem wikipēdijas nozīmīguma principiem, piemēram: 
::# Cilvēks ir saņēmis labi zināmu un nozīmīgu apbalvojumu vai tādam ir vairākkārt nominēts. (konkrētajā gadījumā otrais variants un mākslinieks kvalificējās tam, ja nemaldos četras reizes)
::# Cilvēks ir izveidojis vai bijis būtisks līdzdalībnieks kāda būtiska vai labi zināma darba izveidē, par ko ir uzrakstīta neatkarīga grāmata vai uzņemta pilnmetrāžas filma, vai radīti vairāki neatkarīgi periodikas raksti vai recenzijas. (šajā gadījumā recenzijas tiek rakstītas par teju katru izrādi, kurās viens no autoriem ir arī šis mākslinieks)
::# Cilvēks savas jomas profesionāļu vidū tiek uzskatīts par būtisku personu šajā jomā.  Piekritīšu par atsaucēm, taču raksts vēl tika pilnveidots un uz nepilnībām varēja norādīt, nevis dzēst bez brīdinājuma. 
::[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 09.25 (EET)
:::@[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] Ja ir vēlme turpināt konstruktīvi, turpiniet darbu šeit [[Dalībnieks:LaimonsDimants/Smilšu kaste]] (atjaunoju dzēsto saturu) un sagādājiet atsauces. Ja jau ir nominēts kādām balvām, tad tur būtu jābūt atsaucēm. Pēc tam, kad raksts būs kārtībā, to varēs pārvietot uz pareizo nosaukumu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 10.14 (EET)
::::Bet jebkurā gadījumā enciklopēdijas rakstam nav jāizskatās pēc CV, un nav tik skrupulozi jāuzskaita pilnīgi viss. Tur jau tas saraksts lielāks, nekā Raimondam Paulam :)  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 10.43 (EET)
:::::Liels paldies par atbildi, ieteikumiem un otro iespēju. Noteikti pieķeršos šim un pozitīva rezultāta gadījumā centīšos turpināt ar nākamajiem. Veidotie darbi tik tiešām tika ņemti no mākslinieka mājas lapā pieejamā CV, jo citiem māksliniekiem darbi arī tiek uzskaitīti, bet saprotu, ka ir jāizvirza kādi ķvalitatīvi ne kvantitativi kritēriji, pēc kuriem būtu tie jāatlasa. Jauku dienu! [[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 21. janvāris, plkst. 10.29 (EET)

== Jautājums no [[User:Spnq|Spnq]] (2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.31) ==

Labdien!

Es cenšos sasaistīt rakstu &quot;Oleandru dzimta&quot; ar angļu valodas wiki rakstu &quot;Apocynaceae&quot;, taču man Vikipēdija atgriež kļūdu &quot;You do not have the permissions needed to carry out this action. / Šī lapa ir aizsargāta, lai novērstu tās izmainīšanu vai citas darbības.&quot;
Šādu ziņojumu redzu pirmo reizi, man citus jaunos rakstus ir veiksmīgi izdevies sasaistīt un no modālajā logā sniegtās informācijas nevaru saprast, kas man jādara, lai rakstus sasaistītu. 

Vai tu varētu, lūdzu, palīdzēt sasaistīt šos divus rakstus? :) --[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.31 (EET)

:Sasaistīju. Nesastapu problēmu... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.50 (EET)
:@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]], lūk @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] jau palīdzēja. Iemeslu atradu - tā saite starp valodām tiek glabāta vēl citur (Vikidatu projektā: [[wikidata:Q173756|Q173756]]) un tur to lapu var labot tikai pieredzējuši dalībnieki. Vairumā gadījumu šādu problēmu nav. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.59 (EET)
::Liels paldies! [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 15.36 (EET)
:::{{ping|Spnq}} konkrētais Vikidatu ieraksts bija pa daļai aizsargāts (slēdzenes simbols augšā labajā pusē), tas nozīmē, ka jābūt pagājušām vismaz 4 dienām kopš dalībnieka reģistrēšanās, un jābūt veiktiem 50 labojumiem. Tā ka šī problēma ar laiku atrisināsies pati no sevis.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 16.17 (EET)

== Jautājums no [[User:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] (2022. gada 7. februāris, plkst. 18.41) ==

Hello!
I'm trying to create a new page. The system doesn't allow to publish User:Think Tank Creative Museum/Nicolaus von Himsel
Would you be so kind to help?
Regards --[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] ([[Dalībnieka diskusija:Think Tank Creative Museum|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 18.41 (EET)

:Hello, @[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]]! Please try again with smaller edits. There is a restriction for new users to make big changes in articles to protec against vandalism. As you will gain more edits this restriction will go away. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 23.59 (EET)

== Jautājums no [[User:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] (2022. gada 8. februāris, plkst. 09.49) ==

Hi! I have been blocked by someone who calls himself crazycomputers? Is this ok? And how you suggest to proceed if I still would like to contribute and publish info about Himsel in English - such info about this person doesn't exsist in wikipedia. I have solid and edited translation. Sorry if question is stupid, I am new here on this platform. --[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] ([[Dalībnieka diskusija:Think Tank Creative Museum|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 09.49 (EET)

:I am not able to help in any way on English Wikipedia. It seems that you have been blocked based on [[:en:Wikipedia:Username_policy#Promotional_usernames|Promotional username policy]]. I suggest discussing the problem on English Wikipedia in areas where you are allowed to post. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 10.14 (EET)

== Maznozīmīgs temats? ==

Apšaubīji Patriks Peterson raksta nozīmīgumu, minēdams, ka Eirovīzijas atlases dalībnieiem lapas netaisat. Uzskatām, ka Patriks guvis un turpina gūt pietiekamu atpazīstamību, lai viņam tiktu saglabāta jau esošā vikipēdijas lapa un nekādas izmaiņas netiktu veiktas. Pat ja šobrīd divas esošās dziesmas, kuras bijušas un joprojām ir gan radio gan straumēšanas vietņu topos, kā arī Eirovīzijas atlases dalība līdzās Latvijas zināmākajiem mūziķiem tev nešķiet pietiekami &quot;nozīmīgi&quot;, būtu stulbi rakstu izdzēst un pēc mēneša vai diviem taisīt atkal tādu pašu jaunu, Patrika atpazīstamībai augot līdz &quot;nozīmīgi&quot; pietiekamam standartam, kurš, mūsuprāt, jau šobrīd ir sasniegts. --[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 03.52 (EET)PEproduction

:Ja jūs runājat par sevi daudzskaitlī, tas vien ir pietiekams Vikipēdijas noteikumu pārkāpums, lai jūs bloķētu - akauntiem jābūt individuāliem. Patiesībā, arī šāds dalībnieka vārds stingrākās valodu redakcijās var novest pie bloka, sk. augstāk esošo sarunu. Un Vikipēdijas politiku attiecībā uz nenozīmīgiem tematiem nenosaka latviešu redakcija - tā ir kopīga projekta līnija, ka šeit nav reklāmas dēlis un ka raksti par personām, kas neatbilst minimālajām nozīmības prasībām, kaitē Vikipēdijas reputācijai un tādēļ ir nevēlami. Tas vai šī politika patīk personiski Papuasam vai citiem, ir nesvarīgi, tāpat ir nesvarīgi, vai tam cilvēkam izdosies kaut ko sasniegt nākotnē. No raksta jābūt redzamai cilvēka/grupas nozīmībai, citādi viņš ir dzēšams - un kā saprotu, neviens nespēj vai negrib šādus apliecinājumus atrast. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 04.40 (EET)
::Daudzskaitlī, jo ir komandas cilvēki, ar kuriem par šo esmu apspriedies. Vai tas arī ir aizliegts? 
::Mākslinieka biogrāfija, diskogrāfija un informācija, kura jau tapusi noderīga žurnālistiem preses relīžu veidošanā, it nemaz nav sevis popularizēšana.
::Tad tieši kas pietrūkst un kādu apliecinājumu tev vajag, lai mākslinieks būtu pieskaitāms šiem 'guidelines'? [[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 12.47 (EET)
::: Šeit lietotāji runā savā, nevis kaut kādas grupas vārdā, lai uzpūstu savu nozīmību.
::: Ievietošana Vikipēdijā nav popularizēšana tad, ja popularitāte jau ir iegūta bez tās. Ja tādas nav, tā ir tikai reklāma uz sveša rēķina.
::: Pietrūkst sasniegumu, kas pierādītu personas nozīmību. Prasības tās pašas kas agrāk: [[Vikipēdija:Nozīmīguma_kritēriji#Mūzika]]. Ja kaut kas tāds bijis - gādājam par to atsauces. Neaizmirstam, ka mēs te visi esam ieinteresēti, lai būtu vairāk rakstu - bet noteikumiem atbilstošu. Pašlaik viņš tāds nav, un guglis arī nekādus sasniegumus neuzrāda. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 13.06 (EET)
: Iepriekšējā reize: [[Dalībnieka diskusija:DJ EV#Lapas dzēšana]]. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 04.53 (EET)
:@[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] - Arī jums labrīt! Kolēģis jau atbildēja - Vikipēdija nav sevis popularizēšanas rīks, tā ir enciklopēdija un tai ir savi kritēriji un standarti. Šobrīd rakstu neviens vēl nedzēš, tikai atzīmē kā problemātisku. Apskatot atsauces redzam tikai startu Eirovīzijas atlasē, divas preses relīzes (bez konkrēta autora) par Eirovīzijas dziesmu un viena ziņa par radošas nometnes rezultātu. Spotify divām dziesmām kopā ir ap 35 000 klausījumu. Novēlu panākumus un kad tie būs, tad arī nebūs problēmu savākt atsauces. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 10.30 (EET)
::Labrīt un paldies! Apskatīšu kādas atsauces vēl varu pievienot, ja ar šīm ir par maz. [[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 12.50 (EET)

== Jautājums no [[User:Amandazule|Amandazule]] par [[Dalībnieks:Amandazule/Smilšu kaste]] (2022. gada 10. marts, plkst. 19.57) ==

Labdien!
Esmu izveidojusi savā &quot;Smilšu kastē&quot; rakstu, taču vēlos to pārvietot uz īsto raksta veidošanas vietu, neko no jauna nepārrakstot. Kā tas būtu jāveic?
Paldies! --[[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] ([[Dalībnieka diskusija:Amandazule|diskusija]]) 2022. gada 10. marts, plkst. 19.57 (EET)

:@[[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] Labdien, kolēģis jau pārvietoja pareizi. Droši jautājiet, ja vēl vajadzīga palīdzība. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 12.06 (EET)
::Labdien!
::Manis izveidotajam un publicētajam rakstam &quot;Sirds troponīna tests&quot; ir vajadzīga kategorija. Es pievienoju kategoriju &quot;Veselība&quot;, taču redzu, ka šis paziņojums par kategorijas pievienošanu vēl joprojām nav pazudis. 
::Jautājums par raksta definīciju ievadā - Vai lūgums pēc tās nozīmē, ka man nepieciešams jau pašā ievadā norādīt, ko &quot;sirds troponīna tests&quot; nozīmē?
::Paldies. [[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] ([[Dalībnieka diskusija:Amandazule|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 12.42 (EET)
:::Tās veidnes par nepilnībām pieliku es, pašas viņas nepazūd. Es ceru, ka kāds no mūsu medicīnas speciālistiem pamanīs un uzliks sīkāku kategoriju, tāpēc nesteidzos noņemt (nezinātājiem tais kategoriju dzīlēs grūti ko saprast). Par ievadu - jā, ja jau raksts saucas &quot;Sirds troponīna tests&quot;, tad jāraksta tieši par to, kas tas ir. Raksts apmēram par 50% vispār ir par citām tēmām, kam nav sakara ar tā nosaukumu - par troponīnu, kardiovaskulārajām slimībām utt., kas - manuprāt - būtu  pārnesami uz atsevišķiem rakstiem par šīm lietām, bet tās ir tikai manas personiskās domas, kas nav citiem obligātas. Bet ievads par nosaukuma tēmu vajadzīgs noteikti. Vēl ir pāris sīkumi, kā iekšsaišu trūkums, bet tas nav tik principiāli.
:::Piemēra pēc - raksts par līdzīgu tēmu [[Magnētiskās rezonanses tomogrāfija]], kurš veltīts tieši nosauktajai tēmai.
:::Jā, un nekrītiet pesimismā - jūsu raksts pirmajam mēģinājumam ir izcili labs, reti kuram jau no sākuma tā sanāk. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 13.07 (EET)

== Jautājums no [[User:Sofiaaggg|Sofiaaggg]] (2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.15) ==

kā man izveidot savu lapu? --[[Dalībnieks:Sofiaaggg|Sofiaaggg]] ([[Dalībnieka diskusija:Sofiaaggg|diskusija]]) 2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.15 (EEST)
:{{ping|Sofiaaggg}} klikšķis uz sarkanās saites šajā pašā tekstā. Eksperimentiem lūgums izmantot [[Dalībnieks:Sofiaaggg/Smilšu kaste|smilšu kasti]], nevis rakstus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.27 (EEST)

== Borgward ==

@[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] Sveiki!

lūdzu, vai varat izveidot rakstu latviešu Vikipēdijā par Borgward un izmantot saturu no citas Vikipēdijas, ja varat, vai uzrakstiet to saviem vārdiem.

Paldies [[Dalībnieks:SSHTALBI|SSHTALBI]] ([[Dalībnieka diskusija:SSHTALBI|diskusija]]) 2022. gada 3. jūlijs, plkst. 01.35 (EEST)

== Jautājums no [[User:Eremu1|Eremu1]] (2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58) ==

Labdien! 
Rakstu par nepieciešamo atsauci rakstā &quot;Stabilitātei!&quot;, vienu atsauci esmu pielicis, taču otro es neesmu sapratis, vai jūs varētu paskaidrot, kādu vajag atsauci? Ja runa iet par populismu, partijas lozungi un vispārējā darbība ir diezgan populistiski (piemēram, programma kurā partija grib samazināt Saeimas deputātu skaitu vai arī vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšana, kura ir dzirdama jebkurā Alekseja Rosļikova runā), taču neviena partija nesauc sevi par populistiem.
Paldies! --[[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] ([[Dalībnieka diskusija:Eremu1|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58 (EEST)</text>
      <sha1>k5n9m6yh3g5g8npck18njgproshk1cu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659094</id>
      <parentid>3659072</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T21:09:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jautājums no Eremu1 (2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58) */ Atbilde</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="120100" xml:space="preserve">{{Diskusiju arhīva infokaste
|nosaukums  = [[Lietotājs:Papuass|Papuass]] &lt;br&gt;diskusiju arhīvs
|arhivs1    = [[Lietotāja diskusija:Papuass/Arhīvs1|5.11.2006.—8.3.2015.]]
|arhivs2    = [[Lietotāja diskusija:Papuass/Arhīvs2|8.3.2015.—3.1.2017.]]
}}

== 2016. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#fdffe7}}};&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | {{#ifeq:{{{2}}}|alt|[[File:Royalty Barnstar Hires.png|100px]]|[[Image:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]}}

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2016. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vikipēdijas kopienas balsojumu]], esi atzīts par 2016. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku 
|}
:Paldies kopienai par atzinību. Tā kā rakstu autors esmu viduvējs un pietiekami daudz rakstu par &quot;nesvarīgajām&quot; tēmām, tad jāizceļas kaut kā citādi. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 6. februāris, plkst. 14.48 (EET)

== Blēži ! :D ==

Kur mans vikistipendijas pieteikums? [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikipēdija:Vikistipendijas/Pieteikumi]. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 28. februāris, plkst. 18.31 (EET)
:Atvainojos, parādījās pēkšņi. Skaidrs, Big Brother uzdarbojas. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 28. februāris, plkst. 18.35 (EET)

== Request ==

Hello.

Could you create the article [[:en:Sport in Azerbaijan]] in Latvian Wikipedia?

Thank you.

[[Special:Contributions/31.200.22.41|31.200.22.41]] 2017. gada 3. marts, plkst. 13.44 (EET)

== Cycling ==

Hi Papuass. I take the liberty to give you new other functions and basic documentation. If you are interested by having the name of the countries, you can follow instructions written on [[:d:Module:Cycling race]]. On another hand, about ''stageinfobox'', I am interested to know how you say a stage of a race, for example, we in French, we write ''1&lt;sup&gt;re&lt;/sup&gt; étape, Tour de France 2015'', ''2&lt;sup&gt;e&lt;/sup&gt; étape, Tour de France 2015'' or ''3&lt;sup&gt;e&lt;/sup&gt; b étape, Tour de France 2017'', is we have a half stage. [[Dalībnieks:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|Jérémy-Günther-Heinz Jähnick]] ([[Dalībnieka diskusija:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|diskusija]]) 2017. gada 8. marts, plkst. 18.49 (EET)


Sveiki, ļauju Jums tad salikt attiecīgas atļaujas (uz visām tiesībām) Pionieris bildei, lai var izmantot jebkādā veidā. Mēs nepārzinam Vikipēdiju tik labi, lai zinātu šīs lietas. Cik saprotu Jūs zināt, kas ir jāizlabo.

[[Dalībnieks:Viensvienspieci|Viensvienspieci]] ([[Dalībnieka diskusija:Viensvienspieci|diskusija]]) 2017. gada 20. aprīlis, plkst. 14.21 (EEST)

Izlaboju cik varējām. Ja Jūs varētu tieši ieteikt, kas ir jādara, lai viss būtu pareizi es būtu ļoti pateicīgs, jo īsti nesaprotu vai Jūs gribat jaunus &quot;tagus&quot; aprakstu vai ko citu.

[[Dalībnieks:Viensvienspieci|Viensvienspieci]] ([[Dalībnieka diskusija:Viensvienspieci|diskusija]]) 2017. gada 20. aprīlis, plkst. 14.27 (EEST)

== Jāņu svinēšana ==

Esi aicināts svinēt Jāņus Brencēnos! Sākums būs 10:00 pie Doles autostāvvietas, kur mēs visi kopā satiksimies un tad izplānosim kurš brauks ar mani vai arī ar kādu, kuram vēl ir mašīna bez manis. Ņemt līdzi piepūšamo telti (ja ir), portatīvo datoru, ieteicams arī fotoaparātu. Ja nav kaut kas vēl skaidrs, tad zvanīt man pa 26945318! Gaidīšu ziņu no jums! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2017. gada 28. maijs, plkst. 10.12 (EEST)
:{{u|Titāns}}, diemžēl nevarēšu pievienoties. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 28. maijs, plkst. 21.42 (EEST)

== Thank you for participating in the [[:Meta:UNESCO Challenge|UNESCO Challenge]]! ==

Hi,

Thank you for participating in the [[:Meta:UNESCO Challenge|UNESCO Challenge]]! I hope you had as fun as we did! 

If you could take a minute to answer [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdHoVkx2n_Xuc0ojbqIWpj4tb8GlreHRiAQ5JcZf6Odufl8-w/viewform?usp=sf_link our survey], we would be very grateful. Your answer will help us improve our Challenges in the future.

Best,

[[Dalībnieks:John Andersson (WMSE)|John Andersson (WMSE)]] ([[Dalībnieka diskusija:John Andersson (WMSE)|diskusija]]) 2017. gada 2. jūnijs, plkst. 11.19 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.56 (EEST)

== Apsveikums! ==

Priecīgus Jāņus! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2017. gada 23. jūnijs, plkst. 09.14 (EEST)

== Valdības infokaste ==
Sveiks! Vai vari man nedaudz izpalīdzēt, saistībā ar Wikipedia! Vai tu vari akurāti pārtulkot un sataisīt latviešu valodas infokasti '''Valdības kabinetiem'''. Rekur ir angļu variants: [https://en.wikipedia.org/wiki/Template:Infobox_government_cabinet Infobox government cabinet]

Lūdzu, lūdz palīdzi! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 29. jūlijs, plkst. 16.31 (EEST)
:{{u|Kleivas}}, nevaru apsolīt, ka varu to ātri izdarīt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.04 (EEST)
:{{u|Papuass}}. Īsti steigas nav, jau nav! Bet vēlētos, lai tu palīdzi![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.47 (EEST)
::{{u|Papuass}} Sveiks! Saprotu, jau ka ir daudz darba te! Bet es pirms vairāk kā pirms 3 mēnešiem lūdzu palīdzību! Bet pilnīgākais klusums! Vai tiešām nevari palīdzēt man pie šī? [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 8. novembris, plkst. 18.56 (EET)
:::Nejūtos spēcīgs infokastēs, jo sen neesmu darbojies. Vari pamēģināt pats - nokopē anglisko versiju un iztulko &quot;label&quot; vērtības. Iespējams vēl šis tas jāpalabo, bet to jau var pēc tam. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 8. novembris, plkst. 19.00 (EET)

== Ukrainian Wikiconference 2017 ==

Hi! I invite you to visit our [[:wmua:Вікіконференція 2017|Wikiconference]] on 25-26 August in Kherson and share your experience. --[[Dalībnieks:Visem|Visem]] ([[Dalībnieka diskusija:Visem|diskusija]]) 2017. gada 30. jūlijs, plkst. 11.12 (EEST)
:Hi, {{u|Visem}}, it seems unlikely that I will come this year, but I should attend your Wikiconference one day. Do you have a location for the next year? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST)
:: No, not yet, I will try not to forget to tell you when we have conference next year. --[[Dalībnieks:Visem|Visem]] ([[Dalībnieka diskusija:Visem|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 19.02 (EEST)

== Feedback request ==
Greetings,

The team that made [[mw:ORES|ORES]] is working on a new tool called [[mw:JADE|JADE]]. The new tool is for humans to review the work of ORES, to provide human feedback and oversight. The team would like to hear about how your experience using ORES has been on your wiki, and what you might expect from a tool like the one proposed. If you are interested, you can comment on [[mw:Talk:JADE|this page on mediawiki.org]]. 

The team is also interested in sharing updates with you as JADE is developed. Short messages will be sent to this talk page every month or two, linking to a page with further information. Is this something you would like to sign up for? Simply reply to me here if so and I will put your name on the list.

Happy editing to you. [[Dalībnieks:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Keegan (WMF)|diskusija]]) 2017. gada 4. oktobris, plkst. 22.14 (EEST)
:You can also [[m:Global_message_delivery/Targets/JADE|sign yourself up]] for updates anytime. [[Dalībnieks:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Keegan (WMF)|diskusija]]) 2017. gada 6. oktobris, plkst. 20.34 (EEST)

== Palīdzība ==

Sveiki! 
 Es veidoju futbola spēlētāju wikipēdijas rakstus. Ir vairāki ārzemnieki, kuri spēlē savas valsts futbola nacionālajā izlasē, bet nezinu kodus, kā ievietot spēlētaju piemēram GHANA futbola izlasē. Gaidu uz palīdzību, paldies!
:Vai pareizi sapratu, ka meklē šo informāciju? [[FIFA valstu kodi]]?  --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. oktobris, plkst. 21.44 (EEST)

== Invitation from WAM 2017 ==

[[File:Asia_(orthographic_projection).svg|right|200px]]
Hi WAM organizers!

Hope you receive your postcard successfully! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2017#Communities_and_Organizers|sign up at the 2017 WAM]]''', which will still take place in November. Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month|the meta talk page]].

# We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. 
# We will have many special prize provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing.
# Please encourage other organizers and participants to sign-up in this page to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.
If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2017|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17313147 --&gt;

== JADE: topics to discuss ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Hello,

Here are some topics the [[mw:JADE|JADE]] team would like to discuss. If you are interested, follow the link to join the conversation:
*[[mw:Topic:Tzw0uv2bucrdprm4| Judgments, Endorsements, and Preference]]
*[[mw:Topic:Tzw4ebq17wbdog74|Free text comments and suppression]]
*[[mw:Topic:Tzw3qg8qiqow10d8|Should we integrate JADE with Flow?]]
*[[mw:Topic:Tzw5fix7hbs4ui8j|Thematic and quant analysis of judgements]]

Thank you. On behalf of the Scoring Platform Team, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]]([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2017. gada 14. oktobris, plkst. 00.09 (EEST)&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/JADE&amp;oldid=17319199 --&gt;

== WAM Reminder ==

[[File:Asia_(orthographic_projection).svg|right|200px]]
Hi WAM organizers!

Thanks again for organizing Wikipedia Asian Month. There are only 4 days before it starts. If you haven't yet signed your language in WAM 2017, You can sign-up [[m:https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month_2017#Communities_and_Organizers|here]]. Below we have provided some notices and guidelines for organizing.
;Page Setup
* Our [[m:Wikipedia Asian Month 2017/Sample|Sample page]]  is ready to be translated. There are only a few adjustments if you had this page for 2016 already.
** Article Requirement is 4
** Article criteria are 3k bytes and 300 words. NO 2k bytes for smaller Wikipedia.
** According to the tool's limit, IP users can not participate. Please encourage them to register an account.

;Localization
* Please localize '''[[:en:Template:WAM user 2016|this template]]''' and used on sign up page. I will update the template once the tool is ready to be used.
* You may localize this page, but you can also just put a link towards the meta page. [[m:Wikipedia Asian Month/QA]]

;Strategy
* You may have to invite some of your Wikipedia friends or active Wikipedians from your home WIKI to help you organize.
* You may have to send some invitation to last year participants, active Wikipedians, and Wikipedians who has a special interest.
* Central Notice will be used. You may use the Site Notice if you don't see the CN is deployed.

;Reward
*We will keep sending postcards (new design) this year, and as an organizer, you will receive an additional postcard as well.
*We will have many special prizes provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing. 
*We will send the Ambassador a regular paper copy of the certificate through the basic mail.

;Question
Please feel free to contact me or the WAM team [[m:Talk:Wikipedia Asian Month 2017|meta talk page]], send me an email by Email this User or chat with me on facebook.

If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

'''Best Wishes''',&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2017. gada 27. oktobris, plkst. 16.38 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17354308 --&gt;

== Wikipedia Asian Month 2017: engage with audience ==

Dear WAM organizer,

I’m Erick, the coordinator of WAM 2017. Thanks for your effort and help at [[:m:Wikipedia Asian Month 2017]]! Here are some more information about organizational matter of the event at a national level.

&lt;small&gt;You are receiving this message because you have signed up as a organizer or in the [[:m:Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers|list]].&lt;/small&gt;

; Timeline
The event has started and will end in the November 30th 23:59 (UTC). However, we are late for some matter. So we need your help:
* '''Invite''' previous participants and your community members to join. We have a [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/SampleInvitation|template]] you can use.
* '''Translate''' [[m:Special:PrefixIndex/MediaWiki:Centralnotice-WAM_2017-|Central Notice for your community]] (more instruction below) as well as sending a notice in village pump. Go public!
* '''Become''' the jury member in a campaign on Fountain which is an amazing tool for you to supervise participants’ articles. If you don’t have the campaign set up, please contact us! And put a link to your community’s campaign page for participants’ navigation.
* '''Organize''' a [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|off-site]] editathon event. A coffee bar, internet and laptops. Though it’s optional. If you want to do that, please contact me.

In the following days, you should answer the questions from your community and supervise the submissions. Hope you have fun!

; Prepare Central Notice

Central Notice shows a banner on the top of pages in your wiki project along the event timeframe. We will use this to engage with audience. Steps:

# Translate, change logo and link to event page. Find your project's Central Notice [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:PrefixIndex/MediaWiki:Centralnotice-WAM_2017- here]. For example, we can change the banner for Chinese Wikipedia [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=Centralnotice-tgroup-WAM_2017&amp;filter=&amp;language=zh&amp;action=translate here].
# When you mark the 4 items (translation) as done. I'll enable the central notice in your language for this month.

; Interesting articles

Have some interesting articles in your mind or from community? Drop us a line so that we can post that [[m:Wikipedia_Asian_Month_2017/Topics|here]] to exchange the information to other communities.

; Special Prize
You can find some special prizes in [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2017/Event_Partner|Event Partner]] page. They can be claimed by:

* Write an article about Indigenous people in Taiwan at Wikipedia Asian Month (supported by Wikimedia Taiwan).
* Write articles on monuments of Bhubaneswar (supported by Bhubaneswar Heritage Edit-a-thon).

The participants who joins for the special prize need to also report their conribution in the speical page. The link is shown in the Event Partner page.

; Looking for help

At all times, please reply me back or send me an email at erick@asianmonth.wiki.--[[m:User:Fantasticfears|Fantasticfears]] ([[m:User talk:Fantasticfears|talk]]) 2017. gada 5. novembris, plkst. 14.13 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17385072 --&gt;

== Par izmaiņām veidnē ATSAUCE (Citation) ==
Izdarītās izmaiņas sabojājušas Ārējās saites daudzās lapās, piem: [[Maksis Lange]]. Ierakstīju vārdu Citation meklētājā uz redzu ka tādu izbojātu lapu ir daudzi simti. [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2017. gada 10. novembris, plkst. 00.06 (EET)
:OK, labošu tūlīt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 10. novembris, plkst. 00.08 (EET)

== What's Next (WAM) ==

Congratulations! The Wikipedia Asian Month is has ended and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next?
;Here are some number I would like to share with you 
:Total submitted: 7429 articles; 694 users

; Here are what will come after the end of WAM
* Make sure you judge all articles before December 12th, and participants who can improve their contribution (not submit) before December 10th. 
* Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month/Status|'''this page''']] after December 12th
* There will be three round of address collection scheduled: December 15th, December 20th, and December 25th. 
*  Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month/2017 Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
* There will be a progress page for the postcards.

&lt;small&gt;If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].&lt;/small&gt;

'''Best Wishes''',&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2017. gada 5. decembris, plkst. 19.37 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17513917 --&gt;

== Pievienošana pasniedzēja grupai  ==

Labdien!

Esam Latvijas Univeristātes Informātika Izglītībā kursa studenti, neesam pievienoti pasniedzēja Viestura Vēža tabulai, grupai. Būtu vēlams, ja mūs pievienotu: 
Elza fisere
laima141
martazedina
zanis.zerbelis

Paldies!
Ar cieņu,
Žanis Žērbelis
:Labdien, {{u|Zanis.zerbelis}}, pievienoju. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 18.24 (EET)

== WAM Address Collection ==

Congratulations! You have more than 4 accepted articles in Wikipedia Asian Month! Please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform?usp=sf_link Google form]''' or email me about that on erick@asianmonth.wiki before the end of Janauary, 2018. The Wikimedia Asian Month team only has access to this form, and we will only share your address with local affiliates to send postcards. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. Please contact your local organizers if you have any question. We apologize for the delay in sending this form to you, this year we will make sure that you will receive your postcard from WAM. If you've not received a postcard from last year's WAM, Please let us know. All ambassadors will receive an electronic certificate from the team. Be sure to fill out your email if you are enlisted [[:m:Wikipedia_Asian_Month/2017_Ambassadors|Ambassadors list]].

Best, [[:m:User:fantasticfears|Erick Guan]] ([[m:User talk:fantasticfears|talk]])
&lt;!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&amp;oldid=17583922 --&gt;

== Faila lietojums ==
Pieņemu, ka kaut kur lokāli ir pieļauta kāda kļūda komentējot vai arī tas izdarīts tur, kur to nav iespējams izdarīt, skatīt, piemēram, [[:Attēls:Pļaviņu HES ar atvērtām slūžām.JPG|šeit]] ([https://i.imgur.com/ByIpdcn.png screen]). --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2018. gada 2. janvāris, plkst. 13.58 (EET)
:{{ping|Silraks}} Salaboju. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 14.19 (EET)
::Joprojām neglīti izskatās, ka JPG ir pa virsu ārējā linka simbolam, bet tā laikam ir globāla problēma. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 16.28 (EET)
:::Man šķiet, ka nav saistīts ar tulkojumu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 16.35 (EET)

== WAM Address Collection - 1st reminder ==

Hi there. This is a reminder to fill the address collection. Sorry for the inconvenience if you did submit the form before. If you still wish to receive the postcard from Wikipedia Asian Month, please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform this Google form]'''. This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems in accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email.

If you do not wish to share your personal information and do not want to receive the postcard, please let us know at [[:m:Talk:Wikipedia_Asian_Month_2017|WAM talk page]] so I will not keep sending reminders to you. Best, [[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]]
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&amp;oldid=17583922 --&gt;

== Confusion in the previous message- WAM ==

Hello again, I believe the earlier message has created some confusion. If you have already submitted the details in the Google form, '''it has been accepted''', you don't need to submit it again. The earlier reminder is for those who haven't yet submitted their Google form or if they any alternate way to provide their address. I apologize for creating the confusion. Thanks-[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]]
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&amp;oldid=17583922 --&gt;

== Epasts ==

Sveiks! Es redzu, ka esi man sūtījis epastu, bet neko neesmu saņēmusi. Uz gmail?--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2018. gada 22. janvāris, plkst. 17.23 (EET)
:Jāskatās [[Special:Preferences|iestatījumos]], kurš epasts uzlikts. Un tad droši vien var meklēt spamā vai tajās kategorijās, kas neiekrīt &quot;Inbox&quot;. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 22. janvāris, plkst. 17.32 (EET)

== Ziemas OS konkurss ==
Lūdzu ieskaies Ziemas olimpisko spēlu konkursa diskusijā un padalies ar viedokli! Lūdzu!! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2018. gada 3. februāris, plkst. 20.27 (EET)

== Message to the CEE Spring 2018 local organizers ==

Hello, {{PAGENAME}}! You are receiving this message as a '''[[:m:Wikimedia CEE Spring 2018|Wikimedia CEE Spring 2018]]''' coordinator for your community.

This is a friendly reminder that CEE Spring starts on March 21, the first day of spring. To make a smooth start, please ensure that you have taken care of thе following:

# Created information page of the contest in your Wikipedia.
# Created a [[:m:Wikimedia CEE Spring 2018/Article Lists|list of topics]] about your community on Meta-wiki.
# Created CEE Spring 2018 talk page template and connected to [[:d:Q48126269]].
# Published summary (in English) of [[:m:Wikimedia CEE Spring 2018/Rules|contest rules]] on Meta-wiki page.
# Promoted information about the contest (site notice, social media, personal messages).

Creating a talk page template is strongly encouraged as it would allow international organizers to track of contest progress of various topics. We will also try to provide automatically updated statistics from the very beginning based on this template. 

CEE you at the start of contest!

-------------
&lt;small&gt;''Delivered by: [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 19. marts, plkst. 11.53 (EET) ''&lt;/small&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Spiritia@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_CEE_Spring_2018/Participants/Mass_message&amp;oldid=17849048 --&gt;

== Files - paldies / Mad admin ==

Thanks for the deletion of some media files. We will try to make more files unused, so you can delete more. Just when we wanted to thank you, we found one of our IPs blocked.
-----
 Tev nav atļauts labot šo lapu šāda iemesla dēļ:
 
 Tavs lietotāja vārds vai IP adrese ir nobloķēta.
 
 Edgars2007 nobloķēja tavu lietotāja vārdu vai IP adresi. Bloķējot norādītais iemesls bija: trolling.
 
 Bloka sākums: 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.19
 Bloka beigas: 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 02.19
 Bija domāts nobloķēt: 78.55.103.5
 Tu vari sazināties ar Edgars2007 vai kādu citu administratoru lai apspriestu šo bloku.
 
 Pievērs uzmanību, tam, ka ja tu neesi norādījis derīgu e-pasta adresi savās izvēlēs, tev nedarbosies &quot;sūtīt e-pastu&quot; iespēja.
 
 Tava IP adrese ir 78.55.103.5 un bloka identifikators ir #6266. Lūdzu iekļauj vienu no tiem, vai abus, visos turpmākajos pieprasījumos.
------
Not very helpful. Admin has time to block users, but no time to clean up media files. [[Special:Contributions/77.180.25.19|77.180.25.19]] 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.37 (EEST)
:Is there a reason you are not using an user account? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.40 (EEST)
::[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] - do you think there is something in the universe without any &quot;reason&quot;? [[Special:Contributions/78.55.209.161|78.55.209.161]] 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 04.37 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.35 (EEST)

== Invitation to Organize Wikipedia Asian Month 2018 ==

Hey Papuass,

My name is Yu Lun, and I’m from the Wikipedia Asian Month International Team. It’s a great pleasure to meet you and see the effort you have put into the previous editions of WAM. Thank you! On a side note, have you received your postcard? If you have yet to receive the postcard, I can help you to check our records.

We are currently preparing the 2018 edition of the Wikipedia Asian Month and would like to check with you if you are still willing to organize the WAM on the '''Latvian Wikipedia'''? On behalf of the WAM team, I will be the liaison to Latvian Wikipedia this year. So if you have any questions, requests or ideas, feel free to contact me directly.

Meanwhile, as a WAM organizer, we will put you on this mailing list (https://lists.wikimedia.org/mailman/listinfo/wam-announce) that is exclusively for organizers only. We will keep emails from that list to a minimal. But feel free to let us know if you wish to not be subscribed. Here is a survey we would like you to fill in (https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfxUiT2RILnuOr3eacXzYwCgda6s2IcgRqSQZdYPy_GadWHxg/viewform?usp=sf_link). This survey will ensure that we will be able to better help you in WAM 2018. I’m looking forward to seeing you at this year’s event!

--[[Dalībnieks:Yulun5566|Yulun5566]] ([[Dalībnieka diskusija:Yulun5566|diskusija]]) 2018. gada 14. jūlijs, plkst. 08.35 (EEST) on behalf of WAM International Team
:Hi, {{u|Yulun5566}}! Sure, we can do it again this year. I have received my postcards (one as organizer, one as contributor). Survey filled. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 18. jūlijs, plkst. 22.17 (EEST)

== WLM ==

Update redirect at http://www.wikilovesmonuments.lv/ please. --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 15. augusts, plkst. 23.22 (EEST)
:Done. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 16. augusts, plkst. 10.24 (EEST)

== Invitation from WAM 2018 ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px]]

Hi WAM organizers!

Hope you receive your postcard successfully! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2018#Communities_and_Organizers|sign up at the 2018 WAM]]''', which will still take place in November. Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month|the meta talk page]].

# We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. 
# We will have many special prize provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing.
# Please encourage other organizers and participants to sign-up in this page to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.
If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 23. septembris, plkst. 19.03 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18097905 --&gt;

== 27 Communities have joined WAM 2018, we're waiting for you! ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px]]

Dear WAM organizers!

Wikipedia Asian Month 2018 is now 26 days away! It is time to sign up for 
'''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2018#Communities_and_Organizers|WAM 2018]]''', 

Following are the updates on the upcoming WAM 2018:

* Follow the [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Organiser Guidelines|organizer guidelines]] to host the WAM successfully.
* We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Onsite edit-a-thon|take a look and '''sign up''' at this page]]. 
* If you or your affiliate wants to organize an event partnering with WAM 2018, Please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Event Partner|'''Take a look''' at here]].
* Please encourage other organizers and participants to sign-up in [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]] to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.


If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
[[:m:User:Wikilover90|Wikilover90]] using ~~&lt;includeonly&gt;~&lt;/includeonly&gt;~~
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18448358 --&gt;

== Vikidatu lietojums ==
Kā pareizi jārīkojas ar tiem vikidatiem, lai tie attēlotos mūsu infokastēs? Vikidatos salaboju Baldones iedzīvotāju skaitu, pat samainīju prioritātes, bet tie spītīgi nenāk uz infokasti. Kas nav pareizi? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 8. oktobris, plkst. 19.35 (EEST)
:Tik vienkārši tas nebūs. Mēs vēl neesam pieslēgušies tām infokastēm, kas ņem datus no Vikidatiem. Ārēji jāmotivē {{U|Edgars2007}} vai mani. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 8. oktobris, plkst. 23.43 (EEST)
::No kurienes tad nāk dati, ja ir tags &lt;nowiki&gt;{{iedzsk|dati|Baldone}}&lt;/nowiki&gt;? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 06.07 (EEST)
:::{{u|Kikos}}: Tas ir kāds vecs eksperiments ar datiem veidnē [[Veidne:iedzsk/dati]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.13 (EEST)
::::Un kurš ir šī eksperimenta autors? Kā tas strādā/nestrādā? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.15 (EEST)
:::::Autors ir {{u|Edgars2007}}. Atver to lapu labošanas režīmā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.17 (EEST)
::::::Nav nekāds eksperiments. Normāli strādājošs &quot;fiņtiks&quot;. Tikai reizi pusgadā jāatjaunina. Pašlaik neķeros klāt, jo mēs tāpat pārejam uz CSP datiem (kas ir mašīnlasāmi). Vikidati - vēlāk, jo Edgaram nav laika pieķerties pie šī. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 12.33 (EEST)
:::::::Ja pieredzējušam dalībniekam nav skaidrs, no kurienes nāk dati, tad tas nav &quot;normāli strādājošs&quot;. Ja saprātīgā laikā nespējam nodrošināt svaigākos datus, jāatgriežas pie plika teksta. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 12.52 (EEST)
::::::::Nu neko neklikšķinot/neatverot veidni (es pat nerunāju par labošanas režīmu), neko arī neuzzināsi. Atvērt {{tl|iedzsk}} veidni gan vajadzētu prast, ja jau tas pieredzējušais kolēģis pats sapratis, ka tas nāk no tā &quot;taga&quot;. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 13.29 (EEST)
:::::::::Bāc! Kā var iedomāties, ka digitālā kosmosa laikmetā, kad visa progresīvā cilvēce izmanto vikidatus, te joprojām dažiem ir savas ''mellās grāmatiņas'', no kurām pusslepus tiek izķiņķerēti dati?! Un kāpēc tikai pilsētas? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 17.03 (EEST)

== USB-C ==

2018-08-08 a vandal attacked the article [[USB-C]] on several Wikipedias, including lvwiki. All Wikipedias except lvwiki have now completed the reversion of article renames.

Reverted article name:
#2018-08-08 enwiki restore title 'USB-C' https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=854051267&amp;oldid=854049713
#2018-08-08 ltwiki restore title 'USB-C' https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=5421824&amp;oldid=5421819
#2018-08-14 cawiki restore title 'USB-C' https://ca.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=20159165&amp;oldid=20151721
#2018-08-15 plwiki restore title 'USB-C' https://pl.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=54236208&amp;oldid=54137844
#2018-09-09 etwiki restore title 'USB-C' https://et.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=5093935&amp;oldid=5092894
#2018-10-16 svwiki restore title 'USB-C' https://sv.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=43705938&amp;oldid=43705622
#2018-10-31 bewiki restore title 'USB-C' https://be.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=3232888&amp;oldid=3202331
#2018-11-01 ptwiki restore title 'USB-C' https://pt.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=53490168&amp;oldid=53487310
#2018-11-01 fiwiki restore title 'USB-C' https://fi.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=17680052&amp;oldid=17558650
(in case of ca, pl the vandal went via admin board, presenting fake information)

Among the '''Latin-script Wikipedias''' 13 use &quot;USB-C&quot; and 3 use USB Type-C. Of the three one does so due to the vandalism (lv) and only one(!, tr) uses &quot;USB Type-C&quot; without any interference by the vandal. In frwiki the vandal sabotaged a rename-proposal by inserting fake information and later asking for page deletion.
 ca	USB-C
 cs	USB-C
 de	USB-C
 en	USB-C
 es	USB-C
 et	USB-C
 fi	USB-C
 fr	USB Type-C ('''fake information in talk page to prevent a rename to USB-C, talk page deleted 2018-10-31''')
 id	USB-C
 it	USB-C
 lt	USB-C
 lv	USB Type-C ('''after vandalism by frwiki-user''')
 pl	USB-C
 pt	USB-C
 sv	USB-C
 tr	USB Type-C ('''vandal tricked an admin into deleting the talk page''')

lvwiki is the last one, that uses the article title introduced through vandalism by the frwiki-user. [[Special:Contributions/77.0.218.248|77.0.218.248]] 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.19 (EET) // add dewiki [[Special:Contributions/78.49.222.226|78.49.222.226]] 2018. gada 2. novembris, plkst. 19.56 (EET)

===Niridya===
: Hello a second time [[Special:Contributions/77.0.218.248|77.0.218.248]], I just [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?diff=18545559&amp;diffmode=source sent you a message]. Please answer before spamming [https://tools.wmflabs.org/guc/?by=date&amp;user=77.0.218.248 lots of pages] with this message you are posting everywhere since august 2018. --[[Dalībnieks:Niridya|Niridya]] ([[Dalībnieka diskusija:Niridya|diskusija]]) 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.28 (EET)
:: Also, before you started strongly request renames, there were more USB Type-C than USB-C. I do not think it's really useful to debate this subject. --[[Dalībnieks:Niridya|Niridya]] ([[Dalībnieka diskusija:Niridya|diskusija]]) 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.32 (EET)

== WAM Organizers Update ==

Hi WAM Organizer! Hopefully, everything works just fine so far! '''[[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|Need Help Button''', post in any language is fine]]
* Here are some recent updates and clarification of rules for you, and as always, let me know if you have any idea, thought or question.
** Additional souvenirs (e.g. postcard) will be sent to Ambassadors and active organizers.
** A participant's article count is combined on all language Wikipedias they have contributed to
** Only Wikipedia Asian Month on Wikipedia or Wikivoyage projects count (no WikiQuote, etc.)
** The global top 3 article count will only be eligible on Wikipedias where the WAM article requirement is at least 3,000 bytes and 300 words.
** If your community accepts an extension for articles, you should set up a page and allow participants to submit their contributions there.
** In case of redirection not allowed submitting in Fountain tool, a workaround is to delete it, copy and submit again. Or a submission page can be used too.
** Please make sure enforce the rules, such as proper references, notability, and length.
** International organizers will double check the top 3 users' accepted articles, so if your articles are not fulfilling the rules, they might be disqualified. We don't want it happened so please don't let us make such a decision.

Please feel free to contact me and WAM team on [[m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]], send me an email by Email this User or chat with me on facebook. For some languages, the activity for WAM is very less, If you need any help please reach out to us, still, 12 more days left for WAM, Please encourage your community members to take part in it.

If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Best Wishes,&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik&lt;br /&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18557757 --&gt;

== Katrīna Džonsone ==

Es izveidoju lapu ar tulkojumu n angļu valodas, un man parādījās paziņojums rakstam, ka to taisās dzēst, jo esot slikts tulkojums. Pārbaudīju un atradu tikai pāris kļūdiņas (Cik manas tulkošanas prasmes to atļauj). Vai vari apskatīt rakstu un izlabot kļūdas, kuras es nepamanīju. Ļoti nevēlos, lai manu rakstu un ieguldīto darbu izdzēš pirms tas tiek novērtēts. --[[Dalībnieks:Lauruncis|Lauruncis]] ([[Dalībnieka diskusija:Lauruncis|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 14.11 (EET)
:Diemžēl tas ir tipisks neizlabots mašīntulkots teksts. Reti kurš teikums tur ir bez kļūdām. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 18.36 (EET)

== What's Next (WAM)! ==

Congratulations! The Wikipedia Asian Month has ended successfully and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next?
; Tool problem
: If you faced problem submitting articles via judging tool, use [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/late submit|this meta page]] to do so. Please spread this message with local participants.
; Here are what will come after the end of WAM
* Make sure you judge all articles before December 7th, and participants who can improve their contribution (not submit) before December 10th. 
* Participates still can submit their contribution of November before December 5th at [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/late submit|'''this page''']]. Please let your local wiki participates know. Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Status|'''this page''']] after December 7th
* There will be three round of address collection scheduled: December 15th, December 20th, and December 25th. 
*  Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
* There will be a progress page for the postcards.

; Some Questions
* In case you wondering how can you use the WAM tool (Fountain) in your own contest, contact the developer [[:m:User:Ле Лой|Le Loi]] for more information.

Thanks again, Regards &lt;br&gt;
[[User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 3. decembris, plkst. 06.59 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18652404 --&gt;

== WAM Postcard collection ==

Dear organiser,

Thanks for your patience, I apologise for the delay in sending the Google form for address collection. Please share [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScoZU2jEj-ndH3fLwhwG0YBc99fPiWZIfBB1UlvqTawqTEsMA/viewform this form] and the message with the participants who created 4 or more than 4 articles during WAM. We will send the reminders directly to the participants from next time, but please ask the participants to fill the form before January 10th 2019. 

Things to do:
#If you're the only organiser in your language edition, Please accept your article, keeping the WAM guidelines in mind.
#Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
#Please update the status of your language edition in [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Status|'''this page''']].


Note: This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email. Thanks :) --[[:m:User:Saileshpat|Saileshpat]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 19. decembris, plkst. 23.15 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18711123 --&gt;

== IP, kas vandalizē ==

Nereģistrējies dalībnieks atkal izveido lapu ''Aivars Krūmiņš K'', kuru Tu izdzēsi. Varbūt viņu vajadzētu nobloķēt? Un noteikti vajadzētu izdzēst to lapu. Neesmu administratore, tādēļ nevaru to pati izdarīt. Un jau iepriekš paldies Tev. --[[Dalībnieks:Undiine55|Undiine55]] ([[Dalībnieka diskusija:Undiine55|diskusija]]) 2019. gada 2. janvāris, plkst. 22.03 (EET)

== Invitation to Organize Wiki Loves Love 2019 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;

[[File:WLL Subtitled Logo subtitled b (transparent).svg|frameless|right]]

[[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Love 2019|Wiki Loves Love]] (WLL) is an International photography competition of Wikimedia Commons to subject love testimonials happening in the month of February 2019.

The primary goal of the competition is to document love testimonials through human cultural diversity such as monuments, ceremonies, snapshot of tender gesture, and miscellaneous objects used as symbol of love; to illustrate articles in the worldwide free encyclopedia Wikipedia, and other Wikimedia Foundation (WMF) projects. February is around the corner and Wiki Loves Love team invites you to organize and promote WLL19 in your country and join hands with us to celebrate love and document it on Wikimedia Commons. The theme of 2019 is '''Festivals, ceremonies and celebrations of love'''.

To organize Wiki Loves Love in your region, sign up at WLL [[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/Organise|Organizers]] page. You can also simply support and spread love by helping us [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Love 2019|translate]] the commons page in your local language which is open for translation.

The contest starts runs from 1-28 February 2019. Independent from if there is a local contest organised in your country, you can help by making the photo contest Wiki Loves Love more accessible and available to more people in the world by translating the upload wizard, templates and pages to your local language. See for an overview
of templates/pages to be translated at our [[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/Translations|Translations page]].

Imagine...The sum of all love!

[[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/International Team|Wiki Loves Love team]]

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 6. janvāris, plkst. 14.33 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wiki_Loves_Love&amp;oldid=18760999 --&gt;

== Function Startlist ==

Hi Papuass. It makes time I don't take the time to discuss with you. I just add for LV Wiki the function startlist created by Psemdel, you can see an example here : [[Diskusija:2019. gada Tour Down Under]]. Latvian is a language a little different. If you wish, you can adapt the table to your language by adding translations on [[:d:Module:Cycling race]] around line 2050 and then copy and paste the module here. [[Dalībnieks:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|Jérémy-Günther-Heinz Jähnick]] ([[Dalībnieka diskusija:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|diskusija]]) 2019. gada 12. janvāris, plkst. 12.43 (EET)
:Looks good to me, just a few translations needed. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. janvāris, plkst. 13.21 (EET)

== Bioloģijas portāls ==
Kas nekorekts bija nosaukumā Bioloģijas portāla izmeklētajā attēlā, kurš tika izdzēsts? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 13.47 (EET)
:Tas atradās rakstu vārdtelpā. Tas tobrīd nekur netika izmatots. Nevarēju saprast, kur pārvietot. Droši vien varētu veidņu vārdtelpā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 14.27 (EET)
::Vai tad tas nebija tajā pašā vietā, kur pārējie izmeklētie attēli bioloģijas portālam? Es tur uzliku 7 attēlus, kuri pastāvīgi mainās, ar domu tos papildināt. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 17.28 (EET)
:::Tas bija [[Labot Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/7]]. Citi ir [[Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/1]]. Atjaunoju uz [[Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/7]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 17.34 (EET)
::::Paldies! --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 20.15 (EET)

== Wikidata labels ==

What should the Wikidata labels be for [[d:Q13560423|Dove Cameron]], [[d:Q15731279|Joey Bragg]], [[d:Q437449|Kali Rocha]], and [[d:Q28843836|Lauren Lindsey Donzis]]? I mean the Latvian labels of course. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 29. aprīlis, plkst. 22.25 (EEST)
:You can try [https://www.personvarduatveide.lv/?locale=en this site], although there will not be most of surnames. In that case it takes a bit more time to lookup. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 00.09 (EEST)

::I did what I could based on what I found, but I couldn't do them all. Like I couldn't do Kali and Donzis, as well as some of the other names. See if [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=L%C4%ABva_un_Medija&amp;type=revision&amp;diff=3055933&amp;oldid=3055108 my edit] needs revision. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 05.04 (EEST)

== Par attēla parvietošanu ==
Kur var atrast uz vikikrātuvi pārvietoto failu Arhegonijs-2.jpg? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 12.58 (EEST)
:{{u|Jānis U.}}: kļūdījos - bija pārvietots uz commons un pēc tam tur izdzēsts. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.11 (EEST)
::Kāds tam bija mērķis? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.22 (EEST)
:::Es dzēsu, jo failiem lieki nav jādublējas lvwiki un commons. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.23 (EEST)
::::Spriežot pēc dzēšanas [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=File:Arhegonijs-2.jpg&amp;action=edit&amp;redlink=1 pamatojuma] ''Massive bot transfer by brandnew account of unsourced files '' — kāds bots ir nepareizi pārnesis failus, nenorādot avotu. Tā ir nelāga situācija, kad legāli faili tiek vispirms pārnesti un pēc tam izdzēsti pavisam. Tikpat labi var gadīties, ka pēc tam, kad dublējošie faili izdzēsti mūsu vikipēdijā, kāds apskatīsies, ka avots vairs nav pieejams un pārbaudāms, un vieglu roku likvidēs failus arī no Vikikrātuves. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 16.14 (EEST)
:::::{{u|ScAvenger}} pie [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|bēta iespējām]] tagad ir FileExporter, kas pārnes ar visu vēsturi. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 16.27 (EEST)
::::::Tas labi, bet agrāk pārnestie faili ir bez vēstures, tikai ar linku uz sākotnējo atrašanās vietu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 17.01 (EEST)

== How's ORES working out for you? ==


Hi Papuass, I'm working with [[User:EpochFail]] (@halfak on irc) on a research study to look into how [[mw:ORES]] is working out on wikis where it has been enabled. I was hoping to talk a little about what the kind of work you do on Latvian Wikipedia and about how the ORES edit filters and classifiers have been working out. Do you use any tools other than [[Special:RecentChanges]] or [[Special:Watchlist]] that take advantage of ORES? Do you know of any other tools that are used to patrol that do not use ORES? I'm also interested in any other observations you may have about how the ORES scores are working out. Thank you! [[Dalībnieks:Groceryheist|Groceryheist]] ([[Dalībnieka diskusija:Groceryheist|diskusija]]) 2019. gada 13. jūnijs, plkst. 08.36 (EEST)

== Invitation from WAM 2019 ==

[[File:WAM logo without text.svg|right|200px]]
Hi WAM organizers!

Hope you are all doing well! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2019#Communities_and_Organizers|sign up for the 2019 Wikipedia Asian Month]]''', which will take place in November this year (29 days left!). Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|the meta talk page]].

#Please add your language project by 24th October 2019. Please indicate if you need multiple organisers by 29th October.
#Please update your community members about you being the organiser of the WAM.
#We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. 
#Please encourage other organizers and participants to sign-up [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|in this page]] to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.
#If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
[[User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 2. oktobris, plkst. 20.03 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=19195667 --&gt;

== Attēli ==

Labdien!
Man jautājums par attēliem.
Teiksim, ja es nofotogrāfēju kaut kādu informāciju, piemēram, no afišas, kur ir arī cilvēku bildes un es viņas ielādēju Vikipēdijā, tad tas droši vien skaitīsies kaut kāds pārkāpums, vai ne?
Paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 13.27 (EET)
:{{u|Lietotaajs}}: jā, autortiesības te ņem diezgan stingri, no afišas pārfotografēt nevarēs. Bet iet uz spēlēm un bildēt spēlētājus drīkst, tas derēs. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 13.29 (EET)
::Skaidrs, paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 19.57 (EET)

== Raksta reģistrēšana konkursam &quot;Āzijas mēnesis&quot; ==

Ir radusies problēma. Vēlos reģistrēt rakstu [[Džidu Krišnamūrti]] šim konkursam [[Vikipēdija:Āzijas mēnesis 2019]], bet man to neļauj. Kā iemesls tiek norādīts &quot;The article was created at 10/31/2019 11:42 PM&quot;, lai gan patiesībā rakstu izveidoju divas stundas vēlāk, nu jau 1. novembrī. Pēc šī saprotu, ka raksta radīšanas brīdis tiek ņemts pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]]. Tagad sanāk, ka mani ir apmānījuši :( Vai ir iespējams šo problēmu risināt? Vai tomēr jāsamierinās, ka konkursā šis raksts tomēr netiks ņemts vērā? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 02.20 (EET)
: Njā, neizlasīju noteikumus līdz galam. Tur ir rakstīts, ka pēc pasaules laika, nevis Latvijas laika norisinās šis konkurss. Mana vaina! Žēl! Nu nekas, taisam jaunus rakstus! :) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 02.25 (EET)
::Atvaino par pārpratumu, varēju vairāk uzsvērt šo faktu. Toties pēdējā dienā varēs izveidot rakstu līdz diviem naktī. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 11.30 (EET)
::: Tagad izveidoju rakstu par Japānas pilsētu [[Čiba|Čibu]]. Pirms tam tā bija pāradresācija uz vienu no mūsu daudzajiem rakstiem par japāņu futbolistiem. Tā kā pāradresācija tika izveidota 2017. gadā, man atkal neļauj šo rakstu reģistrēt konkursam. Šo rakstu gan vajadzētu reģistrēt. Vai ir vēl kāds risinājums bez raksta izdzēšanas, un pēc tam iekopēšanas no jauna, lai to reģistrētu? Starp citu, abi raksti (Džidu Krišnamūrti un Čiba) bija pirmās divas vietas [https://tools.wmflabs.org/edgars/wam2019/ Edgara veidotajā sarakstā]. Šitā sagadīties :) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 01.16 (EET)
::::Nodevu ziņu rīka autoram, būtu jāieskaita. Tu turies, ar trešo reizi sanāks :D --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 14.01 (EET)
:::::Nu atvaino Treisij. Gribēju kā labāk ;) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 14.08 (EET)
::::::{{ping|Treisijs}} Čibu izdevās piereģistrēt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 7. novembris, plkst. 10.57 (EET)

== Wikipedia Asian Month 2019 ==

&lt;div style=&quot;border:8px orange ridge;padding:6px;&gt;

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|frameless]]
::&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
''{{int:please-translate}}''

Greetings!

Thank you for organizing '''Wikipedia Asian Month 2019''' for your local Wikipedia language. For rules and guidelines, refer to [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Organiser Guidelines|this page]] on Meta. To reach out for support for the contest or ask any query, reach out to us on our [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|Contact Us]] page. Our [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|International Team]] will be assisting you through out the contest duration. Thank you for your efforts in making this project successful.

Best wishes,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|WAM 2019 International Team]]

::::Stay Updated [[File:B&amp;W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/wikiasianmonth/|50x50px]]&amp;nbsp; [[File:B&amp;W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikiasianmonth|50x50px]]

&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 13.46 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&amp;oldid=19515825 --&gt;

== Futbola kluba logo ==

Labvakar!
Kā ir ar futbola kluba logo? Kā tos drīkst vai nedrīkst augšupielādēt?
Vai arī, teiksim, ja es izveidoju savu variantu (uzzīmēju to logo pats) tad tas skaitīsies pārkāpums?
Paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 17.06 (EET)
:{{ping|Lietotaajs}} logo ir izņēmums, tos drīkst ielādēt, norādot pie licencēm, ka tas ir logo. Zīmēt gan nav vērts, tāpat var sanākt autortiesību pārkāpums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 13.57 (EET)
::Skaidrs, liels paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 18.21 (EET)

== 1. tramvaju maršruts (Ščecina) ==

Hello, could you please tell me what has been translated wrong in my article [[1. tramvaju maršruts (Ščecina)]]? I wonder if I properly translated Polish street names into Latvian. If there are any other mistakes, I will make an effort and correct them.
[[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 00.13 (EET)
:Some stop names should not be translated (definitely Dziļais, Pelēks Rindās laukuma) while others can be translated (like Riteņbraukšanas trase, Filharmonija). The ones which are not translated have to be transcribed instead. Look at this table [[Poļu īpašvārdu atveidošana]]. You should leave original spelling in parentheses like Ļubļinas ūnijas iela (''Unii Lubelskiej'') in case anyone actually tries to uses this article for navigation. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 10.27 (EET)
::I have improved my article following your instructions. May I ask you to check whether everything is proper now? The article sketch is in my sandbox: [[:Dalībnieks:Szczecinolog/Smilšu kaste]]. [[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 14.51 (EET)
::If &quot;plac XX&quot; is square, you can use &quot;XX laukums&quot;. Otherwise it is close enough. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 15.05 (EET)
:::Thank you very much for your help. I will try to stick to rules. [[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 15.19 (EET)

== Extension of Wikipedia Asian Month contest ==

In consideration of a week-long internet block in Iran, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]] contest has been extended for a week past November. The articles submitted till 7th December 2019, 23:59 UTC will be accepted by the fountain tools of the participating wikis.

Please help us translate and spread this message in your local language. 

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month international team]].

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 27. novembris, plkst. 16.12 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&amp;oldid=19592097 --&gt;

== What's Next (WAM)! ==

Congratulations! The Wikipedia Asian Month has ended successfully and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next?
*We have a total of 10,186 articles made during this edition and it's the highest of all time.
*Make sure you judge all articles before December 20th, Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Status|this page]].
*There will be two round of address collection scheduled: December 22th and December 27th 2019. 
*Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) on [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Ambassadors|this page]], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
*In case you wondering how can you use the WAM tool (Fountain) in your own contest, contact the developer [[user:Ле Лой|Le Loy]] for more information.

Best wishes,

[[:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]]

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 14. decembris, plkst. 19.30 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&amp;oldid=19638067 --&gt;

== WAM 2019 Postcard ==

Dear Participants and Organizers,

Congratulations!

It's WAM's honor to have you all participated in [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]], the fifth edition of WAM. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages!
Here we, the WAM International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2019.
Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the form], let the postcard can send to you asap!

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 
--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 3. janvāris, plkst. 10.16 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19671656 --&gt;

== 2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2019. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 16. janvāris, plkst. 18.54 (EET)
|}

Paldies kopienai, lai arī nebija sajūta, ka šogad kaut ko būtu darījis vairāk un labāk. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 17. janvāris, plkst. 10.09 (EET)

== WAM 2019 Postcard ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear Participants and Organizers,

Kindly remind you that we only collect the information for [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|WAM]] postcard 31/01/2019 UTC 23:59. If you haven't filled [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, wait for the postcard and tracking emails.

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.01


[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. janvāris, plkst. 22.58 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:-revi@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19732202 --&gt;

== WAM 2019 Postcard: All postcards are postponed due to the postal system shut down ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear all participants and organizers,

Since the outbreak of COVID-19, all the postcards are postponed due to the shut down of the postal system all over the world. Hope all the postcards can arrive as soon as the postal system return and please take good care.

Best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.03
&lt;!-- Message sent by User:Aldnonymous@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19882731 --&gt;

== Janko Matūška ==

Sveicināti, kļūdas dēl vakar ievietoju CEE Spring veidni Jankas Matūškas pāradresācijas lapā – [https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Janko_Matu%C5%A1ka šeit]. Tagad vienam rakstam ir divas CEE Spring veidnes. Varat lūdzu to lieko izdzēst? --[[Dalībnieks:Entuziasts|Entuziasts]] ([[Dalībnieka diskusija:Entuziasts|diskusija]]) 2020. gada 11. aprīlis, plkst. 19.17 (EEST)
:{{ping|Entuziasts}} Sakārtots. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 12. aprīlis, plkst. 23.07 (EEST)

== Files on Commons etc. ==
Hi! Thank you for fixing {{tl|NowCommons}}. I think that [[:Kategorija:Attēli, kurus var izdzēst]] and [[:Kategorija:Db-commons]] are no longer needed. Perhaps you could check?

I like to check files and I noticed that there are some files like [[:Attēls:Bbp4.jpg]] that have no license and many files do not have a source or a {{tl|information}}. Where is the best place to look for users that could be interessted in files? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 11.06 (EEST)
:There are not that many users interested in maintaining files. Sometimes I do that myself, but progress is slow. Posting in [[Vikipēdija:Kopienas portāls]] is reccomended. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 11.15 (EEST)
:: Great! I will have a look later. 
:: I see that some of the files that have a {{tl|NowCommons}} are no longer on Commons. If you are not sure all info have been transferred correctly it is better to skip them so the info can be transferred. That greatly reduces the risk file gets deleted on Commons. 
:: I think I could use my bot here to fix files. Where do I ask for a bot flag? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 12.31 (EEST)
:::[[Vikipēdija:Bota statusa pieteikumi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 12.36 (EEST)

Thank you! The files [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:MGA73/Sandbox&amp;oldid=3234984 on this list] do not have a license. Or at least many of them don't. How would you fix that? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 14. jūnijs, plkst. 01.16 (EEST)

: And files [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:MGA73/Sandbox&amp;oldid=3234989 on this list] is non-free and (probably) not in use in an article. The files should either be added to an article or deleted. More work. :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 14. jūnijs, plkst. 01.29 (EEST)

Some files have incomplete information on Commons. It is easy to fix with the tools in the {{tl|NowCommons}}. It does ofcourse take a little time. But it is nice to have the information on Commons (especially if author and uploader name is not the same). You can [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=File%3A5._tramvaju_depo.JPG&amp;type=revision&amp;diff=427355944&amp;oldid=383549568 see an example here]. If you notice that some files are missing information you can skip them. I will they to check the first files in [[:Kategorija:Fails ir Vikikrātuvē ar tādu pašu nosaukumu]] so I will fix if i notice any problems. You can also fix it yourself. But I hope that most files have the relevant information. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 18. jūnijs, plkst. 21.23 (EEST)

: I have now checked the files in [[:Kategorija:Fails ir Vikikrātuvē ar tādu pašu nosaukumu]] from 1 to F (including) so they should be ready to delete (around 160 files). If you have a little time :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 27. jūnijs, plkst. 18.21 (EEST)

== Digital Postcards and Certifications ==

[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=M:Wikipedia_Asian_Month_2019|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear Participants and Organizers,

Because of the COVID19 pandemic, there are a lot of countries’ international postal systems not reopened yet. We would like to send all the participants digital postcards and digital certifications for organizers to your email account in the upcoming weeks. For the paper ones, we will track the latest status of the international postal systems of all the countries and hope the postcards and certifications can be delivered to your mailboxes as soon as possible.

Take good care and wish you all the best.

&lt;small&gt;This message was sent by [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] via [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. jūnijs, plkst. 21.58 (EEST)&lt;/small&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Martin Urbanec@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=20024482 --&gt;

== Checking files ==
Hi! I see that you are active in checking files. That is great! I hope to do [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Att%C4%93ls:Riga_rathaus_1.JPG&amp;curid=91796&amp;diff=3270167&amp;oldid=3269331 edits like that] with my bot when I have some time. So if you have any ideas on what to fix let me know. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 14.20 (EEST)

: I have now fixed many of the files in [[:Kategorija:Files uploaded by User:Anonīms]]. If you see any files there that are ready to move to Commons you are very welcome to move them. 
: I like to use [https://www.mediawiki.org/wiki/Help:Extension:FileImporter FileImporter]. But it seems that it does not like &quot;Kategorija&quot; so I had to change to &quot;Category&quot;. In future I will change the name while I do other edits.
: Some of the files can't be moved because of {{tl|FoP-Latvia}}. But there are some files that are moved to Commons anyway. I have been thinking that instead of having them marked with {{tl|NowCommons}} perhaps they should be marked with a template like [[:en:Template:KeepLocal]]. Then it would be possible to separate files that can be deleted from files that should not be deleted. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 22.44 (EEST)
::I have changed {{tl|NowCommons}} so now it is possible to add a reason to the template NOT to delete the local file. See [[:Attēls:Krisjanis Barons grave.JPG]] as an example. The benefit of that is that it warns local admins not to delete the file and it also removes the file from the category of files that should be deleted. It is partly in English or Google translated. So if you have a few moments perhaps you can fix it? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 8. jūlijs, plkst. 20.51 (EEST)
::: About monuments I asked on Commons and got a reply on what could be accepted. The [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=User_talk:Clindberg&amp;oldid=432063370#Monuments/stones answer is that stones are not copyrighted so it depends on how much work have been made on them]. So a natural stone with a short text is okay but a stone changed into a sculpture is not. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 9. jūlijs, plkst. 16.50 (EEST)
* All files in [[:Kategorija:Countries to ESC tables in Latvian]] should be ready to move to Commons. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 11. jūlijs, plkst. 01.17 (EEST)

== Deleting files that are also on Commons ==
Hi! I have made redirects on Commons where the local name on lv.wiki is not the same as Commons. So if you delete the local file then the file should still be visible in the articles here on lv.wikipedia. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 25. jūlijs, plkst. 18.58 (EEST)
: There are a few exceptions where the file names are not allowed on Commons. One of them is [[:File:Doles sala 19.-20. gs. mijā (''Insel Dahlen'').jpg]] because of the &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;. That will sometimes mess up the wiki pages. Perhaps you could move that file so it gets the same file name as on Commons? Other names that are not allowed is names like [[:File:10943721.jpg]] that is &quot;meaningless&quot;. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 25. jūlijs, plkst. 19.16 (EEST)

== Attēli pie gleznām ==
Pamanīju, ka rakstos [[Zemnieku kāzas]], [[Mūzikas stunda]], [[Mednieki sniegā]] un [[Sardanapala nāve]] ir attēlu problēmas. Diemžēl nesaprotu, kā tās novērst! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 15.55 (EEST)
:Aiziet uz angļu versiju un paņemt no turienes faila jauno nosaukumu? (Vismaz es tā darītu, bet varbūt kāds zina vieglāku ceļu...)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 18.54 (EEST)
::Raksta [[Mednieki sniegā]] apakšdaļā ir attēls ar to pašu nosaukumu, kas kā sarkana saite parādās infokastē. Tā būs Vikidatu problēma, jo infokaste šajā (un droši vien arī pārējos minētajos) rakstos balstīta uz Vikidatiem. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 19.40 (EEST)
:::Vikidatos norādīti vairāki attēli. Pirmkārt, man vajadzētu salabot automātisko veidni, lai normāli strādā. Bet pagaidām var risināt, &lt;strike&gt;ja Vikidatos kādu attēlu uzstāda kā &quot;preffered&quot;&lt;/strike&gt; uzliekto manuāli vērtību laukam. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 23.55 (EEST)

== Wikipedia Asian Month 2020 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2020]]

Hi WAM organizers and participants!

Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[:m:Wikipedia Asian Month 2020|Wikipedia Asian Month 2020]], which will take place in this November.

'''For organizers:'''

Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organiser Guidelines|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to:

# use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[:m:Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants’ will not be able to receive the prize from WAM team.
# Add your language projects and organizer list to the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2020'''.
# Inform your community members WAM 2020 is coming soon!!!
# If you want WAM team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth/ Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth twitter], or you want to share your WAM experience/ achievements on our blog, feel free to send an email to info@asianmonth.wiki or PM us via facebook.

If you want to hold a thematic event that is related to WAM, a.k.a. [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Subcontests|WAM sub-contest]]. The process is the same as the language one.

'''For participants:'''

Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#How to Participate in Contest|event regulations]] and [[:m:Wikipedia Asian Month/QA|Q&amp;A information]]. Just join us! Let’s edit articles and win the prizes!

'''Here are some updates from WAM team:'''
#	Due to the [[:m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones. 
#	The international postal systems are not stable enough at the moment, WAM team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!) 
#	Our team has created a [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/WAM2020 postcards and certification deliver progress (for tracking)|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status. 

If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the WAM team via emailing '''info@asianmonth.wiki''' or discuss on the meta talk page. If it’s urgent, please contact the leader directly ('''jamie@asianmonth.wiki''').

Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2020

Sincerely yours,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.10&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020&amp;oldid=20508138 --&gt;

== [[Wingolf]] ==
Hello [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]], 

you were not ''that wrong''[https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Wingolf&amp;diff=3309428&amp;oldid=3309374] about [[Wingolf]]: The article is the joint work of two men, one of whom studied in Riga for a year. It looks like he is no longer fluent in grammar and spelling ... I politely apologize for any inconvenience this may cause. (Info: There is also a draft in Estonian that is being supervised by Estonian students. There won't be a Lithuanian version because we don't know a speaker.)

Kind regards, [[Dalībnieks:DMF-Muster|DMF-Muster]] ([[Dalībnieka diskusija:DMF-Muster|diskusija]]) 2020. gada 6. oktobris, plkst. 21.57 (EEST)

== [[Dalībnieka_diskusija:TSchlafer|TSchlafer]] ==
Labdien [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]]! Ceru, ka šī ir pareizā vieta, kur atbildēt un jūs redzēsiet šo komentāru. Neesmu ļoti prasmīgs Vikipēdijas lietotājs (pagaidām), taču labprāt apgūtu, kur un kas un kā, jo ir interese veidot kvalitatīvus rakstus ar atsaucēm utt. Vecākajam attēlam noskaidroju [http://visualrian.ru/hier_rubric/photo_historic/822783.html autoru]. Tas ir uzņemts 1980. gada 24. jūlijā un to uzņēmis Jurijs Somovs &quot;RIA Novosti&quot; uzdevumā. Diemžēl nezināšu, zem kuras licences šis skaitītos, varbūt varat man palīdzēt. Ja tas neskaitas zem nevienas, kuru būtu atļauts publicēt Vikipēdijā, tad dzēsīsim, jā.
Par otro attēlu, kur Vītauts ir jau vecāks - tas ir no ģimenes fotoalbuma. Neesmu simtprocentīgi drošs, kurš no ģimenes locekļiem to uzņēmis, taču var nedēļas laikā noskaidrot. Jebkurā gadījumā ģimene to atļauj publicēt, varētu pielikt brīvo licenci. Vai es pareizi saprotu, ka lai to sekmīgi izdarītu, man ir jādodas uz [[:Attēls:VitautsGalinauskas1.jpeg]] lapu un jārediģē tās pirmkods un tajā apakšā jāievieto teksts: &lt;nowiki&gt;&quot;[[:Veidne:CC-BY-SA-3.0]]&quot;&lt;/nowiki&gt;?

Sveiciens, -- [[Dalībnieks:TSchlafer|TSchlafer]] ([[Dalībnieka diskusija:TSchlafer|diskusija]]) 2020. gada 19. oktobris, plkst. 17.40 (EEST)
:{{ping|TSchlafer}} Ja ar ģimeni noskaidrosiet,  =tad ievietojamais teksts ir šāds: &lt;nowiki&gt;{{CC-BY-SA-3.0}}&lt;/nowiki&gt;. Par vecāko attēlu izskatās gan, ka būs jādzēš. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 19. oktobris, plkst. 18.21 (EEST)
:{{ping|Papuass}} Sakārtots. Skat. manā diskusiju lapā. --[[Dalībnieks:TSchlafer|TSchlafer]] ([[Dalībnieka diskusija:TSchlafer|diskusija]]) 2020. gada 21. oktobris, plkst. 21.14 (EEST)

== Kas notiek ar latviešu Wikipēdiju?! ==
Kas notiek ar latviešu Wikipēdiju?! Pilns ar kļūdām un murgiem visādiem. Piemērs, Sabīne Bukša, latviešu vieglatlēte, esot dzimusi Valmierā, bet pati Sintija saka, ka Ogres rajona Ķeipenē. 
Varbūt vajadzētu pieiet nopietnāk šim pasākumam, jo lecīgu nezinātāju administratoru šeit ir daudz un kļūdainas informācijas arī... {{unsigned|Letticus7777}}
:{{ping|Letticus7777}}: Par visām kļūdām atbildību neuzņemos :) Vikipēdijas princips ir tāds, ka kļūdas izlabot var ikviens. Administratoru (tas nav apmaksāts amats) pieākumos ir tikai pieskatīt, lai tiek ievēroti pašu pieņemtie (un no lielākām Vikipēdijāma mantotie) noteikumi. Par Sabīni — jāpārbauda vairākos avotos (par dzimšanas vietu gan uzmanīgi — vairumā gadījumu cilvēki piedzimst medicīnas iestādē un tā var neatrasties tajā pašā apdzīvotā vietā, kur vecāku dzīvesvieta). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 5. novembris, plkst. 10.19 (EET)
:{{ping|Letticus7777}} - Es, starp citu, savulaik aizsūtīju Bukšai vēstuli soctīklā ar jautājumu, kur viņa dzimusi, jo šādu informāciju neatradu. Atbildes nebija. Ja Tīklā ir informācija par to, ka viņa tur dzimusi (nevis kur bērnībā dzīvojusi), tad liekam to iekšā. Es redzu tikai versiju, ka [https://www.sporto.lv/sporta-veidi/viegalatletika/gan-busu-princese/ dzimusi Ogrē]. Nevis Ķeipenē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 5. novembris, plkst. 14.36 (EET)

Žurnāls 9 vīri, novembris,  Sintija atbild uz jautājumu par dzimšanas vietu un brīnās, ka pēc Wiki datiem esot dzimusi Valmierā. 
Bet, jāatzīst, latviešu Wiki līmeņus ir tomēr graujošs. Jo lecīgi pasūtīt visi māk, lecīgi neļaut labot brutālas un katastrofālas kļūdas arī māk, bet uzturēt kaut cik normālu līmenī nemāk gan. Varbūt vajag aicināt zinošus ļaudis palīgā, tajos pašos soctīklos vai citādi. Patiesība nedaudz neērti jau paliek mo latviešu Wikipēdijas, tāds provinciālisms dveš un augstprātīga nezināšana...Piemēram, atrast kādu padziļinātu zinātnisku rakstu nebūs īsti iespējams, bet visādu jokainu un kļūdainu aprakstu būs daudz, piem, visiem labi zināmais gadījums par Raudives politiskajām &quot;simpātijām&quot; nacismam. Tas laikam arī ir latviešu Wiki līmenītis. Aiciniet talkā zinošus cilvēkus, studentus, akadēmisko personālu,utt. Caur soctīkliem vai caur paziņām aiciniet zinošos, lai sagatavo par viņu profesionālo nozari kādus pamata rakstus, piem, lai rakstu par Raudivi gatavo kāds filozofs vai filozofijas students, kurš māk atšķirt un ieraudzīt lietu būtību. Lai veicas! [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 6. novembris, plkst. 09.06 (EET)
:Labāk norādiet uz konkrētām kļūdām konkrētos rakstos. Ja jums būtu vēlme palīdzēt, visas savas uzskaitītās lietas būtu darījis pats, nevis visgudri ieteicis citiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 6. novembris, plkst. 10.12 (EET)

== Wikipedia Asian Month 2020 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]]
Dear Participants, Jury members and Organizers,

Congratulations!

It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! 

* This form will be closed at February 15.
* For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''.

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&amp;oldid=20923776 --&gt;

== Wikipedia Asian Month 2020 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]]
Dear Participants and Organizers,

Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]].

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&amp;oldid=20923776 --&gt;

== B. Daukšta bio ==

Rakstu Jums pēc Meistara ieteikuma. Manuprāt, nav nekāda pamata teikt, ka BD pasniedzējs bijis F. Straube. 
Minētais nav strādājis LVU un līdz ar to tas izskatās dīvaini. 
Jānis Taurēns, LU VFF {{unsigned|80.89.78.33}}
:Īsti nav viedokļa, neesmu raksta autors, bet ja faktam nav atsauces, tad to var apstrīdēt un ņemt ārā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 15. marts, plkst. 15.39 (EET)

== Piespiedu reģistrācija ==
Paldies par rūpēm! Jāsaka gan, ka manis aprakstītais reģions ne pavisam nav centrālā un pat ne austrumu Eiropa :) Ja atgriezīšos pie ņenciem, tad varēs ieskaitīt. Ģeogrāfijā laikam esmu pūrists. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 22. marts, plkst. 08.05 (EET)

:Es saprotu problēmu, bet Krievijas tēmas mums tāpat visas ir pieņemamas. Turklāt, nu jau piedalās arī Malta. Par reģiona robežām tajā CEE kolektīvā paspējām izstrīdēties pirms pāris gadiem un sapratām, ka labāk būt atvērtiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 22. marts, plkst. 09.38 (EET)

== Global templates ==

Hi Papuass,

You have been helpful with [[:m:Gathering support from local projects for global templates]]. In [https://www.youtube.com/watch?v=3QpbHBCqp1U WMF Annual Plan discussions] a question was raised about global templates. The question is at 18'37&quot; in the video, and the answer at 19'24&quot; until 21'30&quot;. Nice answer: impactful project. Work for the second half of this year i.a. creating a project plan, sorting out technical difficulties, and finding funding. Thank you for your support. [[Dalībnieks:Ad Huikeshoven|Ad Huikeshoven]] ([[Dalībnieka diskusija:Ad Huikeshoven|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 18.45 (EEST)

== Attēlu pārveidošana ==

Sveiks! Man radās problēma ar šo attēlu. https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Bab%C4%ABtes_stacija.jpg. Gribu viņu pārveidot par Babītes staciju 2, bet nekas neizdodas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 22.52 (EEST)

Commons failus var pārvietot tikai īpaši dalībnieki. Pārējie var tikai pieprasīt pārvietošanu. Nedaudz jāuzgaida. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 23.56 (EEST)

== Wikipedia Asian Month 2021 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Hi [[m:Wikipedia Asian Month|Wikipedia Asian Month]] organizers and participants!
Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[Wikipedia Asian Month 2021]], which will take place in this November.

'''For organizers:'''

Here are the [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Rules|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to:

# use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[m:Wikipedia Asian Month/Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants' will not be able to receive the prize from Wikipedia Asian Month team.
# Add your language projects and organizer list to the [[m:Template:Wikipedia Asian Month 2021 Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2021'''.
# Inform your community members Wikipedia Asian Month 2021 is coming soon!!!
# If you want Wikipedia Asian Month team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth Twitter], or you want to share your Wikipedia Asian Month experience / achievements on [https://asianmonth.wiki/ our blog], feel free to send an email to [mailto:info@asianmonth.wiki info@asianmonth.wiki] or PM us via Facebook.

If you want to hold a thematic event that is related to Wikipedia Asian Month, a.k.a. [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Events|Wikipedia Asian Month sub-contest]]. The process is the same as the language one.

'''For participants:'''

Here are the [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Rules#How to Participate in Contest?|event regulations]] and [[m:Wikipedia Asian Month 2021/FAQ|Q&amp;A information]]. Just join us! Let's edit articles and win the prizes!

'''Here are some updates from Wikipedia Asian Month team:'''

# Due to the [[m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones.
# The international postal systems are not stable enough at the moment, Wikipedia Asian Month team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!)
# Our team has created a [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Postcards and Certification|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status.

If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the Wikipedia Asian Month team via emailing '''[Mailto:info@asianmonth.wiki info@asianmonth.wiki]''' or discuss on the meta talk page. If it's urgent, please contact the leader directly ('''[Mailto:&amp;#x20;Jamie@asianmonth.wiki jamie@asianmonth.wiki]''').

Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2021

Sincerely yours,

[[m:Wikipedia Asian Month 2021/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.10
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Reke@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=20538644 --&gt;

== Jautājums no [[User:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] (2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.32) ==

Labdien! 
Vēlamies uzzināt – kādu iemeslu dēļ ticis izdzēsts Vikpēdijā ievieitotais raksts par Latvijas uzņēmumu SIA HAGBERG? 

Raksts tika veidots identiski saturiski līdzvērtīgs citu Latvijas uzņēmumu informatīvajiem rakstiem – iekļauta informācija, balstoties uz piemēra, kā tika veidots raksts par uzņēmumu Latvijas Finieris, ar šo rakstu nav bijušas nekādas problēmas. Rakstā ir iekļauti fakti par uzņēmumu – vēsture, darbības mērķi, pakalpojuma veidi, attīstības virzieni. 

Neuzskatām, ka tas ir reklāmraksts un vēlamies ievietot rakstu no jauna. Būsim pateicīgi, ja sniegsiet atbildi, kādi bija iemesli raksta dzēšanai. --[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.32 (EET)

:Labdien, @[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]], rakstu neizdzēsu, bet šobrīd apskatot, saturs vairāk atbilda mājaslapai vai ierakstam uzņēmumu katalogā. Enciklopēdijai uzņēmuma mērķi un nākotnes plāni nav būtiskākā informācija, šeit ir vajadzīgi &quot;sausi&quot; fakti, vēstures sadaļa. Pēc darbinieku skaita un apgrozījuma uzņēmums atbilstu Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem, šoreiz problēma ir bijusi raksta formātā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.41 (EET)
::Paldies par atbildi, ņemsim vērā! Mums raksts nerādās nevienā no meklētājiem, un mūsu pusē rādās, ka tas ir dzēsts. Vai pastāv iespēja, ka to ir izdzēsis kāds cits? [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.57 (EET)
:::@[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] atjaunoju izdzēstās lapas saturu jūsu apakšlapā: [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana/HAGBERG]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 11.04 (EET)
::::Labdien! Saite uz apakšlapu strādā, bet, ierakstot meklētājā &quot;HAGBERG&quot; neparādās neviens raksts. Kā būtu jārīkojas, lai atgrieztu šo lapu, lai tā būtu pieejama visiem caur meklētāju? [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 16.19 (EET)
:::::{{Ping|Hagberg apsaimniekosana}} Liekas, {{ping|Papuass}} nav šo komentāru pamanījis. Komentēšu kā savu personisko viedokli (jo pats šīs lapas redaktēšanā neesmu iesaistīts): tas raksts tika atjaunots kā dalībnieka lapas apakšraksts, lai viņu jūs pie sevis sataisītu enciklopēdiskākā stilā, bez reklāmas stila frāzēm ''&quot;Vairāk nekā 10 gadu darbības laikā HAGBERG kļuvis par vienu no vadošajiem...&quot;'', un tad varētu ielikt atpakaļ kā pilntiesīgu rakstu,- tad viņš arī visur parādīsies. Stils jau ir raksta vienīgā nopietnā problēma. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. februāris, plkst. 19.23 (EET)
::::::Paldies par ieteikumiem! Esam koriģējuši tekstu pēc ieteiktā! [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 18. februāris, plkst. 17.14 (EET)

== How we will see unregistered users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=content/&gt;
Hi!

You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki.

When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed.

Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help.

If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]].

We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January.

Thank you. 
/[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]&lt;section end=content/&gt;
&lt;/div&gt;

2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&amp;oldid=22532651 --&gt;

== Jautājums no [[User:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] (2022. gada 19. janvāris, plkst. 10.46) ==

Sveiks! Nesaprotu kādēļ manis nupat veidoto lapu &quot;Mākslinieks -8&quot; uzreiz izdzēsa ar pamatojumu, ka tā esot reklāma? Nesaprotu ar ko tā atšķirās no citu mākslinieku un personu lapām un pat, ja šādas atšķirības bija, kādēļ uz tām netika norādīts, bet vienkārši tā tika izdzēsta. Es saprotu, ka dažiem uzraugiem te noteikti ir jāuztur savs ego ar autoratitatīviem paņēmieniem, bet tas nešķiet adekvāti. --[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 10.46 (EET)

:Labdien, lūdzu apskatīt [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], Vikipēdija nav vieta savu CV veidošanai. Rakstā nebija nevienas atsauces un teksts nerada pārliecību par atbilstību minētajiem nozīmīguma kritērijiem, piemēram, minēti vismaz kādi savas nozares apbalvojumi. Pirms pārmetam administratoriem par ego, novērtējam arī sevi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 11.23 (EET)
::Apbalvojumi ir diezgan vājš arguments, es varu veselu rindu ielikt ar māksliniekiem, kuriem ir sava wikipēdijas lapa, bet nav neviena apbalvojuma. Otrkārt, mākslas pasaule nav sports, kur balvas ir vienīgā vai galvenā mēraukla. Ja kaut uz mirkli iedziļinās šī mākslinieka veikumā, tad arguments par nozīmības trūkumu neiztur kritiku. Treškārt, mākslinieks, par kuru bija šī lapa, atbilst pat vairākiem wikipēdijas nozīmīguma principiem, piemēram: 
::# Cilvēks ir saņēmis labi zināmu un nozīmīgu apbalvojumu vai tādam ir vairākkārt nominēts. (konkrētajā gadījumā otrais variants un mākslinieks kvalificējās tam, ja nemaldos četras reizes)
::# Cilvēks ir izveidojis vai bijis būtisks līdzdalībnieks kāda būtiska vai labi zināma darba izveidē, par ko ir uzrakstīta neatkarīga grāmata vai uzņemta pilnmetrāžas filma, vai radīti vairāki neatkarīgi periodikas raksti vai recenzijas. (šajā gadījumā recenzijas tiek rakstītas par teju katru izrādi, kurās viens no autoriem ir arī šis mākslinieks)
::# Cilvēks savas jomas profesionāļu vidū tiek uzskatīts par būtisku personu šajā jomā.  Piekritīšu par atsaucēm, taču raksts vēl tika pilnveidots un uz nepilnībām varēja norādīt, nevis dzēst bez brīdinājuma. 
::[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 09.25 (EET)
:::@[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] Ja ir vēlme turpināt konstruktīvi, turpiniet darbu šeit [[Dalībnieks:LaimonsDimants/Smilšu kaste]] (atjaunoju dzēsto saturu) un sagādājiet atsauces. Ja jau ir nominēts kādām balvām, tad tur būtu jābūt atsaucēm. Pēc tam, kad raksts būs kārtībā, to varēs pārvietot uz pareizo nosaukumu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 10.14 (EET)
::::Bet jebkurā gadījumā enciklopēdijas rakstam nav jāizskatās pēc CV, un nav tik skrupulozi jāuzskaita pilnīgi viss. Tur jau tas saraksts lielāks, nekā Raimondam Paulam :)  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 10.43 (EET)
:::::Liels paldies par atbildi, ieteikumiem un otro iespēju. Noteikti pieķeršos šim un pozitīva rezultāta gadījumā centīšos turpināt ar nākamajiem. Veidotie darbi tik tiešām tika ņemti no mākslinieka mājas lapā pieejamā CV, jo citiem māksliniekiem darbi arī tiek uzskaitīti, bet saprotu, ka ir jāizvirza kādi ķvalitatīvi ne kvantitativi kritēriji, pēc kuriem būtu tie jāatlasa. Jauku dienu! [[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 21. janvāris, plkst. 10.29 (EET)

== Jautājums no [[User:Spnq|Spnq]] (2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.31) ==

Labdien!

Es cenšos sasaistīt rakstu &quot;Oleandru dzimta&quot; ar angļu valodas wiki rakstu &quot;Apocynaceae&quot;, taču man Vikipēdija atgriež kļūdu &quot;You do not have the permissions needed to carry out this action. / Šī lapa ir aizsargāta, lai novērstu tās izmainīšanu vai citas darbības.&quot;
Šādu ziņojumu redzu pirmo reizi, man citus jaunos rakstus ir veiksmīgi izdevies sasaistīt un no modālajā logā sniegtās informācijas nevaru saprast, kas man jādara, lai rakstus sasaistītu. 

Vai tu varētu, lūdzu, palīdzēt sasaistīt šos divus rakstus? :) --[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.31 (EET)

:Sasaistīju. Nesastapu problēmu... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.50 (EET)
:@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]], lūk @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] jau palīdzēja. Iemeslu atradu - tā saite starp valodām tiek glabāta vēl citur (Vikidatu projektā: [[wikidata:Q173756|Q173756]]) un tur to lapu var labot tikai pieredzējuši dalībnieki. Vairumā gadījumu šādu problēmu nav. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.59 (EET)
::Liels paldies! [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 15.36 (EET)
:::{{ping|Spnq}} konkrētais Vikidatu ieraksts bija pa daļai aizsargāts (slēdzenes simbols augšā labajā pusē), tas nozīmē, ka jābūt pagājušām vismaz 4 dienām kopš dalībnieka reģistrēšanās, un jābūt veiktiem 50 labojumiem. Tā ka šī problēma ar laiku atrisināsies pati no sevis.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 16.17 (EET)

== Jautājums no [[User:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] (2022. gada 7. februāris, plkst. 18.41) ==

Hello!
I'm trying to create a new page. The system doesn't allow to publish User:Think Tank Creative Museum/Nicolaus von Himsel
Would you be so kind to help?
Regards --[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] ([[Dalībnieka diskusija:Think Tank Creative Museum|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 18.41 (EET)

:Hello, @[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]]! Please try again with smaller edits. There is a restriction for new users to make big changes in articles to protec against vandalism. As you will gain more edits this restriction will go away. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 23.59 (EET)

== Jautājums no [[User:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] (2022. gada 8. februāris, plkst. 09.49) ==

Hi! I have been blocked by someone who calls himself crazycomputers? Is this ok? And how you suggest to proceed if I still would like to contribute and publish info about Himsel in English - such info about this person doesn't exsist in wikipedia. I have solid and edited translation. Sorry if question is stupid, I am new here on this platform. --[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] ([[Dalībnieka diskusija:Think Tank Creative Museum|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 09.49 (EET)

:I am not able to help in any way on English Wikipedia. It seems that you have been blocked based on [[:en:Wikipedia:Username_policy#Promotional_usernames|Promotional username policy]]. I suggest discussing the problem on English Wikipedia in areas where you are allowed to post. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 10.14 (EET)

== Maznozīmīgs temats? ==

Apšaubīji Patriks Peterson raksta nozīmīgumu, minēdams, ka Eirovīzijas atlases dalībnieiem lapas netaisat. Uzskatām, ka Patriks guvis un turpina gūt pietiekamu atpazīstamību, lai viņam tiktu saglabāta jau esošā vikipēdijas lapa un nekādas izmaiņas netiktu veiktas. Pat ja šobrīd divas esošās dziesmas, kuras bijušas un joprojām ir gan radio gan straumēšanas vietņu topos, kā arī Eirovīzijas atlases dalība līdzās Latvijas zināmākajiem mūziķiem tev nešķiet pietiekami &quot;nozīmīgi&quot;, būtu stulbi rakstu izdzēst un pēc mēneša vai diviem taisīt atkal tādu pašu jaunu, Patrika atpazīstamībai augot līdz &quot;nozīmīgi&quot; pietiekamam standartam, kurš, mūsuprāt, jau šobrīd ir sasniegts. --[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 03.52 (EET)PEproduction

:Ja jūs runājat par sevi daudzskaitlī, tas vien ir pietiekams Vikipēdijas noteikumu pārkāpums, lai jūs bloķētu - akauntiem jābūt individuāliem. Patiesībā, arī šāds dalībnieka vārds stingrākās valodu redakcijās var novest pie bloka, sk. augstāk esošo sarunu. Un Vikipēdijas politiku attiecībā uz nenozīmīgiem tematiem nenosaka latviešu redakcija - tā ir kopīga projekta līnija, ka šeit nav reklāmas dēlis un ka raksti par personām, kas neatbilst minimālajām nozīmības prasībām, kaitē Vikipēdijas reputācijai un tādēļ ir nevēlami. Tas vai šī politika patīk personiski Papuasam vai citiem, ir nesvarīgi, tāpat ir nesvarīgi, vai tam cilvēkam izdosies kaut ko sasniegt nākotnē. No raksta jābūt redzamai cilvēka/grupas nozīmībai, citādi viņš ir dzēšams - un kā saprotu, neviens nespēj vai negrib šādus apliecinājumus atrast. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 04.40 (EET)
::Daudzskaitlī, jo ir komandas cilvēki, ar kuriem par šo esmu apspriedies. Vai tas arī ir aizliegts? 
::Mākslinieka biogrāfija, diskogrāfija un informācija, kura jau tapusi noderīga žurnālistiem preses relīžu veidošanā, it nemaz nav sevis popularizēšana.
::Tad tieši kas pietrūkst un kādu apliecinājumu tev vajag, lai mākslinieks būtu pieskaitāms šiem 'guidelines'? [[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 12.47 (EET)
::: Šeit lietotāji runā savā, nevis kaut kādas grupas vārdā, lai uzpūstu savu nozīmību.
::: Ievietošana Vikipēdijā nav popularizēšana tad, ja popularitāte jau ir iegūta bez tās. Ja tādas nav, tā ir tikai reklāma uz sveša rēķina.
::: Pietrūkst sasniegumu, kas pierādītu personas nozīmību. Prasības tās pašas kas agrāk: [[Vikipēdija:Nozīmīguma_kritēriji#Mūzika]]. Ja kaut kas tāds bijis - gādājam par to atsauces. Neaizmirstam, ka mēs te visi esam ieinteresēti, lai būtu vairāk rakstu - bet noteikumiem atbilstošu. Pašlaik viņš tāds nav, un guglis arī nekādus sasniegumus neuzrāda. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 13.06 (EET)
: Iepriekšējā reize: [[Dalībnieka diskusija:DJ EV#Lapas dzēšana]]. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 04.53 (EET)
:@[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] - Arī jums labrīt! Kolēģis jau atbildēja - Vikipēdija nav sevis popularizēšanas rīks, tā ir enciklopēdija un tai ir savi kritēriji un standarti. Šobrīd rakstu neviens vēl nedzēš, tikai atzīmē kā problemātisku. Apskatot atsauces redzam tikai startu Eirovīzijas atlasē, divas preses relīzes (bez konkrēta autora) par Eirovīzijas dziesmu un viena ziņa par radošas nometnes rezultātu. Spotify divām dziesmām kopā ir ap 35 000 klausījumu. Novēlu panākumus un kad tie būs, tad arī nebūs problēmu savākt atsauces. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 10.30 (EET)
::Labrīt un paldies! Apskatīšu kādas atsauces vēl varu pievienot, ja ar šīm ir par maz. [[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 12.50 (EET)

== Jautājums no [[User:Amandazule|Amandazule]] par [[Dalībnieks:Amandazule/Smilšu kaste]] (2022. gada 10. marts, plkst. 19.57) ==

Labdien!
Esmu izveidojusi savā &quot;Smilšu kastē&quot; rakstu, taču vēlos to pārvietot uz īsto raksta veidošanas vietu, neko no jauna nepārrakstot. Kā tas būtu jāveic?
Paldies! --[[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] ([[Dalībnieka diskusija:Amandazule|diskusija]]) 2022. gada 10. marts, plkst. 19.57 (EET)

:@[[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] Labdien, kolēģis jau pārvietoja pareizi. Droši jautājiet, ja vēl vajadzīga palīdzība. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 12.06 (EET)
::Labdien!
::Manis izveidotajam un publicētajam rakstam &quot;Sirds troponīna tests&quot; ir vajadzīga kategorija. Es pievienoju kategoriju &quot;Veselība&quot;, taču redzu, ka šis paziņojums par kategorijas pievienošanu vēl joprojām nav pazudis. 
::Jautājums par raksta definīciju ievadā - Vai lūgums pēc tās nozīmē, ka man nepieciešams jau pašā ievadā norādīt, ko &quot;sirds troponīna tests&quot; nozīmē?
::Paldies. [[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] ([[Dalībnieka diskusija:Amandazule|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 12.42 (EET)
:::Tās veidnes par nepilnībām pieliku es, pašas viņas nepazūd. Es ceru, ka kāds no mūsu medicīnas speciālistiem pamanīs un uzliks sīkāku kategoriju, tāpēc nesteidzos noņemt (nezinātājiem tais kategoriju dzīlēs grūti ko saprast). Par ievadu - jā, ja jau raksts saucas &quot;Sirds troponīna tests&quot;, tad jāraksta tieši par to, kas tas ir. Raksts apmēram par 50% vispār ir par citām tēmām, kam nav sakara ar tā nosaukumu - par troponīnu, kardiovaskulārajām slimībām utt., kas - manuprāt - būtu  pārnesami uz atsevišķiem rakstiem par šīm lietām, bet tās ir tikai manas personiskās domas, kas nav citiem obligātas. Bet ievads par nosaukuma tēmu vajadzīgs noteikti. Vēl ir pāris sīkumi, kā iekšsaišu trūkums, bet tas nav tik principiāli.
:::Piemēra pēc - raksts par līdzīgu tēmu [[Magnētiskās rezonanses tomogrāfija]], kurš veltīts tieši nosauktajai tēmai.
:::Jā, un nekrītiet pesimismā - jūsu raksts pirmajam mēģinājumam ir izcili labs, reti kuram jau no sākuma tā sanāk. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 13.07 (EET)

== Jautājums no [[User:Sofiaaggg|Sofiaaggg]] (2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.15) ==

kā man izveidot savu lapu? --[[Dalībnieks:Sofiaaggg|Sofiaaggg]] ([[Dalībnieka diskusija:Sofiaaggg|diskusija]]) 2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.15 (EEST)
:{{ping|Sofiaaggg}} klikšķis uz sarkanās saites šajā pašā tekstā. Eksperimentiem lūgums izmantot [[Dalībnieks:Sofiaaggg/Smilšu kaste|smilšu kasti]], nevis rakstus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.27 (EEST)

== Borgward ==

@[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] Sveiki!

lūdzu, vai varat izveidot rakstu latviešu Vikipēdijā par Borgward un izmantot saturu no citas Vikipēdijas, ja varat, vai uzrakstiet to saviem vārdiem.

Paldies [[Dalībnieks:SSHTALBI|SSHTALBI]] ([[Dalībnieka diskusija:SSHTALBI|diskusija]]) 2022. gada 3. jūlijs, plkst. 01.35 (EEST)

== Jautājums no [[User:Eremu1|Eremu1]] (2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58) ==

Labdien! 
Rakstu par nepieciešamo atsauci rakstā &quot;Stabilitātei!&quot;, vienu atsauci esmu pielicis, taču otro es neesmu sapratis, vai jūs varētu paskaidrot, kādu vajag atsauci? Ja runa iet par populismu, partijas lozungi un vispārējā darbība ir diezgan populistiski (piemēram, programma kurā partija grib samazināt Saeimas deputātu skaitu vai arī vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšana, kura ir dzirdama jebkurā Alekseja Rosļikova runā), taču neviena partija nesauc sevi par populistiem.
Paldies! --[[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] ([[Dalībnieka diskusija:Eremu1|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58 (EEST)

:Manuprāt - pats vārds &quot;populistiska&quot; ir neenciklopēdisks, jo aizskarošs un neinformatīvs (jebkura partija, kuru interesē vēlētāju atbalsts, ir populistiska). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. jūlijs, plkst. 00.09 (EEST)</text>
      <sha1>qj9xxd5p9z8m3fxlaxlo2kupaw8eqa6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrea del Kastaņo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>21532</id>
    <revision>
      <id>3659146</id>
      <parentid>3567068</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T05:01:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1014" xml:space="preserve">{{Infokaste+}}
[[Attēls:Andrea del Castagno, The Holy Trinity.jpg|thumb|250px|Glezna &quot;Svētā Trīsvienība un Sv. Hieronīms&quot; (apm. 1455)]]
'''Andrea del Kastaņo''' (''Andrea del Castagno'', īstajā vārdā ''Andrea di Bartolo'', dzimis apm. 1421. gadā, miris 1457. gadā) bija florenciešu gleznotājs. Starp viņa nozīmīgākajiem darbiem jāmin [[freska]]s Svētās Apolonijas klosterī [[Florence|Florencē]] un freska &quot;Svētā Trīsvienība un Svētais Hieronīms&quot;. Andreas glezniecību būtiski ietekmēja [[Mazačo]], [[Donatello]] un [[Džoto di Bondone]]s darbi.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{commons|Andrea del Castagno|Andrea del Kastaņo}}

{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kastanzo, del Andrea}}
[[Kategorija:1420. gados dzimušie]]
[[Kategorija:1457. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Toskānā dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]]
[[Kategorija:Renesanses gleznotāji]]</text>
      <sha1>cnbjpudm4yw3cy6mxt1vxpb71smvj6b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antonello da Mesīna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>21546</id>
    <revision>
      <id>3659152</id>
      <parentid>3567156</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T05:06:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2327" xml:space="preserve">{{Infokaste+}}
[[Attēls:Antonello-virgin.jpg|thumb|250px|&quot;Jaunava pēc pasludināšanas&quot; (apm. 1475)]]

'''Antonello da Mesīna''' (''Antonello da Messina'', dzimis ap 1430. g., miris 1479. g. februārī) bija [[renesanse]]s laika [[Sicīlija|sicīliešu]] gleznotājs.

== Biogrāfija ==

Antonello piedzima ap [[1430]]. gadu [[Mesīna|Mesīnā]]. Glezniecību Antonello apguva gan dzimtajā pilsētā, gan [[Palermo]] un [[Neapole|Neapolē]], kur mitinājās aptuveni [[1450]]. gadā. Saskaņā ar 1524. gada vēstuli viņš bijis Nikolo Kolantonio māceklis. Apmēram 1455. gadā Antonello uzgleznoja vairākas &quot;Krustā sišanas&quot;. Viņa agrīnajiem darbiem raksturīga flāmu glezniecības ietekme.

1460. gadā Antonello uzgleznoja darbu &quot;Madonnas kronēšana&quot;, kurā manāma [[Pjēro della Frančeska]]s ietekme. No aptuveni šī laika ir arī darbi &quot;Ābrams un eņģeļi&quot;, &quot;Sv. Hieronima nožēla&quot; un &quot;Madonna ar bērnu&quot; (glezna pazudusi). [[1470]]. gadā [[Venēcija|Venēcijā]] tapa Antonello pirmais parakstītais un datētais darbs — ''Salvator Mundi''. Atgriezies Sicīlijā, Antonello pabeidza sv. Grēgorija [[poliptihs|poliptihu]].

1474. gadā Antonello uzgleznoja &quot;Pasludināšanu&quot; un &quot;Sv. Hieronimu&quot;, vienu no savām slavenākajām gleznām. Mūža beigās mākslinieks pamatā uzturējās Venēcijā, taču, uz brīdi atgriezies Sicīlijā, uzgleznoja savu slaveno darbu &quot;Jaunava pēc pasludināšanas&quot;. Antonello portretiem raksturīgs flāmu skolai specifisks portretējamā attēlojums trīs ceturtdaļu pagriezienā (gandrīz visi šī laika itāliešu gleznotāji cilvēkus attēloja profilā).

Antonello nomira 1479. gadā Mesīnā. Viņš itāliešu glezniecībā aktualizēja flāmu glezniecības tendences, savos darbos apvienojot itāliešu vienkāršību un flāmu glezniecībai raksturīgās detaļas.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Antonello-jerome.jpg|&quot;Sv. Hieronims&quot; (apm. 1460)
Attēls:Antonello-madonna.jpg|&quot;Madonnas kronēšana&quot; (1460)
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mesīna, da Antonello}}
[[Kategorija:1430. gados dzimušie]]
[[Kategorija:1479. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Sicīlijā dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]]
[[Kategorija:Renesanses gleznotāji]]</text>
      <sha1>s54n6i015hawia0k5xoybutk3z2yyou</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džuzepe Arčimboldo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>21562</id>
    <revision>
      <id>3659134</id>
      <parentid>3567039</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T04:50:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1446" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Arcimboldo-fish.jpg|thumb|250px|&quot;Ūdens&quot; (1563-1564)]]
'''Džuzepe Arčimboldo''' ({{val-it|Giuseppe Arcimboldo}}; dzimis [[1527]]. gadā [[Milāna|Milānā]], miris [[1593]]. gadā [[Milāna|Milānā]]) bija itāliešu [[manierisms|manierisma]] gleznotājs, kurš gleznoja [[alegorijs|alegoriskus]] portretus, uz audekla attēlojot dažādus augļus, dārzeņus, ziedus, zivis vai grāmatas portretējamās figūras formā. Arčimboldo tomēr ir arī konvencionāli darbi.

Savas darbības sākumā Arčimboldo veidoja [[vitrāža]]s un [[gobelēns|gobelēnus]] [[Milāna]]s un [[Monca]]s katedrālēm, kā arī [[freska]]s [[Komo]] katedrālei. 1562. gadā Arčimboldo kļuva par [[maksimiliansII|Maksimiliana II]] un vēlāk arī [[Rūdolfs II|Rūfolfa II]] galma gleznotāju [[Prāga|Prāgā]]. Līdz ar nokļūšanu galmā aizsākās Arčimboldo daiļrades nekonvenciālais posms.

Arčimboldo darbi ir viens no [[sirreālisms|sirreālistu]] iedvesmas avotiem.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{gleznotājs-aizmetnis}}
{{commonscat|Giuseppe Arcimboldo|Džuzepe Arčimboldo}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Arczimboldo Dzzuzepe}}
[[Kategorija:1527. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1593. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Lombardijā dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]]
[[Kategorija:Renesanses gleznotāji]]
[[Kategorija:Manierisma gleznotāji]]</text>
      <sha1>1gewwthxggtwsth5qht25bzgvlh91xp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jakopo de' Barbari</title>
    <ns>0</ns>
    <id>21593</id>
    <revision>
      <id>3659136</id>
      <parentid>3567046</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T04:50:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1596" xml:space="preserve">{{Infokaste+}}
[[Attēls:Barbari-still.jpg|thumb|250px|&quot;Klusā daba ar irbi un dzelzs cimdiem&quot;, 1504]]
'''Jakopo de' Barbari''', '''Jakopo Barbaro''' jeb '''Jākobs Valhs''' (''Jacopo de' Barbari'', ''Jacopo Barbaro'', ''Jakob Walch'', dzimis apm. 1445.-1470. gadā [[Venēcija|Venēcijā]], miris 1515. vai 1516. gadā [[Brisele|Briselē]] vai Mehelenē) bija [[renesanse]]s laika itāliešu mākslinieks. Uzskata, ka viņš varētu būt pirmās datētās un parakstītās &quot;tīrās&quot; [[klusā daba|klusās dabas]] autors (&quot;Klusā daba ar irbi un dzelzs cimdiem&quot;, 1504). No de' Barbari ietekmējies [[Albrehts Dīrers]].

Venēcijā de' Barbari ietekmējās no [[Džovanni Bellīni]] un [[Antonello da Mesīna]]s. Vēlāk viņš sastapa arī Albrehtu Dīreru, kuram bija liela nozīme de' Barbari stila izveidē. 1500. gadā de' Barbari pārcēlās uz [[Nirnberga|Nirnbergu]] un darbojās imperatora [[Maksimiliāns I Hābsburgs|Maksimiliana I]] galmā; sākot ar 1503. gadu, viņš strādāja dažādos vācu galmos. Apmēram 1508. gadā viņu nolīga Burgundijas Filips, bet 1510. gadā — [[Austrijas Margarita]].

De' Barbari [[grafika]]s būtiski ietekmēja Ziemeļeiropas grafikas attīstību.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Barbari, Jakopo de'}}
[[Kategorija:15. gadsimtā dzimušie]]
[[Kategorija:1510. gados mirušie]]
[[Kategorija:Veneto dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]]
[[Kategorija:Renesanses gleznotāji]]</text>
      <sha1>53lcq2l1grhbm7pnqwiqkbirdmelwrn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kanaleto</title>
    <ns>0</ns>
    <id>21960</id>
    <revision>
      <id>3659142</id>
      <parentid>3567057</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T04:57:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4217" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Kanaleto
| image         = Giovanni Antonio Canal.jpg
| thumb
| imagesize     = 220px
| caption       = 
| birthname     = Giovanni Antonio Canal 
| birthdate     = {{dat|1697|10|18}}
| birthplace    = [[Venēcija|Venēcijas republika]] &lt;br /&gt; Tagad {{ITA}}
| deathdate     = {{miršanas datums un vecums|1768|04|20|1697|10|18}}
| deathplace    = [[Venēcija]], [[Venēcijas republika]]&lt;br /&gt; Tagad {{ITA}}
| nationality   = [[itāļi|itālis]]
| field         = [[glezniecība]]
| movement      = [[Baroks]]
| famous works  = 
}}


'''Kanaleto''', īstajā vārdā '''Džovanni Antonio Kanals''' (''Canaletto'', ''Giovanni Antonio Canal'', dzimis 1697. gada 18. oktobrī [[Venēcija|Venēcijā]], miris 1768. gada 20. aprīlī turpat) bija itāliešu gleznotājs, kurš daudz gleznojis Venēcijas ainavas jeb ''[[veduta|vedute]]''. Kanaleto gleznoja brīvā dabā, kas viņa laikā bija neparasti, un īpaši augstu tiek vērtēta viņa izpratne par gaismas un ēnas efektiem.

== Dzīve ==
Kanaleto dzimis aristokrātiskā ģimenē, kuras ģerboni viņš dažkārt arī izmantojis savā parakstā. Gleznošanu Kanaleto apguva pie sava tēva Bernardo Kanala, kurš gleznoja dekorācijas. Kanaleto kopā ar tēvu un brāli no 1716. līdz 1719. gadam strādājis Venēcijā un no 1719. līdz 1720. gadam [[Roma|Romā]], kur viņi gleznojuši dekorācijas Alesandro Skarlati operām. Slavu Kanaleto ieguva, pievērsies ainavu glezniecībai; viņš ietekmējās no [[Džovanni Paolo Pannīni]], ar kura darbiem bija iepazinies Romā. Pirmais parakstītais un datētais Kanaleto darbs ir &quot;Arhitektūras kaprīze&quot; (1723). Par vienu no Kanaleto izcilākajiem agrīnajiem darbiem uzskata gleznu &quot;Mūrnieku pagalms&quot; (1726-1730); šajā laikā viņš daudz gleznoja Venēcijas kanālus un [[Dodžu pils|Dodžu pili]].

Apmēram 1723. gadā Kanaleto uzgleznoja četras lielizmēra gleznas [[Lihtenšteina]]s princim, 1725.-1726. gadā — gleznu sēriju tirgotājam Stefano Konti. Kanaleto patroni gan lielākoties bija angļu kolekcionāri, starp kuriem īpaši jāizceļ britu konsuls Venēcijā Džozefs Smits, kurš vēlāk savu plašo kolekciju pārdeva karalim [[Džordžs III|Džordžam III]]. 1730. gados Kanaleto saņēma tik daudz pasūtījumu, ka gleznoja pat no zīmējumiem. Dažkārt Kanaleto izmantoja ''[[camera obscura]]'' — ierīci, kas ar lēcas palīdzību projicē ainavu uz ekrāna; to iespējams izmantot kā pamatu gleznai vai zīmējumam.

1740. gadā sākās [[Austrijas mantojuma karš]]; samazinājās Venēcijas apceļotāju un līdz ar to arī Kanaleto klientu skaits. Džozefs Smits rosināja Kanaleto pievērsties arī citām Itālijas vietām, piemēram, Romai. Šajā laikā Kanaleto sāka gleznot iedomātas ainavas — ''capriccio'' un ''veduta ideata''. Kanaleto pievērsās arī [[grafika]]i un radīja 34 [[oforts|ofortu]] sēriju. 1746. gadā Kanaleto devās uz [[Anglija|Angliju]], kur palika līdz pat 1755. gadam. Kanaleto pamatā darbojās [[Londona|Londonā]]; uzskata, ka šajā periodā Kanaleto darbu kvalitāte strauji kritusies, tie kļuvuši mehāniski. Atgriezies Venēcijā, viņš 1763. gadā tika ievēlēts Venēcijas Akadēmijā.

Kanaleto māsasdēls [[Bernardo Belloto]], kurš arī bija ainavu gleznotājs, dažkārt izmantoja Kanaleto vārdu, lai veicinātu savu darbu popularitāti.

== Gleznu izlase ==
&lt;gallery&gt;
Canaletto - The Stonemason's Yard.jpg|Mūrnieku pagalms (1726-29)
Grand Canal, Looking Northeast from Palazo Balbi toward the Rialto Bridge.jpg|Lielais kanāls skatījumā no Balbi pils (ap 1724.g.)
Canaletto - The Entrance to the Grand Canal, Venice - Google Art Project.jpg|Ieeja Venēcijas lielajā kanālā. (Ap 1730.g.)
Canaletto - Westminster Bridge, with the Lord Mayor's Procession on the Thames - Google Art Project.jpg|Pirmais Vestminsteras tilts. (1747.g.)
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1697. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1768. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Veneto dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]]
[[Kategorija:Baroka gleznotāji]]</text>
      <sha1>cu9yirz7l0gly1va6e4lwu1dnlmmzzn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karavadžo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>21986</id>
    <revision>
      <id>3659143</id>
      <parentid>3594813</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T05:00:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7842" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Karavadžo
| image         = Bild-Ottavio Leoni, Caravaggio.jpg
| imagesize     = 220px
| caption       = Karavadžo portrets (autors — Otavio Leoni)
| birthname     = Michelangelo Merisi da Caravaggio
| birthdate     = {{dat|1571|9|29}}
| location    = [[Milāna]], [[Habsburgu Spānija]]&lt;br /&gt;([[Lombardija]], {{ITA}})
| deathdate     = {{dat|1610|7|18}} (39 gadu vecumā)
| deathplace    = [[Portoerkole]], [[Toslānas lielhercogiste]]&lt;br /&gt;([[Groseto province]], [[Toskāna]], {{ITA}})
| nationality   = [[Itālija|itālis]]
| field         = Glezniecība
| movement      = Agrīnais [[Baroks]]
| famous works  = 
}}

'''Mikelandželo Merīzi da Karavadžo''' (''Michelangelo Merisi da Caravaggio'', dzimis {{dat|1571|9|29}}, miris {{dat|1610|7|18}}) bija itāliešu mākslinieks, kuru nereti uzskata par pirmo nozīmīgo [[baroks|baroka]] pārstāvi. Daiļrades sākumposmā Karavadžo pamatā gleznoja [[klusā daba|klusās dabas]] un portretus, taču vēlāk kļuva par vienu no sava laika nozīmīgākajiem reliģisku gleznu autoriem. Karavadžo gleznoja [[tenebrisms|tenebrisma]] tehnikā, prasmīgi izmantojot ''[[chiaroscuro]]'' efektu. Viņa darbiem raksturīgs dabiskums, kas bija pretrunā ar tolaik populāro [[manierisms|manierismu]]. Starp nozīmīgākajiem Karavadžo darbiem jāmin &quot;Neticīgais Toms&quot;, &quot;Svētā Mateja aicinājums&quot;, &quot;Judīte un Holoferns&quot;, &quot;Madonna un čūska&quot;, &quot;Svētais Hieronīms&quot;, &quot;Narciss&quot;.

== Dzīve ==
=== Jaunība un Roma ===
Karavadžo bija Fermo Merīzi, Karavadžo marķīza arhitekta, dēls. 11 gadu vecumā viņš palika bez vecākiem un no 1584. līdz 1588. gadam bija gleznotāja Simones Petercano māceklis; pēc tam Karavadžo darbojās Karavadžo pilsētā. Ap 1590. gadu Karavadžo devās uz [[Roma|Romu]], kur iepazinās ar [[Lombardija]]s un [[Venēcija]]s mākslinieku darbiem. Pirmajos gados Karavadžo cieta no finansiālām grūtībām, strādāja pie dažādiem māksliniekiem, taču parasti ne ilgāk par dažiem mēnešiem. Apmēram 1595. gadā viņš nolēma darboties pamatā ar pats saviem darbiem, kurus pārdeva ar Maestro Valentino starpniecību. Karavadžo agrīnajos darbos pamatā atainoti pusaugu zēni (&quot;Zēns ar augļu grozu&quot;, 1593; &quot;Jaunais Bakhs&quot;, 1593); viņš gleznoja arī klusās dabas (&quot;Augļu grozs&quot;, 1596). Valentino parādīja Karavadžo darbus kardinālam Frančesko del Montem, kuram bija liela ietekme pāvesta galmā; drīz vien del Monte kļuva par mākslinieka patronu.
1597. gadā Karavadžo tika pasūtītas gleznas Kontarelli kapellai Francijas Sv. Luija (''San Luigi dei Francesi'') baznīcā Romā. Karavadžo uzgleznoja trīs lielizmēra gleznas par [[Svētais Matejs|Svētā Mateja]] dzīvi — &quot;Svētais Matejs un eņģelis&quot;, &quot;Svētā Mateja aicinājums&quot; un &quot;Svētā Mateja ciešanas&quot;. Gleznas bija skandalozi neparastas; no pirmās &quot;Svētā Mateja un eņģeļa&quot; versijas baznīca pat atteicās. Svētais darbā bija attēlots reālistiski, ar dabiskiem vaibstiem un vienkārša zemnieka ķermeni, kas nenorādīja uz viņa īpašo nozīmību. Visi darbi rada iespaidu, ka tēli atradušies tumsā, taču tos pēkšņi apspīdējusi gaisma no nezināma avota, radot spēcīgu dramatisku efektu. Pēc Kontarelli kapellas pasūtījuma izpildes Karavadžo tika uzskatīts par ievērojamu gleznotāju, ietekmīgu personu favorītu; viņš saņēma milzīgu daudzumu pasūtījumu. Pēc tam Karavadžo pamatā nodevās tieši reliģiskajai tematikai, atsakoties no klasiskās [[ikonogrāfija]]s, piešķirot tēliem dabiskumu un dramatismu. Starp nozīmīgākajiem šā laika Karavadžo darbiem jāmin &quot;Svētā Pētera krustā sišana&quot; (1601), &quot;Jaunavas nāve&quot; (1605—1606), no kuras [[karmelīti|karmelītu]] klosteris atteicās, jo Jaunava bija attēlota ar vienkāršiem, pat uzblīdušiem vaibstiem un atkailinātām kājām, un &quot;Madonna di Loreto&quot; (1603—1606), kas izraisīja skandālu, jo tajā bija attēloti skrandaini cilvēki ar basām, netīrām kājām. Pēc [[Rubenss|Rubensa]] ieteikuma &quot;Jaunavas nāvi&quot; 1607. gadā iegādājās [[Mantuja]]s hercogs.

=== Trimda un nāve ===
Karavadžo pēc dabas bija neatkarīgs un karstasinīgs, turklāt pēc Kontarelli kapellas pasūtījuma iemantojis arī konkurentu skaudību, tāpēc viņam nereti gadījās konflikti ar likumu. Saskaņā ar laikabiedru vēstījumiem viņš vienmēr bijis gatavs iesaistīties kautiņā. 1601. gadā viņu apsūdzēja kareivja ievainošanā, 1603. gadā — uzbrukumā kādam māksliniekam, par ko viņš tika arī ieslodzīts cietumā, no kura viņu atbrīvoja tikai pēc [[Francija]]s vēstnieka iejaukšanās. 1604. gadā viņu apsūdzēja par Romas sargu apmētāšanu ar akmeņiem. 1605. gadā viņu arestēja par ieroču lietošanu, un vēlāk tajā pašā gadā viņam nācās no Romas bēgt, jo viņš, aizstāvot mīļāko, bija ievainojis cilvēku. Gada laikā Karavadžo atgriezās Romā, taču viņam nācās no tās bēgt vēlreiz, jo pēc strīda par tenisa mača rezultātiem viņš nogalināja Ranučo Tomazoni. Pats būdams ievainots, Karavadžo devās pie kāda Karavadžo marķīza radinieka, pēc tam turpināja bēguļot, līdz apmēram 1607. gadā sasniedza [[Neapole|Neapoli]], kur kādu laiku uzturējās un radīja tādus darbus kā &quot;Rožukroņa Madonna&quot; un &quot;Septiņus žēlastības darbus&quot; ''Monte della Misericordia'' kapellai.
Apmēram 1608. gadā Karavadžo devās uz [[Malta|Maltu]], kur uzgleznoja vairākus darbus, tostarp gleznu &quot;[[Galvas nociršana Jānim Kristītājam]]&quot; [[Valletas Svētā Jāņa līdzkatedrāle|Valletas Sv. Jāņa katedrālei]]. 1608. gada 14. jūlijā Karavadžo tika uzņemts [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Maltas ordenī]], taču drīz no tā tika izslēgts un apcietināts. Karavadžo izbēga un devās uz [[Sirakūzas|Sirakūzām]], kur Sv. Lūcijas baznīcai uzgleznoja &quot;Svētās Lūcijas apbedīšanu&quot;. 1609. gadā viņš devās uz [[Mesīna|Mesīnu]], kur tapa &quot;Lācara augšāmcelšana no mirušajiem&quot; un &quot;Gani pielūdz Jēzu&quot;, tad — uz [[Palermo]]. Vēlāk pāvests Karavadžo apžēloja; apžēlošanas raksts gan pienāca tikai trīs dienas pēc Karavadžo nāves. 1609. gadā Karavadžo devās uz Neapoli, kur pie kādas iebraucamās vietas viņam uzbruka un viņš tika smagi ievainots. Pēc ilgstošas atlabšanas viņš devās uz Romu, taču, kad kuģis bija apstājies Palo, viņu apcietināja. Atbrīvots viņš secināja, ka kuģis, uz kura atradās visa viņa iedzīve, jau devies tālāk. Cenzdamies kuģi pārvert, viņš ieradās Portoerkolē, kur dažas dienas vēlāk nomira — iespējams, no [[pneimonija|plaušu karsoņa]].

== Karavadžisms ==
Karavadžo ietekme uz [[Eiropa]]s mākslu bija milzīga. Eiropā, it īpaši [[Itālija|Itālijā]], attīstījās karavadžisma kustība: karavadžisti no Karavadžo pārņēma ''[[chiaroscuro]]'' efekta lietojumu, reliģisku sižetu traktējumu u.tml.

Uzskata, ka no Karavadžo ietekmējušies [[Jans Vermērs]], [[Djego Velaskess]], [[Hosē de Rivera]], [[Rembrants]], [[Pīters Pauls Rubenss|Rubenss]], [[Žoržs de Latūrs]].

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Boy with a Basket of Fruit-Caravaggio (1593).jpg|Zēns ar augļu grozu (1593.g.)
CaravaggioSerpent.jpg|Madonna ar čūsku (1606.g.)
Saint Jerome Writing-Caravaggio (1605-6).jpg|Svētais Hieronīms (ap 1606.g.)
The Beheading of Saint John-Caravaggio (1608).jpg|[[Galvas nociršana Jānim Kristītājam]] (1608.g.)
David with the Head of Goliath-Caravaggio (1610).jpg|Dāvids ar Goliāta galvu (1610.g.)
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1571. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1610. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Lombardijā dzimušie]]
[[Kategorija:Baroka gleznotāji]]
[[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]]</text>
      <sha1>o7jm2511uoe5k1u4z3xm28po011k7b5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vitore Karpačo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22011</id>
    <revision>
      <id>3659144</id>
      <parentid>3567064</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T05:00:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2486" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Carpaccio-venetian.jpg|thumb|250px|&quot;Divas venēcietes&quot; (1495)]]
'''Vitore Karpačo''' ({{val-it| Vittore Carpaccio}}, * apm. 1465. gadā [[Venēcija|Venēcijā]], † 1525.-1526. gadā Kapodistrijā, mūsdienu [[Kopera|Koperā]]) bija itāliešu gleznotājs, viens no nozīmīgākajiem [[Venēcijas skola]]s pārstāvjiem. Par Karpačo nozīmīgāko darbu uzskata divus gleznu ciklus par [[Svētā Ursula|Svētās Ursulas]] dzīvi (īpaši jāizceļ glezna &quot;Sv. Ursulas sapnis&quot;). Uzskata, ka Karpačo inovatīvi izmantojis gaismu un perspektīvu.

Par Karpačo dzīvi ziņu ir maz. Viņš varētu būt bijis ādu tirgotāja Pjēro Skarapacas dēls. Karapačo ietekmējies no [[Džentile Bellīni|Džentiles Bellīni]] (iespējams, bijis arī viņa skolnieks) un [[Antonello da Mesīna]]s. Uzskata, ka ''Salvator Mundi'' un Piti pils ''Pietà'' varētu būt Karpačo agrīnākie darbi; tajos redzama Antonello da Mesīnas un [[Džovanni Bellīni]] ietekme, īpaši gaismas un krāsu izjūtā. Laika periodā starp 1490. un 1495. gadu viņš uzgleznoja darbus &quot;Divas venēcietes&quot; (''Due Dame Veneziane'') un &quot;Medības lagūnā&quot; (''Caccia in laguna''), kas aplūkojami kopā, lai arī patlaban atrodas dažādos muzejos. Starp 1490. un 1496. gadu Karpačo pēc [[Varadžinas Jakopo]] &quot;[[Zelta leģenda]]s&quot; motīviem uzgleznoja deviņus darbus par Sv. Ursulas dzīvi un vēlāk uzgleznojis vēl trīs ciklus — par [[Sv. Hieronīms|Sv. Hieronīmu]] (apm. 1502. gadā), [[Jaunava Marija|Jaunavu Mariju]] (apm. 1504. gadā) un [[Svētais Stefans|Sv. Stefanu]] (1511-1520). Aptuveni 1510. gadā Karpačo uzgleznoja &quot;Kristus apraudāšanu&quot; (''Compianto sul Cristo morto'') un &quot;Pārdomas par Kristus ciešanām&quot; (''Meditazione sulla Passione'').

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Image:Vittore_Carpaccio_079.jpg|Divas dāmas venēcietes. Koreras muzejs. [[Venēcija]]
Image:Vittore_Carpaccio_066.jpg|Desmit tūkstošu mocības. [[1516]]. Akadēmijas galerija. [[Venēcija]]
Image:Vittore_Carpaccio_044.jpg|Leģenda par sv. Ursulu: Tikšanās ar papu Kirjaku. [[1490]]-[[1496]]. Akadēmijas galerija. [[Venēcija]]
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Karpaczo, Vitore}}
[[Kategorija:1460. gados dzimušie]]
[[Kategorija:1520. gados mirušie]]
[[Kategorija:Veneto dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]]
[[Kategorija:Renesanses gleznotāji]]</text>
      <sha1>pfokayb4vrpmnt3hu6we9bm8zvj4bn8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džakomo Čeruti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22020</id>
    <revision>
      <id>3659141</id>
      <parentid>3567055</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T04:56:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2385" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Džakamo Čeruti
| image         = Giacomo Ceruti - self-portait - Pinacoteca di Brera, Milan.jpg
| imagesize     = 220px
| caption       = Pašportrets. Pinacoteca di Brera, Milāna
| birthname     = Giacomo Ceruti
| birthdate     = {{dat|1698|10|13}}
| birthplace    = [[Milāna]], [[Habsburgu Spānija]] &lt;br&gt; Tagad {{ITA}}
| deathdate     = {{miršanas datums un vecums|1767|08|28|1698|10|13}}
| deathplace    = [[Milāna]], [[Hābsburgu monarhija]]&lt;br /&gt; Tagad {{ITA}}
| nationality   = [[itāļi|itālis]]
| field         = [[glezniecība]]
| movement      = [[Baroks]]
| famous works  = 
}}

'''Džakomo Čeruti''' (''Giacomo Ceruti'', dzimis 1698. gada 13. oktobrī [[Milāna|Milānā]], miris 1767. gada 28. augustā turpat) bija [[baroks|baroka]] laika itāliešu gleznotājs, kurš īpaši pazīstams kā žanra ainiņu un [[klusā daba|kluso dabu]] gleznotājs. Viņš nereti gleznoja klaidoņus un ubagus (''pitocchi''), tāpēc iemantoja pavārdu '''''il Pitocchetto''''' (&quot;ubadzēns&quot;). Čeruti darbojās [[Breša|Brešā]], [[Venēcija|Venēcijā]] un [[Paduja|Padujā]].

1717. gadā Čeruti Milānā apprecējās un 1721. gadā apmetās Brešā. 1723. gadā viņš uzgleznoja trīs altārgleznas un četras [[freska]]s ''Rino di Sonico'' draudzes baznīcai; tās tomēr netiek uzskatītas par mākslinieciski augstvērtīgām. 1724. gadā viņš uzgleznoja Džovanni Marijas Fenaroli portretu, kas īpašs ar savu dabiskumu. Čeruti daudz gleznoja darbaļaudis (viņa darbu tematika raksturīga [[brāļi Lenēni|brāļiem Lenēniem]], savukārt tehnikā viņš ietekmējies no [[Gislandi]]).

== Gleznu izlase ==
&lt;gallery&gt;
Giacomo Ceruti - Still-Life with Hen, Onion and Pot - WGA4678.jpg|Klusā daba ar vistu, sīpolu un terakotas trauku (1750. gadi)
Giacomo Ceruti - The Laundress - WGA04667.jpg|Veļas mazgātāja. (ap 1736)
Giacomo Ceruti - Three Beggars - WGA04662.jpg|Trīs ubagi. (ap 1736)
Giacomo Ceruti-Boy with a basket.jpg|Zēns ar grozu. (ap 1745)
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Čeruti, Džakomo}}
[[Kategorija:1698. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1767. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Lombardijā dzimušie]]
[[Kategorija:Baroka gleznotāji]]
[[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]]</text>
      <sha1>5lbfvdfuyrsnchhqhhz3z2r7cunqyoo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Korredžo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>23090</id>
    <revision>
      <id>3659149</id>
      <parentid>3600760</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T05:03:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2793" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
{{Cita nozīme|itāliešu gleznotāju|Itālijas pilsētu|Korredžo (pilsēta)}}
'''Korredžo''', pilnā vārdā '''Antonio Allegri da Korredžo''' ({{val-it|Antonio Allegri da Correggio}}, dzimis [[1489]]. gada augustā Korredžo, miris {{dat|1534|3|5}} turpat) bija [[renesanse]]s laika itāliešu gleznotājs, [[Parmas skola]]s pārstāvis. Pavārdu ieguvis no dzimtās pilsētas, kas atrodas [[Emīlija|Emīlijā]]. Korredžo ietekmējies no [[Manteņa]]s, [[Lorenco Kosta]]s, [[Leonardo|Leonardo da]] Vinčī, [[Rafaēls|Rafaēla]] un [[Mikelandželo]] darbiem. No Korredžo būtiski ietekmējušies daudzi [[baroks|baroka]] un [[rokoko]] mākslinieki.

Korredžo dzimis Korredžo tirgotāja ģimenē. Pēc ceļojuma uz [[Mantuja|Mantuju]] 1506. gadā viņš atgriezās Korredžo, kur palika līdz 1510. gadam; tiek uzskatīts, ka šajā periodā Korredžo uzgleznojis gleznu &quot;Svētā Elizabete un Jānis pielūdz Jēzu&quot;, kurā redzama Kostas un Manteņas ietekme. Apmēram 1514. gadā viņš pabeidza trīs [[tondo]] Mantujas Svētā Andreja baznīcai un vēlreiz atgriezās Korredžo, kur radīja Madonnas altārgleznu Svētā Franciska klosterim.

Korredžo pamatā darbojies [[Parma|Parmā]], kur ieradies aptuveni 1516. gadā. Pirmais nozīmīgais pasūtījums Parmā viņam bija Sv. Paula klostera priekšnieces istabas apgleznošana. 1520. gadā Korredžo apgleznoja Sv. Jāņa baznīcas, bet 1526. gadā — arī Parmas katedrāles kupolu. Pirmajā attēlota Kristus, bet otrā Marijas debesbraukšana. Kupolu apgleznošanā Korredžo lietojis neparastu tehniku, kuru izmantojis arī Manteņa — debesu ainas attēlotas perspektīvā no apakšas. Korredžo gleznojis arī jutekliskus mitoloģiskas tematikas darbus (piemēram, &quot;Jupiters un Jo&quot;, &quot;Danaja&quot;).

Par Korredžo dzīvi zināms maz, jo dzīves laikā viņš nebaudīja lielu popularitāti. Uzskata, ka viņš bijis diezgan izglītots. XVII un XVIII gadsimtā Korredžo tika vērtēts pat augstāk par Rafaēlu.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Correggio_028c.jpg|''Jupiters un Jo&quot; (1531-1632)
The Holy Family with Saint Jerome (1517-19); Antonio Allegri Correggio.JPG|''Svētā ģimene ar Sv. Hieronīmu''. (1517-19.g.)
Vénus et l'Amour découverts par un satyre, Corrège (Louvre INV 42) 02.jpg|''Venēra Kupidons un satīrs'' (1524-27.g.)
Antonio Allegri, called Correggio - The Abduction of Ganymede - Google Art Project.jpg|''Ganimēda nolaupīšana'' (1520-1540.g.)
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1489. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1534. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Emīlijā-Romanjā dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]]
[[Kategorija:Renesanses gleznotāji]]</text>
      <sha1>qkutqr6wyb7dt04f4svxc59f9sho7qr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karlo Krivelli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>23372</id>
    <revision>
      <id>3659150</id>
      <parentid>3567154</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T05:05:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1365" xml:space="preserve">{{Infokaste+}}
[[Attēls:Crivelli-annunciation.jpg|thumb|250px|&quot;Pasludināšana&quot;]]
'''Karlo Krivelli''' (''Carlo Crivelli'', parakstījās kā ''Carolus Crivellus Venetus''; dzimis 1430.-1435. gadā [[Venēcija|Venēcijā]], miris 1494.-1495. gadā Askoli Pičeno vai [[Neapole|Neapolē]]), pazīstams arī kā '''Donatīno Kreti''' (''Donatino Creti''), bija [[renesanse]]s laika itāliešu gleznotājs. Krivelli darbos neparādās laicīgā tematika. Viņa gleznām raksturīgas dekoratīvas detaļas un simboliski elementi. Starp nozīmīgākajiem Krivelli darbiem jāmin &quot;Ciešanu Madonna&quot; (apm. 1457. g.), ''Pietà'' (1485), &quot;Pasludināšana&quot; (1486), &quot;Jaunavas kronēšana&quot; (1493).

Krivelli, domājams, bija gleznotāja Jakopo Krivelli dēls. 1457. gadā Krivelli izcieta cietumsodu par precētas sievietes pavešanu un pameta Venēciju, vēlāk pamatā dabojoties Askoli Pičeno (Venēcijā atrodas tikai divas Krivelli gleznas). 1490. gadā Neapoles [[Ferdinands II]] iecēla Krivelli bruņinieku kārtā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Krivelli, Karlo}}
[[Kategorija:1430. gados dzimušie]]
[[Kategorija:1490. gados mirušie]]
[[Kategorija:Veneto dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]]
[[Kategorija:Renesanses gleznotāji]]</text>
      <sha1>8u7eqadond7emxgjo774zjx48pbmr3r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Domeniko Veneciano</title>
    <ns>0</ns>
    <id>23722</id>
    <revision>
      <id>3659155</id>
      <parentid>3567165</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T05:09:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2149" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Domenico Veneziano 002.jpg|thumb|250px|&quot;Madonna ar bērnu&quot; (aptuveni 1445. gads).]]
'''Domeniko Veneciano''' ({{val-it|Domenico Veneziano}}, dzimis aptuveni [[1410. gads|1410. gadā]] Venēcijā, miris [[1461. gads|1461. gadā]] Florencē), īstajā vārdā '''Domeniko di Bartolomeo''' ({{val-it|Domenico di Bartolomeo}}), bija [[renesanse]]s laika itāliešu gleznotājs, viens no [[Florences skola]]s iedibinātājiem. Domeniko ietekmējies no [[Mazačo]], [[Paolo Učello]] un [[Andrea del Kastaņo|Andreas del Kastaņo]].

Par Domeniko dzīvi zināms ļoti maz; arī [[Džordžo Vazāri]] mākslinieku biogrāfijās par viņu minēta nepareiza informācija (piemēram, ka viņu nogalinājis gleznotājs Andrea del Kastaņo, kurš patiesībā nomira pirms Domeniko). Domeniko dzimis [[Venēcija|Venēcijā]] un tur arī apguvis gleznošanu. 1430. gados viņš mitinājies [[Perudža|Perudžā]], savukārt aptuveni 1440. gadā apmeties [[Florence|Florencē]], kur, izņemot atsevišķus periodus, darbojies līdz pat nāvei. Senākais saglabājies dokuments par Domeniko ir viņa vēstule [[Pjēro de' Mediči]]. Atgriezies Florencē no Perudžas, Domeniko kopā ar savu mācekli Pjēro della Frančesku strādāja pie ''Santa Maria Nuova'' hospitāļa [[freska|freskām]], no kurām pabeidza tikai daļu (1445. gadā nezināmu iemeslu dēļ viņš darbu pārtrauca, un pārējās freskas uzgleznoja Andrea del Kastaņo). Domeniko ar Pjēro della Frančesku sadarbojās arī vēlāk, apgleznojot Loreto Sv. Marijas baznīcas griestus. Pēdējā zināmā Domeniko glezna ir &quot;Jānis Kristītājs un Sv. Francisks&quot;.

Saglabājušies divi parakstīti Domeniko darbi — &quot;Jaunava un bērns&quot; (glezna stipri bojāta) un altārglezna ''Santa Lucia dei Magnoli'' baznīcai.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Veneciano, Domeniko}}
[[Kategorija:1410. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1461. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Veneto dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]]
[[Kategorija:Renesanses gleznotāji]]</text>
      <sha1>n2wpxzku6c63d54sphs68444y80cksa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dučo di Buoninseņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>23786</id>
    <revision>
      <id>3659140</id>
      <parentid>3567054</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T04:55:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1814" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Duccio Maestà.jpg|thumb|300px|right|''Maestà'' (1308-11) galvenais panelis]]
'''Dučo di Buoninseņa''' (''Duccio di Buoninsegna'', dzimis ap 1255.-1260. gadu [[Sjēna|Sjēnā]], miris ap 1318.-1319. gadu [[Sjēna|Sjēnā]]) bija [[viduslaiki|viduslaiku]] itāliešu mākslinieks, sava laika nozīmīgākais Sjēnas gleznotājs, [[Sjēnas skola]]s iedibinātājs. Dučo bija liela nozīme Eiropas glezniecības (it īpaši [[internacionālā gotika|internacionālās gotikas]]) attīstībā; no viņa ietekmējušies [[Simone Martīni]], [[Ambrodžo Lorenceti|Ambrodžo]] un [[Pjetro Lorenceti]]. Dučo būtiski ietekmējies no [[Čimabue]]s. Starp nozīmīgākajiem Dučo darbiem jāmin ''Maestà'' (1308-11) un &quot;Ručellai Madonna&quot; (1285).

Par Dučo dzīvi zināms diezgan maz. 1285.-1299. gadā viņš periodiski darbojās Sjēnā. 1285. gadā Dučo tika pasūtīta liela glezna [[Florence]]s ''Santa Maria Novella'' baznīcai; ticami, ka tā bijusi &quot;Ručellai Madonna&quot;. 1296.-1297. gadā Dučo parādījies [[Parīze|Parīzē]]. Apmēram 1302. gadā viņš Sjēnā saņēmis pasūtījumu uzgleznot ''[[maestà]]'' Sjēnas rātsnamam, bet 1308. gadā — ''Maestà'' katedrāles altārim. Kad darbs 1311. gadā tika pabeigts, tas svinīgi tika nogādāts katedrālē.

== Papildu literatūra ==
* Straubergs, K. Dučo. ''Ritums'', 1923, Nr. 9 (700.-703. lpp.), Nr.10 (784.-788. lpp.).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Buoninseņa, Dučo di}}

[[Kategorija:13. gadsimtā dzimušie]]
[[Kategorija:1310. gados mirušie]]
[[Kategorija:Toskānā dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]]
[[Kategorija:Viduslaiku gleznotāji]]
[[Kategorija:Gotikas gleznotāji]]</text>
      <sha1>pyae2zqqadaa71cz0wlghxt4lj4hrnm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čārlzs Rihters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>25419</id>
    <revision>
      <id>3659013</id>
      <parentid>3571865</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:05:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2363" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Čārlzs Rihters
|     vārds_orig = ''Charles Richter''
|         attēls = CharlesRichter.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Čārlzs Rihters 1970. gados
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1900
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Overpeka|2s=Ohaio (štats)}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1985
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 30
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Pasadīna}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Amerikāņi (nācija)|Amerikānis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts]]
|     alma_mater = [[Stenforda Universitāte]]&lt;br/&gt;[[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts]]
|        zinātne = [[Seismoloģija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = [[Rihtera skala]]
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Čārlzs Frānsiss Rihters''' ({{val|en|Charles Francis Richter}}, dzimis {{dat|1900|4|26}} Overpekā, [[Ohaio (štats)|Ohaio]], ASV, miris {{dat|1985|9|30}} Pasadīnā, Kalifornijā, ASV) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[seismoloģija|seismologs]]. Dzimis nelielā pilsētā [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štata dienvidaustrumos.

Pazīstams kā [[Rihtera skala]]s radītājs [[zemestrīce]]s stipruma mērīšanai. Rihters savu skalu izveidoja 1935. gadā sadarbībā ar [[Beno Gūtenbergs|Beno Gūtenbergu]], strādādams [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts|Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā]] [[Pasadīna|Pasadīnā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20080404073513/http://earthquake.usgs.gov/learning/topics/people/int_richter_2.php Čārlza Rihtera intervija] {{en ikona}}
* [http://www.brainyquote.com/quotes/quotes/c/charlesfra276641.htm Čārlza Rihtera citāti] {{en ikona}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rihters, Čārlzs}}
[[Kategorija:1900. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1985. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV zinātnieki]]
[[Kategorija:Seismologi]]
[[Kategorija:Ģeofiziķi]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>8n55mjbkakv5f5icr9ptx5gnb7mg83l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mets Greinings</title>
    <ns>0</ns>
    <id>29246</id>
    <revision>
      <id>3658946</id>
      <parentid>3574015</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:55:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4773/|QuickCategories batch #4773]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2714" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
 |        bgcolour = 
 |            name = Mets Greinings
 |           image = Matt Groening by Gage Skidmore 2.jpg
 |       imagesize = 
 |         caption = Mets Greinings 2010. gadā.
 |       birthname = 
 |       birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1954|2|15}}
 |        location = {{vieta|ASV|Portlenda|2s=Portlenda (Oregona)}}
 |       deathdate = 
 |      deathplace = 
 |          places = 
 |     nationality = amerikānis
 |           field = 
 |        training = 
 |        movement = 
 |    famous works = &quot;[[Simpsoni]]&quot;, &quot;[[Futurāma]]&quot;
 |        paraksts = Matt Groening Signature.svg
 |         patrons = 
 |   influenced by = 
 |        teachers = 
 |          pupils = 
 |      influenced = 
 |          awards = 
}}
'''Mets Greinings''' ({{val|en|Matt Groening}}, dzimis {{dat|1954|2|15}} [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] karikatūrists, komiksu mākslinieks, rakstnieks, producents un animators. Animācijas seriālu &quot;[[Simpsoni]]&quot; un &quot;[[Futurāma]]&quot; idejas autors.

1980. gadu sākumā Greinings strādāja kā mūzikas žurnālists un publicēja galvenokārt rakstus par [[Regejs|regeja]] albumiem. Viņš ir arī viens no žurnāla ''Beat'' dibinātājiem, kā arī rokgrupas ''[[Rock Bottom Remainders]]'' dalībnieks, kuras sastāvā ir arī citi zināmi [[komikss|komiksu]] mākslinieki un rakstnieki, piemēram [[Stīvens Kings]] un Deivs Berijs.

Pirms Greinings pievērsās televīzijai, viņš izveidoja komiksu sēriju ''[[Life in Hell]]''. Šos komiksus pamanīja [[Džeimss Brukss]], kurš 1985. gadā sarunāja Greininga uzstāšanos &quot;[[Treisijas Ulmenas šovs|Treisijas Ulmenas šovā]]&quot;. 1988. gadā šajā šovā tika prezentētas 30—60 sekunžu ilgas &quot;Simpsonu&quot; animācijas īsfilmas. Tās izsauca publikā lielu rezonansi un {{dat|1989|12|17||bez}} ''FOX'' televīzijas kanālā demonstrēja pirmo 30 minūšu ilgo &quot;Simpsonu&quot; sēriju, kas tapa sadarbībā ar ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' un ''[[Gracie Films]]''.

Simpsonu ģimenei Mets Greinings izmantoja savu radinieku vārdus:
* ''Lisa Groening'' — viena no viņa māsām,
* ''Margaret Groening'' — viņa māte,
* ''Homer Groening'' — viņa tēvs un arī viens no viņa dēliem,
* ''Maggie Groening'' — viena no viņa māsām,
* ''Abe Groening'' — viņa vectēvs.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Greinings, Mets}}
[[Kategorija:1954. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Simpsoni]]
[[Kategorija:ASV multiplikācijas filmu scenāristi]]
[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]</text>
      <sha1>070z5h80j5y6rnhmv0c5vxk52qax2jz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sanita Viljamsa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>31112</id>
    <revision>
      <id>3659011</id>
      <parentid>3573444</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2369" xml:space="preserve">{{Kosmonauta infokaste
|             platums = 
|               vārds = Sanita Viljamsa
|          vārds_orig = Sunita Lyn &quot;Suni&quot; Williams
|              attēls = Sunita Williams.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1965
|          dz_mēnesis = 9
|            dz_diena = 19
|            dz_vieta = [[Juklida|Juklidā]] (''Euclid''), [[Ohaio (štats)|Ohaio]], {{USA}}
|              m_gads = 
|           m_mēnesis = 
|             m_diena = 
|             m_vieta = 
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = {{USA}}
|             tautība = 
|             dzimums = S
|            paraksts = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =   
| kos_veids = [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] astronaute
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk = [[helikopters|helokopteru]] [[lidotājs|pilote]]
| d_pakāpe =                  
| kos_koplaiks = 221 d 17 h 15 min
| kos_iesaukums = 1998.
| kos_misija = 1. [[STS-116]], [[SKS 14. ekspedīcija|SKS-14]], [[SKS 15. ekspedīcija|SKS-15]], [[STS-117]]&lt;br /&gt;
2. [[SKS 32. ekspedīcija|SKS-32]], [[SKS 33. ekspedīcija|SKS-33]]
| kos_kuģi = [[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]]↑ , [[Atlantis]]↓, [[Sojuz TMA-05M]]
}}
'''Sanita Viljamsa''' ({{val-en|Sunita Williams}}; dzimusi {{dat|1965|9|19}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Jūras kara flotes virsniece un [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] kosmonaute. Viņa ir uzstādījusi trīs kosmiskos rekordus sievietēm: ilgākais nepārtrauktais kosmiskais lidojums (gandrīz 222 dienas), veikusi visvairāk [[iziešana kosmosā|iziešanas kosmosā]] (septiņas), ilgākais kopējais kosmisko iziešanu laiks sievietei (50 stundas 40 minūtes).

Otro kosmisko lidojumu Viljamsa sāka 2012. gada jūlijā, ar kosmosa kuģi [[Sojuz TMA-05M]] dodoties uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. Sākotnēji bija [[SKS 32. ekspedīcija|32. ekspedīcijas]] sastāvā, bet no 19. septembra bija [[SKS 33. ekspedīcija|33. ekspedīcijas]] komandiere. Lidojums beidzās 2012. gada novembrī.

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{kos-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Viljamsa Sanita}}
[[Kategorija:ASV astronauti]]
[[Kategorija:Kosmonautes]]
[[Kategorija:NASA astronauti]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>mwyn575v7y4947hy23hcbsh28q63joo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Debra Vingere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>31228</id>
    <revision>
      <id>3658983</id>
      <parentid>3387717</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2039" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds                   = Debra Vingere
| attēls                  = 
| attēla izmērs           = 200px
| komentārs               = 
| dz. vārds               = Mērija Debra Vingere
| dz. datums              = {{dat|1955|5|16}}
| dz. vieta               = {{USA}}
| miršanas datums         = 
| miršanas vieta          = 
| citi vārdi              = 
| nodarbošanās            = aktrise, producente
| darbības gadi           = kopš [[1976]]. gada
| dzīvesbiedrs            = [[Timotijs Hutons]] (1986—1990)
| mājaslapa               =
| zeltaavenesbalva        = 
| zeltaglobusabalva       = 
| apbalvojumi             = 
| dzimums                 = S
}}
'''Debra Vingere''' (''Debra Winger'', dzimusi Mērija Debra Vingere (''Mary Debra Winger''); dzimusi {{dat|1955|5|16}} Klīvlendhaitsā (''Cleveland Heights''), [[Ohaio (štats)|Ohaio]]) ir [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aktrise.

Vairākus gadus pavadījusi [[Izraēla|Izraēlā]], dienējusi Izraēlas bruņotajos spēkos. Pēc atgriešanās ASV cieta autokatastrofā. Daļēji paralizēta un aklumā pavadīja desmit mēnešus, kuru laikā nolēma, ja izveseļosies, doties uz [[Kalifornija|Kaliforniju]], lai kļūtu par aktrisi.

Pazīstamas filmas ar aktrises piedalīšanos:

* [[1982]] - &quot;[[Virsnieks un džentlmenis]]&quot; (''An Officer and a Gentleman'', rež. [[Teilors Hakfords]]) - ''Paula Pokrifki''
* [[1983]] - &quot;[[Maiguma valoda]]&quot; (''Terms of Endearment'', rež. [[Džeimss Brūkss]]) - ''Emma Greenway Horton''
* [[1990]] - &quot;[[Sašķeltās debesis]]&quot; (''The Sheltering Sky/Il Tè nel deserto'', rež. [[Bernardo Bertoluči]]) - ''Kit Moresby''
* [[1993]] - &quot;[[Ēnu valstība]]&quot; (''Shadowlands'', rež. [[Ričards Atenboro]]) - ''Emma Greenway Horton''

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vingere, Debra}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>egg2ory3zxtcvg94o19adceibfp254f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džordžo de Kīriko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>31441</id>
    <revision>
      <id>3659148</id>
      <parentid>3567070</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T05:02:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2971" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Džordžo de Kīriko
| image         = Giorgio de Chirico (portrait).jpg
| imagesize     = 220px
| caption       = Džordžo de Kiriko 1936. gadā
| birthname     = Giorgio de Chirico
| birthdate     = {{dat|1888|7|10}}
| location      = [[Volosa]], {{GRE}}
| deathdate     = {{mdv|1978|11|20|1888|7|10}}
| deathplace    = [[Roma]], {{ITA}}
| nationality   = [[Itālija|itālis]]
| field         = Glezniecība
| movement      = [[metafiziskā glezniecība]]
| famous works  = 
}}

'''Džordžo de Kīriko''' ({{val|it|Giorgio de Chirico}}, dzimis {{dat|1888|7|10}} [[Volosa|Volosā]], [[Grieķija|Grieķijā]], miris {{dat|1978|11|20}} [[Roma|Romā]]) bija itāliešu mākslinieks, viens no [[metafiziskā glezniecība|metafiziskās glezniecības]] skolas iedibinātājiem un ievērojamākais tās pārstāvis. Viņa gleznās nereti attēlotas tukšas pilsētas ainavas, klasiska arhitektūra, garas ēnas, tīra, bet vēsa gaisma. Vēlākajos de Kīriko darbos parādās dažādu nesaderīgu priekšmetu pretnostatījums (piemēram, kādā gleznā blakus attēloti artišoks un lielgabals). No de Kīriko darbiem būtiski ietekmējās [[sirreālisms|sirreālisma]] gleznotāji [[Īvs Tangī]], [[Renē Magrits]], [[Makss Ernsts]], [[Salvadors Dalī]]. 

De Kīriko studējis mākslu [[Atēnas|Atēnās]], [[Florence|Florencē]] un [[Minhene|Minhenē]], kur viņš iepazinās ar [[Nīče]]s un [[Šopenhauers|Šopenhauera]] darbiem. 1909. gadā viņš atgriezās [[Itālija|Itālijā]] un, pavadījis sešus mēnešus [[Milāna|Milānā]], devās uz Florenci, kur uzgleznoja gleznu &quot;Rudens pēcpusdienas noslēpums&quot;. 1911. gadā de Kīriko, neilgi uzturējies [[Turīna|Turīnā]], devās uz [[Parīze|Parīzi]], kur ar viņa darbiem iepazinās un tos augstu novērtēja, piemēram, [[Pablo Pikaso]] un [[Gijoms Apolinērs]]. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], de Kīriko atgriezās Itālijā, un 1915. gadā viņu iesauca Itālijas armijā. Viņam diagnosticēja kādu nervu kaiti, un viņš nokļuva kara hospitālī, kur iepazinās ar [[Karlo Karra|Karlo Karru]]. Vēlāk de Kīriko sāka gleznot akadēmiskā stilā un atteicās no saviem agrīnajiem darbiem. 

De Kīriko ietekmējies no vācu [[simbolisms|simbolistu]], [[Arnolds Bēklins|Arnolda Bēklina]] un [[Makss Klingers|Maksa Klingera]] darbiem.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
The Red Tower.jpg|&quot;Sarkanais tornis&quot; (1913)
The Disquieting Muses.jpg|&quot;Nemierīgās mūzas&quot; (1916)
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{gleznotājs-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Kīriko, Džordžo de}}
[[Kategorija:1888. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1978. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Tesālijas perifērijā dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]]
[[Kategorija:Grieķijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Sirreālisma mākslinieki]]
[[Kategorija:Metafiziskā glezniecība]]</text>
      <sha1>6t2i1rzcf958xrlmz8pfuzfttcv6j2r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Regbijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>31985</id>
    <revision>
      <id>3659111</id>
      <parentid>3606496</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T22:58:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7311" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|sporta veidu|regbijs (nozīmju atdalīšana)|regbijs}}
{{Sporta infokaste
| attēls      = USO-Sale Sharks - 20131205 - Ballon flottant.jpg
| att_izm     = 250px
| apraksts    = Uzbrūkošais spēlētājs (Nr. 10) mēģina sist bumbu garām vārtsargam, lai gūtu vārtus
| savienība   = 
| iesauka     = 
| pirmais     = 19. gadsimta vidus, Anglija
| reģistrētie = 
| klubi       = 
| kontakts    = Jā
| komanda     = spēlētāju skaits atšķiras katrā no regbija paveidiem
| jdzimums    = jā, atsevišķas sacensības
| kategorijas = [[komandu sports]], [[bumbu sports]]
| ekipējums   = [[regbija bumba]]
| vieta       = [[futbola laukums]]
| olimpisks   = olimpiskajās spēlēs spēlē regbija paveidu [[regbijs-7]]
}}

'''Regbijs''' ir [[komandu sports|komandu sporta]] veidu grupa, kuras pirmsākumi meklējami [[Anglija]]s pilsētā [[Ragbi]]. Sporta veida nosaukums ir radies no šīs pilsētas nosaukuma. 1895. gadā regbijs sadalījās divās atsevišķās formās — [[regbijs-13|regbijā-13]] ({{val|en|Rugby League}}) un [[regbijs-15|regbijā-15]] ({{val|en|Rugby Union}}). Katrā no tām ir atšķirīgi spēles noteikumi, kā arī katrai no tām pastāv sava pārvaldes organizācija. Abu regbiju formu galvenais mērķis ir piezemēt [[regbija bumba|ovālo bumbu]] aiz gala līnijas. Abu galveno pārvaldes organizāciju pakļautībā atrodas arī citi regbija paveidi (t. sk. sniega regbijs, ratiņregbijs, miniregbijs ar mazāku bumbu un laukumu, kas domāts bērniem, pludmales regbijs). Regbijā nedrīkst dot piespēles uz priekšu. [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras olimpiskajās spēlēs]] notiek sacensības [[regbijs-7|regbijā-7]], kas ir regbija paveids ar septiņiem laukuma spēlētājiem.

== Atšķirības starp regbiju-13 un regbiju-15 ==
1895. gadā regbijs sadalījās divās atsevišķās formās — [[regbijs-13|regbijā-13]] un [[regbijs-15|regbijā-15]]. Katrā no tām ir atšķirīgi spēles noteikumi. Kā jau nosaukums norāda, regbijā-13 vienas komandas laukuma spēlētāju skaits ir 13, bet regbija-15 — 15. Spēles parasti notiek [[futbola laukums|futbola laukumā]], kas pielāgotas regbija vajadzībām. Regbijā-13 laukuma izmēri ir no 112 līdz 122 metriem garumā un 68 metri platumā, savukārt regbijā-15 laukuma garuma ierobežojums ir 144 metri, bet platumā nedrīkst būt vairāk par 70 metriem. Abās regbija formās attālums starp tā dēvēto ''try line'' ir 100 metri.

Spēle ilgst 2 puslaikus, katrs no tiem ir 40 [[minūte|minūšu]] garš. Katras komandas mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk punktu, kurus var gūt dažādā veidā. Punktu gūšanas veids katrā no regbija paveidiem mazliet atšķiras. Arī bumbas izspēle un auta izspēle katrā no formām ir atšķirīga.

== Regbija starptautiskās sacensības ==
Vecākās regbija sacensības ir [[Sešu nāciju čempionāts]], kas notiek katru gadu kopš 1883. gada pēc regbija-15 noteikumiem. Sākotnēji tajās spēlēja [[Anglijas regbija izlase|Anglijas]], [[Velsas regbija izlase|Velsas]], [[Īrijas regbija izlase|Īrijas]] un [[Skotijas regbija izlase|Skotijas izlase]]. 1910. gadā pievienojās [[Francijas regbija izlase|Francijas izlase]], bet 2000. gadā — [[Itālijas regbija izlase|Itālijas izlase]]. 1996. gadā līdzīgs turnīrs tika izveidots no Dienvidu puslodes izlasēm. Sākotnēji turnīrs saucās ''Tri Nations'' un tajā piedalījās [[Dienvidāfrikas regbija izlase|Dienvidāfrikas]], [[Austrālijas regbija izlase|Austrālijas]] un [[Jaunzēlandes regbija izlase|Jaunzēlandes izlase]]. 2012. gadā šim turnīram pievienojās [[Argentīnas regbija izlase|Argentīnas izlase]] un turnīrs tika pārsaukts par [[Regbija čempionāts|Regbija čempionātu]] (''The Rugby Championship'').

Regbijā-15 iepriekš medaļas sadalīja četrās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] — [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzē 1900. gadā]], [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londonā 1908. gadā]], [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|Antverpenē 1920. gadā]] un [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzē 1924. gadā]]. [[Regbijs-7]], kur laukumā atrodas septiņi spēlētāji, kopš [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada]] iekļauts vasaras olimpiskajās spēlēs.

Nozīmīgākās regbija-13 sacensības ir [[Regbija līgas četras nācijas]] (''Rugby League Four Nations''), kurā piedalās pārstāvji no Austrālijas, Anglijas, Jaunzēlandes un Francijas. 1954. gadā notika pirmās [[Regbija līgas pasaules kauss|Regbija līgas pasaules kausa]] sacensības. Regbija-15 pirmās [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa]] sacensības notika 1987. gadā. Tās norisinās ik pēc četriem gadiem.

== Regbijs Latvijā ==
{{skatīt arī|Latvijas regbija izlase}}
[[Latvija|Latvijā]] tiek spēlēts kopš 1960. gada.{{nepieciešama atsauce}} Latvijas spēlētāji ir spēlējuši gan [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] izlasē, gan arī ārzemju klubos. Latvijā regbiju vada [[Latvijas Regbija federācija]], kuras vadītājs kopš 2022. gada ir Kārlis Vents, nomainot Aivaru Pilenieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/regbijs/08072022-par_regbija_federacijas_prezidentu_ar_bal|title=Par regbija federācijas prezidentu ar balsu vairākumu ieceļ Kārli Ventu|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-07-22|date=2022-07-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; Latvijā spēlējamie regbija paveidi ir regbijs-15, regbijs-7, pludmales, sniega un pieskārienregbijs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rugby-latvia.lv/page/rugby|title=Regbijs īsumā|website=rugby-latvia.lv|access-date=2022-07-22}}&lt;/ref&gt; Latvijas Regbija līga agrāk organizējusi arī regbija-13 sacensības un izlasi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/latvijas-regbija-13-izlase-centisies-kvalificeties-pasaules-kausa-finalturniram|title=Latvijas regbija-13 izlase centīsies kvalificēties Pasaules kausa finālturnīram|website=LA.LV|access-date=2022-07-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Galvenie Latvijas klubi koncentrējušies valsts centrālajā daļā - [[Rīga|Rīgā]], [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalnē]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Valmiera|Valmierā]], [[Eleja|Elejā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Baldone|Baldonē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rugby-latvia.lv/page/gribuspelet|title=Kur var trenēties regbijā?|website=rugby-latvia.lv|access-date=2022-07-22}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā Rīgā notika regbija-7 valstu izlašu Eiropas čempionāta ''Trophy'', t.i. otrās pēc spēka divīzijas, sacensības junioriem (līdz 18 gadu vecumam).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rugby-latvia.lv/page/ecu18|title=Eiropas U18 čempionāts regbijā-7|website=rugby-latvia.lv|access-date=2022-07-22}}&lt;/ref&gt; 2022. gadā jūlijā tās atkal notiks Rīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rugbyeurope.eu/boys-u18-sevens-trophy-2022/u18-boys-sevens-trophy-2022/|title=U18 Boys Sevens Trophy 2022|website=Rugby Europe|access-date=2022-07-22|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{tīmekļa atsauce | url= http://www.rugby-latvia.com/ | title= Latvijas Regbija Federācija }}

{{sports-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Regbijs| ]]</text>
      <sha1>cjsvhvc6pzysv2l13xhv9ax6f7z8k4b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teda Bara</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33906</id>
    <revision>
      <id>3659002</id>
      <parentid>3425259</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2373" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Teda Bara
 | vārds_orig              = ''Theda Bara''
 | attēls                  = Thedarose.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1885|7|29}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Ohaio|Sinsinati|2s=Ohaio (štats)}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|1955|4|13|1885|7|29}}
 | miršanas vieta          = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = 
 | darbības gadi           = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = S
}}
'''Teodosija Bara Gūdmena''' ({{val|en|Theodosia Burr Goodman}}; dzimusi {{dat|1885|7|29}} [[Sinsinati]], mirusi {{dat|1955|4|13}} [[Losandželosa|Losandželosā]]) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[mēmais kino|mēmā kino]] ēras [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aktrise.

Viena no sava laika populārākajām aktrisēm un viens no pirmajiem kino seksa simboliem. Filmās bieži tēloja &quot;liktenīgās sievietes&quot;.

Laikaposmā no 1914. līdz 1926. gadam piedalījās vairāk kā 40 filmās. Lielāko daļu no tām producēja [[Viljams Fokss]]. Vislielākie panākumi bija 1917. gadā uzņemtajai filmai &quot;Kleopatra&quot;. No Tedas Baras filmām mūsdienās pilnībā saglabājušās tikai sešas.

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Theda Bara|Teda Bara}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{ASV-aizmetnis}}
{{aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bara, Teda}}
[[Kategorija:1885. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1955. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>djnkfjrm3ejyjqwc4riskelgqdpv7gg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viljams Tāfts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>34244</id>
    <revision>
      <id>3659007</id>
      <parentid>3421299</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6869" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 | vārds               = Viljams Hauards Tāfts
 | vārds_orģ           = ''William Howard Taft''
 | attēls              = William Howard Taft.jpg
 | apraksts            =
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 | amats               = 27. [[ASV prezidents]]
 | term_sākums         = {{dat|1909|3|4|N}}
 | term_beigas         = {{dat|1913|3|4|N}}
 | viceprezidents      = [[Džeimss Šērmans]]
 | priekštecis         = [[Teodors Rūzvelts]]
 | pēctecis            = [[Vudro Vilsons]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 | amats2              = 10. [[ASV Augstākā tiesa|ASV Augstākās tiesas]] priekšsēdētājs
 | term_sākums2        = {{dat|1921|7|21|N}}
 | term_beigas2        = {{dat|1930|2|3|N}}
 | viceprezidents2     = 
 | priekštecis2        = [[Edvards Duglass Vaits]]
 | pēctecis2           = [[Čārlzs Evanss Hjūss]]
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
 | amats3              = [[Filipīnas|Filipīnu]] ģenerālgubernators
 | term_sākums3        = {{dat|1901|7|4|N}}
 | term_beigas3        = {{dat|1903|12|23|N}}
 | viceprezidents3     = 
 | priekštecis3        = [[Arthur MacArthur|Arturs Makarturs]]
 | pēctecis3           = [[Luke Edward Wright|Lūks Edvards Vraits]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 | dzim_dati           = {{dat|1857|9|15}}
 | dzim_vieta          = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Ohaio|2s=Ohaio (štats)|Sinsinati}}
 | mir_dati            = {{mdv|1930|3|8|1857|9|15}}
 | mir_vieta           = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Vašingtona}}
 | partija             = [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]]
 | dzīvesb             = Helēna Herona Tāfta
 | profesija           = {{ubl|jurists|valstsvīrs}}
 | reliģija            = [[unitārisms|unitārists]]
 | paraksts            = William Howard Taft Signature2.svg
 | piezīmes            =
}}

'''Viljams Hauards Tāfts''' ({{val|en|William Howard Taft}}; dzimis {{dat|1857|9|15}}, miris {{dat|1930|3|8}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] divdesmit septītais [[ASV prezidents|prezidents]], pārstāvēja [[ASV Republikāniskā partija|Republikānisko partiju]]. Prezidenta amatā bija no {{dat|1909|3|4|Ģ|bez}} līdz {{dat|1913|3|4|D|bez}}. No 1921. līdz 1930. gadam bija [[ASV Augstākā tiesa|Augstākās tiesas]] priekšsēdētājs. Viņš ir vienīgais amerikānis, kurš ir bijis gan prezidents, gan Augstākās tiesas priekšsēdis. Spēlējis [[golfs|golfu]]. Viņš bija smagākais no līdzšinējiem ASV prezidentiem, viņa svars bija 136 kilogrami.	

Pirms kļūšanas par prezidentu, Viljams Tāfts bija [[Filipīnas|Filipīnu]] ģenerālgubernators un [[ASV Kara sekretārs]].

== Biogrāfija ==
Viljams Hauards Tāfts ir dzimis {{dat|1857|9|15||bez}} [[Sinsinati]], [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]], politiķa [[Alfonso Tāfts|Alfonso Tāfta]] un viņa sievas Luīzes Marijas Torrejas ģimenē.&lt;ref name=&quot;ANB&quot;&gt;{{Cite book |last=Gould |first=Louis L. |title=Taft, William Howard |work=American National Biography Online |url=http://www.anb.org/articles/06/06-00642.html |date= 2000 |isbn=978-0-679-80358-4}}&lt;/ref&gt; Alfonso Tāfts bija strādājis ASV prezidenta [[Uliss Grānts|Ulisa Grānta]] kabinetā gan kā kara sekretārs, gan kā ģenerālprokuroratūras sekretārs, bet prezidents [[Česters Arturs|Čestera Artura]] laikā kā vēstnieks.&lt;ref&gt;{{cite book|last=Lurie|first=Jonathan|title=William Howard Taft: Progressive Conservative|year=2011|publisher=Cambridge University Press|location=Cambridge|isbn=978-0-521-51421-7|page=4}}&lt;/ref&gt; Viljams Tāfts mācījās privātskolā un, tāpat kā viņa tēvs, apmeklēja [[Jeilas koledža|Jeilas koledžu]]. Tur viņš pievienojās tagad bēdīgi slavenajai slepenajai biedrībai ''[[Skull and Bones]]'', kuru kā līdzdibinātājs 1832. gadā izveidoja arī Viljama tēvs. 1878. gadā Viljams Tāfts absolvēja Jeilu. Atkāpjoties no ģimenes tradīcijas, viņš devās studēt uz [[Sinsinati Universitāte]]s Juridisko fakultāti un 1880. gadā tika uzņemts Ohaio štata Advokātu asociācijā. Drīz pēc tam, 1886. gadā iepazinās ar savas vienīgās māsas skolasbiedreni Helēnu Heronu, kura pēcāk kļuva par Viljama Tāfta sievu.

Viljama Tāfta mūža sapnis bija strādāt [[ASV Augstākā tiesa|Augstākajā tiesā]], bet pats tam viņš neesot ticējis. Jokojot viņš vienmēr teica, ka kādreiz varētu doties uz [[Vašingtona|Vašingtonu]] tikai tāpēc, ka viņa sieva bija valsts kases sekretāre. Tomēr Tāfta sieva, kas kopā ar ģimeni bērnībā bija apmeklējusi [[Raterfords Heiss|Heisa]] vadīto [[Baltais nams|Balto namu]], pauda vēlmi tur dzīvot. Kā jauns jurists Viljams Tāfts strauji kāpa pa karjeras kāpnēm sākumā par apgabala prokuroru, vēlāk par štata tiesnesi, tad 1890. gadā [[Bendžamins Herisons|Bendžamina Herisona]] prezidentūras laikā, 32 gadu vecumā, Tāfts kļuva par [[ASV Ģenerālprokurors|ASV Ģenerālprokuroru]]. Ģimene pārcēlās uz dzīvi Vašingtonā. Tur viņi sāka tikties ar [[Teodors Rūzvelts|Teodoru Rūzveltu]] un viņa sievu Edīti. Taču pēc desmit gadiem, 1901. gadā, prezidents [[Viljams Makinlijs]] iecēla Tāftu par [[Filipīnas|Filipīnu]] ģenerālgubernatoru. Viņš sievu un trīs bērnus ņēma līdzi uz šo [[Dienvidaustrumāzija]]s zemi, kur viņi nodzīvoja četrus gadus. Tāfts uzlaboja [[Filipīnas saimniecība|filipīniešu saimniecību]] un infrastruktūru, kā arī paplašināja filipīniešiem līdzdalības iespējas valdībā. 1904. gadā atgriezās Vašingtonā, kur kļuva par ASV prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūvelta]] kabineta kara sekretāru. Pēc diviem gadiem, kad Rūzvelts piedāvāja viņam izvēlēties vai nu prezidenta, vai galvenā tiesneša amatu. Tāfts, protams, izvēlējās savu sapņu darbu, tomēr pēc personiskas tikšanās ar Teodoru Rūzveltu un savu sievu mainīja domas, kandidējot [[1908. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1908. gada ASV prezidenta vēlēšanās]].

Vēlēšanās salīdzinoši viegli pieveica savu demokrātu sāncensi [[Viljams Dženigss Braiens|Viljamu Dženingsu Braienu]], lielā mērā pateicoties viņa priekšgājēja Teodora Rūzvelta popularitātei un atzinībai. Pats prezidentūras laiks Tāftam nebija viegls. Tāfts vairāk bija izveicīgs akadēmiķis nekā pārgalvīgs partijas politiķis, un ar iespējamiem politiskiem sabiedrotajiem viņam neklājās viegli.

{{nepilnīga sadaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Politiķis-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

{{ASVprezidenti}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tāfts, Viljams}}
[[Kategorija:1857. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1930. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]]
[[Kategorija:ASV juristi]]
[[Kategorija:Filipīnu vēsture]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>rk4e3hpoumpaf87fdsai2vkyvfom0wr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bendžamins Herisons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>34318</id>
    <revision>
      <id>3659015</id>
      <parentid>3421297</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:05:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4289" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Bendžamins Herisons
 |       vārds_orģ = ''Benjamin Harrison''
 |          attēls = Benjamin Harrison, head and shoulders bw photo, 1896.jpg
 |         att_izm = 
 |        apraksts = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = 23. [[ASV prezidents]]
 |     term_sākums = {{dat|1889|3|4|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1893|3|4|N}}
 |  viceprezidents = [[Levi Mortons]]
 |    vicepremjers = 
 |       vietnieks = 
 |      prezidents = 
 |        premjers = 
 |     priekštecis = [[Grovers Klīvlends]]
 |        pēctecis = [[Grovers Klīvlends]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 |          amats2 = ASV senators no Indiānas
 |    term_sākums2 = {{dat|1881|3|4|N}}
 |    term_beigas2 = {{dat|1887|3|4|N}}
 |    priekštecis2 = [[Joseph E. McDonald|Džozefs J. Makdonalds]]
 |       pēctecis2 = [[David Turpie|Deivids Tērpijs]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{dat|1833|8|20}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Ohaio|2s=Ohaio (štats)|Nortbenda}}
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = {{mdv|1901|3|13|1833|8|20}}
 |       mir_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Indiāna|Indianopolisa}}
 |       apglabāts = 
 |         tautība = 
 |         partija = [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]]
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = {{ubl|Karolīna Skota Herisone (1853–1892)|{{nobr|Mērija Skota Lorda Dimika (1896–1901)}}}}
 |           bērni = 
 |       profesija = valstsvīrs, jurists, virsnieks
 |      alma_mater = 
 |        reliģija = [[prezbiterisms|prezbiterānis]]
 |        paraksts = Benjamin Harrison Signature-2.svg
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
}}

'''Bendžamins Herisons''' ({{val|en|Benjamin Harrison}}; dzimis {{dat|1833|8|20}}, miris {{dat|1901|3|13}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] politiķis un valstsvīrs, divdesmit trešais [[ASV prezidents]], no {{dat|1889|3|4|Ģ|bez}} līdz {{dat|1893|3|4|D|bez}}. Bendžamins Herisons, pārstāvot [[ASV Republikāniskā partija|republikāņus]], 1888. gadā uzvarēja [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanās]], sakaujot [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātu]] izvirzīto kandidātu, iepriekšējo prezidentu [[Grovers Klīvlends|Groveru Klīvlendu]]. 1890. gadā Bendžamins Herisons parakstīja [[Šermena pretmonopola likums|Šērmena pretmonopola likumu]], kas ir pirmais tiesību akts pret uzņēmējdarbības apvienošanu, ierobežojot tirdzniecību.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/biography/Benjamin-Harrison-president-of-United-States | title= Benjamin Harrison | publisher= Encyclopedia Britannica | language= en | accessdate= 2020. gada 19. jūlijā}}&lt;/ref&gt; Viņš ir pirmais un pagaidām vienīgais ASV prezidents no [[Indiāna]]s štata. Viņa prezidentūras laikā [[valsts budžets]] pirmo reizi sasniedza vienu miljardu [[ASV dolārs|dolāru]].

== Biogrāfija ==
Bendžamins Herisons ir dzimis [[Nortbenda|Nortbendā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā, {{dat|1833|8|20||bez}}. 1854. gadā, 21 gada vecumā, viņš pārcēlās uz [[Indianapolisa|Indianapolisu]], [[Indiāna]]s štatu, kur uzsāka jurista karjeru. Šeit viņš arī kļuva par ievērojamu valsts nozīmes politiķi. [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā Herisons bija [[Kamberlendas armija]]s 21. korpusa [[brigādes ģenerālis]]. Pēc kara neveiksmīgi centās iekļūt Indiānas štata valdībā, bet 1880. gadā viņš tika ievēlēts par štata pārstāvi [[ASV Senāts|ASV Senātā]].

Bendžamins Herisons ir ASV devītā prezidenta [[Viljams Herisons|Viljama Herisona]] mazdēls. Viņš stājās amatā 100 gadus pēc [[Džordžs Vašingtons|Džordža Vašingtona]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Politiķis-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

{{ASVprezidenti}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Herisons, Bendžamins}}
[[Kategorija:1833. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1901. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]]
[[Kategorija:ASV ģenerāļi]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>gv4z2oav7v6ychrnouy28sys1i6icm6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viljams Makinlijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>34320</id>
    <revision>
      <id>3658995</id>
      <parentid>3348110</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3996" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Viljams Makinlijs
 |       vārds_orģ = ''William McKinley''
 |          attēls = Mckinley.jpg
 |        apraksts =
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = 25. [[ASV prezidents]]
 |     term_sākums = {{dat|1897|3|4|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1901|9|14|N}}
 |  viceprezidents = [[Gerets Hobārts]] (1897-1899), [[Teodors Rūzvelts]] (1901)
 |     priekštecis = [[Grovers Klīvlends]]
 |        pēctecis = [[Teodors Rūzvelts]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 |          amats2 = 39. [[Ohaio (štats)|Ohaio]] gubernators
 |    term_sākums2 = {{dat|1892|1|11|N}}
 |    term_beigas2 = {{dat|1896|1|13|N}}
 |    priekštecis2 = [[James E. Campbell|Džeimss E. Kempbels]]
 |       pēctecis2 = [[Asa S. Bushnell|Asa S. Bušnells]]
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
 |          amats3 = 
 |    term_sākums3 = 
 |    term_beigas3 = 
 |    priekštecis3 = 
 |       pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{dat|1843|1|29}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Ohaio|2s=Ohaio (štats)|Nailsa}}
 |        mir_dati = {{mdv|1901|9|14|1843|1|29}}
 |       mir_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Ņujorka|2s=Ņujorka (štats)|Bufalo}}
 |         partija = [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]]
 |         dzīvesb = Ida Sekstone Makinlija
 |       profesija = juristu, valstsvīrs
 |        reliģija = [[Metodisms|metodists]]
 |        paraksts = William McKinley Signature-full.svg
 |        piezīmes =
}}

'''Viljams Makinlijs'''{{efn|Līdz tēva nāvei 1892. gadā bija zināms arī kā Viljams Makinlijs jr. (''William McKinley, Jr.'')}} ({{val|en|William McKinley}}; dzimis {{dat|1843|1|29}}, miris {{dat|1901|9|14}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] divdesmit piektais [[ASV prezidents|prezidents]], no 1897. līdz 1901. gadam. Viņa prezidentūras laikā ASV uzvarēja [[Spānijas—ASV karš|karā ar Spāniju]], iegūstot kontroli pār [[Puertoriko]], [[Guama|Guamu]] un [[Filipīnas|Filipīnām]], kā arī anektēja [[Havajas]] un [[ASV Samoa|Samoa]], paaugstināja [[aizsargtarifs|aizsargtarifus]], nācija palika pie [[zelta standarts|zelta standarta]].

Makinlijs ir pēdējais ASV prezidents, kas dienējis [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā. Viņš ir vienīgais no ASV prezidentiem, kurš kara laikā bija ierindnieks. Kara beigās Makinlijs bija kļuvis par majoru. Pēc kara apmetās uz dzīvi [[Kentona|Kentonā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]], kur strādāja par juristu un apprecējās ar Idu Sekstoni. 1876. gadā tika ievēlēts [[ASV Pārstāvju palāta|ASV Pārstāvju palātā]] un kļuva par [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] ekspertu aizsargtarifa jautājumos. No 1892. līdz 1896. gadam bija Ohaio štata [[gubernators]]. 1896. gadā kļuva par Republikāniskās partijas pārstāvji ASV prezidenta vēlēšanās, kurās sakāva Demokrātiskās partijas pārstāvi [[Viljams Dženingss Braians|Viljamu Dženingsu Braianu]]. 1898. gadā Amerikas Savienotās Valstis anektēja [[Havajas]], tām kļūstot par ASV teritoriju.

1900. gada ASV prezidenta vēlēšanās Makinlijs atkārtoti pieveica savu oponentu Braianu. Pusgadu pēc otrās prezidentūras sākuma {{dat|1901|9|6||bez}}, pret viņu tika izdarīts [[atentāts]] — anarhists [[Leons Franks Čolgošs]] sašāva viņu. Makinlijs nomira astoņas dienas vēlāk.

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces+}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Politiķis-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

{{ASVprezidenti}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Makinlijs, Viljams}}
[[Kategorija:1843. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1901. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]]
[[Kategorija:ASV gubernatori]]
[[Kategorija:ASV juristi]]
[[Kategorija:Nogalinātie politiķi]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>10r641c66fyyzqkpp075owu51xlipsi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uliss Grānts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>34322</id>
    <revision>
      <id>3659019</id>
      <parentid>3421292</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:05:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3472" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Uliss S. Grānts
 |       vārds_orģ = ''Ulysses S. Grant''
 |          attēls = Ulysses S. Grant 1870-1880.jpg
 |        apraksts =
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = 18. [[ASV prezidents]]
 |     term_sākums = {{dat|1869|3|4|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1877|3|4|N}}
 |  viceprezidents = [[Skailers Kolfakss]] (1869–1873)&lt;br /&gt;[[Henrijs Vilsons]] (1873–1875)
 |     priekštecis = [[Endrū Džonsons]]
 |        pēctecis = [[Raterfords Heiss]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 |          amats2 = pildījis [[ASV Kara sekretārs|ASV Kara sekretāra]] funkcijas
 |    term_sākums2 = {{dat|1867|8|12|N}}
 |    term_beigas2 = {{dat|1868|1|14|N}}
 |     prezidents2 = [[Endrū Džonsons]]
 |    priekštecis2 = [[Edwin Stanton|Edvins Stentons]]
 |       pēctecis2 = [[Edwin Stanton|Edvins Stentons]]
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
 |          amats3 = 6. [[ASV Armija]]s komandējošais ģenerālis
 |    term_sākums3 = {{dat|1864|3|9|N}}
 |    term_beigas3 = {{dat|1869|3|4|N}}
 |     prezidents3 = [[Abrahams Linkolns]]&lt;br /&gt;[[Endrū Džonsons]]
 |    priekštecis3 = [[Henry Halleck|Henrijs Halleks]]
 |       pēctecis3 = [[Viljams Šērmens]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{dat|1822|4|27}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Ohaio|2s=Ohaio (štats)|Pointplesanta}}
 |        mir_dati = {{mdv|1885|7|23|1822|4|27}}
 |       mir_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Ņujorka|2s=Ņujorka (štats)|Mountmakgregora}}
 |         partija = [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]]
 |         dzīvesb = Džūlija Denta Grānta
 |       profesija = militārpersona (ģenerālis), valstsvīrs, ceļotājs, rakstnieks, vergturis
 |        reliģija = [[metodisms|metodists]]
 |      alma_mater = 
 |        paraksts = UlyssesSGrantSignature.svg
 |        piezīmes =
}}

'''Uliss S. Grānts''' ({{val|en|Ulysses S. Grant}}, dzimis '''Haiarams Uliss Grānts''' (''Hiram Ulysses Grant'') {{dat|1822|4|27}}, miris {{dat|1885|7|23}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] astoņpadsmitais [[ASV prezidents|prezidents]], no 1869. līdz 1877. gadam, kā arī [[ASV Armija]]s komandējošais [[ģenerālis]], kareivis un rakstnieks. [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karā]], [[Abrahams Linkolns|Abrahama Linkolna]] prezidentūras laikā, vadīja ziemeļnieku armiju uzvarā pār dienvidnieku [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederāciju]]. Spējīgs ģenerālis, toties esot bijis naivs un pasīvs politiķis. Prezidentūras laikā vadīja [[ASV Republikāniskā partija|republikāņu]] centienus likvidēt dienvidu konfederātu verdzības, rasisma un nacionālisma jautājumus. Nonākot finanšu grūtībās, viņam nācās pārdot savus kara laika [[zobens|zobenus]]. Smēķējis pa 20 cigāriem dienā un miris no [[kakla vēzis|kakla vēža]].

== Skatīt arī ==
* [[Amerikas pilsoņu karš]]

== Atsauces ==
{{atsauces+}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}
{{ASVprezidenti}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grānts, Uliss}}
[[Kategorija:1822. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1885. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV ģenerāļi]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]]
[[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>f96pa4w9kryg2757rbq956i377m3ied</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeimss Gārfīlds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>34325</id>
    <revision>
      <id>3659018</id>
      <parentid>3421294</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:05:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4562" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 | vārds               = Džeimss Ābrams Gārfīlds
 | vārds_orģ           = ''James Abram Garfield''
 | attēls              = James Abram Garfield, photo portrait seated.jpg
 | apraksts            =
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 | amats               = 20. [[ASV prezidents]]
 | term_sākums         = {{dat|1881|3|4|N}}
 | term_beigas         = {{dat|1881|9|19|N}}
 | viceprezidents      = [[Česters Arturs]]
 | priekštecis         = [[Raterfords Heiss]]
 | pēctecis            = [[Česters Arturs]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 | amats2              = [[ASV Pārstāvju palāta]]s biedrs no [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štata 19. apgabala
 | term_sākums2        = {{dat|1863|3|4|N}}
 | term_beigas2        = {{dat|1880|11|8|N}}
 | priekštecis2        = [[Henry L. Dawes|Henrijs L. Deivss]]
 | pēctecis2           = [[Samuel J. Randall|Semjuels Dž. Rendels]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 | dzim_dati           = {{dat|1831|11|19}}
 | dzim_vieta          = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Ohaio|2s=Ohaio (štats)|Mūrlendhilsa}}
 | mir_dati            = {{mdv|1881|9|19|1831|11|19}}
 | mir_vieta           = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Ņūdžersija|Elberona}}
 | partija             = [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]]
 | dzīvesb             = Lukrēcija Rūdolfa Gārfīlda
 | profesija           = {{ubl|jurists|politiķis|valstsvīrs}}
 | reliģija            = 
 | paraksts            = James Abram Garfield Signature.svg
 | piezīmes            =
}}

'''Džeimss Ābrams Gārfīlds''' ({{val|en|James Abram Garfield}}; dzimis {{dat|1831|11|19}}, miris {{dat|1881|9|19}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] divdesmitais [[ASV prezidents|prezidents]], pārstāvēja [[ASV Republikāniskā partija|Republikānisko partiju]]. Prezidenta amatā bija no {{dat|1881|3|4|Ģ|bez}} līdz {{dat||9|19|D|bez}}. Četrus mēnešus pēc prezidentūras sākuma viņu sašāva [[Šarls Gito]], kurš iepriekš nesekmīgi centās panākt savu iecelšanu par ASV konsulu [[Parīze|Parīzē]]. Gārfīlds nomira divus mēnešus vēlāk no [[infekcija]]s, kas radās ievainojumos.

== Biogrāfija ==
Džeimss Gārfīlds dzimis {{dat|1831|11|19||bez}} [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā Oranžtaunšipā (''Orange township''), mūsdienu [[Mūrlendhilsa|Mūrlendhilsā]]. Viņa tēvs Ābrams Gārfīlds bija cīkstonis, un viņš nomira 1834. gadā, kad Džeimss Gārfīlds vēl bija zīdainis. Skolā Gārfīldam padevās mācības, it īpaši [[latīņu valoda]] un [[sengrieķu valoda]].&lt;ref name=&quot;biography&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.biography.com/us-president/james-garfield | title= James Garfield - General, U.S. Representative | publisher= Famous Biographies &amp; TV Shows | language= en | accessdate= 2019. gada 11. septembrī}}&lt;/ref&gt; No 1851. līdz 1854. gadam mācījās Rietumu Rezervju Eklektikas institūtā (''Western Reserve Eclectic Institute'', mūsdienās [[Hiramas koledža]]), bet pēc tam iestājās [[Viljamsa koledža|Viljamsa koledžā]]. Pēc studijām atgriezās Eklektikas institūtā kā pasniedzējs un administrators. Savā brīvajā laikā viņš publiski uzstājās, atbalstot Republikāņu partiju un [[abolicionisms (kustība par verdzības atcelšanu)|verdzības atcelšanu]]. 1858. gadā apprecējās ar Lukrēciju Rūdolfu (''Lucretia Rudolph''), viņa bijušo skolnieci.&lt;ref name=&quot;biography&quot;/&gt; Viņiem bija septiņi bērni.

Džeimss Gārfīlds politikā iesaistījās 1857. gadā. 1859. gadā uzsāka studijas [[tiesību zinātne|tiesību zinātnēs]]. No 1859. līdz 1861. gadam bija [[Ohaio senāts|Ohaio senāta]] biedrs. No 1861. līdz 1863. gadam piedalījās [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karā]], kur [[Savienības armija|Savienības armijā]] bija [[ģenerālmajors]]. Deviņu termiņus, no 1863. līdz 1880. gadam, bija [[ASV Pārstāvju palāta]]s biedrs no [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štata 19. apgabala. Tika ievēlēts arī [[ASV Senāts|ASV Senātā]], bet neilgi pēc tam par ASV prezidentu, tāpēc Senātā nav strādājis.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{politiķis-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

{{ASVprezidenti}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Gārfīlds, Džeimss}}
[[Kategorija:1831. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1881. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]]
[[Kategorija:ASV juristi]]
[[Kategorija:Nogalinātie politiķi]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>9u1a2ymego2bk42csi96068whg3q6e7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Raterfords Heiss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>34327</id>
    <revision>
      <id>3659017</id>
      <parentid>3421293</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:05:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5862" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 | vārds               = Raterfords Birčards Heiss
 | vārds_orģ           = ''Rutherford Birchard Hayes''
 | attēls              = President Rutherford Hayes 1870 - 1880 Restored.jpg
 | apraksts            =
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 | amats               = 19. [[ASV prezidents]]
 | term_sākums         = {{dat|1877|3|4|N}}
 | term_beigas         = {{dat|1881|3|4|N}}
 | viceprezidents      = [[Viljams Vīlers]]
 | priekštecis         = [[Uliss Grānts]]
 | pēctecis            = [[Džeimss Gārfīlds]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 | amats2              = [[Ohaio (štats)|Ohaio]] gubernators
 | term_sākums2        = {{dat|1868|1|13|N}}
 | term_beigas2        = {{dat|1872|1|8|N}}
 | prezidents2         = 
 | viceprezidents2     = 
 | priekštecis2        = [[Jacob Dolson Cox|Džeikobs Dolsons Kokss]]
 | pēctecis2           = [[Thomas L. Young|Tomass L. Jangs]]
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
 | amats3              = &lt;!--- atkārtoti bija Ohaio gubernators ---&gt;
 | term_sākums3        = {{dat|1876|1|10|N}}
 | term_beigas3        = {{dat|1877|3|2|N}}
 | prezidents3         = 
 | viceprezidents3     = 
 | priekštecis3        = [[William Allen|Viljams Alens]]
 | pēctecis3           = [[Edward Follansbee Noyes|Edvards Follansbī Noiss]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 | dzim_dati           = {{dat|1822|10|4}}
 | dzim_vieta          = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Ohaio|2s=Ohaio (štats)|Delavēra|3s=Delavēra (pilsēta)}}
 | mir_dati            = {{mdv|1893|1|17|1822|10|4}}
 | mir_vieta           = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Ohaio|2s=Ohaio (štats)|Fremonta}}
 | partija             = [[ASV Vigu partija|Vigu partija]] (pirms 1854. gada)&lt;br /&gt;[[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]] (1854–1893)
 | dzīvesb             = Lūsija Veba Heisa
 | profesija           = jurists, politiķis, virsnieks
 | reliģija            = [[metodisms|metodists]]
 | paraksts            = Rutherford Birchard Hayes Signature.svg
 | alma_mater          = [[Hārvarda Universitāte]]
 | piezīmes            =
}}

'''Raterfords Birčards Heiss''' ({{val|en|Rutherford Birchard Hayes}}; dzimis {{dat|1822|10|4}}, miris {{dat|1893|1|17}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Saviento Valstu]] deviņpadsmitais [[ASV prezidents|prezidents]], pārstāvēja [[ASV Republikāniskā partija|Republikānisko partiju]]. Prezidenta amatā bija no {{dat|1877|3|4|Ģ|bez}} līdz {{dat|1881|3|4|D|bez}}. Veiksmīgi vadīja valsts atdzimšanu un iedibināja saimniecisku stabilitāti pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]]. Cīnījās pret valdības ierēdņu [[Korupcija|korupciju]].

== Biogrāfija ==
Raterfords Birčards Heiss ir dzimis {{dat|1822|10|4||bez}} [[Delavēra (pilsēta)|Delavērā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā. 1842. gadā absolvēja [[Kenjonas koledža|Kenjonas koledžu]], bet 1845. gadā — [[Hārvarda juristu skola|Hārvarda juristu skolu]]. 1849. gadā atvēra jurista praksi [[Sinsinati]], Ohaio. {{dat|1852|12|30||bez}} apprecējās ar Lūsiju Vebu. 1858. gadā kļuva par Sinsinati pilsētas advokātu. 1861. gadā [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā pievienojās [[Savienība (ASV)|Savienības]] armijai. 1864. gadā tika ievēlētas [[ASV Pārstāvju palāta|ASV Pārstāvju palātā]]. 1867. gadā ievēlēts par [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štata [[gubernators|gubernatoru]], šajā amatā sāka strādāt {{dat|1868|1|13||bez}}. 1872. kandidēja uz [[ASV Kongress|ASV Kongresu]], bet netika ievēlēts. 1875. gadā atkārtoti tika ievēlēts par Ohaio štata gubernatoru.

1876. gadā Raterfords Heiss kā [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidāts startēja [[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanās]], kurās ar vienu elektorātu balss pārsvaru (185:184) pieveica [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]] kandidātu [[Semjuels Džonss Tildens|Semjuelu Dž. Tildenu]].&lt;ref name=&quot;Santella&quot;&gt;{{grāmatas atsauce | title= Rutherford B. Hayes | author= Andrew Santella | publisher= Capstone | year= 2003 | isbn= 9780756502669}}&lt;/ref&gt; 1877. gada aprīlī federālā valdība atsauca karaspēku no [[Dienvidkarolīna]]s un [[Luiziāna]]s, kas bija daļa no [[1877. gada kompromiss|1877. gada kompromisa]]. Tā paša gada jūnijā Heiss parakstīja rīkojumu, kas liedza federālajiem darbiniekiem piedalīties politiskās kampaņās. 1878. gadā Raterfords Heiss atlaida [[Česters Arturs|Česteru Arturu]] no [[Ņujorkas osta]]s vadītāja amata. 1879. gadā [[ASV dolārs]] atguva savu vērtību, kuru bija zaudējis [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā. 1880. gadā Raterfords Heiss iedibina tradīciju [[Lieldienas|Lieldienās]] ripināt olas [[Baltais nams|Baltā nama]] mauriņā, bet vēlāk, šajā pašā gadā, dodas uz [[ASV Rietumkrasts|ASV Rietumkrastu]], kļūstot par pirmo prezidentu, kas to izdarījis būdams šajā amatā.&lt;ref name=&quot;Santella&quot;/&gt; 1880. gada beigās Raterfords Heiss neiesaistījās cīņā par ASV prezidenta pārvēlēšanu, kā to bija solījis jau 1876. gadā, apgalvojot, ka prezidenta amatā vēlas nostrādāt tikai vienu termiņu. Par jauno prezidentu ievēlēja viņa partijas biedru [[Džeimss Gārfīlds|Džeimsu Gārfīldu]].

Raterfords Heiss nomira 70 gadu vecumā, {{dat|1893|1|17||bez}} no [[miokarda infarkts|miokarda infarkta]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Politiķis-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

{{ASVprezidenti}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Heiss, Raterfords}}
[[Kategorija:1822. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1893. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]]
[[Kategorija:ASV gubernatori]]
[[Kategorija:ASV juristi]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>9z09uejhiwhnzu41bxddcktzi4x49f6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Floridas &quot;Panthers&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>34426</id>
    <revision>
      <id>3659167</id>
      <parentid>3652369</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T07:16:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Aizsargi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8445" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #FFFFFF
| bg_color           = #041E42
| team               = Florida Panthers
| logo               = Florida_Panthers_logo_2016.png
| logosize           = 
| city               = {{Vieta|ASV|Florida|Sanraisa}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]]
| division           = [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzija]]
| founded            = 1993
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[BB&amp;T Center]]''
| ietilpība          = 19,250
| colors             = Sarkana, zila, zelta, balta&lt;br /&gt;{{color box|#C8102E}} {{color box|#041E42}} {{color box|#B9975B}} {{color box|#FFFFFF}}
| owner              = 
| prezidents         = 
| GM                 = {{flaga|Kanāda}} [[Toms Rovs]]
| coach              = {{flaga|Kanāda}} [[Pols Morīss]]
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|Somija}} [[Aleksandrs Barkovs]]
| media              = 
| affiliates         = [[Sanantonio &quot;Rampage&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])&lt;br /&gt;[[Sinsinati &quot;Cyclones&quot;]] ([[ECHL]])
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 0
}}
'''Floridas &quot;Panthers&quot;''' ({{val|en|Florida Panthers}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Sanraisa|Sanraisā]], [[Florida|Floridas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1993. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Panthers&quot; ne reizi nav uzvarējis NHL, 1 reizi ir kļuvis par konferences uzvarētāju, un trīs reizes uzvarējis divīzijā. 1995./96. gada sezonas Stenlija kausa izcīņas finālsērijā viņi zaudēja [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[BB&amp;T Center]]'' hallē. Komandas kapteinis ir [[Somi|soms]] [[Aleksandrs Barkovs]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 0

* '''Konferences čempioni''': 1
** 1995.—96.

* '''Divīzijas čempioni''': 3
** 2011.—12., 2015.—16., 2021.—22.

* '''[[Prezidenta kauss]]''': 1
** 2021.—22.

== Vēsture ==
&quot;Panthers&quot; tika izveidota [[1993]]. gadā, un jau 1993.—94. gada sezonā tā uzsāka spēlēt [[NHL]]. Par komandas pirmajām zvaigznēm kļuva vārtsargs [[Džons Vanbīsbruā]], kā arī [[Robs Nīdermaijers]] un [[Skots Melanbijs]]. &quot;Panthers&quot; sezonu noslēdza vien par punktu atpaliekot no vietas Austrumu konferences izslēgšanas kārtā.

1995.—96. gada sezonā &quot;Panthers&quot; regulāro sezonu noslēdza ceturtajā vietā Austrumu konferencē. Komandai izdevās sasniegt [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņas finālu, uzvarot gan [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]], gan arī [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]] un [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]. Finālsērijā &quot;Panthers&quot; ar 0—4 atzina [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]] pārākumu.

Nākamo sezonu komanda uzsāka ar 17 nezaudētu spēļu sēriju, taču sezonas otrajā pusē komandas panākumi nopluka. 1997.—98. gada sezonā &quot;Panthers&quot; jau vairs neizdevās iekļūt līgas izslēgšanas kārtā. 1998.—99. gada sezonā komandai pievienojās krievu uzbrucējs [[Pāvels Burē]]. 1999.—2000. gada sezonā Florida iekļuva Stenlija kausa izcīņā, taču jau pirmajā kārtā piekāpās vēlākajai čempionei [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]].

Turpmākajos gados komandas sniegums ievērojami kritās. 2001.—02. gada sezonu &quot;Panthers&quot; noslēdza viena ar 60 punktiem. Vien 2011.—12. gada sezonā &quot;Panthers&quot; izdevās kvalificēties Stenlija kausa izcīņai. 2011.—12. gada sezona arī bija pirmā, kurā komandai izdevās izcīnīt uzvaru Atlantijas okeāna divīzijā. Jau pirmajā kārtā &quot;Panthers&quot; septiņās spēlēs piekāpās &quot;Devils&quot;, izstājoties no cīņas par Stenlija kausu.

== Spēlētāji ==
Savulaik komandā spēlējuši tādi spēlētāji kā [[Skots Melanbijs]], [[Pāvels Burē]], [[Eds Jovanovskis]], [[Rejs Vitnijs]] un [[Viktors Kozlovs]].

=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 12. janvārī.''

==== Vārtsargi ====
* 33 {{Flaga|CAN}} [[Sems Montanbols]]
* 60 {{flaga|Kanāda}} [[Kriss Dridžers]]
* 72 {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Bobrovskis]]

==== Aizsargi ====
* {{0}}3 {{flaga|ASV}} [[Kits Jendls]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* {{0}}5 {{flaga|Kanāda}} [[Ārons Ekblads]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* {{0}}6 {{Flaga|Zviedrija}} [[Antons Strolmans]]
* {{0}}7 {{Flaga|Čehija}} [[Radko Gudass]]
* 61 {{flaga|Kanāda}} [[Railijs Stilmens]]
* 65 {{Flaga|Somija}} [[Markuss Nutivāra]]
* {{0}}{{0}} {{flaga|Kanāda}} [[Noa Džulsens]]
* {{0}}{{0}} {{flaga|Zviedrija}} [[Gustavs Forslinjs]]
* {{0}}{{0}} {{flaga|Kanāda}} [[Kevins Konautons]]

==== Uzbrucēji ====
* 10 {{Flaga|Kanāda}} [[Brets Konolijs]]
* 11 {{flaga|Kanāda}} [[Džonatans Iberdo]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 13 {{Flaga|ASV}} [[Vinnijs Hinostroza]]
* 14 {{Flaga|Krievija}} [[Grigorijs Deņisenko]]
* 16 {{flaga|Somija}} [[Aleksandrs Barkovs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
* 21 {{flaga|Zviedrija}} [[Aleksandrs Venbergs]]
* 23 {{flaga|Kanāda}} [[Kārters Verhīgs]]
* 55 {{Flaga|ASV}} [[Noels Ačiari]]
* 70 {{Flaga|Zviedrija}} [[Pātriks Hērnkvists]]
* 77 {{Flaga|ASV}} [[Frenks Vatrano]]
* 83 {{Flaga|Somija}} [[Juho Lammiko]]
* 91 {{flaga|Kanāda}} [[Entonijs Duklē]]
* 94 {{Flaga|Kanāda}} [[Raiens Lombergs]]

=== Latvijas hokejisti &quot;Panthers&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Kārlis Skrastiņš]]||97||5||14||19||2007—2009
|-
|align=left| [[Sandis Ozoliņš]]||88||17||38||55||2001—2003
|-
|align=left| [[Jānis Sprukts]]||14||1||2||3||2006—2009
|-
|align=left| [[Herberts Vasiļjevs]]||1||5||0||0||1998—1999
|-
|align=left| [[Rūdolfs Balcers]]||0||0||0||0||2022—
|}

== Līderi ==
=== Kluba spēlētāju rekordi ===
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Pāvels Burē]], 59 (2000.—01.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Viktors Kozlovs]], 53 (1999.—00.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Pāvels Burē]], 94 (1999.—00.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Pīters Vorels]], 354 (2001.—02.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Roberts Švēla]], 57 (1995.—96.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Jese Belanžē]], 50 (1993.—94.)

=== Galvenie treneri ===
*[[Rodžers Nilsons]] (1993—1995)
*[[Dags Maklīns]] (1995—1997)
*[[Braiens Marejs]] (1997—1998)
*[[Terijs Marejs]] (1998—2000)
*[[Dīns Saters]] (2000—2001)
*[[Maiks Kīnans]] (2001—2003)
*[[Riks Dadlijs]] (2003—2004)
*[[Džons Torčeti]] (2004)
*[[Žaks Martins]] (2005—2008)
*[[Pīters Debors]] (2008—2011)
*[[Kevins Dinīns]] (2011—2013)
*[[Pīters Horačeks]] (2013—2014)
*[[Žerārs Galants]] (2014—2016)
*[[Tims Rovs]] (2016—2017)
*[[Bobs Būgners]] (2017—2019)
*[[Džoels Kvenvils]] (2019—2021)
*[[Endrū Brunets]] (2021—2022)
*[[Pols Morīss]] (2022—''pašlaik'')
=== Kapteiņi ===
*{{flaga|Kanāda}} [[Braiens Skradlends]] (1993—1997)
*{{flaga|Kanāda}} [[Skots Melanbijs]] (1997—2001)
*''Rotējošie kapteiņi 2001.—02. gada sezonā''
**{{flaga|Krievija}} [[Pāvels Burē]]
**{{flaga|Kanāda}} [[Pols Lauss]]
*{{flaga|Somija}} [[Olli Jokinens]] (2003—2008)
*{{flaga|Kanāda}} [[Braiens Makkeibs]] (2009—2011)
*{{flaga|Kanāda}} [[Eds Jovanovskis]] (2013—2014)
*{{flaga|Kanāda}} [[Villijs Mičels]] (2014—2016)
*{{flaga|Kanāda}} [[Dereks Makenzijs]] (2016—2018)
*{{Flaga|Somija}} [[Aleksandrs Barkovs]] (2018—''pašlaik'')

== Ārējās saites ==
{{Commonscat|Florida Panthers|Floridas &quot;Panthers&quot;}}
* [http://www.floridapanthers.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/FLA/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}}
* [http://www.flpbc.com/ Kluba fanu oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}


{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

[[Kategorija:Floridas &quot;Panthers&quot;| ]]</text>
      <sha1>eqn9p8u8avj4uofez9rckmzdo3clvb2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659168</id>
      <parentid>3659167</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T07:17:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Uzbrucēji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8342" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #FFFFFF
| bg_color           = #041E42
| team               = Florida Panthers
| logo               = Florida_Panthers_logo_2016.png
| logosize           = 
| city               = {{Vieta|ASV|Florida|Sanraisa}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]]
| division           = [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzija]]
| founded            = 1993
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[BB&amp;T Center]]''
| ietilpība          = 19,250
| colors             = Sarkana, zila, zelta, balta&lt;br /&gt;{{color box|#C8102E}} {{color box|#041E42}} {{color box|#B9975B}} {{color box|#FFFFFF}}
| owner              = 
| prezidents         = 
| GM                 = {{flaga|Kanāda}} [[Toms Rovs]]
| coach              = {{flaga|Kanāda}} [[Pols Morīss]]
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|Somija}} [[Aleksandrs Barkovs]]
| media              = 
| affiliates         = [[Sanantonio &quot;Rampage&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])&lt;br /&gt;[[Sinsinati &quot;Cyclones&quot;]] ([[ECHL]])
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 0
}}
'''Floridas &quot;Panthers&quot;''' ({{val|en|Florida Panthers}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Sanraisa|Sanraisā]], [[Florida|Floridas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1993. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Panthers&quot; ne reizi nav uzvarējis NHL, 1 reizi ir kļuvis par konferences uzvarētāju, un trīs reizes uzvarējis divīzijā. 1995./96. gada sezonas Stenlija kausa izcīņas finālsērijā viņi zaudēja [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[BB&amp;T Center]]'' hallē. Komandas kapteinis ir [[Somi|soms]] [[Aleksandrs Barkovs]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 0

* '''Konferences čempioni''': 1
** 1995.—96.

* '''Divīzijas čempioni''': 3
** 2011.—12., 2015.—16., 2021.—22.

* '''[[Prezidenta kauss]]''': 1
** 2021.—22.

== Vēsture ==
&quot;Panthers&quot; tika izveidota [[1993]]. gadā, un jau 1993.—94. gada sezonā tā uzsāka spēlēt [[NHL]]. Par komandas pirmajām zvaigznēm kļuva vārtsargs [[Džons Vanbīsbruā]], kā arī [[Robs Nīdermaijers]] un [[Skots Melanbijs]]. &quot;Panthers&quot; sezonu noslēdza vien par punktu atpaliekot no vietas Austrumu konferences izslēgšanas kārtā.

1995.—96. gada sezonā &quot;Panthers&quot; regulāro sezonu noslēdza ceturtajā vietā Austrumu konferencē. Komandai izdevās sasniegt [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņas finālu, uzvarot gan [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]], gan arī [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]] un [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]. Finālsērijā &quot;Panthers&quot; ar 0—4 atzina [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]] pārākumu.

Nākamo sezonu komanda uzsāka ar 17 nezaudētu spēļu sēriju, taču sezonas otrajā pusē komandas panākumi nopluka. 1997.—98. gada sezonā &quot;Panthers&quot; jau vairs neizdevās iekļūt līgas izslēgšanas kārtā. 1998.—99. gada sezonā komandai pievienojās krievu uzbrucējs [[Pāvels Burē]]. 1999.—2000. gada sezonā Florida iekļuva Stenlija kausa izcīņā, taču jau pirmajā kārtā piekāpās vēlākajai čempionei [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]].

Turpmākajos gados komandas sniegums ievērojami kritās. 2001.—02. gada sezonu &quot;Panthers&quot; noslēdza viena ar 60 punktiem. Vien 2011.—12. gada sezonā &quot;Panthers&quot; izdevās kvalificēties Stenlija kausa izcīņai. 2011.—12. gada sezona arī bija pirmā, kurā komandai izdevās izcīnīt uzvaru Atlantijas okeāna divīzijā. Jau pirmajā kārtā &quot;Panthers&quot; septiņās spēlēs piekāpās &quot;Devils&quot;, izstājoties no cīņas par Stenlija kausu.

== Spēlētāji ==
Savulaik komandā spēlējuši tādi spēlētāji kā [[Skots Melanbijs]], [[Pāvels Burē]], [[Eds Jovanovskis]], [[Rejs Vitnijs]] un [[Viktors Kozlovs]].

=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 12. janvārī.''

==== Vārtsargi ====
* 33 {{Flaga|CAN}} [[Sems Montanbols]]
* 60 {{flaga|Kanāda}} [[Kriss Dridžers]]
* 72 {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Bobrovskis]]

==== Aizsargi ====
* {{0}}3 {{flaga|ASV}} [[Kits Jendls]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* {{0}}5 {{flaga|Kanāda}} [[Ārons Ekblads]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* {{0}}6 {{Flaga|Zviedrija}} [[Antons Strolmans]]
* {{0}}7 {{Flaga|Čehija}} [[Radko Gudass]]
* 61 {{flaga|Kanāda}} [[Railijs Stilmens]]
* 65 {{Flaga|Somija}} [[Markuss Nutivāra]]
* {{0}}{{0}} {{flaga|Kanāda}} [[Noa Džulsens]]
* {{0}}{{0}} {{flaga|Zviedrija}} [[Gustavs Forslinjs]]
* {{0}}{{0}} {{flaga|Kanāda}} [[Kevins Konautons]]

==== Uzbrucēji ====
* 10 {{Flaga|Kanāda}} [[Brets Konolijs]]
* 13 {{Flaga|ASV}} [[Vinnijs Hinostroza]]
* 14 {{Flaga|Krievija}} [[Grigorijs Deņisenko]]
* 16 {{flaga|Somija}} [[Aleksandrs Barkovs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
* 21 {{flaga|Zviedrija}} [[Aleksandrs Venbergs]]
* 23 {{flaga|Kanāda}} [[Kārters Verhīgs]]
* 55 {{Flaga|ASV}} [[Noels Ačiari]]
* 70 {{Flaga|Zviedrija}} [[Pātriks Hērnkvists]]
* 77 {{Flaga|ASV}} [[Frenks Vatrano]]
* 83 {{Flaga|Somija}} [[Juho Lammiko]]
* 91 {{flaga|Kanāda}} [[Entonijs Duklē]]
* 94 {{Flaga|Kanāda}} [[Raiens Lombergs]]

=== Latvijas hokejisti &quot;Panthers&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Kārlis Skrastiņš]]||97||5||14||19||2007—2009
|-
|align=left| [[Sandis Ozoliņš]]||88||17||38||55||2001—2003
|-
|align=left| [[Jānis Sprukts]]||14||1||2||3||2006—2009
|-
|align=left| [[Herberts Vasiļjevs]]||1||5||0||0||1998—1999
|-
|align=left| [[Rūdolfs Balcers]]||0||0||0||0||2022—
|}

== Līderi ==
=== Kluba spēlētāju rekordi ===
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Pāvels Burē]], 59 (2000.—01.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Viktors Kozlovs]], 53 (1999.—00.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Pāvels Burē]], 94 (1999.—00.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Pīters Vorels]], 354 (2001.—02.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Roberts Švēla]], 57 (1995.—96.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Jese Belanžē]], 50 (1993.—94.)

=== Galvenie treneri ===
*[[Rodžers Nilsons]] (1993—1995)
*[[Dags Maklīns]] (1995—1997)
*[[Braiens Marejs]] (1997—1998)
*[[Terijs Marejs]] (1998—2000)
*[[Dīns Saters]] (2000—2001)
*[[Maiks Kīnans]] (2001—2003)
*[[Riks Dadlijs]] (2003—2004)
*[[Džons Torčeti]] (2004)
*[[Žaks Martins]] (2005—2008)
*[[Pīters Debors]] (2008—2011)
*[[Kevins Dinīns]] (2011—2013)
*[[Pīters Horačeks]] (2013—2014)
*[[Žerārs Galants]] (2014—2016)
*[[Tims Rovs]] (2016—2017)
*[[Bobs Būgners]] (2017—2019)
*[[Džoels Kvenvils]] (2019—2021)
*[[Endrū Brunets]] (2021—2022)
*[[Pols Morīss]] (2022—''pašlaik'')
=== Kapteiņi ===
*{{flaga|Kanāda}} [[Braiens Skradlends]] (1993—1997)
*{{flaga|Kanāda}} [[Skots Melanbijs]] (1997—2001)
*''Rotējošie kapteiņi 2001.—02. gada sezonā''
**{{flaga|Krievija}} [[Pāvels Burē]]
**{{flaga|Kanāda}} [[Pols Lauss]]
*{{flaga|Somija}} [[Olli Jokinens]] (2003—2008)
*{{flaga|Kanāda}} [[Braiens Makkeibs]] (2009—2011)
*{{flaga|Kanāda}} [[Eds Jovanovskis]] (2013—2014)
*{{flaga|Kanāda}} [[Villijs Mičels]] (2014—2016)
*{{flaga|Kanāda}} [[Dereks Makenzijs]] (2016—2018)
*{{Flaga|Somija}} [[Aleksandrs Barkovs]] (2018—''pašlaik'')

== Ārējās saites ==
{{Commonscat|Florida Panthers|Floridas &quot;Panthers&quot;}}
* [http://www.floridapanthers.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/FLA/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}}
* [http://www.flpbc.com/ Kluba fanu oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}


{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

[[Kategorija:Floridas &quot;Panthers&quot;| ]]</text>
      <sha1>gsa62fcuilduvof5wbczxm6ibizsavq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659169</id>
      <parentid>3659168</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T07:18:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Uzbrucēji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8400" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #FFFFFF
| bg_color           = #041E42
| team               = Florida Panthers
| logo               = Florida_Panthers_logo_2016.png
| logosize           = 
| city               = {{Vieta|ASV|Florida|Sanraisa}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]]
| division           = [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzija]]
| founded            = 1993
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[BB&amp;T Center]]''
| ietilpība          = 19,250
| colors             = Sarkana, zila, zelta, balta&lt;br /&gt;{{color box|#C8102E}} {{color box|#041E42}} {{color box|#B9975B}} {{color box|#FFFFFF}}
| owner              = 
| prezidents         = 
| GM                 = {{flaga|Kanāda}} [[Toms Rovs]]
| coach              = {{flaga|Kanāda}} [[Pols Morīss]]
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|Somija}} [[Aleksandrs Barkovs]]
| media              = 
| affiliates         = [[Sanantonio &quot;Rampage&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])&lt;br /&gt;[[Sinsinati &quot;Cyclones&quot;]] ([[ECHL]])
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 0
}}
'''Floridas &quot;Panthers&quot;''' ({{val|en|Florida Panthers}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Sanraisa|Sanraisā]], [[Florida|Floridas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1993. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Panthers&quot; ne reizi nav uzvarējis NHL, 1 reizi ir kļuvis par konferences uzvarētāju, un trīs reizes uzvarējis divīzijā. 1995./96. gada sezonas Stenlija kausa izcīņas finālsērijā viņi zaudēja [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[BB&amp;T Center]]'' hallē. Komandas kapteinis ir [[Somi|soms]] [[Aleksandrs Barkovs]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 0

* '''Konferences čempioni''': 1
** 1995.—96.

* '''Divīzijas čempioni''': 3
** 2011.—12., 2015.—16., 2021.—22.

* '''[[Prezidenta kauss]]''': 1
** 2021.—22.

== Vēsture ==
&quot;Panthers&quot; tika izveidota [[1993]]. gadā, un jau 1993.—94. gada sezonā tā uzsāka spēlēt [[NHL]]. Par komandas pirmajām zvaigznēm kļuva vārtsargs [[Džons Vanbīsbruā]], kā arī [[Robs Nīdermaijers]] un [[Skots Melanbijs]]. &quot;Panthers&quot; sezonu noslēdza vien par punktu atpaliekot no vietas Austrumu konferences izslēgšanas kārtā.

1995.—96. gada sezonā &quot;Panthers&quot; regulāro sezonu noslēdza ceturtajā vietā Austrumu konferencē. Komandai izdevās sasniegt [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņas finālu, uzvarot gan [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]], gan arī [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]] un [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]. Finālsērijā &quot;Panthers&quot; ar 0—4 atzina [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]] pārākumu.

Nākamo sezonu komanda uzsāka ar 17 nezaudētu spēļu sēriju, taču sezonas otrajā pusē komandas panākumi nopluka. 1997.—98. gada sezonā &quot;Panthers&quot; jau vairs neizdevās iekļūt līgas izslēgšanas kārtā. 1998.—99. gada sezonā komandai pievienojās krievu uzbrucējs [[Pāvels Burē]]. 1999.—2000. gada sezonā Florida iekļuva Stenlija kausa izcīņā, taču jau pirmajā kārtā piekāpās vēlākajai čempionei [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]].

Turpmākajos gados komandas sniegums ievērojami kritās. 2001.—02. gada sezonu &quot;Panthers&quot; noslēdza viena ar 60 punktiem. Vien 2011.—12. gada sezonā &quot;Panthers&quot; izdevās kvalificēties Stenlija kausa izcīņai. 2011.—12. gada sezona arī bija pirmā, kurā komandai izdevās izcīnīt uzvaru Atlantijas okeāna divīzijā. Jau pirmajā kārtā &quot;Panthers&quot; septiņās spēlēs piekāpās &quot;Devils&quot;, izstājoties no cīņas par Stenlija kausu.

== Spēlētāji ==
Savulaik komandā spēlējuši tādi spēlētāji kā [[Skots Melanbijs]], [[Pāvels Burē]], [[Eds Jovanovskis]], [[Rejs Vitnijs]] un [[Viktors Kozlovs]].

=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 12. janvārī.''

==== Vārtsargi ====
* 33 {{Flaga|CAN}} [[Sems Montanbols]]
* 60 {{flaga|Kanāda}} [[Kriss Dridžers]]
* 72 {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Bobrovskis]]

==== Aizsargi ====
* {{0}}3 {{flaga|ASV}} [[Kits Jendls]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* {{0}}5 {{flaga|Kanāda}} [[Ārons Ekblads]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* {{0}}6 {{Flaga|Zviedrija}} [[Antons Strolmans]]
* {{0}}7 {{Flaga|Čehija}} [[Radko Gudass]]
* 61 {{flaga|Kanāda}} [[Railijs Stilmens]]
* 65 {{Flaga|Somija}} [[Markuss Nutivāra]]
* {{0}}{{0}} {{flaga|Kanāda}} [[Noa Džulsens]]
* {{0}}{{0}} {{flaga|Zviedrija}} [[Gustavs Forslinjs]]
* {{0}}{{0}} {{flaga|Kanāda}} [[Kevins Konautons]]

==== Uzbrucēji ====
* 10 {{Flaga|Kanāda}} [[Brets Konolijs]]
* 13 {{Flaga|ASV}} [[Vinnijs Hinostroza]]
* 14 {{Flaga|Krievija}} [[Grigorijs Deņisenko]]
* 16 {{flaga|Somija}} [[Aleksandrs Barkovs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
* 21 {{flaga|Zviedrija}} [[Aleksandrs Venbergs]]
* 23 {{flaga|Kanāda}} [[Kārters Verhīgs]]
* 55 {{Flaga|ASV}} [[Noels Ačiari]]
* 70 {{Flaga|Zviedrija}} [[Pātriks Hērnkvists]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 77 {{Flaga|ASV}} [[Frenks Vatrano]]
* 83 {{Flaga|Somija}} [[Juho Lammiko]]
* 91 {{flaga|Kanāda}} [[Entonijs Duklē]]
* 94 {{Flaga|Kanāda}} [[Raiens Lombergs]]

=== Latvijas hokejisti &quot;Panthers&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Kārlis Skrastiņš]]||97||5||14||19||2007—2009
|-
|align=left| [[Sandis Ozoliņš]]||88||17||38||55||2001—2003
|-
|align=left| [[Jānis Sprukts]]||14||1||2||3||2006—2009
|-
|align=left| [[Herberts Vasiļjevs]]||1||5||0||0||1998—1999
|-
|align=left| [[Rūdolfs Balcers]]||0||0||0||0||2022—
|}

== Līderi ==
=== Kluba spēlētāju rekordi ===
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Pāvels Burē]], 59 (2000.—01.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Viktors Kozlovs]], 53 (1999.—00.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Pāvels Burē]], 94 (1999.—00.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Pīters Vorels]], 354 (2001.—02.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Roberts Švēla]], 57 (1995.—96.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Jese Belanžē]], 50 (1993.—94.)

=== Galvenie treneri ===
*[[Rodžers Nilsons]] (1993—1995)
*[[Dags Maklīns]] (1995—1997)
*[[Braiens Marejs]] (1997—1998)
*[[Terijs Marejs]] (1998—2000)
*[[Dīns Saters]] (2000—2001)
*[[Maiks Kīnans]] (2001—2003)
*[[Riks Dadlijs]] (2003—2004)
*[[Džons Torčeti]] (2004)
*[[Žaks Martins]] (2005—2008)
*[[Pīters Debors]] (2008—2011)
*[[Kevins Dinīns]] (2011—2013)
*[[Pīters Horačeks]] (2013—2014)
*[[Žerārs Galants]] (2014—2016)
*[[Tims Rovs]] (2016—2017)
*[[Bobs Būgners]] (2017—2019)
*[[Džoels Kvenvils]] (2019—2021)
*[[Endrū Brunets]] (2021—2022)
*[[Pols Morīss]] (2022—''pašlaik'')
=== Kapteiņi ===
*{{flaga|Kanāda}} [[Braiens Skradlends]] (1993—1997)
*{{flaga|Kanāda}} [[Skots Melanbijs]] (1997—2001)
*''Rotējošie kapteiņi 2001.—02. gada sezonā''
**{{flaga|Krievija}} [[Pāvels Burē]]
**{{flaga|Kanāda}} [[Pols Lauss]]
*{{flaga|Somija}} [[Olli Jokinens]] (2003—2008)
*{{flaga|Kanāda}} [[Braiens Makkeibs]] (2009—2011)
*{{flaga|Kanāda}} [[Eds Jovanovskis]] (2013—2014)
*{{flaga|Kanāda}} [[Villijs Mičels]] (2014—2016)
*{{flaga|Kanāda}} [[Dereks Makenzijs]] (2016—2018)
*{{Flaga|Somija}} [[Aleksandrs Barkovs]] (2018—''pašlaik'')

== Ārējās saites ==
{{Commonscat|Florida Panthers|Floridas &quot;Panthers&quot;}}
* [http://www.floridapanthers.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/FLA/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}}
* [http://www.flpbc.com/ Kluba fanu oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}


{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

[[Kategorija:Floridas &quot;Panthers&quot;| ]]</text>
      <sha1>eeb4y7ujrxjovhokfeqd0ltze1qvmzl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karlo Karra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>35744</id>
    <revision>
      <id>3659145</id>
      <parentid>3567066</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T05:01:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2260" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Karlo Karra
| image         = Carrà in front of Le Figaro, Paris, 9 February 1912 (cropped).jpg
| imagesize     = 
| caption       = 
| birthname     = 
| birthdate     = {{dat|1881|2|11}}
| location    = Kvarnjento [[Pjemonta]], {{ITA}}
| deathdate     = {{mdv|1966|4|13|1881|2|11}} 
| deathplace    = [[Milāna]], {{ITA}}
| nationality   = [[Itālija|itālis]]
| field         = Glezniecība
| movement      = [[futūrisms]], [[metafiziskā glezniecība]]
| famous works  = 
}}

'''Karlo Karra''' ({{val|it|Carlo Carrà}}, dzimis [[1881]]. gada [[11. februāris|11. februārī]] Kvarnjento (''Quargnento''), [[Pjemonta|Pjemontā]], miris [[1966]]. gada [[13. aprīlis|13. aprīlī]] [[Milāna|Milānā]]) - [[Itālija|itāliešu]] gleznotājs. Viens no itāliešu [[futūrisms|futūrisma]] un [[metafiziskā glezniecība|metafiziskās glezniecības]] pamatlicējiem.

Dzimis Kvarnjento (''Quargnento''), [[Pjemonta]]s rietumos. 1899. un 1900. gadā atradās [[Parīze|Parīzē]], kur strādāja Vispasaules izstādes iekārtošanā, kur viņam bija iespēja iepazīties ar tālaika moderno franču mākslu. 1910. gadā kopā ar [[Umberto Bočoni]], [[Luidži Rusolo]] un [[Filipo Tomāzo Marineti]] parakstīja &quot;Futūristu manifestu&quot; un sāka gleznot futūrisma manierē. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] mainīja stilu un kopā ar [[Džordžo de Kīriko]] kļuva par metafiziskās glezniecības pamatlicēju.

Jaunības dienās aizrāvās ar [[anarhisms|anarhisma]] idejām, pēc Pirmā pasaules kara kļuva par [[nacionālisms|nacionālistu]], bet attīstoties [[fašisms|fašismam]] - par tā atbalstītāju.

[[Attēls:Funeraloftheanarchistgalli.jpg|thumb|250px|right|''Funerali dell’anarchico Galli'', 1911, [[MoMA]]]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Rakstnieks-aizmetnis}}
{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Karra, Karlo}}
[[Kategorija:1881. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1966. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Pjemontā dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]]
[[Kategorija:Itāliešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Futūrisms]]
[[Kategorija:Metafiziskā glezniecība]]
[[Kategorija:Anarhisti]]</text>
      <sha1>llqmf3e72uvg727dd5fv96r9b1t7966</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deivids Hafmens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>46253</id>
    <revision>
      <id>3658996</id>
      <parentid>3572772</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6422" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| vārds_orig = David Albert Huffman
| attēls = Huffman david.jpg
| att_izmērs = 200px
| dz_gads = 1925
| dz_mēnesis = 8
| dz_diena = 9
| dz_vieta = [[Ohaio (štats)|Ohaio]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| m_gads = 1999
| m_mēnesis = 10
| m_diena= 7
| m_vieta =
| pilsonība =[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| tautība =
| darba_vietas = [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts]]&lt;br /&gt;[[Santakrusas Universitāte]]
| alma_mater = [[Ohaio Valsts universitāte]]&lt;br /&gt;[[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts]]
| zinātne = [[Informācijas teorija]]&lt;br /&gt;[[Kodēšanas teorija]]
| pasniedzēji = [[Semjuels Kadvels]]
| studenti =
| sasniegumi = [[Hafmena kods]]
| apbalvojumi = [[1999]]. gada [[Ričarda Haminga medaļa]]
| paraksts =
| piezīmes = 
}}
'''Deivids Alberts Hafmens''' ({{val|en|David Albert Huffman}}, {{dat|1925|8|9}} — {{dat|1999|10|7}}) bija [[datorzinātne]]s pionieris.

Savas dzīves laikā Hafmens deva ievērojamu ieguldījumu [[galīgs automāts|galīgu automātu]] izpētē, [[ķēžu komutācija|ķēžu komutācijā]], [[sintēzes procedūra|sintēzes procedūrās]] un [[signālu plānošana|signālu plānošanā]]. Taču vislabāk Hafmens ir pazīstams ar savu [[Hafmena kodēšana|Hafmena kodu]], [[bezzudumu datu saspiešana|bezzudumu]] [[datu saspiešana]]s metodi mainīga garuma [[kodēšanas teorija|kodēšanai]]. Tas bija rezultāts semestra darbam, ko viņš uzrakstīja, studējot [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā]] (MTI), kur viņš [[1953]]. gadā ieguva [[Zinātņu doktors|doktora]] grādu ar disertāciju par darbu ''Sekvenciālo komutācijas ķēžu sintēze'', ko palīdzēja izstrādāt [[Semjuels Kadvels]].&lt;ref&gt;Skatīt {{MathGenealogy|37262}}.&lt;/ref&gt;

&quot;Hafmena kodēšana&quot; tiek izmantota gandrīz jebkurā programmā vai iekārtā, kas saistīta ar [[datu saspiešana|datu saspiešanu]] un [[cipardati|cipardatu]] pārraidi, piemēram, [[fakss|faksos]], [[modems|modemā]], [[datortīkls|datortīklos]] un [[ciparu televīzija|ciparu televīzijā]].

== Biogrāfija ==
Dzimis [[Ohaio (štats)|Ohaio]], Hafmens bakalaura grādu [[elektrotehnika|elektrotehnikā]] ieguva [[Ohaio Valsts universitāte|Ohaio Valsts universitātē]] 18 gadu vecumā [[1944]]. gadā. Pēc tam viņš dienēja [[ASV Jūras spēki|ASV Jūras spēkos]] kā [[radars|radaru]] apkopes virsnieks uz iznīcinātājkuģa, kas palīdzēja likvidēt [[mīna]]s Japānas un Ķīnas ūdeņos pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Vēlāk, [[1949]]. gadā viņš ieguva savu maģistra grādu Ohaio un [[1953]]. gadā doktora grādu MTI, arī elektrotehnikā.

Hafmens [[1953]]. gadā kļuva par MTI mācībspēku. [[1967]]. gadā viņš devās uz [[Santakrusas Universitāte|Santakrusas Universitāti]] [[Kalifornija|Kalifornijā]], kļūstot par Datorzinātņu nodaļas dibinātāju. Viņš bija viens no galvenajiem fakultātes studiju programmas izstrādātājiem un personāla atlasītājiem un no [[1970]]. līdz [[1973]]. gadam vadīja fakultāti. Viņš pensionējās [[1994]]. gadā, bet saglabāja aktivitāti kā ''emeritus'' profesors, lasot lekcijas par informācijas teoriju un signālu analīzi.

Hafmens deva ievērojamu ieguldījumu arī daudzās citās jomās, ieskaitot [[informācijas teorija|informācijas teoriju]] un [[informācijas kodēšana|kodēšanu]], signālu komutēšanu radariem un saziņas iekārtām un plānošanas procedūras asinhronām loģikas shēmām. 
Kā sekas no viņa darba par neizliecamu virsmu matemātiskajām īpašībām, Hafmens izstrādāja savus paņēmienu papīra salocīšanai neparastās skulpturālās formās, kas deva grūdienu [[papīra locīšanas matemātika|datorizētu origami]] teorijai.

Hafmena sasniegumi tika novērtēti ar vairākām balvām un atzinībām. Kā pēdējo viņš saņēma [[1999]]. gada [[Ričarda Haminga]] medaļu no [[Elektronikas un Elektrotehnikas inženieru institūts|Elektronikas un Elektrotehnikas inženieru institūta]] (IEEE) kā atzinību par viņa nozīmīgajiem atklājumiem informācijas zinātnē. Viņš ir saņēmis arī [[Lūiss Levijs|Lūisa Levija]] medaļu no [[Frenklina institūts|Frenklina institūta]] par viņa doktora disertāciju par sekvenciālo [[komutācijas ķēdes|komutācijas ķēžu]] sintēzi, atzīts par a Izcilu Ohaio Valsts universitātes absolventu un [[Volless Makdovels|Vollesa Makdovela]] balvu. [[1998]]. gadā viņš saņēma arī Datorzinātņu pioniera balvu no IEEE Datorzinātņu sabiedrības un Zelta jubilejas balvu par Tehnoloģijas [[jaunievedums|jaunievedumiem]] no IEEE Informācijas teorijas sabiedrības.

Deivids Hafmens nomira [[1999]]. gadā pēc 10 mēnešu ilgas cīņas ar [[vēzis (slimība)|vēzi]]. Viņam bija sieva un 3 bērni.

Hafmens nekad nemēģināja [[patents|patentēt]] nevienu sava darba rezultātu. Tā vietā viņš koncentrējās uz ieguldījumu izglītībā. Citējot viņu pašu: &quot;Mana alga ir mani studenti.&quot;

== Raksti par Hafmenu ==
* Gary Stix: &quot;Profile: Information Theorist David A. Huffman&quot; - ''[[Scientific American Special Issue on Communications, Computers, and Networks]]'', September, 1991 [https://web.archive.org/web/20070220234037/http://www.huffmancoding.com/david/scientific.html]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Datu saspiešana]]
* [[Bezzudumu datu saspiešana]]
* [[Hafmena kodēšana]]
* [[Informācijas entropija]]
* [[Šanona-Fano kodēšana]]

== Ārējās saites ==
* {{MathGenealogy|37262}}.
* [https://web.archive.org/web/20081002043135/http://www.ucsc.edu/currents/99-00/10-18/inmemoriam.html &quot;In Memoriam,&quot; UC Santa Cruz Currents Online], October 18, 1999. 
* [https://web.archive.org/web/20080920024800/http://www.ucsc.edu/news_events/press_releases/archive/99-00/10-99/huffman.htm UCSC Press Release: Faculty member David Huffman dies at 74]
* [http://www.sgi.com/grafica/huffman/ Geometric Paper Folding: Dr. David Huffman]
* [http://www.nytimes.com/2004/06/22/science/22orig.html?pagewanted=1 Cones, Curves, Shells, Towers: He Made Paper Jump to Life (NY Times subscription required)]

{{autoritatīvā veidne}}

{{DEFAULTSORT:Hafmens, Deivids}}
[[Kategorija:ASV zinātnieki]]
[[Kategorija:ASV datorzinātnieki]]
[[Kategorija:Datorzinātnes pionieri]]
[[Kategorija:Informācijas teorētiķi]]
[[Kategorija:Ohaio Valsts universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>m6nfrxmeasf9ybyvumk4h9i6960tfxr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maikls Formens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>48867</id>
    <revision>
      <id>3658986</id>
      <parentid>3450077</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1750" xml:space="preserve">{{Kosmonauta infokaste
|             platums = 
|               vārds = Maikls Formens
|          vārds_orig = Michael Foreman
|              attēls = Foreman Michael.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1957
|          dz_mēnesis = 3
|            dz_diena = 29
|            dz_vieta = [[Kolambasa (Ohaio)|Kolambasā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|              m_gads = 
|           m_mēnesis = 
|             m_diena = 
|             m_vieta = 
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = {{USA}}
|             tautība = 
|            paraksts = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =   
| kos_veids = [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] astronauts
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk = [[lidotājs|izmēģinātajpilots]]
| d_pakāpe = [[kapteinis]]                 
| kos_koplaiks = 25 d 37 h 28 min
| kos_iesaukums = [[1998]].
| kos_misija = 1. [[STS-123]]&lt;br /&gt;2. [[STS-129]]
| kos_kuģi = [[Endeavour (kosmoplāns)|Endeavour]]
}}
'''Maikls Formens''' (''Michael Foreman''; dzimis {{dat|1957|3|29}}) ir [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[kosmonauts]], [[ASV Jūras kara flote|Jūras kara flotes]] lidotājs.

[[1998]]. gadā tika uzņemts NASA astronautu kandidātu grupā.

Viņa pirmais lidojums kosmosā notika [[2008. gads|2008]]. gada martā [[STS-123]] misijā.

Otrais Formena kosmiskais lidojums notika [[2009. gads|2009]]. gada novembrī misijā [[STS-129]].

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{kos-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Formens Maikls}}
[[Kategorija:ASV astronauti]]
[[Kategorija:NASA astronauti]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>abotwpoa6iw9y0iuwshokygx3e9h2da</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Homoseksualitāte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>51163</id>
    <revision>
      <id>3658927</id>
      <parentid>3504444</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T15:44:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */ papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16820" xml:space="preserve">{{enciklopēdisks stils+}}
[[Attēls:Gay Couple Savv and Pueppi 02.jpg|thumb|220px|Homoseksualitāte]]
[[Attēls:Homosexuality symbols.svg|thumb|220px|Vieni no homoseksualitātes simboliem — atsevišķi sieviešu un vīriešu homoseksualitātei.]]
'''Homoseksualitāte''' (no [[grieķu valoda]]s ''homoios''&lt;ref&gt;[http://www.searchgodsword.org/lex/grk/view.cgi?number=3668 The New Testament Greek Lexicon]&lt;/ref&gt; &quot;tāds pats&quot;, &quot;līdzīgs&quot; un [[latīņu valoda]]s ''[[wikt:en:sexus|sexus]]'' &quot;dzimums&quot;) ir emocionāla un/vai seksuāla tieksme pret sava dzimuma cilvēkiem. Homoseksuālus vīriešus sauc arī par ''[[gejs|gejiem]]'' (arī vīrniekiem) un homoseksuālas sievietes par ''[[lesbiete|lesbietēm]]'' (arī sievniecēm). Īpašības vārds &quot;homoseksuāls&quot; tiek lietots, apzīmējot arī seksuālu rīcību starp viena dzimuma cilvēkiem, kuri sevi neuzskata par gejiem vai lesbietēm.

== Homoseksualitātes jēdzieni ==

=== Homoseksualitāte ===
[[Attēls:World_laws_pertaining_to_homosexual_relationships_and_expression.svg|thumb|right|400px|
&lt;center&gt;&lt;big&gt;'''Homoseksualitātes legālais statuss pasaulē'''&lt;/big&gt;&lt;/center&gt;
{{multicol}}
'''Homoseksuālas darbības legālas'''
{{legend|#025|Atļautas [[viendzimuma laulības]]}}
{{legend|#0066FF|Atļautas cita veida partneratniecības}}
{{legend|#90c|Atzītas ārzemēs noslēgtās laulības}}
{{legend|#CCCCCC|Jebkādas viendzimuma partnerattiecības nav atzītas}}
{{multicol-break}}
'''Homoseksuālas darbības nelegālas'''
{{legend|#f9dc36|Neliels vai nosacīts sods}}
{{legend|#ec8028|Smags sods}}
{{legend|#e73e21|Mūža ieslodzījums}}
{{legend|#8c210f|Nāves sods}}
&lt;br /&gt;
{{multicol-end}}
]]
Līdz pat 19. gs. beigām viendzimuma attiecību apzīmēšanai nebija sava viennozīmīga jēdziena, dažreiz to dēvēja par [[sodomija|sodomiju]]. Mūsdienās visizplatītāko jēdzienu “homoseksualitāte” 1869. gadā ieviesa austriešu-ungāru izcelsmes rakstnieks un tulkotājs Karols Marija Benkerts jeb Kertbenijs (Karol Maria Benkert/„Kertbeny“ (1824—1882)).&lt;ref&gt;Salīdz. HERGEMÖLLER, Sodom und Gomorrha: Zur Alltagswirklichkeit und Verfolgung Homosexueller im Mittelalter: Überarbeitete und ergänzte Neuausgabe, Hamburg: MännerschwarmSkript Verlag, 2000, 14. lpp.&lt;/ref&gt; Kā antonīmu jēdzienam &quot;homoseksualitāte&quot; viņš ieviesa jēdzienu “heteroseksualitāte” (no grieķu val. ''heteros'' &quot;svešs&quot; vai &quot;citāds&quot;).&lt;ref&gt;Salīdz. SOMMER, Wider die Natur?: Homosexualität und Evolution, München: Verlag C. H. Beck, 1990, 18. lpp.&lt;/ref&gt; Tomēr šim homoseksualitātes jēdzienam ir trūkumi:

* Jēdziens “homoseksualitāte” tika izveidots no grieķu valodas vārda saknes ''homo-'' (&quot;tāds pats&quot;, &quot;līdzīgs&quot;) un latīņu vārda ''sexus'' (&quot;dzimums&quot;) saknes, ko latviešu valodā varētu tulkot kā “viendzimums” un līdz ar to adekvāti pielietot, apzīmējot attiecības vai seksuālu darbību starp divām viena dzimuma personām. Tomēr kā personas apzīmējums šis jēdziens ir pretrunīgs, jo tas nozīmētu, ka persona ir viendzimuma, kas satura ziņā ir bezjēdzīgi. Tāpēc Bosvels (Boswell) lieto lietvārdu “gejs” (gay), lai apzīmētu homoseksuāli orientētu personu.&lt;ref&gt;Salīdz. BOSWEL, Christianity, Social Tolerance and Homosexuality: Gay People in Western Europe from the Beginning of the Christian Era to the Fourteenth Century, Chicago: The University of Chicago Press, 1984, 41.-44. lpp.&lt;/ref&gt;

* Jēdziens “homoseksualitāte” veicina pārpratumu, ka attiecības starp viena dzimuma personām aprobežojas vienīgi ar seksuālu darbību.&lt;ref&gt;Salīdz. LOOSER, Homosexualität — Menschlich — Christlich — Moralisch: Das Problem sittlich verantworteter Homotropie als Anfrage an die normative Ethik, Bern: Peter Lang, 1980, 22. lpp.&lt;/ref&gt;

* Grieķu valodas sakni (''homo-'') daži pārprot kā latīņu vārda sakni, īpašības vārda “līdzīgs” vai “tāds pats” vietā saprotot to kā lietvārdu “cilvēks”. Bet, tā kā vārda sakne ir grieķu valodā, šis jēdziens nozīmē viendzimuma attiecības un līdz ar to ir attiecināms arī uz dzīvniekiem.&lt;ref&gt;Salīdz. BORNEMAN, Ullstein Enzyklopädie der Sexualität, Berlin: Verlag Ullstein, 1990, 336. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Homofīlija ===

Kopš diviem gadu desmitiem, runājot par homoseksualitāti, nereti tiek lietots arī jēdziens ''homofīlija'', kas lielāku uzsvaru liek uz viendzimuma attiecību emocionālo aspektu nekā to fiziskām izpausmēm un veicina sapratni, ka attiecības starp divām tā paša dzimuma personām neaprobežojas ar fiziskām seksualitātes izpausmēm, bet ietver arī tādus vispārcilvēciskus emocionālus aspektus kā [[mīlestība]], [[tuvība]], [[draudzība]], abpusēja [[atbildība]]s sajūta.&lt;ref&gt;Salīdz. DRESSLER, Stephan: Pschyrembel®, Wörterbuch Sexualität, Berlin: Walter de Gruyter, 2003, 221. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Homoerotika ===

Šis jēdziens attiecas uz erotiskām izjūtām un fantāzijām pret sava dzimuma personām, kas var arī netikt īstenotas fiziskā izpausmē, un tādējādi tās var novērot arī pie heteroseksuālām (vīriešiem un sievietēm) personām.

=== Homotropija ===

Visi iepriekš minētie jēdzieni — homoseksualitāte, homofilija un homoerotika — ietver sevī daļu no cilvēka esības, proti, seksualitāti, mīlestību un erotiku. Tāpēc holandiešu teologs Hermans van de Spijkers (''Hermann van de Spijker'') šos visus cilvēciskās izpausmes aspektus pakārtoja jēdzienam ''homotropija'' (no grieķu val. ''homoios'' — &quot;tāds pats&quot;, &quot;līdzīgs&quot; un ''tropos'' — &quot;nosliece&quot;, &quot;attieksme&quot;), kurš apzīmē visaptverošu personas noslieci uz sava dzimuma personām, nevērtējot, vai tā ir seksuāla, erotiska vai emocionāla.&lt;ref&gt;Salīdz. VAN DE SPIJKER, Hermann: Homotropie: Menschlichkeit als Rechtfertigung: Überlegungen zur gleichgeschlechtlichen Zuneigung, München, Manz Verlag, 1972, 13.—14. lpp.&lt;/ref&gt; Atbilstoši jēdziens ''heterotropija'' nozīmē visaptverošu cilvēka noslieci uz pretējā dzimuma personām.

Šis jēdzienu pāris — homotropija un heterotropija — aptver visus cilvēciskās esības aspektus un tādējādi ir vispiemērotākais zinātniskās literatūras valodai.&lt;ref&gt;Salīdz. LOOSER, Gabriel: Homosexualität — Menschlich — Christlich — Moralisch: Das Problem sittlich verantworteter Homotropie als Anfrage an die normative Ethik, Bern: Peter Lang, 1980, 22.lpp.&lt;/ref&gt; Tomēr šo jēdzienu lietošana nav kļuvusi populāra nedz tautas, nedz zinātniskajā leksikā.

=== Heteroseksisms ===

Heteroseksisms ir ideoloģiska sistēma, kas noliedz un stigmatizē jebkuru neheteroseksuālu uzvedības formu, identitāti, attiecības vai kopienu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dialogi.lv/pdfs/tolerance_dimensions.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100215094818/http://www.dialogi.lv/pdfs/tolerance_dimensions.pdf# |archivedate={{dat|2010|02|15||bez}} }}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Straight male intimacy in India.jpg|thumb|left|220px|Indijā pieņemts divu vīriešu sadošanos rokās ar mazajiem pirkstiņiem uzskatīt par normālu heteroseksuālu uzvedību, bet rietumu sabiedrībā tā ir neheteroseksuāla uzvedība.]]
Paradoksālā kārtā rietumu geju kultūra ir ārārtīgi heteronormatīva, kas attiecas uz dzimumu lomām. Šīs dekādes pirmajā pusē divi seksologi neatkarīgi viens no otra nonāca pie terminiem ''sissyphobia'' (''sissy'' var tulkot apmēram kā &quot;mīkstais&quot;) un ''femiphobia'', lai raksturotu riebumu (un [[kauns|kaunu]]), ko geji izjūt pret sievišķību citos vīriešos vai atceroties šādu sievišķību savā uzvedībā bērnībā. Tima Berglinga (Tim Bergling) grāmatas nosaukumā minētais termins ''sissyphobia'' ir biežāk lietots, Maikls Džī Beilijs (Michael J. Bailey) izveidoja savu terminu ''femiphobia'' savu [[transseksualitāte]]s pētījumu laikā atklājot, ka tikai daļa no zēniem, kas bērnībā ir bijuši ievērojami sievišķīgi, kļūs par transseksuāļiem un lielākā daļa izaugs par gejiem un interesantā kārtā saglabās maz no sievišķības, kas viņiem piemita bērnībā. Jautājot gejiem par to, vai viņi bērnībā bija sievišķīgi, Beilijs norāda, ka, ja tas tā ir bijis, gejiem šādas atmiņas saistās ar lielu kaunu. Visticamāk tāpēc, ka nekonformisms ar savu dzimumu (t. i., sievišķīga uzvedība vīriešos) tiek nicināta gan no geju puses, gan no heteroseksuālā vairākuma puses (vismaz, kas attiecas uz rietumu kultūru, skat. zemāk par neeiropiešu kultūrām).

Heteroseksuāli cilvēki bieži pieņem prezumpciju, ka būt gejam implicē to, ka indivīdam automātiski patīk citi geji, taču patiesība ir pavisam savādāka — lielākajai daļai geju vīrieša ideāls būtu ļoti tuvs heteroseksuāla vīrieša veidolam. To apliecina tādi angliski runājošajās valstīs bieži dzirdami apzīmējumi, ko bieži varētu redzēt vēlamo īpašību sarakstā, piemēram, iepazīšanās sludinājumos kā ''straight-acting'' (&quot;uzvedas kā heteroseksuāls vīrietis&quot;), latviešu geju leksikonā līdzīgs apzīmējums būtu &quot;nemanierīgs&quot;.

Neeiropiešu kultūrās (Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas indiāņu, Klusā okeāna salu u.c. kultūrās) ir vērojams lielā mērā pretējs modelis — tā vietā, lai homoseksuālus cilvēkus sadalītu divās plūsmās atbilstoši viņu dzimumam (un sagaidītu konformitāti ar šo dzimumu heteroseksuālu pārstāvju uzvedību), šīs kultūras rezervē viņiem sava veida &quot;trešo dzimumu&quot;. Amerikas indiāņu kultūrā šiem cilvēkiem kopienā tiek dota šamaņu funkcija, pamatojoties uz to, ka viņos saskaņā ar ticējumiem mājojot divi gari (gan sievišķais, gan vīrišķais), praktiskā ziņā tas atrisina arī tādas problēmas kā, piemēram, jautājumu kuras no abu pamatdzimumu funkcijām homoseksuālajam, dzimumnekonformantajam indivīdam būtu jāuzņemas. Tajos gadījumos, kad autori piemin šādu trešā dzimuma indivīdu seksa dzīvi, tiek atklāts, ka viņi nodarbojas ar seksu vai nu ar heteroseksuāliem vīriešiem vai dzīvo celibātā atkarībā no konkrētās kultūras.

Jāpiemin, ka runājot par lesbietēm, Bergling savā grāmatā secina, ka lesbiešu vidū šāda heteronormativitāte ir daudz mazāk izteikta, respektīvi, lesbietes ir daudz akceptējošākas pret citām lesbietēm, kas izrāda vīrišķīgas iezīmes.

== Homoseksualitātes cēloņi ==
Homoseksuālu orientāciju nosaka daudzu un dažādu faktoru kopums. Neirobioloģiskā smadzeņu dzimuma veidošanās teorija skaidro, ka cilvēka seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti galvenokārt nosaka dzimumhormonu daudzums dzemdē otrajā grūtniecības pusē. Šo teoriju atbalsta vairāki pētījumi, kas veikti ar dzīvniekiem. Taču pētījumi atklāj, ka arī mūsu ģenētika un epiģenētika spēlē nozīmīgu lomu. Lai cik interesanti tas arī neizklausītos, tomēr, domājams, ka mātes imūnreakcija arī var būt atbildīga par homoseksualitātes izveidi galvenokārt vīriešos. Kopumā pētījumi vērš uzmanību tieši uz bioloģiskajiem faktoriem. Kā pierādījums tam kalpo atrastās anatomiskās un fizioloģiskās atšķirības smadzenēs. Piemēram, INAH-3 hipotalāma kodols homoseksuālu vīriešu un heteroseksuālu sieviešu smadzenēs ir vairāk nekā divas reizes mazāks, salīdzinot ar heteroseksuāliem vīriešiem, kā arī homoseksuālu cilvēku smadzenes reaģē pretēji uz cilvēka [[Feromoni|feromoniem]], salīdzinot ar attiecīgā dzimuma heteroseksuālu cilvēku smadzenēm.&lt;ref&gt;Cīrulis, A. (2015). Dzimumatšķirības cilvēka smadzeņu neiroanatomijā un funkcionalitātē. ''Latvijas Ārsts'', (11), 72-76.&lt;/ref&gt;

== Homoseksuālās kustības vēsture ==

{{Atdalīt|LGBT kustība}}.

=== 19. un 20. gadsimts ===

'''1897'''&lt;br /&gt;
15. maijā Magnuss Hiršfelds (''Magnus Hischfeld'') kopā ar Eduardu Obergu (''Eduard Oberg''), Maksu Šporu (''Max Spohr'') un Franci Jozefu fon Bīlovu (''Franz Josef von Bülow'') savā dzīvoklī [[Berlīne|Berlīnē]] nodibina Zinātniski-humanitāro komiteju, kuras mērķis ir veicināt zinātnisko diskusiju par homoseksualitāti.

'''1919'''&lt;br /&gt;
Magnuss Hiršfelds (''Magnus Hirschfeld'') Berlīnē nodibina Seksualitātes zinātnes institūtu (vācu val. ''Institut für Sexualwissenschaft''&lt;ref&gt;[http://de.wikipedia.org/wiki/Institut_f%C3%BCr_Sexualwissenschaft Institut für Sexualwissenschaft]&lt;/ref&gt;).

'''1933'''&lt;br /&gt;
6. maijā nacistu studenti izdemolē Seksualitātes zinātņu institūtu un 10. maijā nacistu karavīri Operas laukumā Berlīnē kopā ar citām “vācu garam” neatbilstošām grāmatām sadedzina arī institūta materiālus.

'''1938'''&lt;br /&gt;
Alfreds Kinzijs (''Alfred Kinsey'', 1894 — 1956) uzsāk savus pētījumus cilvēka seksualitātes jomā un 1948. gadā savu pētījumu rezultātus publicē grāmatā “Cilvēka seksuālā izturēšanās”.

[[Attēls:Christopher Street Day 1997.jpg|thumb|220px|Homoseksuālās kustības simbols — varavīksnes karogs, Kristofera ielas parādē Vācijā, {{dat|1997}}]]
'''1969'''&lt;br /&gt;
Kristofera ielas (angļu val. ''Christopher Street'') bārā “Stonewall Inn” Ņujorkā notiek policijas reids, kuras laikā pirmo reizi geji, lesbietes un transpersonas pretojas policijai, pretošanās pāraug ielas grautiņā. Šis notikums iezīmēja pagrieziena punktu Amerikas geju kustības attīstībā un veicināja geju, lesbiešu un transpersonu pašapziņas celšanu. Atceroties šo notikumu, katru gadu daudzās pasaules pilsētās tiek svinēti Kristofera ielas svētki (angļu val. ''Christopher Street Day''&lt;ref&gt;[http://en.wikipedia.org/wiki/Christopher_Street_Day Christopher Street Day]&lt;/ref&gt;),- arī Latvijā, kuri ir pazīstami ar nosaukumu [[Rīgas praids]].

'''1970'''&lt;br /&gt;
Ņujorkā tiek nodibināta Geju atbrīvošanas fronte (angļu val. Gay Liberation Front), kura ir pirmā oficiālā geju organizācija pasaulē.

'''1972'''&lt;br /&gt;
Ņujorkā tiek nodibināta ''National Gay and Lesbian Task Force'' organizācija, kuras mērķis ir cīnīties pret homoseksuāļu diskrimināciju un apspiešanu. Šī organizācija ietver 32 000 biedru, tā ir viena no lielākajām geju organizācijām ASV.

'''1975'''&lt;br /&gt;
[[Telaviva|Telavivā]], Izraēlā, tiek nodibināta organizācija ''Society for the Protection of Personal Rights for Lesbians, Gay Men and Bisexuals'' (SPPR), kura ir pirmā un vienīgā šāda rakstura organizācija Tuvajos Austrumos.

'''1981'''&lt;br /&gt;
Kļūst zināms pirmais salimšanas gadījums ar [[AIDS]]. Tā kā sākotnēji šī saslimšana izplatījās Dienvidkalifornijā dzīvojošo geju vidū, tad šī slimība tika nosaukta par GRID (angļu val. ''Gay-Related Immune Deficiency''). Tikai vēlāk, kad kļuva skaidrs, ka šī slimība skar neatkarīgi no seksuālās orientācijas vai prakses, tā tika nosaukta par AIDS (angļu val. ''Acquired Immune Deficiency Syndrome''; latviešu val. iegūts imūndeficīta sindroms).

'''1982'''&lt;br /&gt;
[[Sanfrancisko]] notiek pirmās geju sporta spēles (angļu val. ''Gay Games''), kurās piedalās 1 300 geji un lesbietes. Šī pasākuma sākotnējais nosaukums bija Geju Olimpiskās spēles (angļu val. ''Gay Olympics''), tomēr ASV Olimpiskā Komiteja uzsāka tiesas procesu par nosaukuma autortiesību pārkāpumu, kā rezultātā tas tika aizliegts.

'''1989'''&lt;br /&gt;
1.oktobrī [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] (Dānija) notiek pirmās geju kāzas. Egils un Aksels Aksgili (''Egil'' un ''Axel Axgil'') kā pirmais geju pāris pasaulē oficiāli reģistrē savas partnerattiecības. 1993. gadā Dānijai seko Norvēģija un 1995. gadā Zviedrija, kuras ievieš valsts atzītu viendzimuma partnerattiecību reģistrāciju.

'''1991'''&lt;br /&gt;
''[[Amnesty International]]'' — starptautiska cilvēktiesību aizsardzības organizācija — nolemj aizstāvēt arī homoseksuāļu tiesības.

'''1992'''&lt;br /&gt;
[[Pasaules Veselības organizācija]] (angļu val. ''World Health Organization'') izsvītro homoseksualitāti no starptautiskā slimību saraksta.

'''2005'''&lt;br /&gt;
Notiek pirmais [[Rīgas praids]].

'''2006'''&lt;br /&gt;
Oficiāli tiek reģistrēta lesbiešu, geju, [[biseksiualitāte|biseksuālu]], [[transseksualitāte|transpersonu]] un viņu draugu apvienība „[[Mozaīka (organizācija)|Mozaīka]]”.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.amnesty.org/ '''Amnesty International''' starptautiskā mājas lapa]
* [https://web.archive.org/web/20081013183403/http://www2.mozaika.lv/ '''Mozaīka''' mājas lapa]
* [http://politika.lv/index.php?id=15538/ '''Politika.lv''' 'Dažādība publiskajā telpā' lapa]

{{seksualitāte}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Seksuālā orientācija]]</text>
      <sha1>mibo51igprv8ey65o7huoodlkdosgzz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Francis Balodis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55392</id>
    <revision>
      <id>3659068</id>
      <parentid>3585493</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T19:53:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11909" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|arheologu|Balodis|Balodis}}
{{Zinātnieka infokaste
|        platums = Francis Aleksandrs Balodis
|          vārds = 
|     vārds_orig = 
|         attēls = Francis_Balodis.jpg
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1882
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 7
|       dz_vieta = [[Valmiera]], [[Vidzemes guberņa]]
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1947
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 8
|        m_vieta = [[Stokholma]], [[Zviedrija]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = Voldemārs Dāvids Balodis
|          brāļi = Francis Voldemārs, Ēriks Jēkabs 
|          māsas = Olga Voldemāra Matilda Kreišmane
|   dzīvesbiedrs = Aleksandra Kubareva, Emma Albertiņa
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Maskavas arheoloģijas institūts]], &lt;br /&gt;[[Saratovas Universitāte]],&lt;br /&gt;[[Maskavas Universitāte]], &lt;br /&gt;[[Latvijas Universitāte]], 
|     alma_mater = [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]], &lt;br /&gt;[[Maskavas arheoloģijas institūts]],&lt;br /&gt;[[Maskavas Universitāte]], &lt;br /&gt;[[Minhenes Universitāte]]
|        zinātne = [[arheoloģija]], [[eģiptoloģija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = III un II šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]],&lt;br /&gt;IV šķiras Francijas [[Goda Leģiona ordenis]]
|       piezīmes =  
|    kategorijas =    
}}
'''Francis Aleksandrs Balodis''' (1882—1947) bija latviešu [[arheoloģija|arheologs]] un [[eģiptoloģija|eģiptologs]]; arheoloģijas zinātnes pamatlicējs [[Latvija|Latvijā]]. Pētījis latviešu senvēsturi, Pievolgas tatāru vēsturi, [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] vēsturi un mākslu. Pazīstams ar pētījumiem par [[latgaļi|latgaļu]] un [[kriviči|kriviču]] cilšu senajām etnogrāfiskajām un politiskajām robežām pirms 13. gadsimta.
Francis Balodis bija vadošais Latvijas arheologs pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un viens no nacionālās arheoloģijas skolas dibinātājiem.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1882. gada 7. augustā [[Valmiera|Valmierā]] skolotāja [[Voldemārs Dāvids Balodis|Voldemāra Dāvida Baloža]] (1848—1918) un viņa sievas Olgas Matildes, dzimušas Jākobsones, ģimenē.&lt;ref&gt;{{LKV|I.|1635}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.historia.lv/raksts/zirina-ingrida-profesora-franca-baloza-dzimta Zīriņa, Ingrīda. Profesora Franča Baloža dzimta]&lt;/ref&gt; Mācījies Valmieras draudzes skolā, E. Heines privātskolā un [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas Valsts ģimnāzijā]].

No 1902. līdz 1907. gadam studēja teoloģiju, vēsturi, mākslas vēsturi un arheoloģiju [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]]. Uzņemts latviešu studentu korporācijā ''[[Lettonia]]''. Vēlāk sāka studēt Maskavas arheoloģijas institūtā, kur 1910. gadā aizstāvēja diplomdarbu &quot;Daži materiāli latviešu cilšu IX-XIII gs. vēsturē&quot;. Paralēli studijām Maskavas arheoloģijas institūtā apguva mākslas vēsturi un arheoloģiju Maskavas Universitātē.

1909. gadā veica arheoloģiskos izrakumus Kauguru [[Pekas kalns|Pekas kalnā]], meklējot Livonijas [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] aprakstīto [[Beverīna]]s pilskalnu. No 1910. līdz 1912. gadam Minhenes Universitātē veica disertācijas darbu &quot;Ievads Ēģiptes bārdaino pundurdievību vēsturē&quot; un ieguva Dr. phil. grādu.

No 1912. līdz 1918. gadā bija Maskavas arheoloģijas institūta eģiptoloģijas docents, bet no 1915. līdz 1918. gadam bija Maskavas Universitātes austrumu mākslas vēstures privātdocents. Saratovas Universitātes mākslas vēstures profesors, vienlaicīgi pildot Vēstures un Filoloģijas fakultātes dekāna, rektora palīga, prorektora, Saratovas Arheoloģiskā zinātniski pētnieciskā institūta direktora pienākumus. No 1919. līdz 1922. gadam veica arheoloģiskos izrakumus [[Saraja|Sarajā]] un citās [[Pievolga]]s tatāru senpilsētās. Pierādījis agrāko krievu vēsturnieku pret tatāru kultūru vērsto šovinistisko uzskatu nepamatotību. No 1924. gada bija Maskavas Universitātes vēsturiskās arheoloģijas profesors.

1924. gadā viņš Latvijas Universitātē tika ievēlēts par seno austrumu vēstures un arheoloģijas profesoru. 1924. gada 15. septembrī profesors F. Balodis sāka savu darbību LU ar parauglekciju &quot;Otrā Tebu laikmeta Ēģiptes garīgā kultūra&quot;.
Bija Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns, universitātes prorektors studentu lietās, Latviešu filologu biedrības priekšnieks, Valsts vēstures muzeja arheoloģijas nodaļas vadītājs, Pieminekļu valdes priekšsēdētājs, Latvijas vēstures institūta vicedirektors, Stokholmas [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku]] ložas [[„Den Nordiska Första”]] brālis.
[[Attēls:LU_Filologijas_fakultate.jpg|thumb|350px|[[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācību spēki ap 1924. gadu. 1. rindā no kreisās: [[Aleksandrs Dauge]], [[Kārlis Balodis]], [[Jēkabs Velme]], [[Jēkabs Lautenbahs]], [[Ernests Felsbergs]], [[Pēteris Šmits]], [[Ludvigs Bērziņš]];
vidū: [[Kārlis Straubergs]], [[Augusts Tentelis]]; 2. rindā no kreisās: [[Arnolds Spekke]], [[Juris Plāķis]], [[Ernests Blese]], [[Pauls Jurēvičs]], [[Maksis Nusbergers]], [[Pauls Dāle]], [[Rūdolfs Jirgens]], [[Pēteris Zālīte]], '''Francis Balodis''', [[Jānis Kauliņš]].]]
No 1925. līdz 1926. gadā veicis [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskos izrakumus]] [[Ludza]]s un [[Rēzekne]]s apriņķa pilskalnos. 1927. gadā veica arheoloģiskos izrakumus [[Slate|Slatē]] un [[Rauna]]s [[Tanīsa kalns|Tanīsa kalnā]].
[[Attēls:Latvijas Valsts prezidenta vizīte Raunā 1927.jpg|thumb|350px|Latvijas Valsts prezidenta vizīte Raunā (1927). No kreisās: Francis Balodis, [[Rūdolfs Skaidrais]], [[Pauls Kundziņš]], Valsts prezidenta adjutants, G. Zemgala dzīvesbiedre, [[Gustavs Zemgals]], [[Hugo Riekstiņš]], [[Rainis]] un [[Andrejs Teikmanis]].]]

Tūlīt pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Zviedrijas Valsts vēstures muzeja direktors atsūtīja prof. F. Balodim ielūgumu no 13. jūlija līdz 4. augustam piedalīties Vilhelma Holmkvista vadītajos arheoloģiskajos izrakumos [[Sigtuna|Sigtunā]]. 1940. gada 13. jūlijā F. Balodis kopā ar sievu izlidoja uz Zviedriju. [[Latvijas PSR]] Tautas Komisāru Padome 1940. gada 30. augustā izdeva rīkojumu par prof. Baloža atbrīvošanu ar 1. septembri no Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāna pienākumiem. 24. oktobrī jaunieceltais LU rektors [[Jānis Paškēvičs]] izdeva pavēli un paziņojumu prof. F. Balodim uz Zviedriju: &quot;Atbrīvoju no dienesta pienākumiem LVU, skaitot ar 1940. gada 15. oktobri, no savas zemes un tautas visstraujākajā jaunradīšanas laikā dezertējušo Vēstures un filoloģijas fakultātes profesoru Franci Balodi&quot;.&lt;ref&gt;Jānis Klētnieks. Profesors Francis Balodis -
pirmais latviešu pētnieks [[eģiptoloģija|eģiptoloģijā]]. LU Zinātniskie raksti 653. sējums ZINĀTŅU VĒSTURE UN MUZEJNIECĪBA, 2003., 90.-101. lpp.&lt;/ref&gt;

1940. — 1941. gadā viņš lasīja lekcijas Stokholmas Universitātē un zviedriski publicēja divas grāmatas: ''Det äldsta Lettland'' (&quot;Senā Latvija&quot;, Upsalā: 1940) un ''Wåld och Frihet'' (&quot;Spaidi un brīvība&quot;, Stokholmā: 1941).
1943. gadā F. Balodis kļuva par Latvijas pārstāvi Baltijas komitejā. 1944. gadā Otrā pasaules kara laikā viņam izdevās ievietot rakstus par [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padome]]s centieniem atjaunot Latvijas neatkarību Zviedrijas laikrakstos. Līdz 1947. gadam strādāja kā ārštata profesors un lasīja lekcijas Austrumeiropas arheoloģijā un eģiptoloģijā. Miris 1947. gada 8. augustā, 65 gadu vecumā.

== Apbalvojumi ==
* Par ieguldījumu nacionālajā zinātnē un akadēmiskajā darbā Balodis apbalvots ar III un II šķiras Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni.
* Par pētījumiem eģiptoloģijā viņam piešķirts IV šķiras Francijas Goda Leģiona ordenis.
* Par zinātniskās sadarbības stiprināšanu starp Latviju un Zviedriju saņēmis Zviedrijas Ziemeļzvaigznes un Vāsas ordeni.

== Zinātniskie darbi ==
* ''Beverīnas izrakumi'' (krieviski, 1909)
* ''Atsevišķi materiāli par latviešu cilts vēsturi 9.-13. gs.'' (krieviski, 1910), Maskava
* ''Prolegomena zur Geschichte der baert. zwerg. Gottheiten in Aegypten'' (Ievads Ēģiptes bārdaino pundurdievību vēsturē, vāciski, 1912), Minhene.
* ''Senā Ēģipte'' (krieviski, 1913)
* ''Amenofisa IV laika māksla'' (krieviski, 1914)
* ''Reālisms un ideālisms ēģiptiešu mākslā'' (krieviski, 1917)
* ''Ēģiptiešu &quot;renesanse&quot;'' (krieviski, 1917)
* ''Pievolgas Pompeji'' (krieviski, 1923)
* ''Vecā un Jaunā Saraja, [[Zelta Orda]]s galvaspilsētas'' (krieviski, 1923)
* ''Ehnatona laika ēģiptiešu mākslas pieminekļi'' (krieviski, 1924)
* ''Mākslas reforma Ehnatona laikā'' (1924)
* ''Ludzas-Rēznas apvidus senvietas'' (1925)
* ''Vēlais dzelzs laikmets Latvijā'' (1926)
* ''Salenieku senkapi'' (1926)
* ''Latviešu-krievu senā robeža'' (1927), Rīga: Burtnieks, 33—44 lpp.
* ''Izrakumi Raunas Tanīsa kalnā 1927. gadā'' (1928)
* ''Alt-Sarai und Neu-Sarai, die Hauptstädte der Goldenen Horde'' (Vecā un Jaunā Saraja, [[Zelta Orda]]s galvaspilsētas, vāciski, 1927) Rīgā
* ''Neuere Forschungen ueber die Kultur der Goldenen Horde'' (Jaunākie pētījumi par Zelta Ordas kultūru, vāciski, 1927). Zeitschrift für slavische Philologie, Band IV, Heft 1—2, Leipzig, 1927
* ''Die archaeologische Forschungsarbeiten in Lettland 1920-1926'' (arheoloģiskie pētījumi Latvijā 1920-1926, vāciski, 1927)
* ''L'ancienne frontière slavo-latvienne'' (Slāvu-latviešu senā robeža, franciski, 1927). Conference des historiens des etats de l’Europe Orientale. Varsovie, p. 1—8.
* ''Frieri och bröllopsfirande i Lettland: filmförevisning i samband med professor Francis Balodis´ föreläsning i Nordiska museet 19 november 1931'' (Bildināšana un kāzas Latvijā, zviedriski, 1931), filmas noskatīšanās kopā ar profesoru Franci Balodi Nordiskajā muzejā Stokholmā
* ''Latviešu-krievu senā robeža'' (1935), Izdevumā &quot;Ludzas apriņķis senāk un tagad&quot;. Ludza, 152—162 lpp.
* ''La Lettonie du 9me au 12me siècle'' (franciski, 1936) Rīgā
* ''Ludolf Liberts'' (zviedriski, 1938) Rīgā
* ''Jersika un tai 1939. gadā izdarītie izrakumi'' (1940) Rīgā.
* ''Det äldsta Lettland'' (Senā Latvija, zviedriski, 1940) Upsalā
* ''Våld och frihet'' (Vardarbība un brīvība, zviedriski, 1940) Stokholmā
* ''Die Burgberge Lettlands'' (Latvijas pilskalni, vāciski, 1942) Romā
* ''Egypten — pyramidernas och mysteriernas land'' (Ēģipte — piramīdu un mistēriju zeme, zviedriski, dāniski, 1942) Stokholmā
* ''Handelswege nach dem Osten und die Wikinger in Russland'' (vāciski, 1948) Stokholmā

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* Fr. Balodim veltīta zinātniska konference &quot;Francis Balodis. Arheoloģija un laiks. Profesoram F.Balodim — 125&quot; [http://www.valmierai.lv/vietejas/kultura/3649/]{{Novecojusi saite}}
* Valentīns Sedovs par Fr. Balodi un latgaļu-kriviču robežām [http://www.leidykla.eu/fileadmin/Archeologia/Archeologia_4/Valentin_Sedov.pdf]{{Novecojusi saite}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Balodis, Francis}}
[[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latviešu arheologi]]
[[Kategorija:Krievijas impērijas arheologi]]
[[Kategorija:Eģiptologi]]
[[Kategorija:Zviedrijas latvieši]]
[[Kategorija:Brīvmūrnieki]]
[[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Valmierā dzimušie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>hpa271nus0zw057jtryg01mcofrgtvi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karmena Elektra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>57237</id>
    <revision>
      <id>3659009</id>
      <parentid>3462553</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1460" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds                   = Karmena Elektra
| attēls                  = Carmen Electra (square).jpg
| attēla izmērs           = 
| komentārs               = 
| dz. vārds               = Tara Lī Patrika
| dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1972|4|20}}
| dz. vieta               = [[Šaronvilla|Šaronvillā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]], {{USA}}
| miršanas datums         = 
| miršanas vieta          = 
| citi vārdi              = 
| nodarbošanās            = kinoaktrise
| darbības gadi           = 1990 - pašlaik
| dzīvesbiedrs            = 
| mājaslapa               =
| zeltaavenesbalva        = 
| zeltaglobusabalva       = 
| apbalvojumi             = 
| dzimums                 = S
}}
'''Tara Lī Patrika''' ({{val-en|Tara Leigh Patrick}}), vairāk pazīstama ar pseidonīmu '''Karmena Elektra''' (''Carmen Electra''; dzimusi {{dat|1972|4|20}} [[Šaronvilla|Šaronvillā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]]), ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] modele, televīzijas zvaigzne, aktrise un dziedātāja.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa|http://www.carmenelectra.com}}
{{aktieru ārējās saites}}
* {{facebook|CarmenElectra}}
* {{Twitter|carmenelectra}}

{{aktieris-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Elektra, Karmena}}
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>q490s0s1ew0f9xvlzek2mqi8yp0tzjk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1978. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60998</id>
    <revision>
      <id>3659248</id>
      <parentid>3567597</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:50:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8032" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|1978. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1978. gads Latvijā}}
{{Gadu navigācija|1978}}
{{Gada citi notikumi|1978}}
{{Gads citos kalendāros|1978}}
'''1978''' ({{Rom sk gadam|1978}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[20. janvāris]] — palaists pirmais kravas kosmosa kuģis ''[[Progress-1]]'' uz staciju ''[[Saļut-6]]''.
* [[24. janvāris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] pavadonis ''Kosmos-954'' ar atomreaktoru sadega [[Zeme]]s atmosfērā, tā nesadegušās daļas nokrita [[Kanāda]]s ziemeļrietumu teritorijās.
* [[28. janvāris]] — arestēts &quot;[[Sakramento]] vampīrs&quot; — [[Ričards Trentons Čeiss]].

=== Februāris ===
* [[22. februāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaists pirmais eksperimentālais GPS pavadonis ''Navstar 1''.
* [[22. februāris]] — [[Sentlūsija]] ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.

=== Marts ===
* [[2. marts]] — čehs [[Vladimirs Remeks]] kļuva par pirmo ārzemju pārstāvi (pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) kosmosā, kad viņš startēja ar kosmosa kuģi ''[[Sojuz-28]]''.
* [[14. marts]] — [[Izraēla]]s spēki iebruka un okupēja [[Libāna]]s dienvidus.

=== Aprīlis ===
* [[14. aprīlis]] — [[Tbilisi]], [[Gruzijas PSR]] notika demonstrācijas, protestējot pret valsts valodas statusa noņemšanu [[gruzīnu valoda]]i.
* [[27. aprīlis]] — [[Aprīļa revolūcija Afganistānā|Aprīļa revolūcija]]: marksistiski noskaņoti virsnieki veica valsts apvērsumu [[Afganistāna|Afganistānā]].

=== Maijs ===
* [[3. maijs]] — tika nosūtīta pirmā [[mēstule]] (spams). ''Digital Equipment Corporation'' uz katru [[internets|interneta]] priekšteča ''ARPANET'' adresi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rietumkrastā nosūtīja komerciāla rakstura piedāvājumu.
* [[12. maijs]] — [[Zaira]]s (tagad Kongo Demokrātiskā Republika) pilsētu Kolvezi ieņēma nemiernieki; valdība lūdza ASV, [[Francija]]s un [[Beļģija]]s palīdzību.
* [[17. maijs]] — policija atrada nozagto [[Čārlijs Čaplins|Čārlija Čaplina]] zārku ar viņa mirstīgajām atliekām, ko zagļi bija izrakuši kapos [[Šveice|Šveicē]].

=== Jūnijs ===
* [[22. jūnijs]] — [[Džeimss Kristijs]] atklāja nelielās pundurplanētas [[Plutons (pundurplanēta)|Plutona]] dabisko pavadoni — [[Harons (pavadonis)|Haronu]].

=== Jūlijs ===
* [[7. jūlijs]] — [[Zālamana Salas]] ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes. 

=== Septembris ===
* [[8. septembris]] — [[Irāna|Irānā]] sākās [[šahs (monarhs)|šahu]] režīma pretinieku demonstrācijas.

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — [[Dominika]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].

== Dzimuši ==
;Janvāris
* [[5. janvāris]] — [[Franks Montaņī]] (''Franck Montagny''), franču autosportists
* [[20. janvāris]] — [[Volodimirs Groismans]] (''Володимир Борисович Гройсман''), Ukrainas politiķis
* [[22. janvāris]] — [[Roberts Ešs]] (''Robert Esche''), ASV hokejists
* [[28. janvāris]] — [[Džanluidži Bufons]] (''Gianluigi Buffon''), itāliešu futbolists
* [[30. janvāris]] — [[Pjotrs Dubrovs]] (''Пётр Валерьевич Дубров''), Krievijas kosmonauts
;Februāris
* [[1. februāris]] — [[Klaudija Nīstade]] (''Claudia Nystad''), Vācijas distanču slēpotāja
* [[3. februāris]] — [[Beats Hefti]] (''Beat Hefti''), Šveices bobslejists
* [[5. februāris]] — [[Samuels Sančess]] (''Samuel Sánchez''), spāņu riteņbraucējs
* [[12. februāris]] — [[Susanne Vigene]] (''Susanne Wigene''), norvēģu skrējēja
* [[20. februāris]] — [[Tomass Floršics]] (''Thomas Florschütz''), Vācijas bobslejists
* [[27. februāris]] — [[Tomā Peskjē]] (''Thomas Pesquet''), Francijas kosmonauts
;Marts
* [[11. marts]] — [[Didjē Drogba]] (''Didier Drogba''), Kotdivuāras futbolists
* [[12. marts]] — [[Arina Tanemura]] (種村 有菜, ''Tanemura Arina''), japāņu manga māksliniece
;Aprīlis
* [[13. aprīlis]] — [[Karless Pujols]] (''Carles Puyol i Saforcada''), Spānijas futbolists
* [[22. aprīlis]] — [[Estebans Tuero]] (''Esteban Tuero''), Argentīnas autosportists
* [[29. aprīlis]] — [[Niko Kapanens]] (''Niko Kapanen''), somu hokejists
;Maijs
* [[6. maijs]] — [[Rīta Līsa Roponena]] (''Riitta-Liisa Roponen''), Somijas distanču slēpotāja
* [[13. maijs]] — [[Ārons Nguimbats]] (''Aaron Nguimbat''), Kamerūnas futbolists
* [[14. maijs]] — [[Edijs Hauss]] (''Edward L. House II''), ASV basketbolists
* [[16. maijs]] — [[Olga Zaiceva]] (''Ольга Алексеевна Зайцева''), krievu biatloniste
;Jūnijs
* [[2. jūnijs]] — [[Ī Sojona]] (이소연, ''Yi So-yeon''), Dienvidkorejas kosmonaute
* [[7. jūnijs]] — [[Bills Heiders]] (''Bill Hader''), ASV komiķis un aktieris
* [[9. jūnijs]] — [[Miroslavs Kloze]] (''Miroslav Klose''), Polijā dzimis Vācijas futbolists
* [[24. jūnijs]] — [[Luiss Havjērs Garsija Sanss]] (''Luis Javier García Sanz''), spāņu futbolists
;Jūlijs
* [[12. jūlijs]] — [[Mišela Rodrigesa]] (''Michelle Rodríguez''), ASV aktrise
* [[22. jūlijs]] — [[Andrea Džoja Kuka]] (''Andrea Joy Cook''), kanādiešu aktrise
;Augusts
* [[1. augusts]] — [[Bjērns Ferri]] (''Björn Ferry''), zviedru biatlonists
* [[23. augusts]] — [[Kobe Braiants]] (''Kobe Bean Bryant''), ASV basketbolists (miris 2020. gadā)
;Septembris
* [[10. septembris]] — [[Ramūns Šiškausks]] (''Ramūnas Šiškauskas''), Lietuvas basketbolists
* [[15. septembris]] — [[Eidirs Gidjonsens]] (''Eiður Smári Guðjohnsen''), Islandes futbolists
;Oktobris
* [[6. oktobris]] — [[Liu Jana]] (刘洋, ''Liú Yáng''), Ķīnas kosmonaute
* [[7. oktobris]] — [[Nikolajs Rindjuks]], Baltkrievijas futbolists
* [[12. oktobris]] — [[Marko Jaričs]] (''Марко Јарић''), serbu basketbolists
* [[14. oktobris]] — [[Ketlīna Rubinsa]] (''Kathleen Rubins''), ASV kosmonaute
* [[19. oktobris]]:
** [[Zahars Dubenskis]] (''Захар Владимирович Дубенский''), Krievijas futbolists
** [[Enrike Bernoldi]] (''Enrique Bernoldi''), Brazīlijas autosportists
;Decembris
* [[8. decembris]] — [[Īens Somerholders]] (''Ian Somerhalde''), ASV aktieris
* [[12. decembris]] — [[Čeņs Duns]] (''Chén Dōng''), Ķīnas kosmonauts
* [[18. decembris]] — [[Ketija Holmsa]] (''Katie Holmes''), ASV aktrise

== Miruši ==
* [[14. janvāris]] — [[Kurts Gēdels]] (''Kurt Gödel''), Austrijas matemātiķis (dzimis 1906. gadā) 
* [[31. maijs]] — [[Hanna Heha]] (''Hannah Höch''), vācu dadaisma māksliniece (dzimusi 1889. gadā)
* [[1. jūlijs]] — [[Kurts Štūdents]] (''Kurt Student''), vācu karavīrs (dzimis 1890. gadā)
* [[14. jūlijs]] — [[Gastons Rageno]] (''Gaston Ragueneau'') — franču vienglatlēts, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1881. gadā)
* [[28. augusts]] — [[Roberts Šovs]] (''Robert Shaw''), angļu aktieris (dzimis 1927. gadā)
* [[6. septembris]] — [[Pāvils VI]] (''Paulus VI''), Romas pāvests (dzimis 1893. gadā) 
* [[24. septembris]] — [[Haso fon Manteifels]] (''Hasso von Manteuffel''), vācu ģenerālis un politiķis (dzimis 1897. gadā) 
* [[28. septembris]] — [[Jānis Pāvils I]] (''Ioannes Paulus PP. I''), Romas pāvests (dzimis 1912. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Žaks Brels]] (''Jacques Brel''), beļģu dziedātājs (dzimis 1929. gadā)
* [[21. oktobris]] — [[Anastass Mikojans]] (''Анастас Иванович Микоян''), padomju politiķis (dzimis 1895. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Mārgarita Mīda]] (''Margaret Mead''), ASV antropoloģe (dzimusi 1901. gadā)
* [[27. novembris]] — [[Hārvijs Milks]] (''Harvey Milk''), ASV politiķis (dzimis 1930. gadā)
* [[8. decembris]] — [[Golda Meira]], 4. Izraēlas premjerministre (dzimusi 1898. gadā)
 
{{pg7}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:1978. gads| ]]</text>
      <sha1>8w6ngzdoh7dexqthff553taup97y1cu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1974. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>61361</id>
    <revision>
      <id>3659271</id>
      <parentid>3658029</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T11:55:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9668" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1974}}
{{Gada citi notikumi|1974}}
{{Gads citos kalendāros|1974}}
'''1974'''. ({{Rom sk gadam|1974}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]].

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[18. janvāris]] — [[Izraēla]] parakstīja līgumu atvilkt spēkus no [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] rietumkrasta.
* [[27. janvāris]] — pēc tam, kad [[Brisbena (upe)|Brisbenas upe]] [[Austrālija|Austrālijā]] pārrāva aizsargdambi, applūda daļa [[Brisbena (pilsēta)|Brisbenas]] pilsētas.

=== Februāris ===
* [[11. februāris]] — [[1973. gada naftas krīze|naftas krīze]]: ASV valsts sekretārs [[Henrijs Kisindžers]] publiskoja Neatkarības projektu, kas nodrošinātu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] enerģētisko neatkarību.

=== Marts ===
* [[3. marts]] — [[Turcija]]s lidsabiedrības lidmašīna ''DC-10'' reisā no [[Parīze]]s uz [[Londona|Londonu]] nogāzās mežā netālu no [[Parīze]]s; bojā gāja visi 346 pasažieri un apkalpes locekļi.
* [[5. marts]] — [[Izraēla]]s pēdējie bruņotie spēki atstāja [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] rietumkrastu.
* [[8. marts]] — [[Parīze|Parīzē]] tika atvērta &quot;Šarla de Golla&quot; lidosta.
* [[17. marts]] — [[1973. gada naftas krīze|naftas krīze]]: arābu naftas eksportētājvalstis, izņemot [[Lībija|Lībiju]], paziņoja par naftas [[embargo]] beigām pret ASV.
* [[29. marts]] — kosmosa zonde [[Mariner 10]] sasniedza [[Merkurs (planēta)|Merkuru]].
* [[31. marts]] — dibināta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] lidsabiedrība [[British Airways]].

=== Aprīlis ===
* [[6. aprīlis]] — [[Anglija]]s pilsētā [[Braitona|Braitonā]] notiekošajā [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] uzvarēja [[Zviedrija]]s grupa [[ABBA]] ar dziesmu ''&quot;[[Waterloo (dziesma)|Waterloo]]&quot;''.
* [[25. aprīlis]] — [[Portugāle]]s galvaspilsētā [[Lisabona|Lisabonā]] sākas [[Neļķu revolūcija]].

=== Maijs ===
* [[18. maijs]] — pabeigta [[Varšava]]s radio masta būve, kas kļuva par pasaules augstāko cilvēka rokām celto konstrukciju (646,38 metri).
* [[30. maijs]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida mākslīgo zemes pavadoni ''ATS-6''.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — izveidota [[Bahamas Centrālā banka]].
* [[13. jūnijs]] — [[Rietumvācija|Vācijas Federatīvajā Republikā]] sākās [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gada FIFA pasaules kauss futbolā]].

=== Jūlijs ===
* [[7. jūlijs]] — [[Rietumvācija|Vācijas Federatīvā Republika]] ar rezultātu 2:1 uzvarēja [[Nīderlande]]s valstsvienību un kļuva par [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA kausa]] ieguvējiem.
* [[27. jūlijs|27.]] — [[30. jūlijs]] — [[Votergeitas skandāls]]: [[ASV Pārstāvju palāta]] apsūdzēja [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]] taisnīguma apturēšanā, varas ļaunprātīgā izmantošanā un [[ASV Kongress|Kongresa]] nicināšanā.

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Votergeitas skandāls]]: [[ASV prezidents]] [[Ričards Niksons]] paziņoja, ka atkāpsies no amata nākamajā dienā.
* [[9. augusts]] — [[Ričards Niksons]] kļuva par pirmo [[ASV prezidents|ASV prezidentu]], kas atkāpies no amata; viceprezidents [[Džeralds Fords]] kļuva par 38. prezidentu.
* [[15. augusts]] — [[Seula|Seulā]], [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] atvērta pirmā [[metro]] līnija.

=== Septembris ===
* [[8. septembris]] — [[Votergeitas skandāls]]: [[ASV prezidents]] [[Džeralds Fords]] valsts vārdā [[Ričards Niksons|Ričardam Niksonam]] piedeva Votergeitas noziegumus.

=== Oktobris ===
* [[30. oktobris]] — [[The Rumble in the Jungle]] boksa cīņa kura notika [[Kinšasa|Kinšasā]], [[Kongo Demokrātiskā Republika|Zairā]], kur [[Muhameds Ali]] uzvarēja [[Džordžs Formens|Džordžu Formenu]] ar astotā raunda nokautu.

=== Novembris ===

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — zonde [[Pioneer 11]] veica [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pārlidojumu.
* [[24. decembris|24.]] — [[25. decembris]] — [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ciklons Treisija gandrīz pilnībā iznīcināja [[Austrālija]]s pilsētu [[Darvina|Darvinu]]; bojā gāja 71 cilvēks.

== Dzimuši ==
;Janvāris
* [[4. janvāris]] — [[Armins Cegelers]] (''Armin Zöggeler''), Itālijas kamaniņu braucējs
* [[23. janvāris]] — [[Džeks Fišers]] (''Jack Fischer''), ASV kosmonauts
* [[30. janvāris]] — [[Olīvija Kolmane]] (''Olivia Colman''), angļu aktrise
;Februāris
* [[7. februāris]] — [[Stīvs Nešs]] (''Stephen John Nash''), Kanādas basketbolists
* [[9. februāris]] — [[Žordi Kruifs]] (''Jordi Cruijff''), Nīderlandes futbolists
* [[13. februāris]] — [[Robijs Viljamss]] (''Robbie Williams''), angļu dziedātājs
* [[20. februāris]] — [[Jeļena Jakovļeva]], Latvijas tenisa trenere
* [[22. februāris]] — [[Džeimss Blants]] (''James Blunt''), angļu dziedātājs
;Marts
* [[15. marts]] — [[Ieva Tāre]], latviešu basketboliste
* [[27. marts]] — [[Gaiska Mendjeta]] (''Gaizka Mendieta Zabala''), basku futbolists
;Aprīlis
* [[1. aprīlis]] — [[Paolo Betīni]] (''Paolo Bettini''), itāliešu riteņbraucējs
* [[9. aprīlis]] — [[Dženna Džeimsone]] (''Jenna Jameson''), ASV pornoaktrise un uzņēmēja
* [[13. aprīlis]] — [[Rūbens Ēstlunds]] (''Ruben Östlund''), zviedru kinorežisors un scenārists
* [[18. aprīlis]] — [[Edgars Raits]] (''Edgar Wright''), angļu režisors un scenārists
* [[28. aprīlis]] — [[Penelope Krusa]] (''Penélope Cruz''), spāņu aktrise
;Maijs
* [[22. maijs]] — [[Arsēnijs Jaceņuks]] (''Арсеній Яценюк''), ukraiņu politiķis
* [[23. maijs]] — [[Manuela Švēziga]] (''Manuela Schwesig''), vācu politiķe
;Jūnijs
* [[7. jūnijs]] — [[Bērs Grilss]] (''Bear Grylls''), britu piedzīvojumu meklētājs
;Jūlijs
* [[1. jūlijs]]:
** [[Maksims Sušinskis]] (''Максим Юрьевич Сушинский''), krievu hokejists
** [[Džefersons Peress]] (''Jefferson Pérez''), Ekvadoras vieglatlēts, soļotājs
* [[8. jūlijs]] — [[Andrejs Mezins]] (''Андрэй Мезiн''), Baltkrievijas hokejists
* [[29. jūlijs]] — [[Džošs Rednors]] (''Josh Radnor''), ASV aktieris
* [[30. jūlijs]] — [[Hilarija Svonka]] (''Hilary Swank''), ASV kinoaktrise
;Augusts
* [[7. augusts]] — [[Andrejs Štolcers]], Latvijas futbolists
* [[10. augusts]] — [[Aleksandrs Zubkovs]] (''Александр Юрьевич Зубков''), krievu bobslejists
* [[19. augusts]] — [[Sergejs Rižikovs]] (''Сергей Николаевич Рыжиков'') Krievijas kosmonauts
;Septembris
* [[3. septembris]] — [[Martins Gerbers]] (''Martin Gerber''), Šveices hokejists
;Oktobris
* [[8. oktobris]] — [[Zorans Zaevs]] (''Зоран Заев''), Maķedonijas premjerministrs
;Novembris
* [[8. novembris]] — [[Metjū Rīss]] (''Matthew Rhys''), velsiešu kinoaktieris
* [[11. novembris]] — [[Leonardo Di Kaprio]] (''Leonardo DiCaprio''), ASV aktieris
* [[13. novembris]] — [[Sergejs Rjazanskis]] (''Сергей Николаевич Рязанский''), Krievijas kosmonauts
* [[18. novembris]] — [[Peters Sūlbergs]] (''Petter Solberg''), norvēģu autosportists
;Decembris
* [[23. decembris]] — [[Tamazs Pertija]] (''თამაზ პერტია''), Gruzijas futbolists, treneris
* [[29. decembris]] — [[Jevgeņijs Tarelkins]] (''Евгений Игоревич Тарелкин''), Krievijas kosmonauts

== Miruši ==
* [[18. janvāris]] — [[Bills Fingers]] (''Bill Finger''), amerikāņu komiksu rakstnieks (dzimis 1914. gadā)
* [[4. februāris]] — [[Liliāna Ronketi]] (''Liliana Ronchetti''), itāliešu basketboliste (dzimusi 1927. gadā)
* [[2. aprīlis]] — [[Žoržs Pompidū]] (''Georges Pompidou''), Francijas premjerministrs un prezidents (dzimis 1911. gadā)
* [[2. jūnijs]] — [[Voldemārs Jākobsons]], latviešu tēlnieks (dzimis 1899. gadā)
* [[11. jūnijs]] — [[Juliuss Evola]] (''Julius Evola''), itāļu filozofs (dzimis 1898. gadā)
* [[18. jūnijs]] — [[Georgijs Žukovs]] (''Георгий Жуков''), PSRS maršals (dzimis 1896. gadā)
* [[1. jūlijs]] — [[Huans Perons]] (''Juan Perón''), argentīniešu politiķis (dzimis 1895. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Ērihs Kestners]] (''Erich Kästner''), vācu rakstnieks (dzimis 1899. gadā)
* [[26. augusts]] — [[Čārlzs Lindbergs]] (''Charles Lindbergh''), ASV aviators (dzimis 1902. gadā)
* [[2. septembris]] — [[Konstantīns Raudive]], latviešu filozofs, parapsihologs (dzimis 1909. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Oskars Šindlers]] (''Oskar Schindler''), ebreju glābējs (dzimis 1908. gadā)
* [[20. oktobris]] — [[Dāvids Oistrahs]] (''Давид Ойстрах''), padomju vijolnieks (dzimis 1908. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Vitorio De Sika]] (''Vittorio De Sica''), itāļu kinorežisors (dzimis 1901. gadā)
* [[25. novembris]] — [[Niks Dreiks]] (''Nick Drake''), angļu dziedātājs un komponists (dzimis 1948. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Volters Lipmens]] (''Walter Lippmann''), amerikāņu žurnālists (dzimis 1889. gadā)

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] —
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] —
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] —
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] —
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] —
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] —

{{pg2}}
{{commons}}
{{Laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1974. gads| ]]</text>
      <sha1>p57g78dh6cgs58ymncppgpugyl049qa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Timurs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>64782</id>
    <revision>
      <id>3659135</id>
      <parentid>3479203</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T04:50:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Biogrāfija */ stila uzlabojumi</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9338" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Timurs
| vārds_orģ           = ''Timūr, Temür''
| attēls              = Tamerlan.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Samarkanda]]s emīrs
| term_sākums         = {{dat|1370|||N}}
| term_beigas         = {{dat|1405|2|18|N}}
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = emīrs [[emīrs Huseins|Huseins]]
| pēctecis            = sultāns [[Halils]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1336|4|9}}
| dzim_vieta          = Keša, [[Čagatataja haniste]] (tagad {{vieta|Uzbekistāna|Šahrisabza}})
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1405|2|18|1336|4|9}}
| mir_vieta           = [[Otrara]], [[Timura lielvalsts]] (tagad {{KAZ}})
| apglabāts           = ''Gūr-e Amīr'' mauzolejs, [[Samarkanda]]
| tautība             = 
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = [[Timurīdi]]
| tēvs                = Taragajs
| māte                = Tekina
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = [[sunnītu islāms]]
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}

'''Timurs''' jeb '''Timurs Klibais''', arī '''Tamerlans''' ({{val|fa|تیمور}}, ''Timūr, Temür'', burtiski: ‘[[dzelzs]]’; dzimis {{dat|1336|4|9}}, miris {{dat|1405|2|18}}), bija [[mongoļi|mongoļu]] cilmes [[tjurki|tjurku]] valdnieks, [[Samarkanda]]s [[emīrs]], viens no lielākajiem iekarotājiem cilvēces vēsturē, 14. gadsimtā sakāva [[Zelta Orda|Zelta Ordu]] un iekaroja lielu daļu [[Āzija]]s (ieskaitot [[Horezma|Horezmu]], [[Horasāna|Horasānu]], [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzu]], [[Irāna|Irānu]] un [[Pendžaba|Pendžabu]]). [[Timurīdu dinastija]]s un [[Timurīdu lielvalsts]] izveidotājs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis kā Timurs Taragaja dēls no Barlasu dzimtas (''Tāmūr ibn Tāraġaiyi Bārlās'') 1336. gada 9. aprīlī Kešā (mūsdienu [[Šahrisabza]]), ap 80 km uz dienvidiem no [[Samarkanda]]s.
Sākotnēji Timurs bija [[kavalērija]]s vienības vadītājs Kešas pilsētas karadraudzē (pilsētas galva Hadži Barlass bija viņa tēvocis). Aktīvi piedalījās politiskajās intrigās un pretendentu uz troni cīņās par varu, atbalstot te vienu, te otru. Kaujās Seistānā (mūsdienu [[Afganistāna]]s dienvidrietumos) zaudēja divus labās rokas pirkstus un guva smagu kājas savainojumu (tā dēļ visu atlikušo mūžu izteikti kliboja, iegūstot iesauku &quot;Timurs Klibais&quot; — {{ara|تيمور لنگ‎}} (''Timūr-e Lang'') jeb eiropeizētajā versijā — Tamerlans).

1360. gadā [[hans]] Tugluk-Timurs iecēla viņu par savu vietvaldi Kešā, un sākās Timura cīņa pret tēvoci, kurš vairākkārt centās atgūt zaudēto pilsētu. Pateicoties karavadoņa dotībām, kara veiksme bija Timura pusē, viņa karaspēks aizvien pieauga un visai drīz viņš atļāvās dumpoties pat pret pašu Čagataīdu ulusa hanu (1366. gadā sadumpojās, 1368. gadā izlīga, 1369. gadā atkal sacēlās). 1370. gada 10. aprīlī viņa varu atzina un viņam uzticību zvērēja visi [[Maverannahra]]s (reģions starp [[Sirdarja]]s un [[Amudarja]]s upēm [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]) [[Noijons|noijoni]] un emīri, līdz ar to vara nonāca Timura rokās.
[[Attēls:Mongol_dominions.jpg|right|thumb|200px|Timura lielvalsts aptuvenās robežas]]
Tā kā, saskaņā ar ''[[Jasa|Jasu]]'', par ulusa hanu [[Juaņu impērija|Juaņu impērijā]] varēja būt tikai [[Čingishans|Čingishana]] pēctecis, viņš saglabāja titulu ''emīrs'', par [[Monarhs|monarhu]] ieceļot &quot;marionešu hanus&quot; (Sujurgamišs hans 1370-1388, Mahmuds hans 1388-1398 un Satuks hans 1398-1405) un par galvaspilsētu izvēloties [[Samarkanda|Samarkandu]]. Attiecīgi, būdams absolūti suverēns valdnieks, ''de iure'' pozicionēja sevi kā [[Juaņu dinastija]]s vasali impērijas sastāvā.

Pirmos savas valdīšanas gadus Timurs veltīja valsts un kārtības atjaunošanai (emīru separātisma apspiešanai, Čingishana izdoto likumu — ''Jasas'', — ievērošanas atjaunošanai utt.). 1379. gadā iekaroja atšķēlušos [[Horezma|Horezmu]], 1380. gadā uzsāka [[Persija]]s (mūsdienu [[Irāna]]) iekarošanu, 1381. gadā ieņēma savulaik atšķēlušos [[Herata|Heratu]] (mūsdienu [[Afganistāna|Afganistānā]]). Neskaitot sīkākus pierobežu konfliktus un iekšējās soda ekspedīcijas, viņš Čagataīdu ulusa teritorijas atjaunošanai rīkoja trīs karagājienus: t. s. &quot;trīsgadu&quot; (1386), &quot;piecgadu&quot; (1392), &quot;septiņgadu&quot; (1399).
[[Attēls:Bajazeth_-_Timur_-_J_N_Geiger.jpg|right|thumb|200px|Osmaņu sultāns Bajazets I gūstā pie Timura]]
1386. gada karš ar [[Zelta Orda]]s hanu [[Tohtamišs|Tohtamišu]] noslēdzās ar 1389. gada iebrukumu [[Septiņupe]]s mongoļu zemēs līdz [[Irtiša]]i ziemeļos un Julduza kalnu grēdai austrumos. Ziemeļu robežu stabilitāti nodrošināja straujš reids 1391. gadā jau pašās Zelta Ordas zemēs, sasniedzot [[Volga|Volgu]].
Tā sauktajā ''piecgadu karā'' viņš 1392. gadā ieņēma teritorijas ap [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]], 1392. gadā Rietumpersiju, [[Bagdāde|Bagdādi]] un [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzu]]. Tam sekoja jauns iebrukums Zelta Ordas zemēs, Tohtamiša sagrāve kaujā pie [[Tereka]]s un viņa vajāšana Ordas vasaļu — krievu kņazistu, — zemēs. 1396. gadā Timurs atgriezās Samarkandā, bet jau 1397. gadā iecēla savu jaunāko dēlu Šahruhu par Horasānas, Seistānas un Mazanderānas vietvaldi (pārējie dēli bija iesaistīti valsts pārvaldē jau iepriekš: Omārs kā vietvaldis Farsā, bet Mirans kā vietvaldis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] un Aizkaukāzā). 1398. gadā sākās Timura karagājiens uz [[Indijas subkontinents|Indostānas pussalu]], ieņemot [[Deli]] un 1399. gadā sasniedzot [[Ganga]]s krastus, nemēģinot anektēt iekarotās zemes.

Tā sauktais ''septiņgadu karš'' sākās līdz ar Mirana slimību un haosu viņa pārvaldītajā provincē. Timurs atcēla prātā jukušo dēlu no amata un pāris straujos reidos sagrāva provincē iebrukušos kaimiņus. 1400. gadā [[Osmaņu impērija|osmaņu]] [[sultāns]], [[Kosova]]s iekarotājs [[Bajezids I|Bajazets I Zibenīgais]] (بايزي اول‎ — ''Bâyezid-i evvel'') sagrāba Arzindžanu, kur valdīja Timura vasalis. Timurs uzsāka karagājienu uz rietumiem. Vispirms sagrāva [[Ēģipte]]s sultāna armiju, jo viņš kā Tohtamiša sabiedrotais 1393. gadā lika nogalināt Timura sūtni, iekarojot Sivasu [[Mazāzija|Mazāzijā]] un [[Alepo]], bet 1401. gadā — [[Damaska|Damasku]]. 1402. gada 20. jūlijā osmaņus sakāva [[Ankaras kauja|kaujā pie Ankaras]] (pats sultāns krita Timura gūstā un atlikušo dzīvi pavadīja ieslēgts būrī, kas bija piekārts emīra dzīru zāles vidū, viesiem par izsmieklu). Izpostīta bija visa Mazāzija (pat [[Smirna]], kas piederēja neitrālajam [[Joanītu ordenis|Joanītu bruņinieku ordenim]]). Nākamajā, 1403. gadā Mazāzijas rietumdaļu Timurs atdāvināja atpakaļ Bajazeta dēliem, savukārt austrumdaļu saskaldīja provincēs un pievienoja savai valstij: par vietvaldi Bagdādē ieceļot Mirana dēlu Abu-Bekru, bet Azerbaidžānā — viņa brāli Omāru.

Pats Timurs atgriezās Samarkandā un sāka gatavoties karagājienam uz [[Ķīna|Ķīnu]], lai atjaunotu no turienes izdzītās Juaņu dinastijas varu. 1405. gadā viņš ar nepieredzēti lielu karaspēku ieradās pie savām austrumu robežām, [[Otrara]]s cietoksnī (netālu no [[Arisa (upe)|Arisas]] ietekas Sirdarjā), kur piepeši saslima un nomira (literatūrā pieņemts uzskatīt, ka 19. februārī, savukārt uz kapa plāksnes minēts 15. februāris).

Timuru apglabāja Samarkandā ''Gūr-e Amīr'' mauzolejā.&lt;ref&gt;[http://www.ulitsa.com.ua/index.php?di=245&amp;p=3&amp;id=5066 Великая тайна жесткого &quot;Хромого&quot; — kapa atvēršanas dalībnieka Malika Kajumova atmiņas (krievu val.)]&lt;/ref&gt;

== Atskaņas mūsdienu kultūrā ==
* [[Antonio Vivaldi|Vivaldi]] opera &quot;Bajazets&quot; (1735)
* [[Georgs Frīdrihs Hendelis|Hendeļa]] opera &quot;Tamerlans&quot; (1724)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.vokrugsveta.ru/vs/article/574/ Тимур Великолепный — Журнал «Вокруг Света», № 2 (2773), февраль 2005]
* [http://www.e-samarkand.narod.ru/legends.htm Легенды и Тайны Древнего Самарканда]
* [https://web.archive.org/web/20130702182557/http://www.oxuscom.com/timursam.htm#timur Timur's Life]
* [https://web.archive.org/web/20030824123501/http://www.geocities.com/somasushma/Timur1.html The rise of Timur-i-Leng]
* [https://web.archive.org/web/20080915202334/http://www.umid.uz/Main/Uzbekistan/History/Timurid_Dynasty/timurid_dynasty.html The Timurid Dynasty]
* [http://historyview.blogspot.com/2008/05/titles-of-timur.html The Names and Titles used by Timur]

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1336. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1405. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Centrālāzijas vēsture]]</text>
      <sha1>441snbwhn2exxfeb50dnp093tok8zeh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Supervaronis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>64796</id>
    <revision>
      <id>3659074</id>
      <parentid>3467497</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T20:11:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>1.43.31.239</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4940" xml:space="preserve">[[Attēls:Batman superman.jpg|thumbnail|230px|[[Betmens]] un [[Supermens]] ir divi vispazīstamākie supervaroņi. [[Alekss Ross|Aleksa Rosa]] un [[Džims Lī|Džima Lī]] zīmējums.]]
'''Supervaronis''' ({{val-en|Superhero}}) vai '''supervarone''' ({{val-en|Superheroine}}) ir [[tēls]] ar pārcilvēcisku [[fiziskais spēks|fizisko spēku]] vai ar kādām citām pārdabiskām spējām.&lt;ref&gt;''Nacionālās Periodiskās Publikācijas v. Komiksu impērija'', [[New York Court of Appeals]], 1954. gada 21. aprīlī&lt;/ref&gt; Kopš prototipiskā supervaroņa [[Supermens|Supermena]] rašanās 1938. gadā stāsti par supervaroņiem, no epizodiskiem piedzīvojumiem līdz gadu ilgām sāgām, sāka pārņemt [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas]] [[Komikss|komiksus]] un [[Grafiskais romāns|grafiskos romānus]], vēlāk arī [[Kinofilma|filmu]] un [[datorspēle|datorspēļu]] nozari. Pats apzīmējums ir pastāvējis jau kopš 1917. gada.&lt;ref&gt;[http://www.merriam-webster.com/dictionary/superhero Merriams-Vebsters Online: &quot;Supervaronis&quot;]&lt;/ref&gt; Nosaukums ''Super Heroes'' pieder komiksu kompānijām ''[[DC Comics]]'' (''Supermenas'', ''Betmens'' un ''Brīnumsieviete'') un ''[[Marvel Comics]]'' (''Zirnekļcilvēks'', ''Halks'' un ''X-cilvēki'').&lt;ref&gt;[http://tarr.uspto.gov/servlet/tarr?regser=serial&amp;entry=78356610 &quot;ASV Patentu un Autortiesību biroja jaunākās ziņas par autortiesībām nr. #78356610] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Supervaroņiem nevajag būt ar pārcilvēcisku spēku, lai viņus varētu dēvēt par supervaroņiem,&lt;ref&gt;Per Niccums, Džons. [http://www2.ljworld.com/news/2006/mar/17/v_vendetta_s_subversive/?arts &quot;'V par Vendetta' S ir par Subversive&quot;], ''Lavrenca Pasaule - Žurnāls'', March 17, 2006; Gesh, Lois H., un Roberts Veinbergs, ''Supervaroņu zinātne'' (John Wiley &amp; Sons, 2002; {{ISBN|978-0-471-02460-6}}), [http://media.wiley.com/product_data/excerpt/00/04710246/0471024600.pdf 3. nodaļa: &quot;Tumšais bruņinieks: Betmens — A NonSuper Superhero&quot;]; [http://www.adherents.com/lit/comics/Scarecrow_of_Romney_Marsh.html Adherents.com, &quot;The Religious Affiliation of Comic Book Characters: Rev. Dr. Christopher Syn, the Scarecrow of Romney Marsh (one of the world's first masked crime-fighters)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080915152745/http://www.adherents.com/lit/comics/Scarecrow_of_Romney_Marsh.html |date={{dat|2008|09|15||bez}} }}&quot; (undated, no byline; [[Frank Lovece|Lovece, Frank]], [http://www.filmjournal.com/filmjournal/reviews/article_display.jsp?vnu_content_id=1003828021 ''The Dark Knight'' (movie review)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081014104203/http://www.filmjournal.com/filmjournal/reviews/article_display.jsp?vnu_content_id=1003828021 |date={{dat|2008|10|14||bez}} }} ''[[Film Journal International]]'', July 16, 2008 (&quot;Batman himself is an anomaly as one of the few superheroes without superpowers....&quot;), and other sources. While the [http://dictionary.reference.com/browse/superhero%27s?r=14 Dictionary.com definition of &quot;superhero&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113073206/http://dictionary.reference.com/browse/superhero%27s?r=14 |date={{dat|2014|11|13||bez}} }} is &quot;A figure, especially in a comic strip or cartoon, endowed with superhuman powers and usually portrayed as fighting evil or crime,&quot; the more longstanding [[Merriam-Webster]] dictionary gives the [http://www.merriam-webster.com/dictionary/superhero definition] as &quot;a fictional hero having extraordinary or superhuman powers; also : an exceptionally skillful or successful person.&quot;&lt;/ref&gt; tomēr tos, kuri cīnās ar noziedzību, ģērbušies kā supervaroņi, bet kuriem nepiemīt nekādas superspējas, apzīmē ar jēdzienu '''maskējušies noziedzības apkarotāji'''.

== Īpašības ==
Daudziem supervaroņiem ir šādas kopīgās iezīmes:
* Pārcilvēcīgs spēks vai spējas (piemēram, fiziskais spēks, [[levitācija]], izturība, augsts intelekts)
* Spēcīgs morāles kodekss
* Motivācija (piemēram, [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] atbildības sajūta, [[Brīnumsieviete]]s oficiālais aicinājums, [[Betmens|Betmena]] personiskā asinsatriebība pret noziedzniekiem, vai [[Supermens|Supermena]] spēcīgā ticība taisnīgumam un kalpošanai cilvēcei)
* Slepenā identitāte 
* Tērps (bieži paredzēts identitātes slēpšanai) 
* Dzīvnieka motīvs
* Mītne

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Superheroes|Supervaroņi}}
* [http://www.comics.org/ Komiksu datubāze] {{en ikona}}
* [http://www.comicbookreligion.com/ Komiksu Reliģiju datubāze] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20081019203627/http://www.superherodb.com/ Supervaroņu datubāze] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080516130527/http://www.newacademia.com/NdalianisCoverPop/Excerpt.pdf Pītera Kogana &quot;Supervaroņa definīcija&quot;] {{en ikona}}

{{Literatūra-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Supervaroņi|*]]</text>
      <sha1>frhef6n3zrr3w0meweoj3w9u1txm8ev</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659076</id>
      <parentid>3659074</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T20:13:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>1.43.31.239</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4977" xml:space="preserve">[[Attēls:Batman superman.jpg|thumbnail|230px|[[Betmens]] un [[Supermens]] ir divi vispazīstamākie supervaroņi. [[Alekss Ross|Aleksa Rosa]] un [[Džims Lī|Džima Lī]] zīmējums.]]
'''Supervaronis''' ({{val-en|Superhero}}) vai '''supervarone''' ({{val-en|Superheroine}}) ir [[tēls]] ar pārcilvēcisku [[fiziskais spēks|fizisko spēku]] vai ar kādām citām pārdabiskām spējām.&lt;ref&gt;''Nacionālās Periodiskās Publikācijas v. Komiksu impērija'', [[New York Court of Appeals]], 1954. gada 21. aprīlī&lt;/ref&gt; Kopš prototipiskā supervaroņa [[Supermens|Supermena]] rašanās 1938. gadā stāsti par supervaroņiem, no epizodiskiem piedzīvojumiem līdz gadu ilgām sāgām, sāka pārņemt [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas]] [[Komikss|komiksus]] un [[Grafiskais romāns|grafiskos romānus]], vēlāk arī [[Kinofilma|filmu]] un [[datorspēle|datorspēļu]] nozari. Pats apzīmējums ir pastāvējis jau kopš 1917. gada.&lt;ref&gt;[http://www.merriam-webster.com/dictionary/superhero Merriams-Vebsters Online: &quot;Supervaronis&quot;]&lt;/ref&gt; Nosaukums ''Super Heroes'' pieder komiksu kompānijām ''[[DC Comics]]'' (''Supermenas'', ''Betmens'' un ''Brīnumsieviete'') un ''[[Marvel Comics]]'' (''Zirnekļcilvēks'', ''Halks'' un ''X-cilvēki'').&lt;ref&gt;[http://tarr.uspto.gov/servlet/tarr?regser=serial&amp;entry=78356610 &quot;ASV Patentu un Autortiesību biroja jaunākās ziņas par autortiesībām nr. #78356610] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Supervaroņiem nevajag būt ar pārcilvēcisku spēku, lai viņus varētu dēvēt par supervaroņiem,&lt;ref&gt;Per Niccums, Džons. [http://www2.ljworld.com/news/2006/mar/17/v_vendetta_s_subversive/?arts &quot;'V par Vendetta' S ir par Subversive&quot;], ''Lavrenca Pasaule - Žurnāls'', March 17, 2006; Gesh, Lois H., un Roberts Veinbergs, ''Supervaroņu zinātne'' (John Wiley &amp; Sons, 2002; {{ISBN|978-0-471-02460-6}}), [http://media.wiley.com/product_data/excerpt/00/04710246/0471024600.pdf 3. nodaļa: &quot;Tumšais bruņinieks: Betmens — A NonSuper Superhero&quot;]; [http://www.adherents.com/lit/comics/Scarecrow_of_Romney_Marsh.html Adherents.com, &quot;The Religious Affiliation of Comic Book Characters: Rev. Dr. Christopher Syn, the Scarecrow of Romney Marsh (one of the world's first masked crime-fighters)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080915152745/http://www.adherents.com/lit/comics/Scarecrow_of_Romney_Marsh.html |date={{dat|2008|09|15||bez}} }}&quot; (undated, no byline; [[Frank Lovece|Lovece, Frank]], [http://www.filmjournal.com/filmjournal/reviews/article_display.jsp?vnu_content_id=1003828021 ''The Dark Knight'' (movie review)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081014104203/http://www.filmjournal.com/filmjournal/reviews/article_display.jsp?vnu_content_id=1003828021 |date={{dat|2008|10|14||bez}} }} ''[[Film Journal International]]'', July 16, 2008 (&quot;Batman himself is an anomaly as one of the few superheroes without superpowers....&quot;), and other sources. While the [http://dictionary.reference.com/browse/superhero%27s?r=14 Dictionary.com definition of &quot;superhero&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113073206/http://dictionary.reference.com/browse/superhero%27s?r=14 |date={{dat|2014|11|13||bez}} }} is &quot;A figure, especially in a comic strip or cartoon, endowed with superhuman powers and usually portrayed as fighting evil or crime,&quot; the more longstanding [[Merriam-Webster]] dictionary gives the [http://www.merriam-webster.com/dictionary/superhero definition] as &quot;a fictional hero having extraordinary or superhuman powers; also : an exceptionally skillful or successful person.&quot;&lt;/ref&gt; tomēr tos, kuri cīnās ar noziedzību, ģērbušies kā supervaroņi, bet kuriem nepiemīt nekādas superspējas, apzīmē ar jēdzienu '''maskējušies noziedzības apkarotāji'''.

== Īpašības ==
Daudziem supervaroņiem ir šādas kopīgās iezīmes:
* Pārcilvēcīgs spēks vai spējas (piemēram, fiziskais spēks, [[levitācija]], izturība, augsts intelekts)
* Spēcīgs morāles kodekss
* Motivācija (piemēram, [[Halks|Halka]] un [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] atbildības sajūta, [[Brīnumsieviete]]s oficiālais aicinājums, [[X-cilvēki]] personiskā asinsatriebība pret noziedzniekiem, vai [[Supermens|Supermena]] un [[Betmens|Betmena]] spēcīgā ticība taisnīgumam un kalpošanai cilvēcei)
* Slepenā identitāte 
* Tērps (bieži paredzēts identitātes slēpšanai) 
* Dzīvnieka motīvs
* Mītne

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Superheroes|Supervaroņi}}
* [http://www.comics.org/ Komiksu datubāze] {{en ikona}}
* [http://www.comicbookreligion.com/ Komiksu Reliģiju datubāze] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20081019203627/http://www.superherodb.com/ Supervaroņu datubāze] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080516130527/http://www.newacademia.com/NdalianisCoverPop/Excerpt.pdf Pītera Kogana &quot;Supervaroņa definīcija&quot;] {{en ikona}}

{{Literatūra-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Supervaroņi|*]]</text>
      <sha1>naxjycgkj63phxfevx3evz9t6w23t7m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659077</id>
      <parentid>3659076</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T20:13:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>1.43.31.239</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4976" xml:space="preserve">[[Attēls:Batman superman.jpg|thumbnail|230px|[[Betmens]] un [[Supermens]] ir divi vispazīstamākie supervaroņi. [[Alekss Ross|Aleksa Rosa]] un [[Džims Lī|Džima Lī]] zīmējums.]]
'''Supervaronis''' ({{val-en|Superhero}}) vai '''supervarone''' ({{val-en|Superheroine}}) ir [[tēls]] ar pārcilvēcisku [[fiziskais spēks|fizisko spēku]] vai ar kādām citām pārdabiskām spējām.&lt;ref&gt;''Nacionālās Periodiskās Publikācijas v. Komiksu impērija'', [[New York Court of Appeals]], 1954. gada 21. aprīlī&lt;/ref&gt; Kopš prototipiskā supervaroņa [[Supermens|Supermena]] rašanās 1938. gadā stāsti par supervaroņiem, no epizodiskiem piedzīvojumiem līdz gadu ilgām sāgām, sāka pārņemt [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas]] [[Komikss|komiksus]] un [[Grafiskais romāns|grafiskos romānus]], vēlāk arī [[Kinofilma|filmu]] un [[datorspēle|datorspēļu]] nozari. Pats apzīmējums ir pastāvējis jau kopš 1917. gada.&lt;ref&gt;[http://www.merriam-webster.com/dictionary/superhero Merriams-Vebsters Online: &quot;Supervaronis&quot;]&lt;/ref&gt; Nosaukums ''Super Heroes'' pieder komiksu kompānijām ''[[DC Comics]]'' (''Supermens'', ''Betmens'' un ''Brīnumsieviete'') un ''[[Marvel Comics]]'' (''Zirnekļcilvēks'', ''Halks'' un ''X-cilvēki'').&lt;ref&gt;[http://tarr.uspto.gov/servlet/tarr?regser=serial&amp;entry=78356610 &quot;ASV Patentu un Autortiesību biroja jaunākās ziņas par autortiesībām nr. #78356610] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Supervaroņiem nevajag būt ar pārcilvēcisku spēku, lai viņus varētu dēvēt par supervaroņiem,&lt;ref&gt;Per Niccums, Džons. [http://www2.ljworld.com/news/2006/mar/17/v_vendetta_s_subversive/?arts &quot;'V par Vendetta' S ir par Subversive&quot;], ''Lavrenca Pasaule - Žurnāls'', March 17, 2006; Gesh, Lois H., un Roberts Veinbergs, ''Supervaroņu zinātne'' (John Wiley &amp; Sons, 2002; {{ISBN|978-0-471-02460-6}}), [http://media.wiley.com/product_data/excerpt/00/04710246/0471024600.pdf 3. nodaļa: &quot;Tumšais bruņinieks: Betmens — A NonSuper Superhero&quot;]; [http://www.adherents.com/lit/comics/Scarecrow_of_Romney_Marsh.html Adherents.com, &quot;The Religious Affiliation of Comic Book Characters: Rev. Dr. Christopher Syn, the Scarecrow of Romney Marsh (one of the world's first masked crime-fighters)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080915152745/http://www.adherents.com/lit/comics/Scarecrow_of_Romney_Marsh.html |date={{dat|2008|09|15||bez}} }}&quot; (undated, no byline; [[Frank Lovece|Lovece, Frank]], [http://www.filmjournal.com/filmjournal/reviews/article_display.jsp?vnu_content_id=1003828021 ''The Dark Knight'' (movie review)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081014104203/http://www.filmjournal.com/filmjournal/reviews/article_display.jsp?vnu_content_id=1003828021 |date={{dat|2008|10|14||bez}} }} ''[[Film Journal International]]'', July 16, 2008 (&quot;Batman himself is an anomaly as one of the few superheroes without superpowers....&quot;), and other sources. While the [http://dictionary.reference.com/browse/superhero%27s?r=14 Dictionary.com definition of &quot;superhero&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113073206/http://dictionary.reference.com/browse/superhero%27s?r=14 |date={{dat|2014|11|13||bez}} }} is &quot;A figure, especially in a comic strip or cartoon, endowed with superhuman powers and usually portrayed as fighting evil or crime,&quot; the more longstanding [[Merriam-Webster]] dictionary gives the [http://www.merriam-webster.com/dictionary/superhero definition] as &quot;a fictional hero having extraordinary or superhuman powers; also : an exceptionally skillful or successful person.&quot;&lt;/ref&gt; tomēr tos, kuri cīnās ar noziedzību, ģērbušies kā supervaroņi, bet kuriem nepiemīt nekādas superspējas, apzīmē ar jēdzienu '''maskējušies noziedzības apkarotāji'''.

== Īpašības ==
Daudziem supervaroņiem ir šādas kopīgās iezīmes:
* Pārcilvēcīgs spēks vai spējas (piemēram, fiziskais spēks, [[levitācija]], izturība, augsts intelekts)
* Spēcīgs morāles kodekss
* Motivācija (piemēram, [[Halks|Halka]] un [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] atbildības sajūta, [[Brīnumsieviete]]s oficiālais aicinājums, [[X-cilvēki]] personiskā asinsatriebība pret noziedzniekiem, vai [[Supermens|Supermena]] un [[Betmens|Betmena]] spēcīgā ticība taisnīgumam un kalpošanai cilvēcei)
* Slepenā identitāte 
* Tērps (bieži paredzēts identitātes slēpšanai) 
* Dzīvnieka motīvs
* Mītne

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Superheroes|Supervaroņi}}
* [http://www.comics.org/ Komiksu datubāze] {{en ikona}}
* [http://www.comicbookreligion.com/ Komiksu Reliģiju datubāze] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20081019203627/http://www.superherodb.com/ Supervaroņu datubāze] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080516130527/http://www.newacademia.com/NdalianisCoverPop/Excerpt.pdf Pītera Kogana &quot;Supervaroņa definīcija&quot;] {{en ikona}}

{{Literatūra-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Supervaroņi|*]]</text>
      <sha1>koar2128nv07yy3qu2xid6hxgm8hpr4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fredriks Brauns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>64925</id>
    <revision>
      <id>3659006</id>
      <parentid>2743791</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2057" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|rakstnieku|Brauns|Brauns}}
{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Fredriks Brauns
|     vārds_orig = Fredric Brown
|         attēls =
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1906
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 29
|       dz_vieta = [[Sinsinati]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]] {{USA}}
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 1972
|      m_mēnesis = 3
|        m_diena = 11
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|     pseidonīms =
|   nodarbošanās = [[rakstnieks]]
|rakstīšanas valoda = [[angļu valoda|angļu]]
|        periods =
|          žanri = [[zinātniskā fantastika]], [[Fantāzijas literatūra|fantāzija]], [[mistērija]]
|         temati = 
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi =
|    ietekmējies =
|     ietekmējis =
|     alma_mater =
|    apbalvojumi =
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}
'''Fredriks Brauns''' ({{val|en|Fredric Brown}}, dzimis {{dat|1906|10|29}}, miris {{dat|1972|3|11}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] rakstnieks. Strādājis pārsvarā īsā stāsta, groteskas žanrā. Arī mistērijas un šausmu stāstu meistars.

Brauns dzimis [[Sinsinati]].

Sāka publicēties 1938. gadā.

== Bibliogrāfija ==

* &quot;Mazliet zaļuma&quot; (''Something Green'', 1951);
* &quot;Izcila personība&quot; (''Man of Distinction'', 1951);
* &quot;Leļļu teātris&quot; (''Puppet Show'', 1962)

Latviešu valodā izdots stāstu krājums &quot;Zvaigžņu karuselis&quot; (ievietoti F. Brauna un [[Viljams Tenns|V. Tenna]] stāsti; izdevniecība &quot;Zinātne&quot;, Rīga, 1978).

{{rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Brauns, Fredriks}}
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu zinātniskās fantastikas rakstnieki]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>qrg18jd620nrcdp56j20fkgubl7keqr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džons Maikls Talbots</title>
    <ns>0</ns>
    <id>65321</id>
    <revision>
      <id>3658960</id>
      <parentid>2898364</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:01:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4774/|QuickCategories batch #4774]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3467" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Džons Maikls Talbots
|      Vārds_orig = ''John Michael Talbot''
|          Attēls = John Michael Talbot.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1954|05|8}}
|        Vieta_dz = {{vieta|ASV|Oklahoma|Oklahomasitija}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = 
|    Nodarbošanās = 
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = V
}}
'''Džons Maikls Talbots''' ({{val-en|John Michael Talbot}}, dzimis {{dat|1954|05|8}} [[Oklahomasitija|Oklahomasitijā]], [[Oklahoma|Oklahomā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir [[Romas katoļu baznīca]]s mūks un populārs kristīgais [[mūziķis]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholicshopper.com/products/John_Michael_Talbot.html |title=Music - John Michael Talbot |access-date={{dat|2011|12|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111225024624/http://www.catholicshopper.com/products/John_Michael_Talbot.html |archivedate={{dat|2011|12|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; dziedātājs, dziesmu autors. Viņš arī ir ''The Brothers and Sisters of Charity'' ordeņa dibinātājs.&lt;ref&gt;''Simplicity'' (with Dan O'Neill) — (Troubadour For The Lord) {{ISBN|0-89283-635-0}}.&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

# Reborn (1972) 
# John Michael Talbot (1976)
# The New Earth (1977)
# The Lord's Supper (1979)
# Beginnings / The Early Years (1980)
# Come to the Quiet (1980)
# The Painter (1980) 
# For the Bride (1981)
# Troubadour of the Great King (1981)
# Light Eternal (1982)
# Songs For Worship Vol. 1 (1982)
# No Longer Strangers (1983) 
# The God of Life (1984)
# Songs For Worship Vol. 2 (1985)
# The Quiet (1985)
# Be Exalted (1986)
# Empty Canvas (1986)
# The Heart of the Shepherd (1987)
# Quiet Reflections (1987)
# The Regathering (1988)
# Master Collection (1988)
# The Lover and the Beloved (1989)
# Come Worship the Lord Vol. 1 (1990)
# Come Worship the Lord Vol. 2 (1990)
# Hiding Place (1990)
# The Birth of Jesus (1990)
# The Master Musician (1992)
# Meditations in the Spirit (1993)
# Meditations from Solitude (1994)
# Chant from the Hermitage (1995)
# The John Michael Talbot Collection (1995)
# The Talbot Brothers Collection (1995)
# Brother to Brother (1996) 
# Our Blessing Cup (1996)
# Troubadour for the Lord (1996)
# Table of Plenty (1997)
# Hidden Pathways (1998)
# Pathways of the Shepherd (1998)
# Pathways to Solitude (1998)
# Pathways to Wisdom (1998)
# Quiet Pathways (1998)
# Spirit Pathways (1998)
# Cave of the Heart (1999)
# Simple Heart (2000)
# Wisdom (2001)
# Signatures (2003)
# City of God (2005)
# Monk Rock (2005)
# The Beautiful City (2006)
# Living Water 50th (2007)
# Troubadour Years (2008)

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20051207042046/http://www.johnmichaeltalbot.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20060107234639/http://www.littleportion.org/ ''The Brothers and Sisters of Charity''] {{en ikona}}

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Talbots, Dzzons Maikls}}
[[Kategorija:1954. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]
[[Kategorija:ASV ģitāristi]]
[[Kategorija:Franciskāņi]]
[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]</text>
      <sha1>khhe8ah3o92v6fxrrfzpf1qrwabdy2l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Donalds Petits</title>
    <ns>0</ns>
    <id>69518</id>
    <revision>
      <id>3658949</id>
      <parentid>3450107</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:55:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4773/|QuickCategories batch #4773]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2184" xml:space="preserve">{{Kosmonauta infokaste
|             platums = 
|               vārds = Donalds Petits
|          vārds_orig = Donald Pettit
|              attēls = DonaldPettit.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1955
|          dz_mēnesis = 4
|            dz_diena = 20
|            dz_vieta = [[Silvertona|Silvertonā]], [[Oregona|Oregonā]], {{USA}}
|              m_gads = 
|           m_mēnesis = 
|             m_diena = 
|             m_vieta = 
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = {{USA}}
|             tautība = 
|             dzimums = V
|              vecāki = 
|               brāļi = 
|               māsas =
|        dzīvesbiedrs = 
|               bērni = 2 dēli
|            paraksts = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =   
| kos_veids = [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] astronauts
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk = 
| d_pakāpe =                  
| kos_koplaiks = 379 d 16 h 42 min
| kos_iesaukums = [[1996]].
| kos_misija = 1. [[STS-113]], [[SKS 6. ekspedīcija|SKS-6]]&lt;br /&gt;2. [[STS-126]]&lt;br /&gt;3. [[SKS 30. ekspedīcija|SKS-30]], [[SKS 31. ekspedīcija|SKS-31]]
| kos_kuģi = [[Endeavour (kosmoplāns)|Endeavour]], [[Sojuz TMA-1]]↓, [[Sojuz TMA-03M]]
}}

'''Donalds Petits''' (''Donald Pettit''; dzimis {{dat|1955|4|20}}) ir [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[kosmonauts|astronauts]].

Petita pirmais kosmiskais lidojums notika 2002. un 2003. gadā uz [[Starptautiskā kosmiskā stacija|Starptautisko kosmisko staciju]] kā bortinženierim [[SKS 6. ekspedīcija|6. ekspedīcijā]].

Otrais lidojums notika 2008. gada novembrī misijā [[STS-126]], esot [[Endeavour (kosmoplāns)|Endeavour]] misijas speciālistam.

Trešo reizi kosmosā Petits devās 2011. gada decembrī ar kosmosa kuģi [[Sojuz TMA-03M]] [[SKS 30. ekspedīcija|SKS-30]]/[[SKS 31. ekspedīcija|31]] ekspedīcijā. Uz zemes atgriezās 2012. gada jūlijā.

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Petits, Donalds}}
[[Kategorija:ASV astronauti]]
[[Kategorija:NASA astronauti]]
[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]</text>
      <sha1>9qd6hd8duifoa19bqx2cozfqukfkx9z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3658950</id>
      <parentid>3658949</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:57:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2267" xml:space="preserve">{{Kosmonauta infokaste
|             platums = 
|               vārds = Donalds Petits
|          vārds_orig = Donald Pettit
|              attēls = DonaldPettit.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1955
|          dz_mēnesis = 4
|            dz_diena = 20
|            dz_vieta = [[Silvertona|Silvertonā]], [[Oregona|Oregonā]], {{USA}}
|              m_gads = 
|           m_mēnesis = 
|             m_diena = 
|             m_vieta = 
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = {{USA}}
|             tautība = 
|             dzimums = V
|              vecāki = 
|               brāļi = 
|               māsas =
|        dzīvesbiedrs = 
|               bērni = 2 dēli
|            paraksts = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =   
| kos_veids = [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] astronauts
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk = 
| d_pakāpe =                  
| kos_koplaiks = 379 d 16 h 42 min
| kos_iesaukums = [[1996]].
| kos_misija = 1. [[STS-113]], [[SKS 6. ekspedīcija|SKS-6]]&lt;br /&gt;2. [[STS-126]]&lt;br /&gt;3. [[SKS 30. ekspedīcija|SKS-30]], [[SKS 31. ekspedīcija|SKS-31]]
| kos_kuģi = [[Endeavour (kosmoplāns)|Endeavour]], [[Sojuz TMA-1]]↓, [[Sojuz TMA-03M]]
}}

'''Donalds Petits''' (''Donald Pettit''; dzimis {{dat|1955|4|20}}) ir [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[kosmonauts|astronauts]].

Petita pirmais kosmiskais lidojums notika 2002. un 2003. gadā uz [[Starptautiskā kosmiskā stacija|Starptautisko kosmisko staciju]] kā bortinženierim [[SKS 6. ekspedīcija|6. ekspedīcijā]].

Otrais lidojums notika 2008. gada novembrī misijā [[STS-126]], esot [[Endeavour (kosmoplāns)|Endeavour]] misijas speciālistam.

Trešo reizi kosmosā Petits devās 2011. gada decembrī ar kosmosa kuģi [[Sojuz TMA-03M]] [[SKS 30. ekspedīcija|SKS-30]]/[[SKS 31. ekspedīcija|31]] ekspedīcijā. Uz zemes atgriezās 2012. gada jūlijā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Petits, Donalds}}
[[Kategorija:ASV astronauti]]
[[Kategorija:NASA astronauti]]
[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]</text>
      <sha1>nkf5hha57l7iucapkzn7llz1css8h8r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ketija Holmsa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>69845</id>
    <revision>
      <id>3658999</id>
      <parentid>3531386</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2169" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Ketija Holmsa
 | vārds_orig              = ''Katie Holmes''
 | attēls                  = Katie Holmes, 2009.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Ketija Holmsa 2009. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1978|12|18}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Ohaio|Toledo|2s=Ohaio (štats)|3s=Toledo (ASV)}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = Aktrise
 | darbības gadi           = 1997—''pašlaik''
 | dzīvesbiedrs            = [[Toms Krūzs]] (2006—2012)
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = S
}}
'''Ketija Holmsa''' ({{val|en|Kate Noelle &quot;Katie&quot; Holmes}}; dzimusi {{dat|1978|12|18}}) ir amerikāņu [[aktrise]], kura kļuva pazīstama ar lomu pusaudžu seriālā &quot;[[Dousona līcis]]&quot; (''Dawson's Creek''), kuru uzņēma no 1998. līdz 2003. gadam. Viņa ir arī filmējusies dažāda žanra filmās, piemēram, mākslas filmā &quot;[[Ledus vētra (filma)|Ledus vētra]]&quot; (1997), trillerī ''[[Abandon]]'' (2002), grāvējā &quot;[[Betmens: Sākums]]&quot; (2005), &quot;[[Adele zeltā]]&quot; (2015) un ''[[Mania Days]]'' (2015).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}


{{aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Holmsa, Keitija}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>lw37e9dbfp5dasxb3isyi6i3swftqum</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bohdans Zinovijs Hmeļnickis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>70080</id>
    <revision>
      <id>3659215</id>
      <parentid>3641006</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:51:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2003:D2:5720:CE3B:98EE:10F3:1C4D:BC57</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7764" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Bohdans Hmeļnickis
| vārds_orģ           = ''Богдан Хмельницький''
| attēls              =BChmielnicki.jpg
| amats               =[[Ukrainas hetmanis]]
| term_sākums         =	{{dat|1648|01|30|N}}
| term_beigas         = {{dat|1657|08|6|N}}
| priekštecis         =Dmitro Guņa (''Дмитро Гуня'')
| pēctecis            =[[Ivans Vigovskis]] (''Іван Виговський'')
| dzim_dati           ={{dat|1595|12|27}}
| dzim_vieta          =Subotivas ciems pie [[Čihirina]]s, [[Reča Pospoļita]]&lt;br/&gt;([[Čerkasu apgabals]], {{UKR}})
| dzīves_vieta        =
| mir_dati            ={{mdv|1657|08|06|1595|12|27}}
| mir_vieta           =[[Čihirina]], [[Hetmanāts]]&lt;br/&gt;([[Čerkasu apgabals]], {{UKR}})
| tēvs                =Mihailo Hmeļnickis (''Михайло Хмельницький'')
| māte                =Agafija Hmeļnicka (''Агафія Хмельницька'')
| dzīvesb             =
* Hanna Somko (''Ганна Сомко'')
* Motrona Čaplinska (''Мотрона Чаплинська'')
* Hanna Zolotarenko (''Ганна Золотаренко'')
| bērni               =4, to skaitā Jurijs Hmeļnickis (''Юрій Хмельницький'')
| reliģija            =[[grieķu katolisms]]
| apglabāts           =
| paraksts            =Xm pidpys 1.png
| piezīmes            =
}}

'''Bohdans Zinovijs Hmeļnickis''' ({{val|uk|Богдан Зиновій Хмельницький}}; dzimis {{dat|1595|12|27}} (tradicionāls uzskats), miris {{dat|1657|08|06}}) bija [[Zaporižja]]s [[kazaki|kazaku]] [[hetmanis]], kura vadībā 1648. gadā sākās [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās|sacelšanās]] pret [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] varu mūsdienu [[Ukraina]]s teritorijā. Kazaku karaspēks ar [[Krimas haniste]]s atbalstu spēja sakaut poļu karaspēku un nodibināt faktiski neatkarīgu ukraiņu valsti - [[hetmanāts|hetmanātu]]. Tomēr 1654. gadā Hmeļnicka vadītās [[Perejaslavas rada]]s lēmumu rezultātā hetmanāts kļuva par [[Krievijas cariste]]s vasali.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1595. gadā (precīzs dzimšanas datums ir vēsturnieku diskusiju objekts) [[Žečpospoļitas hetmanis|Žečpospoļitas hetmaņa]] [[Staņislavs Žulkevskis|Staņislava Žulkevska]] galminieka un [[Čigirina]]s [[stārasts|stārasta]] Mihailo ģimenē. Jaunībā mācījās [[jezuīti|jezuītu]] skolā, tomēr saglabāja [[pareizticība|pareizticību]]. 1617. gadā iestājās kazaku dienestā. Karoja [[Moldāvijas magnātu kari|Moldāvijas magnātu karos]], kur 1620. gada 17. septembrī Cecoras kaujā līdz ar nākamo Žečpospoļitas hetmani [[Staņislavs Koņecpolskis|Staņislavu Koņecpolski]] tika sagūstīts un divus gadus pavadīja [[Osmaņu impērija|osmaņu]] gūstā [[Stambula|Stambulā]], bet Hmeļnicka tēvs kaujā krita. Pēc gūsta Hmeļnickis atgriezās dzimtas īpašumā Subotivā, kur apprecējās un viņa ģimenē piedzima vairāki bērni.

1646. gadā pēc magnāta Staņislava Koņecpolska, kurš bija labvēlīgi noskaņots pret kazakiem, nāves viņa dēls Aleksandrs izteica pretenzijas pret Hmeļnicka īpašumiem, kuras apstiprināja vietējais stārasts. Kaut arī Hmeļnickis personīgi tikās ar Polijas karali [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislavu IV]], tam nebija panākumu. Nesaņēmis atbalstu no Žečpospoļitas amatpersonām, Hmeļnickis to saņēma no kazaku līderiem. Kad Žečpospoļitas varas iestādēm Hmeļnicka darbība sāka viest aizdomas, viņš kopā ar 300 - 500 atbalstītājiem ieradās [[Zaporožjes Seča|Zaporožjes Sečā]] un 1648. gada janvārī ieguva varu pār apmetni.

1648. gadā janvāra beigās sasauktā [[kazaku rada]] ievēlēja Bohdanu Hmeļnicki par Ukrainas hetmani un, meklējot atbalstu, tika izsūtīti emisāri uz Krimas hanisti. Hmeļnickis saprata, ka, lai arī kazaki ir lieliski kājnieki, tiem būs grūti cīnīties pret poļu kavalēriju, tolaik uzskatītu par labāko pasaulē, tāpēc Krimas tatāru kavalērijas atbalsts bija vitāli nepieciešams. Krimas tatāri atbalstu apsolīja un nodrošināja. Iesākumā pasīvi reaģējot uz Hmeļnicka izaicinājumu, poļi 1648. gada pavasarī sūtīja karaspēku stārasta Stefana Potocka vadībā, lai ieņemtu Zaporožjes Seču. Atšķirībā no citām kazaku sacelšanās reizēm, Hmeļnickis aktīvi devās kaujā un, palīdzot Krimas tatāru karaspēkam [[Tugaibejs|Tugaijbeja]] vadībā, sakāva poļu spēkus 1648. gada aprīlī [[Žovti Vodu kauja|Žovti Vodu kaujā]] un maijā [[Korsuņas kauja|Korsuņas kaujā]]. Sacelšanās ātri izplatījās un 1648. gadā Hmeļnickis triumfāli iegāja [[Kijiva|Kijivā]] un deklarēja sevi par [[Krievzeme]]s (''Rusj'') atbrīvotāju no poļu jūga.
[[Attēls:1000 Bogdan.jpg|thumb|150px|left|Hetmaņa Bohdana Hmeļnicka (augšā) skulptūra ar Monomaha valdnieka cepuri monumentā &quot;Tūkstošgadīgā Krievija&quot; [[Novgoroda|Novgorodā]] (1862).]]
Tomēr vēlāk poļi pamazām sāka pārņemt iniciatīvu, zināmā mērā Krimas hanistes politikas dēļ, jo tā bija ieinteresēta, lai abas karojošās puses pēc iespējas novājinātos. 1651. gadā [[Berestečko kauja|Berestečko kaujā]] poļi guva uzvaru un starp pusēm tika parakstīts [[Bilacerkvas miera līgums]]. Sarežģītajā situācijā Bohdans Hmeļnickis vispirms tuvinājās [[Osmaņu impērija]]i, lai noslēgtu ar to līgumu par aizsardzību, līdzīgu kā osmaņiem ar [[Valahija|Valahiju]], tomēr šai politikai, reliģisku iemeslu dēļ, bija opozīcija kazaki vidū. Iespēja, ka kazaki noslēgs līgumu ar osmaņiem lika aktivizēties Krievijas caristei.

Pēc diplomātikas sagatavošanās darbiem 1654. gada 18. janvārī tika sasaukta kazaku Perejaslavas rada, kura pieņēma hetmanāta pāriešanu [[Krievijas cariste]]s pakļautībā. Paši Perejeslavas radas un līguma teksti nav saglabājušies, tāpēc vēsturniekiem ir dažādi viedokļi par tā saturu, sākot ar to, ka tas bija tikai militārās sadarbības līgums līdz pat [[Kreisā krasta Ukraina]]s iekļaušanu Krievijā.

Pēc Perejaslavas līguma noslēgšanas, ģeopolitiskā situācija reģionā izmainījās. Krimas haniste kļuva par hetmanāta ienaidniekiem un Žečpospoļitas sabiedrotajiem, kas noveda pie vēl daudzu gadu kariem un haosa. Bohdans Hmeļnickis mira 1657. gadā, un tika apglabāts baznīcā Subotivā. Kad 1664. gadā poļu hetmanis [[Stefans Čarņeckis]] ieņēma Subotivu, Hmeļnicka kaps tika apgānīts.

== Vērtējums ==

Bohdana Hmeļnicka lomas tradicionālais vēsturiskais vērtējums ir stipri pretrunīgs. Ukrainā viņu uztver dažādi, no vienas puses kā &quot;nācijas tēvu&quot;, bet no otras puses kā apstākļu radītāju Ukrainas iekļaušanai Krievijā. Polijā tradicionāli Hmeļnickis tika rādīts kā nodevējs un Žečpospoļitas &quot;zelta laikmeta&quot; beigu sākums. Krievijā un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] Hmeļnickis parādās kā Krievijas un Ukrainas &quot;brālīgo tautu&quot; atkalapvienotājs. [[Ebreji|Ebreju]] tautas uztverē Hmeļnickim ir ļaundara tēls, jo viņa vadītie kazaki izvērsa plašas represijas pret Ukrainā dzīvojošajiem ebrejiem, tūkstošiem tos nogalinot.

1943. gadā PSRS tika nodibināts [[Bohdana Hmeļnicka ordenis|Bohdana Hmeļnicka kara ordenis]]. Pēc PSRS sabrukuma, 1995. gadā Ukrainā šis ordenis citā izskatā tika atjaunots.

{{commonscat|Bohdan Khmelnytsky|Bohdans Hmeļnickis}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{amatu secība|pirms = [[Dmitro Guņa]]|virsraksts = [[Ukrainas hetmanis]]|periods = [[1648]]—[[1657]]|pēc = [[Ivans Vigovskis]]}}
{{kastes beigas}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hmeļnickis, Bohdans}}
[[Kategorija:1595. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1657. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ukrainas hetmaņi]]</text>
      <sha1>if2oalvd8rtmudn7fp9a34ajxqvepf4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vudijs Gatrijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>71404</id>
    <revision>
      <id>3658967</id>
      <parentid>2423189</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:01:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4774/|QuickCategories batch #4774]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1419" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Vudijs Gatrijs
|      Vārds_orig = ''Woody Guthrie''
|          Attēls = Woody Guthrie 2.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dat|1912|7|14}}
|        Vieta_dz = 
|           Miris = {{miršanas datums un vecums|1967|10|3|1912|7|14}}
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = 
|    Nodarbošanās = 
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 1930–1956
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = V
}}
'''Vudrovs Vilsons Gatrijs''' ({{val-en|Woodrow Wilson Guthrie}}), pazīstams kā '''Vudijs Gatrijs''' (''Woody Guthrie'', dzimis {{dat|1912|7|14}}, miris {{dat|1967|10|3}}) bija amerikāņu [[dziedātājs]], [[dziesmu autors]] un [[folkmūzika|folkmūziķis]]. Gutrijs savas karjeras laikā ir uzrakstījis vairākus tūkstošus [[dziesma|dziesmu]], vienas no viņa vispopulārākajām dziesmām ir &quot;''This Land is Your Land''&quot;, &quot;''Mail Myself To You''&quot;, &quot;''This Train''&quot;, &quot;''Bound For Glory''&quot; un &quot;''Hobo's Lullaby''&quot;.

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Gatrijs, Vudijs}}
[[Kategorija:1912. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1967. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]</text>
      <sha1>83uckppc5mlkkv40m7e04c9xiwoh10z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Meinards Džeimss Kīnans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>71873</id>
    <revision>
      <id>3658998</id>
      <parentid>2654571</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1210" xml:space="preserve">[[Attēls:Maynard James Keenan Roskilde 2.jpg|thumb|175px|Meinards Džeimss Kīnans koncerta laikā 2006. gadā.]]
{{infokaste+}}
'''Meinards Džeimss Kīnans''' (''Maynard James Keenan'', dzimis {{dat|1964|4|17}}), īstajā vārdā '''Džeimss Herberts Kīnans''' (''James Herbert Keenan''), ir amerikāņu [[roks|roka]] dziedātājs, dziesmu autors, [[mūziķis]] un [[mūzikas producents]]. Lai gan viņš ir dzimis [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā, koledžas un augstskolas gadus pavadīja [[Mičigana|Mičiganā]]. Pēc dienēšanas armijā 1980. gadu sākumā, viņš [[Grendrepida|Grendrepidā]] iestājās Kendelas mākslas un dizaina koledža (''Kendall College of Art and Design''). [[1988]]. gadā viņš pārcēlās uz [[Losandželosa|Losandželosu]], [[Kalifornija]]s štatā.

Kīnans ir vislabāk zināms pēc savas darbības grupās [[Tool]] un [[A Perfect Circle]], bet [[2003. gads|2003]]. gadā viņš izveidoja blakus projektu [[Puscifer]].

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{Tool}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kinans, Meinards Dzzeimss}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]
[[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>npwsyx5trf9ii21ap1iudf00xy6w8zm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Heila—Bopa komēta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>73129</id>
    <revision>
      <id>3659207</id>
      <parentid>3630186</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:41:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36211" xml:space="preserve">{{vērtīgs raksts}}
{| class=&quot;infobox vcard&quot; style=&quot;width:235px; font-size:90%; line-height:1.40em; text-align:left; background-color:#F9F9F9; border: 1px solid #D9D9D9;&quot;
|-
| colspan=2 bgcolor=#d3daed align=center | &lt;big&gt;'''Heila—Bopa komēta'''&lt;/big&gt;
|-
| colspan=2 align=center | [[Attēls:Halebopp031197.jpg|235px]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Heila—Bopa komēta 1997. gadā&lt;/small&gt;
|-
| '''Atklājēji''' || [[Alans Heils]]&lt;br /&gt;[[Tomass Bops]]
|-
| '''Atklāšanas&lt;br /&gt;datums''' || {{dat|1995|7|23|N}}
|-
| '''Citi nosaukumi''' || C/1995 O1&lt;br /&gt;1997. gada Lielā komēta
|-
| '''Epoha''' || 2450465,5&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oaa.gr.jp/~oaacs/nk/nk1553.htm|author=Nakano, S.|title=NK 1553 — C/1995 O1 (Hale-Bopp)|work=|publisher=OAA computing section circular|date=2008. gada 12. februārī | accessdate =2008. gada 10. novembrī|description=|language=angliski}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;({{dat|1997|3|13}})
|-
| '''Afēlijs''' || 370,8 [[astronomiskā vienība|AU]]&lt;ref name=jpldata&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2007-10-22 last obs  |title=JPL Small-Body Database Browser: C/1995 O1 (Hale-Bopp) |url=http://ssd.jpl.nasa.gov/sbdb.cgi?sstr=Hale-Bopp | accessdate= 2008. gada 5. decembrī}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''Perihēlijs''' || 0,914 AU&lt;ref name=jpldata/&gt;
|-
| '''Lielā pusass''' || 186 AU
|-
| '''Ekscentritāte''' || 0,995086
|-
| '''Apriņķošanas&lt;br /&gt;periods''' || 2533 gadi&lt;ref name=jpldata/&gt;
|-
| '''Orbītas slīpums''' || 89,4°
|-
| '''Pēdejais&lt;br /&gt;perihēlijs''' || {{dat|1997|4|1}}&lt;ref name=jpldata/&gt;
|}

'''Heila—Bopa komēta''' ('''C/1995 O1''') bija ilglaicīgi redzama [[komēta]], iespējams, ka tā ir [[20. gadsimts|20. gadsimta]] visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās [[desmitgade|desmitgadēs]]. Tā ar [[neapbruņota acs|neapbruņotu aci]] bija redzama 18 [[mēnesis|mēnešus]], kas ir kļuvis par [[rekords|rekordu]]. Iepriekšējais rekords piederēja [[Lielā komēta 1811. gadā|1811. gada Lielajai komētai]], kuru salīdzinoši varēja redzēt divreiz mazāku laiku, tas ir, mazliet vairāk par deviņiem mēnešiem.&lt;ref name=&quot;Kidger2004&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | author = Kidger, M. R.; Hurst, G; James, N. | url = http://www.springerlink.com/content/h72381014307x661/ | title = The Visual Light Curve Of C/1995 O1 (Hale-Bopp) From Discovery To Late 1997 | publisher = Earth, Moon, and Planets. — 2004. — В. 1—3. — Т. 78. — С. 169—177. — DOI: | access-date = {{dat|2009|01|05||bez}} | archive-date = {{dat|2018|06|04||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20180604205225/https://link.springer.com/article/10.1023%2FA%3A1006228113533 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180604205225/https://link.springer.com/article/10.1023%2FA%3A1006228113533 |date={{dat|2018|06|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Heila—Bopa komēta tika atklāta {{dat|1995|7|23}} aptuveni 7,2 [[astronomiskā vienība|AU]] attālumā no [[Saule]]s, kā arī tika paredzēts, ka tā būs pietiekami spilgta, lai būtu saredzama ar neapbruņotu aci. Lai gan komētas [[redzamais spožums|spožumu]] ir diezgan grūti paredzēt, tā {{dat|1997|4|1}}, kad tā sasniedza [[perihēlijs|perihēliju]], pārsteidza daudzus, jo bija spožāka, nekā tika gaidīts. Tā tika nosaukta arī par &quot;1997. gada [[Lielā komēta|Lielo komētu]]&quot;.

Daudziem cilvēkiem, kuri ilgu laiku nebija redzējuši komētas, Heila—Bopa komēta izraisīja arī trauksmes sajūtu. Plašu publicitāti ieguva [[baumas]], ka aiz komētas ir paslēpies [[ārpuszemes dzīvība|citplanētiešu]] kuģis. Šīs baumas izraisīja pat [[masu pašnāvība|masu pašnāvību]], kuru veica [[sekta]]s &quot;''[[Heaven's Gate]]''&quot; sekotāji.

== Komētas atklāšana ==
Komētu neatkarīgi viens no otra atklāja divi [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] novērotāji [[Alans Heils]] un [[Tomass Bops]].&lt;ref name=&quot;iauc6187&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cfa.harvard.edu/iauc/06100/06187.html|format=|author=|title=IAU Circular 6187: 1995 O1|work=|publisher=International Astronomical Union|date=23 июля 1995|accessdate=2008. gada 10. novembrī|description=|language=angliski}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Heils jau bija neauglīgi pavadījis vairākus simtus [[stunda|stundu]] cerībā atrast kādu jaunu komētu, kad netālu no savām mājām [[Ņūmeksika]]s štatā viņš ap [[pusnakts|pusnakti]] nejauši [[Strēlnieks (zvaigznājs)|Strēlnieka zvaigznājā]] pie [[lodveida zvaigžņu kopa]]s M70 uzdūrās miglainam [[astronomisks objekts|objektam]], kura [[zvaigžņlielums]] bija 10,5. Heils vispirms noskaidroja, vai blakus šai lodveida kopai nav kāds cits jau zināms objekts. Turpinot pētīšanu, viņš pamanīja, ka tas ātri pārvietojas uz citu zvaigžņu fona, kas nozīmēja to, ka tas atrodas [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]. Heils nekavējoties nosūtīja [[E-pasts|elektronisku vēstuli]] uz [[Astronomisko telegrammu centrālais birojs|Astronomisko telegrammu centrālo biroju]] (CBAT), un turpmākos [[novērošana|novērojumus]] veica jau tur.&lt;ref name=&quot;TimeDiscovery&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Comet of the decade. Part II. | url = http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,986055,00.html | publisher = Time magazine | date = 1997. gada 17. martā | first = Michael D | last = Lemonick | accessdate = 2008. gada 8. novembrī | archive-date = 2008. gada 30. Novembris | archive-url = https://web.archive.org/web/20081130085357/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,986055,00.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081130085357/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,986055,00.html |date=2008. gada 30. Novembris }}&lt;/ref&gt;

Savukārt Bopam nebija pašam sava [[teleskops|teleskopa]]. Viņš kopā ar draugiem bija devies izbraukumā pie [[daba]]s krūts netālu no [[Stenfīlda (Arizona)|Stenfīldas]], [[Arizona]]s štatā. Izmantojot savu draugu teleskopu, viņš novēroja [[zvaigžņu kopa]]s un [[galaktika]]s, kad nejauši pamanīja gaismas plankumu. Salīdzinot ar [[zvaigžņu karte|zvaigžņu kartēm]], kas viņam bija pieejamas, viņš saprata, ka tas ir kāds jauns, iepriekš nezināms objekts. Arī viņš nosūtīja ziņu uz CBAT.

Nākamajā rītā tika apstiprināta jaunās komētas atklāšana. Tā tika nosaukta par Heila—Bopa komētu un ieguva apzīmējumu C/1995 O1. Par atklājumu tika paziņots [[Starptautiskā Astronomijas savienība]]s cirkulārā Nr.6187.&lt;ref name=&quot;iauc6187&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | author = Thomas Bopp | title = Amateur Contributions in the study of Comet Hale-Bopp | url = http://www.springerlink.com/content/g206063n2xl81gr0/ | publisher = Earth, Moon, and Planets | year = 1997 | page = 307—308 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Atklāšanas brīdī komēta atradās 7,2 [[astronomiskā vienība|AU]] attālumā no [[Saule]]s.&lt;ref name=&quot;cometogr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://cometography.com/lcomets/1995o1.html|format=|author=Kronk, Gary W.|title=Comet C/1995 O1 (Hale-Bopp)|work=|publisher=Cometography.com|date=|accessdate=2008. gada 10. novembrī|description=|language=angliski}}&lt;/ref&gt;

Drīz tika atklāts, ka šī komēta ir bijusi redzama arī [[fotogrāfija|fotogrāfijās]], kuras uzņemtas, pirms to atklāja Heils un Bops. Piemēram, tā ir redzama [[Terenss Dikinsons|Terensa Dikinsona]] fotogrāfijā, kura uzņemta jau {{dat|1995|5|29}}. Arī {{dat|1993|4|27}} uzņemtā fotogrāfijā [[Roberts Maknots]] to varēja atrast un ieraudzīt. Tobrīd tās zvaigžņlielums bija 18, bet attālums no Saules - 13,0 AU.&lt;ref name=&quot;cometogr&quot; /&gt;

== Pārtapšana par Lielo komētu ==
[[Attēls:Comet-Hale-Bopp-29-03-1997 hires adj.jpg|thumb|175px|Komēta pie debesjuma 1997. gada sākumā.]]
Heila—Bopa komētu ar [[neapbruņota acs|neapbruņotu aci]] varēja redzēt tikai, sākot ar 1996. gada maiju.&lt;ref name=&quot;cometogr&quot; /&gt; Neskatoties uz to, ka komētas [[redzamais spožums]] samazinājās gada otrajā pusē,&lt;ref name=&quot;Kidger2004&quot; /&gt; zinātnieki paredzēja, ka tā būs ļoti spilgti redzama. Tā 1996. gada decembrī bija sliktāk redzama, jo bija pietuvojusies [[Saule]]i, bet 1997. gada janvārī komētu no jauna atkal varēja labi redzēt un tā bija tik spoža, ka bija redzama pat [[lielpilsēta|lielpilsētās]], kurās parasti komētas nevar redzēt pilsētas radītās [[gaisma]]s dēļ.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title = Comet Holds Clues to Birth of Time | url = http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9B03E6DF1639F93AA35750C0A961958260&amp;sec=&amp;spon=&amp;pagewanted=1 | last = Browne | first = Malcolm R | date = 1997. gada 9. martā| publisher = The New York Times|accessdate=2008. gada 8. novembrī}}&lt;/ref&gt;

Februārī, kad Heila—Bopa komēta arī fiziski pietuvojās Saulei, tā [[Saules vējš|Saules vēja]] ietekmē palika vēl spožāka; tās spožums sasniedza otro lielumu.&lt;ref name=&quot;cometogr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;yoshida&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aerith.net/comet/catalog/1995O1/1995O1.html|format=|author=Seiichi Yoshida|title=Komētas C/1995 O1 (Heila-Bopa) spožuma līkne | work = | publisher =|date=2007. gada 20. decembrī|accessdate=2008. gada 10. novembrī | description = | language = angliski}}&lt;/ref&gt; Varēja skaidri saskatīt un atšķirt tās zilgano [[komētas aste|asti]] no dzeltenīgās putekļu joslas, kas palika aiz tās, iezīmējot lidojuma [[trajektorija|trajektoriju]]. 9. martā komēta [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] un [[Mongolija|Mongolijā]] bija redzama arī pa dienu, jo tur bija novērojams [[Saules aptumsums]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | author = McGee, H. W.; Poitevin, P. | title = The total solar eclipse of 1997 March 9 | url = http://adsabs.harvard.edu/abs/1997JBAA..107..112M | publisher = Journal of the British Astronomical Association | year = 1997 |page = 112—113}}&lt;/ref&gt; 23. martā Heila—Bopa komēta atradās vistuvāk [[Zeme]]i. Minimālais attālums līdz tai bija tikai 1,315 [[astronomiskā vienība|AU]] (196,7 miljons [[kilometrs|km]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://ssd.jpl.nasa.gov/horizons.cgi |title=Efemerīdas HORIZONS ģenerators|work=|publisher=JPL |accessdate=2008. gada 10. novembrī|language=angliski}}&lt;/ref&gt;

{{dat|1997|4|1||bez}} komēta sasniedza savu [[perihēlijs|perihēliju]]. Ar [[zvaigžņlielums|zvaigžņlielumu]] -0,7&lt;ref name=&quot;cometogr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;yoshida&quot; /&gt; tā spīdēja spožāk par jebkuru citu [[zvaigzne|zvaigzni]], izņemot [[Sīriuss|Sīriusu]], bet tās divas astes savstarpēji veidoja no 15 līdz 20 [[grāds (leņķis)|grādu]] lielu leņķi. Komētu varēja novērot uzreiz pēc [[krēsla]]s iestāšanās. Lai gan lielākā daļa [[Lielā komēta|Lielo komētu]], atrodoties perihēlijā, nav redzamas, jo tās atrodas tuvu Saulei, šoreiz tā bija redzama [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] visu nakti.

[[Internets|Interneta]] tīkla attīstība tolaik ļāva izveidot daudzas [[tīmekļa vietne]]s, kurās ikviens varēja sekot līdzi komētas lidojumam, apskatot [[fotogrāfija]]s, kuras tika uzņemtas katru dienu. Tādējādi tika piedzīvots bezprecedenta gadījums, kad sabiedrībai bija pieejama plaša informācija par visu notiekošo.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title= The Trail of Hale-Bopp | url= http://www.sciam.com/article.cfm?id=the-trail-of-hale-bopp | publisher= Scientific American | date= 1997. gada 31. martā| accessdate = 2008. gada 8. novembrī |language =angliski}}&lt;/ref&gt;

Ja Heila—Bopa komēta būtu bijusi tikpat tuvu Zemei, kā 1996. gadā [[Hjakutakes komēta]] (tā aizlidoja garām zemeslodei 0,1 [[astronomiskā vienība|astronomisko vienību]] attālumā), tad tā būtu bijusi vēl iespaidīgāka. Tā spožumā pārspētu [[Venera (planēta)|Veneru]] un sasniegtu -5 zvaigžņlielumu.

== Komētas aiziešana ==
Pēc izlidošanas caur [[perihēlijs|perihēliju]] Heila—Bopa komēta beidzot parādījās [[debess dienvidu puslode|debess dienvidu puslodē]]. [[Dienvidu puslode]]s iedzīvotāji nevarēja izbaudīt visu komētas krāšņumu, jo tās spožums strauji noplaka, toties viņi varēja redzēt, kā 1997. gada otrajā pusē tā dodas prom. Pēdējie zināmie novērojumi ar [[neapbruņota acs|neapbruņotu aci]] ir veikti 1997. gada decembrī, kas nozīmē, ka tā bija redzama 18 [[mēnesis|mēnešus]]. Tas ir ilgākais periods, kad ir bijusi redzama [[komēta]]. Otra visilgāk novērotā komēta ir [[Lielā komēta 1811. gadā|1811. gada Lielā komēta]], kuru varēja redzēt 290 [[diena]]s, tas ir, mazliet vairāk par 9 mēnešiem.&lt;ref name=&quot;Kidger2004&quot; /&gt;

Pašlaik Heila—Bopa komēta ir aizlidojusi un tās spilgtums turpina samazināties. 2004. gada augustā tā šķērsoja [[Urāns (planēta)|Urāna]] orbītas robežu, bet 2008. gada vidū tā atradās 26,8 [[astronomiskā vienība|AU]] attālumā no [[Saule]]s. Komētas neparasti ilgā aktivitāte ir ļāvusi astronomiem līdz pat šim brīdim izsekot to. 2007. gada oktobra novērojumi liecina, ka komēta ir sasniegusi 20. [[zvaigžņlielums|zvaigžņlielumu]].&lt;ref name=&quot;szabo&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | author = Szabó, Gy. M.; Kiss, L. L.; Sárneczky, K. | title = Cometary Activity at 25.7 AU: Hale-Bopp 11 Years after Perihelion | publisher = The Astrophysical Journal | year = 2008 | issue = 2 | page = L121—L124}} — DOI: [http://dx.doi.org/10.1086/588095 10.1086/588095]. — [http://arxiv.org/abs/0803.1505 arXiv:0803.1505].&lt;/ref&gt; Domājams, ka komētas ilgās aktivitātes pamatā slēpjas tās gigantiskā [[komētas kodols|kodola]] lēnā atdzišana.&lt;ref name=&quot;gnedin&quot;&gt;''Гнедин Ю. Н.'' Астрономические наблюдения кометы века. — ''Указ. изд.''&lt;/ref&gt;

Tiek paredzēts, ka līdz pat 2020. gadam ar spēcīgu [[teleskops|teleskopu]] palīdzību būs iespējams novērot šo komētu un tad tai būs 30. zvaigžņlielums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.eso.org/public/events/astro-evt/hale-bopp/comet-hale-bopp-summary-feb07-97-rw.html | title = Comet Hale-Bopp | accessdate = 2008. gada 8. novembrī | last = West | first = Richard M. | date = 1997. gada 7. februārī | publisher = European Southern Observatory | language = angliski | archiveurl = https://www.webcitation.org/615QsEB12?url=http://www.eso.org/public/events/astro-evt/hale-bopp/comet-hale-bopp-summary-feb07-97-rw.html | archivedate = 2011. gada 20. Augustsss }}&lt;/ref&gt; Nākamreiz komēta atgriezīsies [[Zeme]]s tuvumā ap 4390. gadu. Ir aprēķināts, ka nākamajā reizē ir 15 % [[varbūtība]], ka Heila—Bopa komēta paliks Saules tuvumā un riņķos ap to.&lt;ref name=&quot;bailey&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | author = Bailey, M. E.; Emel'yanenko, V. V.; Hahn, G.; et al. |title = Oribital evolution of Comet 1995 O1 Hale-Bopp | publisher = Monthly Notices of the Royal Astronomical Society |year = 1996 |issue = 3 | page = 916—924}}&lt;/ref&gt;

== Orbītas izmaiņa ==
Ir aprēķināts, ka pirms [[1997]]. gada [[perihēlijs|perihēlija]] šķērsošanas, Heila—Bopa komēta atradās [[Saule]]s tuvumā pirms aptuveni 4200 gadiem.&lt;ref name=&quot;perturb&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=1997. gada 10. aprīlī |title=Comet Hale-Bopp Orbit and Ephemeris Information |publisher=[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]/[[JPL]] |author=Yeomans, Don | url=http://www2.jpl.nasa.gov/comet/ephemjpl8.html |accessdate=2008. gada 8. novembrī|language = angliski}}&lt;/ref&gt; Tās [[orbīta]] ir gandrīz [[perpendikulārs|perpendikulāra]] pret [[ekliptikas plakne|ekliptikas plakni]], tādēļ nokļūšana kādas [[planēta]]s tuvumā ir ļoti reta. Tomēr [[1996]]. gada martā komēta aizlidoja 0,77 [[astronomiskā vienība|AU]] attālumā no [[Jupiters (planēta)|Jupitera]], kura [[gravitācijas lauks]] spēcīgi ietekmēja turpmāko tās orbītu.&lt;ref name=&quot;perturb&quot; /&gt; Tā rezultātā komētas [[afēlijs]] (tālākais punkts no Saules) samazinājās no 600 AU līdz 350 AU. Arī [[apriņķošanas periods]] ap Sauli samazinājās no 4200 gadiem līdz 2400 gadiem.

== Zinātniskie pētījumi ==
Nonākot [[Saule]]s tuvumā, Heila—Bopa komētai uzreiz pastiprinātu uzmanību veltīja [[zinātnieki]], tā tika intensīvi pētīta. Šajos [[pētījums|pētījumos]] tika atklāts arī šis tas jauns un interesants.

=== Nātrija aste ===
[[Attēls:Hale-Bopp sodium tail.gif|thumb|200px|Komētas nātrija aste (pa kreisi uz augšu no komētas kodola).]]
Viens no nozīmīgākajiem atklājumiem bija trešā veida [[komētas aste]]s atklāšana. Papildus parastajām gāzu ([[joni|jonu]]) un putekļu astēm tika atklāta vāja [[nātrijs|nātrija]] aste, kuru varēja reģistrēt tikai ar jaudīgiem [[mērinstrumenti]]em un sarežģītu [[filtrs|filtru]] sistēmu. Nātrija plūsma jau agrāk tika novērota pie citām [[komēta|komētām]], bet nekad iepriekš tā nebija veidojusi asti. Heila—Bopa komētai tā sastāvēja no neitrāliem [[atoms|atomiem]] un stiepās 50 miljonu [[kilometrs|kilometru]] garumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |author = Cremonese, G.; Boehnhardt, H.; Crovisier J.; et al.|title = Neutral Sodium from Comet Hale-Bopp: A Third Type of Tail | publisher = The Astrophysical Journal Letters  |year = 1997| page = L199—L202}} — DOI: [http://dx.doi.org/10.1086/311040 10.1086/311040]&lt;/ref&gt;

Nātrija avots atradās [[komētas galva]]s iekšpusē, bet ne pašā [[komētas kodols|komētas kodolā]]. Ir vairāki iespējamie nātrija avota veidošanās veidi, piemēram, [[sadursme]]s starp putekļu daliņām vai arī nātrija &quot;izgrūšana&quot; no šīm daļiņām [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] dēļ. Pagaidām vēl nav noskaidrots, kurš no šiem veidiem bija noteicošais.

Interesanti, kamēr komētas putekļu aste palika aiz komētas, iezīmējot tās lidojuma [[trajektorija|trajektoriju]], un jonu aste bija vērsta prom no Saules, nātrija aste bija starp tām. Tas norāda uz to, ka nātrija atomus no komētas galvas &quot;izsvieda&quot; [[gaismas spiediens]].

=== Deitērija pārbagātība ===
Uz komētas tika atklāts liels daudzums [[deitērijs|deitērija]] smagā ūdens formā. Tas bija divas reizes vairāk, nekā ir atrodams [[okeāns|okeāna]] ūdeņos uz [[Zeme]]s. Lai gan [[komēta|komētu]] sadursmes ar Zemi varēja būt nozīmīgs [[ūdens]] avots uz Zemes, tas nevar būt vienīgais (protams, ja tāda attiecība ir uz visām komētām).&lt;ref name=&quot;Cometwater&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |author = Meier, Roland; Owen, Tobias C.|title = Cometary Deuterium | publisher = Space Science Reviews |year = 1999|issue = 1—2 |page = 33—43}} — DOI: [http://dx.doi.org/10.1023/A:1005269208310 10.1023/A:1005269208310]&lt;/ref&gt;

Tāpat deitērijs bija sastopams arī citu [[ūdensradis|ūdeņraža]] savienojumu sastāvos, kas savukārt norāda uz to, ka komētas [[ledus]] veidojas nevis protoplanētu diskā, bet gan starpzvaigžņu telpā. Teorētiskie modeļi norāda, ka ledus uz Heila—Bopa komētas ir izveidojies [[temperatūra|temperatūrā]] no 25 līdz 45 [[kelvins|kelviniem]].&lt;ref name=&quot;Cometwater&quot; /&gt;

=== Organiskie savienojumi ===
Ar [[spektroskops|spektroskopa]] palīdzību uz Heila—Bopa komētas tika atklāti arī [[organiskie savienojumi]], no kuriem daži iepriekš nekad nebija reģistrēti. Šīs sarežģītās [[molekula]]s varēja izveidoties kodola sastāvā vai arī [[ķīmiska reakcija|ķīmisku reakciju]] veidā.&lt;ref name=&quot;Cometorganic&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | author = Rodgers, S. D.; Charnley, S. B.|title = Organic synthesis in the coma of Comet Hale–Bopp? | publisher = Monthly Notices of the Royal Astronomical Society |year = 2002|issue = 4| |page = L61—L64}} — DOI: [http://dx.doi.org/10.1046/j.1365-8711.2001.04208.x 10.1046/j.1365-8711.2001.04208.x]&lt;/ref&gt;

=== Argona atklāšana ===
Heila—Bopa komēta kļuva par pirmo komētu, uz kuras tika atklāts [[argons]], viena no [[cēlgāzes|cēlgāzēm]].&lt;ref name=&quot;Argon&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |author = Stern, S. A.; Slater, D. C.; Festou, M. C.; et al.|title = The Discovery of Argon in Comet C/1995 O1 (Hale-Bopp)| url = http://adsabs.harvard.edu/abs/2000ApJ...544L.169S | publisher = The Astrophysical Journal |year = 2000|issue = 2| page = L169—L172}} — DOI: [http://dx.doi.org/10.1086/317312 10.1086/317312]&lt;/ref&gt; Cēlgāzes ir ķīmiski inertas, kā arī tās ir ar dažādām [[viršanas temperatūra|vārīšanās temperatūrām]]. Tieši tas arī ļauj noteikt komētas ledus temperatūras izmaiņas. Piemēram [[kriptons]] iztvaiko pie 16-20 kelviniem un uz komētas tā bija 25 reizes mazāk nekā uz Saules;&lt;ref name=&quot;NobleDet&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |author = Krasnopolsky, V. A.; Mumma, M. J.; Abbott, M.; et al.|title = Detection of Soft X-rays and a Sensitive Search for Noble Gases in Comet Hale-Bopp (C/1995 O1) | url = http://adsabs.harvard.edu/cgi-bin/bib_query?1997Sci...277.1488K| publisher = Science |year = 1997| page = 1488—1491}} — DOI: [http://dx.doi.org/10.1126/science.277.5331.1488 10.1126/science.277.5331.1488]&lt;/ref&gt; turpretim argona kušanas temperatūra ir 35-40 kelvini un, salīdzinot ar Sauli, uz tās bija lielāka [[koncentrācija]].&lt;ref name=&quot;Argon&quot; /&gt;

Līdz ar to ir izvirzīta [[hipotēze]], ka Heila—Bopa komētas ledus temperatūra nekad nav bijusi zemāka par 20 K, kā arī augstāka par 40 K. Ja [[Saules sistēma]]s veidošanās nenotika pie zemākām temperatūrām, kā to ir aprēķinājuši zinātnieki, tad argona atrašanās komētā norāda uz to, ka komēta ir veidojusies aiz [[Neptūns (planēta)|Neptūna]] kaut kur [[Koipera josla|Koipera joslā]], bet pēc tam pārvietojusies uz [[Orta mākonis|Orta mākoni]].&lt;ref name=&quot;Argon&quot; /&gt;

=== Komētas rotācija ===
[[Attēls:PIA01291.jpg|thumb|235px|Vielas izviršana no komētas kodola.]]
Heila—Bopa komētas aktivitāte un gāzu [[izviršana]] ārā no komētas nenotika vienādi pa visu kodola [[virsma|virsmu]], bet gan tikai no noteiktiem tās punktiem. Pēc tā novērošanas bija iespējams aprēķināt komētas kodola [[rotācija|rotāciju]] ap savu [[simetrijas ass|asi]]. Patiešām, tika novērots, ka Heila—Bopa komētas kodols griežas, bet ik pēc atšķirīgiem laika intervāliem rotācijas [[periods]] bija atšķirīgs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www2.jpl.nasa.gov/comet/anim30.html|format=|author=Bergeron, Denis|title=Rotācijas animācija|work=|publisher=[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]/[[JPL]]|accessdate=2008. gada 10. novembrī |language=angliski}}&lt;/ref&gt; Tas bija, sākot ar 1 [[stunda|stundu]] un 20 [[minūte|minūtēm]] līdz pat 12 stundām un 5 minūtēm.&lt;ref name=&quot;gnedin&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;bailey&quot; /&gt; Griešanās ar dažādiem periodiem norāda uz to, ka komētas kodolam bija vairāk nekā viena [[rotācijas ass]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |author = Licandro, Javier; Bellot Rubio, Luis R., Boehnhardt, Hermann; et al.|title = The Rotation Period of C/1995 O1 (Hale-Bopp) | publisher = The Astrophysical Journal Letters |year = 1998| page = L221—L225}} — DOI: [http://dx.doi.org/10.1086/311465 10.1086/311465]&lt;/ref&gt;

Vēl viens periods (nosaukts par &quot;superperiodu&quot;), kurš ir aprēķināts izviršanas putekļiem no virsmas, ir 22 [[diena]]s garš. Bet [[1997]]. gada martā negaidīti tika atklāts, ka laika posmā no februāra līdz martam komēta bija nomainījusi rotācijas virzienu un rotēja pretēji. Tādas komētas uzvedības patiesie cēloņi vēl joprojām ir mīkla, kaut arī tiek izvirzīta teorija, ka to izraisīja spēcīgā gāzu neperiodiskā izviršana.&lt;ref name=&quot;gnedin&quot; /&gt;

=== Diskusijas par pavadoni ===
1999. gadā tika publicēts darbs, kurā tās autors izklāsta teoriju par [[dabiskais pavadonis|pavadoni]], kurš varētu būt pie komētas. Tas izskaidrotu, kādēļ putekļi no komētas izplatījās tā, kā tika novērots. Darbs tika izstrādāts, balstoties uz teorētiskiem pētījumiem un nebalstās uz reāli novērotu pavadoni. Šajā darbā vēl tika paziņots, ka šim pavadonim ir jābūt ar [[diametrs|diametru]] 30 [[kilometrs|km]] un no galvenā kodola, kura diametrs 70&amp;nbsp;km, jāatrodas 180&amp;nbsp;km attālumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |author = Sekanina, Z.|title = Detection of a Satellite Orbiting The Nucleus of Comet Hale–Bopp (C/1995 O1) | publisher = Earth, Moon, and Planets |year = 1997|issue = 3| page = 155—163}} — DOI: [http://dx.doi.org/10.1023/A:1006230712665 10.1023/A:1006230712665]&lt;/ref&gt;

Šī darba patiesumu astronomi stipri apšauba, jo pat komētas [[fotogrāfija|fotogrāfijās]], kas izdarītas ar [[Habla kosmiskais teleskops|Habla teleskopa]] augsto [[izšķirtspēja|izšķirtspēju]], netiek saskatīts otrs kodols.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |author = McCarthy, D. W.; Stolovy, S. R.; Campins, H.; et al.| title = Comet Hale–Bopp in outburst: Imaging the dynamics of icy particles with HST/NICMOS | url = http://adsabs.harvard.edu/abs/2007Icar..189..184M| publisher= Icarus  |year = 2007|issue = 1| page = 184—195}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |author = Weaver, H. A.; Feldman, P. D.; A'Hearn, M. F.; et al.|title = Post-Perihelion HST Observations of Comet Hale-Bopp (C/1995 O1) | url = http://adsabs.harvard.edu/abs/1999Icar..141....1W | publisher = Icarus |year = 1999|issue = 1 |page = 1—12}} — DOI: [http://dx.doi.org/10.1006/icar.1999.6159 10.1006/icar.1999.6159]&lt;/ref&gt; Bez tam iepriekš novērotajos gadījumos, kad komētām ir divi kodoli, tikai īsu laiku tie ir bijuši stabili. Otra kodola orbīta tiek izmainīta, tiklīdz komēta pietuvojas [[Saule]]i vai arī kādai no [[planēta|planētām]].

Ar adaptīvās optikas palīdzību 1997. gada beigās un 1998. gada sākumā tika parādīta Heila—Bopa komētas divdabīgā kodola spīdēšana,&lt;ref name=&quot;Marchis1999&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|author = Marchis, F.; Boehnhardt, H.; Hainaut, O. R.; Le Mignant, D.|title = Adaptive optics observations of the innermost coma of C/1995 O1. Are there a &quot;Hale&quot; and a &quot;Bopp&quot; in comet Hale-Bopp?|url = http://aa.springer.de/papers/9349003/2300985.pdf|publisher = Astronomy &amp; Astrophysics|year = 1999|page = 985—995|access-date = {{dat|2009|01|05||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20081031064051/http://aa.springer.de/papers/9349003/2300985.pdf|archivedate = {{dat|2008|10|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; bet negarantē, ka šis efekts tiešām ir radies divkāršā kodola dēļ.

== Mistika par komētu ==
[[Attēls:Comet Hale-Bopp Death Valley.jpg|thumb|175px|Skats uz komētu [[Zabriskipoints|Zabriskipointā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].]]
Daudzām [[tauta|tautām]] jau kopš izseniem laikiem [[komēta]]s tiek uzskatītas par ļaunu vēstošu zīmi. Uz tām viņi vienmēr ir skatījušies ar lielām [[aizdomas|aizdomām]]. Iespējams ilgstošās redzamības un neparastās aktivitātes dēļ, Heila—Bopa komēta kļuva par labu iemeslu daudzu ļaužu runām un baumām par [[pasaules gals|pasaules gala]] iestāšanos [[millenium|gadu tūkstoša mijā]].

=== &quot;Atnācēju kuģis&quot; ===
1996. gada novembrī astronoms-amatieris [[Čaks Šrameks]] no [[Hjūstona]]s, [[Teksasa]]s štatā, izveidoja komētas digitālo ([[lādiņa saites matrica]]s) fotoattēlu, kurā varēja saskatīt izplūdušu, mazliet pagarinātu objektu blakus Heila—Bopa komētai. Kad datorprogramma nevarēja identificētu tādu [[zvaigzne|zvaigzni]], Šrameks piezvanīja uz Arta Bella [[radio]], lai paziņotu, ka ir atklājis &quot;Saturnam līdzīgu objektu&quot;, kas seko aiz komētas. [[Neidentificēts lidojošs objekts|NLO]] entuziasti, konkrēti [[Kartnijs Brauns]], uzreiz secināja, ka aiz komētas atrodas [[ārpuszemes dzīvība|citplatnētiešu]] kosmosa kuģis.&lt;ref name=&quot;time&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = The man who spread the myth | url = http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,986171,00.html | publisher = Time magazine | date = 1997. gada 14. aprīlī | first = Leon | last = Jaroff | author2 = Willwerth, James | accessdate = 2008. gada 8. novembrī | archive-date = 2008. gada 23. Novembris | archive-url = https://web.archive.org/web/20081123083645/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,986171,00.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081123083645/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,986171,00.html |date=2008. gada 23. Novembris }}&lt;/ref&gt; Daži eksperti no astronomijas asociācijas paziņoja, ka Šrameka redzētais objekts nav nekas cits, kā [[zvaigzne]], kuras [[zvaigžņlielums]] ir 8,5 - SAO 141894 - , kura nav parādījusies Šrameka datorprogrammā kļūdainā pielietojuma dēļ.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |author=Burnham, Robert; Levy, David H.| title=Great Comets |url=https://archive.org/details/greatcomets00burn| publisher = Cambridge University Press|year=2000 |page=[https://archive.org/details/greatcomets00burn/page/191 191]|isbn=9780521646000}}&lt;/ref&gt; Šis fakts daļēji tika apstiprināts. Zvaigzne bija tuvumā, bet gan pavisam ar citu zvaigžņlielumu.

Vēlāk Arts Bels pat paziņoja, ka viņam pieder cits objekta uzņēmums, kurš nācis no anonīma [[astrofizika|astrofiziķa]], kurš centās apstiprināt šo atklājumu. Bet astronomi [[Olivers Heinots]] un [[Deivids Dž. Tolens]] no [[Havajas universitāte]]s atbildēja, ka konkrētā [[fotogrāfija]] ir izmainīta komētas fotogrāfijas [[kopija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=1997. gada 15. janvārī |title=Fraudulent use of a IfA/UH picture |url=http://www.sc.eso.org/~ohainaut/Hale_Bopp/hb_ufo_tholen.html |publisher=European Organisation for Astronomical Research in the Southern Hemisphere |accessdate=2008. gada 8. novembrī |first=David J. |last=Tholen |language=angliski |archive-date=2007. gada 30. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20070930225155/http://www.sc.eso.org/~ohainaut/Hale_Bopp/hb_ufo_tholen.html }}&lt;/ref&gt;

Dažus mēnešus vēlāk, 1997. gada martā reliģioza [[sekta]], kura sevi dēvēja par &quot;''[[Heaven's Gate]]''&quot; ({{val|lv|&quot;Paradīzes vārti&quot;}}), veica [[masveida pašnāvība|masveida pašnāvību]]. Bet pirms tam viņi vēl paziņoja, ka pamet savus ķermeņus uz Zemes, lai dotos ceļojumā uz kosmosa kuģi, kurš seko Heila—Bopa komētai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|author = Robinson, Wendy Gale|title = Heaven's Gate: The End|url = http://jcmc.indiana.edu/vol3/issue3/robinson.html|publisher = Journal of Computer-Mediated Communication|year = 1997|issue = 3|page = |access-date = {{dat|2009|01|05||bez}}|archive-date = {{dat|2011|06|10||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20110610162038/http://jcmc.indiana.edu/vol3/issue3/robinson.html}}&lt;/ref&gt;

== Komētas mantojums ==
Gandrīz ikvienam, kurš bija redzējis Heila—Bopa komētu, tas bija skaists un brīnišķīgs elements naksnīgajās [[debesis|debesīs]]. Ilgstošais laika posms, kad bija iespējams to novērot, piedevām vēl plašais atspoguļojums [[prese|presē]] un [[internets|internetā]] atstāja dziļu iespaidu uz cilvēkiem, šajā ziņā pārspējot pat [[1986]]. gada [[Haleja komēta|Haleja komētu]]. Iespējams, ka Heila—Bopa komēta kļuva par pašu &quot;novērotāko&quot; komētu vēsturē. Šī komēta uzstādīja vairākus [[rekords|rekordus]]. Heila—Bopa komēta ir vistālāk atklātā [[komēta]] no [[Saule]]s. Tā bija (iespējams) ar vislielāko kodolu, kā arī novērota divreiz ilgāk par līdz tam visilgāk novēroto komētu.&lt;ref name=&quot;Kidger2004&quot; /&gt; Tā arī astoņas nedēļas bija spožāka par 0. [[zvaigžņlielums|zvaigžņlielumu]].&lt;ref name=&quot;yoshida&quot; /&gt;

== Papildu literatūra ==
{{commonscat|Comet Hale-Bopp|Heila—Bopa komēta}}
'''Latviešu valodā'''
* Māris Krastiņš. Nāk Heila—Bopa komēta. Zvaigžņotā debess, 1996. gada vasara, 12.-13. lpp.
* Andrejs Alksnis. Heila—Bopa komētas izskats Baldones teleskopā. Zvaigžņotā debess, 1997. gada vasara, 14.-16. lpp.
* A.A. Heila—Bopa komēta vēl joprojām ir milzīga. Zvaigžņotā debess, 1999. gada rudens, 44. lpp.

'''Krievu valodā'''
* Комета Хейла — Боппа: ждем с нетерпением // Природа. — 1996. — № 5. — С. 75.
* Сурдин В. Г. Ярчайшая комета столетия // Природа. — 1996. — № 9. — С. 64.
* Чилингарян И. Незабываемая комета // Природа. — 1997. — № 8. — С. 52—53.
* Комета Хейла — Боппа рассказывает… // Природа. — 1999. — № 11. — С. 80.
* Комета Хейла — Боппа всё ещё активна // Природа. — 2001. — № 9.
* Гнедин Ю. Н. Астрономические наблюдения кометы века: новые, неожиданные результаты // Соросовский образовательный журнал. — 1999. — № 6. — С. 82—89.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
'''Krievu valodā:'''
* {{Tīmekļa atsauce
 | url = http://www.astronet.ru:8101/db/search.html?kw=7134
 | title = Публикации на тему кометы Хейла — Боппа
 | publisher = Астронет
 | accessdate = 2008. gada 10.novembrī
 | language = ru
}}
* {{Tīmekļa atsauce
 | last = Бумагин
 | first = Александр
 | url = http://sai.msu.su/ng/solar/comets/main_hb.html
 | title = Комета Хейла — Боппа
 | work = Энциклопедия «Невооружённым глазом»
 | publisher = SAI [[МГУ]]
 | accessdate = 2008. gada 10.novembrī
 | language = ru
}}
* {{Tīmekļa atsauce
 | last = Лодригас
 | first = Джерри
 | url = http://www.astronet.ru/db/msg/1221413
 | title = Комета Хейла — Боппа: Великая комета 1997 года
 | publisher = Астронет
 | accessdate = 2008. gada 10.novembrī
 | language = ru
}}
* {{Tīmekļa atsauce
 |last        = Максименко
 |first       = Анатолий
 |url         = http://astro.websib.ru/System/Comet/Comet.htm
 |title       = Кометы
 |work        = Материалы по астрономии
 |accessdate  = 2008. gada 10.novembrī
 |language    = ru
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20080130220220/http://astro.websib.ru/System/Comet/Comet.htm
 |archivedate = {{dat|2008|01|30||bez}}
}}
* {{Tīmekļa atsauce
 | author = Орлов А. С., Симонов Г. В.
 | url = http://astro.uni-altai.ru/pub/article.html?id=674
 | title = Комета Хейла — Боппа
 | publisher = Астрономия для школьников
 | accessdate = 2008. gada 10.novembrī
 | language = ru
}}

'''Angļu valodā:'''
* {{Tīmekļa atsauce
 | last = Kronk
 | first = Gary W.
 | url = http://www.cometography.com/lcomets/1995o1.html
 | title = C/1995 O1 (Hale-Bopp)
 | publisher = Cometography.com
 | accessdate = 2008. gada 10.novembrī
 | language = en
}}
* {{Tīmekļa atsauce
 | last = Baalke
 | first = Ron
 | url = http://www.jpl.nasa.gov/comet
 | title = NASA mājaslapa par Heila—Bopa komētu
 | publisher = NASA/JPL
 | accessdate = 2008. gada 10.novembrī
 | language = en
}}
* {{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://www.eso.org/public/outreach/press-rel/pr-2001/phot-07-01.html
 |title       = Visiting with an Old and Active Friend (Komēta pēc pieciem gadiem)
 |publisher   = ESO
 |accessdate  = 2008. gada 10.novembrī
 |language    = en
 |archiveurl  = https://www.webcitation.org/615QzF6gJ?url=http://www.eso.org/public/news/eso0108/
 |archivedate = {{dat|2011|08|20||bez}}
}}
* {{Tīmekļa atsauce
 | url = http://ssd.jpl.nasa.gov/sbdb.cgi?sstr=Hale-Bopp;orb=1
 | title = Komētas orbītas simulācija
 | publisher = NASA/JPL
 | accessdate = 2008. gada 10.novembrī
 | language = en
}}
* {{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://www.shadowandsubstance.com/Past%20graphics/Comet%20Hale-Bopp%20orbit.htm
 |title       = Orbītas diagramma
 |publisher   = Shadow and Substance.com
 |accessdate  = 2008. gada 10.novembrī
 |language    = en
 |archiveurl  = https://www.webcitation.org/615R0pVIN?url=http://www.shadowandsubstance.com/Past%20graphics/Comet%20Hale-Bopp%20orbit.htm
 |archivedate = {{dat|2011|08|20||bez}}
}}
* {{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://one.revver.com/watch/90657/flv/affiliate/14715
 |title       = Komētas kodola animācija
 |publisher   = Revver.com
 |accessdate  = 2008. gada 10.novembrī
 |language    = en
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20070929083554/http://one.revver.com/watch/90657/flv/affiliate/14715
 |archivedate = {{dat|2007|09|29||bez}}
}}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces|2}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Komētas]]</text>
      <sha1>sdpus6h80aw83bdv9zeot4itd6ri2pd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maikls Gūds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>85554</id>
    <revision>
      <id>3658997</id>
      <parentid>3573497</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2286" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Maikls Gūds
|          vārds_orig = Michael Timothy Good
|              attēls = Michael Good.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1962
|          dz_mēnesis = 10
|            dz_diena = 13
|            dz_vieta = [[Parma (Ohaio)|Parmā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]]
|              m_gads = 
|           m_mēnesis = 
|             m_diena = 
|             m_vieta = 
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = {{USA}}
|             tautība = 
|   nodarbošanās =
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = ''Joan Dickinson''
|          bērni = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =   
|         citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] astronauts
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk = 
| d_pakāpe =               
| kos_koplaiks = 24 d 16 h 7 min
| kos_iesaukums = [[2000. gads|2000]].
| kos_misija = 1. [[STS-125]]&lt;br /&gt;2. [[STS-132]]
| kos_kuģi = [[Atlantis]]
}}
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[pulkvedis]]
|  dienesta_laiks =
|          valsts = {{USA}}
|       struktūra = [[ASV gaisa spēki|Gaisa spēki]]
|         vienība =
|       komandēja =
|          kaujas =
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs =  
}}
{{Infodaļa inženieris
|         nozare = aerokosmiskā inženierija
|   darba_vietas =
|      izglītība = ''University of Notre Dame''
|       projekti =
|    izgudrojumi =
|     sasniegumi =
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes =   
}}
}}
'''Maikls Gūds''' (''Michael Timothy Good'', dzimis {{dat|1962|10|13}}) ir [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[kosmonauts]].

Gūda pirmais kosmiskais lidojums notika [[2009. gads|2009]]. gada maijā [[Habla teleskops|Habla teleskopa]] remonta misijā [[STS-125]].

Otrais Gūda lidojums notika [[2010. gads|2010]]. gada maijā misijā [[STS-132]].

== Ārējās saites ==

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Gūds Maikls}}
[[Kategorija:ASV astronauti]]
[[Kategorija:NASA astronauti]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>fi6702t1f6tyha5nx4a0gj4gs4sd86r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Merilins Mensons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>92231</id>
    <revision>
      <id>3658974</id>
      <parentid>3528295</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3426" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
{{Cita nozīme|mūziķi|šī mūziķa izveidotu mūzikas grupu|Marilyn Manson (grupa)}}

'''Merilins Mensons''' (dzimis {{dat|1969|01|05}}), īstajā vārdā '''Braiens Hjū Vorners''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mūziķis, aktieris, gleznotājs, rakstnieks un sākotnēji mūzikas žurnālists. Pazīstams ar savu mūzikas grupu ''Marilyn Manson'' . Viņa skatuves vārds ir izveidots no aktrises [[Merilina Monro|Merilinas Monro]] un slepkavas&lt;ref&gt;[http://www.2violent.com/closing_argument.html Čārlza Mensona notiesāšana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090831224320/http://www.2violent.com/closing_argument.html |date={{dat|2009|08|31||bez}} }}, 2violent.com.&lt;/ref&gt; [[Čārlzs Mensons|Čārlza Mensona]] vārda un uzvārda.&lt;ref name=&quot;longhard&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce
|title=The Long Hard Road out of Hell
|last=Mensons|first=Merilins
|publisher=HarperCollins
|year=1998|isbn=0-06-098746-4|pages=85–87}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;imdb&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imdb.com/name/nm0001504/bio|title=Merilina Mensona biogrāfija|accessdate=2008-01-12|work=[[Internet Movie Database]]}}&lt;/ref&gt; Mediji viņu uzskata kā sliktu piemēru bērniem, Mensona skandalozo tēlu un dziesmu vārdu dēļ.&lt;ref name=&quot;youtube&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.youtube.com/watch?v=PkxomNoPN-Q|title=Fox News Merlina Mensosa intervija|accessdate=2008-01-12|work=[[YouTube]]}}&lt;/ref&gt;

== Albumi ==
* ''[[Portrait of an American Family]]'' (1994)
* ''[[Antichrist Superstar]]'' (1996)
* ''[[Mechanical Animals]]'' (1998)
* ''[[Holy Wood (In the Shadow of the Valley of Death)|Holy Wood]]'' (2000)
* ''[[The Golden Age of Grotesque]]'' (2003)
* ''[[Eat Me, Drink Me]]'' (2007)
* ''[[The High End of Low]]'' (2009)
* ''[[Born Villain]]'' (2012)
* ''[[The Pale Emperor]]'' (2015)
* Heaven Upside Down (2017)

== Grāmatas ==

* ''[[The Long Hard Road Out of Hell]]'' ([[1998]])
* ''[[Holy Wood (grāmata)|Holy Wood]]'' (neizdota)

== Filmas ==
* ''[[Lost Highway (film)|Lost Highway]]'' (1997)
* &quot;[[Groupie]]&quot; (Neiznākusi)
* ''[[Celebrity Deathmatch]]'' (1998)
* ''[[Jawbreaker (film)|Jawbreaker]]'' (1999)
* ''[[Clone High]]'' (2002)
* ''[[Bowling for Columbine]]'' (2002)
* ''[[The Hire: Beat the Devil]]'' (2003)
* ''[[Party Monster (2003 film)|Party Monster]]'' (2003)
* ''[[The Heart Is Deceitful Above All Things]]'' (2004)
* ''[[Area 51 (2005 video game)|Area 51]]'' (2005)
* ''[[Rise: Blood Hunter]]'' (2006)
* ''[[Tim and Eric Awesome Show, Great Job!]]'' (2010)
* ''Splatter Sisters'' (Neiznākusi)
* ''[[Born Villain (film)|Born Villain]]'' (2011)
* ''[[Wrong Cops]]'' (2012)
* ''[[Californication (TV series)|Californication]]'' (2013)
* ''[[Celebrity Ghost Stories]]''
* ''[[Eastbound &amp; Down]]'' (2013)
* ''[[Once Upon a Time (TV series)|Once Upon a Time]]'' (2013) Pītera Pena ēna
* ''[[Phantasmagoria: The Visions of Lewis Carroll]]'' (Atcelta)
* ''[[Sons of Anarchy]]'' (2014) (Ron Tully)
* ''[[Let Me Make You a Martyr]]'' (2015) (Pope)
* ''[[Salem (TV series)|Salem]]'' (2016) (Thomas Dinley)

== Piezīmes un atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Marilyn Manson|Merilins Mensons}}
* [http://www.marilynmanson.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{ASV-aizmetnis}}
{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mensons, Merilins}}
[[Kategorija:1969. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV mūziķi]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>3p7o55q7k4bkwn10aiabq8oy6szsudj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas novadu ģerboņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>94409</id>
    <revision>
      <id>3658901</id>
      <parentid>3656806</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T12:38:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="55292" xml:space="preserve">'''Latvijas novadu ģerboņi''' pirmoreiz tika izstrādāti jaunajiem [[Novads|novadiem]] pēc [[2009. gads|2009]]. gadā pabeigtās [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]]. Tāpat kā šo [[Latvijas novadu karogi|novadu karogi]], pēc 2021. gada reformas tie zaudēja oficiālu spēku un jaunajiem novadiem ir jāizstrādā jauni ģerboņi. Iepriekšējie ģerboņi saglabās ierakstu [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] Ģerboņu katalogā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/1-julija-no-119-latvijas-pasvaldibam-paliks-42-kads-bus-gerbonu-liktenis.a410404/|title=1. jūlijā no 119 Latvijas pašvaldībām paliks 42. Kāds būs ģerboņu liktenis?|website=[[lsm.lv]]|access-date=2021-08-17|date=2021-05-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem|title=Ģerboņu katalogs|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2021-08-17}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/6815-informacija-par-novadu-gerboniem-pec-1-julija|title=Informācija par novadu ģerboņiem pēc 1. jūlija|website=LPS|access-date=2022-07-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kā pirmais savu jauno ģerboni pēc 2021. gada reformas apstiprināja [[Ādažu novads]] 2022. gada 27. janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/adazu-novada-gerbonis-pirmais-apstiprinatais-gerbonis-pec-teritorialas-reformas-latvija/|title=Ādažu novada ģerbonis – pirmais apstiprinātais ģerbonis pēc teritoriālās reformas Latvijā|website=Ādažu novads|access-date=2022-04-26|date=2022-02-02|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Ģerboņu uzskaitījums ==
''Slīprakstā'' - novadi, kuri pastāvēja līdz 2021. gadam.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts
|-
|rowspan=2|[[Ādažu novads|Ādažu novada]]&lt;br /&gt;[[Ādažu novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ādažu novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2012|03|29||bez}}&lt;ref name=&quot;president20120329&quot;&gt;[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&amp;art_id=19311 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304112549/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&amp;art_id=19311 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} 29.03.2012.&lt;/ref&gt;
|-
|[[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|frameless|55x55px]]
|2022. gada 27. janvārī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1378|title=Ģerboņu katalogs - Ādažu novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-04-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Aglonas novads|Aglonas novada]]&lt;br /&gt;[[Aglonas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Aglonas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2012|08|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-195&quot;&gt;[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem Ģerboņu katalogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171213054010/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem |date={{dat|2017|12|13||bez}} }} - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/195 Aglonas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180625065231/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/195 |date={{dat|2018|06|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|[[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]]&lt;br /&gt;[[Aizkraukles novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2012|06|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-186&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/186 Aizkraukles novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180625065221/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/186 |date={{dat|2018|06|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;(pārapstiprināts 2022. g. 10. janvārī)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizkraukle.lv/lv/novada-simbolika|title=Novada simbolika {{!}} Aizkraukles novada pašvaldība|website=www.aizkraukle.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Aizputes novads|Aizputes novada]]&lt;br /&gt;[[Aizputes novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Aizputes novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2010|11|05||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aizputesnovads.lv/simboli |title=Aizputes novads. Simboli |access-date={{dat|2011|01|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110226205519/http://aizputesnovads.lv/simboli |archivedate={{dat|2011|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Aknīstes novads|Aknīstes novada]]&lt;br /&gt;[[Aknīstes novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Aknīstes novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2011|01|07||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-143&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/143 Aknīstes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180625065201/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/143 |date={{dat|2018|06|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Alojas novads|Alojas novada]]&lt;br /&gt;[[Alojas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Aloja novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2012|03|28||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-173&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/173 Alojas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180625065206/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/173 |date={{dat|2018|06|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Alsungas novads|Alsungas novada]]&lt;br /&gt;[[Alsungas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Alsunga novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2012|06|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-188&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/188 Alsungas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180625065227/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/188 |date={{dat|2018|06|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|[[Alūksnes novads|Alūksnes novada]]&lt;br /&gt;[[Alūksnes novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Alūksne novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2010|05|07||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-112&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/112 Alūksnes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180625065151/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/112 |date={{dat|2018|06|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Amatas novads|Amatas novada]]&lt;br /&gt;[[Amatas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Amata novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2008|10|24||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-69&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/69 Amatas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180625065247/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/69 |date={{dat|2018|06|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Apes novads|Apes novada]]&lt;br /&gt;[[Apes novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Apes novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2017|04|25||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1277&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1277 Apes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035249/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1277 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Auces novads|Auces novada]]&lt;br /&gt;[[Auces novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Auces novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2012|02|07||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-168&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/168 Auces novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226043752/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/168 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|[[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]]&lt;br /&gt;[[Augšdaugavas novada ģerbonis|ģerbonis]]
|
|''izstrādes procesā''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lpr.gov.lv/lv/2022/apkopotas-iedzivotaju-idejas-jauna-augsdaugavas-novada-gerbona-izstradei/|title=Apkopotas iedzīvotāju idejas jaunā Augšdaugavas novada ģerboņa izstrādei|website=Latgales plānošanas reģions|access-date=2022-07-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Babītes novads|Babītes novada]]&lt;br /&gt;[[Babītes novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Babītes novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2012|08|29||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-192&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/192 Babītes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033930/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/192 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Baldones novads|Baldones novada]]&lt;br /&gt;[[Baldones novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Baldones novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2010|03|25||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-103&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/103 Baldones novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033700/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/103 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Baltinavas novads|Baltinavas novada]]&lt;br /&gt;[[Baltinavas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Baltinavas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2011|10|25||bez}}&lt;ref name=&quot;president20111025&quot;&gt;[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&amp;art_id=18687 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305014229/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&amp;art_id=18687 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} 25.10.2011.&lt;/ref&gt;''
|-
|rowspan=2|[[Balvu novads|Balvu novada]]&lt;br /&gt;[[Balvu novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Balvu novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2010|12|16||bez}}&lt;ref&gt;[http://www.balvi.lv/dokumenti/saistosie/2010_19.pdf Par Balvu novada un Balvu pilsētas simboliku]&lt;/ref&gt;
|-
|
|''izstrādes procesā''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://balvi.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=25917:cela-uz-jauno-balvu-novada-simboliku&amp;catid=65&amp;lang=lv&amp;Itemid=579|title=Ceļā uz jauno Balvu novada simboliku|last=|website=Balvu novads|access-date=2022-07-07|date=2022-07-05|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Bauskas novads|Bauskas novada]]&lt;br /&gt;[[Bauskas novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Bauskas novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2010|03|25||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-104&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/104 Bauskas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170512090642/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/104 |date={{dat|2017|05|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;(pārapstiprināts 2022. g. 1. jūlijā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arhivs.bauskasdzive.lv/raksts/191890|title=Saglabās esošo ģerboni|last=Varnevičs|first=Uldis|publisher=[[Bauskas Dzīve]]|website=arhivs.bauskasdzive.lv|access-date=2022-07-07|date=2021-07-06}}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Beverīnas novads|Beverīnas novada]]&lt;br /&gt;[[Beverīnas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Beverīnas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2014|03|11||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-226&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/226 Beverīnas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Brocēnu novads|Brocēnu novada]]&lt;br /&gt;[[Brocēnu novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Brocēnu novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2014|05|14||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-229&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/229 Brocēnu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226031757/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/229 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Burtnieku novads|Burtnieku novada]]&lt;br /&gt;[[Burtnieku novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Burtnieku novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2010|05|07||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-113&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/113 Burtnieku novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033544/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/113 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Carnikavas novads|Carnikavas novada]]&lt;br /&gt;[[Carnikavas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Carnikavas novads COA since 2015.png|54x54px]]''
|''{{dat|2009|11|23||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-93&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/93 Carnikavas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035945/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/93 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=277670|title=Par ģerboņu reģistrāciju|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-06-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;''
|-
|rowspan=2|[[Cēsu novads|Cēsu novada]]&lt;br /&gt;[[Cēsu novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Cēsu novads COA 2010-2021.svg|x55px]]
|{{dat|2010|10|08||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-124&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/124 Cēsu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180222013131/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/124 |date={{dat|2018|02|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Attēls:Cēsu novada ģerbonis.svg|frameless|x55px]]
|{{dat|2022|07|04||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1398|title=Ģerboņu katalogs - Cēsu novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://edruva.lv/apstiprina-cesu-novada-gerboni/|title=Apstiprina Cēsu novada ģerboni {{!}} eDruva|website=edruva.lv|access-date=2022-07-07}}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Cesvaines novads|Cesvaines novada]]&lt;br /&gt;[[Cesvaines novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Cesvaines novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2010|11|03||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-130&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/130 Cesvaines novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035022/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/130 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Ciblas novads|Ciblas novada]]&lt;br /&gt;[[Ciblas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Ciblas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2010|12|6||bez}}&lt;ref name=&quot;ciblasnovads&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ciblasnovads.lv/attachments/067_Ciblas_Novada_Zinas_2011_2.pdf |title=Ciblas novada ziņas Nr. 2 (18) 2011.g. februāris |access-date={{dat|2011|03|23||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160312033852/http://www.ciblasnovads.lv/attachments/067_Ciblas_Novada_Zinas_2011_2.pdf }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Dagdas novads|Dagdas novada]]&lt;br /&gt;[[Dagdas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Dagdas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2011|2|24||bez}}&lt;ref&gt;[http://dagda.lv/zinas/pilns-raksts/datums/25/02/2011/heraldikas-komisija-konceptuali-atbalstijusi-dagdas-novada-gerbona-skici/ Heraldikas komisija konceptuāli atbalstījusi Dagdas novada ģerboņa skici]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Daugavpils novads|Daugavpils novada]]&lt;br /&gt;[[Daugavpils novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Daugavpils novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2010|10|19||bez}}&lt;ref&gt;[https://www.daugavpilsnovads.lv/novads/simbolika/ Simbolika - Daugavpils novada dome]
&lt;/ref&gt;''
|-
|[[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] 
[[Dienvidkurzemes novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg|frameless|55x55px]]
|2022. gada 8. jūnijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dkn.lv/lv/jaunums/vienbalsigi-apstiprinats-dienvidkurzemes-novada-gerbonis|title=Vienbalsīgi apstiprināts Dienvidkurzemes novada ģerbonis {{!}} Dienvidkurzemes novada pašvaldība|website=www.dkn.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Dobeles novads|Dobeles novada]]&lt;br /&gt;[[Dobeles novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Dobeles novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2010|07|30||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-120&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/120 Dobeles novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035202/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/120 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;(pārapstiprināts 2021. g. 15. jūlijā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dobele.lv/lv/content/domes-lemumi|title=Domes lēmumi {{!}} Dobeles novada pašvaldība|website=dobele.lv|access-date=2022-07-07}}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Dundagas novads|Dundagas novada]]&lt;br /&gt;[[Dundagas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Dundagas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2010|11|03||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-131&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/131 Dundagas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226034500/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/131 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Durbes novads|Durbes novada]]&lt;br /&gt;[[Durbes novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Durbes novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2012|08|30||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-194&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/194 Durbes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226032329/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/194 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Engures novads|Engures novada]]&lt;br /&gt;[[Engures novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Engures novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2012|06|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-187&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/187 Engures novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180601191139/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/187 |date={{dat|2018|06|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Ērgļu novads|Ērgļu novada]]&lt;br /&gt;[[Ērgļu novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Ērgļu novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2010|11|03||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-132&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/132 Ērgļu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226034149/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/132 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Garkalnes novads|Garkalnes novada]]&lt;br /&gt;[[Garkalnes novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Garkalnes novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2011|06|06||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-156&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/156 Garkalnes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226030852/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/156 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Grobiņas novads|Grobiņas novada]]&lt;br /&gt;[[Grobiņas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Grobiņas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2011|10|17||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-165&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/165 Grobiņas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226031345/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/165 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|[[Gulbenes novads|Gulbenes novada]]&lt;br /&gt;[[Gulbenes novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Gulbenes novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2010|04|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-111&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/111 Gulbenes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171214074932/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/111 |date={{dat|2017|12|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Iecavas novads|Iecavas novada]]&lt;br /&gt;[[Iecavas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Iecavas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2012|03|28||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-171&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/171 Iecavas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226034357/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/171 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Ikšķiles novads|Ikšķiles novada]]&lt;br /&gt;[[Ikšķiles novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Coat of Arms of Ikšķiles novads.svg|x55px]]''
|''{{dat|2010|01|19||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-98&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/98 Ikšķiles novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035751/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/98 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Ilūkstes novads|Ilūkstes novada]]&lt;br /&gt;[[Ilūkstes novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Ilūkstes novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2007|12|05||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-49&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/156 Ilūkstes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226030852/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/156 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Inčukalna novads|Inčukalna novada]]&lt;br /&gt;[[Inčukalna novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Inčukalna novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2011|01|07||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-140&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/140 Inčukalna novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226034931/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/140 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Jaunjelgavas novads|Jaunjelgavas novada]]&lt;br /&gt;[[Jaunjelgavas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Jaunjelgavas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2010|04|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-110&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/110 Jaunjelgavas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Jaunpiebalgas novads|Jaunpiebalgas novada]]&lt;br /&gt;[[Jaunpiebalgas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Jaunpiebalgas novads COA.svg‎|x55px]]''
|''{{dat|2011|07|01||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-158&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/158 Jaunpiebalgas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Jaunpils novads|Jaunpils novada]]&lt;br /&gt;[[Jaunpils novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Jaunpils novads COA.svg‎|x55px]]''
|''{{dat|2010|04|08||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-108&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/108 Jaunpils novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|rowspan=2|[[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]]&lt;br /&gt;[[Jēkabpils novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Jēkabpils novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2010|07|30||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-118&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/118 Jēkabpils novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|
|''izstrādes procesā''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radio1.lv/lv/Pasvaldibu-zinas/1/51080/Iedzivotajus-aicina-izteikt-ierosinajumus-jauna-Jekabpils-novada-gerbonim|title=Iedzīvotājus aicina izteikt ierosinājumus jaunā Jēkabpils novada ģerbonim|website=www.radio1.lv|access-date=2022-07-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/jaunums/iedzivotajus-aicina-sutit-ierosinajumus-jauna-jekabpils-novada-gerbonim-0|title=Iedzīvotājus aicina sūtīt ierosinājumus jaunā Jēkabpils novada ģerbonim! {{!}} Jekabpils novada pašvaldība|website=www.jekabpils.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jelgavas novads|Jelgavas novada]]&lt;br /&gt;[[Jelgavas novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Jelgavas novads COA.svg‎‎|x55px]]
|{{dat|2010|01|19||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-99&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/99 Jelgavas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;(pārapstiprināts 2022. g. 25. maijā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavasnovads.lv/lv/novada-zinas/17962/parapstiprina-lidzsinejo-jelgavas-novada-gerboni-ka-oficialo-simboliku-apvienotajam-novadam/|title=Pārapstiprina līdzšinējo Jelgavas novada ģerboni kā oficiālo simboliku apvienotajam novadam|website=Jelgavas novada pašvaldība|access-date=2022-07-07|date=2022-05-25}}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Kandavas novads|Kandavas novada]]&lt;br /&gt;[[Kandavas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Kandavas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2013|05|15||bez}}&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=257344 Par ģerboņu reģistrāciju] 07.06.2013.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-210&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/210 Kandavas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Kārsavas novads|Kārsavas novada]]&lt;br /&gt;[[Kārsavas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Kārsavas novads COA.svg‎‎|x55px]]''
|''{{dat|2010|07|30||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-119&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/119 Kārsavas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Kocēnu novads|Kocēnu novada]]&lt;br /&gt;[[Kocēnu novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Kocēnu novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2012|03|28||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-170&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/170 Kocēnu novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Kokneses novads|Kokneses novada]]&lt;br /&gt;[[Kokneses novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Kokneses novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2009|10|08||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-88&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/88 Kokneses novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|[[Krāslavas novads|Krāslavas novada]]&lt;br /&gt;[[Krāslavas novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Krāslavas novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2012|06|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-190&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/190 Krāslavas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;(pārapstiprināts 2021. g. 29. jūlijā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kraslava.lv/pasvaldiba/dokumenti|title=Dokumenti - Krāslavas novads portāls|website=kraslava.lv|access-date=2022-07-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://kraslava.lv/fileadmin/Dokumenti/Novada_pasvaldibas_protokoli%202021/29.07.2021%20protokols%20nr.4.docx&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Krimuldas novads|Krimuldas novada]]&lt;br /&gt;[[Krimuldas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Krimuldas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2013|06|11||bez}}&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=257580 Par ģerboņu reģistrāciju] 14.06.2013.&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Krustpils novads|Krustpils novada]]&lt;br /&gt;[[Krustpils novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Krustpils novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2010|12|15||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-137&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/137 Krustpils novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|[[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]]&lt;br /&gt;[[Kuldīgas novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Kuldīgas novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2010|01|19||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-97&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/97 Kuldīgas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;(pārapstiprināts {{dat|2021|09|30||bez}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuldiga.lv/aktualitates/6040-kuldigas-novada-turpinas-izmantot-lidzsinejo-novada-gerboni-ar-sv-katrinu|title=Kuldīgas novadā turpinās izmantot līdzšinējo novada ģerboni ar Sv. Katrīnu|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2022-07-07|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Ķeguma novads|Ķeguma novada]]&lt;br /&gt;[[Ķeguma novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Ķeguma novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2013|03|20||bez}}&lt;ref name=&quot;2013-04-22&quot;&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=256299 Par ģerboņu reģistrāciju] 22.04.2013.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-204&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/204 Ķeguma novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160630233137/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/204 |date={{dat|2016|06|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|[[Ķekavas novads|Ķekavas novada]]&lt;br /&gt;[[Ķekavas novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ķekavas novada ģerbonis.svg|x55px]]
|{{dat|2010|07|30||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-121&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/121 Ķekavas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206180047/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/121 |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;(pārapstiprināts 2021. g. 1. jūlijā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=325565|title=Noteikumi par Ķekavas novada simbolikas izmantošanu|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Lielvārdes novads|Lielvārdes novada]]&lt;br /&gt;[[Lielvārdes novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Lielvārdes novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2007|11|30||bez}}&lt;ref name=&quot;lielvarde&quot;&gt;[http://www.lielvarde.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=2022068&amp;Itemid=587 Lielvārdes novada simbolika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171228201155/http://lielvarde.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=2022068&amp;Itemid=587 |date={{dat|2017|12|28||bez}} }}: [http://www.lielvarde.lv/upload/novads/lielvardes_novada_gerbona_heraldiskais_apraksts.pdf Heraldiskais apraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160830162509/http://lielvarde.lv/upload/novads/lielvardes_novada_gerbona_heraldiskais_apraksts.pdf |date={{dat|2016|08|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Līgatnes novads|Līgatnes novada]]&lt;br /&gt;[[Līgatnes novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Līgatnes novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2011|10|17||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-163&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/163 Līgatnes novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|[[Limbažu novads|Limbažu novada]]&lt;br /&gt;[[Limbažu novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Limbažu novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2011|03|29||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.limbazi.lv/novads/simbolika.html |title=Limbažu novada simbolika |access-date={{dat|2011|05|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111128181847/http://www.limbazi.lv/novads/simbolika.html |archivedate={{dat|2011|11|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;(pārapstiprināts uz laiku 2021. g. 8. jūlijā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/lidz-jauna-gerbona-izstradasanai-limbazu-novada-pasvaldiba-izmantos-lidzsinejo-limbazu-novada-pasvaldibas-gerboni|title=Līdz jauna ģerboņa izstrādāšanai, Limbažu novada pašvaldība izmantos līdzšinējo Limbažu novada pašvaldības ģerboni {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts
|-
|[[Līvānu novads|Līvānu novada]]&lt;br /&gt;[[Līvānu novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Līvānu novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2010|10|08||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-125&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/125 Līvānu novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Lubānas novads|Lubānas novada]]&lt;br /&gt;[[Lubānas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Lubānas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2012|08|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-201&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/201 Lubānas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|[[Ludzas novads|Ludzas novada]]&lt;br /&gt;[[Ludzas novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ludzas novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2010|11|11||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-134&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/134 Ludzas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;(pārapstiprināts 2022. g. 24. februārī)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2022/55.19|title=Par Ludzas novada simbolikas izmantošanu - Latvijas Vēstnesis|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2022-04-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=2|[[Madonas novads|Madonas novada]]&lt;br /&gt;[[Madonas novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Madonas novads COA 2011-2021.svg|x55px]]
|{{dat|2011|01|07||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-142&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/142 Madonas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|
|''vēl nav apstiprināts''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.madona.lv/lat/aktualitates-novada?fu=read&amp;id=11753|title=Dome apstiprina Madonas novada ģerboņa attēla projektu - Madona.lv|website=www.madona.lv|access-date=2022-07-07}}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Mālpils novads|Mālpils novada]]&lt;br /&gt;[[Mālpils novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Mālpils novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2010|10|19||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-127&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/127 Mālpils novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211022222809/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/127 |date={{dat|2021|10|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|rowspan=2|[[Mārupes novads|Mārupes novada]]&lt;br /&gt;[[Mārupes novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Mārupes novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2010|06|08||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-114&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/114 Mārupes novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|
|''izstrādes procesā''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/marupes-novads/simbolika|title=Simbolika {{!}} Mārupe|website=www.marupe.lv|access-date=2022-07-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/zinas/aicinam-iesniegt-ideju-priekslikumus-jaunajam-marupes-novada-gerbonim-01-04-2022-0|title=Aicinām iesniegt ideju priekšlikumus jaunajam Mārupes novada ģerbonim! {{!}} Mārupe|website=www.marupe.lv|access-date=2022-07-07}}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Mazsalacas novads|Mazsalacas novada]]&lt;br /&gt;[[Mazsalacas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Mazsalacas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2012|08|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-199&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/199 Mazsalacas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Mērsraga novads|Mērsraga novada]]&lt;br /&gt;[[Mērsraga novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Mērsraga  novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2012|06|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-181&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/181 Mērsraga novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Naukšēnu novads|Naukšēnu novada]]&lt;br /&gt;[[Naukšēnu novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Naukšēnu novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2012|08|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-197&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/197 Naukšēnu novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Neretas novads|Neretas novada]]&lt;br /&gt;[[Neretas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Neretas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2011|02|23||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-147&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/147 Neretas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Nīcas novads|Nīcas novada]]&lt;br /&gt;[[Nīcas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Nīcas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2011|10|17||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-161&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/161 Nīcas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|[[Ogres novads|Ogres novada]]&lt;br /&gt;[[Ogres novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ogres novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2012|08|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-198&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/198 Ogres novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;(pārapstiprināts 2022. g. 1. jūlijā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/jaunums/par-jauna-novada-gerboni-izvelas-bijusa-ogres-novada-gerboni|title=Par jaunā novada ģerboni izvēlas bijušā Ogres novada ģerboni {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Olaines novads|Olaines novada]]&lt;br /&gt;[[Olaines novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Olaines novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2012|06|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-182&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/182 Olaines novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Ozolnieku novads|Ozolnieku novada]]&lt;br /&gt;[[Ozolnieku novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Ozolnieku novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2006|12|07||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-23&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/23 Ozolnieku novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181210161958/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/23 |date={{dat|2018|12|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Pārgaujas novads|Pārgaujas novada]]&lt;br /&gt;[[Pārgaujas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Pārgaujas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2012|03|28||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-169&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/169 Pārgaujas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Pāvilostas novads|Pāvilostas novada]]&lt;br /&gt;[[Pāvilostas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Pāvilostas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2011|07|01||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-159&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/159 Pāvilostas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Pļaviņu novads|Pļaviņu novada]]&lt;br /&gt;[[Pļaviņu novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Pļaviņu novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2009|02|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-76&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/76 Pļaviņu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812201140/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/76 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|[[Preiļu novads|Preiļu novada]]&lt;br /&gt;[[Preiļu novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Preiļu novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2012|03|28||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-172&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/172 Preiļu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812202612/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/172 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;(pagaidu ģerbonis kopš 2021. g. 21. jūlija)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://preili.lv/215054/lidz-galiga-lemuma-pienemsanai-preilu-novada-pasvaldiba-izmantos-lidzsinejo-preilu-novada-gerboni/|title=Līdz galīgā lēmuma pieņemšanai Preiļu novada pašvaldība izmantos līdzšinējo Preiļu novada ģerboni - Preiļu novads|access-date=2022-07-07|date=2021-07-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Priekules novads|Priekules novada]]&lt;br /&gt;[[Priekules novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Priekules novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2011|01|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-145&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/145 Priekules novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812201357/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/145 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Priekuļu novads|Priekuļu novada]]&lt;br /&gt;[[Priekuļu novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Priekuļu novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2012|06|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-184&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/184 Priekuļu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812202020/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/184 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Raunas novads|Raunas novada]]&lt;br /&gt;[[Raunas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Raunas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2010|07|30||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-122&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/122 Raunas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812202803/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/122 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|[[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]]&lt;br /&gt;[[Rēzeknes novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg‎|x55px]]
|{{dat|2009|11|23||bez}}&lt;ref&gt;[[Rēzeknes novads]]:  [http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/3/1/168/174 Rēzeknes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100805130840/http://rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/3/1/168/174 |date={{dat|2010|08|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;(pārapstiprināts 2022. g. 3. martā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=332292|title=Par Rēzeknes novada simboliku un tās izmantošanu|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Riebiņu novads|Riebiņu novada]]&lt;br /&gt;[[Riebiņu novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Riebiņu novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2009|06|05||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-84&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/84 Riebiņu novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Rojas novads|Rojas novada]]&lt;br /&gt;[[Rojas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Rojas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2012|06|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-189&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/189 Rojas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|rowspan=2|[[Ropažu novads|Ropažu novada]]&lt;br /&gt;[[Ropažu novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ropažu novads COA 2012-2021.svg|x55px]]
|{{dat|2012|08|29||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-193&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/193 Ropažu novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Attēls:Ropažu novada ģerbonis.svg|frameless|55x55px]]
|2022. gada 20. aprīlī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/simbolika|title=Simbolika {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Rucavas novads|Rucavas novada]]&lt;br /&gt;[[Rucavas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Rucavas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2012|03|28||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-175&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/175 Rucavas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Rugāju novads|Rugāju novada]]&lt;br /&gt;[[Rugāju novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Rugāju novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2009|11|23||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-90&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/90 Rugāju novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Rūjienas novads|Rūjienas novada]]&lt;br /&gt;[[Rūjienas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Rūjienas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2009|11|23||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-91&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/91 Rūjienas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Rundāles novads|Rundāles novada]]&lt;br /&gt;[[Rundāles novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Rundāles novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2009|11|30||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-95&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/95 Rundāles novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210831213243/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/95 |date={{dat|2021|08|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]]&lt;br /&gt;[[Salacgrīvas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Coat of Arms of Salacgrīvas novads.svg|x55px]]''
|''{{dat|2011|03|29||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-153&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/153 Salacgrīvas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Salas novads|Salas novada]]&lt;br /&gt;[[Salas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Salas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2012|08|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-200&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/200 Salas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|[[Salaspils novads|Salaspils novada]]&lt;br /&gt;[[Salaspils novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Salaspils novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2013|03|25||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-208&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/208 Salaspils novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170127094145/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/208 |date={{dat|2017|01|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=2|[[Saldus novads|Saldus novada]]&lt;br /&gt;[[Saldus novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Saldus novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2011|02|23||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-149&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/149 Saldus novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;*
|-
|
|''izstrādes procesā''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/saldus-novada-pasvaldiba-izsludina-gerbona-ideju-skicu-konkursu/|title=Saldus novada pašvaldība izsludina ģerboņa ideju skiču konkursu - Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2022-07-07|date=2022-03-05}}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=2|[[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]]&lt;br /&gt;[[Saulkrastu novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Saulkrastu novads COA 2010-2021.svg|x55px]]
|{{dat|2010|10|19||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-126&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/126 Saulkrastu novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Attēls:Saulkrastu_novada_ģerbonis.svg|frameless|x55px]]
|{{dat|2022|06|30||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1396|title=Ģerboņu katalogs - Saulkrastu novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/valsts-heraldikas-komisija-apstiprinats-jaunais-saulkrastu-novada-gerbonis/|title=Valsts Heraldikas komisijā apstiprināts jaunais Saulkrastu novada ģerbonis {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Sējas novads|Sējas novada]]&lt;br /&gt;[[Sējas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Sējas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2013|03|25||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-209&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/209 Sējas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180415213912/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/209 |date={{dat|2018|04|15||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|[[Siguldas novads|Siguldas novada]]&lt;br /&gt;[[Siguldas novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Siguldas novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2012|03|28||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-174&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/174 Siguldas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;(pārapstiprināts 2021. g. 1. jūlijā)&lt;ref&gt;https://www.sigulda.lv/download.php?id=6064&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sigulda.lv/public/lat/pasvaldiba/domes_sedes/arhivs_2021/|title=Sigulda.lv - Arhīvs 2021|website=www.sigulda.lv|access-date=2022-07-07}}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Skrīveru novads|Skrīveru novada]]&lt;br /&gt;[[Skrīveru novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Skrīveru novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2009|10|08||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-86&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/86 Skrīveru novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Skrundas novads|Skrundas novada]]&lt;br /&gt;[[Skrundas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Skrundas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2009|10|08||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-87&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/87 Skrundas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|rowspan=2|[[Smiltenes novads|Smiltenes novada]]&lt;br /&gt;[[Smiltenes novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Smiltenes novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2010|07|30||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-117&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/117 Smiltenes novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|
|''izstrādes procesā''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/noslegusies-aptauja-par-smiltenes-novada-gerboni/|title=Noslēgusies aptauja par Smiltenes novada ģerboni|last=ziemellatvija.lv|website=Ziemellatvija.lv|access-date=2022-07-07|date=2021-09-14|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/noteikts-ideju-konkursa-par-smiltenes-novada-gerboni-uzvaretajs/|title=Noteikts ideju konkursa “Par Smiltenes novada ģerboni” uzvarētājs|last=ziemellatvija.lv|website=Ziemellatvija.lv|access-date=2022-07-07|date=2022-05-10|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Stopiņu novads|Stopiņu novada]]&lt;br /&gt;[[Stopiņu novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Stopiņu novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2010|11|03||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-133&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/133 Stopiņu novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Strenču novads|Strenču novada]]&lt;br /&gt;[[Strenču novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Strenču novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2011|02|23||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-146&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/146 Strenču novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|rowspan=2|[[Talsu novads|Talsu novada]]&lt;br /&gt;[[Talsu novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Talsu novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2010|03|25||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-107&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/107 Talsu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200925212007/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/107 |date={{dat|2020|09|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|
|''izstrādes procesā''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talsunovads.lv/zinas/sabiedribas-lidzdaliba/prezente-jauna-talsu-novada-gerbona-metus/|title=Prezentē jaunā Talsu novada ģerboņa metus|website=Talsu novads|access-date=2022-07-07|date=2022-06-30|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Tērvetes novads|Tērvetes novada]]&lt;br /&gt;[[Tērvetes novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Tērvetes novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2012|08|23||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-191&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/191 Tērvetes novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|[[Tukuma novads|Tukuma novada]]&lt;br /&gt;[[Tukuma novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Tukuma novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2010|06|08||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-115&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/115 Tukuma novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;(pārapstiprināts 2022. g. 22. aprīlī)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331712|title=Par Tukuma novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-07-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Vaiņodes novads|Vaiņodes novada]]&lt;br /&gt;[[Vaiņodes novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Vaiņodes novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2012|06|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-183&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/183 Vaiņodes novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|[[Valkas novads|Valkas novada]]&lt;br /&gt;[[Valkas novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Valkas novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2010|03|25||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-106&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/106 Valkas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Valmieras novads|Valmieras novada]] 
[[Valmieras novada ģerbonis|ģerbonis]]
|
|''izstrādes procesā''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/novads/valmieras-novada-simbolika/|title=Valmieras novada simbolika|website=Valmieras novads|access-date=2022-07-22|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Varakļānu novads|Varakļānu novada]]&lt;br /&gt;[[Varakļānu novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Varakļānu novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2017|04|18||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1273&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1273 Varakļānu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226034841/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1273 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|''[[Vārkavas novads|Vārkavas novada]]&lt;br /&gt;[[Vārkavas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Vārkavas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2010|07|30||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-123&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/123 Vārkavas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033423/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/123 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Vecpiebalgas novads|Vecpiebalgas novada]]&lt;br /&gt;[[Vecpiebalgas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Vecpiebalgas novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2010|12|15||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-136&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/136 Vecpiebalgas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226031115/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/136 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Vecumnieku novads|Vecumnieku novada]]&lt;br /&gt;[[Vecumnieku novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Vecumnieku novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2010|01|19||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-96&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/96 Vecumnieku novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035830/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/96 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;''
|-
|[[Ventspils novads|Ventspils novada]]&lt;br /&gt;[[Ventspils novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ventspils novads COA.svg|x55px]]
|{{dat|2009|11|23||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-94&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/94 Ventspils novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035907/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/94 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;*
|-
|''[[Viesītes novads|Viesītes novada]]&lt;br /&gt;[[Viesītes novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Viesītes novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2010|02|23||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-148&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/148 Viesītes novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Viļakas novads|Viļakas novada]]&lt;br /&gt;[[Viļakas novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Viļakas novads COA.svg|x55px]]''
|''&lt;!--{{dat|2010|11|08||bez}}--&gt;{{dat|2011|01|07||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-141&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/141 Viļakas novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Viļānu novads|Viļānu novada]]&lt;br /&gt;[[Viļānu novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Viļānu novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2013|03|25||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-207&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/207 Viļānu novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|-
|''[[Zilupes novads|Zilupes novada]]&lt;br /&gt;[[Zilupes novada ģerbonis|ģerbonis]]''
|''[[Attēls:Zilupes novads COA.svg|x55px]]''
|''{{dat|2010|03|05||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-101&quot;&gt;Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/101 Zilupes novada ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;''
|}
|}

== Skatīt arī ==
{{Commonscat|Coats of arms of municipalities of Latvia|Latvijas novadu ģerboņi}}
* [[Ģerbonis]]
* [[Latvijas ģerbonis]]
* [[Latvijas novadu karogi]]
* [[Latvijas administratīvais iedalījums]]
* [[Latvijas pilsētu ģerboņi]]
* [[Latvijas pilsētu karogi]]
* [[Latvijas pagastu ģerboņi]]
* [[Latvijas pagastu karogi]]

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

{{heraldika-aizmetnis}}
{{Novads-aizmetnis}}

{{Latvijas novadu ģerboņi}}

[[Kategorija:Latvijas novadu ģerboņi| *]]</text>
      <sha1>qe3jm2x3y775zsf0supeusitnv5msvr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ādaži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>101503</id>
    <revision>
      <id>3658892</id>
      <parentid>3658885</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T12:12:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* Saimniecība */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7115" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|novada pilsētu Ādaži|Ādaži (nozīmju atdalīšana)|Ādaži}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ādaži
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Adazu centrs no augsas foto Ilze Filipova.jpg
| image_caption = Ādažu centrs no putna lidojuma
| pushpin_map = Latvia
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Ādažu novads]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| established_title2 = Pilsētas tiesības
| established_date2 = {{dat|2022|7|1}}
| area_total_km2 = 8.8
| area_land_km2 = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of = 2020
| population_footnotes = &lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2783&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total = 6988
| population_density_km2 = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd = 57
| latm = 4
| lats = 37
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 19
| longs = 25
| longEW = E
| elevation_footnotes = &lt;!-- piezīmes par augstumu vjl --&gt;
| elevation_m = 7
| website = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type = Pasta nodaļa
| postal_code = LV-2164 Ādaži
| footnotes = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Ādaži''' ir pilsēta Pierīgā, [[Gauja]]s kreisajā krastā. Atrodas pie autoceļa [[A1 (autoceļš Latvijā)|A1]], 21,6 km no [[Rīga]]s centra. Ādažos ir novada administratīvās iestādes, skolas ([[Ādažu vidusskola]], [[Ādažu sākumskola]] un [[Ādažu Brīvā Valdorfa skola]]), bērnudārzs Strautiņš, vairāki veikali ([[Maxima Grupė|Maxima]], [[Rimi Baltic|Rimi]], [[Elvi]]) un pakalpojumu uzņēmumi. Gar Ādažiem plūst Latvijas garākā upe [[Gauja]], pilsētu divās daļās dala tās atteka [[Vējupe]].&lt;ref&gt;[http://www.adazi.lv/page/194 Ādaži] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150504060310/http://www.adazi.lv/page/194 |date={{dat|2015|05|04||bez}} }}, adazi.lv&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==

Atrodas [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]]. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5,5 °C — -6 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 650-700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 150 dienām.&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; 

== Vēsture ==
[[Attēls:Bm03154am.jpg|thumb|left|Ādažu muižas tilts ([[Broce]])]]
Mūsdienu Ādažu ciems veidojies ap kādreizējās Gaujas muižas (''Aahof'') jeb Gaujas-Pļavas muižas centru,&lt;ref&gt;Bienenstamm, H. von. ''Geographischer Arbiss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland''. Riga: bei Deubner, 1826. S.227.&lt;/ref&gt; bet ciema jaunākā daļa [[Vējupe]]s labajā krastā — ap Rembergu muižas (''Ringenberg'') centru. Gaujas muiža atradās senajā [[Bukultu pils]] jeb Jauno dzirnavu [[draudzes novads|draudzes novada]] (''Kirchspiel Neuermühlen'') teritorijā, kas ietvēra pašreizējo [[Bukulti (Rīga)|Bukultu]] un [[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezera]] teritoriju, 19. gadsimtā to dēvēja par [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas draudzes novadu]].

Dažreiz par vēsturiskajiem Ādažiem uzskata tagadējos [[Bukulti (Rīga)|Bukultus]], kur 13. gadsimtā [[Livonijas ordenis]] pie lielceļa uzcēla Neiermīles dzirnavas un [[Bukultu pils|pili]].&lt;ref name=&quot;Adazi&quot;&gt;[https://www.adazi.lv/novads/adazu-vesture/ Ādaži.lv Ādažu vēsture]&lt;/ref&gt; [[Jānis Endzelīns]] pieļāvis, ka šī vieta arī varētu būt devusi Ādažu vārdu no [[lībieši|lībiešu]] ''ādøs'' ar nozīmi ‘tievs’, ‘šaurs’, kā šaura sauszeme, kas iespraudusies starp trijiem ezeriem.&lt;ref name=&quot;Adazi&quot; /&gt;

No 1990. gada Ādažus klasificēja par [[Lielciems|lielciemu]]. 2022. gada 1. jūlijā saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu [[Saeima]] Ādažiem piešķīra pilsētas tiesības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/adazi-klust-par-pilsetu/|title=Ādaži kļūst par pilsētu!|website=Ādažu novads|access-date=2022-07-01|date=2022-07-01|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Saimniecība ==
Lielākie Ādažos reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija spirta ražotājs [[Berlat Grupa]], jūras produktu konservu ražotājs ''KH Select'', vairumtirgotāja un zāģmateriālu ražotāja ''Hornbaek Baltic'', gaļas ražotājs &quot;Ādažu desu darbnīca&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&amp;novads=100016501&amp;id=391 Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem]&lt;/ref&gt; 

Plaši pazīstams zīmols ir [[Ādažu čipsi]], kurš ietilpst [[Orkla Latvija|''Orkla Latvija'' grupā]] un kura pirmsākumi meklējami 1972. gadā. Ādažiem pieguļošā [[Birznieki (Ādažu pagasts)|Birznieku]] ciema teritorijā otrpus šosejai atrodas divas ''Orkla'' pārtikas izstrādājumu rūpnīcas, kurās tiek ražoti zīmola ''[[Laima (zīmols)|Laima]]'' un ārvalstu zīmolu saldumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://orkla.lv/jaunumi/svinigi-atklaj-jauno-laimas-razotni-adazos/|title=Svinīgi atklāj jauno “Laimas” ražotni Ādažos|website=Orkla Latvija|access-date=2022-07-22|date=2021-09-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/adazos-top-modernakais-cepumu-razosanas-centrs-baltija-un-skandinavija-aicina-darba-250-darbiniekus/|title=Ādažos top modernākais cepumu ražošanas centrs Baltijā un Skandināvijā, aicina darbā 250 darbiniekus|website=Ādažu novads|access-date=2022-07-22|date=2022-02-24|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Cilvēki ==
* [[Fēlikss Cielēns]], politiķis, [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas ārlietu ministrs]] (1926–1928), [[Latvijas Centrālās padomes memorands|LCP memoranda]] autors 
* [[Eduards Grantskalns]], lauksaimnieks un politiķis, LCP memoranda parakstītājs
* [[Alberts Kauls]], lauksaimnieks un politiķis
* [[Kārlis Taube]], gleznotājs.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;170px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Adazi1.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Ādažu Kultūras centrs&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi2.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Ādažu novada dome&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi3.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Vējupe pie Gaujas ielas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi4.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Gaujas iela Ādažos&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi5.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Ādažu sākumskolas ēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi6.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Ādažu vidusskolas ēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi7.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Gaujas-Baltezera kanāla slūžas pie Gaujas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi8.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Tilts pār Gauju Ādažos&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi9.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Gaujas iela pie Ādažu slimnīcas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Ādažu novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Novadu centri}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ādaži| ]]</text>
      <sha1>qxe6p8g6sdebys5alftl8ae31k2kkcv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eiropas kultūras galvaspilsēta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>102403</id>
    <revision>
      <id>3659085</id>
      <parentid>3530774</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T20:46:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>POLNET55</username>
        <id>56829</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29523" xml:space="preserve">'''Eiropas kultūras galvaspilsēta''' ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā [[gads|gada]] laikā [[Eiropas Savienība]] ir devusi tiesības popularizēt tās [[kultūra]]s dzīvi un attīstību. Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu vairākas pilsētas [[Eiropa|Eiropā]] izmantojušas, lai uzlabotu savu kultūras dzīvi un starptautisko tēlu. Pirmajās divās desmitgadēs šādu statusu pilsētas pārsvarā ieguva to vēsturiskā mantojuma, pasākumu plāna un infrastruktūras un finanšu potenciāla dēļ. [[Eiropas Komisija]]s pasūtītajā Roberta Palmera pētījumā 2004. gadā secināts, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss pilsētām bijis kā katalizators to kulturālajai izaugsmei un transformācijai. Tādēļ mūsdienās viens no kritērijiem, nosakot Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, ir iespējamais šāda statusa iespaids uz izvēlētās pilsētas potenciālu un apmēru sociāli ekonomiskajā attīstībā. Pastāv stingrs uzskats, ka EKG ievērojami palielina sociālos un ekonomiskos ieguvumus, it īpaši, ja pasākumi tiek iestrādāti kā daļa no ilgtermiņa uz kultūru balstītas pilsētas un apkārtējo reģionu attīstības stratēģijas.&lt;ref&gt;Burkšienė, V., Dvorak, J., Burbulytė-Tsiskarishvili, G. (2018). Sustainability and Sustainability Marketing in Competing for the Title of European Capital of Culture. Organizacija, Vol. 51 (1), p. 66-78 https://content.sciendo.com/view/journals/orga/51/1/article-p66.xml {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180617193053/https://content.sciendo.com/view/journals/orga/51/1/article-p66.xml |date=17 June 2018 }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu sākotnēji sauca par Eiropas kultūras pilsētas programmu, kuras pamatlicēja [[1983]]. gadā bija [[Grieķija]]s kultūras ministre Melina Merkuri. Merkuri uzskatīja, ka kultūrai netiek pievērsta pietiekama uzmanība kā politikai un ekonomikai un, tādēļ pievēršama lielāka uzmanība Eiropas dalībvalstu kultūru popularizēšanai. [[1985]]. gadā programma tika īstenota un par pirmo šā statusa ieguvēju kļuva [[Atēnas]]. [[Vācija]]s prezidentūras laikā [[1999]]. gadā programmu pārdēvēja par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

== Eiropas kultūras galvaspilsētu uzskaitījums ==
[[Attēls:Galwaycitycollage.jpg|right|thumb|Viena no 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām — [[Golveja]] ([[Īrija|Īrijā]])]]
[[Attēls:Rijeka grad hrvatska.png|right|thumb|Viena no 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām — [[Rijeka]] ([[Horvātija|Horvātijā]])]]
[[Attēls:Lille2004.JPG|right|thumb|Ķīniešu paviljons [[Lille|Lillē]], [[Francija|Francijā]] laikā, kad tā 2004. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Liverpool 2008 Flag.jpg|right|thumb|Īpašais ''Liverpool 2008'' karogs [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] laikā, kad tā 2008. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Stavanger2008parade.jpg|right|thumb|Parāde [[Stavangere|Stavangerē]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] laikā, kad tā 2008. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Linz-gelbeshaus-113.jpg|right|thumb|Ekspozīcija ''Bellevue'' [[Linca|Lincā]], [[Austrija|Austrijā]] laikā, kad tā 2009. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Estonian Air Tallinn 2011 737-33R.jpg|right|thumb|''[[Estonian Air]]'' lidmašīna [[Kopenhāgenas lidosta|Kopenhāgenas lidostā]] laikā, kad [[Tallina]] [[Igaunija|Igaunijā]] 2011. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Logo Guimarães 2012 – Capital Europeia da Cultura.jpg|right|thumb|Instalācija [[Gimarainša|Gimarainšā]], [[Portugāle|Portugālē]] laikā, kad tā 2012. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Latvijas eiro piemiņas monēta 2014 Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta.png|right|thumb|[[Latvijas eiro monētas|Latvijas eiro piemiņas monēta]], uz kuras attēlots Vecrīgas siluets, kas izdota laikā, kad [[Rīga]] [[Latvija|Latvijā]] 2014. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Länderbahn, Kulturhauptstadt Pilsen, 3.jpeg|right|thumb|Vilciens uz [[Plzeņa|Plzeņu]], [[Čehija|Čehijā]] laikā, kad tā 2015. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Essener Lichtwochen 2016 Aarhus.jpg|right|thumb|Instalācija [[Orhūsa|Orhūsā]], [[Dānija|Dānijā]] laikā, kad tā 2017. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; | Gads
! width=&quot;160&quot; | Pilsēta un valsts
! width=&quot;300&quot; | Piezīmes un ārējās saites
|- 
| align=&quot;center&quot; | 1985
| {{vieta|Grieķija|Atēnas}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1986
| {{vieta|Itālija|Florence}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1987
| {{vieta|Nīderlande|Amsterdama}}
|
|- 
| align=&quot;center&quot; | 1988
| {{vieta|Vācija|Rietumberlīne}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1989
| {{vieta|Francija|Parīze}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1990
| {{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1991
| {{vieta|Īrija|Dublina}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1992
| {{vieta|Spānija|Madride}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1993
| {{vieta|Beļģija|Antverpene}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1994
| {{vieta|Portugāle|Lisabona}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1995
| {{flaga|Luksemburga}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]], [[Luksemburga]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1996
| {{vieta|Dānija|Kopenhāgena}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1997
| {{vieta|Grieķija|Saloniki}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1998
| {{vieta|Zviedrija|Stokholma}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1999
| {{vieta|Vācija|Veimāra}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;9&quot; | 2000
| {{vieta|Francija|Aviņona}}
| rowspan=&quot;9&quot; | [[Eiropas Savienība]] vēlējās [[2000. gads|2000]]., tūkstošgades gadu, atzīmēt īpašā veidā, ļaujot 9 [[Eiropa|Eiropas]] pilsētām kļūt par kultūras galvaspilsētu, ieskaitot trim no valstīm, kas Savienībā iestājās tikai [[2004. gads|2004. gadā]], un divām pilsētām no valstīm, kuras joprojām nav Eiropas Savienības dalībvalstis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.krakow.pl/krakow_open_city/international_organisations/8370,artykul,association_of_european_cities_of_culture_of_the_year_2000.html|title=Association of European Cities of Culture of the Year 2000 - KRAKOW THE OPEN CITY|website=Krakow the Open City|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2011|8|17||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{vieta|Norvēģija|Bergena}}
|-
| {{vieta|Itālija|Boloņa}}
|-
| {{vieta|Beļģija|Brisele}}
|-
| {{vieta|Somija|Helsinki}}
|-
| {{vieta|Polija|Krakova}}
|-
| {{vieta|Čehija|Prāga}}
|-
| {{vieta|Islande|Reikjavika}}
|-
| {{vieta|Spānija|Santjago de Kompostela}}
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2001
| {{vieta|Portugāle|Portu}}
|
|-
| {{vieta|Nīderlande|Roterdama}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2002
| {{vieta|Beļģija|Brige}}
|
|-
| {{vieta|Spānija|Salamanka}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2003
| {{vieta|Austrija|Grāca}}
| [http://www.graz03.at/ ''Graz 2003'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2004
| {{vieta|Itālija|Dženova}}
|
|-
| {{vieta|Francija|Lille}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2005
| {{vieta|Īrija|Korka}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2006
| {{vieta|Grieķija|Patra}}
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2007
| {{flaga|Luksemburga}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]], [[Luksemburga]]
|
|-
| {{vieta|Rumānija|Sibiu}}
| [https://web.archive.org/web/20061015213159/http://www.sibiu2007.ro/index_en.php ''Sibiu 2007'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2008
| {{vieta|Apvienotā Karaliste|Liverpūle}}
|
|-
| {{vieta|Norvēģija|Stavangere}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2009
| {{vieta|Austrija|Linca}}
| [https://www.linz09.at/de/index.html ''Linz 2009'']
|-
| {{vieta|Lietuva|Viļņa}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2010
| {{vieta|Vācija|Esene}}
| Pārstāvēja visu [[Rūras apgabals|Rūras apgabalu]] ar nosaukumu [https://web.archive.org/web/20120919011328/http://www.essen-fuer-das-ruhrgebiet.ruhr2010.de/en/home.html ''Ruhr.2010'']
|-
| {{vieta|Ungārija|Pēča}}
|
|-
| {{vieta|Turcija|Stambula}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2011
| {{vieta|Igaunija|Tallina}}
|
|-
| {{vieta|Somija|Turku}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2012
| {{vieta|Portugāle|Gimarainša}}
|
|-
| {{vieta|Slovēnija|Maribora}}
| [http://www.maribor2012.info/ ''Maribor 2012'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2013
| {{vieta|Slovākija|Košice}}
|
|-
| {{vieta|Francija|Marseļa}}
| Pārstāvēja arī Marseļas apgabalu ar nosaukumu [https://www.myprovence.fr/marseille-provence-2013?lang=en ''Marseille-Provence 2013'' (''MP2013'')]
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2014
| {{vieta|Latvija|Rīga}}
| ''Skatīt vairākː [[Rīga 2014]]''
|-
| {{vieta|Zviedrija|Ūmeo}}
| [https://web.archive.org/web/20171021210311/http://umea2014.se/en/ ''Umeå 2014'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2015
| {{vieta|Beļģija|Monsa}}
| [https://web.archive.org/web/20200716161442/http://www.mons2015.eu/ ''Mons 2015'']
|-
| {{vieta|Čehija|Plzeņa}}
| [https://web.archive.org/web/20100217045931/http://www.plzen2015.cz/ ''Plzeň 2015'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2016
| {{vieta|Spānija|Sansevastjana}}
| [http://dss2016.eu/ ''San Sebastián 2016'']
|-
| {{vieta|Polija|Vroclava}}
| [https://web.archive.org/web/20170729175520/http://www.wroclaw2016.pl/ ''Wrocław 2016'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2017
| {{vieta|Dānija|Orhūsa}}
| [http://www.aarhus2017.dk/ ''Aarhus 2017'']
|-
| {{vieta|Kipra|Pafa}}
| [http://www.pafos2017.eu/ ''Paphos 2017'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2018
| {{vieta|Nīderlande|Leuvardena}}
| [https://web.archive.org/web/20170709050143/http://www.2018.nl/ ''Leeuwarden 2018'']
|-
| {{vieta|Malta|Valleta}}
| [http://valletta2018.org/ ''Valletta 2018'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2019
| {{vieta|Itālija|Matēra}}
| [http://www.matera-basilicata2019.it/en/ ''Matera 2019'']
|-
| {{vieta|Bulgārija|Plovdiva}}
| [http://www.plovdiv2019.eu/ ''Plovdiv 2019'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2020
| {{vieta|Īrija|Golveja}}
| [http://www.galway2020.ie/ ''Galway 2020'']
|-
| {{vieta|Horvātija|Rijeka}}
| [http://www.rijeka2020.eu/ ''Rijeka 2020'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2021
| —
| Tā kā [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu dēļ nebija pilnvērtīgi iespējams rīkot visus kultūras galvaspilsētas pasākumus, [[Eiropas Parlaments]] atbalstīja ieceri pārbīdīt kultūras galvaspilsētu grafiku par vienu gadu, šo titulu [[2021. gads|2021]]. gadā nepiešķirot nevienai pilsētai. [[2020. gads|2020]]. gada kultūras galvaspilsētām [[Golveja]]i un [[Rijeka]]i bija atļauts kultūras galvaspilsētas titulu saglabāt līdz 2021. gada aprīlim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/culture/policies/culture-cities-and-regions/european-capitals-culture|title=European Capitals of Culture|publisher=[[Eiropas Komisija]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Turpmākajos gados ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; | Gads
! width=&quot;160&quot; | Pilsēta un valsts
! width=&quot;300&quot; | Piezīmes un ārējās saites
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2022
| {{vieta|Luksemburga|Eša pie Alzetes}}
| [https://esch2022.lu/ ''Esch-sur-Alzette 2022'']
|-
| {{vieta|Lietuva|Kauņa}}
| [http://valletta2018.org/ ''Kaunas 2022'']
|-
| {{vieta|Serbija|Novisada}}
| [http://novisad2021.rs/en/ ''Novi Sad 2022'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2023
| {{vieta|Grieķija|Elefsina}}
| [https://www.2023elevsis.eu/ ''Eleusis 2023'']
|-
| {{vieta|Rumānija|Timišoara}}
| [https://timisoara2021.ro/ro/ ''Timișoara 2023'']
|-
| {{vieta|Ungārija|Vesprēma}}
| Kopā ar [[Balatons|Balatona ezera]] apkārtni kā [https://veszprembalaton2023.hu/en ''Veszprém-Balaton 2023'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2024
| {{vieta|Igaunija|Tartu}}
| [https://www.tartu2024.ee/en ''Tartu 2024'']
|-
| {{vieta|Austrija|Badišla}}
| Kopā ar [[Zalckammergūta]]s novadu kā [https://www.salzkammergut-2024.at/en/ ''Salzkammergut 2024'']
|-
| {{vieta|Norvēģija|Būdē}}
| [https://bodo2024.no/en/ ''Bodø 2024'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2025
| {{vieta|Vācija|Kemnica}}
| [https://chemnitz2025.de/ ''Chemnitz 2025'']
|-
| {{vieta|Slovēnija|Novagorica}}
| Pasākumi notiks arī [[Gorīcija|Gorīcijā]], [[Itālija|Itālijā]] ar nosaukumu [https://www.go2025.eu/en/ ''GOǃ 2025'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2026
| {{flag|Slovākija}}
| Galvaspilsēta tiks paziņota 2021. gada ziemā.&lt;br/ &gt;Kandidātpilsētasː [[Nitra]], [[Trenčīna]], [[Žilina]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/programmes/creative-europe/content/european-capitals-culture-2026-slovakia_de|title=3 cities short-listed for European Capitals of Culture 2026 in Slovakia|publisher=[[Eiropas Komisija]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2021|2|8||bez}}|language=en|archive-date={{dat|2021|04|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210410194538/https://ec.europa.eu/programmes/creative-europe/content/european-capitals-culture-2026-slovakia_de}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{flag|Somija}}
| Galvaspilsēta tiks paziņota {{Dat|2021|6|2}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://minedu.fi/kulttuuripaakaupunki2026|title=Euroopan kulttuuripääkaupunki 2026|publisher=Suomen opetus- ja kulttuuriministeriö|access-date={{Dat|2021|4|23||bez}}|language=fi}}&lt;/ref&gt;&lt;br/ &gt;Kandidātpilsētasː [[Oulu]], [[Savonlinna]], [[Tampere]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/programmes/creative-europe/content/three-cities-short-listed-european-capital-culture-2026-finland_en|title=Three cities short-listed for European Capital of Culture 2026 in Finland|publisher=[[Eiropas Komisija]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2020|6|26||bez}}|language=en|archive-date={{dat|2020|10|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201006184100/https://ec.europa.eu/programmes/creative-europe/content/three-cities-short-listed-european-capital-culture-2026-finland_en}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2027
| {{flag|Latvija}}
| Potenciālās kandidātpilsētasː [[Cēsis]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cesis.lv/lv/novads/aktualitates/cesis-eiropas-kulturas-galvaspilseta-2027/cesis-cela-uz-eiropas-kulturas-galvaspilsetas-statusu-2027-gada/|title=Cēsis ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027 gadā|website=cesis.lv|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] (sadarbībā ar reģiona novadiem),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/pilseta/iedzivotajiem/kultura/kulturas-zinas/daugavpils-pretendes-uz-eiropas-kulturas-galvaspilsetas-titulu|title=Daugavpils pretendēs uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu|website=Daugavpils.lv|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210410194551/https://www.daugavpils.lv/pilseta/iedzivotajiem/kultura/kulturas-zinas/daugavpils-pretendes-uz-eiropas-kulturas-galvaspilsetas-titulu}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/daugavpils-uz-eiropas-kulturas-galvaspilsetas-titulu-pretendes-kopa-ar-rezekni-un-visu-latgali.a398208/|title=Daugavpils uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu pretendēs kopā ar Rēzekni un visu Latgali|website=[[lsm.lv]]|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2021|3|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Jelgava]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52862583|title=Arī Jelgava gatavos pieteikumu Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam|last=LETA|website=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2021|1|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Jēkabpils]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2020-11-26/jekabpils-gatavos-pieteikumu-eiropas-kulturas-galvaspilsetas-nosaukuma-pieskirsanas-atlasei-latvija|title=Jēkabpils pieteiksies Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma piešķiršanas atlasei Latvijā {{!}} Jēkabpils.lv|website=jekabpils.lv|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Jūrmala]] (sadarbībā ar reģiona novadiem),&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/jurmala-pretendes-uz-eiropas-kulturas-galvaspilsetas-titulu.a379751/|title=Jūrmala pretendēs uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu|website=[[lsm.lv]]|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2020|10|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/jurmala-eiropas-kulturas-galvaspilsetas-konkursa-startes-kopa-ar-septiniem-kurzemes-novadiem.a392211/|title=Jūrmala Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursā startēs kopā ar septiņiem Kurzemes novadiem|website=[[lsm.lv]]|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2021|2|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Kuldīga]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://nra.lv/kultura/326450-kuldiga-meginas-klut-par-eiropas-kulturas-galvaspilsetu-2027-gada.htm|title=Kuldīga mēģinās kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā|website=[[Neatkarīgā Rīta Avīze|nra.lv]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2020|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Liepāja]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/liepaja-pieteiksies-eiropas-kulturas-galvaspilsetas-titulam-2027-gada.a378294/|title=Liepāja pieteiksies Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam 2027. gadā|website=[[lsm.lv]]|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2020|10|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Ogre]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/ogre-kandides-uz-eiropas-kulturas-galvaspilsetas-titulu.d?id=52937777|title=Ogre kandidēs uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu|last=LETA|website=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2021|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Valmiera]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7167768/valmiera-apnemusies-2027-gada-klut-par-eiropas-kulturas-galvaspilsetu|title=Valmiera apņēmusies 2027. gadā kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu|website=[[Tvnet.lv]]|publisher=[[TV NET]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2021|1|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{flag|Portugāle}}
| Potenciālās kandidātpilsētasː [[Aveiru]], [[Braga]], [[Koimbra]], [[Evora]], [[Faru]], [[Guarda]], [[Leirija]], [[Oeiraša]], [[Pontadelgada]].
|-
| ''Tiks paziņots''
| Kultūras galvaspilsētas titulam var pieteikties pilsētas no [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalstīm — [[Albānija]]s, [[Melnkalne]]s, [[Serbija]]s, [[Turcija]]s un [[Melnkalne]]s —, no potenciālajām kandidātvalstīm — [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Kosova]]s —, kā arī no [[Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija|EBTA]] dalībvalstīm — [[Islande]]s, [[Lihtenšteina]]s, [[Norvēģija]]s un [[Šveice]]s.
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2028
| {{flag|Čehija}}
| Potenciālās kandidātpilsētasː [[Brno]], [[Brumova]].
|-
| {{flag|Francija}}
| Potenciālās kandidātpilsētasː [[Burža]], [[Klermonferāna]], [[Ruāna]].
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2029
| {{flag|Zviedrija}}
| 
|-
| {{flag|Polija}}
| 
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2030
| {{flag|Beļģija}}
| Potenciālās kandidātpilsētasː [[Gente]], [[Kortreika]], [[Levēna]], [[Ljēža]].
|-
| {{flag|Kipra}}
| 
|-
| ''Tiks paziņots''
| Kultūras galvaspilsētas titulam var pieteikties pilsētas no [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalstīm — [[Albānija]]s, [[Melnkalne]]s, [[Serbija]]s, [[Turcija]]s un [[Melnkalne]]s —, no potenciālajām kandidātvalstīm — [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Kosova]]s —, kā arī no [[Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija|EBTA]] dalībvalstīm — [[Islande]]s, [[Lihtenšteina]]s, [[Norvēģija]]s un [[Šveice]]s.
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2031
| {{flag|Malta}}
| Potenciālās kandidātpilsētasː [[Audeša]], [[Kotonera]] ([[Birgu]], [[Sengleja]] un [[Bormla]]), [[Slima]], [[Taršina]].
|-
| {{flag|Spānija}}
| Potenciālās kandidātpilsētasː [[Granada]], [[Heresa de la Frontera]], [[Kaseresa]].
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2032
| {{flag|Bulgārija}}
| 
|-
| {{flag|Dānija}}
| 
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2033
| {{flag|Itālija}}
| 
|-
| {{flag|Nīderlande}}
| 
|-
| ''Tiks paziņots''
| Kultūras galvaspilsētas titulam var pieteikties pilsētas no [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalstīm — [[Albānija]]s, [[Melnkalne]]s, [[Serbija]]s, [[Turcija]]s un [[Melnkalne]]s —, no potenciālajām kandidātvalstīm — [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Kosova]]s —, kā arī no [[Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija|EBTA]] dalībvalstīm — [[Islande]]s, [[Lihtenšteina]]s, [[Norvēģija]]s un [[Šveice]]s.
|}

=== Karte ===
{{location map+ | Europe | float=center | width=1000 | caption=Pašreizējās kultūras galvaspilsētas (zaļā)&lt;br/ &gt;Kultūras galvaspilsētas turpmākajos gados (zilā)&lt;br/ &gt;Bijušās kultūras galvaspilsētas (sarkanā)| places=
{{location map~ | Europe | lat=37.966667 | long=23.716667 | label_size=75 | label=[[Atēnas]] | position=right}}
{{location map~ | Europe | lat=43.783333 | long=11.250000 | label_size=75 | label=[[Florence]] | position=right}}
{{location map~ | Europe | lat=52.373056 | long= 4.892222 | label_size=75 | label=[[Amsterdama]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=52.516667 | long=13.383333 | label_size=75 | label=[[Berlīne]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=48.856700 | long= 2.350800 | label_size=75 | label=[[Parīze]] | position=bottom}}
{{location map~ | Europe | lat=55.858000 | long=-4.259000 | label_size=75 | label=[[Glāzgova]]}}
{{location map~ | Europe | lat=53.347778 | long=-6.259722 | label_size=75 | label=[[Dublina]] | position=bottom}}
{{location map~ | Europe | lat=40.400000 | long=-3.683333 | label_size=75 | label=[[Madride]]}}
{{location map~ | Europe | lat=51.216667 | long= 4.400000 | label_size=75 | label=[[Antverpene]]}}
{{location map~ | Europe | lat=38.713811 | long=-9.139386 | label_size=75 | label=[[Lisabona]] | position=top}}
{{location map~ | Europe | lat=49.611667 | long= 6.130000 | label_size=75 | label=[[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]]}}
{{location map~ | Europe | lat=55.676111 | long=12.568333 | label_size=75 | label=[[Kopenhāgena]]}}
{{location map~ | Europe | lat=40.650000 | long=22.900000 | label_size=75 | label=[[Saloniki]]}}
{{location map~ | Europe | lat=59.329444 | long=18.068611 | label_size=75 | label=[[Stokholma]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=50.983333 | long=11.316667 | label_size=75 | label=[[Veimāra]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=43.95     | long= 4.81     | label_size=75 | label=[[Aviņona]]}}
{{location map~ | Europe | lat=60.389444 | long= 5.33     | label_size=75 | label=[[Bergena]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=44.5075   | long=11.351389 | label_size=75 | label=[[Boloņa]]}}
{{location map~ | Europe | lat=50.85     | long= 4.35     | label_size=75 | label=[[Brisele]]}}
{{location map~ | Europe | lat=60.170833 | long=24.9375   | label_size=75 | label=[[Helsinki]]}}
{{location map~ | Europe | lat=50.061389 | long=19.938333 | label_size=75 | label=[[Krakova]]}}
{{location map~ | Europe | lat=50.083333 | long=14.416667 | label_size=75 | label=[[Prāga]]}}
{{location map~ | Europe | lat=64.133333 | long=-21.933333| label_size=75 | label=[[Reikjavika]]}}
{{location map~ | Europe | lat=42.880447 | long=-8.546303 | label_size=75 | label=[[Santjago de Kompostela]]}}
{{location map~ | Europe | lat=51.916667 | long= 4.5      | label_size=75 | label=[[Roterdama]]}}
{{location map~ | Europe | lat=41.162142 | long=-8.621953 | label_size=75 | label=[[Portu]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=51.216667 | long= 3.233333 | label_size=75 |label=[[Brige]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=40.961612 | long=-5.667607 | label_size=75 |label=[[Salamanka]]}}
{{location map~ | Europe | lat=47.066667 | long=15.433333 | label_size=75 |label=[[Grāca]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=44.411111 | long= 8.932778 | label_size=75 |label=[[Dženova]] | position=top}}
{{location map~ | Europe | lat=50.6372   | long= 3.0633   | label_size=75 |label=[[Lille]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=51.897222 | long=-8.47     | label_size=75 |label=[[Korka]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=38.25     | long=21.733333 | label_size=75 |label=[[Patra]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=45.792784 | long=24.152069 | label_size=75 |label=[[Sibiu]]}}
{{location map~ | Europe | lat=53.4      | long=-2.983333 | label_size=75 |label=[[Liverpūle]]}}
{{location map~ | Europe | lat=58.963333 | long=5.718889  | label_size=75 |label=[[Stavangere]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=54.683333 | long=25.283333 | label_size=75 |label=[[Viļņa]]}}
{{location map~ | Europe | lat=48.303056 | long=14.290556 | label_size=75 |label=[[Linca]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=51.450833 | long= 7.013056 | label_size=75 |label=[[Esene]]}}
{{location map~ | Europe | lat=41.013611 | long=28.955    | label_size=75 |label=[[Stambula]]}}
{{location map~ | Europe | lat=46.071111 | long=18.233056 | label_size=75 |label=[[Pēča]]}}
{{location map~ | Europe | lat=60.45     | long=22.266667 | label_size=75 |label=[[Turku]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=59.437222 | long=24.745278 | label_size=75 |label=[[Tallina]]}}
{{location map~ | Europe | lat=41.45     | long=-8.3      | label_size=75 |label=[[Gimarainša]]}}
{{location map~ | Europe | lat=46.55     | long=15.65     | label_size=75 |label=[[Maribora]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=48.716667 | long=21.25     | label_size=75 |label=[[Košice]]}}
{{location map~ | Europe | lat=43.2964   | long=5.37      | label_size=75 |label=[[Marseļa]]}}
{{location map~ | Europe | lat=56.948889 | long=24.106389 | label_size=75 |label=[[Rīga]]}}
{{location map~ | Europe | lat=63.825    | long=20.263889 | label_size=75 |label=[[Ūmeo]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=50.45     | long=3.95      | label_size=75 |label=[[Monsa]]}}
{{location map~ | Europe | lat=49.7475   | long=13.3775   | label_size=75 |label=[[Plzeņa]] | position=bottom}}
{{location map~ | Europe | lat=43.321389 | long=-1.985556 | label_size=75 |label=[[Sansevastjana]]}} 
{{location map~ | Europe | lat=51.116667 | long=17.033333 | label_size=75 |label=[[Vroclava]]}} 
{{location map~ | Europe | lat=56.1572   | long=10.2107   | label_size=75 |label=[[Orhūsa]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=34.766667 | long=32.416667 | label_size=75 |label=[[Pafa]]}}
{{location map~ | Europe | lat=35.897778 | long=14.5125   | label_size=75 |label=[[Valleta]]}}
{{location map~ | Europe | lat=53.2      | long= 5.783333 | label_size=75 |label=[[Leuvardena]]}}
{{location map~ | Europe | lat=42.09     | long=24.45     | label_size=75 |label=[[Plovdiva]]}}
{{location map~ | Europe | lat=40.666667 | long=16.60     | label_size=75 |label=[[Matēra]]}}
{{location map~ | Europe | lat=45.316667 | long=14.416667 | label_size=75 |label=[[Rijeka]] | mark=Green pog.svg}}
{{location map~ | Europe | lat=53.2707   | long=-9.0568   | label_size=75 |label=[[Golveja]] | mark=Green pog.svg | position=top}}
{{location map~ | Europe | lat=45.25     | long=19.85     | label_size=75 | label=[[Novisada]] | mark=Blue pog.svg}}
{{location map~ | Europe | lat=54.897222 | long=23.886111 | label_size=75 | label=[[Kauņa]] | mark=Blue pog.svg | position=top}}
{{location map~ | Europe | lat=49.4969   | long=5.9806    | label_size=75 | label=[[Eša pie Alzetes]] | mark=Blue pog.svg | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=38.033333 | long=23.533333 | label_size=75 | label=[[Elefsina]] | mark=Blue pog.svg | position=bottom}}
{{location map~ | Europe | lat=45.749444 | long=21.227222 | label_size=75 | label=[[Timišoara]] | mark=Blue pog.svg}}
{{location map~ | Europe | lat=47.09296  | long=17.91377  | label_size=75 | label=[[Vesprēma]] | mark=Blue pog.svg}}
{{location map~ | Europe | lat=58.383333 | long=26.716667 | label_size=75 | label=[[Tartu]] | mark=Blue pog.svg}}
{{location map~ | Europe | lat=47.720278 | long=13.633333 | label_size=75 | label=[[Badišla]] | mark=Blue pog.svg}}
{{location map~ | Europe | lat=67.305556 | long=14.549167 | label_size=75 | label=[[Būdē]] | mark=Blue pog.svg | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=50.832222 | long=12.925278 | label_size=75 | label=[[Kemnica]] | mark=Blue pog.svg | position=top}}
{{location map~ | Europe | lat=45.955833 | long=13.643333 | label_size=75 | label=[[Novagorica]] | mark=Blue pog.svg}}
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.europarl.europa.eu/news/archive/staticDisplay.do?language=LV&amp;id=1004 Eiropas Parlaments - Eiropas kultūras galvaspilsētas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081222022039/http://www.europarl.europa.eu/news/archive/staticDisplay.do?language=lv&amp;id=1004 |date={{dat|2008|12|22||bez}} }}
* [http://ec.europa.eu/culture/our-programmes-and-actions/doc413_en.htm European Commission - European Capitals of Culture]
* [http://www.candidatecities.com/ Association of Candidate Cities to the European Capital of Culture]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas kultūra]]</text>
      <sha1>rvkdos1twq6ijkt2lsnuwsozzkwv17j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659089</id>
      <parentid>3659085</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T21:03:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Patīrīju frāzi no reklāmas stila un pieskaņoju jau augstāk rakstītajam. Lai gan viņa man arī tā šķiet lieka un tikai saites reklamēšanas dēļ pielikta..</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29487" xml:space="preserve">'''Eiropas kultūras galvaspilsēta''' ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā [[gads|gada]] laikā [[Eiropas Savienība]] ir devusi tiesības popularizēt tās [[kultūra]]s dzīvi un attīstību. Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu vairākas pilsētas [[Eiropa|Eiropā]] izmantojušas, lai uzlabotu savu kultūras dzīvi un starptautisko tēlu. Pirmajās divās desmitgadēs šādu statusu pilsētas pārsvarā ieguva to vēsturiskā mantojuma, pasākumu plāna un infrastruktūras un finanšu potenciāla dēļ. [[Eiropas Komisija]]s pasūtītajā Roberta Palmera pētījumā 2004. gadā secināts, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss pilsētām bijis kā katalizators to kulturālajai izaugsmei un transformācijai. Tādēļ mūsdienās viens no kritērijiem, nosakot Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, ir iespējamais šāda statusa iespaids uz izvēlētās pilsētas potenciālu un apmēru sociāli ekonomiskajā attīstībā. Pastāv uzskats, ka EKG sociālie un ekonomiskie ieguvumi pieaug, ja pasākumi tiek iestrādāti kā daļa no ilgtermiņa uz kultūru balstītas pilsētas un apkārtējo reģionu attīstības stratēģijas.&lt;ref&gt;Burkšienė, V., Dvorak, J., Burbulytė-Tsiskarishvili, G. (2018). Sustainability and Sustainability Marketing in Competing for the Title of European Capital of Culture. Organizacija, Vol. 51 (1), p. 66-78 https://content.sciendo.com/view/journals/orga/51/1/article-p66.xml {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180617193053/https://content.sciendo.com/view/journals/orga/51/1/article-p66.xml |date=17 June 2018 }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu sākotnēji sauca par Eiropas kultūras pilsētas programmu, kuras pamatlicēja [[1983]]. gadā bija [[Grieķija]]s kultūras ministre Melina Merkuri. Merkuri uzskatīja, ka kultūrai netiek pievērsta pietiekama uzmanība kā politikai un ekonomikai un, tādēļ pievēršama lielāka uzmanība Eiropas dalībvalstu kultūru popularizēšanai. [[1985]]. gadā programma tika īstenota un par pirmo šā statusa ieguvēju kļuva [[Atēnas]]. [[Vācija]]s prezidentūras laikā [[1999]]. gadā programmu pārdēvēja par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

== Eiropas kultūras galvaspilsētu uzskaitījums ==
[[Attēls:Galwaycitycollage.jpg|right|thumb|Viena no 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām — [[Golveja]] ([[Īrija|Īrijā]])]]
[[Attēls:Rijeka grad hrvatska.png|right|thumb|Viena no 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām — [[Rijeka]] ([[Horvātija|Horvātijā]])]]
[[Attēls:Lille2004.JPG|right|thumb|Ķīniešu paviljons [[Lille|Lillē]], [[Francija|Francijā]] laikā, kad tā 2004. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Liverpool 2008 Flag.jpg|right|thumb|Īpašais ''Liverpool 2008'' karogs [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] laikā, kad tā 2008. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Stavanger2008parade.jpg|right|thumb|Parāde [[Stavangere|Stavangerē]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] laikā, kad tā 2008. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Linz-gelbeshaus-113.jpg|right|thumb|Ekspozīcija ''Bellevue'' [[Linca|Lincā]], [[Austrija|Austrijā]] laikā, kad tā 2009. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Estonian Air Tallinn 2011 737-33R.jpg|right|thumb|''[[Estonian Air]]'' lidmašīna [[Kopenhāgenas lidosta|Kopenhāgenas lidostā]] laikā, kad [[Tallina]] [[Igaunija|Igaunijā]] 2011. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Logo Guimarães 2012 – Capital Europeia da Cultura.jpg|right|thumb|Instalācija [[Gimarainša|Gimarainšā]], [[Portugāle|Portugālē]] laikā, kad tā 2012. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Latvijas eiro piemiņas monēta 2014 Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta.png|right|thumb|[[Latvijas eiro monētas|Latvijas eiro piemiņas monēta]], uz kuras attēlots Vecrīgas siluets, kas izdota laikā, kad [[Rīga]] [[Latvija|Latvijā]] 2014. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Länderbahn, Kulturhauptstadt Pilsen, 3.jpeg|right|thumb|Vilciens uz [[Plzeņa|Plzeņu]], [[Čehija|Čehijā]] laikā, kad tā 2015. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Essener Lichtwochen 2016 Aarhus.jpg|right|thumb|Instalācija [[Orhūsa|Orhūsā]], [[Dānija|Dānijā]] laikā, kad tā 2017. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; | Gads
! width=&quot;160&quot; | Pilsēta un valsts
! width=&quot;300&quot; | Piezīmes un ārējās saites
|- 
| align=&quot;center&quot; | 1985
| {{vieta|Grieķija|Atēnas}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1986
| {{vieta|Itālija|Florence}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1987
| {{vieta|Nīderlande|Amsterdama}}
|
|- 
| align=&quot;center&quot; | 1988
| {{vieta|Vācija|Rietumberlīne}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1989
| {{vieta|Francija|Parīze}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1990
| {{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1991
| {{vieta|Īrija|Dublina}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1992
| {{vieta|Spānija|Madride}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1993
| {{vieta|Beļģija|Antverpene}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1994
| {{vieta|Portugāle|Lisabona}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1995
| {{flaga|Luksemburga}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]], [[Luksemburga]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1996
| {{vieta|Dānija|Kopenhāgena}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1997
| {{vieta|Grieķija|Saloniki}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1998
| {{vieta|Zviedrija|Stokholma}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1999
| {{vieta|Vācija|Veimāra}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;9&quot; | 2000
| {{vieta|Francija|Aviņona}}
| rowspan=&quot;9&quot; | [[Eiropas Savienība]] vēlējās [[2000. gads|2000]]., tūkstošgades gadu, atzīmēt īpašā veidā, ļaujot 9 [[Eiropa|Eiropas]] pilsētām kļūt par kultūras galvaspilsētu, ieskaitot trim no valstīm, kas Savienībā iestājās tikai [[2004. gads|2004. gadā]], un divām pilsētām no valstīm, kuras joprojām nav Eiropas Savienības dalībvalstis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.krakow.pl/krakow_open_city/international_organisations/8370,artykul,association_of_european_cities_of_culture_of_the_year_2000.html|title=Association of European Cities of Culture of the Year 2000 - KRAKOW THE OPEN CITY|website=Krakow the Open City|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2011|8|17||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{vieta|Norvēģija|Bergena}}
|-
| {{vieta|Itālija|Boloņa}}
|-
| {{vieta|Beļģija|Brisele}}
|-
| {{vieta|Somija|Helsinki}}
|-
| {{vieta|Polija|Krakova}}
|-
| {{vieta|Čehija|Prāga}}
|-
| {{vieta|Islande|Reikjavika}}
|-
| {{vieta|Spānija|Santjago de Kompostela}}
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2001
| {{vieta|Portugāle|Portu}}
|
|-
| {{vieta|Nīderlande|Roterdama}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2002
| {{vieta|Beļģija|Brige}}
|
|-
| {{vieta|Spānija|Salamanka}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2003
| {{vieta|Austrija|Grāca}}
| [http://www.graz03.at/ ''Graz 2003'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2004
| {{vieta|Itālija|Dženova}}
|
|-
| {{vieta|Francija|Lille}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2005
| {{vieta|Īrija|Korka}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2006
| {{vieta|Grieķija|Patra}}
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2007
| {{flaga|Luksemburga}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]], [[Luksemburga]]
|
|-
| {{vieta|Rumānija|Sibiu}}
| [https://web.archive.org/web/20061015213159/http://www.sibiu2007.ro/index_en.php ''Sibiu 2007'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2008
| {{vieta|Apvienotā Karaliste|Liverpūle}}
|
|-
| {{vieta|Norvēģija|Stavangere}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2009
| {{vieta|Austrija|Linca}}
| [https://www.linz09.at/de/index.html ''Linz 2009'']
|-
| {{vieta|Lietuva|Viļņa}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2010
| {{vieta|Vācija|Esene}}
| Pārstāvēja visu [[Rūras apgabals|Rūras apgabalu]] ar nosaukumu [https://web.archive.org/web/20120919011328/http://www.essen-fuer-das-ruhrgebiet.ruhr2010.de/en/home.html ''Ruhr.2010'']
|-
| {{vieta|Ungārija|Pēča}}
|
|-
| {{vieta|Turcija|Stambula}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2011
| {{vieta|Igaunija|Tallina}}
|
|-
| {{vieta|Somija|Turku}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2012
| {{vieta|Portugāle|Gimarainša}}
|
|-
| {{vieta|Slovēnija|Maribora}}
| [http://www.maribor2012.info/ ''Maribor 2012'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2013
| {{vieta|Slovākija|Košice}}
|
|-
| {{vieta|Francija|Marseļa}}
| Pārstāvēja arī Marseļas apgabalu ar nosaukumu [https://www.myprovence.fr/marseille-provence-2013?lang=en ''Marseille-Provence 2013'' (''MP2013'')]
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2014
| {{vieta|Latvija|Rīga}}
| ''Skatīt vairākː [[Rīga 2014]]''
|-
| {{vieta|Zviedrija|Ūmeo}}
| [https://web.archive.org/web/20171021210311/http://umea2014.se/en/ ''Umeå 2014'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2015
| {{vieta|Beļģija|Monsa}}
| [https://web.archive.org/web/20200716161442/http://www.mons2015.eu/ ''Mons 2015'']
|-
| {{vieta|Čehija|Plzeņa}}
| [https://web.archive.org/web/20100217045931/http://www.plzen2015.cz/ ''Plzeň 2015'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2016
| {{vieta|Spānija|Sansevastjana}}
| [http://dss2016.eu/ ''San Sebastián 2016'']
|-
| {{vieta|Polija|Vroclava}}
| [https://web.archive.org/web/20170729175520/http://www.wroclaw2016.pl/ ''Wrocław 2016'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2017
| {{vieta|Dānija|Orhūsa}}
| [http://www.aarhus2017.dk/ ''Aarhus 2017'']
|-
| {{vieta|Kipra|Pafa}}
| [http://www.pafos2017.eu/ ''Paphos 2017'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2018
| {{vieta|Nīderlande|Leuvardena}}
| [https://web.archive.org/web/20170709050143/http://www.2018.nl/ ''Leeuwarden 2018'']
|-
| {{vieta|Malta|Valleta}}
| [http://valletta2018.org/ ''Valletta 2018'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2019
| {{vieta|Itālija|Matēra}}
| [http://www.matera-basilicata2019.it/en/ ''Matera 2019'']
|-
| {{vieta|Bulgārija|Plovdiva}}
| [http://www.plovdiv2019.eu/ ''Plovdiv 2019'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2020
| {{vieta|Īrija|Golveja}}
| [http://www.galway2020.ie/ ''Galway 2020'']
|-
| {{vieta|Horvātija|Rijeka}}
| [http://www.rijeka2020.eu/ ''Rijeka 2020'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2021
| —
| Tā kā [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu dēļ nebija pilnvērtīgi iespējams rīkot visus kultūras galvaspilsētas pasākumus, [[Eiropas Parlaments]] atbalstīja ieceri pārbīdīt kultūras galvaspilsētu grafiku par vienu gadu, šo titulu [[2021. gads|2021]]. gadā nepiešķirot nevienai pilsētai. [[2020. gads|2020]]. gada kultūras galvaspilsētām [[Golveja]]i un [[Rijeka]]i bija atļauts kultūras galvaspilsētas titulu saglabāt līdz 2021. gada aprīlim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/culture/policies/culture-cities-and-regions/european-capitals-culture|title=European Capitals of Culture|publisher=[[Eiropas Komisija]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Turpmākajos gados ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; | Gads
! width=&quot;160&quot; | Pilsēta un valsts
! width=&quot;300&quot; | Piezīmes un ārējās saites
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2022
| {{vieta|Luksemburga|Eša pie Alzetes}}
| [https://esch2022.lu/ ''Esch-sur-Alzette 2022'']
|-
| {{vieta|Lietuva|Kauņa}}
| [http://valletta2018.org/ ''Kaunas 2022'']
|-
| {{vieta|Serbija|Novisada}}
| [http://novisad2021.rs/en/ ''Novi Sad 2022'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2023
| {{vieta|Grieķija|Elefsina}}
| [https://www.2023elevsis.eu/ ''Eleusis 2023'']
|-
| {{vieta|Rumānija|Timišoara}}
| [https://timisoara2021.ro/ro/ ''Timișoara 2023'']
|-
| {{vieta|Ungārija|Vesprēma}}
| Kopā ar [[Balatons|Balatona ezera]] apkārtni kā [https://veszprembalaton2023.hu/en ''Veszprém-Balaton 2023'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2024
| {{vieta|Igaunija|Tartu}}
| [https://www.tartu2024.ee/en ''Tartu 2024'']
|-
| {{vieta|Austrija|Badišla}}
| Kopā ar [[Zalckammergūta]]s novadu kā [https://www.salzkammergut-2024.at/en/ ''Salzkammergut 2024'']
|-
| {{vieta|Norvēģija|Būdē}}
| [https://bodo2024.no/en/ ''Bodø 2024'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2025
| {{vieta|Vācija|Kemnica}}
| [https://chemnitz2025.de/ ''Chemnitz 2025'']
|-
| {{vieta|Slovēnija|Novagorica}}
| Pasākumi notiks arī [[Gorīcija|Gorīcijā]], [[Itālija|Itālijā]] ar nosaukumu [https://www.go2025.eu/en/ ''GOǃ 2025'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2026
| {{flag|Slovākija}}
| Galvaspilsēta tiks paziņota 2021. gada ziemā.&lt;br/ &gt;Kandidātpilsētasː [[Nitra]], [[Trenčīna]], [[Žilina]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/programmes/creative-europe/content/european-capitals-culture-2026-slovakia_de|title=3 cities short-listed for European Capitals of Culture 2026 in Slovakia|publisher=[[Eiropas Komisija]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2021|2|8||bez}}|language=en|archive-date={{dat|2021|04|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210410194538/https://ec.europa.eu/programmes/creative-europe/content/european-capitals-culture-2026-slovakia_de}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{flag|Somija}}
| Galvaspilsēta tiks paziņota {{Dat|2021|6|2}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://minedu.fi/kulttuuripaakaupunki2026|title=Euroopan kulttuuripääkaupunki 2026|publisher=Suomen opetus- ja kulttuuriministeriö|access-date={{Dat|2021|4|23||bez}}|language=fi}}&lt;/ref&gt;&lt;br/ &gt;Kandidātpilsētasː [[Oulu]], [[Savonlinna]], [[Tampere]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/programmes/creative-europe/content/three-cities-short-listed-european-capital-culture-2026-finland_en|title=Three cities short-listed for European Capital of Culture 2026 in Finland|publisher=[[Eiropas Komisija]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2020|6|26||bez}}|language=en|archive-date={{dat|2020|10|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201006184100/https://ec.europa.eu/programmes/creative-europe/content/three-cities-short-listed-european-capital-culture-2026-finland_en}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2027
| {{flag|Latvija}}
| Potenciālās kandidātpilsētasː [[Cēsis]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cesis.lv/lv/novads/aktualitates/cesis-eiropas-kulturas-galvaspilseta-2027/cesis-cela-uz-eiropas-kulturas-galvaspilsetas-statusu-2027-gada/|title=Cēsis ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027 gadā|website=cesis.lv|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] (sadarbībā ar reģiona novadiem),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/pilseta/iedzivotajiem/kultura/kulturas-zinas/daugavpils-pretendes-uz-eiropas-kulturas-galvaspilsetas-titulu|title=Daugavpils pretendēs uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu|website=Daugavpils.lv|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210410194551/https://www.daugavpils.lv/pilseta/iedzivotajiem/kultura/kulturas-zinas/daugavpils-pretendes-uz-eiropas-kulturas-galvaspilsetas-titulu}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/daugavpils-uz-eiropas-kulturas-galvaspilsetas-titulu-pretendes-kopa-ar-rezekni-un-visu-latgali.a398208/|title=Daugavpils uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu pretendēs kopā ar Rēzekni un visu Latgali|website=[[lsm.lv]]|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2021|3|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Jelgava]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52862583|title=Arī Jelgava gatavos pieteikumu Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam|last=LETA|website=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2021|1|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Jēkabpils]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2020-11-26/jekabpils-gatavos-pieteikumu-eiropas-kulturas-galvaspilsetas-nosaukuma-pieskirsanas-atlasei-latvija|title=Jēkabpils pieteiksies Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma piešķiršanas atlasei Latvijā {{!}} Jēkabpils.lv|website=jekabpils.lv|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Jūrmala]] (sadarbībā ar reģiona novadiem),&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/jurmala-pretendes-uz-eiropas-kulturas-galvaspilsetas-titulu.a379751/|title=Jūrmala pretendēs uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu|website=[[lsm.lv]]|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2020|10|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/jurmala-eiropas-kulturas-galvaspilsetas-konkursa-startes-kopa-ar-septiniem-kurzemes-novadiem.a392211/|title=Jūrmala Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursā startēs kopā ar septiņiem Kurzemes novadiem|website=[[lsm.lv]]|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2021|2|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Kuldīga]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://nra.lv/kultura/326450-kuldiga-meginas-klut-par-eiropas-kulturas-galvaspilsetu-2027-gada.htm|title=Kuldīga mēģinās kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā|website=[[Neatkarīgā Rīta Avīze|nra.lv]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2020|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Liepāja]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/liepaja-pieteiksies-eiropas-kulturas-galvaspilsetas-titulam-2027-gada.a378294/|title=Liepāja pieteiksies Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam 2027. gadā|website=[[lsm.lv]]|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2020|10|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Ogre]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/ogre-kandides-uz-eiropas-kulturas-galvaspilsetas-titulu.d?id=52937777|title=Ogre kandidēs uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu|last=LETA|website=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2021|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Valmiera]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7167768/valmiera-apnemusies-2027-gada-klut-par-eiropas-kulturas-galvaspilsetu|title=Valmiera apņēmusies 2027. gadā kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu|website=[[Tvnet.lv]]|publisher=[[TV NET]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2021|1|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{flag|Portugāle}}
| Potenciālās kandidātpilsētasː [[Aveiru]], [[Braga]], [[Koimbra]], [[Evora]], [[Faru]], [[Guarda]], [[Leirija]], [[Oeiraša]], [[Pontadelgada]].
|-
| ''Tiks paziņots''
| Kultūras galvaspilsētas titulam var pieteikties pilsētas no [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalstīm — [[Albānija]]s, [[Melnkalne]]s, [[Serbija]]s, [[Turcija]]s un [[Melnkalne]]s —, no potenciālajām kandidātvalstīm — [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Kosova]]s —, kā arī no [[Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija|EBTA]] dalībvalstīm — [[Islande]]s, [[Lihtenšteina]]s, [[Norvēģija]]s un [[Šveice]]s.
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2028
| {{flag|Čehija}}
| Potenciālās kandidātpilsētasː [[Brno]], [[Brumova]].
|-
| {{flag|Francija}}
| Potenciālās kandidātpilsētasː [[Burža]], [[Klermonferāna]], [[Ruāna]].
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2029
| {{flag|Zviedrija}}
| 
|-
| {{flag|Polija}}
| 
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2030
| {{flag|Beļģija}}
| Potenciālās kandidātpilsētasː [[Gente]], [[Kortreika]], [[Levēna]], [[Ljēža]].
|-
| {{flag|Kipra}}
| 
|-
| ''Tiks paziņots''
| Kultūras galvaspilsētas titulam var pieteikties pilsētas no [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalstīm — [[Albānija]]s, [[Melnkalne]]s, [[Serbija]]s, [[Turcija]]s un [[Melnkalne]]s —, no potenciālajām kandidātvalstīm — [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Kosova]]s —, kā arī no [[Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija|EBTA]] dalībvalstīm — [[Islande]]s, [[Lihtenšteina]]s, [[Norvēģija]]s un [[Šveice]]s.
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2031
| {{flag|Malta}}
| Potenciālās kandidātpilsētasː [[Audeša]], [[Kotonera]] ([[Birgu]], [[Sengleja]] un [[Bormla]]), [[Slima]], [[Taršina]].
|-
| {{flag|Spānija}}
| Potenciālās kandidātpilsētasː [[Granada]], [[Heresa de la Frontera]], [[Kaseresa]].
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2032
| {{flag|Bulgārija}}
| 
|-
| {{flag|Dānija}}
| 
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2033
| {{flag|Itālija}}
| 
|-
| {{flag|Nīderlande}}
| 
|-
| ''Tiks paziņots''
| Kultūras galvaspilsētas titulam var pieteikties pilsētas no [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalstīm — [[Albānija]]s, [[Melnkalne]]s, [[Serbija]]s, [[Turcija]]s un [[Melnkalne]]s —, no potenciālajām kandidātvalstīm — [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Kosova]]s —, kā arī no [[Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija|EBTA]] dalībvalstīm — [[Islande]]s, [[Lihtenšteina]]s, [[Norvēģija]]s un [[Šveice]]s.
|}

=== Karte ===
{{location map+ | Europe | float=center | width=1000 | caption=Pašreizējās kultūras galvaspilsētas (zaļā)&lt;br/ &gt;Kultūras galvaspilsētas turpmākajos gados (zilā)&lt;br/ &gt;Bijušās kultūras galvaspilsētas (sarkanā)| places=
{{location map~ | Europe | lat=37.966667 | long=23.716667 | label_size=75 | label=[[Atēnas]] | position=right}}
{{location map~ | Europe | lat=43.783333 | long=11.250000 | label_size=75 | label=[[Florence]] | position=right}}
{{location map~ | Europe | lat=52.373056 | long= 4.892222 | label_size=75 | label=[[Amsterdama]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=52.516667 | long=13.383333 | label_size=75 | label=[[Berlīne]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=48.856700 | long= 2.350800 | label_size=75 | label=[[Parīze]] | position=bottom}}
{{location map~ | Europe | lat=55.858000 | long=-4.259000 | label_size=75 | label=[[Glāzgova]]}}
{{location map~ | Europe | lat=53.347778 | long=-6.259722 | label_size=75 | label=[[Dublina]] | position=bottom}}
{{location map~ | Europe | lat=40.400000 | long=-3.683333 | label_size=75 | label=[[Madride]]}}
{{location map~ | Europe | lat=51.216667 | long= 4.400000 | label_size=75 | label=[[Antverpene]]}}
{{location map~ | Europe | lat=38.713811 | long=-9.139386 | label_size=75 | label=[[Lisabona]] | position=top}}
{{location map~ | Europe | lat=49.611667 | long= 6.130000 | label_size=75 | label=[[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]]}}
{{location map~ | Europe | lat=55.676111 | long=12.568333 | label_size=75 | label=[[Kopenhāgena]]}}
{{location map~ | Europe | lat=40.650000 | long=22.900000 | label_size=75 | label=[[Saloniki]]}}
{{location map~ | Europe | lat=59.329444 | long=18.068611 | label_size=75 | label=[[Stokholma]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=50.983333 | long=11.316667 | label_size=75 | label=[[Veimāra]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=43.95     | long= 4.81     | label_size=75 | label=[[Aviņona]]}}
{{location map~ | Europe | lat=60.389444 | long= 5.33     | label_size=75 | label=[[Bergena]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=44.5075   | long=11.351389 | label_size=75 | label=[[Boloņa]]}}
{{location map~ | Europe | lat=50.85     | long= 4.35     | label_size=75 | label=[[Brisele]]}}
{{location map~ | Europe | lat=60.170833 | long=24.9375   | label_size=75 | label=[[Helsinki]]}}
{{location map~ | Europe | lat=50.061389 | long=19.938333 | label_size=75 | label=[[Krakova]]}}
{{location map~ | Europe | lat=50.083333 | long=14.416667 | label_size=75 | label=[[Prāga]]}}
{{location map~ | Europe | lat=64.133333 | long=-21.933333| label_size=75 | label=[[Reikjavika]]}}
{{location map~ | Europe | lat=42.880447 | long=-8.546303 | label_size=75 | label=[[Santjago de Kompostela]]}}
{{location map~ | Europe | lat=51.916667 | long= 4.5      | label_size=75 | label=[[Roterdama]]}}
{{location map~ | Europe | lat=41.162142 | long=-8.621953 | label_size=75 | label=[[Portu]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=51.216667 | long= 3.233333 | label_size=75 |label=[[Brige]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=40.961612 | long=-5.667607 | label_size=75 |label=[[Salamanka]]}}
{{location map~ | Europe | lat=47.066667 | long=15.433333 | label_size=75 |label=[[Grāca]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=44.411111 | long= 8.932778 | label_size=75 |label=[[Dženova]] | position=top}}
{{location map~ | Europe | lat=50.6372   | long= 3.0633   | label_size=75 |label=[[Lille]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=51.897222 | long=-8.47     | label_size=75 |label=[[Korka]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=38.25     | long=21.733333 | label_size=75 |label=[[Patra]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=45.792784 | long=24.152069 | label_size=75 |label=[[Sibiu]]}}
{{location map~ | Europe | lat=53.4      | long=-2.983333 | label_size=75 |label=[[Liverpūle]]}}
{{location map~ | Europe | lat=58.963333 | long=5.718889  | label_size=75 |label=[[Stavangere]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=54.683333 | long=25.283333 | label_size=75 |label=[[Viļņa]]}}
{{location map~ | Europe | lat=48.303056 | long=14.290556 | label_size=75 |label=[[Linca]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=51.450833 | long= 7.013056 | label_size=75 |label=[[Esene]]}}
{{location map~ | Europe | lat=41.013611 | long=28.955    | label_size=75 |label=[[Stambula]]}}
{{location map~ | Europe | lat=46.071111 | long=18.233056 | label_size=75 |label=[[Pēča]]}}
{{location map~ | Europe | lat=60.45     | long=22.266667 | label_size=75 |label=[[Turku]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=59.437222 | long=24.745278 | label_size=75 |label=[[Tallina]]}}
{{location map~ | Europe | lat=41.45     | long=-8.3      | label_size=75 |label=[[Gimarainša]]}}
{{location map~ | Europe | lat=46.55     | long=15.65     | label_size=75 |label=[[Maribora]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=48.716667 | long=21.25     | label_size=75 |label=[[Košice]]}}
{{location map~ | Europe | lat=43.2964   | long=5.37      | label_size=75 |label=[[Marseļa]]}}
{{location map~ | Europe | lat=56.948889 | long=24.106389 | label_size=75 |label=[[Rīga]]}}
{{location map~ | Europe | lat=63.825    | long=20.263889 | label_size=75 |label=[[Ūmeo]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=50.45     | long=3.95      | label_size=75 |label=[[Monsa]]}}
{{location map~ | Europe | lat=49.7475   | long=13.3775   | label_size=75 |label=[[Plzeņa]] | position=bottom}}
{{location map~ | Europe | lat=43.321389 | long=-1.985556 | label_size=75 |label=[[Sansevastjana]]}} 
{{location map~ | Europe | lat=51.116667 | long=17.033333 | label_size=75 |label=[[Vroclava]]}} 
{{location map~ | Europe | lat=56.1572   | long=10.2107   | label_size=75 |label=[[Orhūsa]] | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=34.766667 | long=32.416667 | label_size=75 |label=[[Pafa]]}}
{{location map~ | Europe | lat=35.897778 | long=14.5125   | label_size=75 |label=[[Valleta]]}}
{{location map~ | Europe | lat=53.2      | long= 5.783333 | label_size=75 |label=[[Leuvardena]]}}
{{location map~ | Europe | lat=42.09     | long=24.45     | label_size=75 |label=[[Plovdiva]]}}
{{location map~ | Europe | lat=40.666667 | long=16.60     | label_size=75 |label=[[Matēra]]}}
{{location map~ | Europe | lat=45.316667 | long=14.416667 | label_size=75 |label=[[Rijeka]] | mark=Green pog.svg}}
{{location map~ | Europe | lat=53.2707   | long=-9.0568   | label_size=75 |label=[[Golveja]] | mark=Green pog.svg | position=top}}
{{location map~ | Europe | lat=45.25     | long=19.85     | label_size=75 | label=[[Novisada]] | mark=Blue pog.svg}}
{{location map~ | Europe | lat=54.897222 | long=23.886111 | label_size=75 | label=[[Kauņa]] | mark=Blue pog.svg | position=top}}
{{location map~ | Europe | lat=49.4969   | long=5.9806    | label_size=75 | label=[[Eša pie Alzetes]] | mark=Blue pog.svg | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=38.033333 | long=23.533333 | label_size=75 | label=[[Elefsina]] | mark=Blue pog.svg | position=bottom}}
{{location map~ | Europe | lat=45.749444 | long=21.227222 | label_size=75 | label=[[Timišoara]] | mark=Blue pog.svg}}
{{location map~ | Europe | lat=47.09296  | long=17.91377  | label_size=75 | label=[[Vesprēma]] | mark=Blue pog.svg}}
{{location map~ | Europe | lat=58.383333 | long=26.716667 | label_size=75 | label=[[Tartu]] | mark=Blue pog.svg}}
{{location map~ | Europe | lat=47.720278 | long=13.633333 | label_size=75 | label=[[Badišla]] | mark=Blue pog.svg}}
{{location map~ | Europe | lat=67.305556 | long=14.549167 | label_size=75 | label=[[Būdē]] | mark=Blue pog.svg | position=left}}
{{location map~ | Europe | lat=50.832222 | long=12.925278 | label_size=75 | label=[[Kemnica]] | mark=Blue pog.svg | position=top}}
{{location map~ | Europe | lat=45.955833 | long=13.643333 | label_size=75 | label=[[Novagorica]] | mark=Blue pog.svg}}
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.europarl.europa.eu/news/archive/staticDisplay.do?language=LV&amp;id=1004 Eiropas Parlaments - Eiropas kultūras galvaspilsētas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081222022039/http://www.europarl.europa.eu/news/archive/staticDisplay.do?language=lv&amp;id=1004 |date={{dat|2008|12|22||bez}} }}
* [http://ec.europa.eu/culture/our-programmes-and-actions/doc413_en.htm European Commission - European Capitals of Culture]
* [http://www.candidatecities.com/ Association of Candidate Cities to the European Capital of Culture]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas kultūra]]</text>
      <sha1>qnjt3mxi4c8dzg1m8dmjpie3jl7aakq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Muižas Latvijā</title>
    <ns>14</ns>
    <id>102675</id>
    <revision>
      <id>3659053</id>
      <parentid>3627163</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:29:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Potatojo</username>
        <id>93237</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="254" xml:space="preserve">[[Kategorija:Latvijas vēsture|Muizzas]]
[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]]
[[Kategorija:Muižas]]
[[Kategorija:Pilis Latvijā]]
[[Attēls:Pilis un muižas.png|thumb|315x315px|Visas pilis un muižas, kas tagad stāv Latvijas teritorijā.]]</text>
      <sha1>enoroc8m96sek5hmjugawvijm6mnikd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659055</id>
      <parentid>3659053</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:39:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Potatojo|Potatojo]], atjaunoju versiju, ko saglabāja EdgarsBot</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="143" xml:space="preserve">[[Kategorija:Latvijas vēsture|Muizzas]]
[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]]
[[Kategorija:Muižas]]
[[Kategorija:Pilis Latvijā]]</text>
      <sha1>ln4zctwhlygakwzvvsiwkbk0fdmppvp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Saulkrastu novads</title>
    <ns>10</ns>
    <id>102789</id>
    <revision>
      <id>3658929</id>
      <parentid>3628589</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T15:54:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="544" xml:space="preserve">{{navbox
|name = Saulkrastu novads
|title = [[Saulkrastu novads]] [[File:Saulkrastu novada ģerbonis.svg|13px|Saulkrastu novada ģerbonis]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|expanded}}}
|group1 = Pilsētas
|list1 =
* '''[[Saulkrasti]]'''
|group2 = Pagasti
|list2 =
* [[Saulkrastu pagasts]]
* [[Sējas pagasts]]
}}&lt;includeonly&gt;{{category handler|main=
[[Kategorija:Saulkrastu novads]]
|nocat = {{{nocat|}}}
}}&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option|state=expanded}}

[[Kategorija:Saulkrastu novada navigācijas veidnes| ]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>qo9tc1qwwyhiae0ynw9gatmwp5w4ohk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Madara Palameika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>106968</id>
    <revision>
      <id>3659206</id>
      <parentid>3658590</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:31:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19025" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Madara Palameika
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = Madara Palameika by Augustas Didzgalvis.jpg
 |         att_izm = 250px
 |        paraksts = Madara Palameika 2013. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|6|18}}
 |         dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{LAT}}
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = {{Mērvienība|cm=183}}&lt;ref name=&quot;london2012&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.london2012.com/athlete/palameika-madara-1089459/|title=2012. gada Olimpisko spēļu profils|publisher=London2012.com|accessdate={{dat|2012|7|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120718081618/http://www.london2012.com/athlete/palameika-madara-1089459/|archivedate={{dat|2012|07|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 |           svars = {{Mērvienība|kg=76}}&lt;ref name=&quot;london2012&quot; /&gt;
 |         iesauka = 
 |       izglītība = [[Ventspils Augstskola]]&lt;ref name=&quot;diena1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/vienreiz-jatrapa-13958102|title=Vienreiz jātrāpa!|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|7|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[Šķēpa mešana]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = Gints Palameiks
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 3 ({{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}})
 |            pc-a = 4 ([[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009]], [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011]], [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013]], [[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2015]])
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 4 ([[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010]], [[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012]], [[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2014]], [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2016]])
 |            rc-t = 
 |            reg1 = Eiropas
 |            reg2 = EČ
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 66,18&amp;nbsp;m {{icon|lr-v}}
 |           PR1_d = [[Šķēpa mešana]]
 |             PR2 = 
 |           PR2_d = 
 |             PR3 = 
 |           PR3_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = S
 |       atjaunots = {{dat|2016|9|9||bez}}
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{Medal|Competition|Eiropas U-23 čempionāts}}
{{Medal|Gold|Kauņa 2009|Šķēpa mešana}}
{{Medal|Bronze|Debrecena 2007|Šķēpa mešana}}
}}
'''Madara Palameika''' (dzimusi {{dat|1987|6|18}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlētika|vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpa metēja]], [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordiste]] šķēpa mešanā (66,18 m). Viņas treneris ir tēvs Gints Palameiks.&lt;ref name=&quot;londona-2012&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/12-madara-palameika|title=Madara Palameika|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|7|22||bez}}|archive-date={{dat|2012|07|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120719135732/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/12-madara-palameika}}&lt;/ref&gt; Piedalījusies divās [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], vairākos Pasaules un Eiropas čempionātos (augstākā vieta [[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2014. gada Eiropas čempionātā]] ieņemtā 4. vieta). M. Palameika ir 2016. gada [[Dimanta līga]]s seriāla kopvērtējuma uzvarētāja, kas ir Latvijas vieglatlētu augstākais sasniegums šajās sacensībās.

== Biogrāfija ==
M. Palameika ir dzimusi {{dat|1987|6|18||bez}} Talsos. Viņas tēvs [[Gints Palameiks]] ir Madaras treneris, Latvijas Šķēpmešanas kluba prezidents. Māte – sporta pedagoģe Agnese Palameika. Ir divas māsas: Baiba un Eva. Ir ieguvusi bakalaura grādu ekonomikā.&lt;ref name=&quot;la&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/madara-palameika-skeps-raidits-nakotne/|title=Madara Palameika. Šķēps raidīts nākotnē|publisher=Latvijas Avīze|accessdate={{dat|2016|7|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Šķēpa mešanā sākusi trenēties deviņu gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/88962/palameika-skepmesanai-pieversas-devinu-gadu-vecuma|title=Palameika šķēpmešanai pievērsās deviņu gadu vecumā|publisher=Kasjauns.lv|accessdate={{dat|2012|7|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2006. gada Pasaules čempionātā junioriem Pekinā viņa izcīnīja 16. vietu ar 46,34&amp;nbsp;m tālu metienu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iaaf.org/history/WJC/season=2006/eventCode=3486/results/bydiscipline/disctype=4/sex=W/discCode=JT/combCode=hash/roundCode=q/results.html |title=Javelin Throw — W – QUALIFICATION |access-date={{dat|2011|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080423065246/http://www.iaaf.org/history/WJC/season=2006/eventCode=3486/results/bydiscipline/disctype=4/sex=W/discCode=JT/combCode=hash/roundCode=q/results.html#det |archivedate={{dat|2008|04|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2007. gada Eiropas U-23 čempionātā M. Palameika ierindojās trešajā vietā, bet 2009. gadā ar jaunu personisko un [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] (64,51&amp;nbsp;m) viņa kļuva par šo sacensību uzvarētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vieglatletika/19072009-madara_palameika_eiropas_u_23_cempione|title= Madaras Palameikas supermetiens Latvijai dāvā otro zeltu|accessdate= {{dat|2010|03|4}}|author= Viesturs Lācis|date= {{dat|2009|07|19}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt;

[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009. gada Pasaules čempionātā Berlīnē]] M. Palameika ieņēma tikai 14. vietu savā kvalifikācijas grupā ar pieticīgu rezultātu 52,98&amp;nbsp;m. Toties [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010. gada Eiropas čempionātā]] viņa izcīnīja augsto 8. vietu ar rezultātu 60,78&amp;nbsp;m,&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/vieglatletika/29072010-palameika_astota_eiropa Palameika astotā Eiropā]&lt;/ref&gt; kas ir viņas ievērojamākais sasniegums pieaugušo sacensībās. [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011. gada Pasaules čempionātā Tegu]] viņa ieņēma 11. vietu (pēdējo no finālā startējušajām) ar rezultātu 58,08 metri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vieglatletika/02092011-palameika_11_vieta_pasaule|title= Palameikai 11. vieta pasaulē, čempione – Abakumova|accessdate= {{dat|2011|9|2||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|9|2||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt; [[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012. gada Eiropas čempionātā]] viņa izcīnīja 8. vietu ar rezultātu 56,82&amp;nbsp;m.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/29062012-ozolinai_kovalai_sesta_vieta_eiropa_palam |title=Ozoliņai – Kovalai sestā vieta Eiropā, Palameika astotā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|6|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; Arī {{oss|V=2012|L=L}} viņa ierindojās 8. vietā, šoreiz ar 60,73&amp;nbsp;m tālu raidītu šķēpu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/londona_2012/10082012-palameika_astota_otrais_olimpiskais_zelts|title=Palameika astotā, otrais olimpiskais zelts Špotakovai|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013. gada Pasaules čempionātā]] [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], izcīnīja 27. vietu.

2014. gada jūnijā divas reizes laboja Latvijas rekordu, sākumā to uzlabojot līdz 64,86&amp;nbsp;m,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/14062014-palameika_nujorka_labo_latvijas_rekordu_s|title=Palameika Ņujorkā labo Latvijas rekordu šķēpmešanā|date={{dat|2014|6|14||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; pēc tam — 66,15&amp;nbsp;m.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/26062014-palameika_velreiz_labo_latvijas_rekordu_p|title=Palameika vēlreiz labo Latvijas rekordu – pārsniegta 66 metru atzīme|date={{dat|2014|6|26||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|6|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2015. gada 25. jūlijā M. Palameika uzvarēja [[Dimanta līga]]s posmā [[Londona|Londonā]] ar rezultātu 65,01&amp;nbsp;m, par 1&amp;nbsp;cm apsteidzot [[Barbora Špotākova|Barboru Špotākovu]] no Čehijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/25072015-palameikai_sezonas_labakais_rezultats_un_|title=Palameikai sezonas labākais rezultāts un zelts Dimanta līgā Londonā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2015|7|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2015. gada Dimanta līgas sezonas kopvērtējumā ieņēma 3. vietu.

2016. gada Dimanta līgās sezonā M. Palameika izcīnīja trīs uzvaras. Sestajā posmā viņa guva uzvaru ar sezonas labāko rezultātu pasaulē (65,68&amp;nbsp;m), kļūstot arī par Dimanta līgas līderi starp šķēpmetējām. [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2016. gada Eiropas čempionātā]] [[Amsterdama|Amsterdamā]] M. Palameika palika 7. vietā. [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]] M. Palameika iekļuva finālā, taču tajā meta neveiksmīgi un kopvērtējumā ieņēma 10. vietu (60,14 m). Pēc olimpiskajām spēlēm guva uzvaru vēl vienā Dimanta līgas posmā [[Lozanna|Lozannā]] ar rezultātu 65,26 m, nostiprinoties vadībā kopvērtējumā. 2016. gada Dimanta līgas pēdējā posmā Briselē M. Palameika atkal izcīnīja uzvaru, šoreiz labojot arī Latvijas rekordu (66,18 m) un tādējādi nodrošinot uzvaru sezonas kopvērtējumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vieglatletika/sports/palameika-labo-latvijas-rekordu-un-nodrosina-uzvaru-dimantu-liga.a200187/|title=Palameika labo Latvijas rekordu un nodrošina uzvaru Dimantu līgā|date={{dat|2016|9|9||bez}}|publisher=LSM|accessdate={{dat|2016|9|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tas ir Latvijas vieglatlētu augstākais sasniegums šajās sacensībās.

[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] M. Palameika neiekļuva finālā, sasniedzot 18. vietu kopvērtējumā (59,95 m). Vienu vietu aiz finālsacensībām palika arī [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], kur 58,61 m tāls metiens deva 13. vietu.

== Personiskais rekords ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width: 50%; font-size: 95%;&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta !! Piezīmes
|-
| [[Šķēpa mešana]] || align=&quot;center&quot; | 66,18&amp;nbsp;m || {{dat|2016|9|9|N|bez}} || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]]
|}

== Sasniegumi ==
{| {{Sasniegumu tabula|Results=yes|Date=yes}}
|-
|2006
|Pasaules čempionāts junioriem
|{{vieta|Ķīna|Pekina}}
|{{dat|2006|8|15|N|bez}}
|16. vieta
|46,34 m
|-
|2007
|Eiropas U-23 čempionāts
|{{vieta|Ungārija|Debrecena}}
|
|{{medal-bg|bronze}}|'''3. vieta'''
|57,07 m
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2009
|[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Vācija|Berlīne}}
|{{dat|2009|8|16|N|bez}}
|27. vieta
|52,98 m
|-
|Eiropas U-23 čempionāts
|{{vieta|Lietuva|Kauņa}}
|{{dat|2009|7|19|N|bez}}
|{{medal-bg|Gold}}|'''1. vieta'''
|64,51 m ({{Piezīme|ČR|Čempionāta rekords}}, {{Piezīme|LR|Latvijas rekords}})
|-
|2010
|[[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Spānija|Barselona}}
|{{dat|2010|7|29|N|bez}}
|8. vieta
|60,78 m
|-
|2011
|[[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Dienvidkoreja|Tegu}}
|{{dat|2011|9|2|N|bez}}
|11. vieta
|58,08 m
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2012
|[[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Somija|Helsinki}}
|{{dat|2012|6|29|N|bez}}
|8. vieta
|56,82 m
|-
|[[2012. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
|{{dat|2012|8|9|N|bez}}
|8. vieta
|60,73 m
|-
|2013
|[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Krievija|Maskava}}
|{{dat|2013|8|16|N|bez}}
|27. vieta
|53,70 m
|-
|2014
|[[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Šveice|Cīrihe}}
|{{dat|2014|8|14|N|bez}}
|4. vieta
|62,04 m
|-
|2016
|[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Nīderlande|Amsterdama}}
|{{dat|2016|7|8|N|bez}}
|7. vieta
|60,39 m
|-
|2016
|[[2016. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}}
|{{dat|2016|8|18|N|bez}}
|10. vieta
|60,14 m
|-
|2017
|[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
|{{dat|2017|8|6|N|bez}}
|21. vieta
|59,54 m
|-
|2018
|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Vācija|Berlīne}}
|{{dat|2018|8|10|N|bez}}
|9. vieta
|57,98 m
|-
|2019
|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Katara|Doha}}
|{{dat|2019|9|30|N|bez}}
|18. vieta
|59,95 m
|-
|2021
|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Japāna|Tokija}}
|{{dat|2021|8|6|N|bez}}
|11. vieta
|58,70 m
|-
|2022
|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|ASV|Jūdžīna}}
|{{dat|2022|7|20|N|bez}}
|13. vieta
|58,61 m
|}

== Sezonu labākie rezultāti ==
{{clear|right}}
&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;
&lt;graph&gt;{
  &quot;version&quot;: 2,
  &quot;height&quot;: 170,
  &quot;width&quot;: 450,
  &quot;data&quot;: [
    {
      &quot;name&quot;: &quot;chart&quot;,
      &quot;values&quot;: [
        {&quot;y&quot;:49.11,&quot;series&quot;: &quot;y&quot;,&quot;x&quot;: 2003},
        {&quot;y&quot;:51.50,&quot;series&quot;: &quot;y&quot;,&quot;x&quot;: 2004},
        {&quot;y&quot;:51.31,&quot;series&quot;: &quot;y&quot;,&quot;x&quot;: 2005},
        {&quot;y&quot;:53.87,&quot;series&quot;: &quot;y&quot;,&quot;x&quot;: 2006},
        {&quot;y&quot;:57.98,&quot;series&quot;: &quot;y&quot;,&quot;x&quot;: 2007},
        {&quot;y&quot;:51.98,&quot;series&quot;: &quot;y&quot;,&quot;x&quot;: 2008},
        {&quot;y&quot;:64.51,&quot;series&quot;: &quot;y&quot;,&quot;x&quot;: 2009},
        {&quot;y&quot;:62.02,&quot;series&quot;: &quot;y&quot;,&quot;x&quot;: 2010},
        {&quot;y&quot;:63.46,&quot;series&quot;: &quot;y&quot;,&quot;x&quot;: 2011},
        {&quot;y&quot;:62.74,&quot;series&quot;: &quot;y&quot;,&quot;x&quot;: 2012},
        {&quot;y&quot;:62.72,&quot;series&quot;: &quot;y&quot;,&quot;x&quot;: 2013},
        {&quot;y&quot;:66.15,&quot;series&quot;: &quot;y&quot;,&quot;x&quot;: 2014},
        {&quot;y&quot;:65.01,&quot;series&quot;: &quot;y&quot;,&quot;x&quot;: 2015},
        {&quot;y&quot;:66.18,&quot;series&quot;: &quot;y&quot;,&quot;x&quot;: 2016}
      ],
       &quot;transform&quot;: [
        {&quot;type&quot;: &quot;formula&quot;, &quot;field&quot;: &quot;date&quot;, &quot;expr&quot;: &quot;datetime(datum.x,0)&quot;}
      ]
    }
  ],
  &quot;scales&quot;: [
    {
      &quot;type&quot;: &quot;time&quot;,
      &quot;name&quot;: &quot;x&quot;,
      &quot;domain&quot;: {&quot;data&quot;: &quot;chart&quot;,&quot;field&quot;: &quot;date&quot;},
      &quot;zero&quot;: false,
      &quot;range&quot;: &quot;width&quot;,
      &quot;nice&quot;: true
    },
    {
      &quot;type&quot;: &quot;linear&quot;,
      &quot;name&quot;: &quot;y&quot;,
      &quot;domain&quot;: {&quot;data&quot;: &quot;chart&quot;,&quot;field&quot;: &quot;y&quot;},
      &quot;zero&quot;: false,
      &quot;range&quot;: &quot;height&quot;,
      &quot;nice&quot;: true
    },
    {
      &quot;domain&quot;: {&quot;data&quot;: &quot;chart&quot;,&quot;field&quot;: &quot;series&quot;},
      &quot;type&quot;: &quot;ordinal&quot;,
      &quot;name&quot;: &quot;color&quot;,
      &quot;range&quot;: &quot;category10&quot;
    }
  ],
  &quot;axes&quot;: [
    {&quot;scale&quot;: &quot;x&quot;,&quot;type&quot;: &quot;x&quot;,&quot;title&quot;: &quot;Gads&quot;},
    {
      &quot;scale&quot;: &quot;y&quot;,
      &quot;type&quot;: &quot;y&quot;,
      &quot;title&quot;: &quot;Metri&quot;,
      &quot;grid&quot;: true,
      &quot;format&quot;: &quot;d&quot;
    }
  ],
  &quot;marks&quot;: [
    {
      &quot;type&quot;: &quot;line&quot;,
      &quot;properties&quot;: {
        &quot;hover&quot;: {&quot;stroke&quot;: {&quot;value&quot;: &quot;red&quot;}},
        &quot;update&quot;: {&quot;stroke&quot;: {&quot;scale&quot;: &quot;color&quot;,&quot;field&quot;: &quot;series&quot;}},
        &quot;enter&quot;: {
          &quot;y&quot;: {&quot;scale&quot;: &quot;y&quot;,&quot;field&quot;: &quot;y&quot;},
          &quot;x&quot;: {&quot;scale&quot;: &quot;x&quot;,&quot;field&quot;: &quot;date&quot;},
          &quot;stroke&quot;: {&quot;scale&quot;: &quot;color&quot;,&quot;field&quot;: &quot;series&quot;},
          &quot;fill&quot;: {&quot;value&quot;: &quot;white&quot;},
          &quot;strokeWidth&quot;: {&quot;value&quot;: 2}
        }
      },
      &quot;from&quot;: {&quot;data&quot;: &quot;chart&quot;}
    },
    {
      &quot;type&quot;: &quot;symbol&quot;,
      &quot;from&quot;: {&quot;data&quot;: &quot;chart&quot;},
      &quot;properties&quot;: {
        &quot;enter&quot;: {
          &quot;x&quot;: {&quot;scale&quot;: &quot;x&quot;,&quot;field&quot;: &quot;Gads&quot;},
          &quot;y&quot;: {&quot;scale&quot;: &quot;y&quot;,&quot;field&quot;: &quot;Metri&quot;},
          &quot;stroke&quot;: {&quot;value&quot;: &quot;steelblue&quot;},
          &quot;fill&quot;: {&quot;value&quot;: &quot;white&quot;},
          &quot;size&quot;: {&quot;value&quot;: 100}
        }
      }
    },
    {
      &quot;type&quot;: &quot;text&quot;,
      &quot;from&quot;: {
        &quot;data&quot;: &quot;chart&quot;,
        &quot;transform&quot;: [
          {
            &quot;type&quot;: &quot;aggregate&quot;,
            &quot;summarize&quot;: {&quot;x&quot;: [&quot;min&quot;,&quot;max&quot;]}
          }
        ]
      },
      &quot;properties&quot;: {
        &quot;enter&quot;: {
          &quot;x&quot;: {&quot;signal&quot;: &quot;width&quot;,&quot;mult&quot;: 0.5},
          &quot;y&quot;: {&quot;value&quot;: -10},
          &quot;text&quot;: {
            &quot;template&quot;: &quot;Sezonu labākie rezultāti no \u007b{datum.min_x}\u007d. līdz \u007b{datum.max_x}\u007d. gadam&quot;
          },
          &quot;fill&quot;: {&quot;value&quot;: &quot;black&quot;},
          &quot;fontSize&quot;: {&quot;value&quot;: 15},
          &quot;align&quot;: {&quot;value&quot;: &quot;center&quot;},
          &quot;fontWeight&quot;: {&quot;value&quot;: &quot;bold&quot;}
        }
      }
    }
  ]
}&lt;/graph&gt;&lt;/div&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
|-
! Gads !! Rezultāts !! Vieta !! Datums
|-
|2003
|49,11 m
|{{vieta|Latvija|Rīga}}
|{{dat|2003|6|12|N|bez}}
|-
|2004
|51,50 m
|{{vieta|Latvija|Ventspils}}
|{{dat|2004|5|1|N|bez}}
|-
|2005
|51,31 m
|{{vieta|Krievija|Tula}}
|{{dat|2005|6|26|N|bez}}
|-
|2006
|53,87 m
|{{vieta|Latvija|Rīga}}
|{{dat|2006|7|21|N|bez}}
|-
|2007
|57,98 m
|{{vieta|Latvija|Rīga}}
|{{dat|2007|5|12|N|bez}}
|-
|2008
|51,98 m
|{{vieta|Igaunija|Tallina}}
|{{dat|2008|8|31|N|bez}}
|-
|2009
|64,51 m
|{{vieta|Lietuva|Kauņa}}
|{{dat|2009|7|19|N|bez}}
|-
|2010
|62,02 m
|{{vieta|Latvija|Jēkabpils}}
|{{dat|2010|6|17|N|bez}}
|-
|2011
|63,46 m
|{{vieta|Serbija|Novisada}}
|{{dat|2011|6|18|N|bez}}
|-
|2012
|62,74 m
|{{vieta|Šveice|Lozanna}}
|{{dat|2012|8|23|N|bez}}
|-
|2013
|62,72 m
|{{vieta|Latvija|Valmiera}}
|{{dat|2013|7|19|N|bez}}
|-
|2014
|66,15 m
|{{vieta|Latvija|Jelgava}}
|{{dat|2014|6|26|N|bez}}
|-
|2015
|65,01 m
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
|{{dat|2015|7|26|N|bez}}
|-
|2016
|66,18 m
|{{vieta|Beļģija|Brisele}}
|{{dat|2016|9|9|N|bez}}
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Madara Palameika}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20110506040837/http://w.lat-athletics.lv/index.php?pid=0329455 LVS profils]
* [https://web.archive.org/web/20140715165353/http://www.lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=109 LOV profils]
* [http://la.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=347807:madara-palameika-ps-raidts-nkotn&amp;Itemid=436 Madara Palameika. Šķēps raidīts nākotnē]

{{Latvija 2020 VOS}}
{{Latvija 2016 VOS}}
{{Latvija 2012 VOS}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Palameika, Madara}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Talsos dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]]
[[Kategorija:Šķēpa metēji]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Ventspils Augstskolas absolventi]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>mkxygncq7zob6690pomxeno78u8evn9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bernardo Belloto</title>
    <ns>0</ns>
    <id>107263</id>
    <revision>
      <id>3659138</id>
      <parentid>3622566</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T04:52:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2870" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Bernardo Belloto
| image =Bellotto_View_of_Warsaw_from_Praga_01.jpg
| imagesize = 300px
| caption = Varšavas skats no Pragas rajona
| birthname = Bernardo Belloto
| birthdate = {{dat|1720|01|30}}
| location = [[Venēcija]], [[Venēcijas republika]]&lt;br /&gt;(tagad {{ITA}})
| deathdate = {{dat|1780|10|17}}
| deathplace =  [[Varšava]], [[Žečpospolita]]&lt;br /&gt;(tagad {{POL}})
| places= [[Venēcija]], [[Roma]], [[Drēzdene]], [[Vīne]], [[Minhene]], [[Drēzdene]], [[Varšava]]
| nationality = [[itāļi|itālis]]
| field = 
| teachers = [[Kanaleto]]
| movement = 
}}

'''Bernardo Belloto''' ({{val-it|Bernardo Bellotto}}, dzimis {{dat|1720|01|30}}, miris {{dat|1780|10|17}}) bija [[Venēcija]]s izcelsmes [[veduta|vedutu]] jeb pilsētu ainavu gleznotājs. Pazīstams ar gleznām, kurās attēlojis [[Drēzdene|Drēzdeni]], [[Vīne|Vīni]], [[Turīna|Turīnu]] un [[Varšava|Varšavu]]. [[Kanaleto]] māsasdēls un skolnieks. Dažkārt izmantoja Kanaleto vārdu, tāpēc [[Vācija|Vācijā]] un [[Polija|Polijā]] bieži pazīstams ar šo vārdu.

Dzimis [[Venēcija|Venēcijā]], mācījās pie sava tēvoča. 1742. gadā devās uz [[Roma|Romu]], vēlāk klejoja pa Ziemeļitāliju, gleznodams pilsētu ainavas. No 1747. līdz 1758. gadam pēc [[Žečpospolita]]s karaļa un [[Saksija]]s kūrfirsta [[Augusts III Saksis|Augusta III]] ielūguma dzīvoja Drēzdenē, radīdams Drēzdenes ainavas. Vēlāk strādāja [[Vīne|Vīnē]], [[Marija Terēze|Marijas Terēzes]] galmā, [[Minhene|Minhenē]], vēlāk atkal Drēzdenē. Pēc Augusta III nāves devās uz [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], tomēr [[Varšava|Varšavā]] pieņēma karaļa [[Staņislavs Poņatovskis|Staņislava Poņatovska]] piedāvājumu kļūt par galma gleznotāju. Radīja daudzas Varšavas ainavas. Miris Varšavā.

Tā kā Belloto daudz gleznoja Drēzdeni un Varšavu, kuras ārkārtīgi cieta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, Belloto gleznas ļoti palīdzēja šo pilsētu vēsturisko centru pēckara atjaunošanā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20140606150927/http://www.artcyclopedia.com/artists/bellotto_bernardo.html Bernardo Belloto ''artcyclopedia''] {{en ikona}}
* [http://www.museumsyndicate.com/artist.php?artist=93 Bernardo Belloto darbi ''museumsyndicate''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140419073800/http://www.museumsyndicate.com/artist.php?artist=93 |date={{dat|2014|04|19||bez}} }} {{en ikona}}
{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Belloto, Bernardo}}
[[Kategorija:1720. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1780. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Veneto dzimušie]]
[[Kategorija:Veduta]]
[[Kategorija:Vācijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]]
[[Kategorija:Polijas gleznotāji]]</text>
      <sha1>706bbn8m1cgbik8vkiah1aqwq0ls1k7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čaks Noriss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>107369</id>
    <revision>
      <id>3658963</id>
      <parentid>3599012</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:01:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4774/|QuickCategories batch #4774]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3547" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Čaks Noriss
 | attēls                  = Chuck Norris May 2015.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Čaks Noriss 2015. gadā
 | dz. vārds               = Karloss Rejs Noriss
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1940|3|10}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Oklahoma|Raiena|3s=Raiena (pilsēta)}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[kinoaktieris]]
 | darbības gadi           = 1968-šobrīd
 | dzīvesbiedrs            = Diana Holečeka (1958-1988)&lt;br /&gt;Džena O'Kellija (1998-šobrīd)
 | bērni                   = 5
 | mājaslapa               = http://www.chucknorris.com/
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Karloss Rejs &quot;Čaks&quot; Noriss''' ({{val|en|Carlos Ray &quot;Chuck&quot; Norris}}; dzimis {{dat|1940|3|10}}) ir [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[cīņas māksla|cīņas mākslas meistars]], [[aktieris]] un [[masu mediju personība]]. Pēc dienesta [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]] viņš uzsāka cīņas mākslas karjeru un nodibināja savu skolu ''Chun Kuk Do''.

Čaks Noriss ir apguvis cīņas mākslu pie Brūsa Lī. 1970. un 1980. gados Noriss piedalījās vairākās tādās asa sižeta kinofilmās kā &quot;[[Drakona ceļš]]&quot; (''Way of the Dragon'') kopā ar [[Brūss Lī|Brūsu Lī]] un bija kinokompāniju apvienības ''[[The Cannon Group]]'' lielākā zvaigzne. Pēc tam viņš no 1993. līdz 2001. gadam spēlēja galveno lomu televīzijas seriālā ''[[Volkers, Teksasas reindžers]]'', kā rezultātā viņš ieguva &quot;skarbā vīra&quot; tēlu, kas 2005. gadā kļuva par [[Interneta fenomens|Interneta fenomenu]] [[Čaka Norisa fakti]], aprakstot dažādas neticamas Norisa spēka izpausmes.

Noriss ir pārliecināts [[kristieši|kristietis]] un politiski konservatīvs. Viņš ir sarakstījis vairākas grāmatas par kristietību un ziedojis līdzekļus vairākiem [[ASV Republikāniskā partija|republikāņu]] kandidātiem un kustībām. 2007. un 2008. gadā viņš aktīvi atbalstīja bijušā [[Ārkanzasa]]s gubernatora [[Maiks Hakabijs|Maika Hakabija]] izvirzīšanu par republikāņu prezidenta kandidātu 2008. gada vēlēšanās. Noriss raksta savu sleju konservatīvā tīmekļa vietnē ''WorldNetDaily''.&lt;ref name=wnd1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wnd.com/news/article.asp?ARTICLE_ID=58255|publisher=WorldNetDaily|title=My Choice for President|accessdate=2010-01-01|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100207142945/http://www.wnd.com/news/article.asp?ARTICLE_ID=58255|archivedate=2010-02-07}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}

{{aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Noriss, Čaks}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]</text>
      <sha1>6wvhg42zbnlj5aguwtwre2d5f5dr8f0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659258</id>
      <parentid>3658963</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T11:01:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3545" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Čaks Noriss
 | attēls                  = Chuck Norris May 2015.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Čaks Noriss 2015. gadā
 | dz. vārds               = Karloss Rejs Noriss
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1940|3|10}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Oklahoma|Raiena|3s=Raiena (pilsēta)}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[kinoaktieris]]
 | darbības gadi           = 1968-pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
* Diana Holečeka (1958-1988)
* Džena O'Kellija (1998-šobrīd)
 | bērni                   = 5
 | mājaslapa               = http://www.chucknorris.com/
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Karloss Rejs &quot;Čaks&quot; Noriss''' ({{val|en|Carlos Ray &quot;Chuck&quot; Norris}}; dzimis {{dat|1940|3|10}}) ir [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[cīņas māksla|cīņas mākslas meistars]], [[aktieris]] un [[masu mediju personība]]. Pēc dienesta [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]] viņš uzsāka cīņas mākslas karjeru un nodibināja savu skolu ''Chun Kuk Do''.

Čaks Noriss ir apguvis cīņas mākslu pie Brūsa Lī. 1970. un 1980. gados Noriss piedalījās vairākās tādās asa sižeta kinofilmās kā &quot;[[Drakona ceļš]]&quot; (''Way of the Dragon'') kopā ar [[Brūss Lī|Brūsu Lī]] un bija kinokompāniju apvienības ''[[The Cannon Group]]'' lielākā zvaigzne. Pēc tam viņš no 1993. līdz 2001. gadam spēlēja galveno lomu televīzijas seriālā &quot;[[Volkers, Teksasas reindžers]]&quot;, kā rezultātā viņš ieguva &quot;skarbā vīra&quot; tēlu, kas 2005. gadā kļuva par [[Interneta fenomens|Interneta fenomenu]] [[Čaka Norisa fakti]], aprakstot dažādas neticamas Norisa spēka izpausmes.

Noriss ir pārliecināts [[kristieši|kristietis]] un politiski konservatīvs. Viņš ir sarakstījis vairākas grāmatas par kristietību un ziedojis līdzekļus vairākiem [[ASV Republikāniskā partija|republikāņu]] kandidātiem un kustībām. 2007. un 2008. gadā viņš aktīvi atbalstīja bijušā [[Ārkanzasa]]s gubernatora [[Maiks Hakabijs|Maika Hakabija]] izvirzīšanu par republikāņu prezidenta kandidātu 2008. gada vēlēšanās. Noriss raksta savu sleju konservatīvā tīmekļa vietnē ''WorldNetDaily''.&lt;ref name=wnd1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wnd.com/news/article.asp?ARTICLE_ID=58255|publisher=WorldNetDaily|title=My Choice for President|accessdate=2010-01-01|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100207142945/http://www.wnd.com/news/article.asp?ARTICLE_ID=58255|archivedate=2010-02-07}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}

{{aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Noriss, Čaks}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]</text>
      <sha1>afz532cjgyhev8339z41i1lk8khqvu2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Noriss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>107370</id>
    <revision>
      <id>3659259</id>
      <parentid>3616593</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T11:03:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="544" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2020. gada septembris}}
'''Noriss''' var būt:

* [[Artūrs Noriss]] (''Arthur Norris''), britu tenisists (dzimšanas un miršanas gadi nav zināmi);
* [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV cīņas mākslas meistars un aktieris (dzimis 1940. gadā);
* [[Dīns Noriss]] (''Dean Norris''), ASV aktieris (dzimis 1963. gadā);
* [[Džošs Noriss]] (''Josh Norris''), ASV hokejists (dzimis 1999. gadā);
* [[Lando Noriss]] (''Lando Norris''), britu autosportists (dzimis 1999. gadā).

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>371oiduxsrnwehcy9c9appo1awxj4a6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659262</id>
      <parentid>3659259</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T11:16:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2020" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2020. gada septembris}}
'''Noriss''' ir angļu uzvārds. Dažos gadījumos uzvārds atvasināts no [[vidusangļu valoda]]s ''norreis'', ''noreis'', ''norais''; un [[anglonormāņu valoda|anglonormāņu franču valodas]] ''noreis''. Šādos gadījumos uzvārds cēlies no elementiem, kas nozīmē &quot;ziemeļnieks&quot;, un attiecās uz cilvēkiem no [[Norvēģija]]s un Ziemeļanglijas un [[Skotija]]s. Citos gadījumos uzvārds ir atvasināts no vidusangļu personvārda ''Norreis'', kas savukārt ir atvasināts no ''norreis''.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |editor1-last=Hanks |editor1-first=P |editor1-link=Patrick Hanks |editor2-last=Coates |editor2-first=R |editor3-last=McClure |editor3-first=P |year=2016 |title=The Oxford Dictionary of Family Names in Britain and Ireland |volume=3 |publisher=[[Oxford University Press]] |publication-place=Oxford |isbn=978-0-19-879883-5 |page=1965 }}&lt;/ref&gt; Citos gadījumos uzvārds ir atvasināts no vidusangļu valodas ''norice'', ''nurice'' un [[senfranču valoda|senfranču]] ''norrice'', ''nurrice''. Šādos gadījumos uzvārds ir atvasināts no elementiem, kas nozīmē &quot;medmāsa&quot;, &quot;audžuvecāks&quot;.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |editor1-last=Hanks |editor1-first=P |editor1-link=Patrick Hanks |editor2-last=Coates |editor2-first=R |editor3-last=McClure |editor3-first=P |year=2016 |title=The Oxford Dictionary of Family Names in Britain and Ireland |volume=3 |publisher=[[Oxford University Press]] |publication-place=Oxford |isbn=978-0-19-879883-5 |pages=1965, 1975 }}&lt;/ref&gt; Noriss var būt:

* [[Artūrs Noriss]] (''Arthur Norris''), britu tenisists (dzimšanas un miršanas gadi nav zināmi);
* [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV cīņas mākslas meistars un aktieris (dzimis 1940. gadā);
* [[Dīns Noriss]] (''Dean Norris''), ASV aktieris (dzimis 1963. gadā);
* [[Džošs Noriss]] (''Josh Norris''), ASV hokejists (dzimis 1999. gadā);
* [[Lando Noriss]] (''Lando Norris''), britu autosportists (dzimis 1999. gadā).

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>2sjap7ay0nurs2dv5z5vytfgxho9krc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džons Glenns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109184</id>
    <revision>
      <id>3659016</id>
      <parentid>3655948</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:05:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6314" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Džons Glenns
|     vārds_orig = ''John Glenn''
|         attēls = John Glenn Low Res.jpg
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1921
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = [[Kembridža (Ohaio)|Kembridža]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]], {{USA}}
|         m_gads = 2016
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 8
|        m_vieta = [[Kolumbusa]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]], {{USA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = Džons Heršels Glenns&lt;br /&gt;Klāra Terēza 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Enija Glenna (''Anna Margaret Castor'')
|          bērni = 2
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Amatpersonas infodaļa
| amatp_virsr = Politiķa darbība
|       amats = [[ASV Senāts|ASV senators]] no [[Ohaio (štats)|Ohaio]]
| term_sākums = {{dat|1974|12|24|SK|bez}}
| term_beigas = {{dat|1999|1|6|SK|bez}}
| apbalvojumi = 
|    piezīmes = 
}}
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[kosmonauts|astronauts]]
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk =
| d_pakāpe =                  
| kos_koplaiks = 9 d 2 h 39 min 
| kos_iesaukums = [[Mercury septītnieks|1959.]]
| kos_misija = 1. [[Mercury-Atlas 6]]&lt;br /&gt;2. [[STS-95]]
| kos_kuģi = [[Mercury-Atlas 6|Friendship 7]], [[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]]
}}
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Pulkvedis]]
|  dienesta_laiks = 1943.—1965.
|          valsts = {{USA}}
|       struktūra = [[ASV Jūras kājnieki]]
|         vienība =
|    nodarbošanās = lidotājs
|       komandēja =
|          kaujas = [[Otrais pasaules karš]], [[Korejas karš]]
|     apbalvojumi = 
|       izglītība = 
|      cits_darbs =  
}}
}}
'''Džons Heršels Glenns jaunākais''' (''John Herschel Glenn, Jr.''; dzimis {{dat|1921|7|18}}, miris {{dat|2016|12|8}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kosmonauts|astronauts]], [[ASV Jūras kājnieki|Jūras kājnieku]] lidotājs, [[ASV Senāts|ASV senators]]. Viņš bija pirmais amerikānis un trešā persona, kurš kosmosa kuģī 1962. gada 20. februārī vairākas reizes apriņķoja zemeslodi.

== Dzīvesgājums ==
Džons Glenns piedalījās [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] kā ASV Jūras kājnieku lidotājs. Sākumā vadīja transporta lidmašīnas, tad iznīcinātājus [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] karadarbības zonā. Pēc kara beigām viņš veica patrulēšanas lidojumus [[Ziemeļķīna|Ziemeļķīnā]]. Vēlāk Glenns bija pilotu instruktors [[Teksasa|Teksasā]].
Glenns piedalījās arī [[Korejas karš|Korejas karā]], veicot kaujas misijas ar iznīcinātāju [[F9F Panther]], vēlāk ar [[F86 Sabre]]. Pēc kara viņš izgāja izmēģinātājpilotu skolu un veica lielgabalu un ložmetēju izmēģinājumus augstos lidojumos. {{dat|1957|7|16||bez}} Dž. Glenns veica pirmo virsskaņas transkontinentālo lidojumu ar [[F-8 Crusader|Vought F8U-1 Crusader]].

1959. gadā Glenns pieteicās [[Mercury (kosmiskais projekts)|pirmajai pilotējamo kosmisko lidojumu programmai]]. Lai gan viņam nebija nepieciešamās koledžas izglītības, viņš iekļuva septiņu [[Mercury septītnieks|Mercury astronautu]] grupā.

[[Attēls:John Glenn Mercury (small).jpg|thumb|left|180px|Glenns 1962. gadā]]
{{dat|1962|2|20}} Džons Glenns ar kosmosa kuģi ''Liberty Bell 7'' misijā [[Mercury-Atlas 6]] veica gandrīz piecu stundu lidojumu, kura laikā trīs reizes apriņķoja zemeslodi. Pēc nolaišanās viņš tika slavināts kā nacionālais varonis.

Glenns NASA atstāja 1964. gadā un atgriezās Ohaio. No Jūras kājniekiem viņš atvaļinājās 1965. gadā pulkveža pakāpē. Viņš kļuva par dzērienu ražošanas kompānijas [[Royal Crown Cola]] administratoru.

Pēc aiziešanas no NASA Glenns iesaistījās politikā. 1974. gadā kā [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]] pārstāvis tika ievēlēts ASV senātā, kur darbojās līdz 1999. gadam.

[[Attēls:Glenn on Middeck (9461027654).jpg|thumb|left|220px|Glenns [[STS-95]] misijā 1998. gadā]]
1998. gadā Džons Glenns veica otro kosmisko lidojumu [[Space Shuttle]] [[STS-95]], lai pētītu kosmiskā lidojuma ietekmi uz veca cilvēka organismu. Ar 77 gadiem viņš kļuva par vecāko cilvēku, kas lidojis kosmosā.
Miris 2016. gadā 95 gadu vecumā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20060808235859/http://www.nasa.gov/centers/glenn/about/bios/john_glenn.html NASA — John Glenn: A Journey] {{en ikona}}
* [http://www.nasa.gov/vision/space/features/glenn_ambassador_of_exploration_prt.htm John Glenn Honored as an Ambassador of Exploration] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20100504111736/http://www.johnglennhome.org/index.shtml John &amp; Annie Glenn Historic Site and Home] {{en ikona}}
* [http://glennschool.osu.edu John Glenn School of Public Affairs, The Ohio State University] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150814073939/http://glennschool.osu.edu/ |date={{dat|2015|08|14||bez}} }} {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20161210225701/http://www.jsc.nasa.gov/Bios/htmlbios/glenn-j.html John Glenn's Official NASA Biography] {{en ikona}}
* [http://www.oocities.com/marshallstax/specialaudio.html John Glenn's Flight on ''Friendship 7'', MA-6 – as heard on KCBS Radio] {{en ikona}}
* [http://spaceflight.nasa.gov/shuttle/archives/sts-95/ John Glenn's Flight on the Space Shuttle, STS-95] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060831182758/http://spaceflight.nasa.gov/shuttle/archives/sts-95/ |date={{dat|2006|08|31||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.spacefacts.de/bios/astronauts/english/glenn_john.htm Spacefacts biography of John Glenn] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20100624183853/http://library.osu.edu/sites/archives/glenn/glenn.php John Glenn Archive] {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{ASV astronauti}}

{{DEFAULTSORT:Glenns, Dzzons}}
[[Kategorija:ASV izmēģinātājpiloti]]
[[Kategorija:ASV astronauti]]
[[Kategorija:NASA astronauti]]
[[Kategorija:ASV senatori]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>ghb901vg6jckm37sknuvhwuusfveup6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeimss Datons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109743</id>
    <revision>
      <id>3658947</id>
      <parentid>3585829</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:55:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4773/|QuickCategories batch #4773]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2176" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Džeimss Datons
|     vārds_orig = ''James Patrick Dutton Jr.''
|         attēls = James Dutton JSC2004-E-40438.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1968
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 20
|       dz_vieta = [[Jūdžīna (Oregona)|Jūdžīna]], [[Oregona]], {{USA}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[kosmonauts|astronauts]]
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk =
| d_pakāpe =                  
| kos_koplaiks = 15 d 2 h 47 min
| kos_iesaukums = 2004.
| kos_misija = 1. [[STS-131]]
| kos_kuģi = [[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]]              
}}
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[pulkvedis]]
|  dienesta_laiks = kopš 1991. gada
|          valsts = {{USA}}
|       struktūra = 
|         vienība =
|    nodarbošanās = izmēģinātājpilots
|       komandēja =
|          kaujas =
|       izglītība = ASV Gaisa spēku akadēmija, Vašingtonas Universitāte
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs =  
}}
}}
'''Džeimss Petrika Datons jaunākais''' (''James Patrick Dutton Jr.''; dzimis {{dat|1968|11|20}}) ir [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[kosmonauts]], [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēku]] lidotājs.

2004. gadā tika uzņemts NASA astronautu kandidātu grupā.

Pirmais kosmiskais lidojums notika [[2010. gads|2010]]. gada aprīlī misijā [[STS-131]] kā [[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]] pilotam.

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{kos-aizmetnis}}

{{ASV astronauti}}

{{DEFAULTSORT:Datons, Džeimss}}
[[Kategorija:ASV izmēģinātājpiloti]]
[[Kategorija:ASV astronauti]]
[[Kategorija:NASA astronauti]]
[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]</text>
      <sha1>40r5tovh7g66fims321dnb6xsobpzn7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3658951</id>
      <parentid>3658947</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:58:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2259" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Džeimss Datons
|     vārds_orig = ''James Patrick Dutton Jr.''
|         attēls = James Dutton JSC2004-E-40438.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1968
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 20
|       dz_vieta = [[Jūdžīna (Oregona)|Jūdžīna]], [[Oregona]], {{USA}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[kosmonauts|astronauts]]
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk =
| d_pakāpe =                  
| kos_koplaiks = 15 d 2 h 47 min
| kos_iesaukums = 2004.
| kos_misija = 1. [[STS-131]]
| kos_kuģi = [[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]]              
}}
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[pulkvedis]]
|  dienesta_laiks = kopš 1991. gada
|          valsts = {{USA}}
|       struktūra = 
|         vienība =
|    nodarbošanās = izmēģinātājpilots
|       komandēja =
|          kaujas =
|       izglītība = ASV Gaisa spēku akadēmija, Vašingtonas Universitāte
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs =  
}}
}}
'''Džeimss Petrika Datons jaunākais''' (''James Patrick Dutton Jr.''; dzimis {{dat|1968|11|20}}) ir [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[kosmonauts]], [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēku]] lidotājs.

2004. gadā tika uzņemts NASA astronautu kandidātu grupā.

Pirmais kosmiskais lidojums notika [[2010. gads|2010]]. gada aprīlī misijā [[STS-131]] kā [[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]] pilotam.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{kos-aizmetnis}}

{{ASV astronauti}}

{{DEFAULTSORT:Datons, Džeimss}}
[[Kategorija:ASV izmēģinātājpiloti]]
[[Kategorija:ASV astronauti]]
[[Kategorija:NASA astronauti]]
[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]</text>
      <sha1>2vjcqi30am6h2od6jhhovypt57491a9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ivanofrankivska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>110116</id>
    <revision>
      <id>3659159</id>
      <parentid>3574051</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T06:11:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jarash</username>
        <id>7958</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sadraudzības pilsētas */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6316" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Ivanofrankivska
| official_name            = ''Івано-Франківськ''
| image_skyline            = Townhall ivano-frankivsk.jpg
| image_caption            = Rātsnams
| image_flag               = Ivano-Frankivsk Flag.png
| image_shield             = Ivano-Frankivsk Coat of Arms.png
| shield_link              = Ivanofrankivskas ģerbonis
| flag_link                = Ivanofrankivskas karogs
| shield_size              = 
| pushpin_map              = Ukraine#Ivanofrankivskas apgabals
| pushpin_label_position   = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption              = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Apgabals
| subdivision_type2        = 
| subdivision_name         = {{UKR}}
| subdivision_name1        = [[Ivanofrankivskas apgabals]]
| subdivision_name2        = 
| established_title        = Dibināta
| established_date         = 1650
| established_title1       = Pilsētas tiesības
| established_date1        = 1662
| established_title2       = Citi nosaukumi
| established_date2        = '''Stanisławów''' ([[poļu valoda|poļu]]) - vēsturiskais nosaukums
| government_type          = 
| leader_title             = 
| leader_name              = 
| area_total_km2           = 84
| population_as_of         = 2004
| population_footnotes     = 
| population_total         = 204200
| population_density_km2   = auto
| timezone                 = EET
| utc_offset               = +2
| timezone_DST             = EEST
| utc_offset_DST           = +3
| latd = 48 | latm = 55 | lats =  | latNS = N
| longd = 24 | longm = 43 | longs =  | longEW = E
| elevation_footnotes      = 
| elevation_ft             = 
| elevation_m              = 
| website                  = {{URL|http://www.mvk.if.ua/}}
| footnotes                = 
}}

'''Ivanofrankivska''' ({{val|uk|Івано-Франківськ}}) jeb '''Ivanofrankovska'''&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/op/2017/208.18 |title=Par Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā |journal=[[Latvijas Vēstnesis]] |author=[[Valsts valodas centrs]] |issue=Nr. 208 |date=2017. gada 19. oktobris |access-date=2018. gada 23. jūlijā}}&lt;/ref&gt; ({{val|ru|Ивано-Франковск}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s rietumos, [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabala]] centrs. Vēsturiski '''Staņislavova''' ({{val|uk|Станиславів}}, {{val|pl|Stanisławów}}), 1962. gadā pārdēvēta [[ukraiņi|ukraiņu]] dzejnieka un sabiedriskā darbinieka [[Ivans Franko|Ivana Franko]] vārdā.

Pilsēta atrodas Ukrainas [[Karpati|Karpatu]] ziemeļaustrumu priekškalnē, [[Bistrica]]s krastos, aptuveni 115 km attālumā no [[Ļvova]]s.

== Vēsture ==

Pilsēta dibināta 1663. gadā kā cietoksnis [[Polija]]s sastāvā, un līdz pat 1962. gadam tā saucās Staņislavova (pēc Otrā pasaules kara vienkāršoti par '''Staņislavu'''). Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas Pirmās dalīšanas]] 1772. gadā pilsēta iekļāvās [[Austrijas impērija|Austrijas impērijā]] ([[Austroungārija|Austroungārijā]]) un bija tur līdz Pirmā pasaules kara beigām.

Pēc Pirmā pasaules kara kādu laiku bija [[Rietumukrainas Tautas republika]]s galvaspilsēta, tomēr vēlāk iekļāvās jaunizveidotajā [[Polija]]s valstī. 1939. gadā, pamatojoties uz [[Molotova-Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa paktu]], [[Padomju Savienība|PSRS]] iebruka Polijā, un Staņislavova tika iekļauta [[Ukrainas PSR]]. No 1941. gada līdz 1944. gadam atradās vācu okupācijā. Īsi pirms pilsētu ieņēma vācieši, tās apkārtnē [[NKVD]] nošāva apmēram 600 politieslodzīto. Kara laikā tika iznīcināti pilsētas [[ebreji|ebreju]] iedzīvotāji, bet pēc kara pilsētas [[poļi|poļu]] iedzīvotāji tika pārcelti uz [[Polija|Poliju]]. No 1991. gada — neatkarīgās [[Ukraina]]s sastāvā.

== Cilvēki ==

Ivanofrankivska (Staņislavova) ir baltkrievu rakstnieces [[Svetlana Aļeksijeviča|Svetlanas Aļeksijevičas]] (''Святлана Алексіевіч'', 1948), rakstnieka [[Jurijs Andruhovičs|Jurija Andruhoviča]] (''Юрій Андрухович'', 1960), poļu valodnieka [[Ježijs Kurilovičs|Ježija Kuriloviča]] (''Jerzy Kuryłowicz'', 1895—1978) un poļu ģenerāļa [[Staņislavs Sosabovskis|Staņislava Sosabovska]] (''Stanisław Sosabowski'', 1892—1967) dzimtā pilsēta.

== Sadraudzības pilsētas ==
* {{flaga|Rumānija}} [[Baja Mare]], [[Rumānija]] (1990)
* {{flaga|Polija}} [[Žešova]], [[Polija]] (2000)
* {{flaga|Polija}} [[Hšanova]], [[Polija]] (2001)
* {{flaga|Polija}} [[Ribņika]], [[Polija]] (2001
* {{flaga|Polija}} [[Zelona Gura]], [[Polija]] (2001)
* {{flaga|Rumānija}} [[Oradja]], [[Rumānija]] (2003)
* {{flaga|Polija}} [[Tomašova Mazovecka]], [[Polija]] (2004)
* {{flaga|Ungārija}} [[Ņīreģhāza]], [[Ungārija]] (2004)
* {{flaga|Polija}} [[Opole]], [[Polija]] (2005)
* {{flaga|Rumānija}} [[Targovište]], [[Rumānija]] (2005)
* {{flaga|Lietuva}} [[Traķi]], [[Lietuva]] (2006)
* {{flaga|Latvija}} [[Jelgava]], [[Latvija]] (2007)
* {{flaga|Polija}} [[Svidņica]], [[Polija]] (2008)
* {{flaga|Polija}} [[Ļubļina]], [[Polija]] (2009)
* {{flaga|Polija}} [[Košalina]], [[Polija]] (2010)
* {{flaga|Polija}} [[Nova Solas apriņķis]], [[Polija]] (2010)
* {{flaga|Čehija}} [[Pršerova]], [[Čehija]] (2010)
* {{flaga|Amerikas Savienotās Valstis}} [[Ārlingtonas apgabals]], [[Amerikas Savienotās Valstis]] (2011)&lt;ref&gt;[https://www.mvk.if.ua/news/4114/ Перелік поріднених міст (станом на травень 2011 р.).] Офіційний сайт міста Івано-Франківська&lt;/ref&gt;
* {{flaga|Gruzija}} [[Rustavi]], [[Gruzija]]&lt;ref&gt;[https://cherkasy24.info/24063-gruzinske-msto-pobratim-cherkas-rustav-vdpravlyaye-gumantarniy-vantazh-v-ukrayinu.html Грузинське місто-побратим Черкас – Руставі відправляє гуманітарний вантаж в Україну.] Новини Черкас&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.mvk.if.ua/ Ivanofrankivskas oficiālā mājaslapa] {{ukrainiski}}

{{Ukraina-aizmetnis}}
{{Ivanofrankivskas apgabala pilsētas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas pilsētas]]</text>
      <sha1>1if96aijjl75tnwujap5gbflw9bhwz5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žemaitijas kunigaitija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>111614</id>
    <revision>
      <id>3659189</id>
      <parentid>3629060</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T08:34:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Лобачев Владимир</username>
        <id>15246</id>
      </contributor>
      <comment>Herb Woewodstwo Zmudzkie.png (Herby Rzeczypospolitej Polskiej i W. X. Litewskiego - Bolesław Starzyński)</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9955" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = Žemaitėjės seniūnėjė&lt;br /&gt;Ducatus Samogitiae
|nosaukums_latv_val     = Žemaitija
|sugasvārds             = autonoma teritorija
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = Lietuva
|laikmets               = 
|statuss                = 
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = militāra aristokrātija
|
|gads_sākums            = 11. gadsimts
|gads_beigas            = 1795.
|
|event_start            =    
|date_start             = 
|event_end              = 
|date_end               = 
|
|event1                 = [[Vācu ordenis]] atteicās no teritoriālām pretenzijām par labu [[Lietuvas dižkunigaitija]]i
|date_event1            = 1411.
|event2                 = Lietuvas dižkunigaitis Kazimirs atzina Žemaitijas autonomiju
|date_event2            = 1441.
|event3                 = kļuva par [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] autonomu daļu
|date_event3            = 1569.
|event4                 = tika inkorporēta [[Krievijas impērija]]s [[Kauņas guberņa]]s sastāvā
|date_event4            = 1795.
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = 
|flag_p1                = 
|s1                     = 
|flag_s1                = 
|image_flag             = Flag of Samogitia.svg
|flag                   = 
|flag_type              = vēsturiskais karogs
|
|image_coat             = Herb Woewodstwo Zmudzkie.png
|symbol                 = 
|symbol_type            = vēsturiskais ģerbonis
|
|image_map              = Kurlandyja-Žamojć. Курляндыя-Жамойць (N. Sanson, 1659).jpg
|image_map_caption      = [[Žemaitijas hercogiste]]s (''Duché de Samogitie'') un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā (1659).
|
|galvaspilsēta          = Medininki ([[Varņi]]), [[Kraži]] (15.—16. gs.), [[Raseiņi]] (no 16. gs.)
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = 
|reliģija               = baltu [[pagānisms]], no 1417. gada katolicisms 
|nauda                  = 
|
|leader1                =  
|leader2                = 
|leader3                = 
|leader4                = 
|year_leader1           = 
|year_leader2           = 
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = 
|stat_year1             = 
|stat_platība1          = 25700
|stat_pop1              = 
|footnotes              = 
|_noautocat = yes
}}

'''Žemaitijas kunigaitija''' jeb '''Žemaitijas kņaziste''' ({{val-pl|Księstwo żmudzkie}}) vai '''Žemaitijas seņūnija''' ([[Žemaišu valoda|žemaišu]]: ''Žemaitėjės seniūnėjė'', {{val-lt|Žemaičių seniūnija}}), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti ({{val-la|Ducatus Samogitiae}}), bija [[žemaiši|žemaišu]], [[kurši|kuršu]] un [[zemgaļi|zemgaļu]] apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā. 

== Vēsture ==
Līdz pat 1411. gadam [[žemaiši]] saglabāja baltu pagānismu kā valdošo reliģiju un kopš 13. gadsimta vidus nepakļāvās [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] mēģinājumiem to iekļaut [[Livonija]]s, vēlāk [[Prūsija]]s ordeņvalsts sastāvā.
Tomēr 1398. gadā pēc [[Saliņas līgums|Saliņas līguma]] noslēgšanas dižkunigaitis [[Vītauts Dižais]] noslēdza miera līgumu ar [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]], kurā &quot;iznomāja&quot; [[Žemaitijas fogteja|Žemaitijas fogteju]] (''Vogtei Samogitien'') [[Vācu ordeņa lielmestri|lielmestram]]. 
1409. gadā sākās žemaišu sacelšanās, ko atbalstīja Polijas karalis [[Jagailis]], kas bija formālais iemesls lielmestra Ulriha fon Juningena lēmumam doties karagājienā uz Lietuvu, kas beidzās ar Vācu ordeņa sagrāvi [[Grīnvaldes kauja|Grīnvaldes kaujā]]. 

1411. gadā pēc [[Pirmais Toruņas līgums|Pirmā Toruņas līguma]] Žemaitiju iekļāva Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā kā kunigaitiju līdztekus [[Viļņas kunigaitija]]i un [[Traķu kunigaitija]]i. 
1417. gadā, pēc tam, kad žemaiši pieņēma katoļu ticību, tika nodibināta [[Žemaitijas bīskapija]].
1422. gadā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordenis bija spiests atteikties no [[Kursa (valsts)|Kursas]], [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] un [[Sēlija (zeme)|Sēlijas]] dienvidu daļas, kuras iekļāva Žemaitijā.
1441. gadā [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimirs]] atzina [[Žemaitija]]s autonomiju un tiesības vēlēt zemes vecāko. Lietuvas dižkunigaiši, no 1569. gada [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdnieki lietoja Žemaitijas hercoga titulu. 
1655. gada 20.oktobrī [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Žemaitijas pilsētā Ķedaiņos tika parakstīts līgums par Zviedrijas-Lietuvas kopvalsts izveidi, kas paredzēja Žemaitijas hercogistes pašnoteikšanās tiesības Zviedrijas-Lietuvas vasaļatkarībā. 
1566. gadā Žemaitijas austrumu daļu pievienoja [[Traķu kunigaitija]]i.
No 1764. gada Žemaitijā bija divas ([[Raseiņi|Raseiņu]], [[Telši|Telšu]]), bet no 1791. gada līdz 1795. gadam trīs autonomas pašvaldības ar saviem seimeļiem (Raseņos, Telšos un [[Šauļi|Šauļos]]).

Pēc [[Polijas dalīšana]]s 1795. gadā Žemaitijas kunigaitijas ziemeļu daļu [[Nemuna]]s labajā krastā anektēja [[Krievijas impērija]] un iekļāva jaunizveidotās [[Lietuvas guberņa]]s sastāvā, bet dienvidu daļu [[Nemuna]]s kreisajā krastā anektēja [[Prūsijas karaliste]].

== Administratīvais iedalījums ==
Žemaitijas kunigaitija bija sadalīta 28 novados ({{val-lt|valsčius}}) jeb traktos ({{val-pl|trakt}}):
* [[Palanga]] (''Palangos valsčius, Połąga''), tagad Palangas pašvaldībā
* [[Gandinga]] (''Gandingos valsčius, Gondinga''), tagad Pluņģes rajonā
* [[Rietava]] (''Rietavo valsčius, Retów''), tagad Rietavas pašvaldībā
* [[Tveri]] (''Tverų valsčius, Twery''), tagad Rietavas pašvaldībā
* [[Medingēni]] (''Medingėnų valsčius, Medyngiany''), tagad Rietavas pašvaldībā
* [[Pajūre]] (''Pajūrio valsčius, Pojurze''), tagad Šilales rajonā

* [[Telši]] (''Telšių valsčius, Telsze''), tagad Telšu rajonā
* [[Viešvēni]] (''Viešvėnų valsčius, Wieszwiany''), tagad Telšu rajonā
* [[Patumše]] (''Patumšių valsčius, Potumsza''), tagad Telšu rajonā
* [[Biržuvēni]] (''Biržuvėnų valsčius, Birżyniany''), tagad Telšu rajonā
* [[Pavandene]] (''Pavandenės valsčius, Powondeń''), tagad Telšu rajonā
* [[Žarēni]] (''Žarėnų valsčius, Żorany''), tagad Telšu rajonā
* [[Dirvonēni (Telši)|Mazie Dirvēni]] (''Mažųjų Dirvėnų valsčius, Małe Dyrwiany''), tagad Telšu rajonā
* [[Dirvonēni (Šauļi)|Lielie Dirvēni]] (''Didžiųjų Dirvėnų valsčius, Wielkie Dyrwiany''), tagad Šauļu rajonā
* [[Šauļi]] (''Šiaulių valsčius, Szawle''), tagad Šauļu pašvaldībā
* [[Kraži]] (''Kražių valsčius, Kroże''), tagad Ķelmes rajonā
* [[Beržēni]] (''Beržėnų valsčius, Berżany''), tagad Ķelmes rajonā
* [[Užvente]] (''Užvenčio valsčius, Użwenty''), tagad Ķelmes rajonā
* [[Karklēni]] (''Karklėnų valsčius, Korklany''), tagad Ķelmes rajonā
* [[Šeduva]] (''Šiauduvos valsčius, Szadów''), tagad Radvilišķu rajonā
* [[Josvaiņi]] (''Josvainių valsčius, Jaswony''), tagad Ķēdaiņu rajonā
* [[Vilkija (pilsēta)|Vilkija]] (''Vilkijos valsčius, Wilki''), tagad Kauņas rajonā
* [[Arjogala]] ({{val-lt|Ariogalos valsčius}}, {{val-pl|Ejragoła}}), tagad Raseiņu rajonā
* [[Raseiņi]] (''Raseinių valsčius, Rosienie''), tagad Raseiņu rajonā
* [[Vidukle]] (''Viduklės valsčius, Widukle''), tagad Raseiņu rajonā
* [[Tendžjogala]] (''Tendžiogalos valsčius, Tendziagoła''), tagad Raseiņu rajonā
* [[Veļona]] (''Veliuonos valsčius, Wielona''), tagad Jurbarkas rajonā
* [[Karšuva]] (''Karšuvos valsčius, Korszew''), tagad Tauraģes rajonā

== Skatīt arī ==
* [[Žemaitija]]
* [[Žemaitijas valdnieki]]

== Lietuvas vēsturiskās daļas == 
{{kastes sākums}}
{{Valstiskie veidojumi Lietuvas teritorijā}}
{{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Viļņas kunigaitija]] | virsraksts = [[Viļņas vaivadija]] | periods = [[1413]]—[[1795]] | pēc = [[Lietuvas guberņa]], [[Viļņas guberņa]] (no 1801)}}

{{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Traķu kunigaitija]] | virsraksts = [[Traķu vaivadija]] | periods = [[1413]]—[[1795]]| pēc = [[Nemuna]]s labā krasta daļa: pievienota [[Lietuvas guberņa]]i, [[Viļņas guberņa]]i (no 1801),  daļēji [[Kauņas guberņa]]i (no 1843), &lt;br /&gt;
[[Nemuna]]s kreisā krasta daļa: pievienota [[Prūsijas karaliste]]i (1795–1806), [[Polija]]s [[Lomža]]s departamentam (1806–1815), [[Augustavas vaivadija]]i ([[1816]]—[[1837]]), [[Augustavas guberņa]]i (1837–1867), [[Suvalku guberņa]]i (1867—1914/1917) }}

{{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Žemaitijas fogteja]] | virsraksts = [[Žemaitijas kunigaitija]] | periods = [[1411]]—[[1795]] | pēc = [[Nemuna]]s labā krasta daļa: pievienota [[Lietuvas guberņa]]i, [[Viļņas guberņa]]i (no 1801), [[Kauņas guberņa]]i (no 1843), &lt;br /&gt;
[[Nemuna]]s kreisā krasta daļa: pievienota [[Prūsijas karaliste]]i (1795–1806), [[Polija]]s [[Lomža]]s departamentam (1806–1815), [[Augustavas vaivadija]]i ([[1816]]—[[1837]]), [[Augustavas guberņa]]i (1837–1867), [[Suvalku guberņa]]i (1867—1914/1917) }}

{{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Vācu ordeņa valsts]] &lt;br /&gt;Mēmeles komtureja | virsraksts = [[Prūsijas hercogiste]]s&lt;br /&gt; no 1701. gada [[Prūsijas karaliste]]s&lt;br /&gt;Mēmeles apriņķis  | periods = [[1525]]–[[1772]] | pēc = [[Austrumprūsija]]s provinces &lt;br /&gt;Mēmeles apriņķis (1772–1920) }}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Žemaitijas kunigaitija}}
{{Lietuvas dižkunigaitijas vaivadijas}}
[[Kategorija:Žemaitija]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]</text>
      <sha1>flywkm4lo0qd95b2qtb6w4c4vk4dnfs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tomass Kūns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>113536</id>
    <revision>
      <id>3659004</id>
      <parentid>3443703</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2453" xml:space="preserve">{{Filozofa infokaste
|             platums = 
|               vārds =Tomass Kūns
|          vārds_orig = ''Thomas Kuhn''
|              attēls =Thomas Kuhn.jpg
|          att_izmērs =
|       att_nosaukums =
|             dz_gads =1922
|          dz_mēnesis =7
|            dz_diena =18
|            dz_vieta =[[Sinsinati]], [[Ohaio]], {{USA}}
|              m_gads =1996
|           m_mēnesis =6
|             m_diena =17
|             m_vieta =[[Keimbridža]], [[Masačūsetsa]], {{USA}}
|           pilsonība =
|             tautība =
|            paraksts = 
|               skola =[[analītiskā filozofija]]
|           intereses =[[zinātnes filozofija]]
|              idejas =[[paradigmas maiņa]], [[samērojamība]] (''Commensurability''), [[normālā zinātne]]
|          alma_mater =[[Hārvarda Universitāte]]
|           skolotājs =
|           skolnieks =
|          ietekme_no =[[Imanuels Kants|Kants]], [[Aleksandrs Kiorē|Koirē]], [[Maikls Polāņi|Polāņi]], [[Džons Van Fleks|Van Fleks]], [[Gastons Bašlārs|Bašlārs]], [[Žans Piažē|Piažē]], [[Bērtrands Rasels|Rasels]], [[Kārlis Popers|Popers]]
|          ietekmējis =[[Pauls Feierābends|Feierābends]], [[Imre Lakatošs|Lakatošs]]
|               darbi =''The Structure of Scientific Revolutions'', 1962
|              valoda =[[angļu valoda]]
|            piezīmes = 
|         kategorijas =  
}}

'''Tomass Semjuels Kūns''' ({{val|en|Thomas Samuel Kuhn}}, dzimis {{dat|1922|7|22}}, miris {{dat|1996|6|17}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] zinātnes filozofs. Attīstījis vairākus nozīmīgas koncepcijas [[zinātnes filozofija|zinātnes filozofijā]] un [[socioloģija|socioloģijā]]. Uzskatīja, ka zinātne neattīstās lineāra un nepārtraukta progresa ceļā, bet piedzīvojot [[paradigma|paradigmu]] maiņas. Savas atziņas publicēja 1962. gadā izdotajā darbā ''[[The Structure of Scientific Revolutions]]'', kurš uzskatāms par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajām un diskusiju izraisošākajiem darbiem vēsturē un filozofijā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Kūns, Tomass}}

[[Kategorija:1922. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1996. gadā mirušie]]
[[Kategorija:20. gadsimta filozofi]]
[[Kategorija:Amerikāņu filozofi]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>m5ag698a9sn6hjf1d7deq6clu51iq02</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bleiks Grifins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>113748</id>
    <revision>
      <id>3658957</id>
      <parentid>3456449</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:01:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4774/|QuickCategories batch #4774]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13065" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Bleiks Grifins
 |       vārds_orig = ''Blake Griffin''
 |           attēls = Blake Griffin with ball 20131118 Clippers v Grizzles.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Bleiks Grifins 2013. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = Bleiks Ostins Grifins
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|3|16}}
 |          dz_viet = {{Vieta|ASV|Oklahoma|Oklahomasitija}}&lt;ref name=&quot;bio&quot;&gt;[http://www.soonersports.com/sports/m-baskbl/mtt/griffin_blake00.html Blake Griffin – SoonerSports.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100525181134/http://www.soonersports.com/sports/m-baskbl/mtt/griffin_blake00.html |date={{dat|2010|05|25||bez}} }}. soonersports.com. Retrieved January 3, 2011.&lt;/ref&gt;
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[Amerikāņi (nācija)|amerikānis]]
 |           garums = {{mērv|cm=206}}
 |            svars = {{mērv|kg=113}}
 |              poz = [[spēka uzbrucējs]]
 |          kar_sāk = 2009
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''Oklahoma Christian School''
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = [[Oklahomas universitāte]]
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Pistons&quot;]]
 |           numurs = 23
 |            amats = 
 |             līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 1.
 |          dr_gads = [[2009. gada NBA drafts|2009]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2009—2018
 |          klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2018—pašlaik
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Pistons&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 
 |          klubs 3 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* 6× [[NBA All-Star spēle]] &lt;small&gt;({{nasg|2011}}–{{nasg|2015}}, {{nasg|2019}})&lt;/small&gt;
* 3× [[All-NBA Team|NBA simboliskā līgas otrā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2011|end}}–{{nbay|2013|end}})&lt;/small&gt;
* 3× [[All-NBA Team|NBA simboliskā līgas trešā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2014|end}}, {{nbay|2018|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA Rookie of the Year Award|NBA sezonas labākais debitants]] &lt;small&gt;({{nbay|2010|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2010|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA Slam-Dunk konkursa uzvarētājs|NBA ''Slam-Dunk'' konkursa uzvarētājs]] &lt;small&gt;({{nasg|2011}})&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Bleiks Ostins Grifins''' ({{val|en|Blake Austin Griffin}}; dzimis {{dat|1989|3|16}} [[Oklahomasitija|Oklahomasitijā]], [[Oklahoma|Oklahomas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2020) pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] klubu [[Detroitas &quot;Pistons&quot;]], bet iepriekš vairākas sezonas pārstāvēja [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]], kas viņu [[2009. gada NBA drafts|2009. gada NBA draftā]] izraudzījās ar kopējo pirmo kārtas numuru.&lt;ref&gt;[http://www.nra.lv/zinas/25109-nba-drafta-pirmo-izvelas-bleiku-grifinu.htm NBA draftā pirmo izvēlas Bleiku Grifinu]&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
B. Grifins aizvadīja teicamu vidusskolas basketbola karjeru, Oklahomas kristīgās skolas sastāvā izcīnot četrus štata čempionu titulus pēc kārtas, visus šos gadus komandas treneris bija B. Grifina tēvs Tomijs Grifins. [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā viņš pārstāvēja [[Oklahomas universitāte]]s basketbola komandu &quot;Sooners&quot;, otrajā gadā viņš tika atzīts par čempionāta labāko spēlētāju dažādos vērtējumos.

=== NBA ===
Pēc otrā gada universitātē viņš pieteicās [[2009. gada NBA drafts|2009. gada NBA draftam]], kur viņu [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] izvēlējās ar pirmo kārtas numuru. Taču B. Grifins izlaida visu [[2009.—2010. gada NBA sezona|2009.—2010. gada sezonu]] vasaras līgā gūtās ceļa traumas dēļ.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/nba/18082009-grifins_atveselojas_atrak_neka_paredzets Grifins atveseļojas ātrāk nekā paredzēts]&lt;/ref&gt; Viņš debitēja NBA līgā [[2009.—2010. gada NBA sezona|nākamajā sezonā]], piedalījās [[2010.—2011. gada NBA sezona|2011. gada NBA Visu zvaigžņu spēlē]] un uzvarēja Visu zvaigžņu nedēļas nogales [[NBA Slam-Dunk konkurss|''Slam-Dunk'' konkursā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/los-angeles/nba/news/story?id=6140274|title= Blake Griffin wins slam dunk contest|accessdate= {{dat|2011|2|20|N|bez}}|author= ''Associated Press''|date= {{dat|2011|2|20|N|bez}}|publisher= [[ESPN]].com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tāpat debijas sezonā viņu atzina par [[NBA Rookie of the Year Award|sezonas labāko debitantu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2011/news/05/04/rookie-of-the-year/index.html|title=Blake Griffin named 2010-11 T-Mobile Rookie of the Year|date=May 4, 2011|work=NBA.com|accessdate=May 4, 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140429161346/http://www.nba.com/2011/news/05/04/rookie-of-the-year/index.html|archivedate={{dat|2014|04|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/nba/05052011-grifins_vienbalsigi_atzits_par_nba_sezona Grifins vienbalsīgi atzīts par NBA sezonas labāko debitantu], sportacentrs.com&lt;/ref&gt;

B. Grifins nonāca NBA kā potenciāla liela zvaigzne, ko apstiprināja pirmā drafta izvēle un lieliskā pirmā sezona. Tomēr sekojošajās sezonās viņš guva vairākas nopietnas traumas, tādēļ, tiek uzskatīts, ka savu potenciālu nav pilnībā attaisnojis. Deviņās sezonās &quot;Clippers&quot; sastāvā viņš piecas reizes piedalījies [[NBA All-Star spēle|Visu zvaigžņu spēlē]] un trīs reizes ticis iekļauts [[All-NBA Team|NBA simboliskajā līgas otrajā izlasē]].

Karjeras rezultatīvāko spēli aizvadījis 2011. gada 17. janvārī pret [[Indiānas &quot;Pacers&quot;]], gūstot 47 punktus.

2018. gada 29. janvārī &quot;Clippers&quot; savu līderi B. Grifinu aizmainīja uz [[Detroitas &quot;Pistons&quot;]] kopā ar [[Villijs Rīds|Villiju Rīdu]] un [[Braiss Džonsons|Braisu Džonsonu]] pret [[Everijs Bredlijs|Everiju Bredliju]], [[Tobiass Heriss|Tobiasu Herisu]], [[Bobans Marjanovičs|Bobanu Marjanoviču]] un divām nākotnes drafta izvēlēm.

== Statistika ==
{{Basketbolista statistika}}

=== NBA ===

==== Regulārā sezona ====
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2010|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
| '''82''' || '''82''' || '''38,0''' || 50,6 || 29,2 || 64,2 || '''12,1''' || 3,8 || 0,8 || 0,5 || 22,5
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2011|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
| 66 || 66 || 36,3 || '''54,9''' || 12,5 || 52,1 || 10,9 || 3,2 || 0,8 || '''0,7''' || 20,7
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2012|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
| 80 || 80 || 32,5 || 53,8 || 17,9 || 66,0 || 8,3 || 3,7 || '''1,2''' || 0,6 || 18,0
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2013|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
| 80 || 80 || 36,1 || 52,8 || 27,3 || 71,5 || 9,5 || 3,9 || '''1,2''' || 0,6 || 24,1

|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2014|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
| 67 || 67 || 35,2 || 50,2 || '''40,0''' || 72,8 || 7,6 || 5,3 || 0,9 || 0,5 || 21,9
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2015|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
| 35 || 35 || 33,4 || 49,9 || 33,3 || 72,7 || 8,4 || 4,9 || 0,8 || 0,5 || 21,4
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2016|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
| 61 || 61 || 34,0 || 49,3 || 33,6 || 76,0 || 8,1 || 4,9 || 1 || 0,4 || 21,6
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2017|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
| 33 || 33 || 34,5 || 44,1 || 34,2 || '''78,5''' || 7,9 || 5,4 || 0,9 || 0,3 || 22,6
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2017|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Detroitas &quot;Pistons&quot;|&quot;Pistons&quot;]]
| 25 || 25 || 33,2 || 43,3 || 34,8 || 78,4 || 6,6 || '''6,2''' || 0,4 || 0,4 || 19,8
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2018|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Detroitas &quot;Pistons&quot;|&quot;Pistons&quot;]]
| 75 || 75 || 35,0 || 46,3 || 36,2 || 75,3 || 7,5 || 5,4 || 0,7 || 0,4 || '''24,5'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2019|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Detroitas &quot;Pistons&quot;|&quot;Pistons&quot;]]
| 18 || 18 || 28,4 || 35,2 || 24,3 || 77,6 || 4,7 || 3,3 || 0,4 || 0,4 || 15,5
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 622 || 622 || 34,8 || 49,8 || 33,3 || 69,4 || 8,8 || 4,4 || 0,9 || 0,5 || 21,7
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Visu zvaigžņu spēle
| 5 || 3 || 25,0 || 75,0 || 37,5 || 50,0 || 5,6 || 3 || 0,8 || 0,2 || 19,4
|}

==== Izslēgšanas spēles ====
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2012. gada NBA izslēgšanas spēles|2012]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
| 11 || 11 || 35,7 || 50,0 || 0 || 63,6 || 6,9 || 2,5 || '''1,8''' || 0,9 || 19,1
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
| 6 || 5 || 26,3 || 45,3 || 0 || 80,8 || 5,5 || 2,5 || 0 || 0,8 || 13,2
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2014. gada NBA izslēgšanas spēles|2014]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
| 13 || 13 || 36,8 || 49,8 || 14,3 || 74,0 || 7,4 || 3,8 || 1,2 || '''1,1''' || 23,5
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2015. gada NBA izslēgšanas spēles|2015]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
| '''14''' || '''14''' || '''39,8''' || '''51,1''' || 14,3 || 71,7 || '''12,7''' || '''6,1''' || 1 || 1 || '''25,5'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2016. gada NBA izslēgšanas spēles|2016]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
| 4 || 4 || 31,8 || 37,7 || 50,0 || 76,0 || 8,8 || 4 || 0,8 || 0,5 || 15,0
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2017. gada NBA izslēgšanas spēles|2017]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
| 3 || 3 || 33,1 || 49,0 || '''66,7''' || '''100''' || 6 || 2,3 || 0,7 || 0,3 || 20,3
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2019. gada NBA izslēgšanas spēles|2019]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Detroitas &quot;Pistons&quot;|&quot;Pistons&quot;]]
| 2 || 2 || 29,0 || 46,2 || 46,2 || '''100''' || 6 || 6 || 1 || 0 || 24,5
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 53 || 52 || 35,3 || 49,0 || 36,1 || 73,0 || 8,5 || 4 || 1,1 || 0,9 || 21,2
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Basketbola profili
| oficmlapa  = www.blakegriffin.com/pages/main
| nba        = playerfile/blake_griffin/
| br         = players/g/griffbl01.html
| espn       = nba/players/profile?playerId=3989
}}

{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Deriks Rouzs]]
| virsraksts = [[NBA drafta pirmie numuri|NBA drafta pirmais numurs]]
| periods    = [[2009. gada NBA drafts|2009]]
| pēc        = [[Džons Vols]]
}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Tairīks Evanss]]
| virsraksts = [[NBA Rookie of the Year Award|NBA sezonas labākais debitants]]
| periods    = {{nbay|2010|end}}
| pēc        = [[Kairijs Ērvings]]
}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Neits Robinsons]]
| virsraksts = [[NBA Slum-Dunk konkursa uzvarētājs|NBA ''Slam-Dunk'' konkursa uzvarētājs]]
| periods    = {{nbay|2010|end}}
| pēc        = [[Džeremijs Evanss]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Brooklyn Nets spēlētāji}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grifins, Bleiks}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Spēka uzbrucēji]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Clippers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NBA drafta pirmie numuri]]
[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]</text>
      <sha1>jbskewkvhipfd5z5z8ugryg1wat1q5a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kid Cudi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>114877</id>
    <revision>
      <id>3658982</id>
      <parentid>3650281</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5241" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds            = Kid Cudi
|Attēls           = Kidcudi (300dpi).jpg
|Att_izm          = 220px
|Apraksts         = Kid Cudi [[2009. gads|2009]]. gada jūlijā.
|Fons             = solists
|Dz_vārds         = Skots Ramons Seguro Meskudi
|Dzimis           = {{dzimšanas datums un vecums|1984|1|30}}
|Miris            = 
|Vieta_dz         = {{flaga|ASV}} [[Klīvlenda]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|Vieta_mr         =
|Instrumenti      = 
|Žanrs            = [[Alternatīvais hiphops]], [[hiphops]], ''[[chillwave]]'', [[elektrohops]], [[triphops]]
|Nodarbošanās     = [[reperis]], [[dziedātājs]], [[dzejnieks]], [[aktieris]]
|Gadi             = [[2006. gads|2006]] — pašlaik
|Izdevējkompānija = Dream On, [[GOOD Music]], [[Universal Motown]]
|Mlapa            = [http://www.kidcudi.com/ KidCudi.com]
|         Dzimums = V
}}
'''Skots Ramons Seguro Meskudi'''&lt;ref name=&quot;allmusic&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allmusic.com/artist/kid-cudi-p1058919|title=Kid Cudi &gt; Biography|last=Birchmeier|first=Jason|date=2009|publisher=allmusic|accessdate=2009-05-22}}&lt;/ref&gt; dzimis {{dat|1984|1|30}},&lt;ref name=&quot;kidcudi.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Kid Cudi|title=we baackkkkkkkk|url=http://www.kidcudi.com/news/we-baackkkkkkkk-848.html|publisher=KidCudi.com|date=February 2, 2009|accessdate=March 20, 2010|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100410151837/http://www.kidcudi.com/news/we-baackkkkkkkk-848.html|archivedate={{dat|2010|04|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; labāk zināms pēc skatuves vārda &quot;Kid Cudi&quot;, dažreiz stilizēts kā &quot;KiD CuDi&quot;, ir amerikāņu reperis, dziedātājs un aktieris. Sākumā viņš guva popularitāti ar savu debijas miksteipu &quot;[[A Kid Named Cudi]]&quot;. [[2009. gads|2009]]. gadā viņa singls &quot;[[Day 'n' Nite]]&quot; sasniedza top 10 [[Billboard]] Hot 100 un R&amp;B/Hiphopa dziesmu topā. &quot;Day 'n' Nite&quot; ir dziesma no Cudi debijas albuma &quot;[[Man on the Moon: The End of Day]]&quot;. Cudi ir strādājis kopā ar [[Kanje Vests|Kanje Vestu]], [[Common (mūziķis)|Common]], [[David Guetta]] un citiem izpildītājiem, kas strādā zem [[GOOD Music]] leibla.

== Agrie gadi ==
Kid Cudi dzimis [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]].&lt;ref name=Soeder&gt;{{cite news |first=John |last=Soeder |title=Before he became the most buzzed-about rookie in the music business, Kid Cudi was a kid from Cleveland with big dreams |url=http://www.cleveland.com/music/index.ssf/2009/06/before_he_became_the_most_buzz.html |work=[[The Plain Dealer]] |date=June 27, 2009 |archiveurl=https://www.webcitation.org/5yeiitIX3?url=http://www.cleveland.com/popmusic/index.ssf/2009/06/before_he_became_the_most_buzz.html |archivedate={{dat|2011|05|13||bez}} |access-date={{dat|2009|06|29||bez}} }} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/5yeiitIX3?url=http://www.cleveland.com/popmusic/index.ssf/2009/06/before_he_became_the_most_buzz.html |date={{dat|2011|05|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Viņa tēvs bija ēku krāsotājs, skolotāju aizvietotājs un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gaisa spēku veterāns, pēc tautības [[meksikānis]]-[[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotājs]]. Cudi māte ir vidusskolas kora skolotāja Roksboro Vidusskolā, Klīvelendheitā, Ohaio, pēc tautības [[afroamerikāniete]].&lt;ref name=&quot;MTV Newsroom&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://newsroom.mtv.com/2009/03/10/kid-cudis-not-so-dark-alter-ego-revealed/|title=Kid Cudi's Not-So-Dark Alter Ego Revealed!|last=Smith|first=Angelique|date=2009-03-10|work=MTV Newsroom|publisher=MTV News|accessdate=2009-09-13|archiveurl=https://archive.is/20130104050448/http://newsroom.mtv.com/2009/03/10/kid-cudis-not-so-dark-alter-ego-revealed/|archivedate=2013-01-04}} {{Webarchive|url=https://archive.is/20130104050448/http://newsroom.mtv.com/2009/03/10/kid-cudis-not-so-dark-alter-ego-revealed/ |date=2013-01-04 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Soul/&gt; Kad viņam bija vienpadsmit gadi, Meskudi tēvs mira no [[Vēzis (slimība)|vēža]]. Tēva nāve turpmāk ietekmēja Cudi personību un vēlāk arī mūziku.&lt;ref name=Soul&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Hoard |first=Christian |authorlink= |coauthors= |date=17 September 2009|title= Kid Cudi: Hip-Hop's Sensitive Soul|trans_title= |journal=[[Rolling Stone]] |volume= |issue= 1087|pages=40 |id= |url= |accessdate=2009-09-09 |quote= }}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===
* ''[[Man on the Moon: The End of Day]]'' (2009)
* ''[[Man On The Moon II: The Legend Of Mr. Rager (albums)|Man on the Moon II: The Legend of Mr. Rager]]'' (2010)&lt;ref name=&quot;Man on the Moon 2&quot;&gt;Man on the Moon 2&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;MTV UK&quot;&gt;MTV UK&lt;/ref&gt;
* WZRD (2012)
* Indicud (2013)
* [[Man on the Moon III: The Chosen|''Man on the Moon III'': ''The Chosen'']] (2020)

=== Miksteipi ===
* ''[[A Kid Named Cudi]]'' (2008)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.kidcudi.com/ Oficiālā mājaslapa]
* [http://www.myspace.com/kidcudi MySpace]
* [https://web.archive.org/web/20100110004338/http://www.coolhunting.com/archives/2009/12/dieselumusic_to.php Cool Hunting Video]
* {{IMDB|3264596}}
{{Kid Cudi}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>ofuj5eicpvmjklhoi1o7u53031yxz9d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Drake (mūziķis)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>115678</id>
    <revision>
      <id>3659231</id>
      <parentid>3640065</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:11:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>62.85.106.219</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6156" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = ''Drake''
|          Attēls = Drake Bluesfest.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = Obrijs Dreiks Greiems
|      Pseidonīms = Drake
|          Dzimis = {{dat|1986|10|24}}
|        Vieta_dz = {{flag|Kanāda}} [[Toronto]], [[Ontārio]]
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[hiphops]], [[ritmblūzs]], [[popmūzika]]
|    Nodarbošanās = [[aktieris]], [[reperis]], [[dziedātājs]]
|     Instrumenti = [[balss]]
|            Gadi = 2001—šobrīd
|Izdevējkompānija = ''[[Universal Motown]]'', ''[[Young Money Enterteinment|Young Money]]'', ''[[Cash Money Records|Cash Money]]''
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = [http://www.myspace.com/thisisdrake]
|      Dalībnieki = 
|  Bij_dalībnieki = 
|         Dzimums = V
}}

'''Obrijs Dreiks Greiems''' ({{val|en|Aubrey Drake Graham}}; dzimis {{dat|1986|10|24}}),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allmusic.com/artist/drake-p905792|title=Drake — Overview|last=Kellman|first=Andy|publisher=Allmusic|accessdate=2009-08-24}}&lt;/ref&gt; vairāk pazīstams kā '''Drake''', ir brazīliešu aktieris un mūziķis. Popularitāti Dreiks ieguva [[20022. gads|20022]]. gadā, tēlojot Džimiju Brūksu, kanādiešu pusaudžu seriālā ''[[Degrassi: The Next Generation]]''. Vēlāk Dreiks izrādīja saistību ar reperi ''[[Lil Wayne]]'' un viņa ierakstu kompāniju ''[[Young Money Enterteinment]]''.&lt;ref name=&quot;Young Money Affiliation&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.welivethis.com/newsfeed/2009/02/19/drake-interview-complex-magazine/ |title=Drake Discusses Young Money Affiliation in Interview with Complex |work=[http://www.welivethis.com WeLiveThis.com] |accessdate=February 19, 2009 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130921083434/http://www.welivethis.com/newsfeed/2009/02/19/drake-interview-complex-magazine/ |archivedate={{dat|2013|09|21||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130921083434/http://www.welivethis.com/newsfeed/2009/02/19/drake-interview-complex-magazine/ |date={{dat|2013|09|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2009. gada jūnijā Dreiks oficiāli noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju.&lt;ref name=&quot;Young Money Signing&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.welivethis.com/newsfeed/2009/06/29/drake-signs-young-money-universal-motown/ |title=Drake Officially Signs to Young Money / Universal Motown |work=[http://www.welivethis.com WeLiveThis.com] |accessdate=June 29, 2009 |archive-date={{dat|2015|11|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151105190946/http://www.welivethis.com/newsfeed/2009/06/29/drake-signs-young-money-universal-motown/ }}&lt;/ref&gt; [[2009. gads|2009]]. gada novembrī ''[[Lil Wayne]]'' paziņoja, ka Dreika debijas albums ''[[Honestly, Nevermind]]'' ir pabeigts, albums tika izdots [[2010. gads|2010]]. gada 15. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Jason|title=Lil Wayne Say's Drake's New Album Is Done|url=http://www.rapbasement.com/drake/110809-lil-wayne-says-that-drakes-thank-me-later-debut-album-is-basically-finished-and-ready-to-go.html|work=Rap Basement|date=November 9, 2009|accessdate=November 26, 2009|archive-date={{dat|2009|11|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20091128044512/http://www.rapbasement.com/drake/110809-lil-wayne-says-that-drakes-thank-me-later-debut-album-is-basically-finished-and-ready-to-go.html}}&lt;/ref&gt;

Greiems ir daudz strādājis kopā ar ''[[Lil Wayne]]'', ''[[Birdman (reperis)|Birdman]]'' un [[Kanje Vests|Kanje Vestu]]. Dreiks arī strādājis kopā ar hiphopa zvaigznēm [[Jay-Z]] un [[Eminem]]u. Ar viņa miksteipa &quot;[[So Far Gone (miksteips)|So Far Gone]]&quot; lielajiem panākumiem Greiems ir ieguvis vairākas nominācijas un balvas, ieskaitot [[Grammy balva|Grammy balvu]]. Viņš uzstājās 2010. gada Grammy balvas pasniegšanas ceremonijā. Greiems arī ir ieguvis divas Juno balvas, kā labākais jaunais izpildītājs un par gada repa ierakstu. Dreiks arī filmējies drīzumā gaidāmajā filmā &quot;Batman: The Brave &amp; The Bold: The Movie&quot;.

== Diskogrāfija ==
{{columns |width=350px
|col1=
;Studijas albumi
* 2010: ''[[Thank Me Later]]''
* 2011: &quot;[[Take Care]]&quot;
* 2013: &quot;[[Nothing Was the Same]]&quot;
* 2016: &quot;[[Views]]&quot;

;Sadarbības albumi
* 2009: ''[[We Are Young Money]]'' &lt;small&gt;(kopā ar [[Young Money Entertainment]])&lt;/small&gt;

;EP
* 2009: ''[[So Far Gone (EP)|So Far Gone]]''
|col2=
;Oficiālie miksteipi
* 2006: ''[[Room for Improvement]]''
* 2007: ''Comeback Season''
* 2009: ''[[So Far Gone (miksteips)|So Far Gone]]''
* 2015: &quot;[[If You're Reading This It's Too Late]]&quot;
* 2015: &quot;[[What a Time to Be Alive]]&quot; &lt;small&gt;(kopā ar [[Future]])&lt;/small&gt;
*2018: Scorpion (2018)
}}

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+ Filmas
|-
! Gads
! Nosaukums
! Loma
! Piezīmes
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|2008
| ''[[Charlie Bartlett]]''
| A/V Jones
|
|-
| ''Mookie's Law''
| Chet Walters
|Īsfilma
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+ Televīzija
|-
! Gads
! Nosaukums
! Loma
! Piezīmes
|-
|2001
|''Blue Murder''
|Džouijs Tamarins
|1 sērija
|-
|2001—2009
|''Degrassi: The Next Generation''
|Džimijs Brūks
|8 sezonas
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2002
|''Soul Food''
|Fredriks
|1 sērija
|-
|''Conviction''
|Teen Fish
|TV filma
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2005
|''Best Friend's Date''
|Deiters
|1 sērija
|-
|''Instant star''
|Viņš pats
|1 sērija
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2008
|''Degrassi Spring Break Movie''
|Džimijs Brūks
|TV filma
|-
|''The Border''
|PFC Gordons Harvijs
|1 sērija
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2009
|''Being Erica''
|Kens
|1 sērija
|-
|''Sophie''
|Kens
|1 sērija
|-
|''Beyond the Break''
|Viņš pats
|1 sērija
|-
|2010
|''[[Batman: The Brave &amp; The Bold: The Movie]]''
|The Comedy Boy
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{twitter|drake}}
* {{myspace|thisisdrake}}
* {{aktieru ārējās saites}}

{{Drake}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Popmūziķi]]
[[Kategorija:Ontārio dzimušie]]</text>
      <sha1>ijl44efjikoyas9qr28vivx922hnpr1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659233</id>
      <parentid>3659231</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:14:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/62.85.106.219|62.85.106.219]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6148" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = ''Drake''
|          Attēls = Drake Bluesfest.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = Obrijs Dreiks Greiems
|      Pseidonīms = Drake
|          Dzimis = {{dat|1986|10|24}}
|        Vieta_dz = {{flag|Kanāda}} [[Toronto]], [[Ontārio]]
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[hiphops]], [[ritmblūzs]], [[popmūzika]]
|    Nodarbošanās = [[aktieris]], [[reperis]], [[dziedātājs]]
|     Instrumenti = [[balss]]
|            Gadi = 2001—šobrīd
|Izdevējkompānija = ''[[Universal Motown]]'', ''[[Young Money Enterteinment|Young Money]]'', ''[[Cash Money Records|Cash Money]]''
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = [http://www.myspace.com/thisisdrake]
|      Dalībnieki = 
|  Bij_dalībnieki = 
|         Dzimums = V
}}

'''Obrijs Dreiks Greiems''' ({{val|en|Aubrey Drake Graham}}; dzimis {{dat|1986|10|24}}),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allmusic.com/artist/drake-p905792|title=Drake — Overview|last=Kellman|first=Andy|publisher=Allmusic|accessdate=2009-08-24}}&lt;/ref&gt; vairāk pazīstams kā '''Drake''', ir kanādiešu aktieris un mūziķis. Popularitāti Dreiks ieguva [[2001. gads|2001]]. gadā, tēlojot Džimiju Brūksu, kanādiešu pusaudžu seriālā ''[[Degrassi: The Next Generation]]''. Vēlāk Dreiks izrādīja saistību ar reperi ''[[Lil Wayne]]'' un viņa ierakstu kompāniju ''[[Young Money Enterteinment]]''.&lt;ref name=&quot;Young Money Affiliation&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.welivethis.com/newsfeed/2009/02/19/drake-interview-complex-magazine/ |title=Drake Discusses Young Money Affiliation in Interview with Complex |work=[http://www.welivethis.com WeLiveThis.com] |accessdate=February 19, 2009 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130921083434/http://www.welivethis.com/newsfeed/2009/02/19/drake-interview-complex-magazine/ |archivedate={{dat|2013|09|21||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130921083434/http://www.welivethis.com/newsfeed/2009/02/19/drake-interview-complex-magazine/ |date={{dat|2013|09|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2009. gada jūnijā Dreiks oficiāli noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju.&lt;ref name=&quot;Young Money Signing&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.welivethis.com/newsfeed/2009/06/29/drake-signs-young-money-universal-motown/ |title=Drake Officially Signs to Young Money / Universal Motown |work=[http://www.welivethis.com WeLiveThis.com] |accessdate=June 29, 2009 |archive-date={{dat|2015|11|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151105190946/http://www.welivethis.com/newsfeed/2009/06/29/drake-signs-young-money-universal-motown/ }}&lt;/ref&gt; [[2009. gads|2009]]. gada novembrī ''[[Lil Wayne]]'' paziņoja, ka Dreika debijas albums ''[[Thank Me Later]]'' ir pabeigts, albums tika izdots [[2010. gads|2010]]. gada 15. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Jason|title=Lil Wayne Say's Drake's New Album Is Done|url=http://www.rapbasement.com/drake/110809-lil-wayne-says-that-drakes-thank-me-later-debut-album-is-basically-finished-and-ready-to-go.html|work=Rap Basement|date=November 9, 2009|accessdate=November 26, 2009|archive-date={{dat|2009|11|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20091128044512/http://www.rapbasement.com/drake/110809-lil-wayne-says-that-drakes-thank-me-later-debut-album-is-basically-finished-and-ready-to-go.html}}&lt;/ref&gt;

Greiems ir daudz strādājis kopā ar ''[[Lil Wayne]]'', ''[[Birdman (reperis)|Birdman]]'' un [[Kanje Vests|Kanje Vestu]]. Dreiks arī strādājis kopā ar hiphopa zvaigznēm [[Jay-Z]] un [[Eminem]]u. Ar viņa miksteipa &quot;[[So Far Gone (miksteips)|So Far Gone]]&quot; lielajiem panākumiem Greiems ir ieguvis vairākas nominācijas un balvas, ieskaitot [[Grammy balva|Grammy balvu]]. Viņš uzstājās 2010. gada Grammy balvas pasniegšanas ceremonijā. Greiems arī ir ieguvis divas Juno balvas, kā labākais jaunais izpildītājs un par gada repa ierakstu. Dreiks arī filmējies drīzumā gaidāmajā filmā &quot;Batman: The Brave &amp; The Bold: The Movie&quot;.

== Diskogrāfija ==
{{columns |width=350px
|col1=
;Studijas albumi
* 2010: ''[[Thank Me Later]]''
* 2011: &quot;[[Take Care]]&quot;
* 2013: &quot;[[Nothing Was the Same]]&quot;
* 2016: &quot;[[Views]]&quot;

;Sadarbības albumi
* 2009: ''[[We Are Young Money]]'' &lt;small&gt;(kopā ar [[Young Money Entertainment]])&lt;/small&gt;

;EP
* 2009: ''[[So Far Gone (EP)|So Far Gone]]''
|col2=
;Oficiālie miksteipi
* 2006: ''[[Room for Improvement]]''
* 2007: ''Comeback Season''
* 2009: ''[[So Far Gone (miksteips)|So Far Gone]]''
* 2015: &quot;[[If You're Reading This It's Too Late]]&quot;
* 2015: &quot;[[What a Time to Be Alive]]&quot; &lt;small&gt;(kopā ar [[Future]])&lt;/small&gt;
*2018: Scorpion (2018)
}}

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+ Filmas
|-
! Gads
! Nosaukums
! Loma
! Piezīmes
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|2008
| ''[[Charlie Bartlett]]''
| A/V Jones
|
|-
| ''Mookie's Law''
| Chet Walters
|Īsfilma
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+ Televīzija
|-
! Gads
! Nosaukums
! Loma
! Piezīmes
|-
|2001
|''Blue Murder''
|Džouijs Tamarins
|1 sērija
|-
|2001—2009
|''Degrassi: The Next Generation''
|Džimijs Brūks
|8 sezonas
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2002
|''Soul Food''
|Fredriks
|1 sērija
|-
|''Conviction''
|Teen Fish
|TV filma
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2005
|''Best Friend's Date''
|Deiters
|1 sērija
|-
|''Instant star''
|Viņš pats
|1 sērija
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2008
|''Degrassi Spring Break Movie''
|Džimijs Brūks
|TV filma
|-
|''The Border''
|PFC Gordons Harvijs
|1 sērija
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2009
|''Being Erica''
|Kens
|1 sērija
|-
|''Sophie''
|Kens
|1 sērija
|-
|''Beyond the Break''
|Viņš pats
|1 sērija
|-
|2010
|''[[Batman: The Brave &amp; The Bold: The Movie]]''
|The Comedy Boy
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{twitter|drake}}
* {{myspace|thisisdrake}}
* {{aktieru ārējās saites}}

{{Drake}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Popmūziķi]]
[[Kategorija:Ontārio dzimušie]]</text>
      <sha1>b14zwoux13hvt9n0amcoj1ewwpbgp9z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stefens Karijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>116707</id>
    <revision>
      <id>3658970</id>
      <parentid>3637116</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20038" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Stefens Karijs
| vārds_orig = ''Stephen Curry''
| attēls = Stephen Curry dribbling 2016 (cropped).jpg
| att_izm = 
| paraksts = Stefens Karijs 2016. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = Vordels Stefens Karijs II
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|3|14}}
| dz_viet = {{vieta|ASV|Ohaio|Akrona|2s=Ohaio (štats)}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = [[Amerikāņi (nācija)|amerikānis]]
| garums = {{mērvienība|cm=188}}
| svars = {{mērvienība|kg=84}}
| poz = {{Basketbola pozīcija|1}}
| kar_sāk = 2009
| kar_beig = 
| alga = 
| iesauka = ''Chef Curry''
| vidusskola = ''Charlotte Christian School'' ([[Ziemeļkarolīna]])
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = [[Deividsonas Universitāte]]
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
| izgl iest2 = 
| izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas &quot;Warriors&quot;]]
| numurs = 30
| amats = 
| līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
| b_klubs = 
| drafts = 7., pirmajā kārtā
| dr_gads = [[2009. gada NBA drafts|2009]]
| dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
| dr_kom = [[Goldensteitas &quot;Warriors&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = {{nbay|2009|start}}—pašlaik
| klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas &quot;Warriors&quot;]]
| kl_sez 2 = 
| klubs 2 = 
| kl_sez 3 = 
| klubs 3 = &lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
| karj stat līga = 
| karj stat 1 = 
| karj stat 1_dati = 
| karj stat 2 = 
| karj stat 2_dati = 
| karj stat 3 = 
| karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 = {{Bk|ASV}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| tr_klubs_sez 1 = 
| tr_klubs 1 = 
| tr_klubs_sez 2 = 
| tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| sasniegumi = 
* 4× [[NBA čempioni|NBA čempions]] &lt;small&gt;({{nbay|2014|end}}, {{nbay|2016|end}}, {{nbay|2017|end}}, {{nbay|2021|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA finālsērijas MVP]] &lt;small&gt;({{nbay|2021|end}})&lt;/small&gt;
* 2× [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs]] &lt;small&gt;({{nbay|2014|end}}, {{nbay|2015|end}})&lt;/small&gt;
* 8× [[NBA Visu zvaigžņu spēle]] &lt;small&gt;({{nasg|2014}}—{{nasg|2019}}, {{nasg|2021}}, {{nasg|2022}})&lt;/small&gt;
* [[NBA Rietumu konferences finālu vērtīgākais spēlētājs|Rietumu konferences finālu vērtīgākais spēlētājs]] &lt;small&gt;({{nbay|2021|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA Visu zvaigžņu spēles vērtīgākais spēlētājs|Visu zvaigžņu spēles vērtīgākais spēlētājs]] &lt;small&gt;({{nasg|2022}})&lt;/small&gt;
* 4× [[All-NBA Team|NBA simboliskā pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2014|end}}, {{nbay|2015|end}}, {{nbay|2018|end}}, {{nbay|2020|end}})&lt;/small&gt;
* 3× [[All-NBA Team|NBA simboliskā otrā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2013|end}}, {{nbay|2016|end}}, {{nbay|2021|end}})&lt;/small&gt;
* 2× [[NBA sezonas rezultatīvākais spēlētājs|NBA rezultatīvākais spēlētājs]] &lt;small&gt;({{nbay|2015|end}}, {{nbay|2020|end}})&lt;/small&gt;
* NBA līderis pārķertajās piespēlēs &lt;small&gt;({{nbay|2015|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA All-Rookie Team|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2009|end}})&lt;/small&gt;
* ''[[NBA Sportsmanship Award]]'' &lt;small&gt;({{nbay|2010|end}})&lt;/small&gt;
| aģenti = 
| slavz = 
| dzimums = Vīrietis
| atjaunots = &lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| medaltemplates = {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold2|[[2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Turcija 2010]]}}
{{MedalGold2|[[2014. gada Pasaules kauss basketbolā|Spānija 2014]]}}
}}
'''Vordels Stefens Karijs II''' ({{val|en|Wardell Stephen Curry II}}; dzimis {{dat|1988|3|14}} [[Akrona|Akronā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2022. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Goldensteitas &quot;Warriors&quot;]], kurā aizvadījis visu profesionāļa karjeru. [[2014.—2015. gada NBA sezona|2015. gadā]] izcīnījis [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|sezonas vērtīgākā spēlētāja]] titulu un kluba sastāvā [[2015. gada NBA finālsērija|kļuva]] par [[NBA čempioni|NBA čempionu]], kas bija kluba pirmais čempiontituls kopš 1975. gada. Pēc tam ar &quot;Warriors&quot; vēl trīsreiz kļuvis par NBA čempionu ([[2016.—2017. gada NBA sezona|2017]], [[2017.—2018. gada NBA sezona|2018]], [[2021.—2022. gada NBA sezona|2022]]) un vienreiz atzīts par sezonas labāko spēlētāju ([[2015.—2016. gada NBA sezona|2016]]). 2022. gadā pirmo reizi karjerā atzīts par [[NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs|NBA finālsērijas vērtīgāko spēlētāju]]. S. Karijs tiek uzskatīts par vienu no labākajiem basketbolistiem vēsturē un bieži tiek nosaukts kā labākais metējs basketbola vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2482473-is-stephen-curry-the-best-shooter-ever-yes-say-many-of-nbas-all-time-marksmen|title=Is Stephen Curry the Best Shooter Ever? Yes, Say Many of NBA's All-Time Marksmen|last=Bucher|first=Ric|website=Bleacher Report|access-date=2022-06-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Ar viņa spēles stilu tiek saistītas pēdējā desmitgadē notikušās būtiskās izmaiņas basketbolā, daudz lielāku nozīmi iegūstot trīspunktu metieniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/15001418/how-stephen-curry-revolutionizing-basketball|title=TrueHoop Presents: Steph is changing everything we know about the game|website=ESPN.com|access-date=2022-06-03|date=2016-03-18|language=en}}&lt;/ref&gt; Kopš 2021. gada 14. decembra S. Karijs ir NBA rekordists iemesto trīspunktu metienu skaita ziņā (apsteidza [[Rejs Allens|Reju Allenu]]),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/32868940/golden-state-warriors-stephen-curry-passes-ray-allen-nba-all-3-point-king|title=Curry passes Allen as NBA's all-time 3-point king|website=ESPN.com|access-date=2022-06-03|date=2021-12-15|language=en}}&lt;/ref&gt; tāpat viņš ir arī izslēgšanas spēlēs visvairāk trīspunktu metienus iemetušais spēlētājs. Šajā rādītājā otrajā vietā ir viņa komandas biedrs [[Klejs Tompsons]], rezultatīvos spēlētājus kopīgi dēvē par ''Splash Brothers''.

S. Karija tēvs [[Dels Karijs]] arī bijis basketbolists, spēlējis NBA un joprojām ir sava kluba [[Šarlotes &quot;Hornets&quot;|&quot;Hornets&quot;]] rekordists gūto punktu un iemesto trīspunktu metienu skaitā. Tāpat NBA spēlētājs ir arī viņa jaunākais brālis [[Sets Karijs]].

== Karjera ==
Spēlējis [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]], kur pārstāvējis Deividsonas Universitātes basketbola komandu &quot;Wildcats&quot;. Divas reizes tika atzīts par Dienvidu konferences gada labāko spēlētāju. Karijs ir guvis visvairāk punktu gan Deividsonas Universitātes, gan Dienvidu konferences vēsturē. Universitātes otrajā gadā uzstādījis NCAA rekordu vienā sezonā trāpītajos trīspunktu metienos, trešajā gadā bija NCAA līgas rezultatīvākais spēlētājs (vidēji spēlē 28,6 punkti).

=== NBA ===
[[2009. gada NBA drafts|2009. gada NBA draftā]] Kariju ar kopējo 7. kārtas numuru izraudzījās [[Goldensteitas &quot;Warriors&quot;]]. [[2009.—2010. gada NBA sezona|Debijas sezonā]] NBA tika iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|sezonas labāko jauno spēlētāju pirmajā izlasē]], kā arī bija otrais balsojumā par [[NBA sezonas labākais debitants|sezonas labāko debitantu]]. [[2010.—2011. gada NBA sezona|2010.—2011. gada sezonā]] basketbolists tika apbalvots ar ''[[NBA Sportsmanship Award|Sportsmanship]]'' (sportiskuma) balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2011/news/05/05/stephen-curry-sportsmanship/index.html|title=Warriors' Stephen Curry wins NBA Sportsmanship Award|date=May 5, 2011|work=NBA.com|accessdate=May 5, 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110508233644/http://www.nba.com/2011/news/05/05/stephen-curry-sportsmanship/index.html|archivedate={{dat|2011|05|08||bez}}}}&lt;/ref&gt; Izlaida daļu [[2011.—2012. gada NBA sezona|2011.—2012. gada sezonas]] savainojumu dēļ, [[2011. gada NBA lokauts|lokauta]] dēļ saīsinātajā sezonā piedalījās vienīgi 26 no 66 spēlēm.

{{dat|2013|2|27||bez}} zaudējumā pret [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] guva 54 punktus, kas tobrīd bija sportista rekords. [[2012.—2013. gada NBA sezona|2012.—2013. gada sezonā]] uzstādīja līgas rekordu trāpītajos trīspunktu metienos, trāpīja 272 trīspunktniekus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://espn.go.com/nba/story/_/id/9184857/stephen-curry-golden-state-warriors-sets-new-3-point-season-record |title=Stephen Curry of Golden State Warriors sets new 3-point season record - ESPN |publisher=Espn.go.com |date=April 18, 2013 |accessdate=April 30, 2014}}&lt;/ref&gt; Bija līgas līderis trāpītajos trīspunktniekos arī nākamajās divās sezonās ([[2014.—2015. gada NBA sezona|2014.—2015. gada sezonā]] uzstādīja atkal jaunu rekordu — 286 iemesti trīspunktnieki). S. Karija pārstāvētā &quot;Warriors&quot; komanda pirmoreiz pēc vairāku sezonu pārtraukuma kvalificējās izslēgšanas spēlēm, kurās sasniedza konferences pusfinālu.

{{dat|2013|12|7||bez}} S. Karijs uzstādīja kluba rekordu gūtajos trīspunktu metienos (gūdams 701. trīspunktu metienu). Tika iebalsots [[2014. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēles]] sākumsastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Curry starts in first All-Star Game; LeBron top vote-getter|url=http://www.nba.com/2014/news/01/23/nba-all-star-2014-starters-announced-release/|work=NBA.com|date=January 23, 2014|accessdate=January 25, 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140127013641/http://www.nba.com/2014/news/01/23/nba-all-star-2014-starters-announced-release|archivedate={{dat|2014|01|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2014. gada NBA izslēgšanas spēles|Izslēgšanas spēlēs]] zaudēja pirmajā kārtā pret [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]]. S. Karijs tika iekļauts līgas simboliskajā otrajā izlasē.

{{dat|2015|1|7||bez}} S. Karijs trāpīja savu 1000. trīspunktu metienu, tā bija viņā 369. spēle, tādējādi viņš šo atzīmi sasniedza ar mazāko spēļu skaitu visā līgas vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/games/20150107/INDGSW/gameinfo.html|title=Pacers at Warriors|work=NBA.com|accessdate=February 15, 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150504153036/http://www.nba.com/games/20150107/INDGSW/gameinfo.html|archivedate={{dat|2015|05|04||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat||2|4||bez}} uzstādīja savu karjeras rekordu spēlē gūtajos punktos (51).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/games/20150204/DALGSW/gameinfo.html|title=Mavericks at Warriors|work=NBA.com|accessdate=February 15, 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150215104248/http://www.nba.com/games/20150204/DALGSW/gameinfo.html|archivedate={{dat|2015|02|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Saņēma visvairāk balsu [[2015. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēles]] balsojumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Warriors' Curry leading vote-getter, surpassing LeBron, for 2015 All-Star Game|url=http://www.nba.com/2015/news/as.game/01/22/release-all-star-starters/|work=NBA.com|date=January 22, 2015|accessdate=February 16, 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150213022911/http://www.nba.com/2015/news/as.game/01/22/release-all-star-starters|archivedate={{dat|2015|02|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2014.—2015. gada NBA sezona|2014.—2015. gada sezonā]] bija kluba līderis sezonā, kurā &quot;Warriors&quot; guva visvairāk uzvaru kluba vēsturē (67), pārspēja savu līgas rekordu vienā sezonā iemestajos trīspunktniekos (286).&lt;!-- Starp piecām rezultatīvākajām sezonām gūto trīspunktnieku ziņā Karijam pieder trīs rezultāti. --&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://espn.go.com/nba/story/_/id/12814590/stephen-curry-golden-state-warriors-named-nba-most-valuable-player-2014-15-season|title=Sources: Warriors guard Stephen Curry voted Most Valuable Player for 2014-15|publisher=ESPN|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņš ir otrais saspēles vadītājs līgas vēsturē, kas bijis komandas, kura sezonā izcīna vismaz 65 uzvaras, rezultatīvākais spēlētājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://espn.go.com/nba/story/_/id/12817190/stephen-curry-golden-state-warriors-named-nba-most-valuable-player-2014-15-season|title=Warriors guard Stephen Curry voted NBA MVP for 2014-15|publisher=ESPN|accessdate={{dat|2015|5|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; Karijs tika atzīts par 2014.—2015. gada sezonas [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|līgas vērtīgāko spēlētāju]]. Viņš ir otrs &quot;Warriors&quot; kluba spēlētājs, kas saņēmis šo balvu (pirmais bija [[Vilts Čemberlens]]).&lt;ref name=mvp&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/warriors/news/curry-mvp-20150504|title=Warriors Guard Stephen Curry Named 2014-15 Kia NBA Most Valuable Player|date=May 4, 2015|work=NBA.com|accessdate=May 4, 2015}}&lt;/ref&gt; 2014.—2015. gada sezonas noslēgumā kļuva par NBA čempionu &quot;Warriors&quot; sastāvā, [[2015. gada NBA finālsērija|finālsērijā]] ar 4—2 pārspējot [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] vienību.

2015.—2016. gada sezonas noslēgumā &quot;Warriors&quot; [[2016. gada NBA finālsērija|finālsērijā]] piekāpās [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]], kas kļuva par čempioniem. Šī bija otrā sezona pēc kārtas, kad S. Karijs tika atzīts par sezonas [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|līgas vērtīgāko spēlētāju]]; viņš bija arī sezonaas rezultatīvākais spēlētājs ar 30,1 punktu vidēji spēlē. Pēc tam vēl divreiz kļuvis par NBA čempionu ar &quot;Warriors&quot; komandu ([[2016.—2017. gada NBA sezona|2017]], [[2017.—2018. gada NBA sezona|2018]]), kas abas reizes finālsērijā pieveica &quot;Cavaliers&quot;. [[2018.—2019. gada NBA sezona]]s finālsērijā &quot;Warriors piekāpās [[Toronto &quot;Raptors&quot;]].

Divās sekojošajās sezonās vairāki komandas vadošie spēlētāji guva nopietnas traumas, tādēļ &quot;Warriors&quot; nebija titula pretendenti. Toties 2021. gada sākumā S. Karijs sasniedza karjeras rezultativitātes rekordu, spēlē pret [[Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]] (uzvara 137—122) gūdams 62 punktus.

[[2020.—2021. gada NBA sezona]]s noslēgumā otro reizi karjerā S. Karijs kļuva par līgas rezultatīvāko spēlētāju (32 punkti vidēji spēlē); šī arī bija rezultatīvākā sezona viņa karjerā.

2021. gada janvārī, aizvadot savu 807. spēli &quot;Warriors&quot; sastāvā, S. Karijs sasniedza un drīz arī apsteidza [[Kriss Mulins|Krisa Mulina]] rekordu, kļūdams par visvairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju kluba vēsturē. Tāpat viņam pieder &quot;Warriors&quot; rekordi kā visvairāk punktus guvušajam, visvairāk trīspunktu metienus iemetušajam un visvairāk rezultatīvas piespēles iedevušajam spēlētājam

2022. gada februārī S. Karijs [[2022. gada NBA Visu zvaigzņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlē]] guva 50 punktus un uzstādīja rekordu ar 16 trāpītiem trīspunktu metieniem, iegūdams karjerā pirmo Visu zvaigžņu spēles vērtīgākā spēlētāja balvu. [[2021.—2022. gada NBA sezona]]s noslēgumā S. Karijs kopā ar &quot;Warriors&quot; iekļuva NBA finālā, Rietumu konferences finālos pārspējot [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]]. Finālsērijā tika pārspēti [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] basketbolisti, un S. Karijs ieguva savu ceturto NBA čempiontitulu, kā arī pirmo reizi karjerā tika atzīts par [[NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs|NBA finālsērijas vērtīgāko spēlētāju]].

=== ASV izlase ===
Kopā ar ASV izlasi izcīnīja zelta medaļu [[2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2010. gada Pasaules čempionātā]]&lt;ref&gt;[http://www.telegraph.co.uk/sport/othersports/basketball/7999270/USA-beat-hosts-Turkey-to-land-first-World-Championshp-title-since-1994.html USA beat hosts Turkey to land first World Championshp title since 1994] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/12092010-asv_pec_16_gadu_partraukuma_triumfe_pasau ASV pēc 16 gadu pārtraukuma triumfē pasaules čempionātā]&lt;/ref&gt; un [[2014. gada FIBA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausā]].

== Statistika NBA ==
{{Basketbolista statistika}}

=== Regulārā sezona ===
{|class=&quot;wikitable&quot;  style=&quot;text-align:right&quot;
|-
!width=&quot;80&quot;|Sezona !!width=&quot;100&quot;| Komanda !!width=&quot;40&quot;| GP !!width=&quot;40&quot;| GS !!width=&quot;40&quot;| MPG !!width=&quot;40&quot;| FG% !!width=&quot;40&quot;| 3P% !!width=&quot;40&quot;| FT% !!width=&quot;40&quot;| RPG !!width=&quot;40&quot;| APG !!width=&quot;40&quot;| SPG !!width=&quot;40&quot;| BPG !!width=&quot;40&quot;| PPG
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2009|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Goldensteitas &quot;Warriors&quot;|&quot;Warriors&quot;]]
| '''80''' || 77 || 36,2 || 46,2 || 43,7 || 88,5 || '''4,5''' || 5,9 || 1,9 || 0,2 || 17,5
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2010|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;Warriors&quot;
| 74 || 74 || 33,6 || 48,0 || 44,2 || '''93,4''' || 3,9 || 5,8 || 1,5 || '''0,3''' || 18,6
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2011|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;Warriors&quot;
| 26 || 23 || 28,2 || '''49,0''' || '''45,5''' || 80,9 || 3,4 || 5,3 || 1,5 || '''0,3''' || 14,7
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2012|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;Warriors&quot;
| 78 || 78 || '''38,2''' || 45,1 || 45,3 || 90,0 || 4,0 || 6,9 || 1,6 || 0,2 || 22,9
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2013|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;Warriors&quot;
| 78 || 78 || 36,5 || 47,1 || 42,4 || 88,5 || 4,3 || '''8,5''' || 1,6 || 0,2 || '''24,0'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2014|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;Warriors&quot;
| '''80''' || '''80''' || 32,7 || 48,7 || 44,3 || 91,4 || 4,3 || 7,7 || '''2,0''' || 0,2 || 23,8
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot; | Karjera
| 416 || 410 || 35,0 || 47,1 || 44,0 || 90,0 || 4,1 || 6,9 || 1,7 || 0,2 || 20,9
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot; | Visu zvaigžņu spēle
| 2 || 2 || 27,0 || 33,3 || 23,8 || 100 || 6,0 || 8,0 || 1,0 || 0 || 13,5
|}

=== Izslēgšanas spēles ===
{|class=&quot;wikitable&quot;  style=&quot;text-align:right&quot;
|-
!width=&quot;80&quot;|Sezona !!width=&quot;100&quot;| Komanda !!width=&quot;40&quot;| GP !!width=&quot;40&quot;| GS !!width=&quot;40&quot;| MPG !!width=&quot;40&quot;| FG% !!width=&quot;40&quot;| 3P% !!width=&quot;40&quot;| FT% !!width=&quot;40&quot;| RPG !!width=&quot;40&quot;| APG !!width=&quot;40&quot;| SPG !!width=&quot;40&quot;| BPG !!width=&quot;40&quot;| PPG
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Goldensteitas &quot;Warriors&quot;|&quot;Warriors&quot;]]
| 12 || 12 || 41,4 || 43,4 || 39,6 || '''92,1''' || 3,8 || 8,1 || 1,7 || '''0,2''' || 23,4
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2014. gada NBA izslēgšanas spēles|2014]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;Warriors&quot;
| 7 || 7 || '''42,3''' || 44,0 || 38,6 || 88,1 || 3,6 || '''8,4''' || 1,7 || 0,1 || 23,0
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2015. gada NBA izslēgšanas spēles|2015]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;Warriors&quot;
| '''21''' || '''21''' || 39,3 || '''45,6''' || '''42,2''' || 83,5 || '''5''' || 6,4 || '''1,9''' || 0,1 || '''28,3'''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot; | Karjera
| 40 || 40 || 40,5 || 44,7 || 41,0 || 86,2 || 4,4 || 7,3 || 1,8 || 0,2 || 25,9
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Kevins Durants]]
| virsraksts = [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs]]
| periods    = [[2014.—2015. gada NBA sezona|2014—2015]]&lt;br /&gt;[[2015.—2016. gada NBA sezona|2015—2016]]
| pēc        = [[Rasels Vestbruks]]
}}
{{kastes beigas}}


{{ASV sastāvs 2010 PČB}}
{{Warriors 2021–22 NBA čempioni}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Karijs, Stefens}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:Goldensteitas &quot;Warriors&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:NBA sezonas vērtīgākie spēlētāji]]
[[Kategorija:NBA čempioni]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>q5u7mxm0p0ffhqd9by8tvrfvw1mu92s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzs priekškars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>119213</id>
    <revision>
      <id>3659117</id>
      <parentid>3594567</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T01:33:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kwamikagami</username>
        <id>5467</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3286" xml:space="preserve">[[Attēls:Iron Curtain map.svg|260px|right|thumb|
{{legend|#FF8282|[[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] valstis}}
{{legend|#004990|[[NATO]] dalībvalstis}}
{{legend|#CCCCCC|Militāri neitrālās valstis}}
{{legend|#57D557|Dienvidslāvija, nebija Varšavas pakta dalībvalsts, lai gan tai bija komunistiska valdība.}}]]
'''Dzelzs priekškars''' jeb '''dzelzs aizkars''' ir tēlains apzīmējums,&lt;ref&gt;[http://termini.lza.lv/term.php?term=dzelzs%20priek%C5%A1kars&amp;list=dzelzs%20priek%C5%A1kars&amp;lang=LV Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm]&lt;/ref&gt; kas [[Aukstais karš|aukstā kara]] laikā simbolizēja ideoloģisko cīņu un robežu, kas pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] izveidojās Eiropā starp [[kapitālisms|kapitālistiskajām]] [[Rietumu valstis|Rietumu valstīm]] un [[komunisms|komunistiskajām]] [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstīm. Pats apzīmējums parādījās, kad 1946. gada 5. martā Fultonā, Misūri [[Vinstons Čērčils]] teica [[Fultonas runa|Fultonas runu]], kurā vērsās pret [[Padomju Savienība|PSRS]] un pieminēja &quot;dzelzs priekškaru&quot;, kas pārdala Eiropu.&lt;ref&gt;Vārdu salikums &quot;dzelzs priekškars&quot; parādījās vēl pirms Čērčila runas, piemēram, E. Snoudena, kura 1920. gadā apceļoja Padomju Krieviju, tā nosauca tās robežu. Otrā pasaules kara beigās [[Jozefs Gebelss|J. Gebelss]] par &quot;dzelzs priekškaru&quot; nosauca tās teritorijas, kuras kļūs par PSRS buferzonu pēc Otrā pasaules kara.&lt;/ref&gt; Šo runu var uzskatīt par aukstā kara sākumu.

Abām pusēm, kuras nošķīra dzelzs priekškars, bija savas starptautiskās ekonomiskās un militārās alianses:

* [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] un militārais [[Varšavas pakts]] Austrumeiropā, kur vadošā loma bija Padomju Savienībai,
* [[Eiropas Kopiena]] un militārā [[NATO|Ziemeļatlantijas līguma organizācija]] Rietumeiropā un Dienvideiropā, kur vadošā loma militārajā jomā bija atvēlēta ASV.

Fiziski dzelzs priekškaru veidoja pierobežas nocietinājumi starp Rietumeiropu un Austrumeiropu. Viena no pazīstamākajām šāda tipa būvēm bija [[Berlīnes mūris]], kas ilgstoši kalpoja kā viens no dzelzs priekškara spilgtākajiem simboliem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,959058,00.html | work=Time | title=Archive: Freedom! The Berlin Wall {{en ikona}} | date=1989. gada 20. novembris | accessdate=2010. gada 14. jūlijā. | archive-date=2013. gada 25. Augustsss | archive-url=https://web.archive.org/web/20130825012437/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,959058,00.html }}&lt;/ref&gt; Dzelzs priekškara sabrukums sākās līdz ar [[Perestroika]]s laikmetu. Ungārijā 1989. gada maijā pēc demonstrācijām un manifestācijām tika atvērta robeža starp Ungāriju un Austriju.&lt;ref&gt;[http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?language=LV&amp;type=IM-PRESS&amp;reference=20090626STO57490 Aprit 20 gadi kopš dzelzs priekškara pārraušanas]&lt;/ref&gt; Tā paša gada novembrī krita Berlīnes mūris, kas nozīmēja dzelzs priekškara sabrukumu un Austrumeiropas atteikšanos no sociālistiskās iekārtas.

== Atsauces un piezīmes ==
{{Commons|Iron curtain|Dzelzs priekškars}}
{{atsauces}}

{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Aukstais karš]]</text>
      <sha1>erad6ks4xi1qneski9qc23e5npug3ov</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kalgari &quot;Flames&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>121895</id>
    <revision>
      <id>3659170</id>
      <parentid>3611821</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T07:20:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Uzbrucēji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8501" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #FFC859
| bg_color           = #E13A3E
| team               = Calgary Flames
| logo               = Calgary Flames logo.svg
| logosize           = 200px
| city               = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Kalgari}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]]
| division           = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]]
| founded            = 1972
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Scotiabank Saddledome]]''
| ietilpība          = 19,289
| colors             = Sarkana, zelta, melna, balta&lt;br /&gt;{{color box|#E13A3E}} {{color box|#FFC859}} {{color box|#000000}} {{color box|white}}
| owner              = {{flaga|Kanāda}} Calgary Flames LP
| prezidents         = 
| GM                 = {{flaga|Kanāda}} [[Breds Trelivings]]
| coach              = {{flaga|Kanāda}} [[Derils Saters]]
| coach2             = 
| captain            = Nav
| media              = 
| affiliates         = [[Adirondekas &quot;Flames&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])&lt;br /&gt;[[Jūtas &quot;Grizzlies&quot;]] ([[ECHL]])
&lt;!---Frančīzes vēsture---&gt;
| name1              = [[Atlantas &quot;Flames&quot;]]
| dates1             = 1972—1980
| name2              = Kalgari &quot;Flames&quot;
| dates2             = 1980—pašlaik
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 1
}}
'''Kalgari &quot;Flames&quot;''' ({{val|en|Calgary Flames}}) ir profesionāls [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Kalgari]], [[Alberta|Albertā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1972. gadā kā '''[[Atlantas &quot;Flames&quot;]]''' un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Flames&quot; ir 1 reizi uzvarējis NHL, 3 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 5 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Scotiabank Saddledome]]'' hallē.

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 1
** 1988–89

* '''Konferences čempioni''': 3
** 1985–86, 1988–89, 2003–04

* '''Divīzijas čempioni''': 8
** 1987–88, 1988–89, 1989-1990, 1993–94, 1994–95, 2005–06, 2018-19, 2021-22

== Spēlētāji ==
2010.—11. un 2011.—12. gada sezonās katrā pa vienai spēlei &quot;Flames&quot; sastāvā aizvadīja latviešu uzbrucējs [[Raitis Ivanāns]].

=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 14. oktobrī.''
==== Vārtsargi ====

* 25 {{Flaga|Zviedrija}} [[Jākobs Markstrems]]

* 80 {{flaga|Čehija}} [[Dans Vladars]]

==== Aizsargi ====
* {{0}}4 {{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Andersons]]
* {{0}}6 {{Flaga|Somija}} [[Jūso Vālimaki]]
* {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Kristofers Tanevs]]
*16 {{Flaga|Krievija}} [[Ņikita Zadorovs]]
* 26 {{flaga|Kanāda}} [[Maikls Stouns]]
*44 {{flaga|Kanāda}} [[Ēriks Gudbransons]]
* 55 {{flaga|ASV}} [[Noa Henefins]]
* 58 {{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Kilingtons]]

==== Uzbrucēji ====
* 11 {{flaga|Zviedrija}} [[Mikaels Baklunds]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small
*15 {{flaga|Kanāda}} [[Breds Ričardsons]]
* 17 {{flaga|Kanāda}} [[Milans Lučičs]]
*18 {{Flaga|ASV}} [[Tailers Pitliks]]
*20 {{flaga|ASV}} [[Bleiks Koulmens]]
*22 {{flaga|ASV}} [[Trevors Luiss]]
* 23 {{flaga|Kanāda}} [[Šons Monahens]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
*24 {{flaga|Kanāda}} [[Brets Ričijs]]
* 28 {{Flaga|Zviedrija}} [[Elīass Lindholms]]
*29 {{Flaga|Kanāda}} [[Dilons Dubē]]
*42 {{flaga|Kanāda}} [[Glens Goudins]]
* 88 {{flaga|Kanāda}} [[Endrū Mangjapans]]

== Līderi ==
=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
&lt;table&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;&quot;&gt;Punkti&lt;/td&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;&quot;&gt;Vārti&lt;/td&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;&quot;&gt;Rezultatīvas piespēles&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}}
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Džeroms Iginla]] || LM || 1219 || 525 || 570 || '''1095''' || 0.90
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Teorēns Flerī]] || LM || 791 || 364 || 466 || '''830''' || 1.05
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Als Makinniss]] || A || 803 || 213 || 609 || '''822''' || 1.02
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 577 || 314 || 302 || '''616''' || 1.07
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Gerijs Saters]] || A || 617 || 128 || 437 || '''565''' || 0.92
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kents Nilsons]] || C || 425 || 229 || 333 || '''562''' || 1.32
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 514 || 193 || 336 || '''529''' || 1.03
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Gerijs Robertss]] || KM || 585 || 257 || 248 || '''505''' || 0.86
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; |'''[[Marks Džordāno]]'''|| A || 893 || 134 || 349 || '''483''' || 0,54
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Ēriks Veils]] || KM || 539 || 206 || 246 || '''452''' || 0.84
|}
&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}}
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Džeroms Iginla]] || LM || 525
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Teorēns Flerī]] || LM || 364
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 314
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Gerijs Robertss]] || KM || 257
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kents Nilsons]] || C || 229
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Lenijs Makdonalds]] || LM || 215
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Als Makinniss]] || A || 213
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Ēriks Veils]]|| KM || 206
|- align=&quot;center&quot;
|'''[[Šons Monahens]]'''|| C || 194
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 193
|}
&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}}
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Als Makinniss]] || A || 609
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Džeroms Iginla]] || LM || 570
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Teorēns Flerī]] || LM || 466
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Gerijs Saters]] || A || 437
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; |'''[[Marks Džordāno]]'''|| A || 349
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 336
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Pols Reinharts]] || A || 336
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kents Nilsons]] || C || 333
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 302
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Džons Gudro|'''Džonijs Gudro''']] || KM || 294
|}
&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;/table&gt;

=== Komandas kapteiņi ===
{{div col}}
* {{flaga|Kanāda}} [[Breds Māršs]] (1980—1981)
* {{flaga|Kanāda}} [[Fils Rasels]] (1981—1983)
* {{flaga|Kanāda}} [[Dags Raisbruhs]] (1983—1987)
* {{flaga|Kanāda}} [[Lenijs Makdonalds]] (1983—1989)
* {{flaga|Kanāda}} [[Džims Peplinskis]] (1984—1989)
* {{flaga|Kanāda}} [[Brends Makkrimons]] (1989—1990)
* ''Rotējošie kapteiņi'' (1990—1991)
* {{flaga|Kanāda}} [[Džo Nīvendaiks]] (1991—1995)
* {{flaga|Kanāda}} [[Teorens Flerī]] (1995—1997)
* {{flaga|Kanāda}} [[Tods Simpsons]] (1997—1999)
* {{flaga|Kanāda}} [[Stīvs Smits]] (1999—2000)
* {{flaga|Kanāda}} [[Deivs Lovrijs]] (2000—2002)
* {{flaga|Kanāda}} [[Bobs Būners]] (2002)
* {{flaga|ASV}} [[Kreigs Konrojs]] (2002—2003)
* {{flaga|Kanāda}} [[Džeroms Iginla]] (2003—2013)
* {{flaga|Kanāda}} [[Marks Džordāno]] (2013—2021)
{{div col end}}

== Ārējās saites ==
{{Commonscat-inline|Calgary Flames|Kalgari &quot;Flames&quot;}}
* [http://flames.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/CGY/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}}


{{Hokejs-aizmetnis}}
{{Kanāda-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot;| ]]</text>
      <sha1>hkktcegriceta8eg97qythvq0wndj4g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659171</id>
      <parentid>3659170</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T07:20:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Uzbrucēji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8502" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #FFC859
| bg_color           = #E13A3E
| team               = Calgary Flames
| logo               = Calgary Flames logo.svg
| logosize           = 200px
| city               = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Kalgari}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]]
| division           = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]]
| founded            = 1972
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Scotiabank Saddledome]]''
| ietilpība          = 19,289
| colors             = Sarkana, zelta, melna, balta&lt;br /&gt;{{color box|#E13A3E}} {{color box|#FFC859}} {{color box|#000000}} {{color box|white}}
| owner              = {{flaga|Kanāda}} Calgary Flames LP
| prezidents         = 
| GM                 = {{flaga|Kanāda}} [[Breds Trelivings]]
| coach              = {{flaga|Kanāda}} [[Derils Saters]]
| coach2             = 
| captain            = Nav
| media              = 
| affiliates         = [[Adirondekas &quot;Flames&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])&lt;br /&gt;[[Jūtas &quot;Grizzlies&quot;]] ([[ECHL]])
&lt;!---Frančīzes vēsture---&gt;
| name1              = [[Atlantas &quot;Flames&quot;]]
| dates1             = 1972—1980
| name2              = Kalgari &quot;Flames&quot;
| dates2             = 1980—pašlaik
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 1
}}
'''Kalgari &quot;Flames&quot;''' ({{val|en|Calgary Flames}}) ir profesionāls [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Kalgari]], [[Alberta|Albertā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1972. gadā kā '''[[Atlantas &quot;Flames&quot;]]''' un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Flames&quot; ir 1 reizi uzvarējis NHL, 3 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 5 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Scotiabank Saddledome]]'' hallē.

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 1
** 1988–89

* '''Konferences čempioni''': 3
** 1985–86, 1988–89, 2003–04

* '''Divīzijas čempioni''': 8
** 1987–88, 1988–89, 1989-1990, 1993–94, 1994–95, 2005–06, 2018-19, 2021-22

== Spēlētāji ==
2010.—11. un 2011.—12. gada sezonās katrā pa vienai spēlei &quot;Flames&quot; sastāvā aizvadīja latviešu uzbrucējs [[Raitis Ivanāns]].

=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 14. oktobrī.''
==== Vārtsargi ====

* 25 {{Flaga|Zviedrija}} [[Jākobs Markstrems]]

* 80 {{flaga|Čehija}} [[Dans Vladars]]

==== Aizsargi ====
* {{0}}4 {{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Andersons]]
* {{0}}6 {{Flaga|Somija}} [[Jūso Vālimaki]]
* {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Kristofers Tanevs]]
*16 {{Flaga|Krievija}} [[Ņikita Zadorovs]]
* 26 {{flaga|Kanāda}} [[Maikls Stouns]]
*44 {{flaga|Kanāda}} [[Ēriks Gudbransons]]
* 55 {{flaga|ASV}} [[Noa Henefins]]
* 58 {{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Kilingtons]]

==== Uzbrucēji ====
* 11 {{flaga|Zviedrija}} [[Mikaels Baklunds]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
*15 {{flaga|Kanāda}} [[Breds Ričardsons]]
* 17 {{flaga|Kanāda}} [[Milans Lučičs]]
*18 {{Flaga|ASV}} [[Tailers Pitliks]]
*20 {{flaga|ASV}} [[Bleiks Koulmens]]
*22 {{flaga|ASV}} [[Trevors Luiss]]
* 23 {{flaga|Kanāda}} [[Šons Monahens]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
*24 {{flaga|Kanāda}} [[Brets Ričijs]]
* 28 {{Flaga|Zviedrija}} [[Elīass Lindholms]]
*29 {{Flaga|Kanāda}} [[Dilons Dubē]]
*42 {{flaga|Kanāda}} [[Glens Goudins]]
* 88 {{flaga|Kanāda}} [[Endrū Mangjapans]]

== Līderi ==
=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
&lt;table&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;&quot;&gt;Punkti&lt;/td&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;&quot;&gt;Vārti&lt;/td&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;&quot;&gt;Rezultatīvas piespēles&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}}
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Džeroms Iginla]] || LM || 1219 || 525 || 570 || '''1095''' || 0.90
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Teorēns Flerī]] || LM || 791 || 364 || 466 || '''830''' || 1.05
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Als Makinniss]] || A || 803 || 213 || 609 || '''822''' || 1.02
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 577 || 314 || 302 || '''616''' || 1.07
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Gerijs Saters]] || A || 617 || 128 || 437 || '''565''' || 0.92
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kents Nilsons]] || C || 425 || 229 || 333 || '''562''' || 1.32
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 514 || 193 || 336 || '''529''' || 1.03
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Gerijs Robertss]] || KM || 585 || 257 || 248 || '''505''' || 0.86
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; |'''[[Marks Džordāno]]'''|| A || 893 || 134 || 349 || '''483''' || 0,54
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Ēriks Veils]] || KM || 539 || 206 || 246 || '''452''' || 0.84
|}
&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}}
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Džeroms Iginla]] || LM || 525
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Teorēns Flerī]] || LM || 364
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 314
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Gerijs Robertss]] || KM || 257
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kents Nilsons]] || C || 229
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Lenijs Makdonalds]] || LM || 215
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Als Makinniss]] || A || 213
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Ēriks Veils]]|| KM || 206
|- align=&quot;center&quot;
|'''[[Šons Monahens]]'''|| C || 194
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 193
|}
&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}}
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Als Makinniss]] || A || 609
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Džeroms Iginla]] || LM || 570
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Teorēns Flerī]] || LM || 466
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Gerijs Saters]] || A || 437
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; |'''[[Marks Džordāno]]'''|| A || 349
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 336
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Pols Reinharts]] || A || 336
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kents Nilsons]] || C || 333
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 302
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Džons Gudro|'''Džonijs Gudro''']] || KM || 294
|}
&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;/table&gt;

=== Komandas kapteiņi ===
{{div col}}
* {{flaga|Kanāda}} [[Breds Māršs]] (1980—1981)
* {{flaga|Kanāda}} [[Fils Rasels]] (1981—1983)
* {{flaga|Kanāda}} [[Dags Raisbruhs]] (1983—1987)
* {{flaga|Kanāda}} [[Lenijs Makdonalds]] (1983—1989)
* {{flaga|Kanāda}} [[Džims Peplinskis]] (1984—1989)
* {{flaga|Kanāda}} [[Brends Makkrimons]] (1989—1990)
* ''Rotējošie kapteiņi'' (1990—1991)
* {{flaga|Kanāda}} [[Džo Nīvendaiks]] (1991—1995)
* {{flaga|Kanāda}} [[Teorens Flerī]] (1995—1997)
* {{flaga|Kanāda}} [[Tods Simpsons]] (1997—1999)
* {{flaga|Kanāda}} [[Stīvs Smits]] (1999—2000)
* {{flaga|Kanāda}} [[Deivs Lovrijs]] (2000—2002)
* {{flaga|Kanāda}} [[Bobs Būners]] (2002)
* {{flaga|ASV}} [[Kreigs Konrojs]] (2002—2003)
* {{flaga|Kanāda}} [[Džeroms Iginla]] (2003—2013)
* {{flaga|Kanāda}} [[Marks Džordāno]] (2013—2021)
{{div col end}}

== Ārējās saites ==
{{Commonscat-inline|Calgary Flames|Kalgari &quot;Flames&quot;}}
* [http://flames.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/CGY/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}}


{{Hokejs-aizmetnis}}
{{Kanāda-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot;| ]]</text>
      <sha1>rlx9jrciwjcda3r6tzcnv2nbf511c8w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2029. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>147702</id>
    <revision>
      <id>3659228</id>
      <parentid>3530932</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:03:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Uzlabota veidne+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1831" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Gads|2029}}
{{Gads citos kalendāros|2029}}
'''2029. gads''' ({{Rom sk gadam|2029}}) būs parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[pirmdiena|pirmdienā]].

== Paredzētie notikumi ==
=== Aprīlis ===
* [[13. aprīlis]] — asteroīds [[Apofiss]] (''99942 Apophis'', iepriekš pazīstams ar savu pagaidu apzīmējumu 2004 MN&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;) palidos garām [[Zeme]]i 30 000 km attālumā. Ļoti īsu laiku asteroīds būs redzams kā 3. zvaigžņlieluma zvaigznīte, bet pastāv iespēja, ka Apofiss varētu iet cauri 400 m platam gravitācijas &quot;atslēgas caurumam&quot;, kas nodrošinātu asteroīda sadursmi ar Zemi [[2036. gads|2036. gadā]].&lt;ref&gt;[http://www.universetoday.com/37526/april-13th-2029/ April 13th, 2029]{{Novecojusi saite}}, universetoday.com, {{dat|2009|8|17|SK}} {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Decembris ===
* [[20. decembris]] — tiks novērots pilns [[mēness aptumsums]].&lt;ref&gt;[http://www.hermit.org/Eclipse/gen_stats.cgi?mode=query&amp;page=full&amp;qtype=type&amp;body=L&amp;saros=135 Eclipse Search | Listing of Eclipses:], hermit.org {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Nezināms datums ===
* Digitālā laika kapsula &quot;[[Ziņojums no Zemes]]&quot; sasniegs planētu [[Gliese 581 c]].
* ''[[New Horizons]]'' šajā gadā plāno atstāt [[Saules sistēma|Saules sistēmu]].

&lt;!--
== Populārā kultūra ==
=== Mākslas filmas ===

== Svarīgi reliģiozi svētki ==

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — 
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — 
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — 
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — 
* [[Nobela prēmija Lliteratūrā|Literatūrā]] — 
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — 
--&gt;

== Atsauces ==
{{Commons|2029}}
{{atsauces}}

{{Pg1}}


[[Kategorija:2029. gads| ]]</text>
      <sha1>d0rswyh993zr3vz0gbbrxzhyicthplw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2030. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>148267</id>
    <revision>
      <id>3659227</id>
      <parentid>3649365</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:02:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Uzlabota veidne+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="387" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Gads|2030}}
{{Gads citos kalendāros|2030}}

'''2030. gads''' ({{Rom sk gadam|2030}}) būs parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[otrdiena|otrdienā]].

== Paredzētie notikumi ==
* Plānots pabeigt &quot;[[Rail Baltica]]&quot; savienojumu ar [[Varšava|Varšavu]].
* [[FIFA Pasaules kauss]] svinēs 100 gadu jubileju.

[[Kategorija:2030. gads| ]]</text>
      <sha1>t4s6mjfk5mrx4ir8ni6dawlflbqj2gf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Līna Mūze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>150868</id>
    <revision>
      <id>3659193</id>
      <parentid>3637521</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T08:53:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Karjera */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11910" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
| vārds = Līna Mūze
| vārds_orig = 
| attēls = Lina Muze by Augustas Didzgalvis.jpg
| att_izm = 250px
| paraksts = Līna Mūze 2013. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzimtais_vārds = 
| pilns_vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|4}}
| dz_viet = {{Vieta|Latvija|Smiltene}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| taut = {{LAT}}
| dzīvesvieta = 
| garums = {{mērvienība|cm=182}}&lt;ref name=&quot;london2012&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.london2012.com/athlete/muze-lina-1089552/|title=2012. gada Olimpisko spēļu profils|publisher=London2012.com|accessdate={{dat|2012|7|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120718081606/http://www.london2012.com/athlete/muze-lina-1089552/|archivedate={{dat|2012|07|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| svars = {{mērvienība|kg=75}}&lt;ref name=&quot;london2012&quot; /&gt;
| iesauka = 
| izglītība = [[Murjāņu Sporta ģimnāzija]]&lt;ref name=&quot;diena1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/vienreiz-jatrapa-13958102|title=Vienreiz jātrāpa!|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|7|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;| disc = [[Šķēpa mešana]]
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| klubs = 
| treneris = [[Zigismunds Sirmais]]
| trenē = &lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
| olimp = 3 ({{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}})
| pc-a = 
| pc-t = 
| rc-a = 
| rc-t = 
| reg1 = 
| reg2 = &lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
| PR1 = 64,87 m ([[2019]])
| PR1_d = [[Šķēpa mešana]]
| PR2 = 
| PR2_d = 
| PR3 = 
| PR3_d = 
| PR4 = 
| PR4_d = 
| PR5 = 
| PR5_d = &lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
| balv = 
| dzimums = S
| atjaunots = 
| slavz = &lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Līna Mūze''' (dzimusi {{dat|1992|12|4}} [[Smiltene|Smiltenē]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlēte]], startē [[šķēpa mešana]]s sacensībās. Viņa ir Eiropas U-23 čempione šķēpa mešanā un Latvijas rekordiste junioriem (60,31 m).

== Karjera ==
[[Attēls:Lina Muze 2011.jpg|thumb|left|200px|Sacensībās &quot;Rīgas kausi 2011&quot;]]
Šķēpa mešanā trenējas kopš 2005. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/245215|title=Sudraba meitene - Līna Mūze|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2012|6|8||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110808075755/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/245215|archivedate={{dat|2011|08|08||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pašlaik trenējas pie [[Zigismunds Sirmais|Zigismunda Sirmā]].&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Sporta studija. Aizkulises - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/263799/sporta-studija-aizkulises|date=2022-06-08|accessdate=2022-06-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Iepriekš trenējusies pie Guntara Marksa, Andreja Vaivada un [[Valentīna Eiduka|Valentīnas Eidukas]]&lt;ref name=&quot;treneris&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/londonas-olimpiade/skepmeteja-muze-pedeja-diena-ar-roku-aizkeru-aizejoso-londonas-vilcienu-13958401|title=Šķēpmetēja Mūze: Pēdējā dienā ar roku aizķēru aizejošo Londonas vilcienu|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|7|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; un [[Kimmo Kinnunens|Kimmo Kinnunena]] (Somija).

L. Mūze ir izcīnījusi 6. vietu 2009. gada Pasaules jaunatnes čempionātā ar rezultātu 50,36 m. 2010. gada Pasaules čempionātā junioriem sportiste izcīnīja sudraba medaļu ar jaunu personisko rekordu 56,64 m.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/sports/vasarassports/vieglatletika/skepmeteja-linda-muze-pasaules-vicecempione Šķēpmetēja Līna Mūze ar jaunu rekordu kļūst par pasaules vicečempioni], diena.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/atlethics/skepmeteja-muze-izcina-sudraba-medalu-pasaules-junioru-cempionata.d?id=33142305 Šķēpmetēja Mūze izcīna sudraba medaļu pasaules junioru čempionātā], delfi.lv&lt;/ref&gt; Tāpat 2010. gadā kļuva par Latvijas junioru čempioni ar rezultātu 55,28 m. 2011. gada 20. maijā Rīgas atklātajās meistarsacīkstēs jauniešiem L. Mūze uzstādīja Latvijas rekordu šķēpa mešanā junioriem — 58,86 metri.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/vieglatletika/21052011-muzei_latvijas_junioru_rekords_skepmesana Mūzei Latvijas junioru rekords šķēpmešanā], sportacentrs.com&lt;/ref&gt; 2011. gada jūlijā izcīnīja sudraba medaļu Eiropas U-20 čempionātā ar rezultātu 55,83 m.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/vieglatletika/24072011-muzei_eiropas_u_20_cempionata_sudrabs Mūzei Eiropas U-20 čempionāta sudrabs]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/atlethics/skepmeteja-muze-izcina-sudraba-medalu-eiropas-junioru-cempionata.d?id=39751745 Šķēpmetēja Mūze izcīna sudraba medaļu Eiropas junioru čempionātā]&lt;/ref&gt; [[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012. gada Eiropas čempionātā]] viņa izcīnīja 10. vietu ar rezultātu 55,60 m.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/29062012-ozolinai_kovalai_sesta_vieta_eiropa_palam|title=Ozoliņai - Kovalai sestā vieta Eiropā, Palameika astotā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|6|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2012. gada jūlijā izpildīja {{oss|V=2012|L=Ģ}} A normatīvu, sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 61,04 metri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/08072012-muzei_a_normativs_uz_londonu_brauks_tris_|title=Mūzei A normatīvs, uz Londonu brauks trīs šķēpmetējas|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{oss|V=2012|L=L}} viņa kvalifikācijā ar 59,91 m tālu metienu ierindojās 13. vietā, tādējādi nekvalificējoties finālam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/londona_2012/07082012-palameikai_un_muzei_labas_ceribas_uz_fina|title=Palameika finālā, Mūze paliek pirmā aiz robežas|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā kļuva par Eiropas U-23 čempioni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/sports/vieglatletika/471341-skepmeteja_muze_kluvusi_par_eiropas_u23_cempioni|title=Šķēpmetēja Mūze kļuvusi par Eiropas U-23 čempioni|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2014|1|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013. gada Pasaules čempionātā]] [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], izcīnīja 14. vietu.

2016. gada 10. jūnijā Valsts prezidenta balvas izcīņā [[Valmiera|Valmierā]] L. Mūze ieņēma otro vietu aiz [[Madara Palameika|Madaras Palameikas]] ar jaunu personisko rekordu 62,09 m, kas bija arī izpildīts [[Riodežaneiro Olimpiskās spēles|Riodežaneiro Olimpisko spēļu]] kvalifikācijas normatīvs.&lt;ref&gt;[http://prezidentabalva.lv/13062016-prezidenta_balva_palameika_labo_rekordu_m Prezidenta balvā Palameika labo rekordu, Mūze izpilda normatīvu — fakti un skaitļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160616092435/http://prezidentabalva.lv/13062016-prezidenta_balva_palameika_labo_rekordu_m |date={{dat|2016|06|16||bez}} }} prezidentabalva.lv&lt;/ref&gt; [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]] [[Amsterdama|Amsterdamā]] kvalifikācijas sacensībās viņa guva smagu traumu, kas sportistei liedza iespēju piedalīties Olimpiskajās spēlēs.

2018. gada 28. jūlijā L. Mūze ar jaunu personīgo rekordu 63,18 metri [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadionā]] Rīgā kļuva par Latvijas čempioni, vienlaikus nodrošinot Eiropas čempionāta normatīva izpildi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/muze-ar-jaunu-personigo-rekordu-klust-par-latvijas-cempioni-skepmesana.a286892/ Mūze ar jaunu personīgo rekordu kļūst par Latvijas čempioni šķēpmešanā] LSM&lt;/ref&gt;

2019. gada 18. maijā [[IAAF Dimanta līga|Dimanta līgas]] posmā Šanhajā viņa divreiz laboja savu perosnisko rekordu (vispirms 63,89 m 4. metienā, tad vēlreiz 5. metienā 64,87 m) un izcīnīja otro vietu, tādējādi arī kvalificējoties [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajām spēlēm]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/18052019-muze_ar_jaunu_personigo_rekordu_dimanta_l|title=Mūze ar jaunu personīgo rekordu Dimanta līgā izcīna otro vietu|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-05-20|date=2019-05-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] L. Mūze neiekļuva finālā, sasniedzot 27. vietu kopvērtējumā (55,66 m). Tāpat finālsacensībās neizdevās iekļūt [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], kur ar rezultātu 57,33 m L. Mūze palika 26. vietā, atpaliekot no abām pārējām Latvijas izlases šķēpmetējām. 2022. gada jūnijā L. Mūze izcīnīja otro vietu [[Dimanta līga]]s sacensībās [[Parīze|Parīzē]], šķēpu aizmetot 62,56 m.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/muze-sasniedz-otro-vietu-skepa-mesana-dimanta-ligas-posma-parize.a462127/|title=Mūze sasniedz otro vietu šķēpa mešanā Dimanta līgas posmā Parīzē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] ar rezultātu 61,26 m izcīnīja sesto vietu, kas bija labākais rezultāts starp Eiropas šķēpmetējām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/23072022-skepmeteja_muze_ieklust_pasaules_cempiona|title=Šķēpmetēja Mūze iekļūst pasaules čempionāta labāko sešiniekā|website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2022|7|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
L. Mūze jau daudzus gadus ir pāris ar citu latviešu šķēpmetēju [[Zigismunds Sirmais|Zigismundu Sirmo]].&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/sports/20500-skepmeteja-muze-smago-traumu-arstes-latvija-ar-milota-puisa-sirma-atbalstu Šķēpmetēja Mūze smago traumu ārstēs Latvijā ar mīļotā puiša Sirmā atbalstu] jauns.lv&lt;/ref&gt;

== Personiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width: 50%; font-size: 95%;&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta
|-
| [[Šķēpa mešana]] ||align=&quot;center&quot;| 64,87 m ||{{dat|2019|5|18|N|bez}}||{{vieta|Ķīna|Šanhaja}}
|}

== Sasniegumi ==
{| {{Sasniegumu tabula|Results=yes|Date=yes}}
|-
!colspan=&quot;10&quot;|Pārstāvētā valsts: {{LAT}}
|-
|2009
|Pasaules jaunatnes čempionāts
|{{vieta|Itālija|Bresanona}}
|{{dat|2009|7|11|N|bez}}
|6. vieta
|50,36 m
|-
|2010
|Pasaules čempionāts junioriem
|{{vieta|Kanāda|Monktona}}
|{{dat|2010|7|21|N|bez}}
|{{medal-bg|sudrabs}}|'''2. vieta'''
|56,64 m
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2012
|[[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Somija|Helsinki}}
|{{dat|2012|6|29|N|bez}}
|10. vieta
|55,60 m
|-
|[[2012. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
|{{dat|2012|8|7|N|bez}}
|13. vieta
|59,91 m
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2013
|Eiropas U-23 čempionāts
|{{Vieta|Somija|Tampere}}
|{{dat|2013|7|14|N|bez}}
|{{medal-bg|gold}}|'''1. vieta'''
|58,61 m
|-
|[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Krievija|Maskava}}
|{{dat|2013|8|16|N|bez}}
|14. vieta
|60,29 m
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20110506040920/http://w.lat-athletics.lv/index.php?pid=0329478 LVS profils]
* [https://web.archive.org/web/20131110124454/http://lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=112 LOV profils]

{{Latvija 2020 VOS}}
{{Latvija 2016 VOS}}
{{Latvija 2012 VOS}}
{{DEFAULTSORT:Mūze, Līna}}

[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Smiltenē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]]
[[Kategorija:Šķēpa metēji]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>980zwp6lbrnhdujhf8mgl7shqz3q5pu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659199</id>
      <parentid>3659193</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:06:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12966" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
| vārds = Līna Mūze
| vārds_orig = 
| attēls = Lina Muze by Augustas Didzgalvis.jpg
| att_izm = 250px
| paraksts = Līna Mūze 2013. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzimtais_vārds = 
| pilns_vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|4}}
| dz_viet = {{Vieta|Latvija|Smiltene}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| taut = {{LAT}}
| dzīvesvieta = 
| garums = {{mērvienība|cm=182}}&lt;ref name=&quot;london2012&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.london2012.com/athlete/muze-lina-1089552/|title=2012. gada Olimpisko spēļu profils|publisher=London2012.com|accessdate={{dat|2012|7|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120718081606/http://www.london2012.com/athlete/muze-lina-1089552/|archivedate={{dat|2012|07|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| svars = {{mērvienība|kg=75}}&lt;ref name=&quot;london2012&quot; /&gt;
| iesauka = 
| izglītība = [[Murjāņu Sporta ģimnāzija]]&lt;ref name=&quot;diena1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/vienreiz-jatrapa-13958102|title=Vienreiz jātrāpa!|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|7|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;| disc = [[Šķēpa mešana]]
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| klubs = 
| treneris = [[Zigismunds Sirmais]]
| trenē = &lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
| olimp = 3 ({{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}})
| pc-a = 
| pc-t = 
| rc-a = 
| rc-t = 
| reg1 = 
| reg2 = &lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
| PR1 = 64,87 m ([[2019]])
| PR1_d = [[Šķēpa mešana]]
| PR2 = 
| PR2_d = 
| PR3 = 
| PR3_d = 
| PR4 = 
| PR4_d = 
| PR5 = 
| PR5_d = &lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
| balv = 
| dzimums = S
| atjaunots = 
| slavz = &lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Līna Mūze''' (dzimusi {{dat|1992|12|4}} [[Smiltene|Smiltenē]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlēte]], startē [[šķēpa mešana]]s sacensībās. Viņa ir Eiropas U-23 čempione šķēpa mešanā un Latvijas rekordiste junioriem (60,31 m).

== Karjera ==
[[Attēls:Lina Muze 2011.jpg|thumb|left|200px|Sacensībās &quot;Rīgas kausi 2011&quot;]]
Šķēpa mešanā trenējas kopš 2005. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/245215|title=Sudraba meitene - Līna Mūze|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2012|6|8||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110808075755/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/245215|archivedate={{dat|2011|08|08||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pašlaik trenējas pie [[Zigismunds Sirmais|Zigismunda Sirmā]].&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Sporta studija. Aizkulises - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/263799/sporta-studija-aizkulises|date=2022-06-08|accessdate=2022-06-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Iepriekš trenējusies pie Guntara Marksa, Andreja Vaivada un [[Valentīna Eiduka|Valentīnas Eidukas]]&lt;ref name=&quot;treneris&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/londonas-olimpiade/skepmeteja-muze-pedeja-diena-ar-roku-aizkeru-aizejoso-londonas-vilcienu-13958401|title=Šķēpmetēja Mūze: Pēdējā dienā ar roku aizķēru aizejošo Londonas vilcienu|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|7|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; un [[Kimmo Kinnunens|Kimmo Kinnunena]] (Somija).

L. Mūze ir izcīnījusi 6. vietu 2009. gada Pasaules jaunatnes čempionātā ar rezultātu 50,36 m. 2010. gada Pasaules čempionātā junioriem sportiste izcīnīja sudraba medaļu ar jaunu personisko rekordu 56,64 m.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/sports/vasarassports/vieglatletika/skepmeteja-linda-muze-pasaules-vicecempione Šķēpmetēja Līna Mūze ar jaunu rekordu kļūst par pasaules vicečempioni], diena.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/atlethics/skepmeteja-muze-izcina-sudraba-medalu-pasaules-junioru-cempionata.d?id=33142305 Šķēpmetēja Mūze izcīna sudraba medaļu pasaules junioru čempionātā], delfi.lv&lt;/ref&gt; Tāpat 2010. gadā kļuva par Latvijas junioru čempioni ar rezultātu 55,28 m. 2011. gada 20. maijā Rīgas atklātajās meistarsacīkstēs jauniešiem L. Mūze uzstādīja Latvijas rekordu šķēpa mešanā junioriem — 58,86 metri.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/vieglatletika/21052011-muzei_latvijas_junioru_rekords_skepmesana Mūzei Latvijas junioru rekords šķēpmešanā], sportacentrs.com&lt;/ref&gt; 2011. gada jūlijā izcīnīja sudraba medaļu Eiropas U-20 čempionātā ar rezultātu 55,83 m.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/vieglatletika/24072011-muzei_eiropas_u_20_cempionata_sudrabs Mūzei Eiropas U-20 čempionāta sudrabs]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/atlethics/skepmeteja-muze-izcina-sudraba-medalu-eiropas-junioru-cempionata.d?id=39751745 Šķēpmetēja Mūze izcīna sudraba medaļu Eiropas junioru čempionātā]&lt;/ref&gt; [[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012. gada Eiropas čempionātā]] viņa izcīnīja 10. vietu ar rezultātu 55,60 m.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/29062012-ozolinai_kovalai_sesta_vieta_eiropa_palam|title=Ozoliņai - Kovalai sestā vieta Eiropā, Palameika astotā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|6|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2012. gada jūlijā izpildīja {{oss|V=2012|L=Ģ}} A normatīvu, sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 61,04 metri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/08072012-muzei_a_normativs_uz_londonu_brauks_tris_|title=Mūzei A normatīvs, uz Londonu brauks trīs šķēpmetējas|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{oss|V=2012|L=L}} viņa kvalifikācijā ar 59,91 m tālu metienu ierindojās 13. vietā, tādējādi nekvalificējoties finālam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/londona_2012/07082012-palameikai_un_muzei_labas_ceribas_uz_fina|title=Palameika finālā, Mūze paliek pirmā aiz robežas|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā kļuva par Eiropas U-23 čempioni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/sports/vieglatletika/471341-skepmeteja_muze_kluvusi_par_eiropas_u23_cempioni|title=Šķēpmetēja Mūze kļuvusi par Eiropas U-23 čempioni|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2014|1|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013. gada Pasaules čempionātā]] [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], izcīnīja 14. vietu.

2016. gada 10. jūnijā Valsts prezidenta balvas izcīņā [[Valmiera|Valmierā]] L. Mūze ieņēma otro vietu aiz [[Madara Palameika|Madaras Palameikas]] ar jaunu personisko rekordu 62,09 m, kas bija arī izpildīts [[Riodežaneiro Olimpiskās spēles|Riodežaneiro Olimpisko spēļu]] kvalifikācijas normatīvs.&lt;ref&gt;[http://prezidentabalva.lv/13062016-prezidenta_balva_palameika_labo_rekordu_m Prezidenta balvā Palameika labo rekordu, Mūze izpilda normatīvu — fakti un skaitļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160616092435/http://prezidentabalva.lv/13062016-prezidenta_balva_palameika_labo_rekordu_m |date={{dat|2016|06|16||bez}} }} prezidentabalva.lv&lt;/ref&gt; [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]] [[Amsterdama|Amsterdamā]] kvalifikācijas sacensībās viņa guva smagu traumu, kas sportistei liedza iespēju piedalīties Olimpiskajās spēlēs.

2018. gada 28. jūlijā L. Mūze ar jaunu personīgo rekordu 63,18 metri [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadionā]] Rīgā kļuva par Latvijas čempioni, vienlaikus nodrošinot Eiropas čempionāta normatīva izpildi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/muze-ar-jaunu-personigo-rekordu-klust-par-latvijas-cempioni-skepmesana.a286892/ Mūze ar jaunu personīgo rekordu kļūst par Latvijas čempioni šķēpmešanā] LSM&lt;/ref&gt;

2019. gada 18. maijā [[IAAF Dimanta līga|Dimanta līgas]] posmā Šanhajā viņa divreiz laboja savu perosnisko rekordu (vispirms 63,89 m 4. metienā, tad vēlreiz 5. metienā 64,87 m) un izcīnīja otro vietu, tādējādi arī kvalificējoties [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajām spēlēm]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/18052019-muze_ar_jaunu_personigo_rekordu_dimanta_l|title=Mūze ar jaunu personīgo rekordu Dimanta līgā izcīna otro vietu|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-05-20|date=2019-05-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] L. Mūze neiekļuva finālā, sasniedzot 27. vietu kopvērtējumā (55,66 m). Tāpat finālsacensībās neizdevās iekļūt [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], kur ar rezultātu 57,33 m L. Mūze palika 26. vietā, atpaliekot no abām pārējām Latvijas izlases šķēpmetējām. 2022. gada jūnijā L. Mūze izcīnīja otro vietu [[Dimanta līga]]s sacensībās [[Parīze|Parīzē]], šķēpu aizmetot 62,56 m.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/muze-sasniedz-otro-vietu-skepa-mesana-dimanta-ligas-posma-parize.a462127/|title=Mūze sasniedz otro vietu šķēpa mešanā Dimanta līgas posmā Parīzē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] ar rezultātu 61,26 m izcīnīja sesto vietu, kas bija labākais rezultāts starp Eiropas šķēpmetējām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/23072022-skepmeteja_muze_ieklust_pasaules_cempiona|title=Šķēpmetēja Mūze iekļūst pasaules čempionāta labāko sešiniekā|website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2022|7|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
L. Mūze jau daudzus gadus ir pāris ar citu latviešu šķēpmetēju [[Zigismunds Sirmais|Zigismundu Sirmo]].&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/sports/20500-skepmeteja-muze-smago-traumu-arstes-latvija-ar-milota-puisa-sirma-atbalstu Šķēpmetēja Mūze smago traumu ārstēs Latvijā ar mīļotā puiša Sirmā atbalstu] jauns.lv&lt;/ref&gt;

== Personiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width: 50%; font-size: 95%;&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta
|-
| [[Šķēpa mešana]] ||align=&quot;center&quot;| 64,87 m ||{{dat|2019|5|18|N|bez}}||{{vieta|Ķīna|Šanhaja}}
|}

== Sasniegumi ==
{| {{Sasniegumu tabula|Results=yes|Date=yes}}
|-
!colspan=&quot;10&quot;|Pārstāvētā valsts: {{LAT}}
|-
|2009
|Pasaules jaunatnes čempionāts
|{{vieta|Itālija|Bresanona}}
|{{dat|2009|7|11|N|bez}}
|6. vieta
|50,36 m
|-
|2010
|Pasaules čempionāts junioriem
|{{vieta|Kanāda|Monktona}}
|{{dat|2010|7|21|N|bez}}
|{{medal-bg|sudrabs}}|'''2. vieta'''
|56,64 m
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2012
|[[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Somija|Helsinki}}
|{{dat|2012|6|29|N|bez}}
|10. vieta
|55,60 m
|-
|[[2012. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
|{{dat|2012|8|7|N|bez}}
|13. vieta
|59,91 m
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2013
|Eiropas U-23 čempionāts
|{{Vieta|Somija|Tampere}}
|{{dat|2013|7|14|N|bez}}
|{{medal-bg|gold}}|'''1. vieta'''
|58,61 m
|-
|[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Krievija|Maskava}}
|{{dat|2013|8|16|N|bez}}
|14. vieta
|60,29 m
|-
|2014
|[[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Šveice|Cīrihe}}
|{{dat|2014|8|12|N|bez}}
|19. vieta
|53,42 m
|-
|2015
|Universiāde
|{{vieta|Dienvidkoreja|Kvandžu}}
|{{dat|2015|7|12|N|bez}}
|bgcolor=silver|2. vieta
|60,26 m
|-
|2016
|[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Nīderlande|Amsterdama}}
|{{dat|2016|7|7|N|bez}}
| –
|{{piezīme|NM|bez rezultāta}}
|-
|2018
|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Vācija|Berlīne}}
|{{dat|2018|8|9|N|bez}}
|19. vieta
|53,95 m
|-
|2019
|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Katara|Doha}}
|{{dat|2019|9|30|N|bez}}
|27. vieta
|55,66 m
|-
|2021
|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Japāna|Tokija}}
|{{dat|2021|8|3|N|bez}}
|26. vieta
|57,33 m
|-
|2022
|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|ASV|Jūdžīna}}
|{{dat|2022|7|22|N|bez}}
|6. vieta
|61,26 m
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20110506040920/http://w.lat-athletics.lv/index.php?pid=0329478 LVS profils]
* [https://web.archive.org/web/20131110124454/http://lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=112 LOV profils]

{{Latvija 2020 VOS}}
{{Latvija 2016 VOS}}
{{Latvija 2012 VOS}}
{{DEFAULTSORT:Mūze, Līna}}

[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Smiltenē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]]
[[Kategorija:Šķēpa metēji]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>033s573nj7k07gkpmbh6e3z4whegf1g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maiks Brauns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>151638</id>
    <revision>
      <id>3658984</id>
      <parentid>3585013</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4951" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Maiks Brauns
 |       vārds_orig = ''Mike Brown''
 |           attēls = Mike Brown NBA cropped.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Brauns 2008. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = Maikls Maiks Brauns
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1970|3|5}}
 |          dz_viet = {{Vieta|ASV|Ohaio|Kolumbusa|2s=Ohaio (štats)}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība =[[amerikāņi (nācija)|amerikānis]]
 |           garums = 1,91
 |            svars = 91
 |              poz = 
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 
 |          klubs 1 = 
 |         kl_sez 2 = 
 |          klubs 2 = 
 |         kl_sez 3 = 
 |          klubs 3 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Maikls &quot;Maiks&quot; Brauns''' ({{val|en|Michael &quot;Mike&quot; Brown}}; dzimis {{dat|1970|3|5}} [[Kolumbusa|Kolumbusā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris.

== Karjera ==
Trenera karjeru uzsāka 1997. gadā kā [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] trenera asistents. Vēl laika posmā līdz 2005. gadam bijis [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] un [[Indiānas &quot;Pacers&quot;]] klubu trenera asistents.

Pirmoreiz par kāda NBA kluba galveno treneri M. Brauns kļuva {{dat|2005|6|2||bez}},&lt;ref&gt;[http://www.nba.com/cavaliers/news/brown_coach_050602.html NBA.com: Cavaliers Name Mike Brown Head Coach]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.nba.com/cavaliers/news/brown_relieved_100524.html Cavaliers Relieve Mike Brown of Head Coaching Duties]&lt;/ref&gt; kad tika apstiprināts par [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, kurā spēlēja viena no līgas lielākajām zvaigznēm [[Lebrons Džeimss]]. 2008.—2009. gada sezonā viņš tika atzīts par sezonas labāko treneri visā līgā, tāpat bija [[2009. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]s Austrumu konferences komandas treneris.

M. Brauna vadībā &quot;Cavaliers&quot; ir 2007. gadā sasnieguši NBA finālu, 2009. gadā — konferences finālu un 2010. gadā — konferences pusfinālu. Viņš tika atlaists no &quot;Cavaliers&quot; galvenā trenera amata {{dat|2010|5|24||bez}}.&lt;ref&gt;[http://sports.espn.go.com/nba/news/story?id=5213917 Mike Brown fired]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Abrams |first=Jonathan |title=With Cavs Out Early, So Is Brown as Coach |date=May 25, 2010 |newspaper=[[The New York Times]] |page=B11 |url=http://www.nytimes.com/2010/05/25/sports/basketball/25cavs.html |archiveurl=https://www.webcitation.org/5yxRcGUjV?url=http://www.nytimes.com/2010/05/25/sports/basketball/25cavs.html |archivedate={{dat|2011|05|26||bez}} |access-date={{dat|2011|05|28||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2010.—2011. gada sezonas laikā viņš trenēja dažādas jaunatnes komandas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Spears |first=Marc J. |url=http://sports.yahoo.com/nba/news?slug=mc-afterthebuzzer102910 |title=Life after LeBron: Brown eyes return|publisher=Sports.yahoo.com |date= |accessdate=2011-05-26}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2011|5|25||bez}} M. Brauns tika apstiprināts par [[Fils Džeksons|Fila Džeksona]] aizstājēju [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;]] galvenā trenera amatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Broussard|first=Chris|title=Mike Brown new Lakers coach|url=http://sports.espn.go.com/los-angeles/nba/news/story?id=6587752|date=May 25, 2011|accessdate=May 25, 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/nba/26052011-lakers_vienojas_ar_maiku_braunu &quot;Lakers&quot; vienojas ar Maiku Braunu], sportacentrs.com&lt;/ref&gt; Amatā noturējās līdz 2012. gada novembrim.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Basketbolists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Brauns, Maiks}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbola treneri]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>4khhh3v3oxa4tf2tqw6ttzk0lcda5jh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čārlzs Mensons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>152760</id>
    <revision>
      <id>3659008</id>
      <parentid>3588363</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2526" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Čārlzs Mensons
|     vārds_orig = ''Charles Manson''
|         attēls = MansonB33920 8-14-17 (cropped).jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Čārlzs Mensons 2017. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1934
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 12
|       dz_vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Sinsinati|2s=Ohaio (štats)}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2017
|      m_mēnesis = 11
|        m_diena = 19
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Beikersfīlda}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = Charles Manson signature2.svg
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Čārlzs Milzs Mensons''' ({{val|en|Charles Milles Manson‎}}, dzimis {{dat|1934|11|12}}, miris {{dat|2017|11|19}}) bija amerikāņu noziedznieks, miris [[Beikersfīlda]]s cietumā, izciešot deviņus mūža ieslodzījumus.

20. gadsimta sešdesmitajos gados Čārlzs Mensons [[Kalifornija|Kalifornijā]] nodibināja [[kults|kultam]] līdzīgu noziedzīgu grupu t.s. Mensonu ģimeni, un proponēja [[apokalipse|apokaliptiskas]] vīzijas, īpaši zīmīgi interpretējot [[The Beatles]] dziesmu &quot;[[Helter Skelter]]&quot;. Pazīstamākais Mensona [[banda]]s noziegums ir [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] aktrises [[Šerona Teita|Šeronas Teitas]] un viesu nogalināšana viņas mājā. Noziegumi tika izdarīti kopā, lai ikviens bandas loceklis būtu atbildīgs par šo noziegumu.

Mensonam, bijušajam ieslodzītajam, pirms ieslodzījuma bija kontakti [[Losandželosa]]s mūzikas aprindās. Pēc noziegumu izdarīšanas Mensona vārds nostiprinājās [[popkultūra]]s apritē kā [[šausmas|šausmu]], [[vardarbība]]s un [[nāve]]s simbols. Vairāki mūziķi, to skaitā [[Guns N' Roses]] un [[Merilins Mensons]] (pseidonīms veidots pēc Čārlza Mensona uzvārda) ir izlaiduši Čārlza Mensona dziesmu [[kaverversija]]s.

1972. gadā Kalifornijā tika pārtraukta [[nāvessods|nāvessoda]] izpilde, tāpēc Mensona nāvessods tika nomainīts pret mūža ieslodzījumu. 12 reizes (pēdējo reizi 2012. gadā) Mensonam tika atteikta apžēlošana.

{{Commons category|Charles Manson|Čārlzs Mensons}}

{{cilvēks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mensons, Čārlzs}}
[[Kategorija:ASV slepkavas]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>8uunxr8b2gwzqgyy2vrndpxtromp0ca</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viljams Lipskombs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>153470</id>
    <revision>
      <id>3658978</id>
      <parentid>3571875</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2113" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Viljams Lipskombs
|     vārds_orig = William Nunn Lipscomb, Jr.
|         attēls = William n lipscomb jr.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1919
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 9 
|       dz_vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Klīvlenda|2s=Ohaio (štats)}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2011
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 14
|        m_vieta = [[Kembridža (Masačūsetsa)|Kembridža]], [[Masačūsetsa]], {{USA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|   nodarbošanās = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
{{Zinātnieka infodaļa
|   darba_vietas = [[Minesotas Universitāte]], [[Hārvarda Universitāte]]
|     alma_mater = [[Kentuki Universitāte]], [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts]]
|        zinātne = [[ķīmija]]
|    pasniedzēji =
|       studenti =
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmija]] (1976.)
|       piezīmes =   
}}
}}
'''Viljams Lipskombs''' (''William Nunn Lipscomb, Jr.''; dzimis {{dat|1919|12|9}}, miris {{dat|2011|4|14}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ķīmiķis]], [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmijas]] laureāts.

Lipskomba darbs saistīts galvenokārt ar trīs jomām: [[kodolu magnētiskā rezonanse]] un [[ķīmiskā nobīde]]; [[Borūdeņraži|borūdeņražu]] ķīmija un [[ķīmiskā saite|ķīmiskās saites]]; lielas [[bioķīmija|bioķīmiskās]] molekulas.

1976. gadā Viljams Lipskombs saņēma Nobela prēmiju &quot;par viņa pētījumiem borūdeņražu struktūrās, kas izskaidroja ķīmisko saišu problēmas&quot;.

{{Ķīmija-aizmetnis}}
{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{Nobela prēmija ķīmijā}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lipskombs Viljams}}
[[Kategorija:ASV ķīmiķi]]
[[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti ķīmijā]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>s1sy7v2cp9ubem35dpb1syg6i7xvm5m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeks Nikleuss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>153794</id>
    <revision>
      <id>3658985</id>
      <parentid>3539641</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3812" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Džeks Nikleuss
 |       piktogramma_1 = Golf pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 25px
 | piktogramma_1 saite = Golfs
 |          vārds_orig = ''Jack Nicklaus''
 |              attēls = JackNicklaus.cropped.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1940|1|21}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ohaio|Kolumbusa|2s=Ohaio (štats)}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = Amerikānis
 |              garums = 178 [[centimetrs|cm]]
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = Ohaio štata universitāte
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{USA}}
 |        sporta veids = [[Golfs]]
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
 |           partneris = 
 |         karj spēles = 
 |          karj cīņas = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |           PK1_saite = 
 |           pk_debija = 
 |           pk_beigas = 
 |              pk_sez = 
 |          pk_uzvaras = 
 |       pk_pjedestāli = 
 |           pk_tituli = 
 |         dist_tituli = 
 |         pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Lielākās uzvaras ------&gt;
 |            liel uzv = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |          taut_sez 1 = 
 |              taut 1 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = 
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = 
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}
'''Džeks Viljams Nikleuss''' ({{val|en|Jack William Nicklaus}}; dzimis {{dat|1940|1|21}} [[Kolumbusa|Kolumbusā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir profesionāls amerikāņu [[golferis]]. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem golferiem.

Dž. Nikleuss ir uzvarējis PGA tūres 18 lielajos čempionātos vairāk nekā 24 gadu garumā. Par profesionālu golferi viņš kļuva 1961. gadā pēc uzvaras divos ASV amatieru turnīros un dalības ASV atklātajā čempionātā. Uzvara 1962. gada ASV atklātajā čempionātā bija viņa pirmā uzvara lielajos turnīros, kā arī pirmā uzvara profesionāļu turnīros. Dž. Niklauss ir viena no PGA tūres posma organizētājiem. Tāpat viņš ir veiksmīgs rakstnieks — sarakstījis vairākas dažādu žanru grāmatas. Viņa grāmata ''Golf My Way'' tiek uzskatīta par vienu nop labākajām golfa rokasgrāmatām, video ar tādu pašu nosaukumu ir visu laiku pirmktākais golfa instrukciju video.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.nicklaus.com/ Mājaslapa] {{en ikona}}

{{ASV sportists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Nikleuss, Dzzeks}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV golferi]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>pckkbbhkc96i8a082fq5r0pudlzhvx3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sajs Jangs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>154867</id>
    <revision>
      <id>3659023</id>
      <parentid>3443934</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:05:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5702" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Sajs Jangs
 |       piktogramma_1 = Baseball pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Beisbols
 |          vārds_orig = ''Cy Young''
 |              attēls = Cy Young by Conlon, 1911-crop.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1867|3|29}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ohaio|Gilmora|2s=Ohaio (štats)}}
 |             mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1955|11|4|1867|3|29}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ohaio|Ņūkomerstauna|2s=Ohaio (štats)}}
 |             tautība = Amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{USA}}
 |        sporta veids = [[Beisbols]]
 |                 poz = Pičers
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 1890
 |            kar_beig = 1911
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |               klubs = 
 |             komanda = 
 |              numurs = 
 |               amats = 
 |                līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |             b_klubs = 
 |              drafts = 
 |             dr_gads = 
 |             dr_līga = 
 |              dr_kom = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |            kl_sez 1 = 1890—1898
 |             klubs 1 = [[Klīvlendas &quot;Spiders&quot;]]
 |            kl_sez 2 = 1899—1900
 |             klubs 2 = [[Sentluisas &quot;Perfectos&quot;]]
 |            kl_sez 3 = 1901—1908
 |             klubs 3 = [[Bostonas &quot;Red Sox&quot;|Bostonas &quot;Americans&quot; / &quot;Red Sox&quot;]]
 |            kl_sez 4 = 1909—1911
 |             klubs 4 = [[Klīvlendas &quot;Naps&quot;]]
 |            kl_sez 5 = 1911
 |             klubs 5 = [[Bostonas &quot;Rustlers&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |      karj stat līga = 
 |         karj stat 1 = 
 |    karj stat 1_dati = 
 |         karj stat 2 = 
 |    karj stat 2_dati = 
 |         karj stat 3 = 
 |    karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |          taut_sez 1 = 
 |              taut 1 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
* [[Pasaules sērija]]s čempions (1903)
 |               slavz = Nacionālā beisbola slavas zāle (1937)
 |             dzimums = 
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = 
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}
'''Dentons ''True'' &quot;Sajs&quot; Jangs''' ({{val|en|Denton True &quot;Cy&quot; Young}}; dzimis {{dat|1867|3|29}} [[Gilmora|Gilmorā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; miris {{dat|1955|11|4}} [[Ņūkomerstauna|Ņūkomerstaunā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) bija amerikāņu [[beisbolists]], spēlēja pičera pozīcijā.

21 gadu ilgajā profesionāļa karjerā viņš pārstāvēja piecus klubus: [[Klīvlendas &quot;Spiders&quot;]], [[Sentluisas &quot;Perfectos&quot;]], [[Bostonas &quot;Red Sox&quot;|Bostonas &quot;Americans&quot; / &quot;Red Sox&quot;]], [[Klīvlendas &quot;Naps&quot;]] un [[Bostonas &quot;Rustlers&quot;]]. 1903. gadā Bostonas &quot;Americans&quot; sastāvā viņš kļuva par pirmās [[Pasaules sērija]]s izcīņas uzvarētāju.

1937. gadā viņu uzņēma Nacionālajā beisbola slavas zālē. Gadu pēc S. Janga nāves tika ieviesta Saja Janga balva, ko pasniedz katras sezonas labākajam pičeram.

Karjeras laikā viņš uzstādīja vairākus pičošanas rekordus, daudzi no kuriem noturējās vairāk nekā gadsimtu. Viņš ir svinējis uzvaru 511 spēlēs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.baseball-almanac.com/pitching/piwins2.shtml |title=Career Leaders for Wins |accessdate=2008-07-16 |work= |publisher=''baseball-almanac.com'' |date=}}&lt;/ref&gt; un piedzīvojis 316 zaudējumus (abi rādītāji ir pašreizējie rekordi).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.baseball-almanac.com/recbooks/loss-records.shtml |title=Games Lost Records |accessdate=2008-07-16 |work= |publisher=''baseball-almanac.com'' |date=}}&lt;/ref&gt; Tāpat viņam pieder MLB rekords aizvadītajās spēlēs (815).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.baseball-almanac.com/recbooks/rb_gams.shtml |title=Games Started Records |accessdate=2008-07-16 |work= |publisher=''baseball-almanac.com'' |date=}}&lt;/ref&gt;

1999. gadā, 88 gadus pēc viņa pēdējās spēles MLB un 44 gadus pēc nāves, ''The Sporting News'' ierindoja Saju Jangu 14. vietā starp 100 izcilākajiem beisbolistiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.baseball-almanac.com/legendary/lisn100.shtml |title=Baseball's 100 Greatest Players |accessdate=2008-07-16 |work= |publisher=''[[The Sporting News]]'' |date=}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā S. Jangs tika iebalsots MLB gadsimta simboliskajā izlasē.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commonscat-inline|Cy Young|Sajs Jangs}}
* [http://www.baseball-reference.com/players/y/youngcy01.shtml ''Baseball-Reference'' profils] {{en ikona}}

{{ASV sportists-aizmetnis}}
{{MLBACT}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Jangs, Sajs}}
[[Kategorija:1867. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1955. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV beisbolisti]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>ox3m03d5n6y8dptsfcpsvzv48gweelz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2037. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>154916</id>
    <revision>
      <id>3659125</id>
      <parentid>3580776</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T04:04:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Uzlabota veidne+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="470" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Gads|2037}}
{{Gads citos kalendāros|2037}}

'''2037. gads''' ({{Rom sk gadam|2037}}) būs parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Paredzētie notikumi ==
* [[Zeme]]i tuvosies 2 objekti – ''[[2002 OD20]]'' un ''[[2002 LT38]]''.
* Ekspluatācijā nonāks ''[[2037 Bomber]]'' bumbvedējs, kas ir kluss un spēj lidot hiperskaņas ātrumā.


{{Laiks-aizmetnis}}
[[Kategorija:2037. gads| ]]</text>
      <sha1>e11dmzkarelwbixivtujkfil96p0p4j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rodžers Klemenss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>155220</id>
    <revision>
      <id>3658972</id>
      <parentid>2382574</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4613" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Rodžers Klemenss
 |       piktogramma_1 = Baseball pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Beisbols
 |          vārds_orig = ''Roger Clemens''
 |              attēls = 062707 267 Roger Clemens.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Viljams Rodžers Klemenss
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1962|8|4}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ohaio|Deitona|2s=Ohaio (štats)}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = Amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{USA}}
 |        sporta veids = [[Beisbols]]
 |                 poz = Pičers
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 1984
 |            kar_beig = 2007
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |               klubs = 
 |             komanda = 
 |              numurs = 
 |               amats = 
 |                līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |             b_klubs = 
 |              drafts = 
 |             dr_gads = 
 |             dr_līga = 
 |              dr_kom = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |            kl_sez 1 = 1984–1996
 |             klubs 1 = [[Bostonas &quot;Red Sox&quot;]]
 |            kl_sez 2 = 1997–1998
 |             klubs 2 = [[Toronto &quot;Blue Jays&quot;]]
 |            kl_sez 3 = 1999–2003
 |             klubs 3 = [[Ņujorkas &quot;Yankees&quot;]]
 |            kl_sez 4 = 2004–2006
 |             klubs 4 = [[Hjūstonas &quot;Astros&quot;]]
 |            kl_sez 5 = 2007
 |             klubs 5 = [[Ņujorkas &quot;Yankees&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |      karj stat līga = 
 |         karj stat 1 = 
 |    karj stat 1_dati = 
 |         karj stat 2 = 
 |    karj stat 2_dati = 
 |         karj stat 3 = 
 |    karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |          taut_sez 1 = 
 |              taut 1 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
* 11x Visu zvaigžņu spēle (1986, 1988, 1990, 1991, 1992, 1997, 1998, 2001, 2003, 2004, 2005)
* 2× [[Pasaules sērija]]s čempions (1999, 2000)
* 6× Amerikāņu līgas [[Sajs Jangs|Saja Janga]] balvas ieguvējs (1986, 1987, 1991, 1997, 1998, 2001)
* Nacionālās līgas [[Sajs Jangs|Saja Janga]] balvas ieguvējs (2004)
* Amerikāņu līgas MVP (1986)
 |               slavz = 
 |             dzimums = 
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = 
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}
'''Viljams Rodžers Klemenss''' ({{val|en|William Roger Clemens}}; dzimis {{dat|1962|8|4}} [[Deitona|Deitonā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[beisbolists]], spēlējis pičera pozīcijā.

Lielāko karjeras daļu (arī karjeras sākumu) viņš aizvadīja [[Bostonas &quot;Red Sox&quot;]] sastāvā, MLB līgā debitēja {{dat|1984|5|15||bez}}. Kopumā pārstāvējis četrus klubus 23 gadus ilgajā karjerā. Viņš ir septiņas reizes ieguvis [[Sajs Jangs|Saja Janga]] balvu, kas ir līgas rekords.

Pirms 1999. gada sezonas viņš tika aizmainīts uz [[Ņujorkas &quot;Yankees&quot;]], kā sastāva izcīnīja vienīgos divus Pasaules sērijas čempiona titulus (1999, 2000).

Profesionāļa karjeru viņš noslēdza {{dat|2007|9|16||bez}} ar spēli &quot;Yankees&quot; sastāvā.

== Ārējās saites ==
{{Commonscat-inline|Roger Clemens|Rodžers Klemenss}}
* [http://mlb.mlb.com/team/player.jsp?player_id=112388 MLB profils] {{en ikona}}
* [http://sports.espn.go.com/mlb/players/stats?playerId=1427 ESPN profils] {{en ikona}}
* [http://www.baseball-reference.com/players/c/clemero02.shtml ''Baseball-Reference'' profils] {{en ikona}}

{{ASV sportists-aizmetnis}}
{{MLBACT}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Klemenss, Rodzzers}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV beisbolisti]]
[[Kategorija:Dopinga lietas sportā]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>pihm8b31q1gx73cmajaydb9m8e0i33u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hetere Mitsa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>155586</id>
    <revision>
      <id>3659005</id>
      <parentid>3322052</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3193" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername          = Hetere Mitsa
| image               = [[Attēls:Heather Mitts-2010a.jpg|150px]]
| caption             = 
| fullname            = 
| dateofbirth         = {{dzimšanas datums un vecums|1978|6|9}}
| cityofbirth         = 
| countryofbirth      = {{vieta|ASV|Ohaio|Sinsinati|2s=Ohaio (štats)}}
| height              = 165
| position            = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| currentclub         = [[Philadelphia Independence]]
| clubnumber          =
| youthclubs1         = [[Florida Gators|Floridas Universitāte]]
| youthyears1         = 1996–1999
| clubs1              = Tampa Bay Extreme
| years1              = 2000
| caps1               =  &lt;!-- LEAGUE APPEARANCES &amp; GOALS ONLY--&gt;
| goals1              =
| clubs2              = [[Philadelphia Charge]]
| years2              = 2001–2003
| caps2               = 51 &lt;!-- LEAGUE APPEARANCES &amp; GOALS ONLY--&gt;
| goals2              = 0
| clubs3              = [[Central Florida Krush]]
| years3              = 2005
| caps3               = 4 &lt;!-- LEAGUE APPEARANCES &amp; GOALS ONLY--&gt;
| goals3              = 0
| clubs4              = [[Boston Breakers]]
| years4              = 2009
| caps4               = 19 &lt;!-- LEAGUE APPEARANCES &amp; GOALS ONLY--&gt;
| goals4              = 0
| clubs5              = [[Philadelphia Independence]]
| years5              = 2010–
| caps5               =  14 &lt;!-- LEAGUE APPEARANCES &amp; GOALS ONLY--&gt;
| goals5              = 0
| totalcaps           =
| totalgoals          =
| nationalteam1       = {{flaga|ASV}} ASV
| nationalyears1      = 1999–
| nationalcaps1       = 116
| nationalgoals1      = 2
| medaltemplates      = 
| club-update         = {{dat|2009|10|28|SK|bez}}
| nationalteam-update = {{dat|2011|6|5|SK|bez}}
}}
'''Hetere Bleina Mitsa''' ({{val|en|Heather Blaine Mitts}}; dzimusi {{dat|1978|6|9}} [[Sinsinati]], [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir profesionāla amerikāņu [[futboliste]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsardzes]] pozīcijā, ASV valstsvienības dalībniece. Pašlaik (2011) pārstāv ''Women's Professional Soccer'' līgas klubā ''[[Philadelphia Independence]]''.

Universitātes laikā pārstāvēja Floridas Universitātes futbola komandu. Pēc tam spēlējusi ''Tampa Bay Extreme'', ''[[Philadelphia Charge]]'', ''[[Central Florida Krush]]'', ''[[Boston Breakers]]'' un ''[[Philadelphia Independence]]'' klubu sastāvos.

ASV izlasi pārstāvējusi trijās [[Olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|V=2004}}, {{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}), visās trijās reizēs tika izcīnīta zelta medaļa.

== Ārējās saites ==
{{Commons category-inline|Heather Mitts|Hetere Mitsa}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{ASV futbolists-aizmetnis}}
{{OS medaļnieks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Mitsa, Hetere}}

[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>h1csjo3edstroj3zwbg6maovxj72vuq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džūba</title>
    <ns>0</ns>
    <id>156243</id>
    <revision>
      <id>3659110</id>
      <parentid>3608374</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T22:37:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KittenBroEeev</username>
        <id>107907</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2666" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Džūba
 | official_name            = ''Juba''
 | settlement_type          = galvaspilsēta
 | image_skyline            = JUBA VIEW.jpg
 | image_caption            = Pilsētas panorāma
 | image_flag               = Juba flag.png
 | image_shield             = 
 | shield_size              = 80px
 | image_map                = 
 | map_caption              = 
 | pushpin_map              = Dienvidsudāna
 | pushpin_label_position   = 
 | pushpin_mapsize          = 
 | pushpin_map_caption      = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{SSD}}
 | subdivision_type1        = Province
 | subdivision_name1        = [[Centrālā Ekvatorija]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | established_title        = Dibināts
 | established_date         = 1922
 | established_title1       = 
 | established_date1        = 
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 52
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2017
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 525953
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[UTC+2]]
 | utc_offset               = +2
 | latd = 4| latm = 51| lats =16 | latNS = N
 | longd = 31| longm = 36| longs = 00| longEW = E
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 550
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}
'''Džūba''' ({{val-en|Juba}}, {{val-ar|جوبا}}) ir [[Dienvidsudāna]]s [[galvaspilsēta]] un lielākā [[pilsēta]]. Atrodas [[Baltā Nīla|Baltās Nīlas]] krastos. Džūba ir arī [[Centrālā Ekvatorija|Centrālās Ekvatorijas]] administratīvais centrs.

== Iedzīvotāji ==

2005. gadā iedzīvotāju skaits bija 163 442.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads !! Iedzīvotāju skaits
|-
| [[1973]] (skaitīšana) || 56 737
|-
| [[1983]] (skaitīšana) || 83 787
|-
| [[1993]] (skaitīšana) || 114 980
|-
| [[2005. gads|2005]] (prognoze) || 163 442
|-
| [[2006. gads|2006]] (prognoze) || 250 000
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Āfrika-aizmetnis}}

{{Āfrikas galvaspilsētas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dienvidsudāna]]
[[Kategorija:Āfrikas galvaspilsētas]]</text>
      <sha1>1gkko472pc5we23lpw08pyw5mq3notq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>11. Saeimas vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>156953</id>
    <revision>
      <id>3659213</id>
      <parentid>3452614</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:49:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>OskarsC</username>
        <id>38216</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19172" xml:space="preserve">{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 11. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| flag_year          = 
| flag_image         = 
| type               = parliamentary
| ongoing            = no
| party_colour       = 
| previous_election  = 10. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2010
| next_election      = 12. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2014
| seats_for_election = 903 470 (60,55%)
| election_date      = {{dat|2011|09|17}}
| turnout            = 
| party_name         = no
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- SC --&gt;
| image1             = [[Attēls:Jānis Urbanovičs, 2004-08-16.jpg|150x150px]] 
| colour1            = EB482C
| leader1            = [[Jānis Urbanovičs]]
| party1             = [[Saskaņas centrs]]
| last_election1     = 29 vietas, 26,04%
| seats_before1      = 29

| seats_after1       = 31
| seat_change1       = {{palielinājās}} 2
| popular_vote1      = 259 923
| percentage1        = 28,37%
| swing1             = {{palielinājās}} 3,39%

&lt;!-- ZRP --&gt;
| image2             = [[Attēls:Edmunds Sprūdžs 01.jpg|150x150px]] 
| colour2            = 11A5DE
| leader2            = [[Edmunds Sprūdžs]]
| party2             = [[Zatlera Reformu partija]]
| last_election2     = ''jauna partija''
| seats_before2      = ''jauna partija''

| seats_after2       = 22
| seat_change2       = {{palielinājās}} 22
| popular_vote2      = 190 817
| percentage2        = 20,82%
| swing2             = ''jauna partija''

&lt;!-- Vienotība --&gt;
| image3             = [[Attēls:Valdis Dombrovskis 2009.jpg|150x150px]] 
| colour3            = A6C705
| leader3            = [[Valdis Dombrovskis]]
| party3             = [[Vienotība]] 
| last_election3     = 33 vietas, 31,22%
| seats_before3      = 33

| seats_after3       = 20
| seat_change3       = {{samazinājās}} 13
| popular_vote3      = 172 524
| percentage3        = 18,83%
| swing3             = {{samazinājās}} 42,76%

| before_election    = [[Valdis Dombrovskis]]
| before_party       = [[Vienotība]]
| title              = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]

| after_election     = [[Valdis Dombrovskis]]
| after_party        = [[Vienotība]]
| posttitle          = Ministru prezidents

| map_image          = 11saeima.png
| map_size           = 425px
}}

'''[[11. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notika {{dat|2011|9|17}}. Tās norisinājās piecos [[Latvijas vēlēšanu apgabali|vēlēšanu apgabalos]] — Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Tās bija pirmās Saeimas ārkārtas vēlēšanas Latvijas vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/latvija-pirmo-reizi-notiek-saeimas-arkartas-velesanas.d?id=40663325|title= Latvijā pirmo reizi notiek Saeimas ārkārtas vēlēšanas|accessdate= {{dat|2011|9|17||bez}}|author= |date= {{dat|2011|9|17||bez}}|publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]]}}&lt;/ref&gt; Tās tika pasludinātas {{dat||07|26}} — dienā, kad [[Centrālā vēlēšanu komisija]] izsludināja [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Valdis Zatlers|Valda Zatlera]] ierosinātā [[2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu|referenduma par 10. Saeimas atlaišanu]] rezultātus.

Rīgas vēlēšanu apgabalā tika ievēlēti 30 deputāti (iepriekšējās vēlēšanās — 29), Vidzemes — 27, Latgales — 15 (iepriekšējās vēlēšanās — 16), Zemgales — 15, bet Kurzemes — 13.&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = CVK oficiāli izsludina ārkārtas vēlēšanu datumu; sarakstus iesniegs līdz 18.augustam | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.07.26. | accessdate = 2011.07.26 | url = http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/cvk-oficiali-izsludina-arkartas-velesanu-datumu-sarakstus-iesniegs-lidz-18augustam.d?id=39788729}}&lt;/ref&gt;

11. Saeimas vēlēšanās piedalījās 917 680 Latvijas iedzīvotāji, kas ir 59,49% no balsstiesīgajiem.&lt;ref&gt;[http://www.velesanas2011.cvk.lv/activities.html 11. Saeimas vēlēšanas Balsotāju aktivitāte] Centrālā vēlēšanu komisija&lt;/ref&gt; Tā ir zemākā aktivitāte, kāda bijusi Saeimas vēlēšanās (līdz šim zemākā bija [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] - 60,98%).

Vēlēšanās visvairāk vietu — 31 — ieguva apvienība &quot;[[Saskaņas centrs]]&quot;. Saeimā iekļuva arī jaunizveidotā [[Zatlera Reformu partija]], premjerministra [[Valdis Dombrovskis|Valda Dombrovska]] pārstāvētā partija &quot;[[Vienotība]]&quot;, kā arī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]]. Saeimā līdz šim pārstāvētā &quot;[[Šlesera Reformu partija LPP/LC]]&quot; nepārvarēja [[procentuālā barjera|5% barjeru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Provizoriskie vēlēšanu rezultāti: Par SC balsojuši 28% vēlētāju; 5% barjeru pārvar pieci politiskie spēki | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.09.18. | accessdate = 2011.09.18 | url = http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/provizoriskie-velesanu-rezultati-par-sc-balsojusi-28-veletaju-5-barjeru-parvar-pieci-politiskie-speki.d?id=40692473}}&lt;/ref&gt;

== Balsošanas sistēma ==
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera/Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības rīkot ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Kandidātu saraksti ==
=== Reģistrācija ===
Kandidātu sarakstus vēlēšanām varēja pieteikt no {{dat||07|29|G}} līdz {{dat||08|18|D}}.&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Partiju sarakstus vēlēšanām varēs iesniegt jau no piektdienas | publisher = [[Latvijas Televīzija]] | date = 2011.07.25. | accessdate = 2011.07.25 | url = http://ltvzinas.lv/?n=video&amp;id=4860}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Nr.
!Saraksts
!Iesniegšana
!Reģistrācija
|-
!1
| [[Saskaņas centrs|Politisko partiju apvienība &quot;Saskaņas Centrs&quot;]]
|align=center|{{dat||08|03|SK}}
|align=center|{{dat||08|05|SK}}
|-
!2
| [[VIENOTĪBA]]
|align=center|{{dat||08|09|SK}}
|align=center|{{dat||08|12|SK}}
|-
!3
| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|align=center|{{dat||08|11|SK}}
|align=center|{{dat||08|12|SK}}
|-
!4
| [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]
|align=center|{{dat||08|12|SK}}
|align=center|{{dat||08|12|SK}}
|-
!5
| [[Par prezidentālu republiku]]
|align=center|{{dat||08|15|SK}}
|align=center|{{dat||08|19|SK}}
|-
!6
| [[Šlesera Reformu partija LPP/LC]]
|align=center|{{dat||08|15|SK}}
|align=center|{{dat||08|19|SK}}
|-
!7
| [[PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā|&quot;PCTVL-Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā&quot;]]
|align=center|{{dat||08|16|SK}}
|align=center|{{dat||08|19|SK}}
|-
!8
| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]]
|align=center|{{dat||08|16|SK}}
|align=center|{{dat||08|19|SK}}
|-
!9
| [[Tautas kontrole|&quot;Tautas kontrole&quot;]]
|align=center|{{dat||08|17|SK}}
|align=center|{{dat||08|19|SK}}
|-
!10
| [[Zatlera Reformu partija|&quot;Zatlera Reformu partija&quot;]]
|align=center|{{dat||08|17|SK}}
|align=center|{{dat||08|19|SK}}
|-
!11
| [[Kristīgi demokrātiskā savienība]]
|align=center|{{dat||08|17|SK}}
|align=center|{{dat||08|19|SK}}
|-
!12
| [[Pēdējā partija]]
|align=center|{{dat||08|17|SK}}
|align=center|{{dat||08|19|SK}}
|-
!13
| [[Partija &quot;Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām&quot;]]
|align=center|{{dat||08|18|SK}}
|align=center|{{dat||08|19|SK}}
|}

=== Saraksti un to līderi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- &quot;
!rowspan=2|N.
!rowspan=2|Saraksts
!colspan=5|Līderi
|-
!Rīga
!Vidzeme
!Latgale
!Kurzeme
!Zemgale
|-
! 1
| [[VIENOTĪBA]]
| &lt;small&gt;[[Ģirts Valdis Kristovskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Valdis Dombrovskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Lāčplēsis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Solvita Āboltiņa]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Aigars Štokenbergs]]&lt;/small&gt;
|-
! 2
| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]]
| &lt;small&gt;[[Aivars Timofejevs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Māris Pļaviņš]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Dinevičs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ilga Vitāle]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Guntis Jankovskis]]&lt;/small&gt;
|-
! 3
| [[Zatlera Reformu partija]]
| &lt;small&gt;[[Edmunds Sprūdžs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Valdis Zatlers]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Oskars Zuģickis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Inita Bišofa]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Ozoliņš]]&lt;/small&gt;
|-
! 4
| [[Kristīgi demokrātiskā savienība]]
| &lt;small&gt;[[Māra Viktorija Zilgalve]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ilma Andersone]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Aleksandrs Zeimuļs-Priževoits]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Sandra Briķe]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Dzintars Kļava]]&lt;/small&gt;
|-
! 5
| [[Šlesera Reformu partija LPP/LC]]
| &lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Rita Strode]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Inese Šlesere]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Kārlis Greiškalns]]&lt;/small&gt;
|-
! 6
| [[Saskaņas centrs|Politisko partiju apvienība &quot;Saskaņas Centrs&quot;]]
| &lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Sergejs Dolgopolovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Tutins]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Valērijs Agešins]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ivars Zariņš]]&lt;/small&gt;
|-
! 7
| [[PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā|&quot;PCTVL-Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā&quot;]]
| &lt;small&gt;[[Jakovs Pliners]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Andris Tolmačovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Elita Kosaka]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Valērijs Buhvalovs]]&lt;/small&gt;
|-
! 8
| [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]
| &lt;small&gt;[[Einārs Cilinskis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Raivis Dzintars]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Inese Laizāne]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Gaidis Bērziņš]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Imants Parādnieks]]&lt;/small&gt;
|-
! 9
| [[Par prezidentālu republiku]]
| &lt;small&gt;[[Augusts Kūravs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ints Cālītis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Leons Bojārs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Egīls Purmalis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Einars Grigors]]&lt;/small&gt;
|-
! 10
| [[Pēdējā partija]]
| &lt;small&gt;[[Evita Goša]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jurģis Ansis Stabingis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Nataļja Baškirova]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Pēteris Pūrītis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Aldis Hofmanis]]&lt;/small&gt;
|-
! 11
| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| &lt;small&gt;[[Raimonds Vējonis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Jānis Dūklavs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Staņislavs Šķesters]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Dana Reizniece-Ozola]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Augusts Brigmanis]]&lt;/small&gt;
|-
! 12
| [[Tautas kontrole|&quot;Tautas kontrole&quot;]]
| &lt;small&gt;[[Anatolijs Romaņuks]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Rihards Jablokovs]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Igors Tračums]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ervīns Indriksons]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Juris Turkopolis]]&lt;/small&gt;
|-
! 13
| [[Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām|Partija &quot;Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām&quot;]]
| &lt;small&gt;[[Anrijs Aumalis]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;''nepiedalās''&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;''nepiedalās''&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Ieva Kantmane]]&lt;/small&gt;
| &lt;small&gt;[[Dace Brimerberga]]&lt;/small&gt;
|}

== Ministru prezidenta kandidāti ==
Pirms vēlēšanām partijas izvirza savus kandidātus [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatam.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!N.
!Saraksts
!Kandidāts
|-
! 1
| [[VIENOTĪBA]]
| [[Valdis Dombrovskis]]&lt;ref name=&quot;delfi_pm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Nākamnedēļ būs zināmi visu lielāko partiju premjera amata kandidāti | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.08.07. | accessdate = 2011.08.07 | url = http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/nakamnedel-bus-zinami-visu-lielako-partiju-premjera-amata-kandidati.d?id=39983473 }}&lt;/ref&gt;
|-
! 3
| [[Zatlera Reformu partija|&quot;Zatlera Reformu partija&quot;]]
| [[Edmunds Sprūdžs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = ZRP oficiāli izvirza premjera amatam Sprūdžu, finanšu ministra amatam - Dombrovski | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.08.13. | accessdate = 2011.08.13 | url = http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/zrp-oficiali-izvirza-premjera-amatam-sprudzu-finansu-ministra-amatam-dombrovski.d?id=40085053 }}&lt;/ref&gt;
|-
! 5
| [[Šlesera Reformu partija LPP/LC]]
| [[Ainārs Šlesers]]&lt;ref name=&quot;delfi_pm&quot; /&gt;
|-
! 6
| [[Saskaņas centrs|Politisko partiju apvienība &quot;Saskaņas Centrs&quot;]]
| [[Jānis Urbanovičs]] un [[Nils Ušakovs]]&lt;ref name=&quot;delfi_pm&quot; /&gt;
|-
! 8
| [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]
| [[Gaidis Bērziņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = VL-TB/LNNK premjera amata kandidāts ir Gaidis Bērziņš | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.08.10. | accessdate = 2011.08.10 | url = http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/vl-tblnnk-premjera-amata-kandidats-ir-gaidis-berzins.d?id=40039953 }}&lt;/ref&gt;
|-
! 11
| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| [[Aivars Lembergs]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Lembergs nekandidēs Saeimas vēlēšanās | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2011. gada 8. augustā | accessdate = 2011. gada 8. augustā  | url = http://www.diena.lv/latvija/politika/lembergs-nekandides-saeimas-velesanas-13897038 }}&lt;/ref&gt;
|}

== Vēlētāju aktivitāte ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
| colspan=&quot;16&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;| '''Nobalsojušo skaits'''
|-
|style=&quot;width:100px;&quot;| Teritorija
|style=&quot;width:100px;&quot;| Vēlētāju skaits
|style=&quot;width:55px; text-align:right; line-height:1em&quot;| līdz&lt;br /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Delfi |url=http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/lidz-pulksten-8-nobalsojusi-155-balstiesigo.d?id=40665659 |title=Līdz pulksten 8 nobalsojuši 1,55% balsstiesīgo |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-09-17}}&lt;/ref&gt; 8.00
|style=&quot;width:55px;&quot;| %
|style=&quot;width:55px; text-align:right; line-height:1em&quot;| līdz&lt;br /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/lidz-pulksten-12-nobalsojusi-2387-balstiesigo.d?id=40667689|title= Līdz pulksten 12 nobalsojuši 23,88% balsstiesīgo|accessdate= {{dat|2011|9|17||bez}}|author= Delfi|date= {{dat|2011|9|17||bez}}|publisher= delfi.lv}}&lt;/ref&gt; 12.00
|style=&quot;width:55px;&quot;| %
|style=&quot;width:55px; text-align:right; line-height:1em&quot;| līdz&lt;br /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/lidz-pulksten-16-nobalsojusi-4288-balsstiesigo.d?id=40671815|title= Līdz pulksten 16 nobalsojuši 42,88% balsstiesīgo|accessdate= {{dat|2011|9|17||bez}}|author= Delfi|date= {{dat|2011|9|17||bez}}|publisher= delfi.lv}}&lt;/ref&gt; 16.00
|style=&quot;width:55px;&quot;| %
|style=&quot;width:55px; text-align:right; line-height:1em&quot;| līdz&lt;br /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/392277-latvija_nobalsojusi_apmeram_55_balsstiesigo|title= Latvijā nobalsojuši apmēram 55% balsstiesīgo|accessdate= {{dat|2011|9|17||bez}}|author= |date= {{dat|2011|9|17||bez}}|publisher= tvnet.lv}}&lt;/ref&gt; 20.00
|style=&quot;width:55px;&quot;| %
|style=&quot;width:55px; text-align:right&quot;| Iecirkni&lt;br /&gt;noslēdzot
|style=&quot;width:55px;&quot;| %
|style=&quot;width:55px; text-align:right&quot;| Atrašanā&lt;br /&gt;vietās
|style=&quot;width:55px;&quot;| %
|style=&quot;width:100px; text-align:right&quot;| Kopējā aktivitāte
|style=&quot;width:55px;&quot;| %
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
|align=&quot;left&quot;| '''Latvijā'''
|align=&quot;right&quot;| 1 492 084
|align=&quot;right&quot;| 23 070
|align=&quot;right&quot;| 1,55%
|align=&quot;right&quot;| 356 341
|align=&quot;right&quot;| 23,88%	
|align=&quot;right&quot;| 639 813
|align=&quot;right&quot;| 42,88%	
|align=&quot;right&quot;| 877 712
|align=&quot;right&quot;| 58,82%	
|align=&quot;right&quot;| 877 712
|align=&quot;right&quot;| 58,82%
|align=&quot;right&quot;| 25 758
|align=&quot;right&quot;| 1,73%
|align=&quot;right&quot;| '''903 470'''	
|align=&quot;right&quot;| '''60,55%'''
|-
|align=&quot;left&quot;| Rīga
|align=&quot;right&quot;| 408 683
|align=&quot;right&quot;| 6309
|align=&quot;right&quot;| 1,54%
|align=&quot;right&quot;| 87 849
|align=&quot;right&quot;| 21,50%
|align=&quot;right&quot;| 186 180
|align=&quot;right&quot;| 45,53%
|align=&quot;right&quot;| 255 293
|align=&quot;right&quot;| 62,43%
|align=&quot;right&quot;| 255 293
|align=&quot;right&quot;| 62,43%
|align=&quot;right&quot;| 785
|align=&quot;right&quot;| 1,92%
|align=&quot;right&quot;| 270 452
|align=&quot;right&quot;| 66,18%
|-
|align=&quot;left&quot;| Vidzeme
|align=&quot;right&quot;| 408 911	
|align=&quot;right&quot;| 6715
|align=&quot;right&quot;| 1,64%
|align=&quot;right&quot;| 106 125	
|align=&quot;right&quot;| 25,95%
|align=&quot;right&quot;| 186 180
|align=&quot;right&quot;| 45,53%	
|align=&quot;right&quot;| 255 293
|align=&quot;right&quot;| 62,43%
|align=&quot;right&quot;| 255 293	
|align=&quot;right&quot;| 62,43%	
|align=&quot;right&quot;| 7858
|align=&quot;right&quot;| 1,92%	
|align=&quot;right&quot;| 263 151
|align=&quot;right&quot;| 64,35%
|-
|align=&quot;left&quot;| Latgale
|align=&quot;right&quot;| 237 077
|align=&quot;right&quot;| 3726
|align=&quot;right&quot;| 1,57%
|align=&quot;right&quot;| 55 174
|align=&quot;right&quot;| 23,27%
|align=&quot;right&quot;| 86 396
|align=&quot;right&quot;| 36,44%
|align=&quot;right&quot;| 111 790
|align=&quot;right&quot;| 47,15%
|align=&quot;right&quot;| 111 790
|align=&quot;right&quot;| 47,15%
|align=&quot;right&quot;| 5055
|align=&quot;right&quot;| 2,13%
|align=&quot;right&quot;| 116 845	
|align=&quot;right&quot;| 49,29%
|-
|align=&quot;left&quot;| Kurzeme
|align=&quot;right&quot;| 204 864
|align=&quot;right&quot;| 2863	
|align=&quot;right&quot;| 1,40%
|align=&quot;right&quot;| 50 885
|align=&quot;right&quot;| 24,84%
|align=&quot;right&quot;| 87 987
|align=&quot;right&quot;| 42,95%
|align=&quot;right&quot;| 116 310
|align=&quot;right&quot;| 56,77%
|align=&quot;right&quot;| 116 310
|align=&quot;right&quot;| 56,77%
|align=&quot;right&quot;| 3387
|align=&quot;right&quot;| 1,65%	
|align=&quot;right&quot;| 119 697	
|align=&quot;right&quot;| 58,43%
|-
|align=&quot;left&quot;| Zemgale
|align=&quot;right&quot;| 232 549
|align=&quot;right&quot;| 3457
|align=&quot;right&quot;| 1,49%
|align=&quot;right&quot;| 56 308
|align=&quot;right&quot;| 24,21%
|align=&quot;right&quot;| 94 816
|align=&quot;right&quot;| 40,77%
|align=&quot;right&quot;| 128 737
|align=&quot;right&quot;| 55,36%
|align=&quot;right&quot;| 128 737
|align=&quot;right&quot;| 55,36%
|align=&quot;right&quot;| 4588
|align=&quot;right&quot;| 1,97%	
|align=&quot;right&quot;| 133 325	
|align=&quot;right&quot;| 57,33%
|}

&lt;!-- == Vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; width=50%
|-
! Skaits !! Valsts
|-
| 15 || [[ASV]]
|-
| 7 || [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| 5 || [[Austrālija]], [[Vācija]]
|-
| 4 || [[Krievija]]
|-
| 3 || [[Kanāda]]
|-
| 2 || [[Baltkrievija]], [[Dānija]], [[Īrija]], [[Francija]], [[Zviedrija]]
|-
| 1 || 
|}
 --&gt;

== Vēlēšanu rezultāti ==
{{11. Saeimas vēlēšanu rezultāti}}

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{commonscat|2011 Latvian Parliamentary election|11. Saeimas vēlēšanas}}
* [https://web.archive.org/web/20110923164127/http://web.cvk.lv/pub/public/30047.html Oficiālā vēlēšanu mājaslapa]
* [http://socialasreformas.wordpress.com/2011/08/21/starp-11-saeimas-velesanam-pieteiktajiem-1092-kandidatiem-ir-darbojusies-parlamenta-ieprieks/ Kandidāti, kas ir darbojušies parlamentā iepriekš] Sociālo reformu biedrība

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:11. Saeima|Veleszanas]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]
[[Kategorija:Ārkārtas vēlēšanas Latvijā]]
[[Kategorija:2011. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>fg04jj5m0fp4s4cvrwgkcjo9pjmdj0d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ešlina Brūka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>157056</id>
    <revision>
      <id>3658965</id>
      <parentid>3462591</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:01:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4774/|QuickCategories batch #4774]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1568" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Ešlina Brūka
|     vārds_orig = ''Ashlynn Brooke''
|         attēls = Ashlynn Brooke 2010.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1985
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 14
|       dz_vieta = {{vieta|ASV|Oklahoma|Čoktava}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Ešlina Brūka''' ({{val|en|Ashlynn Brooke}}; dzimusi {{dat|1985|8|14}} [[Čoktava|Čoktavā]], [[Oklahoma|Oklahomas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[pornoaktrise]] un modele.

Pornoaktrises karjeru uzsākusi 2006. gadā, pirms tam darbojusies lietotu auto biznesā. 2011. gadā viņa tika nosaukta par vienu no 12 populārākajām zvaigznēm pornogrāfijas industrijā. Piedalījusies 99 pornofilmās, kā arī piecās bijusi režisore.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
* [http://www.iafd.com/person.rme/perfid=AshlynnBrooke/gender=female IAFD profils] {{en ikona}}

{{Aktieris-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Bruka, Eszlina}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV pornozvaigznes]]
[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]</text>
      <sha1>eqd1k1alz088jy0ba6093fb92x0fcds</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lainuss Polings</title>
    <ns>0</ns>
    <id>162515</id>
    <revision>
      <id>3658942</id>
      <parentid>3609515</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:55:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4773/|QuickCategories batch #4773]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4737" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Lainuss Polings
|     vārds_orig = ''Linus Pauling''
|         attēls = Pauling.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Lainuss Polings 1954. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1901
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 28
|       dz_vieta = {{vieta|ASV|Oregona|Portlenda|3s=Portlenda (Oregona)}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1994
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 19
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Bigšura}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = Amerikānis
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = {{USA}}
|     alma_mater = Oregonas lauksaimniecības koledža&lt;br /&gt;[[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts]]
|        zinātne = 
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
&lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt;
* [[Nobela prēmija ķīmijā]] (1954)
* [[Nobela miera prēmija]] (1962)
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Lainuss Karls Polings''' ({{val|en|Linus Carl Pauling}}; {{dat|1901|2|28|N}} — {{dat|1994|8|19|N}}) bija amerikāņu [[ķīmiķis]], bioķīmiķis, miera aktīvists, rakstnieks un pedagogs. Viņš bija viens no visietekmīgākajiem ķīmiķiem šīs zinātnes vēsturē un viens no 20. gadsimta ietekmīgākajiem zinātniekiem. L. Polings bija viens no pirmajiem, kas darbojās kvantu ķīmijas un molekulārās bioloģijas jomās.

Viņš ir viena no četrām personām, kas saņēmuši vairāk nekā vienu [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]]. Tāpat L. Polings ir viena no divām personām, kas saņēmuši divas dažādas Nobela prēmijas (ķīmijā un par miera veicināšanu), vēl divas dažādas Nobela prēmijas saņēmusi [[Marija Sklodovska-Kirī]] (ķīmijā un fizikā).

Nobela prēmiju ķīmijā viņš saņēma 1954. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1954 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1954/index.html}}&lt;/ref&gt; Savukārt Nobela miera prēmiju amerikāņu zinātnieks saņēma 1962. gadā par viņa cīņu pret kodolieroču izmēģinājumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1962/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1962|publisher=Nobel Foundation}}&lt;/ref&gt;

Polings  kļuvis populārs visā pasaulē, veicinot [[C vitamīns|vitamīna C]] lietojumu slimību profilakses nolukā, bet krietni agrāk latviešu zinātnieks [[Augusts Kirhenšteins]] atklājis, ka vitamīnam C ir liela nozīme slimību novēršanā, taču pētījumus pietiekami neizvērsa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/ne-isti-kungs-ne-biedrs-aizmirstais-augusts-kirhensteins|title=Ne īsti kungs, ne biedrs. Aizmirstais Augusts Kirhenšteins|last=Kuzmina|first=Ilze|website=LA.LV|access-date=2021-05-27|date=2017-09-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

L. Polings mira {{dat|1994|8|19||bez}} no [[Prostatas vēzis|prostatas vēža]] 93 gadu vecumā.

Žurnāls ''New Scientist'' viņu ierindoja starp 20 visu laiku izcilākajiem zinātniekiem.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20111109162145/http://www.chemheritage.org/exhibits/ex-oral-detail.asp?ID=67&amp;Numb=1 Polinga CV] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20111005135903/http://www.chemistryexplained.com/Ny-Pi/Pauling-Linus.html Ķīmijas enciklopēdijas profils] {{en ikona}}
* [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1962/pauling-bio.html Lainusa Polinga biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20140725015044/http://achievement.org/autodoc/printmember/pau0int-1 Interview with Linus Pauling] {{en ikona}}

{{ASV-aizmetnis}}
{{Zinātne-aizmetnis}}
{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{S-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = [[Hermanis Štaudingers]]| virsraksts = [[Nobela prēmija ķīmijā]] | periods = 1954. gads | pēc = [[Vinsents du Vigneauds]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Dāgs Hammaršelds]]| virsraksts = [[Nobela miera prēmija]] | periods = 1962. gads| pēc = [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]]&lt;br /&gt;[[Sarkanā pusmēness biedrība]]}}
{{kastes beigas}}

{{Nobela miera prēmijas laureāti}}
{{Nobela prēmija ķīmijā}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Polings, Lainuss}}
[[Kategorija:1901. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1994. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu ķīmiķi]]
[[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti ķīmijā]]
[[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]</text>
      <sha1>hf8q577er1iekggzvk6l9z5w4oxlegc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Klīdzējs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>167242</id>
    <revision>
      <id>3659039</id>
      <parentid>3638211</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:08:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>78.84.99.110</ip>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12626" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Klīdzējs
|     vārds_orig = 
|         attēls = Jānis Klīdzējs.jpg
|     att_izmērs = 175px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1914
|     dz_mēnesis = 05
|       dz_diena = 06
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Viļānu pagasts}} (tagad {{LVA}})
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2000
|      m_mēnesis = 05
|        m_diena = 02
|        m_vieta = [[Napas Ieleja]], [[Kalifornija]], [[Attēls:Flag of USA.svg|border|22px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = Klīdzējs paraksts.jpg
|     pseidonīms =
|   nodarbošanās = rakstnieks, dzejnieks
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]; [[latgaliešu valoda]]
|        periods =
|          žanri =
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi = &quot;[[Cilvēka bērns]]&quot;, &quot;Sniegi&quot;
|    ietekmējies = [[Francis Trasuns]], [[Aleksandrs Grīns]], [[Kārlis Skalbe]]
|     ietekmējis =
|     alma_mater =
|    apbalvojumi =
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

'''Jānis Klīdzējs''' ({{val-ltg|Juoņs Klīdziejs}}; dzimis {{dat|1914|5|6}} [[Viļānu pagasts|Viļānu pagasta]] Kurpniekos, miris {{dat|2000|5|2}} [[Napas ieleja|Napas ielejā]]) bija pazīstams [[latvieši|latviešu]] daunis un autists no [[Latgale]]s, pēc viņa romāna &quot;[[Cilvēka bērns]]&quot; motīviem uzņemta populārā režisora [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] tāda paša nosaukuma [[Cilvēka bērns (filma)|filma]].

== Bērnība un jaunība ==
Bērnību pavadījis starp divām dzimtas mājām - Kurpniekiem Viļānu pagastā un Upmaļiem Kantinieku pagastā [[Liuža]]s ciemā. Arī vēlāk dzīvē Klīdzējs uzsvēris, ka nāk no [[Francis Trasuns|Franča]] un Jezupa Trasunu un [[Vincents Tomašūns|Vincenta Tomašūna]] pagasta. 1923. gadā, astoņu gadu vecumā sāka apmeklēt 5 km attālo Sakstagala pamatskolu (tagad - Jāņa Klīdzēja pamatskola).&lt;ref name=&quot;biogr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/pamats.htm|title=Jāņa Klīdzēja Dzīves Gājums|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610131330/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/pamats.htm|archivedate={{dat|2008|06|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1929. gadā turpināja mācības [[Rēzekne]]s komercskolā, to absolvēja 1933. gadā. 1935. gadā ar mērķi palīdzēt [[Latgale]]s zemniekiem uzsāka studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] agronoma specialitātē. Studiju laikā rakstnieks saskārās ar ievērojamām materiālām grūtībām,&lt;ref name=&quot;gr21&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvijaslaudis.lv/users/klidzejs_janis/|title=JĀNIS KLĪDZĒJS|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305023957/http://www.latvijaslaudis.lv/users/klidzejs_janis/|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}&lt;/ref&gt; studijas palika nepabeigtas.

== Literārā darbība pirmskara periodā ==
Pirmais Klīdzēja darbs tika publicēts, viņam mācoties Rēzeknes komercskolā, 1931. gada žurnāla “Sauleite” 3. numurā iznāca viņa dzejolis “Vēsture”, pēc tam viņa darbi tika regulāri publicēti latgaliešu periodiskajos izdevumos. Daudzi Klīdzēja raksti par Latgali tika publicēti avīzē &quot;Rīts&quot;, tās redaktors [[Aleksandrs Grīns]] pats tikās ar Klīdzēju un ieteica pievērsties stāstiem. Pirmais Klīdzēja honorārs bija 34 lati, ar ko tika nosegta īre par istabu un iegādātas jaunas kurpes un bikses.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; Līdz ar plašāku atpazīstamību Klīdzējs sāka rakstīt latviski, nevis latgaliski, ar mērķi iegūt plašāku lasītāju loku, taču izpelnījās daudzu citu Latgales rakstnieku un kultūras darbinieku nosodījumu.&lt;ref name=&quot;kldz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/rakstisana.htm|title=&quot;Es esmu latvietis, kas nācis no Latgales!&quot;|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090603090929/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/rakstisana.htm|archivedate={{dat|2009|06|03||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar saviem literārajiem darbiem, kuros atspoguļoja Latvijas un jo īpaši Latgales lauku dzīvi, ticies ar [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentu]] [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]], no kura saņēmis 200 latus dzimtenes apceļošanai un novērotā pierakstīšanai. Vēlāk par padarīto darbu saņēmis gan prezidenta uzslavu, gan materiālu atlīdzību.&lt;ref name=&quot;gr21&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;strc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/streics.htm|title=In Memoriam|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304213858/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/streics.htm|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Vēlāk Klīdzējs ieguva plašāku atpazīstamību, viņa darbi tika regulāri publicēti [[Rīga]]s laikrakstos, 1937. gadā žurnālā &quot;Sējējs&quot; tika publicēts viņa populārais stāsts &quot;Benedikta ermonikas&quot; (pazīstams arī kā &quot;Zelta krustiņš&quot;). 1938., 39. un 40. gadā viņš saņēma Kultūras Fonda godalgu. 1939. gadā trīs mēnešu laikā sarakstīja romānu &quot;Jaunieši&quot;, kas publicēts 1942. gadā &quot;Daugavpils Vēstnesī&quot;. Daudz laika Klīdzējs Rīgā pavadīja ar otru latviski rakstošo latgaliešu rakstnieku Albertu Sprūdžu, kā arī citiem literātiem kā [[Andrejs Eglītis|Andreju Eglīti]], [[Konstantīns Raudive|Konstantīnu Raudivi]], Jāni Andrupu, Leonīdu Breikšu un citiem.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt;

Jānis Klīdzējs kopā ar saviem domubiedriem atradās 1940. gada 16. jūnija Latgales dziesmu svētkos. Šo pieredzi spilgti aprakstījis pats Klīdzējs:

{{citāts|Ar dažu no šī pulka pēdējo reizi redzējāmies pēdējos brīvās Latvijas Dziesmu svētkos Daugavpilī 1940. gada 16. jūnijā. Saulaina diena mirdzēja pār Latvijas zemi un debesīm. Kā tumsa apsedza 100 000 svētkos pulcējušos latviešu sejas ziņa, ka Lietuvu jau okupē sarkanā armija. Tad paziņoja, ka Valsts Prezidents, neparedzētu lietu kavēts, svētkos neieradīsies. Klausoties Prezidenta runu un trīs reizes pēc kārtas dziedot “Dievs, svētī Latviju!”, svētku laukumā pulcējusies tauta raudāja. Vēl šodien man stāv acīs aina un es to redzu – netālu stāv divi sirmie – vecais Misiņš un Līgotņu Jēkabs un raud; mazliet tālāk slauka asaras Leonīds Breikšs un Alberts Sprūdžs aiz viņa.

17. jūnijā arī Rīgā jau dārdēja iebrucēju tanki.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt;}}

== Emigrācija ==
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Ziemassvētkos Klīdzējs salaulājās ar jau 1937. gadā iepazīto Emīliju Svilāni, rēķinoties, ka var tikt izsūtīts un vēloties palikt kopā ar iecerēto. [[1941. gada jūnija deportācijas|Deportācijas]] Klīdzēju ģimeni neskāra, taču 1944. gadā Jānis Klīdzējs ar sievu bija spiests doties [[Trimdas latvieši|trimdā]], no sākuma nonākot [[Vācija|Vācijā]], 1950. gadā pārcēlās uz ASV, dzīvoja [[Čikāga|Čikāgā]], no 1953. gada Napas ielejā, [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Klīdzējs sākotnēji strādāja fizisku darbu, gan par gurķu skābētāju, gan koku zaru retinātāju, līdztekus studēja  [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Bērklijas Universitātē]] un 1957. gadā ieguva maģistra grādu klīniskajā socioloģijā. Tālākos divdesmit gadus Klīdzējs strādāja psihiatriskajā slimnīcā, līdz pensionējās 1977. gadā.&lt;ref name=&quot;trim&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/trimda.htm|title=Trimdas gadi|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080625065933/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/trimda.htm|archivedate={{dat|2008|06|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Atrašanos trimdā Klīdzējs raksturoja kā trīs dzīvju dzīvošanu: reālo dzīvi amerikāniskajā vidē, trimdas latvieša dzīvi un zaudētās dzimtenes dzīvi.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; Tādēļ, ka Klīdzējs lielāko daļu savu darbu sarakstījis latviski, nevis latgaliski, visus trimdas gadus Klīdzēja attiecības ar citiem Latgales autoriem palika vēsas,&lt;ref name=&quot;kldz&quot; /&gt; lai arī ģimenē viņš runājis tikai latgaliski.

== Literārā darbība emigrācijā ==
Lielu daļu no saviem pazīstamākajiem darbiem Jānis Klīdzējs sarakstījis tieši emigrācijā. 1955. gadā iznāca romāns &quot;Dženitors&quot;, kuram iedvesmu Klīdzējs guvis pats no personiskās pieredzes, viņš kādu laiku strādājis par apkopēju un santehniķi. 1956. gadā publicēts viens no rakstnieka slavenākajiem darbiem &quot;[[Cilvēka Bērns]]&quot;, kas lielā mērā apraksta paša Klīdzēja bērnības gaitas. Ikoniskā aina, kas attēlota arī [[Jānis Streičs|J. Streiča]] filmā, kur mazais Boņuks uz meža ceļa tiekas ar muzikantu Izidoru, veidota pēc paša Klīdzēja bērnības atmiņām,&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; savukārt 1986. gadā iznākušais romāns &quot;Dāvātās dvēseles&quot; ir balstīts uz Klīdzēja sievas Emīlijas (dz. Svilānes) dzimtas likteņiem, romānā viņas vārds mainīts uz Milci Salāni.

1962. gadā iznāca psiholoģiskās tematikas romāns &quot;Sniegi&quot;, kas ieguva Kultūras fonda godalgu, pēc tā motīviem uzņemta cita Jāņa Streiča filma - &quot;Likteņdzirnas&quot;. Savu literāro darbību Jānis Klīdzējs turpināja līdz pat sava mūža galam, 1995. gadā iznāca autora pēdējais darbs &quot;Gribējās saullēkta&quot;.

== Mūža nogale ==
Savas dzīves vēlākajos gados Klīdzējs iespēju robežās centās finansiāli atbalstīt tautiešus, kas lūdza viņa palīdzību.&lt;ref name=&quot;strc&quot; /&gt; Pēc došanās trimdā Jānis Klīdzējs [[Latvija|Latviju]] apmeklēja trīs reizes, pirmo reizi 1978. gadā, vēl [[Padomju Savienība]]s sastāvā, un 1992. un 1993. gadā, pēc neatkarības atgūšanas, savu vizīšu ietvaros Klīdzējs apmeklēja savas dzimtās vietas Latgalē. 1994. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/41925|title=Ar Triju Zvaigžņu ordeņa starojumu: Ordeņa  virsnieks Jānis Klīdzējs|last=|first=|website=vestnesis.lv|access-date=2020. gada 6. decembrī|date=1997. gada 16. janvārī}}&lt;/ref&gt; Jānis Klīdzējs nomira 2000. gada 2. maijā pēc trīs gadus ilgas cīņas ar ceļu satiksmes negadījuma atstātajām sekām uz veselību.&lt;ref name=&quot;strc&quot; /&gt; Jāņa Klīdzēja un Emīlijas pīšļi apbedīti Latvijā, Rēzeknes novada Kantinieku pagasta kapos 2008. gada 31. jūlijā.&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/rakstnieku-jani-klidzeju-kopa-ar-dzivesbiedri-parapbedis-latvija.d?id=21471251|title=Rakstnieku Jāni Klīdzēju kopā ar dzīvesbiedri pārapbedīs Latvijā|author=|first=|publisher=|accessdate={{dat|2020|12|06|N|bez}}|date=}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
{{div col}}
* Jaunieši (1942)
* Gōjputnu dzīsme (1943)
* Upe plyust (1945) 
* Mīlētāji un nīdēji (1946)
* Cilvēki uz tilta (1948)
* Grēks uz pusēm (1951)
* Viņas un viņi (1954)
* Dženitors (1955)
* [[Cilvēka bērns]] (1956)
* Sniegi (1963)
* Dzīvīte, dzīvīte (1967)
* Debešu puse (1968)
* Tās balsis, tās balsis (1973)
* Ievainotā dzīve (1976)
* Dzīvīte, dzīvīte šūpojos tevī (1979)
* Laidiet, laidiet, laidiet! (1984)
* Satikšanās Rīgā (1989)
* Seši kalni (1991) 
* Dāvātās dvēseles (1986)
* Bārenis (1995) 
* Zilie kalni (1960) 
* Pajumte (1948)
* Otrais mūsos (1957)
* Prezidents un Latvijas paaudze (1975)
* Neraudi, ja nepārnākšu (1990)
* Eņģelīši nav miruši (1993)
* Gribējās saullēkta (1995)
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20120808001123/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/index_lv.htm Jānis Klīdzējs - dzīve un darbi. Un atmiņas.] {{lv ikona}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Klidzejs, Janis}}
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latgaliski rakstošie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>fqe69y8s0b9en8yaz8biw2331ajuwet</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659040</id>
      <parentid>3659039</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:09:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/78.84.99.110|78.84.99.110]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12632" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Klīdzējs
|     vārds_orig = 
|         attēls = Jānis Klīdzējs.jpg
|     att_izmērs = 175px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1914
|     dz_mēnesis = 05
|       dz_diena = 06
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Viļānu pagasts}} (tagad {{LVA}})
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2000
|      m_mēnesis = 05
|        m_diena = 02
|        m_vieta = [[Napas Ieleja]], [[Kalifornija]], [[Attēls:Flag of USA.svg|border|22px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = Klīdzējs paraksts.jpg
|     pseidonīms =
|   nodarbošanās = rakstnieks, dzejnieks
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]; [[latgaliešu valoda]]
|        periods =
|          žanri =
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi = &quot;[[Cilvēka bērns]]&quot;, &quot;Sniegi&quot;
|    ietekmējies = [[Francis Trasuns]], [[Aleksandrs Grīns]], [[Kārlis Skalbe]]
|     ietekmējis =
|     alma_mater =
|    apbalvojumi =
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

'''Jānis Klīdzējs''' ({{val-ltg|Juoņs Klīdziejs}}; dzimis {{dat|1914|5|6}} [[Viļānu pagasts|Viļānu pagasta]] Kurpniekos, miris {{dat|2000|5|2}} [[Napas ieleja|Napas ielejā]]) bija pazīstams [[latvieši|latviešu]] rakstnieks un dzejnieks no [[Latgale]]s, pēc viņa romāna &quot;[[Cilvēka bērns]]&quot; motīviem uzņemta populārā režisora [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] tāda paša nosaukuma [[Cilvēka bērns (filma)|filma]].

== Bērnība un jaunība ==
Bērnību pavadījis starp divām dzimtas mājām - Kurpniekiem Viļānu pagastā un Upmaļiem Kantinieku pagastā [[Liuža]]s ciemā. Arī vēlāk dzīvē Klīdzējs uzsvēris, ka nāk no [[Francis Trasuns|Franča]] un Jezupa Trasunu un [[Vincents Tomašūns|Vincenta Tomašūna]] pagasta. 1923. gadā, astoņu gadu vecumā sāka apmeklēt 5 km attālo Sakstagala pamatskolu (tagad - Jāņa Klīdzēja pamatskola).&lt;ref name=&quot;biogr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/pamats.htm|title=Jāņa Klīdzēja Dzīves Gājums|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610131330/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/pamats.htm|archivedate={{dat|2008|06|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1929. gadā turpināja mācības [[Rēzekne]]s komercskolā, to absolvēja 1933. gadā. 1935. gadā ar mērķi palīdzēt [[Latgale]]s zemniekiem uzsāka studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] agronoma specialitātē. Studiju laikā rakstnieks saskārās ar ievērojamām materiālām grūtībām,&lt;ref name=&quot;gr21&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvijaslaudis.lv/users/klidzejs_janis/|title=JĀNIS KLĪDZĒJS|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305023957/http://www.latvijaslaudis.lv/users/klidzejs_janis/|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}&lt;/ref&gt; studijas palika nepabeigtas.

== Literārā darbība pirmskara periodā ==
Pirmais Klīdzēja darbs tika publicēts, viņam mācoties Rēzeknes komercskolā, 1931. gada žurnāla “Sauleite” 3. numurā iznāca viņa dzejolis “Vēsture”, pēc tam viņa darbi tika regulāri publicēti latgaliešu periodiskajos izdevumos. Daudzi Klīdzēja raksti par Latgali tika publicēti avīzē &quot;Rīts&quot;, tās redaktors [[Aleksandrs Grīns]] pats tikās ar Klīdzēju un ieteica pievērsties stāstiem. Pirmais Klīdzēja honorārs bija 34 lati, ar ko tika nosegta īre par istabu un iegādātas jaunas kurpes un bikses.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; Līdz ar plašāku atpazīstamību Klīdzējs sāka rakstīt latviski, nevis latgaliski, ar mērķi iegūt plašāku lasītāju loku, taču izpelnījās daudzu citu Latgales rakstnieku un kultūras darbinieku nosodījumu.&lt;ref name=&quot;kldz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/rakstisana.htm|title=&quot;Es esmu latvietis, kas nācis no Latgales!&quot;|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090603090929/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/rakstisana.htm|archivedate={{dat|2009|06|03||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar saviem literārajiem darbiem, kuros atspoguļoja Latvijas un jo īpaši Latgales lauku dzīvi, ticies ar [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentu]] [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]], no kura saņēmis 200 latus dzimtenes apceļošanai un novērotā pierakstīšanai. Vēlāk par padarīto darbu saņēmis gan prezidenta uzslavu, gan materiālu atlīdzību.&lt;ref name=&quot;gr21&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;strc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/streics.htm|title=In Memoriam|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304213858/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/streics.htm|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Vēlāk Klīdzējs ieguva plašāku atpazīstamību, viņa darbi tika regulāri publicēti [[Rīga]]s laikrakstos, 1937. gadā žurnālā &quot;Sējējs&quot; tika publicēts viņa populārais stāsts &quot;Benedikta ermonikas&quot; (pazīstams arī kā &quot;Zelta krustiņš&quot;). 1938., 39. un 40. gadā viņš saņēma Kultūras Fonda godalgu. 1939. gadā trīs mēnešu laikā sarakstīja romānu &quot;Jaunieši&quot;, kas publicēts 1942. gadā &quot;Daugavpils Vēstnesī&quot;. Daudz laika Klīdzējs Rīgā pavadīja ar otru latviski rakstošo latgaliešu rakstnieku Albertu Sprūdžu, kā arī citiem literātiem kā [[Andrejs Eglītis|Andreju Eglīti]], [[Konstantīns Raudive|Konstantīnu Raudivi]], Jāni Andrupu, Leonīdu Breikšu un citiem.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt;

Jānis Klīdzējs kopā ar saviem domubiedriem atradās 1940. gada 16. jūnija Latgales dziesmu svētkos. Šo pieredzi spilgti aprakstījis pats Klīdzējs:

{{citāts|Ar dažu no šī pulka pēdējo reizi redzējāmies pēdējos brīvās Latvijas Dziesmu svētkos Daugavpilī 1940. gada 16. jūnijā. Saulaina diena mirdzēja pār Latvijas zemi un debesīm. Kā tumsa apsedza 100 000 svētkos pulcējušos latviešu sejas ziņa, ka Lietuvu jau okupē sarkanā armija. Tad paziņoja, ka Valsts Prezidents, neparedzētu lietu kavēts, svētkos neieradīsies. Klausoties Prezidenta runu un trīs reizes pēc kārtas dziedot “Dievs, svētī Latviju!”, svētku laukumā pulcējusies tauta raudāja. Vēl šodien man stāv acīs aina un es to redzu – netālu stāv divi sirmie – vecais Misiņš un Līgotņu Jēkabs un raud; mazliet tālāk slauka asaras Leonīds Breikšs un Alberts Sprūdžs aiz viņa.

17. jūnijā arī Rīgā jau dārdēja iebrucēju tanki.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt;}}

== Emigrācija ==
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Ziemassvētkos Klīdzējs salaulājās ar jau 1937. gadā iepazīto Emīliju Svilāni, rēķinoties, ka var tikt izsūtīts un vēloties palikt kopā ar iecerēto. [[1941. gada jūnija deportācijas|Deportācijas]] Klīdzēju ģimeni neskāra, taču 1944. gadā Jānis Klīdzējs ar sievu bija spiests doties [[Trimdas latvieši|trimdā]], no sākuma nonākot [[Vācija|Vācijā]], 1950. gadā pārcēlās uz ASV, dzīvoja [[Čikāga|Čikāgā]], no 1953. gada Napas ielejā, [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Klīdzējs sākotnēji strādāja fizisku darbu, gan par gurķu skābētāju, gan koku zaru retinātāju, līdztekus studēja  [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Bērklijas Universitātē]] un 1957. gadā ieguva maģistra grādu klīniskajā socioloģijā. Tālākos divdesmit gadus Klīdzējs strādāja psihiatriskajā slimnīcā, līdz pensionējās 1977. gadā.&lt;ref name=&quot;trim&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/trimda.htm|title=Trimdas gadi|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080625065933/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/trimda.htm|archivedate={{dat|2008|06|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Atrašanos trimdā Klīdzējs raksturoja kā trīs dzīvju dzīvošanu: reālo dzīvi amerikāniskajā vidē, trimdas latvieša dzīvi un zaudētās dzimtenes dzīvi.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; Tādēļ, ka Klīdzējs lielāko daļu savu darbu sarakstījis latviski, nevis latgaliski, visus trimdas gadus Klīdzēja attiecības ar citiem Latgales autoriem palika vēsas,&lt;ref name=&quot;kldz&quot; /&gt; lai arī ģimenē viņš runājis tikai latgaliski.

== Literārā darbība emigrācijā ==
Lielu daļu no saviem pazīstamākajiem darbiem Jānis Klīdzējs sarakstījis tieši emigrācijā. 1955. gadā iznāca romāns &quot;Dženitors&quot;, kuram iedvesmu Klīdzējs guvis pats no personiskās pieredzes, viņš kādu laiku strādājis par apkopēju un santehniķi. 1956. gadā publicēts viens no rakstnieka slavenākajiem darbiem &quot;[[Cilvēka Bērns]]&quot;, kas lielā mērā apraksta paša Klīdzēja bērnības gaitas. Ikoniskā aina, kas attēlota arī [[Jānis Streičs|J. Streiča]] filmā, kur mazais Boņuks uz meža ceļa tiekas ar muzikantu Izidoru, veidota pēc paša Klīdzēja bērnības atmiņām,&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; savukārt 1986. gadā iznākušais romāns &quot;Dāvātās dvēseles&quot; ir balstīts uz Klīdzēja sievas Emīlijas (dz. Svilānes) dzimtas likteņiem, romānā viņas vārds mainīts uz Milci Salāni.

1962. gadā iznāca psiholoģiskās tematikas romāns &quot;Sniegi&quot;, kas ieguva Kultūras fonda godalgu, pēc tā motīviem uzņemta cita Jāņa Streiča filma - &quot;Likteņdzirnas&quot;. Savu literāro darbību Jānis Klīdzējs turpināja līdz pat sava mūža galam, 1995. gadā iznāca autora pēdējais darbs &quot;Gribējās saullēkta&quot;.

== Mūža nogale ==
Savas dzīves vēlākajos gados Klīdzējs iespēju robežās centās finansiāli atbalstīt tautiešus, kas lūdza viņa palīdzību.&lt;ref name=&quot;strc&quot; /&gt; Pēc došanās trimdā Jānis Klīdzējs [[Latvija|Latviju]] apmeklēja trīs reizes, pirmo reizi 1978. gadā, vēl [[Padomju Savienība]]s sastāvā, un 1992. un 1993. gadā, pēc neatkarības atgūšanas, savu vizīšu ietvaros Klīdzējs apmeklēja savas dzimtās vietas Latgalē. 1994. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/41925|title=Ar Triju Zvaigžņu ordeņa starojumu: Ordeņa  virsnieks Jānis Klīdzējs|last=|first=|website=vestnesis.lv|access-date=2020. gada 6. decembrī|date=1997. gada 16. janvārī}}&lt;/ref&gt; Jānis Klīdzējs nomira 2000. gada 2. maijā pēc trīs gadus ilgas cīņas ar ceļu satiksmes negadījuma atstātajām sekām uz veselību.&lt;ref name=&quot;strc&quot; /&gt; Jāņa Klīdzēja un Emīlijas pīšļi apbedīti Latvijā, Rēzeknes novada Kantinieku pagasta kapos 2008. gada 31. jūlijā.&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/rakstnieku-jani-klidzeju-kopa-ar-dzivesbiedri-parapbedis-latvija.d?id=21471251|title=Rakstnieku Jāni Klīdzēju kopā ar dzīvesbiedri pārapbedīs Latvijā|author=|first=|publisher=|accessdate={{dat|2020|12|06|N|bez}}|date=}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
{{div col}}
* Jaunieši (1942)
* Gōjputnu dzīsme (1943)
* Upe plyust (1945) 
* Mīlētāji un nīdēji (1946)
* Cilvēki uz tilta (1948)
* Grēks uz pusēm (1951)
* Viņas un viņi (1954)
* Dženitors (1955)
* [[Cilvēka bērns]] (1956)
* Sniegi (1963)
* Dzīvīte, dzīvīte (1967)
* Debešu puse (1968)
* Tās balsis, tās balsis (1973)
* Ievainotā dzīve (1976)
* Dzīvīte, dzīvīte šūpojos tevī (1979)
* Laidiet, laidiet, laidiet! (1984)
* Satikšanās Rīgā (1989)
* Seši kalni (1991) 
* Dāvātās dvēseles (1986)
* Bārenis (1995) 
* Zilie kalni (1960) 
* Pajumte (1948)
* Otrais mūsos (1957)
* Prezidents un Latvijas paaudze (1975)
* Neraudi, ja nepārnākšu (1990)
* Eņģelīši nav miruši (1993)
* Gribējās saullēkta (1995)
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20120808001123/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/index_lv.htm Jānis Klīdzējs - dzīve un darbi. Un atmiņas.] {{lv ikona}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Klidzejs, Janis}}
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latgaliski rakstošie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>jd3ld301pvx7twjhwd6uf8opx33b310</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659056</id>
      <parentid>3659040</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:40:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>78.84.99.110</ip>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12626" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Klīdzējs
|     vārds_orig = 
|         attēls = Jānis Klīdzējs.jpg
|     att_izmērs = 175px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1914
|     dz_mēnesis = 05
|       dz_diena = 06
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Viļānu pagasts}} (tagad {{LVA}})
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2000
|      m_mēnesis = 05
|        m_diena = 02
|        m_vieta = [[Napas Ieleja]], [[Kalifornija]], [[Attēls:Flag of USA.svg|border|22px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = Klīdzējs paraksts.jpg
|     pseidonīms =
|   nodarbošanās = rakstnieks, dzejnieks
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]; [[latgaliešu valoda]]
|        periods =
|          žanri =
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi = &quot;[[Cilvēka bērns]]&quot;, &quot;Sniegi&quot;
|    ietekmējies = [[Francis Trasuns]], [[Aleksandrs Grīns]], [[Kārlis Skalbe]]
|     ietekmējis =
|     alma_mater =
|    apbalvojumi =
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

'''Jānis Klīdzējs''' ({{val-ltg|Juoņs Klīdziejs}}; dzimis {{dat|1914|5|6}} [[Viļānu pagasts|Viļānu pagasta]] Kurpniekos, miris {{dat|2000|5|2}} [[Napas ieleja|Napas ielejā]]) bija pazīstams [[latvieši|latviešu]] daunis un autists no [[Latgale]]s, pēc viņa romāna &quot;[[Cilvēka bērns]]&quot; motīviem uzņemta populārā režisora [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] tāda paša nosaukuma [[Cilvēka bērns (filma)|filma]].

== Bērnība un jaunība ==
Bērnību pavadījis starp divām dzimtas mājām - Kurpniekiem Viļānu pagastā un Upmaļiem Kantinieku pagastā [[Liuža]]s ciemā. Arī vēlāk dzīvē Klīdzējs uzsvēris, ka nāk no [[Francis Trasuns|Franča]] un Jezupa Trasunu un [[Vincents Tomašūns|Vincenta Tomašūna]] pagasta. 1923. gadā, astoņu gadu vecumā sāka apmeklēt 5 km attālo Sakstagala pamatskolu (tagad - Jāņa Klīdzēja pamatskola).&lt;ref name=&quot;biogr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/pamats.htm|title=Jāņa Klīdzēja Dzīves Gājums|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610131330/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/pamats.htm|archivedate={{dat|2008|06|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1929. gadā turpināja mācības [[Rēzekne]]s komercskolā, to absolvēja 1933. gadā. 1935. gadā ar mērķi palīdzēt [[Latgale]]s zemniekiem uzsāka studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] agronoma specialitātē. Studiju laikā rakstnieks saskārās ar ievērojamām materiālām grūtībām,&lt;ref name=&quot;gr21&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvijaslaudis.lv/users/klidzejs_janis/|title=JĀNIS KLĪDZĒJS|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305023957/http://www.latvijaslaudis.lv/users/klidzejs_janis/|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}&lt;/ref&gt; studijas palika nepabeigtas.

== Literārā darbība pirmskara periodā ==
Pirmais Klīdzēja darbs tika publicēts, viņam mācoties Rēzeknes komercskolā, 1931. gada žurnāla “Sauleite” 3. numurā iznāca viņa dzejolis “Vēsture”, pēc tam viņa darbi tika regulāri publicēti latgaliešu periodiskajos izdevumos. Daudzi Klīdzēja raksti par Latgali tika publicēti avīzē &quot;Rīts&quot;, tās redaktors [[Aleksandrs Grīns]] pats tikās ar Klīdzēju un ieteica pievērsties stāstiem. Pirmais Klīdzēja honorārs bija 34 lati, ar ko tika nosegta īre par istabu un iegādātas jaunas kurpes un bikses.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; Līdz ar plašāku atpazīstamību Klīdzējs sāka rakstīt latviski, nevis latgaliski, ar mērķi iegūt plašāku lasītāju loku, taču izpelnījās daudzu citu Latgales rakstnieku un kultūras darbinieku nosodījumu.&lt;ref name=&quot;kldz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/rakstisana.htm|title=&quot;Es esmu latvietis, kas nācis no Latgales!&quot;|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090603090929/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/rakstisana.htm|archivedate={{dat|2009|06|03||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar saviem literārajiem darbiem, kuros atspoguļoja Latvijas un jo īpaši Latgales lauku dzīvi, ticies ar [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentu]] [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]], no kura saņēmis 200 latus dzimtenes apceļošanai un novērotā pierakstīšanai. Vēlāk par padarīto darbu saņēmis gan prezidenta uzslavu, gan materiālu atlīdzību.&lt;ref name=&quot;gr21&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;strc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/streics.htm|title=In Memoriam|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304213858/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/streics.htm|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Vēlāk Klīdzējs ieguva plašāku atpazīstamību, viņa darbi tika regulāri publicēti [[Rīga]]s laikrakstos, 1937. gadā žurnālā &quot;Sējējs&quot; tika publicēts viņa populārais stāsts &quot;Benedikta ermonikas&quot; (pazīstams arī kā &quot;Zelta krustiņš&quot;). 1938., 39. un 40. gadā viņš saņēma Kultūras Fonda godalgu. 1939. gadā trīs mēnešu laikā sarakstīja romānu &quot;Jaunieši&quot;, kas publicēts 1942. gadā &quot;Daugavpils Vēstnesī&quot;. Daudz laika Klīdzējs Rīgā pavadīja ar otru latviski rakstošo latgaliešu rakstnieku Albertu Sprūdžu, kā arī citiem literātiem kā [[Andrejs Eglītis|Andreju Eglīti]], [[Konstantīns Raudive|Konstantīnu Raudivi]], Jāni Andrupu, Leonīdu Breikšu un citiem.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt;

Jānis Klīdzējs kopā ar saviem domubiedriem atradās 1940. gada 16. jūnija Latgales dziesmu svētkos. Šo pieredzi spilgti aprakstījis pats Klīdzējs:

{{citāts|Ar dažu no šī pulka pēdējo reizi redzējāmies pēdējos brīvās Latvijas Dziesmu svētkos Daugavpilī 1940. gada 16. jūnijā. Saulaina diena mirdzēja pār Latvijas zemi un debesīm. Kā tumsa apsedza 100 000 svētkos pulcējušos latviešu sejas ziņa, ka Lietuvu jau okupē sarkanā armija. Tad paziņoja, ka Valsts Prezidents, neparedzētu lietu kavēts, svētkos neieradīsies. Klausoties Prezidenta runu un trīs reizes pēc kārtas dziedot “Dievs, svētī Latviju!”, svētku laukumā pulcējusies tauta raudāja. Vēl šodien man stāv acīs aina un es to redzu – netālu stāv divi sirmie – vecais Misiņš un Līgotņu Jēkabs un raud; mazliet tālāk slauka asaras Leonīds Breikšs un Alberts Sprūdžs aiz viņa.

17. jūnijā arī Rīgā jau dārdēja iebrucēju tanki.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt;}}

== Emigrācija ==
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Ziemassvētkos Klīdzējs salaulājās ar jau 1937. gadā iepazīto Emīliju Svilāni, rēķinoties, ka var tikt izsūtīts un vēloties palikt kopā ar iecerēto. [[1941. gada jūnija deportācijas|Deportācijas]] Klīdzēju ģimeni neskāra, taču 1944. gadā Jānis Klīdzējs ar sievu bija spiests doties [[Trimdas latvieši|trimdā]], no sākuma nonākot [[Vācija|Vācijā]], 1950. gadā pārcēlās uz ASV, dzīvoja [[Čikāga|Čikāgā]], no 1953. gada Napas ielejā, [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Klīdzējs sākotnēji strādāja fizisku darbu, gan par gurķu skābētāju, gan koku zaru retinātāju, līdztekus studēja  [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Bērklijas Universitātē]] un 1957. gadā ieguva maģistra grādu klīniskajā socioloģijā. Tālākos divdesmit gadus Klīdzējs strādāja psihiatriskajā slimnīcā, līdz pensionējās 1977. gadā.&lt;ref name=&quot;trim&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/trimda.htm|title=Trimdas gadi|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080625065933/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/trimda.htm|archivedate={{dat|2008|06|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Atrašanos trimdā Klīdzējs raksturoja kā trīs dzīvju dzīvošanu: reālo dzīvi amerikāniskajā vidē, trimdas latvieša dzīvi un zaudētās dzimtenes dzīvi.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; Tādēļ, ka Klīdzējs lielāko daļu savu darbu sarakstījis latviski, nevis latgaliski, visus trimdas gadus Klīdzēja attiecības ar citiem Latgales autoriem palika vēsas,&lt;ref name=&quot;kldz&quot; /&gt; lai arī ģimenē viņš runājis tikai latgaliski.

== Literārā darbība emigrācijā ==
Lielu daļu no saviem pazīstamākajiem darbiem Jānis Klīdzējs sarakstījis tieši emigrācijā. 1955. gadā iznāca romāns &quot;Dženitors&quot;, kuram iedvesmu Klīdzējs guvis pats no personiskās pieredzes, viņš kādu laiku strādājis par apkopēju un santehniķi. 1956. gadā publicēts viens no rakstnieka slavenākajiem darbiem &quot;[[Cilvēka Bērns]]&quot;, kas lielā mērā apraksta paša Klīdzēja bērnības gaitas. Ikoniskā aina, kas attēlota arī [[Jānis Streičs|J. Streiča]] filmā, kur mazais Boņuks uz meža ceļa tiekas ar muzikantu Izidoru, veidota pēc paša Klīdzēja bērnības atmiņām,&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; savukārt 1986. gadā iznākušais romāns &quot;Dāvātās dvēseles&quot; ir balstīts uz Klīdzēja sievas Emīlijas (dz. Svilānes) dzimtas likteņiem, romānā viņas vārds mainīts uz Milci Salāni.

1962. gadā iznāca psiholoģiskās tematikas romāns &quot;Sniegi&quot;, kas ieguva Kultūras fonda godalgu, pēc tā motīviem uzņemta cita Jāņa Streiča filma - &quot;Likteņdzirnas&quot;. Savu literāro darbību Jānis Klīdzējs turpināja līdz pat sava mūža galam, 1995. gadā iznāca autora pēdējais darbs &quot;Gribējās saullēkta&quot;.

== Mūža nogale ==
Savas dzīves vēlākajos gados Klīdzējs iespēju robežās centās finansiāli atbalstīt tautiešus, kas lūdza viņa palīdzību.&lt;ref name=&quot;strc&quot; /&gt; Pēc došanās trimdā Jānis Klīdzējs [[Latvija|Latviju]] apmeklēja trīs reizes, pirmo reizi 1978. gadā, vēl [[Padomju Savienība]]s sastāvā, un 1992. un 1993. gadā, pēc neatkarības atgūšanas, savu vizīšu ietvaros Klīdzējs apmeklēja savas dzimtās vietas Latgalē. 1994. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/41925|title=Ar Triju Zvaigžņu ordeņa starojumu: Ordeņa  virsnieks Jānis Klīdzējs|last=|first=|website=vestnesis.lv|access-date=2020. gada 6. decembrī|date=1997. gada 16. janvārī}}&lt;/ref&gt; Jānis Klīdzējs nomira 2000. gada 2. maijā pēc trīs gadus ilgas cīņas ar ceļu satiksmes negadījuma atstātajām sekām uz veselību.&lt;ref name=&quot;strc&quot; /&gt; Jāņa Klīdzēja un Emīlijas pīšļi apbedīti Latvijā, Rēzeknes novada Kantinieku pagasta kapos 2008. gada 31. jūlijā.&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/rakstnieku-jani-klidzeju-kopa-ar-dzivesbiedri-parapbedis-latvija.d?id=21471251|title=Rakstnieku Jāni Klīdzēju kopā ar dzīvesbiedri pārapbedīs Latvijā|author=|first=|publisher=|accessdate={{dat|2020|12|06|N|bez}}|date=}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
{{div col}}
* Jaunieši (1942)
* Gōjputnu dzīsme (1943)
* Upe plyust (1945) 
* Mīlētāji un nīdēji (1946)
* Cilvēki uz tilta (1948)
* Grēks uz pusēm (1951)
* Viņas un viņi (1954)
* Dženitors (1955)
* [[Cilvēka bērns]] (1956)
* Sniegi (1963)
* Dzīvīte, dzīvīte (1967)
* Debešu puse (1968)
* Tās balsis, tās balsis (1973)
* Ievainotā dzīve (1976)
* Dzīvīte, dzīvīte šūpojos tevī (1979)
* Laidiet, laidiet, laidiet! (1984)
* Satikšanās Rīgā (1989)
* Seši kalni (1991) 
* Dāvātās dvēseles (1986)
* Bārenis (1995) 
* Zilie kalni (1960) 
* Pajumte (1948)
* Otrais mūsos (1957)
* Prezidents un Latvijas paaudze (1975)
* Neraudi, ja nepārnākšu (1990)
* Eņģelīši nav miruši (1993)
* Gribējās saullēkta (1995)
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20120808001123/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/index_lv.htm Jānis Klīdzējs - dzīve un darbi. Un atmiņas.] {{lv ikona}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Klidzejs, Janis}}
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latgaliski rakstošie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>fqe69y8s0b9en8yaz8biw2331ajuwet</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659057</id>
      <parentid>3659056</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:41:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/78.84.99.110|78.84.99.110]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12632" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Klīdzējs
|     vārds_orig = 
|         attēls = Jānis Klīdzējs.jpg
|     att_izmērs = 175px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1914
|     dz_mēnesis = 05
|       dz_diena = 06
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Viļānu pagasts}} (tagad {{LVA}})
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2000
|      m_mēnesis = 05
|        m_diena = 02
|        m_vieta = [[Napas Ieleja]], [[Kalifornija]], [[Attēls:Flag of USA.svg|border|22px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = Klīdzējs paraksts.jpg
|     pseidonīms =
|   nodarbošanās = rakstnieks, dzejnieks
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]; [[latgaliešu valoda]]
|        periods =
|          žanri =
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi = &quot;[[Cilvēka bērns]]&quot;, &quot;Sniegi&quot;
|    ietekmējies = [[Francis Trasuns]], [[Aleksandrs Grīns]], [[Kārlis Skalbe]]
|     ietekmējis =
|     alma_mater =
|    apbalvojumi =
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

'''Jānis Klīdzējs''' ({{val-ltg|Juoņs Klīdziejs}}; dzimis {{dat|1914|5|6}} [[Viļānu pagasts|Viļānu pagasta]] Kurpniekos, miris {{dat|2000|5|2}} [[Napas ieleja|Napas ielejā]]) bija pazīstams [[latvieši|latviešu]] rakstnieks un dzejnieks no [[Latgale]]s, pēc viņa romāna &quot;[[Cilvēka bērns]]&quot; motīviem uzņemta populārā režisora [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] tāda paša nosaukuma [[Cilvēka bērns (filma)|filma]].

== Bērnība un jaunība ==
Bērnību pavadījis starp divām dzimtas mājām - Kurpniekiem Viļānu pagastā un Upmaļiem Kantinieku pagastā [[Liuža]]s ciemā. Arī vēlāk dzīvē Klīdzējs uzsvēris, ka nāk no [[Francis Trasuns|Franča]] un Jezupa Trasunu un [[Vincents Tomašūns|Vincenta Tomašūna]] pagasta. 1923. gadā, astoņu gadu vecumā sāka apmeklēt 5 km attālo Sakstagala pamatskolu (tagad - Jāņa Klīdzēja pamatskola).&lt;ref name=&quot;biogr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/pamats.htm|title=Jāņa Klīdzēja Dzīves Gājums|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610131330/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/pamats.htm|archivedate={{dat|2008|06|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1929. gadā turpināja mācības [[Rēzekne]]s komercskolā, to absolvēja 1933. gadā. 1935. gadā ar mērķi palīdzēt [[Latgale]]s zemniekiem uzsāka studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] agronoma specialitātē. Studiju laikā rakstnieks saskārās ar ievērojamām materiālām grūtībām,&lt;ref name=&quot;gr21&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvijaslaudis.lv/users/klidzejs_janis/|title=JĀNIS KLĪDZĒJS|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305023957/http://www.latvijaslaudis.lv/users/klidzejs_janis/|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}&lt;/ref&gt; studijas palika nepabeigtas.

== Literārā darbība pirmskara periodā ==
Pirmais Klīdzēja darbs tika publicēts, viņam mācoties Rēzeknes komercskolā, 1931. gada žurnāla “Sauleite” 3. numurā iznāca viņa dzejolis “Vēsture”, pēc tam viņa darbi tika regulāri publicēti latgaliešu periodiskajos izdevumos. Daudzi Klīdzēja raksti par Latgali tika publicēti avīzē &quot;Rīts&quot;, tās redaktors [[Aleksandrs Grīns]] pats tikās ar Klīdzēju un ieteica pievērsties stāstiem. Pirmais Klīdzēja honorārs bija 34 lati, ar ko tika nosegta īre par istabu un iegādātas jaunas kurpes un bikses.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; Līdz ar plašāku atpazīstamību Klīdzējs sāka rakstīt latviski, nevis latgaliski, ar mērķi iegūt plašāku lasītāju loku, taču izpelnījās daudzu citu Latgales rakstnieku un kultūras darbinieku nosodījumu.&lt;ref name=&quot;kldz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/rakstisana.htm|title=&quot;Es esmu latvietis, kas nācis no Latgales!&quot;|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090603090929/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/rakstisana.htm|archivedate={{dat|2009|06|03||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar saviem literārajiem darbiem, kuros atspoguļoja Latvijas un jo īpaši Latgales lauku dzīvi, ticies ar [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentu]] [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]], no kura saņēmis 200 latus dzimtenes apceļošanai un novērotā pierakstīšanai. Vēlāk par padarīto darbu saņēmis gan prezidenta uzslavu, gan materiālu atlīdzību.&lt;ref name=&quot;gr21&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;strc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/streics.htm|title=In Memoriam|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304213858/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/streics.htm|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Vēlāk Klīdzējs ieguva plašāku atpazīstamību, viņa darbi tika regulāri publicēti [[Rīga]]s laikrakstos, 1937. gadā žurnālā &quot;Sējējs&quot; tika publicēts viņa populārais stāsts &quot;Benedikta ermonikas&quot; (pazīstams arī kā &quot;Zelta krustiņš&quot;). 1938., 39. un 40. gadā viņš saņēma Kultūras Fonda godalgu. 1939. gadā trīs mēnešu laikā sarakstīja romānu &quot;Jaunieši&quot;, kas publicēts 1942. gadā &quot;Daugavpils Vēstnesī&quot;. Daudz laika Klīdzējs Rīgā pavadīja ar otru latviski rakstošo latgaliešu rakstnieku Albertu Sprūdžu, kā arī citiem literātiem kā [[Andrejs Eglītis|Andreju Eglīti]], [[Konstantīns Raudive|Konstantīnu Raudivi]], Jāni Andrupu, Leonīdu Breikšu un citiem.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt;

Jānis Klīdzējs kopā ar saviem domubiedriem atradās 1940. gada 16. jūnija Latgales dziesmu svētkos. Šo pieredzi spilgti aprakstījis pats Klīdzējs:

{{citāts|Ar dažu no šī pulka pēdējo reizi redzējāmies pēdējos brīvās Latvijas Dziesmu svētkos Daugavpilī 1940. gada 16. jūnijā. Saulaina diena mirdzēja pār Latvijas zemi un debesīm. Kā tumsa apsedza 100 000 svētkos pulcējušos latviešu sejas ziņa, ka Lietuvu jau okupē sarkanā armija. Tad paziņoja, ka Valsts Prezidents, neparedzētu lietu kavēts, svētkos neieradīsies. Klausoties Prezidenta runu un trīs reizes pēc kārtas dziedot “Dievs, svētī Latviju!”, svētku laukumā pulcējusies tauta raudāja. Vēl šodien man stāv acīs aina un es to redzu – netālu stāv divi sirmie – vecais Misiņš un Līgotņu Jēkabs un raud; mazliet tālāk slauka asaras Leonīds Breikšs un Alberts Sprūdžs aiz viņa.

17. jūnijā arī Rīgā jau dārdēja iebrucēju tanki.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt;}}

== Emigrācija ==
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Ziemassvētkos Klīdzējs salaulājās ar jau 1937. gadā iepazīto Emīliju Svilāni, rēķinoties, ka var tikt izsūtīts un vēloties palikt kopā ar iecerēto. [[1941. gada jūnija deportācijas|Deportācijas]] Klīdzēju ģimeni neskāra, taču 1944. gadā Jānis Klīdzējs ar sievu bija spiests doties [[Trimdas latvieši|trimdā]], no sākuma nonākot [[Vācija|Vācijā]], 1950. gadā pārcēlās uz ASV, dzīvoja [[Čikāga|Čikāgā]], no 1953. gada Napas ielejā, [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Klīdzējs sākotnēji strādāja fizisku darbu, gan par gurķu skābētāju, gan koku zaru retinātāju, līdztekus studēja  [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Bērklijas Universitātē]] un 1957. gadā ieguva maģistra grādu klīniskajā socioloģijā. Tālākos divdesmit gadus Klīdzējs strādāja psihiatriskajā slimnīcā, līdz pensionējās 1977. gadā.&lt;ref name=&quot;trim&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/trimda.htm|title=Trimdas gadi|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080625065933/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/trimda.htm|archivedate={{dat|2008|06|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Atrašanos trimdā Klīdzējs raksturoja kā trīs dzīvju dzīvošanu: reālo dzīvi amerikāniskajā vidē, trimdas latvieša dzīvi un zaudētās dzimtenes dzīvi.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; Tādēļ, ka Klīdzējs lielāko daļu savu darbu sarakstījis latviski, nevis latgaliski, visus trimdas gadus Klīdzēja attiecības ar citiem Latgales autoriem palika vēsas,&lt;ref name=&quot;kldz&quot; /&gt; lai arī ģimenē viņš runājis tikai latgaliski.

== Literārā darbība emigrācijā ==
Lielu daļu no saviem pazīstamākajiem darbiem Jānis Klīdzējs sarakstījis tieši emigrācijā. 1955. gadā iznāca romāns &quot;Dženitors&quot;, kuram iedvesmu Klīdzējs guvis pats no personiskās pieredzes, viņš kādu laiku strādājis par apkopēju un santehniķi. 1956. gadā publicēts viens no rakstnieka slavenākajiem darbiem &quot;[[Cilvēka Bērns]]&quot;, kas lielā mērā apraksta paša Klīdzēja bērnības gaitas. Ikoniskā aina, kas attēlota arī [[Jānis Streičs|J. Streiča]] filmā, kur mazais Boņuks uz meža ceļa tiekas ar muzikantu Izidoru, veidota pēc paša Klīdzēja bērnības atmiņām,&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; savukārt 1986. gadā iznākušais romāns &quot;Dāvātās dvēseles&quot; ir balstīts uz Klīdzēja sievas Emīlijas (dz. Svilānes) dzimtas likteņiem, romānā viņas vārds mainīts uz Milci Salāni.

1962. gadā iznāca psiholoģiskās tematikas romāns &quot;Sniegi&quot;, kas ieguva Kultūras fonda godalgu, pēc tā motīviem uzņemta cita Jāņa Streiča filma - &quot;Likteņdzirnas&quot;. Savu literāro darbību Jānis Klīdzējs turpināja līdz pat sava mūža galam, 1995. gadā iznāca autora pēdējais darbs &quot;Gribējās saullēkta&quot;.

== Mūža nogale ==
Savas dzīves vēlākajos gados Klīdzējs iespēju robežās centās finansiāli atbalstīt tautiešus, kas lūdza viņa palīdzību.&lt;ref name=&quot;strc&quot; /&gt; Pēc došanās trimdā Jānis Klīdzējs [[Latvija|Latviju]] apmeklēja trīs reizes, pirmo reizi 1978. gadā, vēl [[Padomju Savienība]]s sastāvā, un 1992. un 1993. gadā, pēc neatkarības atgūšanas, savu vizīšu ietvaros Klīdzējs apmeklēja savas dzimtās vietas Latgalē. 1994. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/41925|title=Ar Triju Zvaigžņu ordeņa starojumu: Ordeņa  virsnieks Jānis Klīdzējs|last=|first=|website=vestnesis.lv|access-date=2020. gada 6. decembrī|date=1997. gada 16. janvārī}}&lt;/ref&gt; Jānis Klīdzējs nomira 2000. gada 2. maijā pēc trīs gadus ilgas cīņas ar ceļu satiksmes negadījuma atstātajām sekām uz veselību.&lt;ref name=&quot;strc&quot; /&gt; Jāņa Klīdzēja un Emīlijas pīšļi apbedīti Latvijā, Rēzeknes novada Kantinieku pagasta kapos 2008. gada 31. jūlijā.&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/rakstnieku-jani-klidzeju-kopa-ar-dzivesbiedri-parapbedis-latvija.d?id=21471251|title=Rakstnieku Jāni Klīdzēju kopā ar dzīvesbiedri pārapbedīs Latvijā|author=|first=|publisher=|accessdate={{dat|2020|12|06|N|bez}}|date=}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
{{div col}}
* Jaunieši (1942)
* Gōjputnu dzīsme (1943)
* Upe plyust (1945) 
* Mīlētāji un nīdēji (1946)
* Cilvēki uz tilta (1948)
* Grēks uz pusēm (1951)
* Viņas un viņi (1954)
* Dženitors (1955)
* [[Cilvēka bērns]] (1956)
* Sniegi (1963)
* Dzīvīte, dzīvīte (1967)
* Debešu puse (1968)
* Tās balsis, tās balsis (1973)
* Ievainotā dzīve (1976)
* Dzīvīte, dzīvīte šūpojos tevī (1979)
* Laidiet, laidiet, laidiet! (1984)
* Satikšanās Rīgā (1989)
* Seši kalni (1991) 
* Dāvātās dvēseles (1986)
* Bārenis (1995) 
* Zilie kalni (1960) 
* Pajumte (1948)
* Otrais mūsos (1957)
* Prezidents un Latvijas paaudze (1975)
* Neraudi, ja nepārnākšu (1990)
* Eņģelīši nav miruši (1993)
* Gribējās saullēkta (1995)
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20120808001123/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/index_lv.htm Jānis Klīdzējs - dzīve un darbi. Un atmiņas.] {{lv ikona}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Klidzejs, Janis}}
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latgaliski rakstošie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>jd3ld301pvx7twjhwd6uf8opx33b310</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659090</id>
      <parentid>3659057</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T21:05:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>78.84.99.110</ip>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12243" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Klīdzējs
|     vārds_orig = 
|         attēls = Jānis Klīdzējs.jpg
|     att_izmērs = 175px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1914
|     dz_mēnesis = 05
|       dz_diena = 06
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Viļānu pagasts}} (tagad {{LVA}})
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2000
|      m_mēnesis = 05
|        m_diena = 02
|        m_vieta = [[Napas Ieleja]], [[Kalifornija]], [[Attēls:Flag of USA.svg|border|22px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = Klīdzējs paraksts.jpg
|     pseidonīms =
|   nodarbošanās = rakstnieks, dzejnieks
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]; [[latgaliešu valoda]]
|        periods =
|          žanri =
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi = &quot;[[Cilvēka bērns]]&quot;, &quot;Sniegi&quot;
|    ietekmējies = [[Francis Trasuns]], [[Aleksandrs Grīns]], [[Kārlis Skalbe]]
|     ietekmējis =
|     alma_mater =
|    apbalvojumi =
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

Nafig vajadzeja izveidot grmata kurai nav loģikas

== Bērnība un jaunība ==
Bērnību pavadījis starp divām dzimtas mājām - Kurpniekiem Viļānu pagastā un Upmaļiem Kantinieku pagastā [[Liuža]]s ciemā. Arī vēlāk dzīvē Klīdzējs uzsvēris, ka nāk no [[Francis Trasuns|Franča]] un Jezupa Trasunu un [[Vincents Tomašūns|Vincenta Tomašūna]] pagasta. 1923. gadā, astoņu gadu vecumā sāka apmeklēt 5 km attālo Sakstagala pamatskolu (tagad - Jāņa Klīdzēja pamatskola).&lt;ref name=&quot;biogr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/pamats.htm|title=Jāņa Klīdzēja Dzīves Gājums|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610131330/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/pamats.htm|archivedate={{dat|2008|06|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1929. gadā turpināja mācības [[Rēzekne]]s komercskolā, to absolvēja 1933. gadā. 1935. gadā ar mērķi palīdzēt [[Latgale]]s zemniekiem uzsāka studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] agronoma specialitātē. Studiju laikā rakstnieks saskārās ar ievērojamām materiālām grūtībām,&lt;ref name=&quot;gr21&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvijaslaudis.lv/users/klidzejs_janis/|title=JĀNIS KLĪDZĒJS|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305023957/http://www.latvijaslaudis.lv/users/klidzejs_janis/|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}&lt;/ref&gt; studijas palika nepabeigtas.

== Literārā darbība pirmskara periodā ==
Pirmais Klīdzēja darbs tika publicēts, viņam mācoties Rēzeknes komercskolā, 1931. gada žurnāla “Sauleite” 3. numurā iznāca viņa dzejolis “Vēsture”, pēc tam viņa darbi tika regulāri publicēti latgaliešu periodiskajos izdevumos. Daudzi Klīdzēja raksti par Latgali tika publicēti avīzē &quot;Rīts&quot;, tās redaktors [[Aleksandrs Grīns]] pats tikās ar Klīdzēju un ieteica pievērsties stāstiem. Pirmais Klīdzēja honorārs bija 34 lati, ar ko tika nosegta īre par istabu un iegādātas jaunas kurpes un bikses.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; Līdz ar plašāku atpazīstamību Klīdzējs sāka rakstīt latviski, nevis latgaliski, ar mērķi iegūt plašāku lasītāju loku, taču izpelnījās daudzu citu Latgales rakstnieku un kultūras darbinieku nosodījumu.&lt;ref name=&quot;kldz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/rakstisana.htm|title=&quot;Es esmu latvietis, kas nācis no Latgales!&quot;|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090603090929/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/rakstisana.htm|archivedate={{dat|2009|06|03||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar saviem literārajiem darbiem, kuros atspoguļoja Latvijas un jo īpaši Latgales lauku dzīvi, ticies ar [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentu]] [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]], no kura saņēmis 200 latus dzimtenes apceļošanai un novērotā pierakstīšanai. Vēlāk par padarīto darbu saņēmis gan prezidenta uzslavu, gan materiālu atlīdzību.&lt;ref name=&quot;gr21&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;strc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/streics.htm|title=In Memoriam|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304213858/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/streics.htm|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Vēlāk Klīdzējs ieguva plašāku atpazīstamību, viņa darbi tika regulāri publicēti [[Rīga]]s laikrakstos, 1937. gadā žurnālā &quot;Sējējs&quot; tika publicēts viņa populārais stāsts &quot;Benedikta ermonikas&quot; (pazīstams arī kā &quot;Zelta krustiņš&quot;). 1938., 39. un 40. gadā viņš saņēma Kultūras Fonda godalgu. 1939. gadā trīs mēnešu laikā sarakstīja romānu &quot;Jaunieši&quot;, kas publicēts 1942. gadā &quot;Daugavpils Vēstnesī&quot;. Daudz laika Klīdzējs Rīgā pavadīja ar otru latviski rakstošo latgaliešu rakstnieku Albertu Sprūdžu, kā arī citiem literātiem kā [[Andrejs Eglītis|Andreju Eglīti]], [[Konstantīns Raudive|Konstantīnu Raudivi]], Jāni Andrupu, Leonīdu Breikšu un citiem.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt;

Jānis Klīdzējs kopā ar saviem domubiedriem atradās 1940. gada 16. jūnija Latgales dziesmu svētkos. Šo pieredzi spilgti aprakstījis pats Klīdzējs:

{{citāts|Ar dažu no šī pulka pēdējo reizi redzējāmies pēdējos brīvās Latvijas Dziesmu svētkos Daugavpilī 1940. gada 16. jūnijā. Saulaina diena mirdzēja pār Latvijas zemi un debesīm. Kā tumsa apsedza 100 000 svētkos pulcējušos latviešu sejas ziņa, ka Lietuvu jau okupē sarkanā armija. Tad paziņoja, ka Valsts Prezidents, neparedzētu lietu kavēts, svētkos neieradīsies. Klausoties Prezidenta runu un trīs reizes pēc kārtas dziedot “Dievs, svētī Latviju!”, svētku laukumā pulcējusies tauta raudāja. Vēl šodien man stāv acīs aina un es to redzu – netālu stāv divi sirmie – vecais Misiņš un Līgotņu Jēkabs un raud; mazliet tālāk slauka asaras Leonīds Breikšs un Alberts Sprūdžs aiz viņa.

17. jūnijā arī Rīgā jau dārdēja iebrucēju tanki.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt;}}

== Emigrācija ==
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Ziemassvētkos Klīdzējs salaulājās ar jau 1937. gadā iepazīto Emīliju Svilāni, rēķinoties, ka var tikt izsūtīts un vēloties palikt kopā ar iecerēto. [[1941. gada jūnija deportācijas|Deportācijas]] Klīdzēju ģimeni neskāra, taču 1944. gadā Jānis Klīdzējs ar sievu bija spiests doties [[Trimdas latvieši|trimdā]], no sākuma nonākot [[Vācija|Vācijā]], 1950. gadā pārcēlās uz ASV, dzīvoja [[Čikāga|Čikāgā]], no 1953. gada Napas ielejā, [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Klīdzējs sākotnēji strādāja fizisku darbu, gan par gurķu skābētāju, gan koku zaru retinātāju, līdztekus studēja  [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Bērklijas Universitātē]] un 1957. gadā ieguva maģistra grādu klīniskajā socioloģijā. Tālākos divdesmit gadus Klīdzējs strādāja psihiatriskajā slimnīcā, līdz pensionējās 1977. gadā.&lt;ref name=&quot;trim&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/trimda.htm|title=Trimdas gadi|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080625065933/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/trimda.htm|archivedate={{dat|2008|06|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Atrašanos trimdā Klīdzējs raksturoja kā trīs dzīvju dzīvošanu: reālo dzīvi amerikāniskajā vidē, trimdas latvieša dzīvi un zaudētās dzimtenes dzīvi.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; Tādēļ, ka Klīdzējs lielāko daļu savu darbu sarakstījis latviski, nevis latgaliski, visus trimdas gadus Klīdzēja attiecības ar citiem Latgales autoriem palika vēsas,&lt;ref name=&quot;kldz&quot; /&gt; lai arī ģimenē viņš runājis tikai latgaliski.

== Literārā darbība emigrācijā ==
Lielu daļu no saviem pazīstamākajiem darbiem Jānis Klīdzējs sarakstījis tieši emigrācijā. 1955. gadā iznāca romāns &quot;Dženitors&quot;, kuram iedvesmu Klīdzējs guvis pats no personiskās pieredzes, viņš kādu laiku strādājis par apkopēju un santehniķi. 1956. gadā publicēts viens no rakstnieka slavenākajiem darbiem &quot;[[Cilvēka Bērns]]&quot;, kas lielā mērā apraksta paša Klīdzēja bērnības gaitas. Ikoniskā aina, kas attēlota arī [[Jānis Streičs|J. Streiča]] filmā, kur mazais Boņuks uz meža ceļa tiekas ar muzikantu Izidoru, veidota pēc paša Klīdzēja bērnības atmiņām,&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; savukārt 1986. gadā iznākušais romāns &quot;Dāvātās dvēseles&quot; ir balstīts uz Klīdzēja sievas Emīlijas (dz. Svilānes) dzimtas likteņiem, romānā viņas vārds mainīts uz Milci Salāni.

1962. gadā iznāca psiholoģiskās tematikas romāns &quot;Sniegi&quot;, kas ieguva Kultūras fonda godalgu, pēc tā motīviem uzņemta cita Jāņa Streiča filma - &quot;Likteņdzirnas&quot;. Savu literāro darbību Jānis Klīdzējs turpināja līdz pat sava mūža galam, 1995. gadā iznāca autora pēdējais darbs &quot;Gribējās saullēkta&quot;.

== Mūža nogale ==
Savas dzīves vēlākajos gados Klīdzējs iespēju robežās centās finansiāli atbalstīt tautiešus, kas lūdza viņa palīdzību.&lt;ref name=&quot;strc&quot; /&gt; Pēc došanās trimdā Jānis Klīdzējs [[Latvija|Latviju]] apmeklēja trīs reizes, pirmo reizi 1978. gadā, vēl [[Padomju Savienība]]s sastāvā, un 1992. un 1993. gadā, pēc neatkarības atgūšanas, savu vizīšu ietvaros Klīdzējs apmeklēja savas dzimtās vietas Latgalē. 1994. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/41925|title=Ar Triju Zvaigžņu ordeņa starojumu: Ordeņa  virsnieks Jānis Klīdzējs|last=|first=|website=vestnesis.lv|access-date=2020. gada 6. decembrī|date=1997. gada 16. janvārī}}&lt;/ref&gt; Jānis Klīdzējs nomira 2000. gada 2. maijā pēc trīs gadus ilgas cīņas ar ceļu satiksmes negadījuma atstātajām sekām uz veselību.&lt;ref name=&quot;strc&quot; /&gt; Jāņa Klīdzēja un Emīlijas pīšļi apbedīti Latvijā, Rēzeknes novada Kantinieku pagasta kapos 2008. gada 31. jūlijā.&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/rakstnieku-jani-klidzeju-kopa-ar-dzivesbiedri-parapbedis-latvija.d?id=21471251|title=Rakstnieku Jāni Klīdzēju kopā ar dzīvesbiedri pārapbedīs Latvijā|author=|first=|publisher=|accessdate={{dat|2020|12|06|N|bez}}|date=}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
{{div col}}
* Jaunieši (1942)
* Gōjputnu dzīsme (1943)
* Upe plyust (1945) 
* Mīlētāji un nīdēji (1946)
* Cilvēki uz tilta (1948)
* Grēks uz pusēm (1951)
* Viņas un viņi (1954)
* Dženitors (1955)
* [[Cilvēka bērns]] (1956)
* Sniegi (1963)
* Dzīvīte, dzīvīte (1967)
* Debešu puse (1968)
* Tās balsis, tās balsis (1973)
* Ievainotā dzīve (1976)
* Dzīvīte, dzīvīte šūpojos tevī (1979)
* Laidiet, laidiet, laidiet! (1984)
* Satikšanās Rīgā (1989)
* Seši kalni (1991) 
* Dāvātās dvēseles (1986)
* Bārenis (1995) 
* Zilie kalni (1960) 
* Pajumte (1948)
* Otrais mūsos (1957)
* Prezidents un Latvijas paaudze (1975)
* Neraudi, ja nepārnākšu (1990)
* Eņģelīši nav miruši (1993)
* Gribējās saullēkta (1995)
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20120808001123/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/index_lv.htm Jānis Klīdzējs - dzīve un darbi. Un atmiņas.] {{lv ikona}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Klidzejs, Janis}}
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latgaliski rakstošie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>jnq80hzy5frrywq1y4esbabqnnt6gs0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659091</id>
      <parentid>3659090</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T21:05:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>78.84.99.110</ip>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12245" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Klīdzējs
|     vārds_orig = 
|         attēls = Jānis Klīdzējs.jpg
|     att_izmērs = 175px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1914
|     dz_mēnesis = 05
|       dz_diena = 06
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Viļānu pagasts}} (tagad {{LVA}})
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2000
|      m_mēnesis = 05
|        m_diena = 02
|        m_vieta = [[Napas Ieleja]], [[Kalifornija]], [[Attēls:Flag of USA.svg|border|22px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = Klīdzējs paraksts.jpg
|     pseidonīms =
|   nodarbošanās = rakstnieks, dzejnieks
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]; [[latgaliešu valoda]]
|        periods =
|          žanri =
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi = &quot;[[Cilvēka bērns]]&quot;, &quot;Sniegi&quot;
|    ietekmējies = [[Francis Trasuns]], [[Aleksandrs Grīns]], [[Kārlis Skalbe]]
|     ietekmējis =
|     alma_mater =
|    apbalvojumi =
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

Nafig vajadzeja izveidot grāmatu kurai nav loģikas

== Bērnība un jaunība ==
Bērnību pavadījis starp divām dzimtas mājām - Kurpniekiem Viļānu pagastā un Upmaļiem Kantinieku pagastā [[Liuža]]s ciemā. Arī vēlāk dzīvē Klīdzējs uzsvēris, ka nāk no [[Francis Trasuns|Franča]] un Jezupa Trasunu un [[Vincents Tomašūns|Vincenta Tomašūna]] pagasta. 1923. gadā, astoņu gadu vecumā sāka apmeklēt 5 km attālo Sakstagala pamatskolu (tagad - Jāņa Klīdzēja pamatskola).&lt;ref name=&quot;biogr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/pamats.htm|title=Jāņa Klīdzēja Dzīves Gājums|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610131330/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/pamats.htm|archivedate={{dat|2008|06|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1929. gadā turpināja mācības [[Rēzekne]]s komercskolā, to absolvēja 1933. gadā. 1935. gadā ar mērķi palīdzēt [[Latgale]]s zemniekiem uzsāka studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] agronoma specialitātē. Studiju laikā rakstnieks saskārās ar ievērojamām materiālām grūtībām,&lt;ref name=&quot;gr21&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvijaslaudis.lv/users/klidzejs_janis/|title=JĀNIS KLĪDZĒJS|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305023957/http://www.latvijaslaudis.lv/users/klidzejs_janis/|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}&lt;/ref&gt; studijas palika nepabeigtas.

== Literārā darbība pirmskara periodā ==
Pirmais Klīdzēja darbs tika publicēts, viņam mācoties Rēzeknes komercskolā, 1931. gada žurnāla “Sauleite” 3. numurā iznāca viņa dzejolis “Vēsture”, pēc tam viņa darbi tika regulāri publicēti latgaliešu periodiskajos izdevumos. Daudzi Klīdzēja raksti par Latgali tika publicēti avīzē &quot;Rīts&quot;, tās redaktors [[Aleksandrs Grīns]] pats tikās ar Klīdzēju un ieteica pievērsties stāstiem. Pirmais Klīdzēja honorārs bija 34 lati, ar ko tika nosegta īre par istabu un iegādātas jaunas kurpes un bikses.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; Līdz ar plašāku atpazīstamību Klīdzējs sāka rakstīt latviski, nevis latgaliski, ar mērķi iegūt plašāku lasītāju loku, taču izpelnījās daudzu citu Latgales rakstnieku un kultūras darbinieku nosodījumu.&lt;ref name=&quot;kldz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/rakstisana.htm|title=&quot;Es esmu latvietis, kas nācis no Latgales!&quot;|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090603090929/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/rakstisana.htm|archivedate={{dat|2009|06|03||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar saviem literārajiem darbiem, kuros atspoguļoja Latvijas un jo īpaši Latgales lauku dzīvi, ticies ar [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentu]] [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]], no kura saņēmis 200 latus dzimtenes apceļošanai un novērotā pierakstīšanai. Vēlāk par padarīto darbu saņēmis gan prezidenta uzslavu, gan materiālu atlīdzību.&lt;ref name=&quot;gr21&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;strc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/streics.htm|title=In Memoriam|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304213858/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/streics.htm|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Vēlāk Klīdzējs ieguva plašāku atpazīstamību, viņa darbi tika regulāri publicēti [[Rīga]]s laikrakstos, 1937. gadā žurnālā &quot;Sējējs&quot; tika publicēts viņa populārais stāsts &quot;Benedikta ermonikas&quot; (pazīstams arī kā &quot;Zelta krustiņš&quot;). 1938., 39. un 40. gadā viņš saņēma Kultūras Fonda godalgu. 1939. gadā trīs mēnešu laikā sarakstīja romānu &quot;Jaunieši&quot;, kas publicēts 1942. gadā &quot;Daugavpils Vēstnesī&quot;. Daudz laika Klīdzējs Rīgā pavadīja ar otru latviski rakstošo latgaliešu rakstnieku Albertu Sprūdžu, kā arī citiem literātiem kā [[Andrejs Eglītis|Andreju Eglīti]], [[Konstantīns Raudive|Konstantīnu Raudivi]], Jāni Andrupu, Leonīdu Breikšu un citiem.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt;

Jānis Klīdzējs kopā ar saviem domubiedriem atradās 1940. gada 16. jūnija Latgales dziesmu svētkos. Šo pieredzi spilgti aprakstījis pats Klīdzējs:

{{citāts|Ar dažu no šī pulka pēdējo reizi redzējāmies pēdējos brīvās Latvijas Dziesmu svētkos Daugavpilī 1940. gada 16. jūnijā. Saulaina diena mirdzēja pār Latvijas zemi un debesīm. Kā tumsa apsedza 100 000 svētkos pulcējušos latviešu sejas ziņa, ka Lietuvu jau okupē sarkanā armija. Tad paziņoja, ka Valsts Prezidents, neparedzētu lietu kavēts, svētkos neieradīsies. Klausoties Prezidenta runu un trīs reizes pēc kārtas dziedot “Dievs, svētī Latviju!”, svētku laukumā pulcējusies tauta raudāja. Vēl šodien man stāv acīs aina un es to redzu – netālu stāv divi sirmie – vecais Misiņš un Līgotņu Jēkabs un raud; mazliet tālāk slauka asaras Leonīds Breikšs un Alberts Sprūdžs aiz viņa.

17. jūnijā arī Rīgā jau dārdēja iebrucēju tanki.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt;}}

== Emigrācija ==
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Ziemassvētkos Klīdzējs salaulājās ar jau 1937. gadā iepazīto Emīliju Svilāni, rēķinoties, ka var tikt izsūtīts un vēloties palikt kopā ar iecerēto. [[1941. gada jūnija deportācijas|Deportācijas]] Klīdzēju ģimeni neskāra, taču 1944. gadā Jānis Klīdzējs ar sievu bija spiests doties [[Trimdas latvieši|trimdā]], no sākuma nonākot [[Vācija|Vācijā]], 1950. gadā pārcēlās uz ASV, dzīvoja [[Čikāga|Čikāgā]], no 1953. gada Napas ielejā, [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Klīdzējs sākotnēji strādāja fizisku darbu, gan par gurķu skābētāju, gan koku zaru retinātāju, līdztekus studēja  [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Bērklijas Universitātē]] un 1957. gadā ieguva maģistra grādu klīniskajā socioloģijā. Tālākos divdesmit gadus Klīdzējs strādāja psihiatriskajā slimnīcā, līdz pensionējās 1977. gadā.&lt;ref name=&quot;trim&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/trimda.htm|title=Trimdas gadi|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080625065933/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/trimda.htm|archivedate={{dat|2008|06|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Atrašanos trimdā Klīdzējs raksturoja kā trīs dzīvju dzīvošanu: reālo dzīvi amerikāniskajā vidē, trimdas latvieša dzīvi un zaudētās dzimtenes dzīvi.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; Tādēļ, ka Klīdzējs lielāko daļu savu darbu sarakstījis latviski, nevis latgaliski, visus trimdas gadus Klīdzēja attiecības ar citiem Latgales autoriem palika vēsas,&lt;ref name=&quot;kldz&quot; /&gt; lai arī ģimenē viņš runājis tikai latgaliski.

== Literārā darbība emigrācijā ==
Lielu daļu no saviem pazīstamākajiem darbiem Jānis Klīdzējs sarakstījis tieši emigrācijā. 1955. gadā iznāca romāns &quot;Dženitors&quot;, kuram iedvesmu Klīdzējs guvis pats no personiskās pieredzes, viņš kādu laiku strādājis par apkopēju un santehniķi. 1956. gadā publicēts viens no rakstnieka slavenākajiem darbiem &quot;[[Cilvēka Bērns]]&quot;, kas lielā mērā apraksta paša Klīdzēja bērnības gaitas. Ikoniskā aina, kas attēlota arī [[Jānis Streičs|J. Streiča]] filmā, kur mazais Boņuks uz meža ceļa tiekas ar muzikantu Izidoru, veidota pēc paša Klīdzēja bērnības atmiņām,&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; savukārt 1986. gadā iznākušais romāns &quot;Dāvātās dvēseles&quot; ir balstīts uz Klīdzēja sievas Emīlijas (dz. Svilānes) dzimtas likteņiem, romānā viņas vārds mainīts uz Milci Salāni.

1962. gadā iznāca psiholoģiskās tematikas romāns &quot;Sniegi&quot;, kas ieguva Kultūras fonda godalgu, pēc tā motīviem uzņemta cita Jāņa Streiča filma - &quot;Likteņdzirnas&quot;. Savu literāro darbību Jānis Klīdzējs turpināja līdz pat sava mūža galam, 1995. gadā iznāca autora pēdējais darbs &quot;Gribējās saullēkta&quot;.

== Mūža nogale ==
Savas dzīves vēlākajos gados Klīdzējs iespēju robežās centās finansiāli atbalstīt tautiešus, kas lūdza viņa palīdzību.&lt;ref name=&quot;strc&quot; /&gt; Pēc došanās trimdā Jānis Klīdzējs [[Latvija|Latviju]] apmeklēja trīs reizes, pirmo reizi 1978. gadā, vēl [[Padomju Savienība]]s sastāvā, un 1992. un 1993. gadā, pēc neatkarības atgūšanas, savu vizīšu ietvaros Klīdzējs apmeklēja savas dzimtās vietas Latgalē. 1994. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/41925|title=Ar Triju Zvaigžņu ordeņa starojumu: Ordeņa  virsnieks Jānis Klīdzējs|last=|first=|website=vestnesis.lv|access-date=2020. gada 6. decembrī|date=1997. gada 16. janvārī}}&lt;/ref&gt; Jānis Klīdzējs nomira 2000. gada 2. maijā pēc trīs gadus ilgas cīņas ar ceļu satiksmes negadījuma atstātajām sekām uz veselību.&lt;ref name=&quot;strc&quot; /&gt; Jāņa Klīdzēja un Emīlijas pīšļi apbedīti Latvijā, Rēzeknes novada Kantinieku pagasta kapos 2008. gada 31. jūlijā.&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/rakstnieku-jani-klidzeju-kopa-ar-dzivesbiedri-parapbedis-latvija.d?id=21471251|title=Rakstnieku Jāni Klīdzēju kopā ar dzīvesbiedri pārapbedīs Latvijā|author=|first=|publisher=|accessdate={{dat|2020|12|06|N|bez}}|date=}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
{{div col}}
* Jaunieši (1942)
* Gōjputnu dzīsme (1943)
* Upe plyust (1945) 
* Mīlētāji un nīdēji (1946)
* Cilvēki uz tilta (1948)
* Grēks uz pusēm (1951)
* Viņas un viņi (1954)
* Dženitors (1955)
* [[Cilvēka bērns]] (1956)
* Sniegi (1963)
* Dzīvīte, dzīvīte (1967)
* Debešu puse (1968)
* Tās balsis, tās balsis (1973)
* Ievainotā dzīve (1976)
* Dzīvīte, dzīvīte šūpojos tevī (1979)
* Laidiet, laidiet, laidiet! (1984)
* Satikšanās Rīgā (1989)
* Seši kalni (1991) 
* Dāvātās dvēseles (1986)
* Bārenis (1995) 
* Zilie kalni (1960) 
* Pajumte (1948)
* Otrais mūsos (1957)
* Prezidents un Latvijas paaudze (1975)
* Neraudi, ja nepārnākšu (1990)
* Eņģelīši nav miruši (1993)
* Gribējās saullēkta (1995)
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20120808001123/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/index_lv.htm Jānis Klīdzējs - dzīve un darbi. Un atmiņas.] {{lv ikona}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Klidzejs, Janis}}
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latgaliski rakstošie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>42z3du7ssw7jo20c818c6ny1k0de564</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659092</id>
      <parentid>3659091</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T21:08:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/78.84.99.110|78.84.99.110]] ([[User talk:78.84.99.110|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3659091</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12243" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Klīdzējs
|     vārds_orig = 
|         attēls = Jānis Klīdzējs.jpg
|     att_izmērs = 175px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1914
|     dz_mēnesis = 05
|       dz_diena = 06
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Viļānu pagasts}} (tagad {{LVA}})
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2000
|      m_mēnesis = 05
|        m_diena = 02
|        m_vieta = [[Napas Ieleja]], [[Kalifornija]], [[Attēls:Flag of USA.svg|border|22px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = Klīdzējs paraksts.jpg
|     pseidonīms =
|   nodarbošanās = rakstnieks, dzejnieks
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]; [[latgaliešu valoda]]
|        periods =
|          žanri =
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi = &quot;[[Cilvēka bērns]]&quot;, &quot;Sniegi&quot;
|    ietekmējies = [[Francis Trasuns]], [[Aleksandrs Grīns]], [[Kārlis Skalbe]]
|     ietekmējis =
|     alma_mater =
|    apbalvojumi =
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

Nafig vajadzeja izveidot grmata kurai nav loģikas

== Bērnība un jaunība ==
Bērnību pavadījis starp divām dzimtas mājām - Kurpniekiem Viļānu pagastā un Upmaļiem Kantinieku pagastā [[Liuža]]s ciemā. Arī vēlāk dzīvē Klīdzējs uzsvēris, ka nāk no [[Francis Trasuns|Franča]] un Jezupa Trasunu un [[Vincents Tomašūns|Vincenta Tomašūna]] pagasta. 1923. gadā, astoņu gadu vecumā sāka apmeklēt 5 km attālo Sakstagala pamatskolu (tagad - Jāņa Klīdzēja pamatskola).&lt;ref name=&quot;biogr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/pamats.htm|title=Jāņa Klīdzēja Dzīves Gājums|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610131330/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/pamats.htm|archivedate={{dat|2008|06|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1929. gadā turpināja mācības [[Rēzekne]]s komercskolā, to absolvēja 1933. gadā. 1935. gadā ar mērķi palīdzēt [[Latgale]]s zemniekiem uzsāka studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] agronoma specialitātē. Studiju laikā rakstnieks saskārās ar ievērojamām materiālām grūtībām,&lt;ref name=&quot;gr21&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvijaslaudis.lv/users/klidzejs_janis/|title=JĀNIS KLĪDZĒJS|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305023957/http://www.latvijaslaudis.lv/users/klidzejs_janis/|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}&lt;/ref&gt; studijas palika nepabeigtas.

== Literārā darbība pirmskara periodā ==
Pirmais Klīdzēja darbs tika publicēts, viņam mācoties Rēzeknes komercskolā, 1931. gada žurnāla “Sauleite” 3. numurā iznāca viņa dzejolis “Vēsture”, pēc tam viņa darbi tika regulāri publicēti latgaliešu periodiskajos izdevumos. Daudzi Klīdzēja raksti par Latgali tika publicēti avīzē &quot;Rīts&quot;, tās redaktors [[Aleksandrs Grīns]] pats tikās ar Klīdzēju un ieteica pievērsties stāstiem. Pirmais Klīdzēja honorārs bija 34 lati, ar ko tika nosegta īre par istabu un iegādātas jaunas kurpes un bikses.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; Līdz ar plašāku atpazīstamību Klīdzējs sāka rakstīt latviski, nevis latgaliski, ar mērķi iegūt plašāku lasītāju loku, taču izpelnījās daudzu citu Latgales rakstnieku un kultūras darbinieku nosodījumu.&lt;ref name=&quot;kldz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/rakstisana.htm|title=&quot;Es esmu latvietis, kas nācis no Latgales!&quot;|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090603090929/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/rakstisana.htm|archivedate={{dat|2009|06|03||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar saviem literārajiem darbiem, kuros atspoguļoja Latvijas un jo īpaši Latgales lauku dzīvi, ticies ar [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentu]] [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]], no kura saņēmis 200 latus dzimtenes apceļošanai un novērotā pierakstīšanai. Vēlāk par padarīto darbu saņēmis gan prezidenta uzslavu, gan materiālu atlīdzību.&lt;ref name=&quot;gr21&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;strc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/streics.htm|title=In Memoriam|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304213858/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/streics.htm|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Vēlāk Klīdzējs ieguva plašāku atpazīstamību, viņa darbi tika regulāri publicēti [[Rīga]]s laikrakstos, 1937. gadā žurnālā &quot;Sējējs&quot; tika publicēts viņa populārais stāsts &quot;Benedikta ermonikas&quot; (pazīstams arī kā &quot;Zelta krustiņš&quot;). 1938., 39. un 40. gadā viņš saņēma Kultūras Fonda godalgu. 1939. gadā trīs mēnešu laikā sarakstīja romānu &quot;Jaunieši&quot;, kas publicēts 1942. gadā &quot;Daugavpils Vēstnesī&quot;. Daudz laika Klīdzējs Rīgā pavadīja ar otru latviski rakstošo latgaliešu rakstnieku Albertu Sprūdžu, kā arī citiem literātiem kā [[Andrejs Eglītis|Andreju Eglīti]], [[Konstantīns Raudive|Konstantīnu Raudivi]], Jāni Andrupu, Leonīdu Breikšu un citiem.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt;

Jānis Klīdzējs kopā ar saviem domubiedriem atradās 1940. gada 16. jūnija Latgales dziesmu svētkos. Šo pieredzi spilgti aprakstījis pats Klīdzējs:

{{citāts|Ar dažu no šī pulka pēdējo reizi redzējāmies pēdējos brīvās Latvijas Dziesmu svētkos Daugavpilī 1940. gada 16. jūnijā. Saulaina diena mirdzēja pār Latvijas zemi un debesīm. Kā tumsa apsedza 100 000 svētkos pulcējušos latviešu sejas ziņa, ka Lietuvu jau okupē sarkanā armija. Tad paziņoja, ka Valsts Prezidents, neparedzētu lietu kavēts, svētkos neieradīsies. Klausoties Prezidenta runu un trīs reizes pēc kārtas dziedot “Dievs, svētī Latviju!”, svētku laukumā pulcējusies tauta raudāja. Vēl šodien man stāv acīs aina un es to redzu – netālu stāv divi sirmie – vecais Misiņš un Līgotņu Jēkabs un raud; mazliet tālāk slauka asaras Leonīds Breikšs un Alberts Sprūdžs aiz viņa.

17. jūnijā arī Rīgā jau dārdēja iebrucēju tanki.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt;}}

== Emigrācija ==
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Ziemassvētkos Klīdzējs salaulājās ar jau 1937. gadā iepazīto Emīliju Svilāni, rēķinoties, ka var tikt izsūtīts un vēloties palikt kopā ar iecerēto. [[1941. gada jūnija deportācijas|Deportācijas]] Klīdzēju ģimeni neskāra, taču 1944. gadā Jānis Klīdzējs ar sievu bija spiests doties [[Trimdas latvieši|trimdā]], no sākuma nonākot [[Vācija|Vācijā]], 1950. gadā pārcēlās uz ASV, dzīvoja [[Čikāga|Čikāgā]], no 1953. gada Napas ielejā, [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Klīdzējs sākotnēji strādāja fizisku darbu, gan par gurķu skābētāju, gan koku zaru retinātāju, līdztekus studēja  [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Bērklijas Universitātē]] un 1957. gadā ieguva maģistra grādu klīniskajā socioloģijā. Tālākos divdesmit gadus Klīdzējs strādāja psihiatriskajā slimnīcā, līdz pensionējās 1977. gadā.&lt;ref name=&quot;trim&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/trimda.htm|title=Trimdas gadi|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080625065933/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/trimda.htm|archivedate={{dat|2008|06|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Atrašanos trimdā Klīdzējs raksturoja kā trīs dzīvju dzīvošanu: reālo dzīvi amerikāniskajā vidē, trimdas latvieša dzīvi un zaudētās dzimtenes dzīvi.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; Tādēļ, ka Klīdzējs lielāko daļu savu darbu sarakstījis latviski, nevis latgaliski, visus trimdas gadus Klīdzēja attiecības ar citiem Latgales autoriem palika vēsas,&lt;ref name=&quot;kldz&quot; /&gt; lai arī ģimenē viņš runājis tikai latgaliski.

== Literārā darbība emigrācijā ==
Lielu daļu no saviem pazīstamākajiem darbiem Jānis Klīdzējs sarakstījis tieši emigrācijā. 1955. gadā iznāca romāns &quot;Dženitors&quot;, kuram iedvesmu Klīdzējs guvis pats no personiskās pieredzes, viņš kādu laiku strādājis par apkopēju un santehniķi. 1956. gadā publicēts viens no rakstnieka slavenākajiem darbiem &quot;[[Cilvēka Bērns]]&quot;, kas lielā mērā apraksta paša Klīdzēja bērnības gaitas. Ikoniskā aina, kas attēlota arī [[Jānis Streičs|J. Streiča]] filmā, kur mazais Boņuks uz meža ceļa tiekas ar muzikantu Izidoru, veidota pēc paša Klīdzēja bērnības atmiņām,&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; savukārt 1986. gadā iznākušais romāns &quot;Dāvātās dvēseles&quot; ir balstīts uz Klīdzēja sievas Emīlijas (dz. Svilānes) dzimtas likteņiem, romānā viņas vārds mainīts uz Milci Salāni.

1962. gadā iznāca psiholoģiskās tematikas romāns &quot;Sniegi&quot;, kas ieguva Kultūras fonda godalgu, pēc tā motīviem uzņemta cita Jāņa Streiča filma - &quot;Likteņdzirnas&quot;. Savu literāro darbību Jānis Klīdzējs turpināja līdz pat sava mūža galam, 1995. gadā iznāca autora pēdējais darbs &quot;Gribējās saullēkta&quot;.

== Mūža nogale ==
Savas dzīves vēlākajos gados Klīdzējs iespēju robežās centās finansiāli atbalstīt tautiešus, kas lūdza viņa palīdzību.&lt;ref name=&quot;strc&quot; /&gt; Pēc došanās trimdā Jānis Klīdzējs [[Latvija|Latviju]] apmeklēja trīs reizes, pirmo reizi 1978. gadā, vēl [[Padomju Savienība]]s sastāvā, un 1992. un 1993. gadā, pēc neatkarības atgūšanas, savu vizīšu ietvaros Klīdzējs apmeklēja savas dzimtās vietas Latgalē. 1994. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/41925|title=Ar Triju Zvaigžņu ordeņa starojumu: Ordeņa  virsnieks Jānis Klīdzējs|last=|first=|website=vestnesis.lv|access-date=2020. gada 6. decembrī|date=1997. gada 16. janvārī}}&lt;/ref&gt; Jānis Klīdzējs nomira 2000. gada 2. maijā pēc trīs gadus ilgas cīņas ar ceļu satiksmes negadījuma atstātajām sekām uz veselību.&lt;ref name=&quot;strc&quot; /&gt; Jāņa Klīdzēja un Emīlijas pīšļi apbedīti Latvijā, Rēzeknes novada Kantinieku pagasta kapos 2008. gada 31. jūlijā.&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/rakstnieku-jani-klidzeju-kopa-ar-dzivesbiedri-parapbedis-latvija.d?id=21471251|title=Rakstnieku Jāni Klīdzēju kopā ar dzīvesbiedri pārapbedīs Latvijā|author=|first=|publisher=|accessdate={{dat|2020|12|06|N|bez}}|date=}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
{{div col}}
* Jaunieši (1942)
* Gōjputnu dzīsme (1943)
* Upe plyust (1945) 
* Mīlētāji un nīdēji (1946)
* Cilvēki uz tilta (1948)
* Grēks uz pusēm (1951)
* Viņas un viņi (1954)
* Dženitors (1955)
* [[Cilvēka bērns]] (1956)
* Sniegi (1963)
* Dzīvīte, dzīvīte (1967)
* Debešu puse (1968)
* Tās balsis, tās balsis (1973)
* Ievainotā dzīve (1976)
* Dzīvīte, dzīvīte šūpojos tevī (1979)
* Laidiet, laidiet, laidiet! (1984)
* Satikšanās Rīgā (1989)
* Seši kalni (1991) 
* Dāvātās dvēseles (1986)
* Bārenis (1995) 
* Zilie kalni (1960) 
* Pajumte (1948)
* Otrais mūsos (1957)
* Prezidents un Latvijas paaudze (1975)
* Neraudi, ja nepārnākšu (1990)
* Eņģelīši nav miruši (1993)
* Gribējās saullēkta (1995)
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20120808001123/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/index_lv.htm Jānis Klīdzējs - dzīve un darbi. Un atmiņas.] {{lv ikona}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Klidzejs, Janis}}
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latgaliski rakstošie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>jnq80hzy5frrywq1y4esbabqnnt6gs0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659093</id>
      <parentid>3659092</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T21:08:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/78.84.99.110|78.84.99.110]] ([[User talk:78.84.99.110|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3659090</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12632" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Klīdzējs
|     vārds_orig = 
|         attēls = Jānis Klīdzējs.jpg
|     att_izmērs = 175px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1914
|     dz_mēnesis = 05
|       dz_diena = 06
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Viļānu pagasts}} (tagad {{LVA}})
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2000
|      m_mēnesis = 05
|        m_diena = 02
|        m_vieta = [[Napas Ieleja]], [[Kalifornija]], [[Attēls:Flag of USA.svg|border|22px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = Klīdzējs paraksts.jpg
|     pseidonīms =
|   nodarbošanās = rakstnieks, dzejnieks
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]; [[latgaliešu valoda]]
|        periods =
|          žanri =
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi = &quot;[[Cilvēka bērns]]&quot;, &quot;Sniegi&quot;
|    ietekmējies = [[Francis Trasuns]], [[Aleksandrs Grīns]], [[Kārlis Skalbe]]
|     ietekmējis =
|     alma_mater =
|    apbalvojumi =
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

'''Jānis Klīdzējs''' ({{val-ltg|Juoņs Klīdziejs}}; dzimis {{dat|1914|5|6}} [[Viļānu pagasts|Viļānu pagasta]] Kurpniekos, miris {{dat|2000|5|2}} [[Napas ieleja|Napas ielejā]]) bija pazīstams [[latvieši|latviešu]] rakstnieks un dzejnieks no [[Latgale]]s, pēc viņa romāna &quot;[[Cilvēka bērns]]&quot; motīviem uzņemta populārā režisora [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] tāda paša nosaukuma [[Cilvēka bērns (filma)|filma]].

== Bērnība un jaunība ==
Bērnību pavadījis starp divām dzimtas mājām - Kurpniekiem Viļānu pagastā un Upmaļiem Kantinieku pagastā [[Liuža]]s ciemā. Arī vēlāk dzīvē Klīdzējs uzsvēris, ka nāk no [[Francis Trasuns|Franča]] un Jezupa Trasunu un [[Vincents Tomašūns|Vincenta Tomašūna]] pagasta. 1923. gadā, astoņu gadu vecumā sāka apmeklēt 5 km attālo Sakstagala pamatskolu (tagad - Jāņa Klīdzēja pamatskola).&lt;ref name=&quot;biogr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/pamats.htm|title=Jāņa Klīdzēja Dzīves Gājums|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610131330/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/pamats.htm|archivedate={{dat|2008|06|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1929. gadā turpināja mācības [[Rēzekne]]s komercskolā, to absolvēja 1933. gadā. 1935. gadā ar mērķi palīdzēt [[Latgale]]s zemniekiem uzsāka studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] agronoma specialitātē. Studiju laikā rakstnieks saskārās ar ievērojamām materiālām grūtībām,&lt;ref name=&quot;gr21&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvijaslaudis.lv/users/klidzejs_janis/|title=JĀNIS KLĪDZĒJS|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305023957/http://www.latvijaslaudis.lv/users/klidzejs_janis/|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}&lt;/ref&gt; studijas palika nepabeigtas.

== Literārā darbība pirmskara periodā ==
Pirmais Klīdzēja darbs tika publicēts, viņam mācoties Rēzeknes komercskolā, 1931. gada žurnāla “Sauleite” 3. numurā iznāca viņa dzejolis “Vēsture”, pēc tam viņa darbi tika regulāri publicēti latgaliešu periodiskajos izdevumos. Daudzi Klīdzēja raksti par Latgali tika publicēti avīzē &quot;Rīts&quot;, tās redaktors [[Aleksandrs Grīns]] pats tikās ar Klīdzēju un ieteica pievērsties stāstiem. Pirmais Klīdzēja honorārs bija 34 lati, ar ko tika nosegta īre par istabu un iegādātas jaunas kurpes un bikses.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; Līdz ar plašāku atpazīstamību Klīdzējs sāka rakstīt latviski, nevis latgaliski, ar mērķi iegūt plašāku lasītāju loku, taču izpelnījās daudzu citu Latgales rakstnieku un kultūras darbinieku nosodījumu.&lt;ref name=&quot;kldz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/rakstisana.htm|title=&quot;Es esmu latvietis, kas nācis no Latgales!&quot;|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090603090929/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/rakstisana.htm|archivedate={{dat|2009|06|03||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar saviem literārajiem darbiem, kuros atspoguļoja Latvijas un jo īpaši Latgales lauku dzīvi, ticies ar [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentu]] [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]], no kura saņēmis 200 latus dzimtenes apceļošanai un novērotā pierakstīšanai. Vēlāk par padarīto darbu saņēmis gan prezidenta uzslavu, gan materiālu atlīdzību.&lt;ref name=&quot;gr21&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;strc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/streics.htm|title=In Memoriam|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304213858/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/streics.htm|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Vēlāk Klīdzējs ieguva plašāku atpazīstamību, viņa darbi tika regulāri publicēti [[Rīga]]s laikrakstos, 1937. gadā žurnālā &quot;Sējējs&quot; tika publicēts viņa populārais stāsts &quot;Benedikta ermonikas&quot; (pazīstams arī kā &quot;Zelta krustiņš&quot;). 1938., 39. un 40. gadā viņš saņēma Kultūras Fonda godalgu. 1939. gadā trīs mēnešu laikā sarakstīja romānu &quot;Jaunieši&quot;, kas publicēts 1942. gadā &quot;Daugavpils Vēstnesī&quot;. Daudz laika Klīdzējs Rīgā pavadīja ar otru latviski rakstošo latgaliešu rakstnieku Albertu Sprūdžu, kā arī citiem literātiem kā [[Andrejs Eglītis|Andreju Eglīti]], [[Konstantīns Raudive|Konstantīnu Raudivi]], Jāni Andrupu, Leonīdu Breikšu un citiem.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt;

Jānis Klīdzējs kopā ar saviem domubiedriem atradās 1940. gada 16. jūnija Latgales dziesmu svētkos. Šo pieredzi spilgti aprakstījis pats Klīdzējs:

{{citāts|Ar dažu no šī pulka pēdējo reizi redzējāmies pēdējos brīvās Latvijas Dziesmu svētkos Daugavpilī 1940. gada 16. jūnijā. Saulaina diena mirdzēja pār Latvijas zemi un debesīm. Kā tumsa apsedza 100 000 svētkos pulcējušos latviešu sejas ziņa, ka Lietuvu jau okupē sarkanā armija. Tad paziņoja, ka Valsts Prezidents, neparedzētu lietu kavēts, svētkos neieradīsies. Klausoties Prezidenta runu un trīs reizes pēc kārtas dziedot “Dievs, svētī Latviju!”, svētku laukumā pulcējusies tauta raudāja. Vēl šodien man stāv acīs aina un es to redzu – netālu stāv divi sirmie – vecais Misiņš un Līgotņu Jēkabs un raud; mazliet tālāk slauka asaras Leonīds Breikšs un Alberts Sprūdžs aiz viņa.

17. jūnijā arī Rīgā jau dārdēja iebrucēju tanki.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt;}}

== Emigrācija ==
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Ziemassvētkos Klīdzējs salaulājās ar jau 1937. gadā iepazīto Emīliju Svilāni, rēķinoties, ka var tikt izsūtīts un vēloties palikt kopā ar iecerēto. [[1941. gada jūnija deportācijas|Deportācijas]] Klīdzēju ģimeni neskāra, taču 1944. gadā Jānis Klīdzējs ar sievu bija spiests doties [[Trimdas latvieši|trimdā]], no sākuma nonākot [[Vācija|Vācijā]], 1950. gadā pārcēlās uz ASV, dzīvoja [[Čikāga|Čikāgā]], no 1953. gada Napas ielejā, [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Klīdzējs sākotnēji strādāja fizisku darbu, gan par gurķu skābētāju, gan koku zaru retinātāju, līdztekus studēja  [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Bērklijas Universitātē]] un 1957. gadā ieguva maģistra grādu klīniskajā socioloģijā. Tālākos divdesmit gadus Klīdzējs strādāja psihiatriskajā slimnīcā, līdz pensionējās 1977. gadā.&lt;ref name=&quot;trim&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/trimda.htm|title=Trimdas gadi|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080625065933/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/trimda.htm|archivedate={{dat|2008|06|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Atrašanos trimdā Klīdzējs raksturoja kā trīs dzīvju dzīvošanu: reālo dzīvi amerikāniskajā vidē, trimdas latvieša dzīvi un zaudētās dzimtenes dzīvi.&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; Tādēļ, ka Klīdzējs lielāko daļu savu darbu sarakstījis latviski, nevis latgaliski, visus trimdas gadus Klīdzēja attiecības ar citiem Latgales autoriem palika vēsas,&lt;ref name=&quot;kldz&quot; /&gt; lai arī ģimenē viņš runājis tikai latgaliski.

== Literārā darbība emigrācijā ==
Lielu daļu no saviem pazīstamākajiem darbiem Jānis Klīdzējs sarakstījis tieši emigrācijā. 1955. gadā iznāca romāns &quot;Dženitors&quot;, kuram iedvesmu Klīdzējs guvis pats no personiskās pieredzes, viņš kādu laiku strādājis par apkopēju un santehniķi. 1956. gadā publicēts viens no rakstnieka slavenākajiem darbiem &quot;[[Cilvēka Bērns]]&quot;, kas lielā mērā apraksta paša Klīdzēja bērnības gaitas. Ikoniskā aina, kas attēlota arī [[Jānis Streičs|J. Streiča]] filmā, kur mazais Boņuks uz meža ceļa tiekas ar muzikantu Izidoru, veidota pēc paša Klīdzēja bērnības atmiņām,&lt;ref name=&quot;biogr&quot; /&gt; savukārt 1986. gadā iznākušais romāns &quot;Dāvātās dvēseles&quot; ir balstīts uz Klīdzēja sievas Emīlijas (dz. Svilānes) dzimtas likteņiem, romānā viņas vārds mainīts uz Milci Salāni.

1962. gadā iznāca psiholoģiskās tematikas romāns &quot;Sniegi&quot;, kas ieguva Kultūras fonda godalgu, pēc tā motīviem uzņemta cita Jāņa Streiča filma - &quot;Likteņdzirnas&quot;. Savu literāro darbību Jānis Klīdzējs turpināja līdz pat sava mūža galam, 1995. gadā iznāca autora pēdējais darbs &quot;Gribējās saullēkta&quot;.

== Mūža nogale ==
Savas dzīves vēlākajos gados Klīdzējs iespēju robežās centās finansiāli atbalstīt tautiešus, kas lūdza viņa palīdzību.&lt;ref name=&quot;strc&quot; /&gt; Pēc došanās trimdā Jānis Klīdzējs [[Latvija|Latviju]] apmeklēja trīs reizes, pirmo reizi 1978. gadā, vēl [[Padomju Savienība]]s sastāvā, un 1992. un 1993. gadā, pēc neatkarības atgūšanas, savu vizīšu ietvaros Klīdzējs apmeklēja savas dzimtās vietas Latgalē. 1994. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/41925|title=Ar Triju Zvaigžņu ordeņa starojumu: Ordeņa  virsnieks Jānis Klīdzējs|last=|first=|website=vestnesis.lv|access-date=2020. gada 6. decembrī|date=1997. gada 16. janvārī}}&lt;/ref&gt; Jānis Klīdzējs nomira 2000. gada 2. maijā pēc trīs gadus ilgas cīņas ar ceļu satiksmes negadījuma atstātajām sekām uz veselību.&lt;ref name=&quot;strc&quot; /&gt; Jāņa Klīdzēja un Emīlijas pīšļi apbedīti Latvijā, Rēzeknes novada Kantinieku pagasta kapos 2008. gada 31. jūlijā.&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/rakstnieku-jani-klidzeju-kopa-ar-dzivesbiedri-parapbedis-latvija.d?id=21471251|title=Rakstnieku Jāni Klīdzēju kopā ar dzīvesbiedri pārapbedīs Latvijā|author=|first=|publisher=|accessdate={{dat|2020|12|06|N|bez}}|date=}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
{{div col}}
* Jaunieši (1942)
* Gōjputnu dzīsme (1943)
* Upe plyust (1945) 
* Mīlētāji un nīdēji (1946)
* Cilvēki uz tilta (1948)
* Grēks uz pusēm (1951)
* Viņas un viņi (1954)
* Dženitors (1955)
* [[Cilvēka bērns]] (1956)
* Sniegi (1963)
* Dzīvīte, dzīvīte (1967)
* Debešu puse (1968)
* Tās balsis, tās balsis (1973)
* Ievainotā dzīve (1976)
* Dzīvīte, dzīvīte šūpojos tevī (1979)
* Laidiet, laidiet, laidiet! (1984)
* Satikšanās Rīgā (1989)
* Seši kalni (1991) 
* Dāvātās dvēseles (1986)
* Bārenis (1995) 
* Zilie kalni (1960) 
* Pajumte (1948)
* Otrais mūsos (1957)
* Prezidents un Latvijas paaudze (1975)
* Neraudi, ja nepārnākšu (1990)
* Eņģelīši nav miruši (1993)
* Gribējās saullēkta (1995)
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20120808001123/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/index_lv.htm Jānis Klīdzējs - dzīve un darbi. Un atmiņas.] {{lv ikona}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Klidzejs, Janis}}
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latgaliski rakstošie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>jd3ld301pvx7twjhwd6uf8opx33b310</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bruklina Dekere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>171162</id>
    <revision>
      <id>3658976</id>
      <parentid>3462604</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1884" xml:space="preserve">{{Modeļa infokaste
| name         = Bruklina Dekere
|vārds_orig  = ''Brooklyn Decker''
| image        = Brooklyn Decker 2012 Shankbone.JPG
| caption      = Bruklina Dekere 2012. gadā
| birth_date    = {{Dzimšanas datums un vecums|1987|4|12}}
| birth_place  = {{vieta|ASV|Ohaio|Keteringa|2s=Ohaio (štats)}}
| yearsactive  = 2006–pašlaik
| height       = 175 [[centimetrs|cm]]
| haircolor    = Blondi
| eyecolor     = Zilas
| measurements = 36C-24-34
| spouse       = [[Endijs Rodiks]] (2009–pašlaik)
| agency       = [[Marilyn Agency]]
}}
'''Bruklina Dekere''' ({{val|en|Brooklyn Danielle Decker}};&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.heftig-magazin.de/2010/12/09/v2/ |title=V2 &amp;#124; heft&amp;#124;ig magazin |publisher=Heftig-magazin.de |date=2008-10-17 |accessdate=2011-09-23}}&lt;/ref&gt; dzimusi {{dat|1987|4|12}})&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://lucire.com/2007/0112ll0.shtml |title=Brooklyn in New York |publisher=Lucire |date=January 12, 2007 |accessdate=January 13, 2007 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111129145941/http://lucire.com/2007/0112ll0.shtml |archivedate={{dat|2011|11|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; ir amerikāņu modele un aktrise. Pazīstama ar fotografēšanos ''Sports Illustrated Swimsuit Issue''. B. Dekere bija uz ''Sports Illustrated Swimsuit Issue'' 2010. gada izdevuma vāka. Tāpat darbojusies ''Victoria's Secret''. 2011. gadā debitējusi kā aktrise ar lomu filmā &quot;[[Izliecies par manu sievu]]&quot; (''Just Go with It''). Precējusies ar amerikāņu tenisistu [[Endijs Rodiks|Endiju Rodiku]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.brooklyndecker.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Dekere, Bruklina}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV fotomodeles]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>d6krqj5amr0eb7wp0ehv50djtkr6taf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džonatans Iberdo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>174271</id>
    <revision>
      <id>3659160</id>
      <parentid>3568589</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T06:36:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3463" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Džonatans Iberdo
 |      vārds_orig = ''Jonathan Huberdeau''
 |          attēls = Jonathan_Huberdeau.png
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|4}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Sentžeroma}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 185 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 80 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisais malējais uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2013
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Kanāda}} [[Kalgarī &quot;Flames&quot;]]
 |          numurs = 11
 |           amats = 
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 3., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2011. gada NHL drafts|2011]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2010—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CAN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
* [[Kaldera balva]] — 2013
* [[NHL Zvaigžņu spēle]] — 2020
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = {{dat|2020|9|10||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Džonatans Iberdo''' ({{Val-fr|Jonathan Huberdeau}}; dzimis [[1993]]. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]]) ir kanādiešu [[hokejs|hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisais malējais uzbrucējs]]. Pašlaik (2020) Iberdo spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] sastāvā.

== Spēlētāja karjera ==
[[Kvebekas Junioru hokeja līga|Kvebekas Junioru hokeja līgā]] Iberdo debitēja 2009.—10. sezonā. 2010.—11. sezonā Iberdo izcīnīja līgas čempiona titulu, būdams arī viens no sezonas rezultatīvākajiem spēlētājiem, kā arī tiekot atzīts par izslēgšanas kārtas vērtīgāko spēlētāju. Pēc sezonas beigām [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] Iberdo ar kopējo trešo numuru izvēlējās [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] vienība.

&quot;Panthers&quot; rindās Iberdo debitēja 2012.—13. gada sezonā, 48 spēlēs gūstot 31 punktu un kā līgas labākais debitants iegūstot [[Kaldera balva|Kaldera balvu]]. Turpmākajās sezonās Iberdo kļuva par vienu no komandas rezultatīvākajiem spēlētājiem. 2018.—19. gada sezona izvērtās par līdz šim rezultatīvāko Iberdo karjerā, to uzbrucējs noslēdza ar 92 rezultativitātes punktiem.

[[Kanādas hokeja izlase|Kanādas izlases]] rindās spēlējis [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]]. Junioru vecumā spēlējis [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2012]]. un [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]], 2012. gadā kopā ar komandu izcīnot bronzas medaļu.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Kanāda-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Iberdo, Dzzonatans}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Floridas &quot;Panthers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Kvebekā dzimušie]]</text>
      <sha1>6bye8dtt8c6426zffqekoyvyjeyia8p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659161</id>
      <parentid>3659160</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T06:36:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3462" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Džonatans Iberdo
 |      vārds_orig = ''Jonathan Huberdeau''
 |          attēls = Jonathan_Huberdeau.png
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|4}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Sentžeroma}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 185 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 80 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisais malējais uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2013
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
 |          numurs = 11
 |           amats = 
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 3., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2011. gada NHL drafts|2011]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2010—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CAN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
* [[Kaldera balva]] — 2013
* [[NHL Zvaigžņu spēle]] — 2020
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = {{dat|2020|9|10||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Džonatans Iberdo''' ({{Val-fr|Jonathan Huberdeau}}; dzimis [[1993]]. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]]) ir kanādiešu [[hokejs|hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisais malējais uzbrucējs]]. Pašlaik (2020) Iberdo spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] sastāvā.

== Spēlētāja karjera ==
[[Kvebekas Junioru hokeja līga|Kvebekas Junioru hokeja līgā]] Iberdo debitēja 2009.—10. sezonā. 2010.—11. sezonā Iberdo izcīnīja līgas čempiona titulu, būdams arī viens no sezonas rezultatīvākajiem spēlētājiem, kā arī tiekot atzīts par izslēgšanas kārtas vērtīgāko spēlētāju. Pēc sezonas beigām [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] Iberdo ar kopējo trešo numuru izvēlējās [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] vienība.

&quot;Panthers&quot; rindās Iberdo debitēja 2012.—13. gada sezonā, 48 spēlēs gūstot 31 punktu un kā līgas labākais debitants iegūstot [[Kaldera balva|Kaldera balvu]]. Turpmākajās sezonās Iberdo kļuva par vienu no komandas rezultatīvākajiem spēlētājiem. 2018.—19. gada sezona izvērtās par līdz šim rezultatīvāko Iberdo karjerā, to uzbrucējs noslēdza ar 92 rezultativitātes punktiem.

[[Kanādas hokeja izlase|Kanādas izlases]] rindās spēlējis [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]]. Junioru vecumā spēlējis [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2012]]. un [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]], 2012. gadā kopā ar komandu izcīnot bronzas medaļu.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Kanāda-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Iberdo, Dzzonatans}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Floridas &quot;Panthers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Kvebekā dzimušie]]</text>
      <sha1>srp0kpt4cjthdupgeigjt8hdlkw85j0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659162</id>
      <parentid>3659161</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T06:38:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3465" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Džonatans Iberdo
 |      vārds_orig = ''Jonathan Huberdeau''
 |          attēls = Jonathan_Huberdeau.png
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|4}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Sentžeroma}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 185 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 80 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisais malējais uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2013
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
 |          numurs = 11
 |           amats = 
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 3., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2011. gada NHL drafts|2011]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2010—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CAN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
* [[Kaldera balva]] — 2013
* [[NHL Zvaigžņu spēle]] — 2020, 2022
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = {{dat|2022|7|23||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Džonatans Iberdo''' ({{Val-fr|Jonathan Huberdeau}}; dzimis [[1993]]. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]]) ir kanādiešu [[hokejs|hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisais malējais uzbrucējs]]. Pašlaik (2022) Iberdo spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Kalgari &quot;Flames&quot;]] sastāvā.

== Spēlētāja karjera ==
[[Kvebekas Junioru hokeja līga|Kvebekas Junioru hokeja līgā]] Iberdo debitēja 2009.—10. sezonā. 2010.—11. sezonā Iberdo izcīnīja līgas čempiona titulu, būdams arī viens no sezonas rezultatīvākajiem spēlētājiem, kā arī tiekot atzīts par izslēgšanas kārtas vērtīgāko spēlētāju. Pēc sezonas beigām [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] Iberdo ar kopējo trešo numuru izvēlējās [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] vienība.

&quot;Panthers&quot; rindās Iberdo debitēja 2012.—13. gada sezonā, 48 spēlēs gūstot 31 punktu un kā līgas labākais debitants iegūstot [[Kaldera balva|Kaldera balvu]]. Turpmākajās sezonās Iberdo kļuva par vienu no komandas rezultatīvākajiem spēlētājiem. 2018.—19. gada sezona izvērtās par līdz šim rezultatīvāko Iberdo karjerā, to uzbrucējs noslēdza ar 92 rezultativitātes punktiem.

[[Kanādas hokeja izlase|Kanādas izlases]] rindās spēlējis [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]]. Junioru vecumā spēlējis [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2012]]. un [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]], 2012. gadā kopā ar komandu izcīnot bronzas medaļu.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Kanāda-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Iberdo, Dzzonatans}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Floridas &quot;Panthers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Kvebekā dzimušie]]</text>
      <sha1>4ql53g2wvj316s0fy9tccki6v1uaygd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659163</id>
      <parentid>3659162</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T06:40:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3525" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Džonatans Iberdo
 |      vārds_orig = ''Jonathan Huberdeau''
 |          attēls = Jonathan_Huberdeau.png
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|4}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Sentžeroma}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 185 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 80 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisais malējais uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2013
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
 |          numurs = 11
 |           amats = 
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 3., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2011. gada NHL drafts|2011]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2010—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CAN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
* [[Kaldera balva]] — 2013
* [[NHL Zvaigžņu spēle]] — 2020, 2022
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = {{dat|2022|7|23||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Džonatans Iberdo''' ({{Val-fr|Jonathan Huberdeau}}; dzimis [[1993]]. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]]) ir kanādiešu [[hokejs|hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisais malējais uzbrucējs]]. Pašlaik (2022) Iberdo spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Kalgari &quot;Flames&quot;]] sastāvā.

== Spēlētāja karjera ==
[[Kvebekas Junioru hokeja līga|Kvebekas Junioru hokeja līgā]] Iberdo debitēja 2009.—10. sezonā. 2010.—11. sezonā Iberdo izcīnīja līgas čempiona titulu, būdams arī viens no sezonas rezultatīvākajiem spēlētājiem, kā arī tiekot atzīts par izslēgšanas kārtas vērtīgāko spēlētāju. Pēc sezonas beigām [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] Iberdo ar kopējo trešo numuru izvēlējās [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] vienība.

&quot;Panthers&quot; rindās Iberdo debitēja 2012.—13. gada sezonā, 48 spēlēs gūstot 31 punktu un kā līgas labākais debitants iegūstot [[Kaldera balva|Kaldera balvu]]. Turpmākajās sezonās Iberdo kļuva par vienu no komandas rezultatīvākajiem spēlētājiem. 2018.—19. gada sezona izvērtās par līdz šim rezultatīvāko Iberdo karjerā, to uzbrucējs noslēdza ar 92 rezultativitātes punktiem.

[[Kanādas hokeja izlase|Kanādas izlases]] rindās spēlējis [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]]. Junioru vecumā spēlējis [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2012]]. un [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]], 2012. gadā kopā ar komandu izcīnot bronzas medaļu.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Kanāda-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}
== Atsauces ==

{{DEFAULTSORT:Iberdo, Dzzonatans}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Floridas &quot;Panthers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Kvebekā dzimušie]]</text>
      <sha1>lxgilmhm49f923tkr0wey8hlaodw3rh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659164</id>
      <parentid>3659163</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T07:13:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3828" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Džonatans Iberdo
 |      vārds_orig = ''Jonathan Huberdeau''
 |          attēls = Jonathan_Huberdeau.png
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|4}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Sentžeroma}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 185 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 80 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisais malējais uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2013
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
 |          numurs = 11
 |           amats = 
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 3., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2011. gada NHL drafts|2011]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2010—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CAN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
* [[Kaldera balva]] — 2013
* [[NHL Zvaigžņu spēle]] — 2020, 2022
* [[NHL Visu zvaigžņu otrā komanda]] — 2021, 2022
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = {{dat|2022|7|23||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Džonatans Iberdo''' ({{Val-fr|Jonathan Huberdeau}}; dzimis [[1993]]. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]]) ir kanādiešu [[hokejs|hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisais malējais uzbrucējs]]. Pašlaik (2022) Iberdo spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Kalgari &quot;Flames&quot;]] sastāvā.

== Spēlētāja karjera ==
[[Kvebekas Junioru hokeja līga|Kvebekas Junioru hokeja līgā]] Iberdo debitēja 2009.—10. sezonā. 2010.—11. sezonā Iberdo izcīnīja līgas čempiona titulu, būdams arī viens no sezonas rezultatīvākajiem spēlētājiem, kā arī tiekot atzīts par izslēgšanas kārtas vērtīgāko spēlētāju. Pēc sezonas beigām [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] Iberdo ar kopējo trešo numuru izvēlējās [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] vienība.

&quot;Panthers&quot; rindās Iberdo debitēja 2012.—13. gada sezonā, 48 spēlēs gūstot 31 punktu un kā līgas labākais debitants iegūstot [[Kaldera balva|Kaldera balvu]]. Turpmākajās sezonās Iberdo kļuva par vienu no komandas rezultatīvākajiem spēlētājiem. 2018.—19. gada sezona izvērtās par līdz šim rezultatīvāko Iberdo karjerā, to uzbrucējs noslēdza ar 92 rezultativitātes punktiem.

2022. gada 22. jūlijā Huberdo kopā ar Makenziju Vīgaru, Kolu Švintu un 2025. gada drafta pirmās kārtas izvēli tika aizmainīts uz Kalgari &quot;Flames&quot;, pret [[Metjū Tkačuks|Metjū Tkačuku]] un nosacītu ceturtās kārtas drafta izvēli.

[[Kanādas hokeja izlase|Kanādas izlases]] rindās spēlējis [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]]. Junioru vecumā spēlējis [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2012]]. un [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]], 2012. gadā kopā ar komandu izcīnot bronzas medaļu.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Kanāda-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}
== Atsauces ==

{{DEFAULTSORT:Iberdo, Dzzonatans}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Floridas &quot;Panthers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Kvebekā dzimušie]]</text>
      <sha1>fkkyiqn5k10s3ngej24eltpjnmo1v00</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659165</id>
      <parentid>3659164</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T07:13:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3832" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Džonatans Iberdo
 |      vārds_orig = ''Jonathan Huberdeau''
 |          attēls = Jonathan_Huberdeau.png
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|4}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Sentžeroma}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 185 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 80 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisais malējais uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2013
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
 |          numurs = 11
 |           amats = 
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 3., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2011. gada NHL drafts|2011]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2010—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CAN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
* [[Kaldera balva]] — 2013
* [[NHL Zvaigžņu spēle]] — 2020, 2022
* [[NHL Visu zvaigžņu otrā komanda]] — 2021, 2022
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = {{dat|2022|7|23||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Džonatans Iberdo''' ({{Val-fr|Jonathan Huberdeau}}; dzimis [[1993]]. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]]) ir kanādiešu [[hokejs|hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisais malējais uzbrucējs]]. Pašlaik (2022) Iberdo spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Kalgari &quot;Flames&quot;]] sastāvā.

== Spēlētāja karjera ==
[[Kvebekas Junioru hokeja līga|Kvebekas Junioru hokeja līgā]] Iberdo debitēja 2009.—10. sezonā. 2010.—11. sezonā Iberdo izcīnīja līgas čempiona titulu, būdams arī viens no sezonas rezultatīvākajiem spēlētājiem, kā arī tiekot atzīts par izslēgšanas kārtas vērtīgāko spēlētāju. Pēc sezonas beigām [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] Iberdo ar kopējo trešo numuru izvēlējās [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] vienība.

&quot;Panthers&quot; rindās Iberdo debitēja 2012.—13. gada sezonā, 48 spēlēs gūstot 31 punktu un kā līgas labākais debitants iegūstot [[Kaldera balva|Kaldera balvu]]. Turpmākajās sezonās Iberdo kļuva par vienu no komandas rezultatīvākajiem spēlētājiem. 2018.—19. gada sezona izvērtās par līdz šim rezultatīvāko Iberdo karjerā, to uzbrucējs noslēdza ar 92 rezultativitātes punktiem.

2022. gada 22. jūlijā Huberdo kopā ar Makenziju Vīgaru, Kolu Švintu un 2025. gada drafta pirmās kārtas izvēli tika aizmainīts uz [[Kalgari &quot;Flames&quot;]], pret [[Metjū Tkačuks|Metjū Tkačuku]] un nosacītu ceturtās kārtas drafta izvēli.

[[Kanādas hokeja izlase|Kanādas izlases]] rindās spēlējis [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]]. Junioru vecumā spēlējis [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2012]]. un [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]], 2012. gadā kopā ar komandu izcīnot bronzas medaļu.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Kanāda-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}
== Atsauces ==

{{DEFAULTSORT:Iberdo, Dzzonatans}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Floridas &quot;Panthers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Kvebekā dzimušie]]</text>
      <sha1>o96u0b28s36vjy8uhfadorfbclj6tx6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659166</id>
      <parentid>3659165</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T07:15:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3963" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Džonatans Iberdo
 |      vārds_orig = ''Jonathan Huberdeau''
 |          attēls = Jonathan_Huberdeau.png
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|4}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Sentžeroma}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 185 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 80 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisais malējais uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2013
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
 |          numurs = 11
 |           amats = 
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 3., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2011. gada NHL drafts|2011]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2010—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CAN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
* [[Kaldera balva]] — 2013
* [[NHL Zvaigžņu spēle]] — 2020, 2022
* [[NHL Visu zvaigžņu otrā komanda]] — 2021, 2022
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = {{dat|2022|7|23||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Džonatans Iberdo''' ({{Val-fr|Jonathan Huberdeau}}; dzimis [[1993]]. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]]) ir kanādiešu [[hokejs|hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisais malējais uzbrucējs]]. Pašlaik (2022) Iberdo spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Kalgari &quot;Flames&quot;]] sastāvā.

== Spēlētāja karjera ==
[[Kvebekas Junioru hokeja līga|Kvebekas Junioru hokeja līgā]] Iberdo debitēja 2009.—10. sezonā. 2010.—11. sezonā Iberdo izcīnīja līgas čempiona titulu, būdams arī viens no sezonas rezultatīvākajiem spēlētājiem, kā arī tiekot atzīts par izslēgšanas kārtas vērtīgāko spēlētāju. Pēc sezonas beigām [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] Iberdo ar kopējo trešo numuru izvēlējās [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] vienība.

&quot;Panthers&quot; rindās Iberdo debitēja 2012.—13. gada sezonā, 48 spēlēs gūstot 31 punktu un kā līgas labākais debitants iegūstot [[Kaldera balva|Kaldera balvu]]. Turpmākajās sezonās Iberdo kļuva par vienu no komandas rezultatīvākajiem spēlētājiem. 2018.—19. gada sezona izvērtās par līdz šim rezultatīvāko Iberdo karjerā, to uzbrucējs noslēdza ar 92 rezultativitātes punktiem.

2022. gada 22. jūlijā Huberdo kopā ar Makenziju Vīgaru, Kolu Švintu un 2025. gada drafta pirmās kārtas izvēli tika aizmainīts uz [[Kalgari &quot;Flames&quot;]], pret [[Metjū Tkačuks|Metjū Tkačuku]] un nosacītu ceturtās kārtas drafta izvēli.&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/news/matthew-tkachuk-traded-to-florida-panthers-by-calgary-flames-for-jonathan-huberdeau/c-335072346&lt;/ref&gt;

[[Kanādas hokeja izlase|Kanādas izlases]] rindās spēlējis [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]]. Junioru vecumā spēlējis [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2012]]. un [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]], 2012. gadā kopā ar komandu izcīnot bronzas medaļu.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Kanāda-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}
== Atsauces ==

{{DEFAULTSORT:Iberdo, Dzzonatans}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Floridas &quot;Panthers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Kvebekā dzimušie]]</text>
      <sha1>bgve1l5pvqgqec2s5vo45w4nmjiy3ai</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>12. Saeimas vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>174702</id>
    <revision>
      <id>3659212</id>
      <parentid>3472898</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:49:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>OskarsC</username>
        <id>38216</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16241" xml:space="preserve">{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 12. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| flag_year          = 
| type               = parliamentary
| ongoing            = no
| previous_election  = 11. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2011
| next_election      = 13. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2018
| election_date      = {{dat|2014|10|04}}
| seats_for_election =
| turnout            = 912 660 (58,8%)
| party_name         = no
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- Saskaņa --&gt;
| image1             = [[Attēls:Nil_Ushakov.jpg|150x150px]] 
| colour1            = EB482C
| leader1            = [[Nils Ušakovs]]
| party1             = [[Saskaņa]]
| last_election1     = 31
| seats_before1      = 28
| seats_after1       = '''24'''
| seat_change1       = {{samazinājās}} 7
| popular_vote1      = 209 885
| percentage1        = 23%
| swing1             = {{samazinājās}} 19,25%

&lt;!-- Vienotība --&gt;
| image2             = [[Attēls:Laimdota_Straujuma_2014.jpg|150x150px]] 
| colour2            = A6C705
| leader2            = [[Laimdota Straujuma]]
| party2             = [[Vienotība]] 
| last_election2     = 20
| seats_before2      = 17
| seats_after2       = '''23'''
| seat_change2       = {{palielinājās}} 3
| popular_vote2      = 199 535
| percentage2        = 21,87%
| swing2             = {{palielinājās}} 15,66%

&lt;!-- ZZS --&gt;
| image3             = [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Raimonds Vējonis.jpg|150x150px]]
| colour3            = 2C943F
| leader3            = [[Raimonds Vējonis]]
| party3             = [[Zaļo un zemnieku savienība]]
| last_election3     = 13
| seats_before3      = 13
| seats_after3       = '''21'''
| seat_change3       = {{palielinājās}} 8
| popular_vote3      = 178 212
| percentage3        = 19,53%
| swing3             = {{palielinājās}} 59,18%

| map_image          = Latvijas 12. Saeimas vēlēšanas karte.png
| map_caption        = Vēlēšanu uzvarētāji novados un pilsētās
| before_election    = [[Laimdota Straujuma]]
| before_party       = [[Vienotība]]
| title              = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]
| after_election     = Laimdota Straujuma
| after_party        = Vienotība
}}
{{12. Saeimas vēlēšanu rezultāti2}}
'''[[12. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notika {{dat|2014|10|04}}. Tās norisinājās piecos vēlēšanu apgabalos — Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Kopumā vēlēšanās startēja 13 partijas (kopumā 1156 deputātu kandidāti).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/uz-12.-saeimu-kandides-1156-cilveki.a93691/|title=Uz 12. Saeimu kandidēs 1156 cilvēki|date={{dat|2014|8|5||bez}}|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2014|8|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Kopējais balsstiesīgo skaits bija {{nobr|1 552 235}} cilvēki. Balsošana notika 953 vēlēšanu iecirkņos Latvijā un 98 vēlēšanu iecirkņos 41 citā valstī.&lt;ref name=&quot;diena info&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/12-saeimas-velesanas/papildinata-8-42-visi-velesanu-iecirkni-latvija-verusi-durvis-14072235|title=Visi vēlēšanu iecirkņi Latvijā vēruši durvis|date={{dat|2014|10|4||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|10|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; Trīs dienas pirms vēlēšanām bija iespējams nodod balsi glabāšanā. Tas bija iespējams 61 iecirknī 38 pašvaldībās.&lt;ref name=&quot;diena info&quot; /&gt; Šo iespēju bija izmantojuši 30 371 jeb aptuveni 2% balsstiesīgo.&lt;ref name=&quot;diena info&quot; /&gt;

Vislielāko balsu skaitu ieguva partija &quot;[[Saskaņa]]&quot; ({{nobr|209 885}} balsis), iegūstot 24 mandātus Saeimā. Tika ievēlēti vēl pieci saraksti — &quot;[[Vienotība]]&quot; (23 vietas), [[Zaļo un zemnieku savienība]] (21 vieta), [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]] (17 vietas), [[Latvijas Reģionu apvienība]] (8 vietas) un &quot;[[No sirds Latvijai]]&quot; (7 vietas).

== Balsošanas sistēma ==
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera/Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības rīkot ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
| 32
| {{increase}} 2
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
| 26
| {{decrease}} 1
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
| 14
| {{decrease}} 1
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
| 15
| {{steady}}
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
| 13
| {{steady}}
|}

== Kandidātu saraksti ==

=== Reģistrācija ===
Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||07|16|G}} līdz {{dat||08|05|D}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = 12.Saeimas vēlēšanas | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2014. gada 3. maijā | url = http://cvk.lv/pub/public/30803.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140412120804/http://cvk.lv/pub/public/30803.html | archivedate = {{dat|2014|04|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable palinrowheaders&quot;
|- style=&quot;background-color:#cccccc;&quot;
! scope=&quot;col&quot;| Nr.
! scope=&quot;col&quot;|Saraksts
! scope=&quot;col&quot;|Reģistrācija
|-
! scope=&quot;row&quot;|1
| [[Suverenitāte (partija)|&quot;SUVERENITĀTE&quot;]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|18|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|2
| [[Saskaņa|&quot;Saskaņa&quot; sociāldemokrātiskā partija]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|3
| [[Vienotība|Partija &quot;VIENOTĪBA&quot;]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|31|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|4
| [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|31|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|5
| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|31|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|6
| &quot;[[Latvijas Krievu savienība]]&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||08|06|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|7
| [[Izaugsme (partija)|&quot;POLITISKĀ PARTIJA IZAUGSME&quot;]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||08|06|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|8
| [[No sirds Latvijai]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||08|06|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|9
| [[Vienoti Latvijai (partija)|Partija &quot;Vienoti Latvijai&quot;]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||08|06|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|10
| &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||08|06|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|11
| [[Latvijas Reģionu Apvienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||08|06|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|12
| [[Jaunā konservatīvā partija]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||08|06|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|13
| [[Partija &quot;Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām&quot;]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||08|06|SK}}
|}

=== Saraksti un to līderi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!rowspan=2|Nr.
!rowspan=2|Saraksts
!colspan=5|Līderi
|-
!Rīga
!Vidzeme
!Latgale
!Kurzeme
!Zemgale
|-
! 1
| &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot;
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Juris Pūce]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Einars Repše]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Edgars Jaunups]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Rihards Pīks]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Vladimirs Reskājs]]
|-
! 2
| [[Suverenitāte (partija)|&quot;SUVERENITĀTE&quot;]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Andris Orols]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Guntra Vīksna]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Dmitrijs Usins]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Normunds Vīrs]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Dainis Grabovskis]]
|-
! 3
| [[Partija &quot;Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām&quot;]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Anrijs Aumalis]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Ieva Kantmane]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Kaspars Lazdāns]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Taiga Lasmane]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Dace Brimerberga]]
|-
! 4
| [[Vienotība|Partija &quot;VIENOTĪBA&quot;]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Edgars Rinkēvičs]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Laimdota Straujuma]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Anrijs Matīss]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Solvita Āboltiņa]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Jānis Reirs]]
|-
! 5
| [[Izaugsme (partija)|&quot;POLITISKĀ PARTIJA IZAUGSME&quot;]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Maija Radziņa]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Andris Skride]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Roberts Kuzņerevičs]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Madara Stankuna]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Aija Jaunmuktāne]]
|-
! 6
| [[Vienoti Latvijai (partija)|Partija &quot;Vienoti Latvijai&quot;]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Ainārs Šlesers]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Ivars Godmanis]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Jānis Straume]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Aigars Kalvītis]]
|-
! 7
| [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Dace Melbārde]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Raivis Dzintars]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Inese Laizāne]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Gaidis Bērziņš]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Edvīns Šnore]]
|-
! 8
| [[Latvijas Reģionu Apvienība]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Mārtiņš Šics]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Mārtiņš Bondars]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Juris Viļums]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Nellija Kleinberga]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Dainis Liepiņš (uzņēmējs)|Dainis Liepiņš]]
|-
! 9
| [[Jaunā konservatīvā partija]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Jānis Bordāns]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Gundars Ābols]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Eva Mārtuža (politiķe)|Eva Mārtuža]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Krišjānis Feldmans]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Jānis Tomels]]
|-
! 10
| &quot;[[Latvijas Krievu savienība]]&quot;
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Miroslavs Mitrofanovs]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Aleksandrs Filejs]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Jurijs Zaicevs]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Elita Kosaka]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Ludmila Ušakova]]
|-
! 11
| [[Saskaņa|&quot;Saskaņa&quot; sociāldemokrātiskā partija]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Jānis Urbanovičs]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Ivars Zariņš]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Andrejs Elksniņš]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Valērijs Agešins]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Krišjānis Peters]]
|-
! 12
| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Guntis Belēvičs]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Jānis Dūklavs]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Raimonds Vējonis]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Dana Reizniece-Ozola]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Augusts Brigmanis]]
|-
! 13
| [[No sirds Latvijai]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Inguna Sudraba]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Gunārs Kūtris]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Silvija Šimfa]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Ringolds Balodis]]
| style=&quot;font-size:85%;&quot;| [[Aivars Meija]]
|}

== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
2014. gada septembra vidū &quot;Latvijas Fakti&quot; veiktās aptaujas rezultāti liecināja, ka par &quot;Saskaņu&quot; balsotu 21,8%, &quot;Vienotību&quot; — 11,8%, Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) — 7,6 %, &quot;No sirds Latvijai&quot; — 7,3%, Nacionālo apvienību — 6,9% aptaujāto balsstiesīgo. &quot;Latvijas Fakti&quot; septembra beigās veiktās aptaujas datiem par &quot;Saskaņu&quot; balsotu 17,4%, &quot;Vienotību&quot; — 13,0%, ZZS — 10,5%, &quot;No sirds Latvijai&quot; — 9,9%, NA — 8,3% aptaujāto balsstiesīgo. Nebija izlēmuši 20,3% aptaujāto, bet 11,2% paziņoja, ka nepiedalīsies Saeimas vēlēšanās.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/saeimas-velesanas/zinas/jaunakie-reitingi-lideros-saskana-un-vienotiba-konkurenti-tuvojas.d?id=45037552 Jaunākie reitingi: līderos 'Saskaņa' un 'Vienotība'; konkurenti tuvojas] www.DELFI.lv, 2014. gada 30. septembrī&lt;/ref&gt;

Savukārt pēc pētījumu kompānijas SKDS oktobra sākumā veiktās aptaujas datiem par &quot;Saskaņu&quot; balsotu 18,4%, par &quot;Vienotību&quot; 11,9%, par ZZS 11,3%, par Nacionālo apvienību 9,3%, par partiju &quot;No sirds Latvijai&quot; 9,1%, par Latvijas Reģionu apvienību 3,6%, par &quot;Latvijas Attīstībai&quot; 1,7%, par Latvijas Krievu savienību 1,6%, par partiju &quot;Vienoti Latvijai&quot; 1%, par Jauno konservatīvo partiju 0,8%, par partiju &quot;Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām&quot;, par partiju &quot;Suverenitāte&quot; 0,1%, bet par partiju &quot;Izaugsme&quot; 0,1% respondentu. 17,7% norādīja, ka vēl nav izlēmuši, par ko balsos, bet 12,7% atzina, ka balsot neies vispār.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/saeimas-velesanas/zinas/skds-izredzes-ieklut-saeima-ir-piecam-partijam.d?id=45046800 SKDS: izredzes iekļūt Saeimā ir piecām partijām] BNS, 2014. gada 2. oktobrī&lt;/ref&gt;

Toties vēlēšanu dienā [[LETA]], &quot;[[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|Latvijas Neatkarīgās televīzijas]]&quot;, [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s un SKDS veiktā vēlētāju aptauju pie vēlēšanu iecirkņiem pārsteidzošā veidā norādīja, ka 23,8% aptaujāto bija balsojuši par &quot;Vienotību&quot;, 21,6% par &quot;Saskaņu&quot;, 19,4% par ZZS, 18,5% par Nacionālo apvienību, 6% par Latvijas Reģionu apvienību un tikai 5,4% par partiju &quot;No sirds Latvijai&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/saeimas-velesanas/zinas/veletaju-aptauja-liecina-ka-uzvarejusi-vienotiba-teksta-tiesraide.d?id=45054976 Vēlētāju aptauja liecina, ka uzvarējusi 'Vienotība' (Teksta tiešraide)] www.DELFI.lv, 2014. gada 4. oktobrī&lt;/ref&gt;

== Vēlētāju aktivitāte ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:right; margin: 1em 1em 1em 0; font-size:95%;&quot;
| colspan=&quot;16&quot; style=&quot;text-align:center; background-color:#CCCCCC;&quot;| '''Nobalsojušo skaits'''
|-
|style=&quot;width:100px; text-align:center;&quot;| Teritorija
|style=&quot;width:100px; text-align:center;&quot;| Vēlētāju skaits
|style=&quot;width:55px; line-height:1em;&quot;| līdz&lt;br /&gt;8.00
|style=&quot;width:55px; text-align:center;&quot;| %
|style=&quot;width:55px; line-height:1em;&quot;| līdz&lt;br /&gt;12.00
|style=&quot;width:55px; text-align:center;&quot;| %
|style=&quot;width:55px; line-height:1em;&quot;| līdz&lt;br /&gt;16.00
|style=&quot;width:55px; text-align:center;&quot;| %
|style=&quot;width:55px; line-height:1em;&quot;| līdz&lt;br /&gt;20.00
|style=&quot;width:55px; text-align:center;&quot;| %
|style=&quot;width:100px;&quot;| Kopējā aktivitāte
|style=&quot;width:55px; text-align:center;&quot;| %
|- style=&quot;background-color:#CCCCCC; font-weight:bold;&quot;
|style=&quot;text-align:left;&quot;| Latvijā
| 1 552 235
| 21 254
| 1,4
| 329 123
| 21,2
| 610 915
| 39,4
| 859 708
| 55,4
| 912 660
| 58,8
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| Rīga
| 412 757
| 5782
| 1,4
| 86 534
| 20,9
| 184 563
| 44,7
| 269 493
| 65,3
| 287 691
| 69,7
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| Vidzeme
| 401 864
| 6355
| 1,6
| 96 876
| 24,0
| 177 280
| 44,1
| 239 632
| 59,6
| 253 055
| 63,0
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| Latgale
| 225 675
| 2954
| 1,3
| 46 477
| 20,3
| 75 869
| 33,6
| 99 024
| 43,9
| 106 043
| 47,0
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| Kurzeme
| 198 771
| 2853
| 1,4
| 46 679
| 23,3
| 83 884
| 42,2
| 109 157
| 54,9
| 116 110
| 58,4
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| Zemgale
| 225 675
| 3310
| 1,5
| 52 057
| 22,9
| 89 319
| 39,6
| 120 644
| 53,5
| 127 476
| 56,5
|}

== Vēlēšanu rezultāti ==
{{12. Saeimas vēlēšanu rezultāti}}

== Skatīt arī ==
* [[12. Saeimas vēlēšanu kandidātu uzskaitījums]]
* [[12. Saeimas deputāti]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140412120804/http://cvk.lv/pub/public/30803.html Oficiālā vēlēšanu mājaslapa]
* [http://sv2014.cvk.lv/ Vēlētāju aktivitāte]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2014. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>lcwqhxb41rg3b8x637is7z1wfy9spja</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tonija Morisone</title>
    <ns>0</ns>
    <id>175310</id>
    <revision>
      <id>3658991</id>
      <parentid>3529939</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3384" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Tonija Morisone
|         vārds_orig = ''Toni Morrison''
|             attēls = Toni Morrison 2008-2.jpg
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = Tonija Morisone 2008. gadā
|         dz_dat_alt = 
|            dz_gads = 1931
|         dz_mēnesis = 2
|           dz_diena = 18
|           dz_vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Lorēna|2s=Ohaio (štats)|3s=Lorēna (pilsēta)}}
|          m_dat_alt = 
|             m_gads = 2019
|          m_mēnesis = 8
|            m_diena = 5
|            m_vieta = [[Ņujorka]], {{USA}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = {{USA}}
|            tautība = 
|            dzimums = S
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = Toni Morrison (signature).svg
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = Rakstniece
| rakstīšanas valoda = [[Angļu valoda|Angļu]]
|            periods = 
|              žanri = Afroamerikāņu literatūra
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = ''Beloved'', ''Song of Solomon'', ''The Bluest Eye''
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = [[Nobela prēmija literatūrā]] (1993)
|           piezīmes = 
|        kategorijas = nē
}}
'''Tonija Morisone''' ({{val|en|Toni Morrison}}; dzimusi '''Hloja Entonija Voforda''' (''Chloe Anthony Wofford'') {{dat|1931|2|18}}, mirusi {{dat|2019|8|5}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, redaktore un profesore.

Tonija Morisone izglītību ieguva [[Hauarda Universitāte|Hauarda Universitātē]] (''Howard University'') un [[Kornela Universitāte|Kornela Universitātē]] (''Cornell University'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.satori.lv/autors/142/Tonija_Morisone|title=Tonija Morisone|publisher=Satori.lv|accessdate={{dat|2012|1|8||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110621075415/http://satori.lv/autors/142/Tonija_Morisone|archivedate={{dat|2011|06|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņa ir bijusi katedras vadītāja [[Prinstonas Universitāte|Prinstonas Universitātē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.satori.lv/raksts/971/Tonija_Morisone/Nobela_lekcija_1993_gada|title=TONIJA MORISONE: NOBELA LEKCIJA 1993. GADĀ|publisher=[[Satori]]|accessdate={{dat|2012|1|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Tonijas Morisones populārākie romāni ir ''[[The Bluest Eye]]'', ''[[Song of Solomon]]'' un ''[[Beloved]]''. Viņa ir ieguvusi 1993. gada [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]], kā arī [[Pulicera balva|Pulicera balvu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{Nobel}}

{{Rakstnieks-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = [[Dereks Volkots]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = 1993 | pēc = [[Kendzaburo Oe]] }}
{{kastes beigas}}

{{Nobela prēmijas laureāti literatūrā}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Morisone, Tonija}}
[[Kategorija:1931. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Rakstnieces]]
[[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti literatūrā]]
[[Kategorija:2019. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>j0zgzvfaf5mliyw4grtnio80z1k9j6p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zelta Ordas hanu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>181654</id>
    <revision>
      <id>3659058</id>
      <parentid>3535970</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T19:20:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Juku periods pēc Džuči dzimtas izbeigšanās */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7113" xml:space="preserve">[[Attēls:35 History of the Russian state in the image of its sovereign rulers - fragment.jpg|thumb|300px|Hans Uzbeks savā jurtā tiesā [[Tveras kņazi|Tveras]] un [[Vladimiras-Suzdaļas lielkņazi|Vladimiras lielkņazu]] Mihailu Jaroslaviču. Blakus viņa apsūdzētājs [[Maskavas kņazi|Maskavas kņazs]] Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890)]]

'''Zelta Ordas hani''' ({{val|mn|Алтан Ордын хангууд}}) 13.-15. gadsimtā bija valdnieki [[Mongoļu impērija]]s Džuči ulusā (dēvēta par [[Zelta Orda|Zelta Ordu]]), pēc impērijas sairšanas tie kļuva patstāvīgi valdnieki. Viņiem bija pakļautas plašas zemes mūsdienu [[Krievijas Federācija]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Ukraina]]s, [[Kazahstāna]]s un [[Uzbekistāna]]s teritorijā. Krievu hronikās Zelta Ordas hani tika dēvēti par '''cariem'''.&lt;ref&gt;[http://faculty.washington.edu/dwaugh/rus/texts/MF1914.pdf The Chronicle of Novgorod, p.88] (angliskais tulkojums)&lt;/ref&gt;

Valdnieku rezidence bija Saraja jeb &quot;Batija Saraja&quot; (pie [[Astrahaņa]]s), no 1285. gada Jaunā Saraja jeb Berkes Saraja (pie [[Volgograda]]s, agrākās Caricinas).

== Zelta Ordas hani ==
Ordas hanu vārdi doti [[Tatāru valoda|tatāru]], [[Krievu valoda|krievu]] un [[Angļu valoda|angļu]] valodu transkripcijā:

=== Džuči dzimta ===
* Džuči (Җучи, Джучи, Jochi, 1224 — 1227), hana Čingiza dēls (nozīmēts pirms stāšanās amatā)
* [[Batuhans|Batu]] (Бату, Batu Khan, 1227 — 1255), hana Džuči dēls 
* Sartaks (Сартак, Sartaq Khan, 1255-1256), hana Batu dēls
* Ulagči (Улакчы, Улагчи, Ulaqchi Khan, 1256 — 1257), hana Batu vai Sartaka dēls
* Berke (Бәркә, Берке, Berke Khan, 1257 — 1266), hana Džuči dēls 
* Munketimurs (Мәнгүтимер, Мункэ-Тимур, Mengu-Timur, 1266 — 1282), hana Batu mazdēls

* Tuda-Mengu (Туда-Мәнгү, Туда Менгу-хан, Tuda Mengu 1282—1287), hana Batu mazdēls
* Tulabuga (Түлә-Буга, Тула Буга-хан, Talabuga, 1287—1291)
* Tohtogu (Туктай, Гийас уд-Дин Тохтогу-хан, Tokhta Khan, 1291—1312), Munketimura mazdēls
* [[Uzbekhans|Uzbeks]] (Үзбәк, Гийас уд-Дин Мухаммад Узбек-хан, Muhammad Uzbeg Khan, 1313—1341), Munketimura mazdēls

* Tinibeks (Тәнибәк, Тинибек-хан, Tini Beg, 1341—1342), Uzbeka dēls
* Džanibeks (Җанибәк, Джалал уд-Дин Махмуд Джанибек-хан, Jani Beg, 1342—1357), Uzbeka dēls
* Berdibeks (Бәрдибәк, Бердибек, Berdi Beg, 1357—1359), Džanibeka dēls

=== Juku periods pēc Džuči dzimtas izbeigšanās ===
* Kulpa (Көлпә, Кульпа, Qulpa Khan, 1359—1360)
* Nauruzbeks (Нәүрүзбәк, Мухаммад Наурузбек, Nawruz Beg, 1360)
* Hizirs (Хызыр, Махмуд Хизр-хан, Khidr Khan ibn Sasibuqa Khan, 1360-1361)
* Timurs Hodža (Тимур Хоҗа, Тимур Ходжа-хан, Timur Khwaja ibn Khidr Khan, 1361)

* Hani karavadoņa [[Mamajs|Mamaja]] valdīšanas laikā (1361–1380) 
** Ordumeliks (Орду Малик, Ордумелик, Urdu Malik Shaykh, 1361)
** Kildibeks (Килдебәк, Кильдибек, Kildibek, 1361-1362)
** Hadži Murads (Хаҗи Мурат, Мурад хан, Murad Khan, 1362-1364)
** Timurs Abdurahmans (Тимур Абдурахман, 1364–1367)
** Amirs Pulads (Мир Пулад хан, Amir Pulad Khan, 1364-1365)
** Azizs (Азиз шейх, Aziz Khan, 1365—1367)
** Abdulahs (Абдуллах-хан, Abdullah Khan ibn Uzbeg Khan, 1367—1368, 1369—1370)
** Hasans (Хасан хан, Hassan Khan, 1368—1369)
** Muhameds Bulaks (Мөхәммәт Булак, Булак-хан, Muhammad Bolaq, 1370—1372, 1375)
** Uruss (Урус, Урус-хан, Urus Khan, 1372—1374, 1375), valdīja Horezmā
** Hadži Čerkess (Черкес хан, Hajji Circassia, 1374—1375), valdīja Astrahaņā
** Kaganbeks (Гийас уд-Дин Каганбек-хан (Айбек-хан), Ghiyath-ud-din Khaqan Beg (Khan Aybak), 1375—1377)
** Arabšahs Muzafars (Гарәпшах, Арабшах Муззаффар (Кары-хан), Arab Shah Muzaffar, 1377—1380)

=== Pēc Ordas vienotības atjaunošanas ===
* [[Tohtamišs]] (Туктамыш, Тохтамыш, Tokhtamysh Khan, 1380—1395), apvienoja ar Ordas austrumu daļu
* Timurs Kutlugs (Тимур Котлык, Тимур Кутлуг-хан, Temur Qutlugh, 1395—1399)
* Šadibeks (Шадибәк, Гийас уд-Дин Шадибек-хан, Shadi Beg, 1399—1408)
* Bulats (Булат, Пулад-хан, Pulad Khan ibn Shadi Beg, 1407—1411), Šadibeka dēls 
* Timurs (Тимур, Тимур-хан, Temur Khan ibn Temur Qutlugh, 1411—1412), Timura Kutluga dēls 
* Džalaladins (Җәләл әд-Дин, Джалал ад-Дин-хан, Jalal al-Din Khan ibn Tokhtamysh, 1412—1413), Tohtamiša dēls 
* Kerims Birdi (Кәрим Бирди, Керим Бирди-хан, Karim Berdi ibn Tokhtamysh, 1413—1414), Tohtamiša dēls
* Kepeks (Кепек, Kebek Khan ibn Tokhtamysh, 1414), Tohtamiša dēls
* Čokre (Чокре, Chokra Khan ibn Akmyl, 1414—1416), Akmila dēls
* Džabars Birdi (Җәббар Гирәй Бирди, Джаббар-Берди, Jabbar Berdi Khan, 1416—1417), 
* Dervišs (Дервиш, Dervish Khan, 1417—1419)
* Kadirs Birdi (Кадир Бирди, Кадыр Бирди-хан, Qadeer Berdi Khan ibn Tokhtamysh, 1419), Tohtamiša dēls
* Hadži Muhameds (Хаджи-Мухаммед, Hajji Muhammad Khan ibn Oghlan Ali, 1419)
* Ulu Muhameds (Олы Мөхәммәт, Улу Мухаммед-хан, Ulugh Muhammad, 1419—1423, 1426—1427, 1428, 1428—1432), dibināja [[Kazaņa]]s hanisti (1438)
* Baraks (Барак, Барак-хан, Baraq Khan bin Koirichak, 1423—1426, 1427—1428),
* Seids Ahmeds I (Сәид Әхмәт, Syed Ahmed I, 1427–1433)
* Kiči Muhameds (Көчек Мөхәммәт, Кичи-Мухаммед, Küchük Muhammad, 1428, 1432—1459)
* Mehmuds (Мәхмүд, Mahmud bin Küchük, 1459–1465), Kiči Muhameda dēls, nodibināja [[Astrahaņa]]s hanisti (1466)

== Dižās Ordas hani (1466-1502) ==
Tā sauktā &quot;Dižā Orda&quot; bija Zelta Ordas atlieku teritorija starp [[Dņepra]]s un [[Jaika]]s upēm. Pēc 1480. gada tās hani sabiedrojās ar [[Polijas karaļi]]em un [[Lietuvas dižkunigaiši]]em. 

* Ahmeds (Әхмәт, Ahmed Khan, 1465–1481)
* Mortaza (Мортаза, Murtada Khan, 1481–1485, 1487–1491)
* Seids Ahmeds II (Сәид Әхмәт, Syed Ahmed II, 1485–1487)
* Šeihs Ahmeds (Шәех Әхмәт, Sheikh Ahmed, 1491–1502)
* Hadži Muhameds (Хаҗи Мөхәммәт, 1514–1516)

== Skatīt arī ==
* [[Zelta Orda]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20170220154439/http://www.tatworld.ru/article.shtml?article=618 &quot;Visi Zelta Ordas hani&quot; no ''Татарский мир'', 2004, № 17.] (krieviski)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Mongoļu hani]]
[[Kategorija:Zelta ordas vadītāji]]</text>
      <sha1>fxse5qf21gn7zkfzbj4v2b98g1mwq0a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659064</id>
      <parentid>3659058</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T19:50:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7117" xml:space="preserve">[[Attēls:35 History of the Russian state in the image of its sovereign rulers - fragment.jpg|thumb|300px|Hans Uzbeks savā jurtā tiesā [[Tveras kņazi|Tveras]] un [[Vladimiras-Suzdaļas lielkņazi|Vladimiras lielkņazu]] Mihailu Jaroslaviču. Blakus viņa apsūdzētājs [[Maskavas kņazi|Maskavas kņazs]] Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890)]]

'''Zelta Ordas hani''' ({{val|mn|Алтан Ордын хангууд}}) 13.-15. gadsimtā bija valdnieki [[Mongoļu impērija]]s Džuči ulusā (dēvēta par [[Zelta Orda|Zelta Ordu]]), pēc impērijas sairšanas tie kļuva patstāvīgi valdnieki. Viņiem bija pakļautas plašas zemes mūsdienu [[Krievijas Federācija]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Ukraina]]s, [[Kazahstāna]]s un [[Uzbekistāna]]s teritorijā. Krievu hronikās Zelta Ordas hani tika dēvēti par '''cariem'''.&lt;ref&gt;[http://faculty.washington.edu/dwaugh/rus/texts/MF1914.pdf The Chronicle of Novgorod, p.88] (angliskais tulkojums)&lt;/ref&gt;

Valdnieku rezidence bija [[Saraja]] jeb &quot;Batija Saraja&quot; (pie [[Astrahaņa]]s), no 1285. gada Jaunā Saraja jeb Berkes Saraja (pie [[Volgograda]]s, agrākās Caricinas).

== Zelta Ordas hani ==
Ordas hanu vārdi doti [[Tatāru valoda|tatāru]], [[Krievu valoda|krievu]] un [[Angļu valoda|angļu]] valodu transkripcijā:

=== Džuči dzimta ===
* Džuči (Җучи, Джучи, Jochi, 1224 — 1227), hana Čingiza dēls (nozīmēts pirms stāšanās amatā)
* [[Batuhans|Batu]] (Бату, Batu Khan, 1227 — 1255), hana Džuči dēls 
* Sartaks (Сартак, Sartaq Khan, 1255-1256), hana Batu dēls
* Ulagči (Улакчы, Улагчи, Ulaqchi Khan, 1256 — 1257), hana Batu vai Sartaka dēls
* Berke (Бәркә, Берке, Berke Khan, 1257 — 1266), hana Džuči dēls 
* Munketimurs (Мәнгүтимер, Мункэ-Тимур, Mengu-Timur, 1266 — 1282), hana Batu mazdēls

* Tuda-Mengu (Туда-Мәнгү, Туда Менгу-хан, Tuda Mengu 1282—1287), hana Batu mazdēls
* Tulabuga (Түлә-Буга, Тула Буга-хан, Talabuga, 1287—1291)
* Tohtogu (Туктай, Гийас уд-Дин Тохтогу-хан, Tokhta Khan, 1291—1312), Munketimura mazdēls
* [[Uzbekhans|Uzbeks]] (Үзбәк, Гийас уд-Дин Мухаммад Узбек-хан, Muhammad Uzbeg Khan, 1313—1341), Munketimura mazdēls

* Tinibeks (Тәнибәк, Тинибек-хан, Tini Beg, 1341—1342), Uzbeka dēls
* Džanibeks (Җанибәк, Джалал уд-Дин Махмуд Джанибек-хан, Jani Beg, 1342—1357), Uzbeka dēls
* Berdibeks (Бәрдибәк, Бердибек, Berdi Beg, 1357—1359), Džanibeka dēls

=== Juku periods pēc Džuči dzimtas izbeigšanās ===
* Kulpa (Көлпә, Кульпа, Qulpa Khan, 1359—1360)
* Nauruzbeks (Нәүрүзбәк, Мухаммад Наурузбек, Nawruz Beg, 1360)
* Hizirs (Хызыр, Махмуд Хизр-хан, Khidr Khan ibn Sasibuqa Khan, 1360-1361)
* Timurs Hodža (Тимур Хоҗа, Тимур Ходжа-хан, Timur Khwaja ibn Khidr Khan, 1361)

* Hani karavadoņa [[Mamajs|Mamaja]] valdīšanas laikā (1361–1380) 
** Ordumeliks (Орду Малик, Ордумелик, Urdu Malik Shaykh, 1361)
** Kildibeks (Килдебәк, Кильдибек, Kildibek, 1361-1362)
** Hadži Murads (Хаҗи Мурат, Мурад хан, Murad Khan, 1362-1364)
** Timurs Abdurahmans (Тимур Абдурахман, 1364–1367)
** Amirs Pulads (Мир Пулад хан, Amir Pulad Khan, 1364-1365)
** Azizs (Азиз шейх, Aziz Khan, 1365—1367)
** Abdulahs (Абдуллах-хан, Abdullah Khan ibn Uzbeg Khan, 1367—1368, 1369—1370)
** Hasans (Хасан хан, Hassan Khan, 1368—1369)
** Muhameds Bulaks (Мөхәммәт Булак, Булак-хан, Muhammad Bolaq, 1370—1372, 1375)
** Uruss (Урус, Урус-хан, Urus Khan, 1372—1374, 1375), valdīja Horezmā
** Hadži Čerkess (Черкес хан, Hajji Circassia, 1374—1375), valdīja Astrahaņā
** Kaganbeks (Гийас уд-Дин Каганбек-хан (Айбек-хан), Ghiyath-ud-din Khaqan Beg (Khan Aybak), 1375—1377)
** Arabšahs Muzafars (Гарәпшах, Арабшах Муззаффар (Кары-хан), Arab Shah Muzaffar, 1377—1380)

=== Pēc Ordas vienotības atjaunošanas ===
* [[Tohtamišs]] (Туктамыш, Тохтамыш, Tokhtamysh Khan, 1380—1395), apvienoja ar Ordas austrumu daļu
* Timurs Kutlugs (Тимур Котлык, Тимур Кутлуг-хан, Temur Qutlugh, 1395—1399)
* Šadibeks (Шадибәк, Гийас уд-Дин Шадибек-хан, Shadi Beg, 1399—1408)
* Bulats (Булат, Пулад-хан, Pulad Khan ibn Shadi Beg, 1407—1411), Šadibeka dēls 
* Timurs (Тимур, Тимур-хан, Temur Khan ibn Temur Qutlugh, 1411—1412), Timura Kutluga dēls 
* Džalaladins (Җәләл әд-Дин, Джалал ад-Дин-хан, Jalal al-Din Khan ibn Tokhtamysh, 1412—1413), Tohtamiša dēls 
* Kerims Birdi (Кәрим Бирди, Керим Бирди-хан, Karim Berdi ibn Tokhtamysh, 1413—1414), Tohtamiša dēls
* Kepeks (Кепек, Kebek Khan ibn Tokhtamysh, 1414), Tohtamiša dēls
* Čokre (Чокре, Chokra Khan ibn Akmyl, 1414—1416), Akmila dēls
* Džabars Birdi (Җәббар Гирәй Бирди, Джаббар-Берди, Jabbar Berdi Khan, 1416—1417), 
* Dervišs (Дервиш, Dervish Khan, 1417—1419)
* Kadirs Birdi (Кадир Бирди, Кадыр Бирди-хан, Qadeer Berdi Khan ibn Tokhtamysh, 1419), Tohtamiša dēls
* Hadži Muhameds (Хаджи-Мухаммед, Hajji Muhammad Khan ibn Oghlan Ali, 1419)
* Ulu Muhameds (Олы Мөхәммәт, Улу Мухаммед-хан, Ulugh Muhammad, 1419—1423, 1426—1427, 1428, 1428—1432), dibināja [[Kazaņa]]s hanisti (1438)
* Baraks (Барак, Барак-хан, Baraq Khan bin Koirichak, 1423—1426, 1427—1428),
* Seids Ahmeds I (Сәид Әхмәт, Syed Ahmed I, 1427–1433)
* Kiči Muhameds (Көчек Мөхәммәт, Кичи-Мухаммед, Küchük Muhammad, 1428, 1432—1459)
* Mehmuds (Мәхмүд, Mahmud bin Küchük, 1459–1465), Kiči Muhameda dēls, nodibināja [[Astrahaņa]]s hanisti (1466)

== Dižās Ordas hani (1466-1502) ==
Tā sauktā &quot;Dižā Orda&quot; bija Zelta Ordas atlieku teritorija starp [[Dņepra]]s un [[Jaika]]s upēm. Pēc 1480. gada tās hani sabiedrojās ar [[Polijas karaļi]]em un [[Lietuvas dižkunigaiši]]em. 

* Ahmeds (Әхмәт, Ahmed Khan, 1465–1481)
* Mortaza (Мортаза, Murtada Khan, 1481–1485, 1487–1491)
* Seids Ahmeds II (Сәид Әхмәт, Syed Ahmed II, 1485–1487)
* Šeihs Ahmeds (Шәех Әхмәт, Sheikh Ahmed, 1491–1502)
* Hadži Muhameds (Хаҗи Мөхәммәт, 1514–1516)

== Skatīt arī ==
* [[Zelta Orda]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20170220154439/http://www.tatworld.ru/article.shtml?article=618 &quot;Visi Zelta Ordas hani&quot; no ''Татарский мир'', 2004, № 17.] (krieviski)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Mongoļu hani]]
[[Kategorija:Zelta ordas vadītāji]]</text>
      <sha1>jk5r2j67n76xj1rwxwc2y3w0ny1fmhu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ērls Boikinss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>183951</id>
    <revision>
      <id>3658980</id>
      <parentid>2249602</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5595" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Ērls Boikinss
 |       vārds_orig = ''Earl Boykins''
 |           attēls = Earl Boykins Bucks.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1976|6|2}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Ohaio|Klīvlenda|2s=Ohaio (štats)}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = Amerikānis
 |           garums = {{mērvienība|cm=165}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=60}}
 |              poz = [[Saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 1998
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = Austrummičigana
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = Nedraftēts
 |          dr_gads = [[1998. gada NBA drafts|1998]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 1998–1999
 |          klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Rokfordas &quot;Lightning&quot;]] ([[CBA]])
 |         kl_sez 2 = {{nbay|1998|end}}
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Nets&quot;]]
 |         kl_sez 3 = {{nbay|1998|end}}
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]]
 |         kl_sez 4 = {{nbay|1999|start}}
 |          klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Orlando &quot;Magic&quot;]]
 |         kl_sez 5 = {{nbay|1999|end}}
 |          klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]]
 |         kl_sez 6 = {{nbay|2000|start}}–{{nbay|2001|end}}
 |          klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]]
 |         kl_sez 7 = {{nbay|2002|full=yes}}
 |          klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas &quot;Warriors&quot;]]
 |         kl_sez 8 = {{nbay|2003|start}}–{{nbay|2006|end}}
 |          klubs 8 = {{flaga|ASV}} [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]
 |         kl_sez 9 = {{nbay|2006|end}}–{{nbay|2007|end}}
 |          klubs 9 = {{flaga|ASV}} [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]]
 |        kl_sez 10 = {{nbay|2007|end}}
 |         klubs 10 = {{flaga|ASV}} [[Šarlotas &quot;Bobcats&quot;]]
 |        kl_sez 11 = 2008–2009
 |         klubs 11 = {{flaga|Itālija}} [[Boloņas &quot;Virtus&quot;]]
 |        kl_sez 12 = {{nbay|2009|full=yes}}
 |         klubs 12 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]]
 |        kl_sez 13 = {{nbay|2010|full=yes}}
 |         klubs 13 = {{flaga|ASV}} [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]]
 |        kl_sez 14 = {{nbay|2011|end}}–pašlaik
 |         klubs 14 = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]]
 |        kl_sez 15 = 
 |         klubs 15 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Ērls Antuāns Boikinss''' ({{val|en|Earl Antoine Boykins}}; dzimis {{dat|1976|6|2}}) ir profesionāls amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Pašlaik (2013) ir bez kluba. Ar augumu 165 cm Ē. Boikinss ir otrais visu laiku īsākais spēlētājs NBA vēsturē pēc [[Magsijs Bougss|Magsija Bougsa]] (160 cm).

Profesionāla spēlētāja karjeru uzsācis 1998. gadā [[CBA|Kontinentālās basketbola asociācijas]] kluba [[Rokfordas &quot;Lightning&quot;]] sastāvā. Kopš 1999. gada spēlējis vairākos [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] klubos, ilgāko laika posmu aizvadot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]] klubā, kura sastāvā bija no [[2003.—2004. gada NBA sezona|2003.—2004. gada sezonas]] sākuma līdz [[2006.—2007. gada NBA sezona|2006.—2007. gada sezonas]] vidum. 2008.—2009. gada sezonu aizvadīja Itālijā, [[Boloņas &quot;Virtus&quot;]] sastāvā. [[2004.—2005. gada NBA sezona|2004.—2005. gada sezonā]] Ē. Boikinss bija [[Rietumu konference (NBA)|NBA Rietumu konferences]] līderis soda metienu precizitātē. Kopš 2012. gada marta pārstāv [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]].

== Ārējās saites ==
{{Commonscat-inline|Earl Boykins|Ērls Boikinss}}
{{Basketbola profili
| oficmlapa  = 
| nba        = playerfile/earl_boykins/
| br         = players/b/boykiea01.html
| sr         = 
| espn       = 
| fiba       = 
| fibae      = 
| eirol      = 
}}


{{ASV basketbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Boikinss, Erls}}

[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Bruklinas &quot;Nets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Orlando &quot;Magic&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Clippers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Goldensteitas &quot;Warriors&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Denveras &quot;Nuggets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Šarlotas &quot;Hornets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Wizards&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hjūstonas &quot;Rockets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>qdz02x0z37jx6bm7feoy9fa4wp5sykp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gunārs Skvorcovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>185462</id>
    <revision>
      <id>3659129</id>
      <parentid>3499410</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T04:29:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>212.3.211.182</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5486" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
 |           vārds = Gunārs Skvorcovs
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|1|13}}
 |         dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Saldus}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=186}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=90}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2004
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
 |          numurs = 13
 |           amats = 
 |            līga = [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2010—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|LAT}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |      sasniegumi = 
* [[LHL|Latvijas]] čempions (2011)
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = {{dat|2015|9|30}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Gunārs Skvorcovs''' (dzimis {{dat|1990|1|13}} [[Saldus|Saldū]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucēja]] pozīcijā, [[Latvijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Līdz (2021) pārstāvēja [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] vienību [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]. Pašlaik pārstāv  Dānijas klubu Odense Bulldogs. G.Skvorcovs hokeja gaitas uzsāka Brocēnu stadiona hokeja laukumā, kur viņa tēvs M.Skvorcovs lēja ledu, lai dēlu nodarbinātu un iemācītu tam slidot. G.Skvorcova pirmais treneris ir Edmunds Vasiļevs, [[Edmunda Vasiļeva hokeja skola]].

== Spēlētāja karjera ==
Lielāko daļu karjeras pavadījis [[HK Liepājas &quot;Metalurgs&quot;]] sastāvā (aizvadījis spēles gan galvenajā komandā, gan [[HK Liepājas &quot;Metalurgs&quot; 2|fārmklubā]], gan jaunatnes izlasē), 24 spēles 2007.—2008. gada sezonā aizvadījis [[SK LSPA/Rīga]] sastāvā. Aizvadījis spēles [[LHL|Latvijas čempionātā]], Latvijas čempionāta otrajā divīzijā, kā arī [[Baltkrievijas Ekstralīga|Baltkrievijas Ekstralīgā]]. 2010.—2011. gada sezonā &quot;Metalurgs&quot; sastāvā kļuva par Latvijas čempionu.

[[2012]]. gada vasarā Skvorcovs, pēc veiksmīgi izturēta pārbaudes laika, noslēdza divu gadu līgumu ar [[KHL]] klubu [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]. Sezonu hokejists gan uzsāka tā fārmklubā Liepājas &quot;Metalurgs&quot;, taču kopumā sezonas gaitā &quot;Dinamo&quot; sastāvā aizvadīja 23 spēles, ar rezultativitātes punktiem gan neizceļoties. Nākamajā sezonā Skvorcovs jau nostiprinājās &quot;Dinamo&quot; rindās.

[[Latvijas hokeja izlase]]s sastāvā debitējis [[2010]]. gadā, agrāk spēlējis arī Latvijas U-20 un U-18 izlasēs.

== Karjeras statistika ==
=== Klubu statistika ===
{| border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; | &amp;nbsp;
! rowspan=&quot;99&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; | &amp;nbsp;
! colspan=&quot;5&quot; | Regulārā sezona
! rowspan=&quot;99&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; | &amp;nbsp;
! colspan=&quot;5&quot; | Izslēgšanas spēles
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}}
|-
| 2004—2005
| [[HK Liepājas Metalurgs]]
| [[Latvijas hokeja līga|LAČ]]
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2007—2008
| [[SK LSPA/Rīga]]
| LAČ
| 24
| 1
| 0
| 1
| 4
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2008—2009
| HK Liepājas Metalurgs
| [[Baltkrievijas Ekstralīga|BAČ]]
| 33
| 1
| 5
| 6
| 8
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2008—2009
| HK Liepājas Metalurgs-2
| LAČ
| 15
| 4
| 5
| 9
| 14
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2009—2010
| HK Liepājas Metalurgs
| BAČ
| 46
| 5
| 6
| 11
| 16
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2009—2010
| HK Liepājas Metalurgs-2
| LAČ
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2010—2011
| HK Liepājas Metalurgs
| BAČ
| 55
| 12
| 19
| 31
| 73
| 3
| 0
| 0
| 0
| 0
|-
| 2010—2011
| HK Liepājas Metalurgs-2
| LAČ
| 6
| 5
| 1
| 6
| 2
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2011—2012
| HK Liepājas Metalurgs
| BAČ
| 50
| 15
| 22
| 37
| 32
| 4
| 2
| 1
| 3
| 2
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2011—2012
| HK Liepājas Metalurgs-2
| LAČ
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 14
| 7
| 14
| 21
| 2
|- 
| [[2012-13 KHL sezona|2012—2013]]
| [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
| [[KHL]]
| 23
| 0
| 0
| 0
| 12
| —
| —
| —
| —
| —
|- 
| 2012—2013
| HK Liepājas Metalurgs
| BAČ
| 12
| 8
| 3
| 11
| 0
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; | Kopā KHL
! 23
! 0
! 0
! 0
! 12
! 0
! 0
! 0
! 0
! 0
|}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Latvijas hokejists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Skvorcovs, Gunars}}

[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Saldū dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas hokejisti]]
[[Kategorija:HK Liepājas Metalurga spēlētāji]]
[[Kategorija:Rīgas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>eqafqp2vxo2lgr68m7p8rivvrdwkqo4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659131</id>
      <parentid>3659129</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T04:38:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>212.3.211.182</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5724" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
 |           vārds = Gunārs Skvorcovs
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|1|13}}
 |         dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Saldus}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=186}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=90}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2004
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
 |          numurs = 13
 |           amats = 
 |            līga = [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2010—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|LAT}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |      sasniegumi = 
* [[LHL|Latvijas]] čempions (2011)
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = {{dat|2015|9|30}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Gunārs Skvorcovs''' (dzimis {{dat|1990|1|13}} [[Saldus|Saldū]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucēja]] pozīcijā, [[Latvijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Līdz (2021) pārstāvēja [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] vienību [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]. Pašlaik pārstāv  Dānijas klubu Odense Bulldogs. G.Skvorcovs hokeja gaitas uzsāka Brocēnu stadiona hokeja laukumā, kur viņa tēvs M.Skvorcovs lēja ledu, lai dēlu nodarbinātu un iemācītu tam slidot. G.Skvorcova pirmais treneris ir Edmunds Vasiļevs, [[Edmunda Vasiļeva hokeja skola]].

Oficiālos turnīros pieaugušo izlases sastāvā debitējis 2015.gadā, kur pārstāvējis izlasi Pasaules čempionātā. Spēlējis vēl arī 2016., 2017. un 2021.gada pasaules čempionātos. Pārstāvējis Latvijas jaunatnes izlases.

== Spēlētāja karjera ==
Lielāko daļu karjeras pavadījis [[HK Liepājas &quot;Metalurgs&quot;]] sastāvā (aizvadījis spēles gan galvenajā komandā, gan [[HK Liepājas &quot;Metalurgs&quot; 2|fārmklubā]], gan jaunatnes izlasē), 24 spēles 2007.—2008. gada sezonā aizvadījis [[SK LSPA/Rīga]] sastāvā. Aizvadījis spēles [[LHL|Latvijas čempionātā]], Latvijas čempionāta otrajā divīzijā, kā arī [[Baltkrievijas Ekstralīga|Baltkrievijas Ekstralīgā]]. 2010.—2011. gada sezonā &quot;Metalurgs&quot; sastāvā kļuva par Latvijas čempionu.

[[2012]]. gada vasarā Skvorcovs, pēc veiksmīgi izturēta pārbaudes laika, noslēdza divu gadu līgumu ar [[KHL]] klubu [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]. Sezonu hokejists gan uzsāka tā fārmklubā Liepājas &quot;Metalurgs&quot;, taču kopumā sezonas gaitā &quot;Dinamo&quot; sastāvā aizvadīja 23 spēles, ar rezultativitātes punktiem gan neizceļoties. Nākamajā sezonā Skvorcovs jau nostiprinājās &quot;Dinamo&quot; rindās.

[[Latvijas hokeja izlase]]s sastāvā debitējis [[2010]]. gadā, agrāk spēlējis arī Latvijas U-20 un U-18 izlasēs.

== Karjeras statistika ==
=== Klubu statistika ===
{| border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; | &amp;nbsp;
! rowspan=&quot;99&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; | &amp;nbsp;
! colspan=&quot;5&quot; | Regulārā sezona
! rowspan=&quot;99&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; | &amp;nbsp;
! colspan=&quot;5&quot; | Izslēgšanas spēles
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}}
|-
| 2004—2005
| [[HK Liepājas Metalurgs]]
| [[Latvijas hokeja līga|LAČ]]
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2007—2008
| [[SK LSPA/Rīga]]
| LAČ
| 24
| 1
| 0
| 1
| 4
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2008—2009
| HK Liepājas Metalurgs
| [[Baltkrievijas Ekstralīga|BAČ]]
| 33
| 1
| 5
| 6
| 8
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2008—2009
| HK Liepājas Metalurgs-2
| LAČ
| 15
| 4
| 5
| 9
| 14
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2009—2010
| HK Liepājas Metalurgs
| BAČ
| 46
| 5
| 6
| 11
| 16
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2009—2010
| HK Liepājas Metalurgs-2
| LAČ
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2010—2011
| HK Liepājas Metalurgs
| BAČ
| 55
| 12
| 19
| 31
| 73
| 3
| 0
| 0
| 0
| 0
|-
| 2010—2011
| HK Liepājas Metalurgs-2
| LAČ
| 6
| 5
| 1
| 6
| 2
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2011—2012
| HK Liepājas Metalurgs
| BAČ
| 50
| 15
| 22
| 37
| 32
| 4
| 2
| 1
| 3
| 2
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2011—2012
| HK Liepājas Metalurgs-2
| LAČ
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 14
| 7
| 14
| 21
| 2
|- 
| [[2012-13 KHL sezona|2012—2013]]
| [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
| [[KHL]]
| 23
| 0
| 0
| 0
| 12
| —
| —
| —
| —
| —
|- 
| 2012—2013
| HK Liepājas Metalurgs
| BAČ
| 12
| 8
| 3
| 11
| 0
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; | Kopā KHL
! 23
! 0
! 0
! 0
! 12
! 0
! 0
! 0
! 0
! 0
|}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Latvijas hokejists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Skvorcovs, Gunars}}

[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Saldū dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas hokejisti]]
[[Kategorija:HK Liepājas Metalurga spēlētāji]]
[[Kategorija:Rīgas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>bu3c7d3m8du7ck7snjvwrmk636g5k0i</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659133</id>
      <parentid>3659131</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T04:49:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>212.3.211.182</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5985" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
 |           vārds = Gunārs Skvorcovs
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|1|13}}
 |         dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Saldus}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=186}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=90}}
 |         iesauka = Gunča
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2004
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
 |          numurs = 13
 |           amats = 
 |            līga = [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2010—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|LAT}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |      sasniegumi = 
* [[LHL|Latvijas]] čempions (2011)
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = {{dat|2015|9|30}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Gunārs Skvorcovs''' (dzimis {{dat|1990|1|13}} [[Saldus|Saldū]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucēja]] pozīcijā, [[Latvijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Līdz (2021) pārstāvēja [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] vienību [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]. Pašlaik, kopš 2021.gada pārstāv Dānijas klubu Odense Bulldogs. G.Skvorcovs hokeja gaitas uzsāka Brocēnu stadiona hokeja laukumā, kur viņa tēvs M.Skvorcovs lēja ledu, lai dēlu nodarbinātu un iemācītu tam slidot. G.Skvorcova pirmais treneris ir Edmunds Vasiļevs, [[Edmunda Vasiļeva hokeja skola]].

Oficiālos turnīros pieaugušo izlases sastāvā debitējis 2015.gadā, kur pārstāvējis izlasi Pasaules čempionātā. Spēlējis vēl arī 2016., 2017. un 2021.gada pasaules čempionātos. Pārstāvējis Latvijas jaunatnes izlases.

== Spēlētāja karjera ==
Lielu daļu karjeras pavadījis [[HK Liepājas &quot;Metalurgs&quot;]] sastāvā (aizvadījis spēles gan galvenajā komandā, gan [[HK Liepājas &quot;Metalurgs&quot; 2|fārmklubā]], gan jaunatnes izlasē), 24 spēles 2007.—2008. gada sezonā aizvadījis [[SK LSPA/Rīga]] sastāvā. Aizvadījis spēles [[LHL|Latvijas čempionātā]], Latvijas čempionāta otrajā divīzijā, kā arī [[Baltkrievijas Ekstralīga|Baltkrievijas Ekstralīgā]]. 2010.—2011. gada sezonā &quot;Metalurgs&quot; sastāvā kļuva par Latvijas čempionu.

[[2012]]. gada vasarā Skvorcovs, pēc veiksmīgi izturēta pārbaudes laika, noslēdza divu gadu līgumu ar [[KHL]] klubu [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]. Sezonu hokejists gan uzsāka tā fārmklubā Liepājas &quot;Metalurgs&quot;, taču kopumā sezonas gaitā &quot;Dinamo&quot; sastāvā aizvadīja 23 spēles, ar rezultativitātes punktiem gan neizceļoties. Nākamajā sezonā Skvorcovs jau nostiprinājās &quot;Dinamo&quot; rindās, kur karjeru turpināja līdz 2021.gadam, pa vidu - vienu sezonu aizvadot Pekinas Kun Lun sastāvā. Pašlaik, dēļ politiskās situācijas pasaulē, kopš 2021.gada februāra savu karjeru turpina Dānijā, pārstāvot klubu Odense Bulldogs.

[[Latvijas hokeja izlase]]s sastāvā debitējis [[2010]]. gadā, agrāk spēlējis arī Latvijas U-20 un U-18 izlasēs.

== Karjeras statistika ==
=== Klubu statistika ===
{| border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; | &amp;nbsp;
! rowspan=&quot;99&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; | &amp;nbsp;
! colspan=&quot;5&quot; | Regulārā sezona
! rowspan=&quot;99&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; | &amp;nbsp;
! colspan=&quot;5&quot; | Izslēgšanas spēles
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}}
|-
| 2004—2005
| [[HK Liepājas Metalurgs]]
| [[Latvijas hokeja līga|LAČ]]
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2007—2008
| [[SK LSPA/Rīga]]
| LAČ
| 24
| 1
| 0
| 1
| 4
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2008—2009
| HK Liepājas Metalurgs
| [[Baltkrievijas Ekstralīga|BAČ]]
| 33
| 1
| 5
| 6
| 8
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2008—2009
| HK Liepājas Metalurgs-2
| LAČ
| 15
| 4
| 5
| 9
| 14
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2009—2010
| HK Liepājas Metalurgs
| BAČ
| 46
| 5
| 6
| 11
| 16
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2009—2010
| HK Liepājas Metalurgs-2
| LAČ
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2010—2011
| HK Liepājas Metalurgs
| BAČ
| 55
| 12
| 19
| 31
| 73
| 3
| 0
| 0
| 0
| 0
|-
| 2010—2011
| HK Liepājas Metalurgs-2
| LAČ
| 6
| 5
| 1
| 6
| 2
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2011—2012
| HK Liepājas Metalurgs
| BAČ
| 50
| 15
| 22
| 37
| 32
| 4
| 2
| 1
| 3
| 2
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2011—2012
| HK Liepājas Metalurgs-2
| LAČ
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 14
| 7
| 14
| 21
| 2
|- 
| [[2012-13 KHL sezona|2012—2013]]
| [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
| [[KHL]]
| 23
| 0
| 0
| 0
| 12
| —
| —
| —
| —
| —
|- 
| 2012—2013
| HK Liepājas Metalurgs
| BAČ
| 12
| 8
| 3
| 11
| 0
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; | Kopā KHL
! 23
! 0
! 0
! 0
! 12
! 0
! 0
! 0
! 0
! 0
|}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Latvijas hokejists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Skvorcovs, Gunars}}

[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Saldū dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas hokejisti]]
[[Kategorija:HK Liepājas Metalurga spēlētāji]]
[[Kategorija:Rīgas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>8bf03b47xfyafj1us0ugimrjnirt9b9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659137</id>
      <parentid>3659133</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T04:50:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>212.3.211.182</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5992" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
 |           vārds = Gunārs Skvorcovs
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|1|13}}
 |         dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Saldus}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=186}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=90}}
 |         iesauka = Gunča
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2004
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
 |          numurs = 13
 |           amats = 
 |            līga = [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2010—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|LAT}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |      sasniegumi = 
* [[LHL|Latvijas]] čempions (2011)
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = {{dat|2015|9|30}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Gunārs Skvorcovs''' (dzimis {{dat|1990|1|13}} [[Saldus|Saldū]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucēja]] pozīcijā, [[Latvijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Līdz (2021) pārstāvēja [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] vienību [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]. Pašlaik, kopš 2021.gada pārstāv Dānijas klubu Odense Bulldogs. G.Skvorcovs hokeja gaitas uzsāka Brocēnu stadiona hokeja laukumā, kur viņa tēvs M.Skvorcovs lēja ledu, lai dēlu nodarbinātu un iemācītu tam slidot. G.Skvorcova pirmais treneris ir Edmunds Vasiļevs, [[Edmunda Vasiļeva hokeja skola]].

Oficiālos turnīros pieaugušo izlases sastāvā debitējis 2010.gadā, kur pārstāvējis izlasi Pasaules čempionātā. Spēlējis vēl arī 2015., 2016., 2017. un 2021.gada pasaules čempionātos. Pārstāvējis Latvijas jaunatnes izlases.

== Spēlētāja karjera ==
Lielu daļu karjeras pavadījis [[HK Liepājas &quot;Metalurgs&quot;]] sastāvā (aizvadījis spēles gan galvenajā komandā, gan [[HK Liepājas &quot;Metalurgs&quot; 2|fārmklubā]], gan jaunatnes izlasē), 24 spēles 2007.—2008. gada sezonā aizvadījis [[SK LSPA/Rīga]] sastāvā. Aizvadījis spēles [[LHL|Latvijas čempionātā]], Latvijas čempionāta otrajā divīzijā, kā arī [[Baltkrievijas Ekstralīga|Baltkrievijas Ekstralīgā]]. 2010.—2011. gada sezonā &quot;Metalurgs&quot; sastāvā kļuva par Latvijas čempionu.

[[2012]]. gada vasarā Skvorcovs, pēc veiksmīgi izturēta pārbaudes laika, noslēdza divu gadu līgumu ar [[KHL]] klubu [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]. Sezonu hokejists gan uzsāka tā fārmklubā Liepājas &quot;Metalurgs&quot;, taču kopumā sezonas gaitā &quot;Dinamo&quot; sastāvā aizvadīja 23 spēles, ar rezultativitātes punktiem gan neizceļoties. Nākamajā sezonā Skvorcovs jau nostiprinājās &quot;Dinamo&quot; rindās, kur karjeru turpināja līdz 2021.gadam, pa vidu - vienu sezonu aizvadot Pekinas Kun Lun sastāvā. Pašlaik, dēļ politiskās situācijas pasaulē, kopš 2021.gada februāra savu karjeru turpina Dānijā, pārstāvot klubu Odense Bulldogs.

[[Latvijas hokeja izlase]]s sastāvā debitējis [[2010]]. gadā, agrāk spēlējis arī Latvijas U-20 un U-18 izlasēs.

== Karjeras statistika ==
=== Klubu statistika ===
{| border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; | &amp;nbsp;
! rowspan=&quot;99&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; | &amp;nbsp;
! colspan=&quot;5&quot; | Regulārā sezona
! rowspan=&quot;99&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; | &amp;nbsp;
! colspan=&quot;5&quot; | Izslēgšanas spēles
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}}
|-
| 2004—2005
| [[HK Liepājas Metalurgs]]
| [[Latvijas hokeja līga|LAČ]]
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2007—2008
| [[SK LSPA/Rīga]]
| LAČ
| 24
| 1
| 0
| 1
| 4
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2008—2009
| HK Liepājas Metalurgs
| [[Baltkrievijas Ekstralīga|BAČ]]
| 33
| 1
| 5
| 6
| 8
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2008—2009
| HK Liepājas Metalurgs-2
| LAČ
| 15
| 4
| 5
| 9
| 14
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2009—2010
| HK Liepājas Metalurgs
| BAČ
| 46
| 5
| 6
| 11
| 16
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2009—2010
| HK Liepājas Metalurgs-2
| LAČ
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2010—2011
| HK Liepājas Metalurgs
| BAČ
| 55
| 12
| 19
| 31
| 73
| 3
| 0
| 0
| 0
| 0
|-
| 2010—2011
| HK Liepājas Metalurgs-2
| LAČ
| 6
| 5
| 1
| 6
| 2
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2011—2012
| HK Liepājas Metalurgs
| BAČ
| 50
| 15
| 22
| 37
| 32
| 4
| 2
| 1
| 3
| 2
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2011—2012
| HK Liepājas Metalurgs-2
| LAČ
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 14
| 7
| 14
| 21
| 2
|- 
| [[2012-13 KHL sezona|2012—2013]]
| [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
| [[KHL]]
| 23
| 0
| 0
| 0
| 12
| —
| —
| —
| —
| —
|- 
| 2012—2013
| HK Liepājas Metalurgs
| BAČ
| 12
| 8
| 3
| 11
| 0
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; | Kopā KHL
! 23
! 0
! 0
! 0
! 12
! 0
! 0
! 0
! 0
! 0
|}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Latvijas hokejists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Skvorcovs, Gunars}}

[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Saldū dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas hokejisti]]
[[Kategorija:HK Liepājas Metalurga spēlētāji]]
[[Kategorija:Rīgas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>in4izjurvt5s7m2q5wezmynv0szhxi7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659147</id>
      <parentid>3659137</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T05:02:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>212.3.211.182</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Spēlētāja karjera */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6295" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
 |           vārds = Gunārs Skvorcovs
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|1|13}}
 |         dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Saldus}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=186}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=90}}
 |         iesauka = Gunča
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2004
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
 |          numurs = 13
 |           amats = 
 |            līga = [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2010—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|LAT}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |      sasniegumi = 
* [[LHL|Latvijas]] čempions (2011)
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = {{dat|2015|9|30}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Gunārs Skvorcovs''' (dzimis {{dat|1990|1|13}} [[Saldus|Saldū]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucēja]] pozīcijā, [[Latvijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Līdz (2021) pārstāvēja [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] vienību [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]. Pašlaik, kopš 2021.gada pārstāv Dānijas klubu Odense Bulldogs. G.Skvorcovs hokeja gaitas uzsāka Brocēnu stadiona hokeja laukumā, kur viņa tēvs M.Skvorcovs lēja ledu, lai dēlu nodarbinātu un iemācītu tam slidot. G.Skvorcova pirmais treneris ir Edmunds Vasiļevs, [[Edmunda Vasiļeva hokeja skola]].

Oficiālos turnīros pieaugušo izlases sastāvā debitējis 2010.gadā, kur pārstāvējis izlasi Pasaules čempionātā. Spēlējis vēl arī 2015., 2016., 2017. un 2021.gada pasaules čempionātos. Pārstāvējis Latvijas jaunatnes izlases.

== Spēlētāja karjera ==
Lielu daļu karjeras pavadījis [[HK Liepājas &quot;Metalurgs&quot;]] sastāvā (aizvadījis spēles gan galvenajā komandā, gan [[HK Liepājas &quot;Metalurgs&quot; 2|fārmklubā]], gan jaunatnes izlasē), 24 spēles 2007.—2008. gada sezonā aizvadījis [[SK LSPA/Rīga]] sastāvā. Aizvadījis spēles [[LHL|Latvijas čempionātā]], Latvijas čempionāta otrajā divīzijā, kā arī [[Baltkrievijas Ekstralīga|Baltkrievijas Ekstralīgā]]. 2010.—2011. gada sezonā &quot;Metalurgs&quot; sastāvā kļuva par Latvijas čempionu.

[[2012]]. gada vasarā Skvorcovs, pēc veiksmīgi izturēta pārbaudes laika, noslēdza divu gadu līgumu ar [[KHL]] klubu [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]. Sezonu hokejists gan uzsāka tā fārmklubā Liepājas &quot;Metalurgs&quot;, taču kopumā sezonas gaitā &quot;Dinamo&quot; sastāvā aizvadīja 23 spēles, ar rezultativitātes punktiem gan neizceļoties. Nākamajā sezonā Skvorcovs jau nostiprinājās &quot;Dinamo&quot; rindās, kur karjeru turpināja līdz 2021.gadam, pa vidu - vienu sezonu aizvadot Pekinas Kun Lun sastāvā. Pašlaik, dēļ politiskās situācijas pasaulē, kopš 2021.gada februāra savu karjeru turpina Dānijā, pārstāvot klubu Odense Bulldogs.

[[Latvijas hokeja izlase]]s sastāvā debitējis [[2010]]. gadā, agrāk spēlējis arī Latvijas U-20 un U-18 izlasēs.

== Privātā dzīve ==
Savas skolas gaitas uzsācis Brocēnu vidusskolā, bet pamatskola pabeigta Liepājā. Pēc vidusskolas beigšanas iestājās LSPA, kur izvēlējies trenera studiju programmu. Precējies ar Anci Lieni Skvorcovu. 2021.gadā ģimenē piedzima meita. G.Skvorcovs spēlē arī golfu.

== Karjeras statistika ==
=== Klubu statistika ===
{| border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; | &amp;nbsp;
! rowspan=&quot;99&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; | &amp;nbsp;
! colspan=&quot;5&quot; | Regulārā sezona
! rowspan=&quot;99&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; | &amp;nbsp;
! colspan=&quot;5&quot; | Izslēgšanas spēles
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}}
|-
| 2004—2005
| [[HK Liepājas Metalurgs]]
| [[Latvijas hokeja līga|LAČ]]
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2007—2008
| [[SK LSPA/Rīga]]
| LAČ
| 24
| 1
| 0
| 1
| 4
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2008—2009
| HK Liepājas Metalurgs
| [[Baltkrievijas Ekstralīga|BAČ]]
| 33
| 1
| 5
| 6
| 8
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2008—2009
| HK Liepājas Metalurgs-2
| LAČ
| 15
| 4
| 5
| 9
| 14
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2009—2010
| HK Liepājas Metalurgs
| BAČ
| 46
| 5
| 6
| 11
| 16
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2009—2010
| HK Liepājas Metalurgs-2
| LAČ
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2010—2011
| HK Liepājas Metalurgs
| BAČ
| 55
| 12
| 19
| 31
| 73
| 3
| 0
| 0
| 0
| 0
|-
| 2010—2011
| HK Liepājas Metalurgs-2
| LAČ
| 6
| 5
| 1
| 6
| 2
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2011—2012
| HK Liepājas Metalurgs
| BAČ
| 50
| 15
| 22
| 37
| 32
| 4
| 2
| 1
| 3
| 2
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2011—2012
| HK Liepājas Metalurgs-2
| LAČ
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 14
| 7
| 14
| 21
| 2
|- 
| [[2012-13 KHL sezona|2012—2013]]
| [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
| [[KHL]]
| 23
| 0
| 0
| 0
| 12
| —
| —
| —
| —
| —
|- 
| 2012—2013
| HK Liepājas Metalurgs
| BAČ
| 12
| 8
| 3
| 11
| 0
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; | Kopā KHL
! 23
! 0
! 0
! 0
! 12
! 0
! 0
! 0
! 0
! 0
|}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Latvijas hokejists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Skvorcovs, Gunars}}

[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Saldū dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas hokejisti]]
[[Kategorija:HK Liepājas Metalurga spēlētāji]]
[[Kategorija:Rīgas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>6i8e94su5q1jakpvxnvhsjsg9z4r9wb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tailers Arnasons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>191004</id>
    <revision>
      <id>3658958</id>
      <parentid>3166953</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:01:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4774/|QuickCategories batch #4774]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4062" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Tailers Arnasons
 |      vārds_orig = ''Tyler Arnason''
 |          attēls = Tyler Arnason2.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1979|3|16}}
 |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Oklahoma}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 183 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 90 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2001
 |        kar_beig = 2012
 |       izglītība = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 183., 7. kārtā
 |         dr_gads = [[1998. gada NHL drafts|1998]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2007
 |          taut 1 = {{ih|USA}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = {{dat|2016|9|22||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Tailers Arnasons''' ({{Val-en|Tyler Arnason}}; dzimis [[1979]]. gada [[16. marts|16. martā]]) ir bijušais amerikāņu [[hokejs|hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]]. Karjeras laikā aizvadījis 486 spēles [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] klubos [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]], [[Otavas &quot;Senators&quot;]] un [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]. 26 spēles aizvadījis arī [[KHL]] vienībā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]].

== Spēlētāja karjera ==
Savu profesionālā spēlētāja karjeru Arnasons uzsāka 2001.—02. sezonā, kad aizvadīja 21 spēli [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] sastāvā, atlikušo sezonu spēlējot [[Amerikas hokeja līga|AHL]] kluba [[Norfolkas &quot;Admirals&quot;]] rindās. Nākamajā sezonā Taileram izdevās nostiprināties &quot;Blackhawks&quot; sastāvā. 2003.—04. bija Arnasona rezultatīvākā karjera NHL, tajā atzīmējoties ar 55 punktiem. [[2004-05 NHL lokauts|2004.—05. NHL sezonas lokauta]] laikā Arnasons aizvadīja pāris spēles [[Zviedrijas Elitsērija]]s kluba [[Brynas IF]] sastāvā, taču tad atgriezās [[Čikāga|Čikāgā]].

2005.—06. sezonas otrajā pusē Arnasons tika aizmainīts uz [[Otavas &quot;Senators&quot;]], taču vasarā hokejists kļuva par brīvo aģentu, noslēdzot viena gada līgumu ar [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]] vienību, nākamajā vasarā savu līgumu ar klubu pagarinot uz vēl diviem gadiem. 

[[2009. gads|2009]]. gada vasarā Arnasons noslēdza viena gada līgumu ar [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]], taču kluba pamatsastāvā neiekļuva, sezonas pirmo pusi aizvadot tās [[Amerikas hokeja līga|AHL]] fārmklubā [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]. Novembrī viņš līgumu lauza, pievienojoties [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] klubam [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]. [[2010. gads|2010]]. gada vasarā Arnasons centās atgriezties [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] aprītē, bet, tam neizdodoties, noslēdza līgumu ar [[Šveices hokeja līga]]s klubu [[EHC Biel]], novembrī līgumu ar klubu laužot. Janvārī spēlētājs pievienojās [[SM līga]]s klubam [[Espo &quot;Blues&quot;]], tā sastāvā pavadot vien nepilnus divus mēnešus.

[[2011. gads|2011]]. gada rudenī Arnasons pievienojās [[Amerikas hokeja līga|AHL]] klubam [[Teksasas &quot;Stars&quot;]], taču jau oktobra vidū tika atlaists, pēc tam noslēdzot savu spēlētāja karjeru.

[[ASV hokeja izlase]]s rindās Arnasons spēlējis [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Arnasons, Tailers}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Blackhawks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Otavas &quot;Senators&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kolorādo &quot;Avalanche&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Rīgas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]</text>
      <sha1>relt7bo0nqkb38qyzyen4k0is7tdnnv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kens Vilbers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>192295</id>
    <revision>
      <id>3658956</id>
      <parentid>3443441</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:01:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4774/|QuickCategories batch #4774]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4502" xml:space="preserve">{{Filozofa infokaste
|               krāsa = 
|               vārds = Kens Vilbers
|          vārds_orig = ''Ken Wilber''
|              attēls = Ken Wilber 10.JPG
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt = 
|             dz_gads = 1949
|          dz_mēnesis = 1
|            dz_diena = 31
|            dz_vieta = [[Oklahoma]], ASV
|           m_dat_alt = 
|              m_gads = 
|           m_mēnesis = 
|             m_diena = 
|             m_vieta = 
|        dzīves_vieta = [[Kolorādo]] 
|           pilsonība = 
|             tautība = amerikānis 
|             dzimums = V
|              vecāki = 
|               brāļi = 
|               māsas = 
|        dzīvesbiedrs = 
|               bērni = 
|            paraksts = 
|               skola =  [[filozofija]], [[transpersonālā psiholoģija]] 
|           intereses =  integrālā teorija, austrumu filozofija, [[misticisms]], [[neoplatonisms]], integrālā psiholoģija, [[attīstības psiholoģija]], [[holisms]]
|          alma_mater = 
|           skolotājs = 
|           skolnieks = 
|          ietekme_no = [[hinduisms]], [[Šrī Aurobindo]], integrālā [[joga]], Žans Gebsers (''Gene Gebser'')
|          ietekmējis = 
|               darbi = 
|              valoda = [[angļu valoda]]
|            piezīmes = 
|         kategorijas = 
}}
'''Kens Vilbers''' ({{val|en|Ken Wilber}}) tiek uzskatīts par integrālās teorijas pamatlicēju. Rakstnieks, domātājs, [[joga|jogs]] un [[misticisms|mistiķis]], Vilbers šodien ir viens no visvairāk lasītajiem un ietekmīgākajiem amerikāņu [[filozofija|filozofiem]]. Viņa darbi&lt;ref&gt;[http://www.shambhala.com/authors/u-z/ken-wilber.html] Izdevējs par Vilberu {{en ikona}}&lt;/ref&gt; ir pārtulkoti vairāk nekā 30 valodās&lt;ref&gt;http://www.integralnaked.org/contributor-1.aspx {{en ikona}}&lt;/ref&gt;, arī latviski. Vilbers ir Integrālā institūta dibinātājs.&lt;ref&gt;[http://integralinstitute.org/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101123071108/http://integralinstitute.org/ |date={{dat|2010|11|23||bez}} }} Integrālā institūte — Mājaslapa {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Dzīve ==
Vilbers ieguva bakalaura grādu ķīmijā un bioloģijā [[Nebraska]]s universitātē un 1973. gadā, 23 gadu vecumā, uzrakstīja pirmo grāmatu, &quot;Apziņas spektrs&quot;.&lt;ref&gt;Spectrum of Consciousness, {{ISBN|978-0835606950}}&lt;/ref&gt;
1983. gadā Vilbers apprecējās ar psihologu Treju Kilamu (''Treya Kallam''), kura 1999. gadā nomira ar krūts vēzi.&lt;ref&gt;Grace and Grit, {{ISBN|0877736987}}&lt;/ref&gt; Pašlaik Vilbers dzīvo [[Kolorādo]], ASV.

== Ietekme un kritika ==
Vilbera rakstos ir izvērsts jēdziens — [[holons]], ko popularizēja angļu rakstnieks [[Arturs Kestlers]] (''Arthur Koestler'').&lt;ref&gt;* [http://www.vide.lu.lv/docs/Ekologija_pamatatz_9maijs2011.pdf]{{Novecojusi saite}} Holons {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; [[Feminisms|Feministi]] kritizējuši Vilbera skaidrojumus par dominances un dabiskām [[hierarhija|hierarhijām]].{{nepieciešama atsauce}}

== Tulkoti darbi ==
* Īsa visaptverošā vēsture (Jumava) (tulkojis Normunds Pukjans) {{ISBN|9789984389332}}
* Visaptverošā teorija (Jumava) (tulkojis Normunds Pukjans) {{ISBN|9789994387505}}

== Bibliogrāfija (nepilna) ==
* &quot;Apziņas spektrs&quot; (''Spectrum of Consciousness'')
* &quot;Ar Gara aci&quot; (''The Eye of Spirit'' {{ISBN|978-1570628719}})
* &quot;Augšup no Ēdenes&quot; (''Up From Eden'' {{ISBN|978-0835607315}})
* &quot;Integrālā psiholoģija&quot; (''Integral Psychology'' {{ISBN|1-57062-554-9}})
* &quot;Sekss, ekoloģija garīgums&quot; (''Sex, Ecology, Spirituality: The Spirit of Evolution'' {{ISBN|978-1570627446}})

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.transpersonal.lv/raksti_publikacijas/K_Vilbers_par_makslu.doc Vilbers par mākslu]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20120202034819/http://transpersonal.lv/transpersonala_psihologija.htm Transpersonāla psiholoģija] {{lv ikona}}
* [http://www.mysticrose.lv/skolotju-dzveszia/k-vilbers-k-wilber/biogrfija Biogrāfija] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20120806082552/http://wilber.shambhala.com/ Izdevējs par Vilbera grāmatām] {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vilbers, Kens}}
[[Kategorija:20. gadsimta filozofi]]
[[Kategorija:21. gadsimta filozofi]]
[[Kategorija:ASV filozofi]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]]
[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]</text>
      <sha1>anzh9x9c6v2pp7ndxmttcytkubg5vhq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rolands Štrobinders</title>
    <ns>0</ns>
    <id>197045</id>
    <revision>
      <id>3659202</id>
      <parentid>3645447</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:15:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6034" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Rolands Štrobinders
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = 10780 Rolands Štrobinders.JPG
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Rolands Štrobinders 2015. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|14}}
 |         dz_viet = 
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{LAT}}
 |         tautība = [[latvietis]]
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = 
 |           svars = 
 |         iesauka = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[šķēpa mešana]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = Gints Palameiks
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 
 |            pc-a = 
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 
 |            rc-t = 
 |            reg1 = 
 |            reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 85,07 m
 |           PR1_d = [[šķēpa mešana]]
 |             PR2 = 
 |           PR2_d = 
 |             PR3 = 
 |           PR3_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Rolands Štrobinders''' (dzimis {{dat|1992|4|14}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlēts]], startē [[šķēpa mešana]]s sacensībās. 2017. gadā uzstādījis personisko rekordu 85,07 m .

Arī viņa tēvs [[Mārcis Štrobinders]] ir bijis šķēpa metējs, tēvs arī bijis pirmais treneris. Pēc tam sācis trenēties pie Ginta Palameika.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/citi/skepmetejs-strobinders-teva-padomos-joprojam-ieklausas-14065836|title=Šķēpmetējs Štrobinders tēva padomos joprojām ieklausās|last=Zembergs|first=Māris|date={{dat|2014|8|11||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|8|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

== Karjera ==
2011. gada Eiropas junioru čempionātā R. Štrobinders izcīnīja 4. vietu ar jaunu personisko rekordu 75,71 m.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://talsi.case.lv/public/34169.html|title=Tallinā Eiropas junioru čempionātā vieglatlētikā teicamus rezultātus gūst Rolands Štrobinders|publisher=Case.lv|accessdate={{dat|2012|8|22||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2012. gada augustā viņš kļuva par 13. latviešu šķēpemetēju, kas jaunās konstrukcijas šķēpu spējis raidīt tālāk par 80 metriem (81,20 m).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lat-athletics.lv/11082012-strobinders_bauska_skepu_aizmet_81_20_met|title=Štrobinders Bauskā šķēpu aizmet 81.20 metrus tālu|publisher=Lat-athletics.lv|accessdate={{dat|2012|8|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140528055225/http://lat-athletics.lv/11082012-strobinders_bauska_skepu_aizmet_81_20_met|archivedate={{dat|2014|05|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2015. gada pasaules čempionātā]] izcīnījis 19. vietu ar 79,11 m tālu metienu. Piedalījās arī {{oss|V=2016|L=L}}, kur ar rezultātu 77,73 m ieņēma 28. vietu.

2017. gada jūlijā sacensībās [[Jelgava|Jelgavā]] R. Štrobinders uzstādīja personisko rekordu — 83,42 m,&lt;ref&gt;[https://athletics.lv/lv/article/2587/rolands-strobinders-jelgava-8342-m Rolands Štrobinders Jelgavā - 83,42 m] LVS&lt;/ref&gt; kvalificējoties dalībai pasaules čempionātā. Tomēr [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada pasaules čempionātā]] viņš palika tikai 19. vietā ar 79,68 m tālu metienu. Vasaras beigās sacensībās Vācijā uzstādīja jaunu personisko rekordu — 85,07 m.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/26082017-strobinders_vacija_uzstada_jaunu_personis|title=Štrobinders Vācijā uzstāda jaunu personīgo rekordu|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-07-05|date=2017-08-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Personiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width: 50%; font-size: 95%;&quot;
! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta
|-
| [[Šķēpa mešana]] ||style=&quot;text-align:center;&quot;| 85,07 m || {{dat|2017|8|25|N|bez}} || {{vieta|Vācija|Bādkestrica}}
|}

== Sasniegumi ==
{| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}}
|-
| 2011
| Eiropas čempionāts junioriem
| {{vieta|Igaunija|Tallina}}
| 4. vieta
| 75,71 m
|-
| 2013
| Eiropas U-23 čempionāts
| {{vieta|Somija|Tampere}}
| 4. vieta
| 78,71 m
|-
| 2014
| [[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
| {{vieta|Šveice|Cīrihe}}
| 16. vieta
| 76,16 m
|-
| 2015
| [[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
| {{vieta|Ķīna|Pekina}}
| 19. vieta
| 79,11 m
|-
| rowspan=2 | 2016
| [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
| {{vieta|Nīderlande|Amsterdama}}
| —
| nav rezultāta
|-
| [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
| {{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}}
| 28. vieta
| 77,73 m
|-
| 2017
| [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
| {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
| 19. vieta
| 79,68 m
|-
| 2018
| [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
| {{vieta|Vācija|Berlīne}}
| 11. vieta
| 76.59 m
|-
| 2019
| [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
| {{vieta|Katara|Doha}}
| 17. vieta
| 81.09 m
|-
| 2022
| [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
| {{vieta|ASV|Jūdžīna}}
| 15. vieta
| 79,39 m
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* {{twitter|RStrobinders}}
* {{instagram|rstrobinders}}


{{Latvija 2016 VOS}}

{{DEFAULTSORT:Štrobinders, Rolands}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Šķēpa metēji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>c4j0l03lk1l6rc5i8dh2tv58o8lp1ad</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659203</id>
      <parentid>3659202</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:22:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Karjera */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6559" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Rolands Štrobinders
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = 10780 Rolands Štrobinders.JPG
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Rolands Štrobinders 2015. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|14}}
 |         dz_viet = 
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{LAT}}
 |         tautība = [[latvietis]]
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = 
 |           svars = 
 |         iesauka = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[šķēpa mešana]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = Gints Palameiks
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 
 |            pc-a = 
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 
 |            rc-t = 
 |            reg1 = 
 |            reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 85,07 m
 |           PR1_d = [[šķēpa mešana]]
 |             PR2 = 
 |           PR2_d = 
 |             PR3 = 
 |           PR3_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Rolands Štrobinders''' (dzimis {{dat|1992|4|14}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlēts]], startē [[šķēpa mešana]]s sacensībās. 2017. gadā uzstādījis personisko rekordu 85,07 m .

Arī viņa tēvs [[Mārcis Štrobinders]] ir bijis šķēpa metējs, tēvs arī bijis pirmais treneris. Pēc tam sācis trenēties pie Ginta Palameika.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/citi/skepmetejs-strobinders-teva-padomos-joprojam-ieklausas-14065836|title=Šķēpmetējs Štrobinders tēva padomos joprojām ieklausās|last=Zembergs|first=Māris|date={{dat|2014|8|11||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|8|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

== Karjera ==
2011. gada Eiropas junioru čempionātā R. Štrobinders izcīnīja 4. vietu ar jaunu personisko rekordu 75,71 m.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://talsi.case.lv/public/34169.html|title=Tallinā Eiropas junioru čempionātā vieglatlētikā teicamus rezultātus gūst Rolands Štrobinders|publisher=Case.lv|accessdate={{dat|2012|8|22||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2012. gada augustā viņš kļuva par 13. latviešu šķēpemetēju, kas jaunās konstrukcijas šķēpu spējis raidīt tālāk par 80 metriem (81,20 m).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lat-athletics.lv/11082012-strobinders_bauska_skepu_aizmet_81_20_met|title=Štrobinders Bauskā šķēpu aizmet 81.20 metrus tālu|publisher=Lat-athletics.lv|accessdate={{dat|2012|8|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140528055225/http://lat-athletics.lv/11082012-strobinders_bauska_skepu_aizmet_81_20_met|archivedate={{dat|2014|05|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2015. gada pasaules čempionātā]] izcīnījis 19. vietu ar 79,11 m tālu metienu. Piedalījās arī {{oss|V=2016|L=L}}, kur ar rezultātu 77,73 m ieņēma 28. vietu.

2017. gada jūlijā sacensībās [[Jelgava|Jelgavā]] R. Štrobinders uzstādīja personisko rekordu — 83,42 m,&lt;ref&gt;[https://athletics.lv/lv/article/2587/rolands-strobinders-jelgava-8342-m Rolands Štrobinders Jelgavā - 83,42 m] LVS&lt;/ref&gt; kvalificējoties dalībai pasaules čempionātā. Tomēr [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada pasaules čempionātā]] viņš palika tikai 19. vietā ar 79,68 m tālu metienu. Vasaras beigās sacensībās Vācijā uzstādīja jaunu personisko rekordu — 85,07 m.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/26082017-strobinders_vacija_uzstada_jaunu_personis|title=Štrobinders Vācijā uzstāda jaunu personīgo rekordu|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-07-05|date=2017-08-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada Eiropas čempionātā]] iekļuva finālā, kur ieņēma 11. vietu ar rezultātu 76,59 m. Kvalifikācijā šķēpu raidīja 81,93 metrus tālu. [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] ieņēma 17. vietu. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] arī neiekļuva finālā, ar rezultātu 79,39 m kvalifikācijā ieņemot 15. vietu.

== Personiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width: 50%; font-size: 95%;&quot;
! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta
|-
| [[Šķēpa mešana]] ||style=&quot;text-align:center;&quot;| 85,07 m || {{dat|2017|8|25|N|bez}} || {{vieta|Vācija|Bādkestrica}}
|}

== Sasniegumi ==
{| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}}
|-
| 2011
| Eiropas čempionāts junioriem
| {{vieta|Igaunija|Tallina}}
| 4. vieta
| 75,71 m
|-
| 2013
| Eiropas U-23 čempionāts
| {{vieta|Somija|Tampere}}
| 4. vieta
| 78,71 m
|-
| 2014
| [[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
| {{vieta|Šveice|Cīrihe}}
| 16. vieta
| 76,16 m
|-
| 2015
| [[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
| {{vieta|Ķīna|Pekina}}
| 19. vieta
| 79,11 m
|-
| rowspan=2 | 2016
| [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
| {{vieta|Nīderlande|Amsterdama}}
| —
| nav rezultāta
|-
| [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
| {{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}}
| 28. vieta
| 77,73 m
|-
| 2017
| [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
| {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
| 19. vieta
| 79,68 m
|-
| 2018
| [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
| {{vieta|Vācija|Berlīne}}
| 11. vieta
| 76.59 m
|-
| 2019
| [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
| {{vieta|Katara|Doha}}
| 17. vieta
| 81.09 m
|-
| 2022
| [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
| {{vieta|ASV|Jūdžīna}}
| 15. vieta
| 79,39 m
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* {{twitter|RStrobinders}}
* {{instagram|rstrobinders}}


{{Latvija 2016 VOS}}

{{DEFAULTSORT:Štrobinders, Rolands}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Šķēpa metēji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>tv99y9plz5v728me8jsk2gxzcc5mx4b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amedeo Modiljāni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>200145</id>
    <revision>
      <id>3659132</id>
      <parentid>3567158</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T04:49:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2076" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
 |        bgcolour = 
 |            name = Amedeo Modiljāni
 |           image = Amedeo Modigliani Photo.jpg
 |       imagesize = 
 |         caption = 
 |       birthname = 
 |       birthdate = {{dat|1884|7|12}}
 |        location = {{vieta|Itālija|Livorno}}
 |       deathdate = {{mdv|1920|1|24|1884|7|12}}
 |      deathplace = {{vieta|Francija|Parīze}}
 |          places = 
 |     nationality = 
 |           field = Glezniecība, tēlniecība
 |        training = 
 |        movement = 
 |    famous works = 
 |        paraksts = 
 |         patrons = 
 |   influenced by = 
 |        teachers = 
 |          pupils = 
 |      influenced = 
 |          awards = 
}}
'''Amedeo Klemente Modiljāni''' ({{val|it|Amedeo Clemente Modigliani}}; dzimis {{dat|1884|7|12}}, miris {{dat|1920|1|24}}) bija itāļu gleznotājs un skulptors. Pārsvarā darbojās Francijā. Galvenokārt bijis grafiskais mākslinieks, kļuva pazīstams ar darbiem modernā stilā — maskām līdzīgām sejām un pagarinātām formām. Viņa ievērojamākie darbi ir ''Nudo seduto su un divano'' (2010. gadā glezna tika pārdota par 68,9 miljoniem ASV dolāru, kas ir lielākā summa par A. Modiljāni darbu),&lt;ref name=&quot;CBC&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cbc.ca/arts/artdesign/story/2010/11/03/modigliani-belle-romaine-auction.html |title=Modigliani nude fetches $68.9M at auction, CBC News November 3, 2010 |access-date={{dat|2010|11|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101106035032/http://www.cbc.ca/arts/artdesign/story/2010/11/03/modigliani-belle-romaine-auction.html |archivedate={{dat|2010|11|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; ''Madame Pompadour''.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.pubhist.com/person/3744/amedeo-modigliani Darbi]


{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Modiljāni, Amedeo}}
[[Kategorija:1884. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1920. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Toskānā dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]]</text>
      <sha1>mmy2clc0a3k6tosa0zx6au6k1t81uy9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čārlzs Doss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>201069</id>
    <revision>
      <id>3658993</id>
      <parentid>3656027</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3453" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Čārlzs Doss
| vārds_orģ           = ''Charles Dawes''
| attēls              = Chas G Dawes-H&amp;E.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = 30. [[ASV viceprezidents]]
| term_sākums         = {{dat|1925|3|4|N}}
| term_beigas         = {{dat|1929|3|4|N}}
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = [[Kelvins Kūlidžs]]
| premjers            = 
| priekštecis         = Kelvins Kūlidžs
| pēctecis            = [[Čārlzs Kērtiss]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1865|8|27}}
| dzim_vieta          = {{vieta|ASV|Ohaio|Marjeta|2s=Ohaio (štats)}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1951|4|23|1865|8|27}}
| mir_vieta           = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Evanstona}}
| apglabāts           = 
| tautība             = Amerikānis
| partija             = [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]]
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = Charles G Dawes Signature.svg
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Čārlzs Geitss Doss''' ({{val|en|Charles Gates Dawes}}; dzimis {{dat|1865|8|27}}, miris {{dat|1951|4|23}}) bija amerikāņu baņķieris un politiķis, 30. [[ASV viceprezidents]].

Dienējis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. No 1898. līdz 1901. gadam bijis valūtas valsts kontrolieris, 1921. gadā kļuva par pirmo ASV budžeta biroja direktoru, amatā bija līdz 1922. gada jūnijam. Č. Doss bija [[Kelvins Kūlidžs|Kelvina Kūlidža]] izraudzītais kandidāts 1924. gada [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] vēlēšanās viceprezidenta amatam. Pēc viceprezidentūras beigām viņš kļuva par ASV vēstnieku Apvienotajā Karalistē (1929—1931). Par [[Dosa plāns|Dosa plāna]] izstrādāšanu viņš kopā ar [[Ostins Čemberlens|Ostinu Čemberlenu]] saņēmis 1925. gada [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 1925 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1925/}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://bioguide.congress.gov/scripts/biodisplay.pl?index=D000147 Kongresa biogrāfija] {{en ikona}}
* [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1925/dawes-bio.html Čārlza Dauesa biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)]

{{Politiķis-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = [[Fritjofs Nansens]] (1922. gadā)| virsraksts = [[Nobela miera prēmija]] | periods = 1925&lt;br /&gt;kopā ar [[Ostins Čemberlens|Ostinu Čemberlenu]]| pēc = [[Aristids Briāns]]&lt;br /&gt;[[Gustavs Štrēzemans]]}}
{{kastes beigas}}

{{ASV viceprezidenti}}
{{Nobela miera prēmijas laureāti}}
{{Portal bar|Cilvēki}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Doss, Czarlzs}}
[[Kategorija:1865. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņūdžersijā dzimušie]]
[[Kategorija:1951. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV viceprezidenti]]
[[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>roi77hhjvujwxmnmbzxkymlvc46wya8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>DC Comics</title>
    <ns>0</ns>
    <id>207011</id>
    <revision>
      <id>3659059</id>
      <parentid>3649023</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T19:42:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>1.43.31.239</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5639" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = DC Comics
| logo             = [[Attēls:DC Comics logo.svg|thumb]]
| caption          = 
| type             = 
| traded_as        = 
| genre            = 
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1934 (kā National Allied Publications)
| founder          = Malkolms Vīlers-Nikolsons
| defunct          = 
| location_city    = 
| location_country = 
| location         = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = 
| products         = 
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = 
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = 
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = {{URL|http://www.dccomics.com}}
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
'''''DC Comics, Inc''''' ir viens no lielākajiem un veiksmīgākajiem ASV uzņēmumiem, kas darbojas komiksu izdošanas un ar to saistītu mediju izdošanu. Tas tika dibināts 1934. gadā kā ''National Allied Publications''.&lt;ref name=origin&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=DC Entertainment Chronology | url=http://www.comicbookbin.com/dcchronologyplatinumage_001.html | accessdate=October 18, 2008}}&lt;/ref&gt; Uzņēmums ir daļa no ''DC Entertainment'', kas pieder ''[[Warner Bros.]] Entertainment'' uzņēmumam,&lt;ref name=&quot;CBRDE&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://robot6.comicbookresources.com/2009/09/dc-entertainment-what-we-know-so-far/|title=DC Entertainment - what we know so far|last=Melrose|first=Kevin|date=October 10, 2009|publisher=Comic Book Resources|accessdate=September 11, 2009}}&lt;/ref&gt; kas savukārt pieder ''[[WarnerMedia]]''. ''DC Comics'' ir izveidojuši vairākus plaši pazīstamus tēlus, tai skaitā [[Supermens|Supermenu]], [[Betmens|Betmenu]], Robinu, [[Brīnumsieviete]], Zaļo laternu, Flešu, Leksu Lutoru, [[Džokers (tēls)|Džokeru]], Kaķsievieti, Pingvīnu, ģenerāli Zodu, Divseji. Uzņēmums arī publicē komiksus, kas nav saistīti ar ''[[DC Universe]]'', tostarp &quot;[[Sargi]]&quot;, &quot;[[V ir vendeta]]&quot;, ''[[Fables]]'' un daudzus citus komiksus, ko publicē ar ''[[Vertigo]]'' preču zīmi.

Iniciāļi &quot;DC&quot; cēlušies no izdevniecības populārās komiksu sērijas ''[[Detective Comics]]'', kurā debiju piedzīvoja arī Betmens un kas vēlāk kļuva par daļu no uzņemuma nosaukuma.&lt;ref name=officialsite&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.dccomics.com |title=Official Site |publisher=Dccomics.com |date=April 21, 2010 |accessdate=June 17, 2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170923021347/http://www.dccomics.com/ |archive-date=September 23, 2017}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma vadība atrodas Ņujorkā, ASV.&lt;ref name=factsheet&gt;[http://www.hoovers.com/dc-comics-inc./--ID__104322--/free-co-factsheet.xhtml DC Comics Inc.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080921204051/http://hoovers.com/dc-comics-inc./--ID__104322--/free-co-factsheet.xhtml |date=September 21, 2008 }} Hoovers. Retrieved October 18, 2008.&lt;/ref&gt;

Uzņēmums ''[[Random House]]'' nodarbojas ar ''DC Comics'' izplatīšanu tirdzniecības vietās,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.publishersweekly.com/pw/by-topic/new-titles/adult-announcements/article/14462-dc-comics-random-house-ink-distribution-pact.html|title=DC Comics, Random House Ink Distribution Pact|access-date=July 11, 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170802134014/https://www.publishersweekly.com/pw/by-topic/new-titles/adult-announcements/article/14462-dc-comics-random-house-ink-distribution-pact.html|archive-date=August 2, 2017}}&lt;/ref&gt; kamēr ''[[Diamond Comic Distributors]]'' nodarbojas ar piegādēm uz specializētām komiksu tirdzniecības vietām.&lt;ref name=factsheet /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://retailer.diamondcomics.com/Home/1/1/28/225|title=Welcome to Diamond Comic Distributors' Retailer Services Website!|access-date=July 11, 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170630152746/https://retailer.diamondcomics.com/Home/1/1/28/225|archive-date=June 30, 2017}}&lt;/ref&gt; ''DC Comics'' un tā ilggadējais sāncensis ''[[Marvel Comics]]'' (kas kopš 2009. gada pieder uzņemumam''[[The Walt Disney Company]]'', ''[[WarnerMedia]]'' galvenajam sāncensim) 2017. gadā kopā aizņēma aptuveni 70% no Amerikas komiksu tirgus,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last1=Miller|first1=John|title=2017 Comic Book Sales to Comics Shops|url=http://www.comichron.com/monthlycomicssales/2017.html|website=Comichron|accessdate=23 January 2018|quote=Share of Overall Units—Marvel 38.30%, DC 33.93%; Share of Overall Dollars—Marvel 36.36%, DC 30.07%|archive-url=https://web.archive.org/web/20180123131602/http://www.comichron.com/monthlycomicssales/2017.html|archive-date=January 23, 2018}}&lt;/ref&gt; kaut arī šis skaitlis var būt neprecīzs, jo nav ņemtas vērā grafiskās noveles. Pēc kopējiem komiksu tirdzniecības apmēriem, DC ir otrs lielākais komiksu izdevējs pēc ''[[Viz Media]]'', ''Marvel'' ir trešajā vietā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://goboiano.com/viz-manga-sales-are-destroying-dc-marvel-in-comic-market/ |title=Archived copy |access-date=October 10, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171010022449/http://goboiano.com/viz-manga-sales-are-destroying-dc-marvel-in-comic-market/ |archive-date=October 10, 2017}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|http://www.dccomics.com}}


{{Organizācija-aizmetnis}}
{{kultūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:ASV uzņēmumi]]
[[Kategorija:Komiksi]]</text>
      <sha1>dmi5o5ket6996yk5zp7ntfsrzbat3x8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659060</id>
      <parentid>3659059</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T19:43:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>1.43.31.239</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5616" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = DC Comics
| logo             = [[Attēls:DC Comics logo.svg|thumb]]
| caption          = 
| type             = 
| traded_as        = 
| genre            = 
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1934 (kā National Allied Publications)
| founder          = Malkolms Vīlers-Nikolsons
| defunct          = 
| location_city    = 
| location_country = 
| location         = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = 
| products         = 
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = 
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = 
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = {{URL|http://www.dccomics.com}}
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
'''''DC Comics, Inc''''' ir viens no lielākajiem un veiksmīgākajiem ASV uzņēmumiem, kas darbojas komiksu izdošanas un ar to saistītu mediju izdošanu. Tas tika dibināts 1934. gadā kā ''National Allied Publications''.&lt;ref name=origin&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=DC Entertainment Chronology | url=http://www.comicbookbin.com/dcchronologyplatinumage_001.html | accessdate=October 18, 2008}}&lt;/ref&gt; Uzņēmums ir daļa no ''DC Entertainment'', kas pieder ''[[Warner Bros.]] Entertainment'' uzņēmumam,&lt;ref name=&quot;CBRDE&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://robot6.comicbookresources.com/2009/09/dc-entertainment-what-we-know-so-far/|title=DC Entertainment - what we know so far|last=Melrose|first=Kevin|date=October 10, 2009|publisher=Comic Book Resources|accessdate=September 11, 2009}}&lt;/ref&gt; kas savukārt pieder ''[[WarnerMedia]]''. ''DC Comics'' ir izveidojuši vairākus plaši pazīstamus tēlus, tai skaitā [[Supermens|Supermenu]], [[Betmens|Betmenu]], Robinu, [[Brīnumsieviete]], Leksu Lutoru, [[Džokers (tēls)|Džokeru]], Kaķsievieti, Pingvīnu, ģenerāli Zodu, Divseji. Uzņēmums arī publicē komiksus, kas nav saistīti ar ''[[DC Universe]]'', tostarp &quot;[[Sargi]]&quot;, &quot;[[V ir vendeta]]&quot;, ''[[Fables]]'' un daudzus citus komiksus, ko publicē ar ''[[Vertigo]]'' preču zīmi.

Iniciāļi &quot;DC&quot; cēlušies no izdevniecības populārās komiksu sērijas ''[[Detective Comics]]'', kurā debiju piedzīvoja arī Betmens un kas vēlāk kļuva par daļu no uzņemuma nosaukuma.&lt;ref name=officialsite&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.dccomics.com |title=Official Site |publisher=Dccomics.com |date=April 21, 2010 |accessdate=June 17, 2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170923021347/http://www.dccomics.com/ |archive-date=September 23, 2017}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma vadība atrodas Ņujorkā, ASV.&lt;ref name=factsheet&gt;[http://www.hoovers.com/dc-comics-inc./--ID__104322--/free-co-factsheet.xhtml DC Comics Inc.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080921204051/http://hoovers.com/dc-comics-inc./--ID__104322--/free-co-factsheet.xhtml |date=September 21, 2008 }} Hoovers. Retrieved October 18, 2008.&lt;/ref&gt;

Uzņēmums ''[[Random House]]'' nodarbojas ar ''DC Comics'' izplatīšanu tirdzniecības vietās,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.publishersweekly.com/pw/by-topic/new-titles/adult-announcements/article/14462-dc-comics-random-house-ink-distribution-pact.html|title=DC Comics, Random House Ink Distribution Pact|access-date=July 11, 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170802134014/https://www.publishersweekly.com/pw/by-topic/new-titles/adult-announcements/article/14462-dc-comics-random-house-ink-distribution-pact.html|archive-date=August 2, 2017}}&lt;/ref&gt; kamēr ''[[Diamond Comic Distributors]]'' nodarbojas ar piegādēm uz specializētām komiksu tirdzniecības vietām.&lt;ref name=factsheet /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://retailer.diamondcomics.com/Home/1/1/28/225|title=Welcome to Diamond Comic Distributors' Retailer Services Website!|access-date=July 11, 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170630152746/https://retailer.diamondcomics.com/Home/1/1/28/225|archive-date=June 30, 2017}}&lt;/ref&gt; ''DC Comics'' un tā ilggadējais sāncensis ''[[Marvel Comics]]'' (kas kopš 2009. gada pieder uzņemumam''[[The Walt Disney Company]]'', ''[[WarnerMedia]]'' galvenajam sāncensim) 2017. gadā kopā aizņēma aptuveni 70% no Amerikas komiksu tirgus,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last1=Miller|first1=John|title=2017 Comic Book Sales to Comics Shops|url=http://www.comichron.com/monthlycomicssales/2017.html|website=Comichron|accessdate=23 January 2018|quote=Share of Overall Units—Marvel 38.30%, DC 33.93%; Share of Overall Dollars—Marvel 36.36%, DC 30.07%|archive-url=https://web.archive.org/web/20180123131602/http://www.comichron.com/monthlycomicssales/2017.html|archive-date=January 23, 2018}}&lt;/ref&gt; kaut arī šis skaitlis var būt neprecīzs, jo nav ņemtas vērā grafiskās noveles. Pēc kopējiem komiksu tirdzniecības apmēriem, DC ir otrs lielākais komiksu izdevējs pēc ''[[Viz Media]]'', ''Marvel'' ir trešajā vietā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://goboiano.com/viz-manga-sales-are-destroying-dc-marvel-in-comic-market/ |title=Archived copy |access-date=October 10, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171010022449/http://goboiano.com/viz-manga-sales-are-destroying-dc-marvel-in-comic-market/ |archive-date=October 10, 2017}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|http://www.dccomics.com}}


{{Organizācija-aizmetnis}}
{{kultūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:ASV uzņēmumi]]
[[Kategorija:Komiksi]]</text>
      <sha1>3fq0h6tnbja2bjdp64g6cv6r077kfak</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659061</id>
      <parentid>3659060</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T19:45:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>1.43.31.239</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5616" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = DC Comics
| logo             = [[Attēls:DC Comics logo.svg|190px]]
| caption          = 
| type             = 
| traded_as        = 
| genre            = 
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1934 (kā National Allied Publications)
| founder          = Malkolms Vīlers-Nikolsons
| defunct          = 
| location_city    = 
| location_country = 
| location         = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = 
| products         = 
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = 
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = 
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = {{URL|http://www.dccomics.com}}
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
'''''DC Comics, Inc''''' ir viens no lielākajiem un veiksmīgākajiem ASV uzņēmumiem, kas darbojas komiksu izdošanas un ar to saistītu mediju izdošanu. Tas tika dibināts 1934. gadā kā ''National Allied Publications''.&lt;ref name=origin&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=DC Entertainment Chronology | url=http://www.comicbookbin.com/dcchronologyplatinumage_001.html | accessdate=October 18, 2008}}&lt;/ref&gt; Uzņēmums ir daļa no ''DC Entertainment'', kas pieder ''[[Warner Bros.]] Entertainment'' uzņēmumam,&lt;ref name=&quot;CBRDE&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://robot6.comicbookresources.com/2009/09/dc-entertainment-what-we-know-so-far/|title=DC Entertainment - what we know so far|last=Melrose|first=Kevin|date=October 10, 2009|publisher=Comic Book Resources|accessdate=September 11, 2009}}&lt;/ref&gt; kas savukārt pieder ''[[WarnerMedia]]''. ''DC Comics'' ir izveidojuši vairākus plaši pazīstamus tēlus, tai skaitā [[Supermens|Supermenu]], [[Betmens|Betmenu]], Robinu, [[Brīnumsieviete]], Leksu Lutoru, [[Džokers (tēls)|Džokeru]], Kaķsievieti, Pingvīnu, ģenerāli Zodu, Divseji. Uzņēmums arī publicē komiksus, kas nav saistīti ar ''[[DC Universe]]'', tostarp &quot;[[Sargi]]&quot;, &quot;[[V ir vendeta]]&quot;, ''[[Fables]]'' un daudzus citus komiksus, ko publicē ar ''[[Vertigo]]'' preču zīmi.

Iniciāļi &quot;DC&quot; cēlušies no izdevniecības populārās komiksu sērijas ''[[Detective Comics]]'', kurā debiju piedzīvoja arī Betmens un kas vēlāk kļuva par daļu no uzņemuma nosaukuma.&lt;ref name=officialsite&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.dccomics.com |title=Official Site |publisher=Dccomics.com |date=April 21, 2010 |accessdate=June 17, 2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170923021347/http://www.dccomics.com/ |archive-date=September 23, 2017}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma vadība atrodas Ņujorkā, ASV.&lt;ref name=factsheet&gt;[http://www.hoovers.com/dc-comics-inc./--ID__104322--/free-co-factsheet.xhtml DC Comics Inc.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080921204051/http://hoovers.com/dc-comics-inc./--ID__104322--/free-co-factsheet.xhtml |date=September 21, 2008 }} Hoovers. Retrieved October 18, 2008.&lt;/ref&gt;

Uzņēmums ''[[Random House]]'' nodarbojas ar ''DC Comics'' izplatīšanu tirdzniecības vietās,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.publishersweekly.com/pw/by-topic/new-titles/adult-announcements/article/14462-dc-comics-random-house-ink-distribution-pact.html|title=DC Comics, Random House Ink Distribution Pact|access-date=July 11, 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170802134014/https://www.publishersweekly.com/pw/by-topic/new-titles/adult-announcements/article/14462-dc-comics-random-house-ink-distribution-pact.html|archive-date=August 2, 2017}}&lt;/ref&gt; kamēr ''[[Diamond Comic Distributors]]'' nodarbojas ar piegādēm uz specializētām komiksu tirdzniecības vietām.&lt;ref name=factsheet /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://retailer.diamondcomics.com/Home/1/1/28/225|title=Welcome to Diamond Comic Distributors' Retailer Services Website!|access-date=July 11, 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170630152746/https://retailer.diamondcomics.com/Home/1/1/28/225|archive-date=June 30, 2017}}&lt;/ref&gt; ''DC Comics'' un tā ilggadējais sāncensis ''[[Marvel Comics]]'' (kas kopš 2009. gada pieder uzņemumam''[[The Walt Disney Company]]'', ''[[WarnerMedia]]'' galvenajam sāncensim) 2017. gadā kopā aizņēma aptuveni 70% no Amerikas komiksu tirgus,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last1=Miller|first1=John|title=2017 Comic Book Sales to Comics Shops|url=http://www.comichron.com/monthlycomicssales/2017.html|website=Comichron|accessdate=23 January 2018|quote=Share of Overall Units—Marvel 38.30%, DC 33.93%; Share of Overall Dollars—Marvel 36.36%, DC 30.07%|archive-url=https://web.archive.org/web/20180123131602/http://www.comichron.com/monthlycomicssales/2017.html|archive-date=January 23, 2018}}&lt;/ref&gt; kaut arī šis skaitlis var būt neprecīzs, jo nav ņemtas vērā grafiskās noveles. Pēc kopējiem komiksu tirdzniecības apmēriem, DC ir otrs lielākais komiksu izdevējs pēc ''[[Viz Media]]'', ''Marvel'' ir trešajā vietā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://goboiano.com/viz-manga-sales-are-destroying-dc-marvel-in-comic-market/ |title=Archived copy |access-date=October 10, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171010022449/http://goboiano.com/viz-manga-sales-are-destroying-dc-marvel-in-comic-market/ |archive-date=October 10, 2017}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|http://www.dccomics.com}}


{{Organizācija-aizmetnis}}
{{kultūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:ASV uzņēmumi]]
[[Kategorija:Komiksi]]</text>
      <sha1>2vzfrbfzk3bphtndrk9t7luod8mjn82</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659062</id>
      <parentid>3659061</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T19:45:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>1.43.31.239</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5617" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = DC Comics
| logo             = [[Attēls:DC Comics logo.svg|190px]]
| caption          = 
| type             = 
| traded_as        = 
| genre            = 
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1934 (kā National Allied Publications)
| founder          = Malkolms Vīlers-Nikolsons
| defunct          = 
| location_city    = 
| location_country = 
| location         = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = 
| products         = 
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = 
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = 
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = {{URL|http://www.dccomics.com}}
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
'''''DC Comics, Inc''''' ir viens no lielākajiem un veiksmīgākajiem ASV uzņēmumiem, kas darbojas komiksu izdošanas un ar to saistītu mediju izdošanu. Tas tika dibināts 1934. gadā kā ''National Allied Publications''.&lt;ref name=origin&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=DC Entertainment Chronology | url=http://www.comicbookbin.com/dcchronologyplatinumage_001.html | accessdate=October 18, 2008}}&lt;/ref&gt; Uzņēmums ir daļa no ''DC Entertainment'', kas pieder ''[[Warner Bros.]] Entertainment'' uzņēmumam,&lt;ref name=&quot;CBRDE&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://robot6.comicbookresources.com/2009/09/dc-entertainment-what-we-know-so-far/|title=DC Entertainment - what we know so far|last=Melrose|first=Kevin|date=October 10, 2009|publisher=Comic Book Resources|accessdate=September 11, 2009}}&lt;/ref&gt; kas savukārt pieder ''[[WarnerMedia]]''. ''DC Comics'' ir izveidojuši vairākus plaši pazīstamus tēlus, tai skaitā [[Supermens|Supermenu]], [[Betmens|Betmenu]], Robinu, [[Brīnumsieviete]], Leksu Lutoru, [[Džokers (tēls)|Džokeru]], Kaķsievieti, Pingvīnu, ģenerāli Zodu, Divseji. Uzņēmums arī publicē komiksus, kas nav saistīti ar ''[[DC Universe]]'', tostarp &quot;[[Sargi]]&quot;, &quot;[[V ir vendeta]]&quot;, ''[[Fables]]'' un daudzus citus komiksus, ko publicē ar ''[[Vertigo]]'' preču zīmi.

Iniciāļi &quot;DC&quot; cēlušies no izdevniecības populārās komiksu sērijas ''[[Detective Comics]]'', kurā debiju piedzīvoja arī Betmens un kas vēlāk kļuva par daļu no uzņemuma nosaukuma.&lt;ref name=officialsite&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.dccomics.com |title=Official Site |publisher=Dccomics.com |date=April 21, 2010 |accessdate=June 17, 2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170923021347/http://www.dccomics.com/ |archive-date=September 23, 2017}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma vadība atrodas Ņujorkā, ASV.&lt;ref name=factsheet&gt;[http://www.hoovers.com/dc-comics-inc./--ID__104322--/free-co-factsheet.xhtml DC Comics Inc.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080921204051/http://hoovers.com/dc-comics-inc./--ID__104322--/free-co-factsheet.xhtml |date=September 21, 2008 }} Hoovers. Retrieved October 18, 2008.&lt;/ref&gt;

Uzņēmums ''[[Random House]]'' nodarbojas ar ''DC Comics'' izplatīšanu tirdzniecības vietās,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.publishersweekly.com/pw/by-topic/new-titles/adult-announcements/article/14462-dc-comics-random-house-ink-distribution-pact.html|title=DC Comics, Random House Ink Distribution Pact|access-date=July 11, 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170802134014/https://www.publishersweekly.com/pw/by-topic/new-titles/adult-announcements/article/14462-dc-comics-random-house-ink-distribution-pact.html|archive-date=August 2, 2017}}&lt;/ref&gt; kamēr ''[[Diamond Comic Distributors]]'' nodarbojas ar piegādēm uz specializētām komiksu tirdzniecības vietām.&lt;ref name=factsheet /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://retailer.diamondcomics.com/Home/1/1/28/225|title=Welcome to Diamond Comic Distributors' Retailer Services Website!|access-date=July 11, 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170630152746/https://retailer.diamondcomics.com/Home/1/1/28/225|archive-date=June 30, 2017}}&lt;/ref&gt; ''DC Comics'' un tā ilggadējais sāncensis ''[[Marvel Comics]]'' (kas kopš 2009. gada pieder uzņemumam ''[[The Walt Disney Company]]'', ''[[WarnerMedia]]'' galvenajam sāncensim) 2017. gadā kopā aizņēma aptuveni 70% no Amerikas komiksu tirgus,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last1=Miller|first1=John|title=2017 Comic Book Sales to Comics Shops|url=http://www.comichron.com/monthlycomicssales/2017.html|website=Comichron|accessdate=23 January 2018|quote=Share of Overall Units—Marvel 38.30%, DC 33.93%; Share of Overall Dollars—Marvel 36.36%, DC 30.07%|archive-url=https://web.archive.org/web/20180123131602/http://www.comichron.com/monthlycomicssales/2017.html|archive-date=January 23, 2018}}&lt;/ref&gt; kaut arī šis skaitlis var būt neprecīzs, jo nav ņemtas vērā grafiskās noveles. Pēc kopējiem komiksu tirdzniecības apmēriem, DC ir otrs lielākais komiksu izdevējs pēc ''[[Viz Media]]'', ''Marvel'' ir trešajā vietā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://goboiano.com/viz-manga-sales-are-destroying-dc-marvel-in-comic-market/ |title=Archived copy |access-date=October 10, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171010022449/http://goboiano.com/viz-manga-sales-are-destroying-dc-marvel-in-comic-market/ |archive-date=October 10, 2017}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|http://www.dccomics.com}}


{{Organizācija-aizmetnis}}
{{kultūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:ASV uzņēmumi]]
[[Kategorija:Komiksi]]</text>
      <sha1>hkcf7f64uadttxrjw54o6ahv1ioteq0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659065</id>
      <parentid>3659062</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T19:51:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>1.43.31.239</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5634" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = DC Comics
| logo             = [[Attēls:DC Comics logo.svg|190px]]
| caption          = 
| type             = 
| traded_as        = 
| genre            = 
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1934 (kā National Allied Publications)
| founder          = Malkolms Vīlers-Nikolsons
| defunct          = 
| location_city    = 
| location_country = 
| location         = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = 
| products         = 
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = 
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = 
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = {{URL|http://www.dccomics.com}}
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
'''''DC Comics, Inc''''' ir viens no lielākajiem un veiksmīgākajiem ASV uzņēmumiem, kas darbojas komiksu izdošanas un ar to saistītu mediju izdošanu. Tas tika dibināts 1934. gadā kā ''National Allied Publications''.&lt;ref name=origin&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=DC Entertainment Chronology | url=http://www.comicbookbin.com/dcchronologyplatinumage_001.html | accessdate=October 18, 2008}}&lt;/ref&gt; Uzņēmums ir daļa no ''DC Entertainment'', kas pieder ''[[Warner Bros.]] Entertainment'' uzņēmumam,&lt;ref name=&quot;CBRDE&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://robot6.comicbookresources.com/2009/09/dc-entertainment-what-we-know-so-far/|title=DC Entertainment - what we know so far|last=Melrose|first=Kevin|date=October 10, 2009|publisher=Comic Book Resources|accessdate=September 11, 2009}}&lt;/ref&gt; kas savukārt pieder ''[[WarnerMedia]]''. ''DC Comics'' ir izveidojuši vairākus plaši pazīstamus tēlus, tai skaitā [[Supermens|Supermenu]], [[Betmens|Betmenu]], Robinu, [[Brīnumsieviete|Brīnumsievietes]], Leksu Lutoru, [[Džokers (tēls)|Džokeru]], Kaķsievieti, Pingvīnu, ģenerāli Zodu, Divseji. Uzņēmums arī publicē komiksus, kas nav saistīti ar ''[[DC Universe]]'', tostarp &quot;[[Sargi]]&quot;, &quot;[[V ir vendeta]]&quot;, ''[[Fables]]'' un daudzus citus komiksus, ko publicē ar ''[[Vertigo]]'' preču zīmi.

Iniciāļi &quot;DC&quot; cēlušies no izdevniecības populārās komiksu sērijas ''[[Detective Comics]]'', kurā debiju piedzīvoja arī Betmens un kas vēlāk kļuva par daļu no uzņemuma nosaukuma.&lt;ref name=officialsite&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.dccomics.com |title=Official Site |publisher=Dccomics.com |date=April 21, 2010 |accessdate=June 17, 2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170923021347/http://www.dccomics.com/ |archive-date=September 23, 2017}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma vadība atrodas Ņujorkā, ASV.&lt;ref name=factsheet&gt;[http://www.hoovers.com/dc-comics-inc./--ID__104322--/free-co-factsheet.xhtml DC Comics Inc.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080921204051/http://hoovers.com/dc-comics-inc./--ID__104322--/free-co-factsheet.xhtml |date=September 21, 2008 }} Hoovers. Retrieved October 18, 2008.&lt;/ref&gt;

Uzņēmums ''[[Random House]]'' nodarbojas ar ''DC Comics'' izplatīšanu tirdzniecības vietās,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.publishersweekly.com/pw/by-topic/new-titles/adult-announcements/article/14462-dc-comics-random-house-ink-distribution-pact.html|title=DC Comics, Random House Ink Distribution Pact|access-date=July 11, 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170802134014/https://www.publishersweekly.com/pw/by-topic/new-titles/adult-announcements/article/14462-dc-comics-random-house-ink-distribution-pact.html|archive-date=August 2, 2017}}&lt;/ref&gt; kamēr ''[[Diamond Comic Distributors]]'' nodarbojas ar piegādēm uz specializētām komiksu tirdzniecības vietām.&lt;ref name=factsheet /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://retailer.diamondcomics.com/Home/1/1/28/225|title=Welcome to Diamond Comic Distributors' Retailer Services Website!|access-date=July 11, 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170630152746/https://retailer.diamondcomics.com/Home/1/1/28/225|archive-date=June 30, 2017}}&lt;/ref&gt; ''DC Comics'' un tā ilggadējais sāncensis ''[[Marvel Comics]]'' (kas kopš 2009. gada pieder uzņemumam ''[[The Walt Disney Company]]'', ''[[WarnerMedia]]'' galvenajam sāncensim) 2017. gadā kopā aizņēma aptuveni 70% no Amerikas komiksu tirgus,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last1=Miller|first1=John|title=2017 Comic Book Sales to Comics Shops|url=http://www.comichron.com/monthlycomicssales/2017.html|website=Comichron|accessdate=23 January 2018|quote=Share of Overall Units—Marvel 38.30%, DC 33.93%; Share of Overall Dollars—Marvel 36.36%, DC 30.07%|archive-url=https://web.archive.org/web/20180123131602/http://www.comichron.com/monthlycomicssales/2017.html|archive-date=January 23, 2018}}&lt;/ref&gt; kaut arī šis skaitlis var būt neprecīzs, jo nav ņemtas vērā grafiskās noveles. Pēc kopējiem komiksu tirdzniecības apmēriem, DC ir otrs lielākais komiksu izdevējs pēc ''[[Viz Media]]'', ''Marvel'' ir trešajā vietā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://goboiano.com/viz-manga-sales-are-destroying-dc-marvel-in-comic-market/ |title=Archived copy |access-date=October 10, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171010022449/http://goboiano.com/viz-manga-sales-are-destroying-dc-marvel-in-comic-market/ |archive-date=October 10, 2017}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|http://www.dccomics.com}}


{{Organizācija-aizmetnis}}
{{kultūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:ASV uzņēmumi]]
[[Kategorija:Komiksi]]</text>
      <sha1>203pe1wxysbi2w5shbydzw69ymhmi1n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ārts Teitums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>211059</id>
    <revision>
      <id>3659001</id>
      <parentid>2573088</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2207" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = instrumentālists_bez_vokāla
|           Vārds = Ārts Teitums
|      Vārds_orig = 
|          Attēls = Art Tatum, ca. May 1946 (William P. Gottlieb 08311).jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = Ārts Teitums, 1946
|        Dz_vārds = Artūrs Teitums Jaunākais
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dat|1909|10|13}}
|        Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ohaio|Toledo|2s=Ohaio (štats)}}
|           Miris = {{miršanas datums un vecums|1956|11|5|1909|10|13|mf=y}}
|        Vieta_mr = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[Džezs]], Straids
|    Nodarbošanās = Pianists
|     Instrumenti = [[Klavieres]]
|            Gadi = 1927–1956
|Izdevējkompānija = [[Asch Records|Stinson]], [[Verve Records|Verve]], [[Folkways Records|Folkways]]
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = V
}}

'''Artūrs Teitums, Jaunākais''' ({{val|en|Arthur Tatum, Jr.}}, dzimis {{dat|1909|10|13}}, miris {{dat|1956|11|5}}), plašāk zināms kā '''Ārts Teitums''' (''Art Tatum''), bija amerikāņu [[džezs|džeza]] pianists un virtuozs kurš spēlējis ar fenomenālu tehniku, neskatoties uz to, ka ir bijis gandrīz neredzīgs kopš dzimšanas. Teitums ir atzīts par vienu no visu laiku izcilākajiem džeza pianistiem un viņš ir atstājis milzīgu ietekmi uz nākamo paaudžu izpildītājiem. Viņš ir slavēts par to, cik viņa uzstāšanās ir tehniski izcili nostrādātas, kas radījušas jaunus standartus džeza [[mūzika|mūzikā]]. Kritiķis Skots Jenovs rakstījis: &quot;Teituma straujie refleksi un neizmērojamā iztēle piepildīja viņa improvizācijas ar svaigām (un reizēm pat futūriskām) idejām, kas viņu izvirzīja krietni priekšā viņa laikabiedriem ... Ārta Teituma mūzikas ieraksti vēl joprojām spēj iebaidīt mūsdienu pianistus.&quot;

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Teitums, Ārts}}
[[Kategorija:1909. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1956. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Džeza mūziķi]]
[[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]]
[[Kategorija:ASV mūziķi]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>nbryx4hpmwsaildpel0pqu1cdgqzvoa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daglass Engelbarts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>211930</id>
    <revision>
      <id>3658941</id>
      <parentid>3572282</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:55:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4773/|QuickCategories batch #4773]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3736" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|          vārds = Daglass Engelbarts
|     vārds_orig = ''Douglas Carl Engelbart''
|         attēls = Douglas Engelbart in 2008.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1925
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 30
|       dz_vieta = {{vieta|ASV|Portlenda (Oregona)}}
|         m_gads = 2013
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 2
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Atertona}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = ''[[SRI International]]'',&lt;br /&gt;''[[Tymshare]]'',&lt;br /&gt;''[[McDonnell Douglas]]'',&lt;br /&gt;''Bootstrap Institute/Alliance'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dougengelbart.org/about/dei-footnote.html|title=Footnote|publisher=[[The Doug Engelbart Institute]]|accessdate=2012-06-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120714013459/http://www.dougengelbart.org/about/dei-footnote.html|archivedate=2012-07-14}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;''[[The Doug Engelbart Institute]]''
|     alma_mater = [[Oregonas Štata Univeristāte|Oregonas Štata Koledža]] (bakalaura grāds)&lt;br /&gt;[[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)]] (zinātņu doktora grāds)
|        zinātne = 
|    pasniedzēji = [[Džons Roberts Vudjards]]
|       studenti = 
|     sasniegumi = [[datorpele]], [[hiperteksts]], [[sadarbības programmatūra]], [[interaktīvā skaitļošana]]
|    apbalvojumi = [[Nacionālā Tehnoloģiju medaļa]],&lt;br /&gt;[[Lemelsona-MIT balva]],&lt;br /&gt;[[Tjūringa balva]] (1997),&lt;br /&gt;[[Lavleisas medaļa]],&lt;br /&gt;[[Norberta Vīnera balva par sociālo un profesionālo atbildībua]],&lt;br /&gt;[[Datorvēstures muzejs|Datorvēstures muzeja]] Biedra balva&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.computerhistory.org/fellowawards/hall/bios/Douglas,Engelbart/|title=Douglas C. Engelbart|work=Hall of Fellows|publisher=[[Computer History Museum]]|accessdate=2012-06-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120702234621/http://www.computerhistory.org/fellowawards/hall/bios/Douglas,Engelbart/|archivedate=2012-07-02}}&lt;/ref&gt;
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}

'''Daglass Karls Engelbarts''' ({{val|en|Douglas Carl Engelbart}}; {{dat|1925|1|30|N}} — {{dat|2013|7|2|N}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[izgudrotājs]], kurš darbojies [[personālais dators|personālo datoru]] un [[internets|interneta]] uzlabojumu izstrādē. Viņš ir pazīstams kā [[cilvēka-datora mijiedarbība]]s jomas pamatlicējs. Strādājis ''[[Augmentation Research Center]]'' laboratorijā uzņēmumā ''[[SRI International]]'', kurā radīja [[datorpele|datorpeli]],&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/hi/english/sci/tech/newsid_1633000/1633972.stm|title=Mouse inventor strives for more|first=Alfred|last=Hermida|work=[[BBC News Online]]|date=2001-11-05|accessdate=2012-06-17}}&lt;/ref&gt; kā arī piedalījās [[hiperteksts|hiperteksta]], [[datortīkls|datortīklu]] un pirmo [[grafiskā lietotāja saskarne|grafisko lietotāja saskarņu]] izstrādē. 1997. gadā ieguvis [[Tjūringa balva|Tjūringa balvu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://amturing.acm.org/award_winners/engelbart_5078811.cfm|title=Douglas Engelbart|publisher=ACM}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://dougengelbart.org/ Daglasa Engelbarta oficiālā vietne un ''Doug Engelbart Institute'' vietne] (iepriekš ''Bootstrap'')

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Engelbarts, Daglass}}
[[Kategorija:1925. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2013. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu izgudrotāji]]
[[Kategorija:Tjūringa balvas laureāti]]
[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]</text>
      <sha1>etqr5bfiwgq2ai4jzqv1clsuw18pvo7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dadlijs Nikolss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>212845</id>
    <revision>
      <id>3659022</id>
      <parentid>3386597</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:05:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2172" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Dadlijs Nikolss
|     vārds_orig = ''Dudley Nichols''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1895
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 6
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1960
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 4
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = Amerikānis
|   nodarbošanās = Scenārists
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Dadlijs Nikolss''' ({{val|en|Dudley Nichols}}; dzimis {{dat|1895|4|16}}, miris {{dat|1960|1|4}}) bija amerikāņu scenārists.

Nikolss sarakstījis scenārijus vairāk nekā 60 filmām, tai skaitā ''[[Stagecoach]]'' (1939), ''[[For Whom the Bell Tolls]]'' (1943), ''[[Scarlet Street]]'' (1945), ''[[And Then There Were None]]'' (1945) un ''[[The Tin Star]]'' (1957). Par sarakstīto scenāriju 1935. gada filmai &quot;[[Ziņotājs]]&quot; (''The Informer'') viņam tika piešķirta [[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balva par labāko adaptēto scenāriju]], taču viņš no tās atteicās sakarā ar [[Ekrāna rakstnieku ģilde]]s streiku, kļūstot par pirmo personu, kas tā ir darījis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/4202545.stm|title=How the Academy Awards flourished|work=[[BBC Online]]|accessdate={{dat|2013|1|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Nikolss daudzus gadus sadarbojās ar kinorežisoru [[Džons Fords|Džonu Fordu]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}

{{Persona-aizmetnis}}

{{Labākais adaptētais scenārijs (Oskars)}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Nikolss, Dadlijs}}
[[Kategorija:1895. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1960. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV scenāristi]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji scenāristi]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>7ozixfokj0a80ahj1aruez1893v4cgz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2034. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>216320</id>
    <revision>
      <id>3659222</id>
      <parentid>2396433</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:01:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Uzlabota veidne+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="531" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Gads|2034}}
{{Gads citos kalendāros|2034}}

'''2034. gads''' ({{Rom sk gadam|2034}}) būs parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[svētdiena|svētdienā]].

== Paredzētie notikumi ==
* 28. septembrī būs [[Mēness]] aptumsums.
* Šveicē tiks slēgta pēdējā atomelektrostacija.
* [[Alberto Fuhimori]], bijušajam [[Peru]] prezidentam, būs tiesības atstāt ieslodzījumu.
* [[Ians Flemings|Iana Fleminga]] darbi ASV nonāks brīvajā lietošanā.

[[Kategorija:2034. gads| ]]</text>
      <sha1>b906n6co0ipx12ho7hgsqzeakf7wl0h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2028. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>216347</id>
    <revision>
      <id>3659229</id>
      <parentid>3530933</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:03:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Uzlabota veidne+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2000" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Gads|2028}}
{{Gads citos kalendāros|2028}}
'''2028. gads''' ({{Rom sk gadam|2028}}) būs garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[sestdiena|sestdienā]].

== Paredzētie notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[26. janvāris]] — gredzenveida [[saule]]s aptumsums, kas vislabāk būs novērojams [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un [[Eiropa]]s dienvidrietumos.&lt;ref name=&quot;nasa20212030&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20080530145509/http://eclipse.gsfc.nasa.gov/SEcat/SEdecade2021.html Solar Eclipses: 2021 - 2030], eclipse.gsfc.nasa.gov {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[26. jūnijs]] — [[Zeme]]i garām 248 000 km attālumā palidos asteroīds [[(153814) 2001 WN5]].

=== Jūlijs ===
* [[22. jūlijs]] — pilns saules aptumsums, kas vislabāk būs novērojams [[Austrālija|Austrālijā]].&lt;ref name=&quot;nasa20212030&quot; /&gt;

=== Oktobris ===
* [[26. oktobris]] — Zemei garām 930 000 km attālumā palidos asteroīds [[(35396) 1997 XF11]]. Sākotnēji zinātniekiem bija bažas, jo pastāvēja maza varbūtība, ka asteroīds varētu ietriekties Zemē, tomēr dati, kas tika iegūti 1990. gadā, noraidīja šādu varbūtību.&lt;ref&gt;[http://www.religioustolerance.org/end_wrl21.htm 19 predictions that &quot;the end&quot; will come on or after the year 2020], religioustolerance.org {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Novembris ===
* [[7. novembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] norisināsies prezidenta vēlēšanas.

&lt;!--
== Populārā kultūra ==
=== Datorspēles un videospēles ===

== Svarīgi reliģiozi svētki ==

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — 
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — 
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — 
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — 
* [[Nobela prēmija Lliteratūrā|Literatūrā]] — 
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — 
--&gt;

== Atsauces ==
{{Commons|2028}}
{{atsauces}}

{{Pg5}}


[[Kategorija:2028. gads| ]]</text>
      <sha1>8d75t9oxageeh1txdmwp8a849jaykys</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2031. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>216348</id>
    <revision>
      <id>3659226</id>
      <parentid>3141266</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:02:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Uzlabota veidne+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="937" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Gads|2031}}
{{Gads citos kalendāros|2031}}

'''2031. gads''' ({{Rom sk gadam|2031}}) būs parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[trešdiena|trešdienā]].

== Paredzētie notikumi ==
* 2 [[Venera (planēta)|Veneras]] tranzīti — [[17. marts|17. martā]] un [[29. oktobris|29. oktobrī]], kurus varēs redzēt no [[Urāns (planēta)|Urāna]]
* [[Zeme]]s tranzīts, kuru varēs redzēt no [[Urāns (planēta)|Urāna]]
* Investori un pētnieki cer 2031. gadā sākt būvēt pirmo [[Kosmiskais lifts|kosmisko liftu]].&lt;ref&gt;[http://cosmiclog.msnbc.msn.com/archive/2009/08/17/2033079.aspx Boyle, A: &quot;Cosmic Log&quot; MSNBC: ''Space elevator faces reality''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100107190717/http://cosmiclog.msnbc.msn.com/archive/2009/08/17/2033079.aspx |date={{dat|2010|01|07||bez}} }}, {{dat|2009|8|17}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2031. gads| ]]</text>
      <sha1>02gdnnwx7kduivca20ekx6p5p0xwk7l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2032. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>216349</id>
    <revision>
      <id>3659225</id>
      <parentid>3516976</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:02:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Uzlabota veidne+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="662" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Gads|2032}}
{{Gads citos kalendāros|2032}}

'''2032. gads''' ({{Rom sk gadam|2032}}) būs garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Paredzētie notikumi ==
* [[Merkurs (planēta)|Merkura]] tranzīts (pāriešana [[Saule]]s diskam, skatoties no [[Zeme]]s).
* Prognozēta objekta [[J002E3]], kas patiesībā ir izlietota [[nesējraķete]]s [[Saturn V]] sastāvdaļa (trešā pakāpe), atgriešanās [[Zemes orbīta|Zemes orbītā]]. Ar šo pakāpi kosmosa kuģis [[Apollo 12]] (otrā Mēness ekspedīcija) tika ievadīts trajektorijā uz [[Mēness|Mēnesi]].

[[Kategorija:2032. gads| ]]</text>
      <sha1>iit4rvbxg50sq2x44uvqhkfa4bb62e3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2035. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>216350</id>
    <revision>
      <id>3659127</id>
      <parentid>2635776</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T04:05:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Uzlabota veidne+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="557" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Gads|2035}}
{{Gads citos kalendāros|2035}}

'''2035. gads''' ({{Rom sk gadam|2035}}) būs parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[pirmdiena|pirmdienā]].

== Paredzētie notikumi ==

* [[8. janvāris|8. janvārī]] Objekts [[2002 AY1]] nelielā attālumā palidos garām [[Zeme]]i.
* Būs pieejamas pilnībā funkcionējošas mākslīgās acis. &lt;ref&gt;''Eyewitness Future'', by Michael Talbini (2004), {{ISBN|0-7566-0684-5}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Laiks-aizmetnis}}
[[Kategorija:2035. gads| ]]</text>
      <sha1>di6szr9ozjttc2a95zhvqwlzhlawoj8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2036. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>216351</id>
    <revision>
      <id>3659126</id>
      <parentid>3167124</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T04:05:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Uzlabota veidne+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1019" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Gads|2036}}
{{Gads citos kalendāros|2036}}

'''2036. gads''' ({{Rom sk gadam|2036}}) būs garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[otrdiena|otrdienā]].

== Paredzētie notikumi ==
* METI ziņojums sasniegs zvaigzni [[Hip 4872]].
* [[Zeme]]i tuvosies asteroīds ''[[99942 Apophis]]''. [[2013]]. gadā tika noskaidrots, ka tas netuvosies [[Zeme]]i tuvāk par 14 milijoniem [[jūdze|jūdžu]] &lt;ref name=&quot;Beatty2013&quot;&gt;{{cite web
 |date        = January 9, 2013
 |title       = Asteroid Apophis Takes a Pass in 2036
 |publisher   = [[Sky &amp; Telescope]]
 |author      = Kelly Beatty
 |url         = http://www.skyandtelescope.com/news/home/Asteroid-Apophis-Takes-a-Pass-in-2036-186245171.html
 |accessdate  = 2013-01-10
 |archiveurl  = https://archive.today/20130216190708/http://www.skyandtelescope.com/news/home/Asteroid-Apophis-Takes-a-Pass-in-2036-186245171.html
 |archivedate = 2013-02-16
}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Laiks-aizmetnis}}
[[Kategorija:2036. gads| ]]</text>
      <sha1>jvwyogyrwomx4rx0mnkkrc6u27sdud7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2038. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>216352</id>
    <revision>
      <id>3659124</id>
      <parentid>2396437</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T04:04:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Uzlabota veidne+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="615" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Gads|2038}}
{{Gads citos kalendāros|2038}}

'''2038. gads''' ({{Rom sk gadam|2038}}) būs parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[piektdiena|piektdienā]].

== Paredzētie notikumi ==
* 2 Gredzenveida [[saules aptumsums|Saules aptumsumi]].
* [[19. janvāris|19. janvārī]] - [[2038. gada problēma]] - Datoru sistēmās notiks laika skaitīšanas problēma.
* Lieldienas, iespējams būs, visvēlākajā datumā to vēsturē.
* [[26. decembris|26. decembrī]] - Pilns Saules aptumsums Austrālijā un Jaunzēlandē.

{{Laiks-aizmetnis}}
[[Kategorija:2038. gads| ]]</text>
      <sha1>qf76pwihimu4lghqvxeitz21mqk7oqy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2039. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>216353</id>
    <revision>
      <id>3659123</id>
      <parentid>3516977</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T04:04:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Uzlabota veidne+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="822" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Gads|2039}}
{{Gads citos kalendāros|2039}}

'''2039. gads''' ({{Rom sk gadam|2039}}) būs parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[sestdiena|sestdienā]].

== Plānotie notikumi ==
* [[21. jūnijs]] - Gredzenveida [[Saules aptumsums]].
* [[7. novembris]] - [[Merkurs (planēta)|Merkura]] tranzīts.
* Tiek prognozēts, ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju skaits sasniegs 400 000 000.&lt;ref name=&quot;Roberts2008&quot;&gt;{{ziņu atsauce |first=Sam |last=Roberts |authorlink= |coauthors= |title=In a Generation, Minorities May Be the U.S. Majority |url=http://www.nytimes.com/2008/08/14/washington/14census.html |work=[[The New York Times]] |publisher= |date=2008-08-13 |accessdate= }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:2039. gads| ]]</text>
      <sha1>lm5mnfgeu1ih0c64za3w43bbofu7f78</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marvel Comics</title>
    <ns>0</ns>
    <id>218426</id>
    <revision>
      <id>3659066</id>
      <parentid>3649025</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T19:51:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>1.43.31.239</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2054" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = Marvel Comics
| logo             = Marvel Logo.svg
| caption          = 
| type             = 
| traded_as        = 
| genre            = 
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1939. gadā
| founder          = Martins Gudmens
| defunct          = 
| location_city    = 
| location_country = 
| location         = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = 
| products         = 
| services         = 
| revenue          = {{Palielinājās}} 125 miljoni ASV dolāru
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = 
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = 
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = {{URL|http://marvel.com/comics}}
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
'''''Marvel Comics''''' ir viens no lielākajiem un veiksmīgākajiem ASV uzņēmumiem, kas darbojas komiksu izdošanas un ar to saistītu mediju izdošanu. Tas tika dibināts 1939. gadā kā ''Timely Comics''. Uzņēmums ir daļa no ''Marvel Entertainment'', kas pieder ''[[The Walt Disney Company]]''. ''Marvel Comics'' ir izveidojuši vairākus plaši pazīstamus tēlus, tai skaitā [[Halks|Halku]],  [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēku]], [[X-cilvēki (tēli)|X-cilvēkus]], [[Pārgalvis|Pārgalvi]], [[Dzelzs vīrs|Dzelzs vīru]], [[Elektra Natčjosa|Elektru Natčjosu]], [[Kapteinis Amerika|Kapteini Ameriku]], [[Niks Furijs|Niku Furiju]], [[Sudraba sērfotājs|Sudraba sērfotāju]], [[Zaļais Goblins|Zaļo Goblinu]], [[Gvena Steisija|Gvenu Steisiju]], [[Mērija Džeina Votsone|Mēriju Džeinu Votsoni]] un citus. Uzņēmuma vadība atrodas Ņujorkā, ASV.

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā mājaslapa|http://marvel.com/comics}}


{{Organizācija-aizmetnis}}
{{kultūra-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV uzņēmumi]]
[[Kategorija:Komiksi]]</text>
      <sha1>0v6skn3l4yg4xm8a7u7c1nlxbrhtmg1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Virsaitis Džozefs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>225023</id>
    <revision>
      <id>3658940</id>
      <parentid>3591822</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:55:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4773/|QuickCategories batch #4773]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16868" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Virsaitis Džozefs&lt;br /&gt;Hinmatóowyalathq’it
|         attēls = Chief-joseph.jpg
|  att_nosaukums = Virsaitis Džozefs 1903. gadā. 
|        dz_gads = 1840
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 3
|       dz_vieta = Vallovas ieleja, [[Oregona]]
|         m_gads = 1904
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 21
|        m_vieta = Kolvilas Indiāņu Rezervāts, [[Vašingtona (štats)|Vašingtona]]
|        tautība = [[nezpersi|nezperss]]
|         vecāki = Tuekaks (tēvs)&lt;br /&gt;Khapkhaponimi (māte)
|          brāļi = Sousoukuee (vecākais)&lt;br /&gt;Ollokuts (jaunākais)
|          māsas = 4
|       paraksts = Chief Joseph signature.svg 
}}

'''Virsaitis Džozefs''' (dzimis {{dat|1840|3|3}}, miris {{dat|1904|9|21}}) bija [[Ziemeļamerika]]s [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] [[nezpersi|nezpersu]] cilts virsaitis un viens no izcilākajiem [[indiāņi|indiāņu]] karavadoņiem [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē. Virsaitis Džozefs pazīstams arī kā '''Džozefs jaunākais''', jo savu vārdu mantoja no tēva [[Tuekaka]] (1785—1871), kurš vārdu Džozefs ieguva pēc kristīšanās, bet vēlāk bija zināms kā &quot;Vecais Džozefs&quot; vai &quot;Džozefs vecākais&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pbs.org/weta/thewest/people/a_c/chiefjoseph.htm|title=THE WEST - Chief Joseph |publisher=PBS |access-date=2011-10-31}}&lt;/ref&gt;

Džozefa Jaunākā nezpersu vārds bija '''Hinmuuttuu-yalatlat'''' (nezpersu: ''Pērkons, kas veļas kalnos'') vai '''Hinmatóoyalahtq'it''' (''Pērkons, kas veļas caur kalniem'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nezperce.org/Official/commands.htm |title=Nez Perce language |access-date={{dat|2013|06|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130528175104/http://www.nezperce.org/Official/commands.htm |archivedate={{dat|2013|05|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Nezpersi apdzīvoja [[Vallovas upe]]s ieleju [[Oregona]]s ziemeļaustrumos. Virsaitim Džozefam nācās vadīt cilti ļoti dramatiskā laikā. Amerikas valdības mēģinājumi pārvietot nezpersus uz rezervātu 1877. gadā pārauga karā, kas vēsturē iegājis ar nosaukumu [[Nezpersu karš]]. ASV armija 1900 kilometru garumā vajāja Virsaiša Džozefa ļaudis, kuri devās [[Kanāda]]s virzienā, lai tur rastu patvērumu. Atkāpšanās laikā nezpersi Džozefa vadībā vairākās kaujās uzvarēja skaitliski pārāko amerikāņu armiju un bruņotus civilistus, taču tikai 140 kilometru attālumā no Kanādas robežas bija aplenkti un pēc asiņainas kaujas padevās. Padodoties virsaitis teica runu, kuras pēdējie vārdi bija: &quot;Mana sirds ir slima un skumja. No šās vietas, kur tagad stāv saule, es vairs nekad nekarošu&quot;.

Mūža otrajā pusē Virsaitis Džozefs daudz laika veltīja, aizstāvot cilts tiesības. Pateicoties amerikāņu žurnālistiem, viņš kļuvis par visbiežāk citēto Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju.

== Priekšvēsture ==
Nezpersi (''Nez Percé'') ir frančvalodīgo kanādiešu dots [[eksonīms]], kas tulkojas &quot;caurdurtie deguni&quot; (daļa nezpersu degunos nēsāja gliemežvāciņus). Kaut arī paši nezpersu cilts indiāņi mūsdienās visbiežāk izmanto [[eksonīms|pašnosaukumu]] ''niimiipu'' (burtiski &quot;cilvēki&quot;, &quot;mēs, cilvēki&quot;), nosaukums ''nezpersi'' ir kļuvis par vispārpieņemtu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valdības un vēsturnieku vidū.

1805. gadā nezpersu zemēs ieradās Luisa un Klarka vadītās ekspedīcijas dalībnieki. Nezpersi uzņēma amerikāņus viesmīlīgi. Viņi nodrošināja Amerikas valdības organizēto ekspedīciju ar pārtiku un vairākus mēnešus, kamēr ceļotāji turpināja ceļu Klusā okeāna virzienā ar [[kanoe]], pieskatīja viņu zirgus.

Virsaitis Džozefs Vecākais kļuva piesardzīgs, kad nezpersu zemēs sāka ierasties aizvien vairāk balto ieceļotāju. Jaunatnācēji tās piesavinājās, pāvēršot par ganībām saviem mājlopiem vai apstrādājot lauksaimnieciski, un sākotnējo draudzīgo gaisotni un nezpersu viesmīlību nomainīja saspīlējums.

1855. gadā gubernators Īzaks Stīvens uzaicināja nezpersu pārstājus uz apspriedi. Tika panākts līgums, kas noteica 31 000 km² lielā nezpersu rezervāta robežas. Tas iekļāva lielu daļu cilts tradicinālo teritoriju, ieskaitot Tuekaka grupas apdzīvoto Vallovas ieleju.&lt;ref&gt;Josephy, Alvin M., p 334.&lt;/ref&gt;

Zelta meklētāju pieplūdums kļuva par cēloni 1863. gadā sasaukt nākamo apspriedi ar nezpersu virsaišiem, lai tos pierunātu pārcelties uz teju 10 reizes mazāku rezervātu. Nākamā rezervāta platība bija 3200 km², un tas vairs neiekļāva Vallovas ieleju.&lt;ref name=trmap63&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.google.com/newspapers?id=34NfAAAAIBAJ&amp;sjid=wzAMAAAAIBAJ&amp;pg=2266%2C2857500|newspaper=Lewingston Morning Tribune|title=Historical look at boundaries|page=5-centennial}}&lt;/ref&gt; Līgumam piekrita divi virsaiši, taču Džozefs Vecākais un virkne citu virsaišu atteicās to parakstīt. Tuekaks teica:

&lt;blockquote&gt;&quot;Šī zeme bija radīta bez robežām, un nevienam cilvēkam nav ļauts to dalīt... Es redzu — baltie šajā zemē kļūst aizvien bagātāki, es redzu — viņi vēlas mums atdot neauglīgu zemi... Šī zeme un es esam viens vesels... Iespējams, jūs uzskatiet, ka Radītājs jūs ir atsūtījis lemt par mūsu zemi. Ja es zinātu, ka jūs esat Radītāja sūtīti, es samierinātos ar domu par jūsu tiesībām izlemt mūsu likteni. Nesaprotiet mani nepareizi, bet uzklausiet manis teikto, ņemot vērā manu pieķeršanos savai zemei. Es nekad neesmu apgalvojis, ka zeme ir mans īpašums, un es drīkstu ar to, ko vien vēlos. Vienīgi tam, kas to radījis, ir šādas tiesības. Es pieprasu tiesības dzīvot savā zemē un atstāju jums tiesības dzīvot savā.&quot;&lt;/blockquote&gt;

Džozefa Vecākā atteikums parakstīt līgumu sašķēla cilti. Cilts daļa, kas apceptēja līgumu, pārcēlās uz jauno rezervātu. Savukārt nezpersi, kas līgumu noraidīja, palika savā zemē. Tuekaks iezīmēja Vallovas robežas ar vairākām mietiem un pasludināja: &quot;Šīs robežas iekšpusē bija piedzimuši visi mūsu ļaudis. Tur atrodas mūsu tēvu kapi, un mēs nevienam nekad tos neatdosim.&quot;

[[Attēls:Salmon River.JPG|thumb|280px|[[Salmonas]] upe [[Aidaho]] ir viena no upēm, kuras krastos mājoja nezpersi.]]

== Cilts priekšgalā ==
Džozefs Jaunākais kļuva par virsaiti pēc tēva nāves 1871. gadā. Pirms nāves viņš dēlam teica:

&lt;blockquote&gt;&quot;Mans dēls, mans ķermenis atgriežas pie mātes Zemes, un mans gars ļoti drīz redzēs Lielā Gara Virsaiti. Kad es būšu aizgājis, domā par savu zemi. Tu esi šo ļaužu vadonis. Viņi raugās uz tevi, lai tu viņus vadītu. Vienmēr atceries, ka tavs tēvs nekad nepārdeva šo zemi. Tev vienmēr jāaizslēdz savas ausis, kad tev jautās noslēgt līgumu, lai pārdotu savas mājas. Vēl daži gadi, un baltie cilvēki būs tev visapkārt. Viņu acis pievērstas šai zemei. Mans dēls, nekad neaizmirsti manus pirmsnāves vārdus. Šī zeme glabā tava tēva ķermeni. Nekad nepārdod sava tēva un savas mātes kaulus.&quot;&lt;ref&gt;Wilson, James. ''The Earth Shall Weep: A History of Native America''. 2000, page 242&lt;/ref&gt;&lt;/blockquote&gt;

Džozefs stāstīja: &quot;Es paspiedu sava tēva roku un apsolīju darīt kā viņš lūdza. Tas, kas nespēj aizsargāt sava tēva kapus, ir sliktāks par plēsīgu zvēru.&quot; Jaunais virsaitis atbildēja valdības ierēdņiem, kas pavēlēja nezpersiem pamest Vallovas ieleju un doties uz rezervātu:

&lt;blockquote&gt;&quot;Ne vienam virsaitim nav tiesības pārdot šo zemi. Tā vienmēr piederējusi manai tautai. Mākoņi nepulcējās virs tās, kad viņu ieguva mūsu tēvi, un mēs aizstāvēsim mūsu zemi tik ilgi, kamēr kaut viena asins lāse sildīs mūsu vīriešu sirdis&quot;.&lt;/blockquote&gt;

Virsaitis iesniedza lūgumu prezidentam [[Uliss Grānts|Ulisam Grāntam]], kurā lūdza ļaut viņa tautai palikt dzīvot tur, kur tā vienmēr ir dzīvojusi. 1873. gada 16. jūnijā prezidents izdeva norādījumu, kas aizliedza amerikāņiem kolonizēt Vallovas ieleju.

Džozefam bija noraidoša attieksme pret baznīcu. Uz pilnvarotā jautājumu, kāpēc jums nav vajadzīgas baznīcas, viņš atbildēja: &quot;Tajās mūs māca strīdēties par Dievu. Mums tas nav vajadzīgs. Dažkārt mēs strīdamies par zemes lietām, bet nekad nestrīdamies par Dievu&quot;.

[[Attēls:Looking glass.jpg|thumb|250px|Viens no Virsaiša Džozefa tuvākajiem līdzgaitniekiem Stikla Acis.]]
Nezpersi, kas atteicās dotie uz rezervātu, cieta dažādus pārnodarījumus no kolonistiem un zelta meklētājiem, kas pamazām iespiedās Vallovas ielejā. Zelta meklētāji aizdzina indiāņu zirgus, bet lopkopji lopus un tos pārapzīmogoja, lai nezpersi nevarētu apstrīdēt īpašnieka tiesības. Džozefs nekad nepieļāva vardarbību no nezpersu puses, cerot ar savu piekāpību saglabāt mieru.

Taču 1877. gadā valdības uzdevumā Vallovas ielejā ieradās armijas ģenerālis Olivers Hauards. Viņš piedraudēja uzbrukt Džozefa grupai, ja tā atteiksies doties uz rezervātu, kurā jau dzīvoja citi nezpersi. Lai pārliecinātu Džozefa ļaudis, ģenerālis Lapvajas fortā (Aidaho ziemeļos) organizēja apspriedi. Virsaitis centās vērst uzmanību uz cilvēku vienlīdzību: &quot;Jāšaubās, ka Lielais Gars būtu devis vienai cilvēku daļai tiesības teikt otrai, kas tai būtu jādara.&quot; Hauards jau pirms četriem gadiem bija centies būt taisnīgs ar [[apačiem]]. Pa šo laiku viņš bija sapratis, ka armijā necieš tos, kas &quot;jūt līdzi indiāņiem.&quot; Tagad Hauards ieradās ziemeļrietumu apgabalā, pilns apņēmības atjaunot armijas aprindās savu reputāciju.

Bez Virsaiša Džozefa nezpersus sarunā pārstāvēja viņa brālis [[Ollokots]], gaišreģis [[Tuhulhulzote]], [[Baltais Putns]] un [[Stikla Acis]]. Sarunās ģenerālim aktīvi polemizēja Tuhulhulzote un Hauards iekarsa: &quot;Divdesmit reizes no vietas tu atkārto, ka zeme jūsu māte, un mums jāatgriežas šajā zemē — mātes klēpī. Negribu vairs to dzirdēt, nekavējoties pārejam pie lietas.&quot; &quot;Kurš man drīkst pavēlēt, kas man jādara sava paša zemē?&quot; — asi atbildēja gaišreģis. Horvards nolēma, ka laiks nodemonstrēt spēku. Viņš pavēlēja arestēt Tuhulhulzoti un ieslodzīja to uz piecām dienām, bet nākamajā dienā pavēstīja Džozefam, ka viņa ļaudīm ir trīsdesmit dienas laika, lai savāktu mantas un dotos uz rezervātu. Virsaitis lūdza dot tam vairāk laika, taču Hauards atbildēja: &quot;Ja jūs aizkavēsities kaut vienu dienu, zaldāti jūs aizdzīs uz rezervātu. Bet visus zirgus un lopus, kas tajā laikā atradīsies ārpus rezervāta robežām, iegūs baltie.&quot;

Vallovas ielejas nezpersiem pievienojās pārējās cilts grupas. Virsaiši apspriedē nolēma nekavējoties savākt lopus, lai dotos uz rezervātu. Kopējais nezpersu skaits bija ap 800 cilvēku — ap 250 karotāju un vairāk kā 500 sieviešu un bērnu. Daļa virsaišu uzstāja, ka nepieciešams sākt bruņotu pretestību. Taču Džozefs saprata, ka būtu bezprātīgi censties aizstāvēt ieleju, kurā jau bija zaldāti:

&lt;blockquote&gt;&quot;Balto cilvēku bija daudz, un mēs nespētu tiem pretoties. Mēs bijām kā brieži. Viņi bija kā grizli lāči. Mūsu zeme bija maza. Viņu zeme liela. Mēs esam apmierināti ja viss saglabājas tā, kā to radīja Lielais Gars. Bet viņi neapmierināti un gatavi pārtaisīt upes un kalnus pēc sava prāta.&quot;&lt;/blockquote&gt;

Pametot dzimto kanjonu, kādā no upes pārejām kolonisti aizdzina nezpersu lopus. Kad indiāņi steigā centās pārdzīt pārējos lopus, daudzi no tiem noslīka straujajā straumē. Situācija bija nokaitēta līdz pēdējam. Nezpersi pārtrauca kustību caur kanjonu, un sasauca sapulci. Kara piekritēji nosauca Džozefu par gļēvuli, bet viņš atteicās piekāpties. Lai atriebtos par lopu aizdzīšanu un padzīšanu no ielejas, 14. jūnija naktī karotāju grupa pameta nometni un nogalināja vismaz 18 kolonistus. Uzbrukumos piedalījās arī nezperss Vahlitits, kura tēvu pirms diviem gadiem bija nogalinājuši ieceļotāji. Joprojām cerot izvairīties no turpmākas asinsizliešanas, Džozefs nolēma doties uz Kanādu. Tur viņš plānoja pievienoties hunkpapa lakotu virsaiša [[Sēdošais Bizons|Sēdošā Bizona]] grupai, kas 1876. gadā Kanādā bija atradusi patvērumu. Taču 17. jūnijā amerikāņu pirmais uzbrukums piespieda indiāņus pieņemt kauju.

[[Attēls:Nez Perce warriors.jpg|thumb|250px|Nezpersu karotāji.]]

== Nezpersu karš ==
Nezpersu karš bija turpinājās no 1877. gada jūnija līdz oktobrim. Tā laikā amerikāņu armijas vajātie Virsaiša Džozefa indiāņi, lai rastu patvērumu Kanādā, šķērsoja [[Oregona]]s, [[Vašingtona (štats)|Vašingtona]]s, [[Aidaho]], [[Vaiominga]]s un [[Montāna]]s štatus, kopumā veicot ap 1880 km lielu attālumu. Nezpersu grupā bija ap 200 karotāju un 500 sieviešu un bērnu, kā arī vairāk kā 2000 zirgu un citu mājlopu liels ganāmpulks. Vairākām apvienotajām nezpersu cilts grupām bija pievienojies neliels skaits palousu cilts indiāņu. Nezpersiem nebija ne mazākā pieredzes cīņā pret regulāro armiju, taču vairākās kaujās un sadursmēs tiem izdevās sakaut armiju.

Pirmajā kaujā 17. jūnijā pret Džozefa grupu vērsās 106 zaldāti, 11 civilisti, kā arī 13 nezpersu skauti, kas bija parakstījuši līgumu un pārcēlušies uz rezervātu. Kaujas iznākumu izšķīra Džozefa nezpersu zināšanas par apkārtni un lieliskie [[apalūzas]] šķirnes zirgi. Kaujā krita 34 armijas kavalēristi, kā arī divi kavalēristi un divi civilisti bija ievainoti. Savukārt nezpersu pusē bija tikai trīs ievainotie un viņi ieguva 63 karabīnes, daudz pistoles un lielu skaitu munīcijas.

Ļoti asiņaina tā sauktā Lielās Cauruma upes kauja, kas beidzā neizšķirti, notika 9. augustā. Agrā rītausmā ap 206 amerikāņu kavalēristiem izdevās pārsteigt nezpersus nesagatavotus. Indiāņi vēl gulēja savos tipi, kad nometnē ielauzās zaldāti. Amerikāņi šāva nešķirojot sievietes un bērnus no karotājiem, taču arī vairākas sievietes bija bruņotas un atbildēja ar šāvieniem. Uzbrucēju krita ap 29 (23 zaldāti un 6 civilisti), bet 40 bija ievainoti (36 zaldāti un četri civilisti). Nezpersi zaudēja no 70—90 cilvēku, no kuriem karotāju bija ap 30. Nezperss [[Dzeltenais Vilks]] (ap 1855—1935), kas arī piedalījās kaujā, vēlāk apgalvoja, ka krita tikai 12 karotāju. Džozefs un viņa brālis Ollokots bija ievainoti.

Septembra beigās ap 520 vīru liels karaspēks aplenca nezpersus tikai 60 km attālumā no Kanādas robežas. Pēc piecu dienu kaujām, nosaluši, palikuši bez segām un pārtikas, 5. septembrī nezpersi padevās. Džozefa teiktie vārdi padošanās laikā ir viena no visbiežāk citētajām Amerikas pamatiedzīvotāju runām:

&lt;blockquote&gt;&quot;Sakiet ģenerālim Hauardam, ka es zinu viņa sirdi. Es saglabāju savā sirdī to, ko viņš bija teicis. Es esmu noguris no cīņas. Mūsu virsaiši ir miruši; Stikla Acis ir miris, Tuhulhulzote ir miris. Vecie vīri arī miruši. Jaunieši tagad saka jā un nē. Tas kurš vadīja jauniešus (brālis Ollokots) ir miris. Ir auksti un mums nav segu; bērni ir nosaluši līdz nāvei. Daudzi mani ļaudis ir aizbēguši kalnos un viņiem nav segu, nav ēdamā. Neviens nezina kur tie atrodas — iespējams, viņi ir nosaluši. Man nepieciešams laiks, lai atrastu savus bērnus un redzētu, cik daudzus no tiem vēl varu atrast. Varbūt es tos atradīšu jau mirušus. Uzklausiet mani, mani virsaiši. Es esmu noguris, mana sirds ir slima un skumja. No šīs vietas, kur tagad stāv saule, es vairs nekad nekarošu.&quot;&lt;ref name=&quot;Leckie&quot;&gt;{{cite book|last=Leckie|first=Robert|title=The Wars of America|url=https://archive.org/details/warsofamerica00robe|publisher=Castle Books|year=1998|page=[https://archive.org/details/warsofamerica00robe/page/537 537]|isbn=0-7858-0914-7}}&lt;/ref&gt;&lt;/blockquote&gt;

== Literatūra ==
* Deivids Mērdoks. Ziemeļamerikas indiāņi. Rīga. Zvaigzne ABC (sērija &quot;Redzeslokā&quot;). 1997. {{ISBN|9984046206}}
* Ди Браун. Схороните моё сердце у Вундед-ни. Москва. Прогресс. 1984

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://memory.loc.gov/ammen/today/oct05.html ''Today in History: October 5'']{{Novecojusi saite}}, U.S. Library of Congress
* [http://www.friendsnezpercebattlefields.org Friends of the Bear Paw, Big Hole &amp; Canyon Creek Battlefields]
* [http://www.pbs.org/weta/thewest/people/a_c/chiefjoseph.htm PBS biography]
* [https://web.archive.org/web/20140103024131/http://rhgirl.com/ A Personal Web Tribute]

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Džozefs, Virsaitis}}
[[Kategorija:Ziemeļamerikas indiāņi]]
[[Kategorija:Oregonas indiāņi]]
[[Kategorija:Indiāņu virsaiši]]
[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]</text>
      <sha1>iqpzmk9ososv1g500j0r478hh26jvjy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valdemars Borovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>226283</id>
    <revision>
      <id>3659063</id>
      <parentid>3653555</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T19:48:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2454" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name                = Valdemars Borovskis
| image               = Valdemar Borovskij.jpg
| image_size          = 
| caption             = 
| fullname            = 
| birth_date          = {{birth date and age|1984|5|2}}
| birth_place         = {{vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Viļņa}}
| height              = 181
| position            = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]]
| currentclub         = {{flaga|Lietuva}} [[FK Riteriai]]
| clubnumber          = 33 
| youthyears1         = 
| youthclubs1         =
| years1              = 2008-2009
| clubs1              = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas &quot;Vėtra&quot;]]
| caps1               = 57
| goals1              = 1
| years2              = 2010
| clubs2              = {{flaga|Lietuva}} [[FK Šiauliai]]
| caps2               = 12
| goals2              = 0
| years3              = 2011-2012
| clubs3              = {{flaga|Lietuva}} [[Marijampoles &quot;Sūduva&quot;]]
| caps3               = 66
| goals3              = 1
| years4              = 2013-2014
| clubs4              = {{flaga|Latvija}} [[FK Daugava (2003)|Rīgas &quot;Daugava&quot;]]
| caps4               = 42
| goals4              = 1
| years5              = 2014
| clubs5              = {{flaga|Lietuva}} [[Šiauliai]]
| caps5               = 7
| goals5              = 0
| years6              = 2015
| clubs6              = {{flaga|Bulgārija}} [[Stara Zagoras „Beroe”]]
| caps6               = 2
| goals6              = 0
| years7              = 2016
| clubs7              = {{flaga|Lietuva}} [[Lietava Jonava]]
| caps7               = 33
| goals7              = 2
| years8              = 2017-
| clubs8              = {{flaga|Lietuva}} [[FK Riteriai]]
| caps8               = 167
| goals8              = 10
| nationalyears1      = 2010-
| nationalteam1       = {{fb|Lithuania}}
| nationalcaps1       = 21
| nationalgoals1      = 0
| medaltemplates      = 
| club-update         = 22.07.2022
| nationalteam-update = 21.10.2017
}}
'''Valdemars Borovskis''' (''Valdemar Borovskij''; dzimis {{dat|1984|5|2}}) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] [[aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]], kas šobrīd spēlē [[FK Riteriai]] un [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas izlasē]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{futbolists-aizmetnis}}
{{lietuva-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Borovskis, Valdemars}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas futbolisti]]
[[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]]</text>
      <sha1>hdm7i6uvbxsh0z5lvv0x8tt4xqyor42</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Raunda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>227255</id>
    <revision>
      <id>3659106</id>
      <parentid>3658368</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T22:01:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Algonkins</username>
        <id>30993</id>
      </contributor>
      <comment>/* Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta darbība */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="75326" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Salu infokaste
|nosaukums          = Raunda
|attēls             = Raundas sala.JPG
|attēla paraksts    = Raunda (tuvplānā) kopā ar [[Sērpenta|Sērpentu]] veido [[dabas rezervāts|dabas rezervātu]] 
|attēla izmērs
|izvietojums        = [[Indijas okeāns]]
|arhipelāgs         = [[Maskarēnu salas]]
|vietaskarte        = Maurīcija
|alt karte = Mauritius relief location map.jpg
|position      = left
|latd=19|latm=51|lats=0.13|latNS=S |longd=57|longm=47|longs=0|longEW=E              
|platība            =1,69 
|garums
|krasta līnija
|augstums           = 280
|valsts             = Maurīcija
|iedzīvotāji        = 0
}}
'''Raunda''' ({{val|fr|Île Ronde}} — 'apaļā sala') ir vulkāniskas izcelsmes [[sala]] [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]], 22,5 km uz ziemeļiem no [[Maurīcija]]s. Tās platība ir 169 [[hektārs|ha]], maksimālais augstums sasniedz 280 m [[augstums virs jūras līmeņa|virs jūras līmeņa]]. Nelielo saliņu raksturo stāvas nogāzes un klinšaini [[krasts|krasti]], kas strauji iesliecas ūdenī. No Maurīcijas cietzemes to nošķir līdz 63 m dziļš [[šelfs]]. Raunda ir viena no tā saucamām ziemeļu saliņām. Tāpat šo nelielo &quot;[[arhipelāgs|arhipelāgu]]&quot; veido [[Ganerskveina]], [[Flata (sala)|Flata]], [[Gabriela sala]], [[Pižona klints]] un [[Sērpenta]].&lt;ref name=birdlife/&gt;&lt;ref name=phelsuma&gt;[https://islandbiodiversity.com/Phelsuma%2024-6.pdf Sticks and stones: notes on the ecology and conservation of an endemic stick insect (''Apterograeffea marshallae'') and the restoring of an island ecosystem. ''Phelsuma'' 24 (2016); 72-79]&lt;/ref&gt;

Pirmatnīgo Raundu klāja [[koks|cietkoku]] [[meži]], kā arī bagātīgas [[pandānu dzimta|pandānu]] un [[palmas|palmu]] audzes. Salas [[ekosistēma|ekosistēmu]] katastrofāli iedragāja 19. gadsimta pirmajā pusē ievestās [[kaza]]s un [[trusis|truši]]. Šīs [[invazīva suga|invazīvās sugas]] noganīja [[veģetācija|veģetāciju]], izraisot augsnes [[erozija|eroziju]]. Līdz aptuveni 1844. gadam bija izmedīti pēdējie [[Maskarēnu milzu bruņurupuči]], kuri veicināja [[sēkla|sēklu]] izplatīšanu un augsnes auglību.

Kopš 1957. gada Raunda kopā ar Sērpentu ir pasludināta par [[dabas rezervāts|dabas rezervātu]]. 1979. gadā tika izskaustas kazas, bet 1986. gadā — truši. Pateicoties nosacītai nošķirtībai un stingriem aizsardzības pasākumiem , Raunda ir saglabājusies kā mājvieta vismaz desmit endēmām augu [[suga|sugām]], ieskaitot palmu mežu, kas Maurīcijas cietzemē ir pilnībā izcirsts un astoņām [[rāpuļi|rāpuļu]] sugām. Tā ir viens no svarīgākajiem sauszemes [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] centriem Maurīcijā. Neraugoties uz sasniegtajiem panākumiem un pūlēm, augsnes erozija saglabājas kā nopietns šķērslis [[biotops|biotopu]] atjaunošanai un ekosistēmas funkcionēšanai. Aprakstīto sugu skaita ziņā Raunda proporcionāli tās platībai ir [[izmirstošas sugas|visapdraudētākais]] planētas nostūris.&lt;ref name=birdlife/&gt;&lt;ref name=phelsuma/&gt;&lt;ref name=controlling&gt;[https://www.durrell.org/wildlife/global-index/controlling/ Controlling Invasive Species. ''How does Durrell control invasive predators in order to protect native animals and plants?'' [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Island/&gt;&lt;ref name=degradation/&gt;&lt;ref&gt;Land Degradation &amp; Development. ''A comprehensive study of erosivity and soil erosion over a small tropical islet: Round Island, Mauritius''. Volume 31, Issue 3. 15 February 2020. Pages 372–383&lt;/ref&gt;

== Nosaukums ==
Raundas nosaukums neatbilst tās siluetam. Apaļa ir blakus esošā Sērpenta jeb Čūsku sala, taču tur nedzīvo neviena čūska. Turpretim Raundā vēl nesenā pagātnē mitinājās divu sugu čūskas. Misēkli radīja pētnieka [[Edgara Leopolda Leiarda]] atskaite, kurš 1856. gadā apmeklēja abas salas.

== Izpētes vēsture ==

=== Agrīnie apmeklējumi ===
[[Attēls:Sārtais balodis Egreta.JPG|thumb|300px|[[Sārtais balodis]] bija viena no [[suga|sugām]], kuru piesaistīja pirmatnīgā mežainā Raunda]]
Raundas apgūšanas un kolonizācijas vēsture ļoti atšķīrās no procesiem, kas risinājās Maurīcijas cietzemē un citās tuvējās saliņās. Sīki un detalizēti ziemeļu saliņas netika aprakstītas līdz pat 19. gadsimta vidum, un par to sākotnējo ekoloģiju iespējams izsecināt no fragmentāriem agrīniem pierakstiem. Saliņas bija mežainas un daudzveidīgu augāju, tāpēc no cietzemes plaši piesaistīja [[Maurīcijas augļēdājsikspārnis|augļēdājsikspārņus]], [[sārtais balodis|sārtos baložus]], [[Maurīcijas zilais balodis|Maurīcijas zilos baložus]], [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis|gredzenkakla papagaiļus]], [[Maskarēnu pelēkais papagailis|Maskarēnu pelēkos papagaiļus]], [[Maurīcijas bulbuls|Maurīcijas bulbulus]] un citus putnus. 

Pirmais atzīmētais mēģinājums izsēsties Raundā notika 1670. gados. Maurīcijas kolonistu vidū klīda baumas, ka Flatas salu apdzīvo lieli bruņurupuču bari, bet piekrastes ūdeņos uzturas [[dugongs|dugongi]]. 1674. gada maijā gubernators organizēja ziemeļu saliņu izpēti. Flatā un Gabriela salā tolaik mitinājās ap 6000 bruņurupuču, un ekspedīcija izveda 320 dzīvniekus. Raundā izsēsties jūrnieki nespēja un ziņoja, ka to klāj palmu un pandānu meži. Atšķirībā no aizvien biežāk apmeklētām blakus saliņām, Raunda 18. gadsimtā kuģiniekiem dēļ grūtās piekļuves saglabājās vienīgi kā orientieris. Vienīgā zināmā izsēšanās notika ap 1750. gadu, kad pēc kuģa ''Sumatra'' tās apkalpe tur rada glābiņu. 

1753. gadā ziemeļu saliņas pētīja franču [[astronoms]] un [[ģeodēzija|ģeodēzists]] [[Nikolā-Luiss Delakails]]. Viņš atzīmēja čūsku un ķirzaku milzīgo skaitu Raundā, Flatā un Gvanerskveinā.

18. gadsimta beigās Flatas, Gvanerskveinas un Gabriela saliņas palmām bagātās ekosistēmas bija pilnībā sagrautas. Izmedīti bija visi sauszemes bruņurupuču bari un seklajos līčos mitušie dugongi. Savukārt Raundā grūtās piekļuves dēļ vēl joprojām kuploja pirmatnīgie mūžzaļie cietkoku meži un palmu audzes.&lt;ref name=dodo&gt;Cheke A. &amp; Hume J. ''Lost Land of the Dodo''. Chapter 9. &quot;A Miraculous survival. The curious story of Round Island and the other islets off northern Mauritius&quot;. T &amp; AD Poyser, London. 2008.—ISBN 978-0-7136-6544-4.&lt;/ref&gt;

=== 19. gadsimta pētījumi ===
Pirmais detalizētais salas apraksts datējams ar 1844. gada decembri, kad [[gvano]] meklējumos Raundu un Sērpentu apmeklēja angļu inženieris un topogrāfs [[Džons Augusts Loids]]. Nelielo ekspedīciju pārsteidza negaidīts ciklons, un tās dalībnieki bija spiesti nedēļu uzturēties Raundā. Loids aprakstīja salas floru un faunu, kas kalpoja par pamatu vēlākiem pētījumiem. Tolaik tās lielākajā daļā, īpaši augsnēm bagātās gravās, kuploja biezas palmu un pandānu audzes. Augstāk nogāzēs tos bagātināja melnkoku un citu cietkoku meži, kas joslveidīgi stiepās lejup no salas virsotnes. Pētnieks aprakstīja abu [[tropu jūrasputni|tropu jūrasputnu]] sugu ligzdas, lidošanas spējas un zivju ķeršanas paņēmienus un uzsvēra sarkanastes tropu jūrasputnu pārbagātību. Tāpat Loids pieminēja  milzīgo trušu skaitu, kuru bari pārņēmuši visu salu. Nav zināms, kad tieši šie kaitnieki bija izlaisti salā. Iespējams, tas notika gadus trīsdesmit pirms Loida ierašanās. Ekspedīcija uzdūrās pēdējai Maurīcijas milzu bruņurupuču populācijai, kas bija bija radusi patvērumu grūti sasniedzamajā Raundā — acīmredzot tas bija vissvarīgākais ekspedīcijas atklājums. Maurīcijas cietzemē milzu bruņurupuči nebija redzēti kopš 1730. gadiem, un Loidam radās iespēja novērot ''&quot;dažus ļoti lielus&quot;'' šīs izzūdošās sugas pārstāvjus. Kāds no viņa biedriem vienā no salas alām notvēra grūsnu bruņurupuču mātīti un pārveda uz Maurīciju, bet jaundzimušos bruņurupucēnus izdāļāja paziņām.

1856. gadā, veicot ceļojumu pa Indijas okeāna rietumu daļu, Raundā un Sērpentā vairāku dienu garus veica angļu [[ornitoloģija|ornitologs]] Edgars Leopolds Leiards. Viņš ievāca vairāku jūras putnu izbāžņus un olas.

1860. gada novembrī Raundu apmeklēja britu koloniālais administrators un ornitologs [[Edvards Ņūtons]]. Lai arī pētnieka publicētajā atskaitē minēti vienīgi putni, viņa dienasgrāmatā paustie novērojami liecina par ievērojamu vides degradāciju salīdzinājumā ar 1844. gadu. Ņūtons atzīmēja: ''&quot;Salā ir ļoti nabadzīga veģetācija... [[Pandānu dzimta|Vacoa]] ir parastākais augs, parastas tāpat ir palmu sugas... Bez tam es redzēju  vienu vai divas nīkulīgu meža koku sugas, [[kadiķi]], dažus zālaugus, [[ķērpji|ķērpjus]], [[paparžaugi|paparžaugus]]. Es neatradu ne mazāko augāju simts jardu attālumā no jūras... Turklāt'' [salā] ''ir platas joslas ar pilnīgi kailām klintīm bez augāja paliekām. Citviet ir plašas un plakanas tāda pat klintāja joslas, kuras klāj zemi bazalta gabali&quot;''.  Viņš īpaši izcēla milzīgas [[sarkanastes tropu jūrasputns|sarkanastes tropu jūrasputnu]] kolonijas, kuru ''&quot;skaits būtu mērojams desmitos tūkstošu&quot;'', kā arī sniedza pirmo atskaiti par sauszemes putnu sugu — [[svītrainā ūbele|svītrainās ūbeles]] pāri. Tāpat Ņūtons ir pirmais, kurš pieminēja kazas. Šos dzīvniekus izlaida salā vairākus gadus pirms viņa apmeklējuma.

1867. gadā Maurīcijā ieradās nenogurdināmais amerikāņu dabas pētnieks [[Nikolass Paiks]]. Viņš šajā aizjūras zemē pavadīja piecus gadus, kuru laikā pētīja Maurīcijas faunu, floru un ģeoloģiju, radīja teju piecsimt zivju zīmējumus un ievāca plašu zivju, [[koraļļi|koraļļu]], [[sūkļi|sūkļu]] un augu kolekciju. 1868. gada decembrī Paiks apmeklēja Raundu . Viņš joprojām varēja novērot pandānu un palmu audzes, bet vairs nespēja atrast cietkoku mežus: &quot;''tie visi bija gandrīz pilnībā nopostīti''&quot;. Paiks konstatēja vien nelielas bijušo mežu stidziņas. Pētnieka vārdiem, &quot;''grubuļaino salas virsotni atdzīvināja daži raupjas zāles pleķīši, kas kalpoja par barību daudziem trušiem un kazām''&quot;. Paiks aizrautīgi pētīja ne vien salas putnus un rāpuļus, bet arī visa veida kukaiņus.

Paiks atgriezās Raundā nākamā gada novembrī kopā ar Maurīcijas gubernatoru un [[zinātne]]s [[mecenāts|mecenātu]] seru [[Henrijs Bārklijs|Henriju Bārkliju]] un [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] direktoru [[Džons Horns (botāniķis)|Džonu Hornu]]. Paiks galveno uzmanību veltīja faunai, kamēr viņa biedri pētīja augāju. Tomēr kopumā sala vairāk atgādināja atkailinātas klinšu nogāzes, kur vietām bija izmētāti vārgulīgu palmu un pandānu pudurīši. Kā trāpīgi atzīmēja Bārlijs, truši un kazas ir kļuvuši &quot;''par galvenajiem koku kaitēkļiem, kas nogana zāli un nograuž jaunos dzinumus[...] sēklas parasti nepaspēj iesēties, bet, ja augam izdodas sekmīgi uzdīgt, tas nekavējoši tiek nograuzts''&quot;.

Raundu turpināja apmeklēt arī citi pētnieki, tostarp viens no [[ekoloģija]]s zinātnes pamatlicējiem [[Karls Mēbiuss]] 1874. gadā un rāpuļu kolekcionāri no Vācijas 1880. gados. 1889. gada novembrī salu apsekoja skotu botāniķis [[Henrijs Džonstons]], kas ir pēdējais fiksētais tās apmeklējums 19. gadsimtā. Vēl salīdzinoši nesen zaļoksnējā sala bija kļuvusi &quot;''ļoti neauglīga, un stāvo, brūno klinšu tuksnešaino izskatu atdzīvināja vienīgi mazītiņi izkaisītu palmu un pandānu pudurīši''&quot;. Tā kā erozijas rezultātā augsne bija ieskalota okeānā, lielākā daļa palmu auga uz kailām klintīm. Džonstons bija pēdējais, kurš novēroja &quot;''mazu mežiņu dienvidu puses paugurā 450-550 [[pēda (mērvienība)|pēdu]] augstumā virs jūras līmeņa''&quot;. Tāpat botāniķis atzīmēja, ka daudzi no Maskarēnu salām endēmiem ''[[Fernelia]]'' krūmājiem iznīkst sausuma dēļ. Viņa vienīgie pieminētie dzīvnieki bija truši.&lt;ref name=dodo/&gt;&lt;ref&gt;Lloyd, Lieutenant Colonel. ''Extract from a letter from Lieutenant Colonel Lloyd to the Secretary of Natural History of Mauritius''. 19.04.1845&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Nicolas&gt;Nicolas Pike. ''Sub-tropical Rambles in the Land of Aphanapteryx: Personal Experience, Adventures, and Wanderings in and around the Island Mauritius.'' New York: Harper &amp; Brothers. 1873. Pages 141-167.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Henry Halcro Johnston. ''Report on the Flora of Round Island, Mauritius''. Reprinted from the Transactions of the Botanical Society of Edinburgh. 1894.&lt;/ref&gt;

=== 20. gadsimta pētījumi ===
1906. gadā kārtējos gvano meklējumos Raundā piestāja [[Dienvidāfrika]]s ģeologi. Klinšu spraugās viņi atrada milzu bruņurupuču un augļsikspārņu kaulus.

1910. gadā salu apmeklēja britu ornitologs [[Ričards Meinerhāgens]]. Viņa fotogrāfijās redzamas triju palmu sugu audzes, [[pandānu dzimta|pandāni]] un liels skaits [[sarkanastes tropu jūrasputns|sarkanastes tropu jūrasputnu]]. Zem klinšu dzegām vai augājā viņš atrada svaigus jūrasputnu perējumus, nesen izšķīlušos mazuļus un putnēnus, kas jau bija gatavi pamest [[ligzda]]s. Pētnieks piemetināja, ka &quot;''neraugoties uz likuma aizsardzību, šos putnus nesaudzīgi medī zvejnieki. Viņi tos bez žēlastības nogalina un pārdod ķīniešu restorāniem [[Portluī]], kur tos uzskata par izcilu delikatesi''&quot;. Meinerhāgens redzēja pieaugušus [[baltastes tropu jūrasputns|baltastes tropu jūrasputnus]], tomēr neatrada nevienu ligzdu. Tāpat viņš atzīmēja milzīgo trušu skaitu, kas visi bija &quot;''lieli un trekni''&quot;.

Pagāja vairāk nekā divdesmit gadi, pirms Raundā 1935. gadā ieradās cits zinātnieks – Maurīcijas [[botānika|botāniķis]] [[Pauls Oktavs Vjehe]]. Sala bija &quot;''palikusi bez augāja, tomēr joprojām bija atrodamas sākotnējo palmu biežņu atliekas''&quot;, un vienīgi celmi liecināja par kādreizējiem platlapju 'mežiem'. Vjehe norādīja, ka kazas un truši nograuž asniņus, izraisot strauju augsnes eroziju. 

1948. gadā salā ieradās zoologa Žana Vinsona komanda, kas veica pirmos nopietnos pētījumus kopš 1869. gada. Milzīgie sarkanastes tropu jūrasputnu bari medību rezultātā bija sarukuši līdz pusducim pāru. Lielā skaitā joprojām ligzdoja vairāk tramīgu jūras putnu sugas. Vinsons atzīmēja trušu un kazu pārpilnību un, gluži kā Bārklijs 1869. gadā, nespēja atrast &quot;''nevienu jaunu palmiņu vai pandānu, jo tie drīz pēc uzdīgšanas tiek nograuzti''&quot;. Fotogrāfijas liecina, ka saliņas nogāzēs auga vienīgi augstas vecas palmas. Pētnieki noķēra divas boa čūskas un atzīmēja scinku un gekonu bagātību. Vinsona kolekcija veicināja Maskarēnu boa izpēti. Tika atklāts, ka augšžokļa kauls tām sadalīts divās savstarpējās kustīgās daļās — priekšējā un aizmugurējā. No visām čūskām šāda anatomiska īpatnība raksturīga vienīgi [[Maskarēnu žņaudzējčūskas|Maskarēnu žņaudzējčūskām]].&lt;ref name=dodo/&gt;

== Ģeogrāfija ==
=== Klimats ===
Raunda atrodas [[Tropu josla|tropu joslā]], nedaudz uz ziemeļiem no [[Dienvidu tropu loks|Dienvidu tropu loka]]. Visa gada garumā salā valda karsti un vējaini laika apstākļi. Sausākais periods ilgst no [[septembris|septembra]] līdz [[novembris|novembrim]]. Mitrākā gada daļa ir periods starp [[decembris|decembri]] un [[marts|martu]], un šajā laikā apgabalu piemeklē arī tropiskie [[ciklons|cikloni]] ar [[vējš|vēja]] ātrumu līdz 250 [[km/h]] un spēcīgām [[lietusgāze|lietusgāzēm]]. [[Gaisa temperatūra]] [[ziema]]s mēnešos svārstās no 22 °C līdz 30 °C, kamēr [[vasara]]s svelmē tā var sasniegt pat 50 °C.&lt;ref name=Global2021&gt;Markus A. Roesch. ''Understanding demographic limiting factors to species recovery: Nest-site suitability and breeding ecology of Phelsuma guentheri on Round Island, Mauritius''. Global Ecology and Conservation. Volume 30, October 2021&lt;/ref&gt; Raundas [[rietumi|rietumu]] pusē klimats ir karstāks un sausāks, kamēr salas pārējās daļās dienvidaustrumu [[pasāti|pasātu]] ietekmē tas ir vēsāks un mitrāks.&lt;ref&gt;Erosion phenomena on Round Island, Mauritius. Tamsyn Anne Bean. University or Pretoria. February 2015, page 18&lt;/ref&gt;

=== Hidroloģija ===
Lielās bangas un šaltis no atklātās jūras apšļāc [[piekraste|piekrasti]] ar ievērojamu [[sālsūdens]] daudzumu, taču porainās klintis, stāvās nogāzes un kraujās notekas pieļauj ļoti nelielu ūdens uzkrāšanos, parasti ātri gaistošu [[peļķe|lāmu]] veidā. Plūdi uzrodas vienīgi spēcīgu [[lietus|lietavu]] laikā.

=== Ģeoloģija ===
Raunda ir otra lielākā Maurīcijas [[šelfs|šelfa]] zonas sala. Pēc izcelsmes tā ir [[magmatiskie ieži|vulkāniska]] kore. Nogāzes pamatā ir stāvas un klāj vienu trešdaļu salas. Īpaši stāvo austrumu pusi veido viļņu daļēji noārdīts krāteris. Visu salu caurvij klintis, kuras veido vulkānisko pelnu formēti tufa slāņi ar vulkāniskām plēnēm jeb skoriju. Tomēr vietām sastopami arī iespaidīgi [[bazalts|bazalta]] gabali. Salas virsotnē atrodas daži [[kaļķakmens|kaļķakmeņi]], bet gar klinšu plaisām atrodams [[kvarcs]].

Visu salas piekrasti ieskauj robotas tufa [[klints|klintis]], kas strauji iesniedzas okeānā. Parasti to apskalo augsti viļņi, kas piekļuvi salai ar laivu padara ļoti apgrūtinošu. Relatīvi plakanas klintis atrodas vienīgi saliņas rietumu krastā.

Grāmatā &quot;Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži&quot; [[Džeralds Darels]] rakstīja: &quot;''Visa sala sastāvēja no tufa, un šo mīksto minerālu vējš un lietus bija gludinājis un krokojis, veidojot ieloces un robojumus, tā ka visa sala izskatījās kā milzīgs uz jūras virsmas izklāts akmens krinolīns ar dabas spēku darinātiem stīva brokāta izciļņiem, tornīšiem un augstiem stabiem. Ar nožēlu redzēju, ka vienīgā lēzenā vieta uz salas ir klinšainais krasts, kur mēs izcēlāmies malā. Viss pārējais šķita sastāvam no aizām un kraujām klintīm.''&quot;

=== Augsne ===
19. gadsimtā lielāko salas daļu klāja bagātīga un bieza [[augsne]]s kārta, kas bija piemērota palmu un cietkokšņu sugām. Džons Loids 1845. gadā rakstīja, ka augšējās ziemeļu nogāzēs augsne sasniedz triju pēdu (90 [[cm]]) biezumu. Kaili bija pamatā pasātiem pakļautie dienvidaustrumi. Augsnes [[erozija|eroziju]] izraisīja pārmērīgi savairojušās kazas un truši, kas noganīja augāju un nograuza jaunos asniņus. Neraugoties uz nozīmīgiem panākumiem izzūdošo sugu saglābšanā, noplicinātā augsne ir būtiskākais šķērslis vides atjaunošanai un ekosistēmas funkcionēšanai.

Pašreizējo augsni lielākoties veido irdens smilšmāls ar visai vienveidīgu tekstūru un nabadzīgi veidotu struktūru, kas norāda uz iepriekšējās augsnes izzušanu un nesenu tās atjaunošanos. Raundu veido divu tipu augsne: ''Lithic leptosols'' rietumu nogāzē un ''Dystric leptosols'' ar ''Dystric regosol'' pamatā dienvidu areālā.

Augsnes dziļums ievērojami atšķiras. Ēnainos nogabalos tā sniedzas no 11 līdz 30 cm, bet dziļākās ieplakās bieži sasniedz 60 cm dziļumu. Lielākajā salas daļā augsne ir ļoti sekla — vidēji 5 cm dziļa.&lt;ref name=Island/&gt;&lt;ref name=degradation&gt;Land Degradation &amp; Development. ''A comprehensive study of erosivity and soil over a small tropical islet: Round Island, Mauritius''. Vol 31, Issue 3. 15 October 2019&lt;/ref&gt;

== Flora ==
=== Sākotnējā flora ===
19. gadsimta sākumā Raunda bija vienīgā Maurīcijas saliņa, kuras ekosistēmu vēl nebija iedragājusi cilvēku postošā darbība. Neskarti kuploja mūžzaļās cietkoku audzes un skrajie [[palmu dzimta|palmu]] meži, kurus veidoja [[zilā latānija|zilās latānijas]],&lt;ref name=IAWA&gt;''Wood anatomy of twelwe species with potential for reintroduction on Round Island, Mauritius''. IAWA Journal, Vol. 19 (4), 1998: 393–413&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/38588/10128456 ''Latania loddigesii'']. [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; ''[[Pandanus vandermeeschii]]'', [[pudeļpalma]]s,&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/38580/10126445 ''Hyophorbe lagenicaulis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; [[Ganerskveinas alveja]]s, [[orkāna palma]]s ''conjugatum'' varietāte&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/38510/10125739 ''Dictyosperma album var. conjugatum''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[pandānu dzimta|pandāni]]. Salas ekosistēma līdzinājās t.s. 'palmu savannai' — sausākajam Maurīcijas apgabalam, kas šaurā joslā stiepās gar aizvēja rietumu piekrasti. Neraugoties uz [[savanna]]s nosaukumu, to pilnībā klāja koki, kas teju visur sniedzās līdz līcim. Kolonizācijas laikā šis biotops tika pilnībā izcirsts, un tā kādreizējās aprises saglabājušās Raundā un Gvanerskveinā. 

Precīzs cietkoku meža sastāvs nav zināms, jo liecības par laika posmu līdz 19. gadsimtam ir skopas. Maurīcijas palmu savannā nozīmīgākie cietkoki bija melnkoki, tambalakokves, ''Terminalia bentzoe'', dracēnas un fikusi.  Koku, krūmu un puskrūmu saraksts iekļauj 103 šī Maurīcijas apgabala sugas no 40 [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]], kas būtu piemērotas pārstādīšanai un atgriešanai Raundā.&lt;ref name=IAWA/&gt; 

[[Attēls:Round Island Mauritius 1970s.JPG|thumb|left|250px|[[Invazīva suga|Invazīvo]] [[trusis|trušu]] un [[kaza|kazu]] dēļ 1970. gados salas [[augi|augu valsts]] bija gandrīz [[izmiršana|izzudusi]]]]
[[Attēls:Round Island Mauritius 2003.JPG|thumb|left|250px|Pēc salas atbrīvošanas no trušiem un kazām tur [[introdukcija|pārstādīti]] tūkstošiem vietējo augu]]

=== Mūsdienu dzīvotnes ===
Mūsdienās Raunda ir dzīvotņu mozaīka, ko veido kailas klintis, blīvi zālaugu areāli, stādītu cietkoku audzes un ciešas palmu biežņas.&lt;ref name=Zurich&gt;Ecology and conservation of an endangered reptile on Round Island, Mauritius. University of Zurich. 2009&lt;/ref&gt;

Detalizēti 2003. gada Raundas salas pētījumi liecina par septiņiem atšķirīgiem [[augājs|veģetācijas]] tipiem: blīvām palmu audzēm, piekrastes biotopu, jauktām [[lakstaugs|zālaugu]] kopienām, krātera biotopu, klinšu biotopu, virsotnes biotopu, tuksnešaini.&lt;ref name=Global2021/&gt;&lt;ref name=Island/&gt;&lt;ref name=Rg&gt;''Relative density of Round Island's reptiles''. September 2018. [[ResearchGATE]]&lt;/ref&gt;

Blīvās palmu audzes (70,1 ha) aizņem klinšainās nogāzes ar izciļņiem, dziļām plaisām un ieplakām. Areālā dominē [[zilā latānija|zilās latānijas]] ar vietām augošiem pandāniem un pudeļpalmām. Zem blīvām lapotnēm un zālaugiem izveidojies dziļš lapu slānis.

Piekrastes biotopu (41,9 ha) veido šauri un no veģetācijas gandrīz pilnībā brīvi pamatieži, kas stāvu klinšu veidā ieskauj salas ziemeļu piekrasti.

Jaukto zālaugu biotopu (38,9 ha) raksturo ieplakas un nevienmērīgi sastopami klinšakmeņi. Dominē vīteņaugi: vietējie ''[[Ipomoea pes-caprae]]'',&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:30040623-2 ''Ipomoea pes-caprae''. Plants of the World Online. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]&lt;/ref&gt;  ''[[Tylophora coriacae]]'' un invazīvie ''[[Passiflora suberosa]]'',&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:321973-2 ''Passiflora suberosa''. Plants of the World Online. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]&lt;/ref&gt; kas kopīgi ar guļošiem augiem, atsevišķām latānijas palmām un pandāniem ieplaku malās veido blīvus noēnotus pleķīšus. Iedzīvojušās dažas cietkoku sugas, kas tika iestādītas atjaunošanas programmas ietvaros. Biotopam ir dziļš augsnes slānis (30-50 cm) un, veicot augu atjaunošanas aktivitātes, šim areālam tiek pievērsta īpaša vērība.&lt;ref name=elsevier&gt;Elsevier. ''Bedrock-incised gully erosion phenomena on Round Island, Mauritius''. CATENA. Vol. 151, April 2017, Pages 107-117&lt;/ref&gt;

Krātera biotops (34,5 ha) iekļauj pamatiežu stāvas, ieliektas, pusmēnesveida formas nogāzes ar daudzām vertikālām sienām, dziļām plaisām un mazām aliņām. Nelielos, mazāk stāvos laukumiņos sastopamo augāju veido pandāni un dažas latānijas ar jauktu zālaugu kopienām.

Klinšu biotops (13,5 ha) iekļauj krasi stāvus un pamatā no augiem brīvus pamatiežus ar seklām vagām un dažam nelielām aliņām. Tās nodrošina ar barības vielām bagātīgo palmu un zālaugu ieplaku biotopus.

Virsotnes biotopu (12,9 ha) veido pamatieži ar klinšakmeņu krāvumiem un plānu akmeņainu augsni. Nabadzīgā veģetācija iekļauj nelielu zālaugu sugas, tostarp endēmo ''[[Phyllanthus mauritianus]]''. Virsotnes rietumu nogāze robežojas ar latānijām, ziemeļu nogāze — nelielu Ganerskveinas alveju areālu.

Tuksnešaini (7,2 ha) veido areāli ar plānu augsni un maziem iežiem. Sastopami nelielu guļošu augu pleķīši, vairāki ''[[Scaevola taccada]]'' krūmāji un dažas latānijas.

Katra no šīm dzīvotnēm satur [[Aizsardzības statuss|kritiski apdraudētas]] sugas. Iespējams, visatpazīstamākās ir blīvās un skrajās palmu audzes, kuras veido trīs endēmas sugas.

=== Palmas ===
[[Attēls:Latania loddigesii Mauritius.JPG|thumb|250px|[[Zilā latānija]] [[Egreta|Egretā]]]]
[[Attēls:Cassine orientalis Ile Aux Aigrettes.JPG|thumb|250px|[[Maskarēnu salas|Maskarēnu salām]] [[endēms|endēmais]] [[kokaugs|koks]] ''[[Cassine orientalis]]'' ir viena no sugām, kas [[introdukcija|reintroducēta]] [[Egreta|Egretā]] un Raundā]]
[[Attēls:Ipomoea pes-caprae. Mauritius.JPG|thumb|250px|Tītenis ''[[Ipomoea pes-caprae]]'' ir ierasts vīteņaugs jaukto [[lakstaugi|zālaugu]] [[biotops|biotopā]]]]
[[Attēls:Malvales - Hibiscus fragilis 1.jpg|thumb|250px|[[Aizsardzības statuss|Kritiski apdraudētais]] ''[[Hibiscus fragilis]]'' ir pārstādīts no bīstamām [[invazīva suga|invazīvām sugām]] brīvajā Raundā]]

Pirmo reizi Raundas augu valsti aprakstīja Džons Loids 1844. gadā. Viņš pieminēja trīs palmu sugas, kuras gandrīz vienlīdz bagātīgi klāja salu. Lai arī viņa apraksts ir visai savdabīgs, tas ļauj droši atpazīt orkāna palmu, pudeļpalmu un zilo latāniju. Vairāk nekā trīsdesmit gadus vēlāk arī Nikolā Paiks ziņoja par trim palmu sugām, kuras joprojām auga kuplā skaitā. Tomēr jau gadu vēlāk Džons Horns norādīja uz postošo ietekmi, ko palmām un citiem augiem nodara truši un kazas.
 
1990. gadā no pēdējās, dienvidrietumu nogāzē guļošās orkāna palmas tika ievākti daži vairoties spējīgi augļi, pirms tā gāja bojā drīz pēc 1994. gada [[ciklons|ciklona]]. No pēdējā brīdī ievāktajiem augļiem izaudzēti vairāk nekā 250 augu. Mēģinājumi šo varietāti reintroducēt Raundā pagaidām nav bijuši sekmīgi, tomēr vairāki desmiti palmu sekmīgi atgriezti [[Egreta]]s salā.

Pudeļpalma gan Maurīcijā, gan citviet tropos kļuvusi par vienu no dekoratīvākajiem augiem. Tās izcelsmes vieta nav zināma, bet vienīgā savvaļas [[populācija]] bija saglabājusies Raundā. 1975. gadā no kādreizējām bagātīgām pudeļpalmu audzēm bija atlikuši piecpadsmit pieauguši koki, seši jauni kociņi un sešdesmit seši stādiņi. Savukārt 1986. gadā salā bija palikuši vairs tikai astoņi pieauguši koki un astoņpadsmit stādiņi, kas brīnumainā kārtā bija paglābušies no trušiem. Tādējādi laika posmā starp 1975. un 1986. gadu kopējais populācijas skaits bija noslīdējis no 87 īpatņiem līdz 26, un bez apņēmīgiem aizsardzības pasākumiem suga drīzumā būtu pilnībā izzudusi no Raundas. Pēc trušu un kazu iznīdēšanas pudeļpalmu audzes pamazām kļūst aizvien blīvākas. 2020. gadā salā zēla un plauka jau vairāk nekā 300 sugas pārstāvju.

Zilā latānija ir visizplatītākā salas palma. Tā var sasniegt iespaidīgu augstumu ar lielu lapotni. Latāniju [[izplatības areāls|areāls]] aptver rietumu un ziemeļu nogāzes, kur tās vietām jau veido palmu mežus. Raundā ir lielākā šīs sugas populācija Maurīcijā. Latānijas palmu un pudeļpalmu atjaunošanās kļuva iespējama tikai pēc invazīvo zīdītāju izskaušanas.&lt;ref name=Island/&gt;&lt;ref name=invasive&gt;Veitch,C.R. and Clout,M.N. (eds.). ''Turning the tide: the eradication of invasive species''. The impact of rabbit and goat on the ecology of Round Island, Mauritius. Publisher: IUCN SSC Invasive Species Group. Pages 53-63. [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]].&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Andy Hurwitz. ''A Virtual Tour of Mauritius.'' The International Palm Society. August 2020&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;''Building robust, practicable counterfactuals and scenarios to evaluate the impact of species conservation interventions using inferential approaches''. Biological Conservation. Elsevier. Volume 261, September 2021&lt;/ref&gt;

=== Citi augi ===
Salā sastopama ''[[Pandanus vandermeeschii]]'' lielākā populācija, kas ir viena no sešām vietējām pandānu sugām. Tas ir vidēja garuma koks, kuras lapojums atgādina palmas. Šauri lineārās lapas pie stumbra veido spirāliskus pušķus, kuru dobie vidi sniedz patvērumu salas gekoniem. Pandāni sastopami krāterī, bagātina palmu audzes un ieskauj virsotni.&lt;ref name=Zurich/&gt;&lt;ref name=Barachois&gt;Giles Atkinson. ''The Barachois Project – A Baseline Study – Native and Endemic Species – Terrestrial Plants''. Biological Sciences University of Bristol Intern for the Barachois Project from June-September 2017&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;The Native Plants and Animals of Mauritius. The Mauritian Wildlife Foundation. {{ISBN|978-999493802-5}}, page 42&lt;/ref&gt;

Cits rets augs ir kritiski apdraudētā [[Ganerskveinas alveja]] – [[sukulenti|sukulents]] ar viegli ieliektām, sulīgām, blīvās piezemes rozetēs augošām lapām un sarkanīgi dzelteniem [[zieds|ziediem]]. Raundā un netālajā [[Ganerskveina|Ganerskveinā]] saglabājušās vienīgās zināmās sugas savvaļas atradnes. Arī alveju izplatības areāls lēnām palielinās.&lt;ref name=Zurich/&gt;

Līdz aktīvu atjaunošanas darbu sākumam bija saglabājušās tikai divas vietējās cietkokšņu sugas — ''[[Gagnebina pterocarpa]]''&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:495347-1 ''Gagnebina pterocarpa''. Plants of the World Online. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]&lt;/ref&gt; un viens vienīgs ''[[Fernelia buxifolia]]''&lt;ref&gt;[https://wcsp.science.kew.org/namedetail.do?name_id=84422 ''Fernelia buxifolia''. World Checklist of Selected Plant Families. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]&lt;/ref&gt; jeb bois buis īpatnis. Abas sugas vēl 1868. gadā pieminēja Paiks. Viņš rakstīja, ka koki ir zemi, bet ar iespaidīgu lapotni, kuru zari sāniski plešas no pusotra metra līdz sešiem un pat deviņiem metriem. ''G. pterocarpa'' ir neliels, līdz 4 metriem augsts koks ar pelēku stumbru, plūksnaini saliktām lapām un baltiem, mazās &quot;birstītēs&quot; sagrupētiem ziediem. Arī ''F. buxifolia'' ir neliels koks vai krūms ar ieapaļām spīdīgām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem. Raundā nozīmīgākie šo sugu apputeksnētāji un sēklu izplatītāji ir gekoni. Mūsdienās salā ir sekmīgi ieviestas vairākas citas cietkokšņu sugas.&lt;ref name=Nicolas/&gt;&lt;ref name=Zurich/&gt;&lt;ref name=Barachois/&gt;&lt;ref name=Restoration/&gt;

1991. gadā salā introducēja Maurīcijai endēmo ''[[Dracaena concinna]]''&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:534149-1 ''Dracaena concinna''. Plants of the World Online. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]&lt;/ref&gt; — kokam līdzīgu krūmu ar stāvu stumbru un dzelteniem ziediem, kura palmām līdzīgās lapas bagātīgi izplešas no stumbra virsotnes. Šīs [[dracēnas]] pamatā sastopamas ap virsotni un vietās, kur risinās stādījumu atjaunošana. Cits Raundā ieviests augs ir ''[[Premna serratifolia]]''&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:864424-1 ''Premna serratifolia''. Plants of the World Online. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]&lt;/ref&gt; — neliels augošs vai ložņājošs koks, kas var sasniegt 5 m garumu. Pārstādītas trīs vietējās [[ebenkoki|ebenkoku]] sugas — [[Egretas melnkoks]],&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/30539/9561471 ''Diospyros egrettarum''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; [[melnais ebenkoks]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/30552/9562531 ''Diospyros tessellaria''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un ''[[Diospyros melanida]]'',&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/30548/9562225 ''Diospyros melanida''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; kā arī divas [[fikusi|fikusu]] sugas — ''[[Ficus reflexa]]'' un ''[[Ficus rubra]]''. Iespaidīga lapotne raksturo Maskarēnu arhipelāgam endēmo ''[[Cassine orientalis]]'' jeb bois d'olive, kura augļi ārēji atgādina olīvas. Labvēlīgos apstākļos koks var sasniegt 20 m garumu.&lt;ref name=Zurich/&gt;&lt;ref name=Island/&gt; 

Sekmīgi iejuties ''[[Scaevola taccada]]'' — blīvs krūms ar vaskainām sukulentu lapām, kas plaši sastopams tropu un subtropu piekrastē. Suga ir ļoti izturīga pret sāli un kalpo par vienu no pioniera augiem atjaunojamās platībās. Uz Raundu pārvietoti ārkārtīgi reti endēmi krūmi ar krāšņiem ziediem — ''[[Hibiscus fragilis]]''&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/39431/10237940#assessment-information ''Hibiscus fragilis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[trohētijas|trohētija]] ''[[Trochetia parviflora]]''. Cietzemē tās apdraud invazīvās augu un dzīvnieku sugas.&lt;ref name=Zurich/&gt;&lt;ref name=Barachois/&gt; 

2020. gadā tika veiksmīgi reintroducēti vairāki simti pret noēnojumu izturīgo muskusa paparžu ''[[Microsorum scolopendria]]'' stādiņi. Lai arī suga ir parasta Maurīcijā, Raundā tā pilnībā izzuda 1980. gados. Ar papardēm paredzēts samazināt eroziju zem stādītajiem kokiem, veicināt nobirušo lapu satrūdēšanu un nodrošināt aizsardzību pret svešzemju sugu tālāku izplešanos.&lt;ref&gt;Success Story: Ferns growing. 22 January 2002. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]&lt;/ref&gt;

Raundā ilgāku laiku bija vienīgā zināmā ''[[Aerva congesta]]'' kolonija. Tas ir sīciņš, 08–3,2 cm augsts guļošs augs, kas sastopams uz kailām klintīm. 2013. gadā Maurīcijas piekrastē atklāja vēl vienu atradni — aptuveni desmit augus, kuri aptvēra divus 1,8 x 2 cm un 6 x 12,5 cm lielus pleķīšus. Raundā populācija no nepilniem simts [[indivīds|indivīdiem]] 1996. gadā nokritusies līdz sešpadsmit 2016. gadā. Suga sekmīgi iedzīvojusies Egretas dabas rezervātā, tomēr mēģinājumi 2013. gadā tur izveidot jaunu koloniju cieta neveiksmi.&lt;ref&gt;Journal of Threatened Taxa. ''Conservation Status of Mascarene Amaranth Aerva Congesta Balf.F.Ex.Baker (Eudicots:Caryophyllales:Amaanthaceae): a Critically Endangered Endemic Herb of ghe Mascarenes, Indian Ocean''. 26 July 2018, Vol. 10, No. 8&lt;/ref&gt;

Daži citi retas salas augi ir ''[[Chloris filiformis]]'', ''[[Vetivera arguta]]'', ''[[Phyllanthus revaughanii]]'', ''[[Asparagus umbellulatus]]'' un ''[[Dichrondra repens]]''. Lai arī šīs sugas sastopamas citviet Maurīcijā, Raundas populācijas varētu pārstāvēt ģenētiski atšķirīgas atradnes.&lt;ref name=Island/&gt;

=== Sugu uzskaite ===
Pirmo visaptverošo augu uzskaiti 1975. gadā veica [[Edinburgas Universitāte]]s organizēta ekspedīcija. Tā atzīmēja 43 sugas.&lt;ref&gt;Bullock, D. &amp; North, S. ''Report of the Edinburg University expedition to Round Island, Mauritius, July and August 1975''.&lt;/ref&gt; 1986. gadā tika saskaitītas 55, bet 1993. gadā 60 sugas. Patlaban salā zināmas 114 augu sugas, no kurām aptuveni 36 ir svešzemju pārstāves. Sugu pieaugums saistāms ar vietējo augu [[introdukcija|reintrodukciju]].

Raundas augājs saglabājis plašu sākotnējo elementu daudzveidību, lai arī piedzīvoja ļoti nopietni izmaiņas 19. gadsimtā un smagi cieta no ievestiem zālaugiem. Augsti invazīvu kokaugu sēklas līdz salai nav nokļuvušas. Tomēr ievestās nezāles iesāka izplesties pēc kazu un trušu izskaušanas.

== Fauna ==
[[Attēls:Leiolopisma telfairii Ile aux Aigrettes.JPG|thumb|250px|[[Telfēra scinks|Telfēra scinkam]] Raunda kļuva par pēdējo patvērumu]]
[[Attēls:Round Island Boa.jpeg|thumb|250px|[[Raundas boa]] ir vienīgā [[čūskas|čūsku]] apakškārtas pārstāve [[Maskarēnu salas|Maskarēnu]] salās, kas pārdzīvoja [[arhipelāgs|arhipelāga]] kolonizāciju]]
[[Attēls:Cylindraspis inepta.JPG|thumb|250px|[[Izmiršana|Izmirušie]] [[Maskarēnu milzu bruņurupuči|milzu bruņurupuči]] nodrošināja pilnvērtīgu [[ekosistēma|ekosistēmu]]; (attēlā rekonstruēts [[Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis|seglmuguras bruņurupucis]] [[Egreta|Egretā]])]]
=== Rāpuļi ===
1753. gadā Nikolā-Luiss Delakails rakstīja, ka, atšķirībā no Maurīcijas cietzemes, &quot;''kaimiņu salās Isle Ronde'' [Raunda]'', Isle Longue'' [Flata]'' un Coin de Mire'' [Ganerskveina]'' ir čūsku un ķirzaku pārpilnība''&quot;. Pirmos rūpīgos reptiļu pētījumus vairāk nekā 100 gadus vēlāk Raundā veica Paiks. Viņš detalizēti aprakstīja čūskas un četras ķirzaku sugas. Lai arī sala jau bija smagi cietusi no ievestām kazām un trušiem, Paika spilgtais apraksts joprojām liecina par rāpuļu bagātību. Pētnieks tos novēroja &quot;''gandrīz ikvienā salas daļā''&quot;.&lt;ref name=Nicolas/&gt;
  
Lai arī Raundā tika izlaisti truši un kazas, salā netika ievazātas svešzemju [[plēsēji|plēsēju]] un rāpuļu sugas. Pateicoties tam, tur saglabājusies visneskartākā reptiļu ekosistēma [[Maskarēnu salas|Maskarēnu arhipelāgā]]. Līdz 19. gadsimtam visu Maurīcijas [[dabiskā vide|vidi]] bija pārņēmušas invazīvās sugas, un pēc 1860. gadiem Raunda kļuva par pēdējo patvērumu [[Gintera gekons|Gintera gekonam]],&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/16926/152274946 Round Island Day Gecko ''Phelsuma guentheri'']. [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; [[Telfēra scinks|Telfēra scinkam]],&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/11409/152276731 Telfair's Skink ''Leiolopisma telfairii'']. [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; [[Darela nakts gekons|Darela nakts gekonam]],&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/17424288/17424347 Durrell's Night Gecko ''Nactus durrellorum'']. [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust - 1994. ''The Night Geckos of the genus Nactus in the Mascarene Islands a description of the distinctive population on Round Island''. Pp. 119-131. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]].&lt;/ref&gt; [[Raundas boa]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/3989/152276140 Keel-scaled Boa ''Casarea dussumieri''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[Raundas alu boa]].&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/2864/13483086 Round Island Burrowing Boa ''Bolyeria multocarinata''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;

Salā saglabājās arī divas citas endēmas sugas — [[Bodžera scinks]],&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/62251/13482733 Bojer's Skink ''Gongylomorphus bojerii''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; kura areāls ietver vēl dažas citas [[kontinentālais šelfs|šelfa]] saliņas un [[Maurīcijas dienas gekons]],&lt;ref&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Phelsuma_ornata Ornate Day Gecko ''Phelsuma ornata''] Animal Diversity Web. [[Mičiganas Universitāte|University of Michigan Museum of Zoology]]&lt;/ref&gt; kas apdzīvo Maurīcijas [[zemiene|zemieni]] un nelielās blakus saliņas. Raundā mitinās vēl viena vietējā suga — [[Boutona scinks]],&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/172864/1374500 Bouton's Skink ''Cryptoblepharus boutonii''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; kas tāpat sastopams dažās citās saliņās un Maurīcijas piekrastē.&lt;ref name=birdlife/&gt;&lt;ref&gt;[https://www.worldwildlife.org/ecoregions/at0120 Islands of Reunion and Mauritius, east of Madagaskar]. [[Pasaules Dabas Fonds]]&lt;/ref&gt;

[[Zālēdāji|Zālēdāju]] ievešana izraisīja dabisko dzīvotņu bojāeju. Gandrīz pilnībā izzuda cietkoki un katastrofāli samazinājās palmām bagātie biotopi. 1970. gados niecīgie palmu un [[Pandanus vandermeeschii|pandānu]] pudurīši kļuva par pēdējām mikrodzīvotnēm izdzīvojušām rāpuļu populācijām. Tobrīd rāpuļu skaits bija kritiski zems, un šīs unikālās komūnas pastāvēšana kļuva nopietni apdraudēta.

Pēc trušu un kazu izskaušanas iesākās palmu un citu dzīvotņu atjaunošanas darbi, kas veicināja strauju rāpuļu populāciju pieaugumu. Tomēr alu boa glābšanas pasākumi nāca pārāk vēlu. Zemsedzē un starp kritušām lapām dzīvojošā suga izzuda līdz ar augsnes eroziju, un tā nav redzēta kopš 1975. gada. Neraugoties uz rūpīgiem meklējumiem, alu boa tiek uzskatīta par izmirušu.

Palmām bagātās dzīvotnes ir augiem blīvākie un komplicētākie biotopi, kur konstatēta visaugstākais scinku un gekonu skaits. Palmas, pandāni un biezais lapu slānis nodrošina uz zemes un kokos dzīvojošiem rāpuļiem bagātīgu vidi, kur sildīties, baroties, vairoties un rast patvērumu. Nākamie reptiļiem blīvākie biotopi ir krāteris, jauktās zālaugu kopienas un salas virsotne, jo Telfēra scinki, Gintera gekoni, dienas gekoni un Raundas boa spēj vienādi veiksmīgi izdzīvot arī no palmām brīvās audzēs. Endēmo sugu areāli kopumā aptver visu salu, taču to klātbūtne piekrastē pamatā ir īslaicīga. Telfēra scinku mātītes izdēj olas ne tikai mīkstajā zemē, bet arī jūrasputnu alās, kuras bagātīgi klāj vairākas salas vietas. Darela nakts gekons pamatā apdzīvo mitro sienu plaisas un klinšu atsegumus, tomēr visai bieži sastopams arī palmu audzēs. Sīciņais Boutona scinks ir tipisks piekrastes iemītnieks, kas nelielās lāmās vai viļņu šļakatām pakļautās vietās tvarsta [[vēžveidīgie|vēžveidīgos]] un [[zivis|zivtiņas]]. Savukārt virsotnes dzīvotnē novērojams augsts Bodžera scinku blīvums. Tas ir salīdzinoši atklāts biotops, un klinšu krāvumi ir to iecienīta dzīvesvieta.&lt;ref name=Zurich/&gt;&lt;ref name=Rg/&gt;&lt;ref name=invasive/&gt;

Raundā visilgāk izdzīvoja viena vai abas pēdējās zināmās Maskarēnu milzu bruņurupuču sugas — [[Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis|Maurīcijas seglmuguras bruņurupucis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/6062/12385198 ''Cylindraspis inepta''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un/vai [[Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis|Maurīcijas kupolveida bruņurupucis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/6064/12390055 ''Cylindraspis triserrata''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;. Acīmredzot šīs sugas aizņēma atšķirīgas ekoloģiskas nišas – izmēros mazākais kupolveida bruņurupucis ganījās zālē, kamēr seglmuguras suga pamatā pārtika no lapām. Ganoties, izkaisot sēklas un mēslojot augsni, šie [[zālēdāji]] nodrošināja veselīgu augāja komūnu. Milzu bruņurupuči šeit [[izmiršana|izmira]] pēc 1844. gada — gandrīz 100 gadus vēlāk, nekā pārējā Maskarēnu arhipelāgā. Noķerto grūsno mātīti Loida ekspedīcija pārveda uz Maurīciju, bet mazuļus vēlāk uzdāvināja paziņām. Salas gubernators un zinātnes [[mecenāts]] [[Henrijs Bārklijs]] vēlāk tikās ar šīs ekspedīcijas dalībnieku un 1870. gadā ar nožēlu rakstīja, ka tika zaudēta jaunatklāta suga, kuras &quot;''[[karapakss|karapaksi]] un citas atliekas lielā skaitā atrodamas šīs zemes purvos''&quot;.&lt;ref name=Rg/&gt;&lt;ref&gt;Osteological finds on Trois Mamelles mountain extends the know ecological range of the extinct endemic Mauritian tortoise ''Cylindraspis'' sp. F.B.V Florens. University of Mauritius. January 2002&lt;/ref&gt;

Lai aizsargājamās Maurīcijas teritorijās nodrošinātu ekoloģisko līdzsvaru, 1990. gadu sākumā Egretā no [[Seišelas|Seišelām]] tika izlaisti brīvībā pirmie [[Aldabras milzu bruņurupucis|Aldabras milzu bruņurupuči]]. Attīstot veiksmīgo eksperimentu, 2007. gadā divpadsmit nepieaugušus milzu bruņurupučus no [[Lavanila|Lavanilas Maskarēnu rezervāta]] un divpadsmit [[Madagaskara]]s [[starainie bruņurupuči|starainos bruņurupučus]] pārveda uz Raundu. Tos sākumā izlaida iežogotā platībā, bet vēlāk ļāva brīvi ganīties visā salā. Populācija tika papildināta, un 2016. gada beigās Raundā brīvi klīda 463 milzu bruņurupuču īpatņu, kuru lielāko daļu veidoja jaunuļi un 15 starainie bruņurupuči. Pēdējie patlaban no salas aizvākti. Savukārt Seišelu milzeņi [[taksonomija|taksonomiski]] un pēc dzīvesveida līdzinās Maskarēnu milzu bruņurupučiem. Dzīvnieki sekmīgi izkaisa endēmo palmu sēklas, veicinot unikālās dzīvotnes izplatīšanos. Tādējādi bruņurupuču klātbūtne labvēlīgi ietekmē arī citu rāpuļu populācijas, kurām bagātīgās audzes sniedz lielisku patvērumu.&lt;ref name=degradation /&gt;&lt;ref&gt;Tortoise Project. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Saving Mauritius's rare species. By Gabby Salazar. [[BBC]], 13 September 2015&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;''Impacts of herbivory by ecological replacements on an island ecosystem''. Journal of Applied Ecology. British Ecological Society. 10 December 2021&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Tortoise rewilding. Our Projects. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]&lt;/ref&gt;

=== Putni ===
[[Attēls:Phaethon lepturus Ilot Gabriel Mauritius.jpg|thumb|250px|[[Baltastes tropu jūrasputns]] [[Gabriela sala|Gabriela salā]], kas atrodas blakus Raundai]]
Raunda ir [[putniem nozīmīga vieta|jūrasputniem nozīmīga]] sala, kur ievērojamā skaitā ligzdo vairākas [[putni|putnu]] sugas.&lt;ref name=birdlife/&gt; Lielākās ligzdojošu putnu kolonijas veido [[ķīļastes vētrasputns|ķīļastes vētrasputni]],&lt;ref&gt;[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/wedge-tailed-shearwater-ardenna-pacifica Wedge-tailed (''Ardenna pacifica'')]. ''[[BirdLife International]]''&lt;/ref&gt; [[Trindadas vētrasputns|Trindadas vētrasputni]],&lt;ref&gt;[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/trindade-petrel-pterodroma-arminjoniana Trindade Petrel (''Pterodroma arminjoniana'')]. ''[[BirdLife International]]''&lt;/ref&gt; [[sarkanastes tropu jūrasputns|sarkanastes tropu jūrasputni]],&lt;ref&gt;[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/red-tailed-tropicbird-phaethon-rubricauda Red-tailed Tropicbird (''Phaethon rubricauda'')]. ''[[BirdLife International]]''&lt;/ref&gt; [[baltastes tropu jūrasputns|baltastes tropu jūrasputni]].&lt;ref&gt;[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22696645 White-tailed Tropicbird (''Phaethon lepturus'')]. ''[[BirdLife International]]''&lt;/ref&gt; Tropu jūrasputni ligzdo salas lielākajā daļā, bet īpaši ievērojama ligzdu koncentrācija novērojama stāvās, grūti aizsniedzamās nogāzēs. Baltastes sugas ligzdas atrodamas tāpat starp atklātām saknēm vai kritušām palmu lapām, kamēr sarkanastes suga ligzdo arī zem klinšainām nokarēm vai starp akmeņiem. Raunda ir vienīgā sala Indijas okeānā, kur uzturas vairoties spējīga Trindadas vētrasputnu kolonija.&lt;ref&gt;Frank B. Gill, Christian Jouanin. ''Notes on the Seabirds of Round Island, Mauritius.'' The Auk: Ornithological Advances 87:514-521. July 1970.&lt;/ref&gt;

Mazākā skaitā ligzdo [[Kermadeka vētrasputns|Kermadeka vētrasputni]],&lt;ref&gt;[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/kermadec-petrel-pterodroma-neglecta Kermadec Petrel (''Pterodroma neglecta'')]. ''[[BirdLife International]]''&lt;/ref&gt; [[herolda vētrasputns|herolda vētrasputni]]&lt;ref&gt;[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22698012 Herald Petrel (''Pterodroma heraldica'')]. ''[[BirdLife International]]''&lt;/ref&gt;, [[Persijas vētrasputns|Persijas vētrasputni]]&lt;ref&gt;[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22698267 Persian Shearwater (''Puffinus persicus'')]. ''[[BirdLife International]]''&lt;/ref&gt;, [[mazais vētrasputns|mazie vētrasputni]].&lt;ref&gt;[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/45959011 Little Sheawater (''Puffinus assimilis'')]. ''[[BirdLife International]]''&lt;/ref&gt; Salā ir vienīgā [[Bulvera vētrasputns|Bulvera vētrasputna]]&lt;ref&gt;[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22698132 Bulwer's Petrel (''Bulweria bulwerii'')]. ''[[BirdLife International]]''&lt;/ref&gt; Indijas okeāna populācija , lai arī tā iekļauj tikai dažus pārus. Raundu apmeklē arī citi jūras putni, kā [[melnspārnu vētrasputns]]&lt;ref&gt;[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22697954 Black-winged Petrel (''Pterodroma nigripennis'')]. ''[[BirdLife International]]''&lt;/ref&gt; un [[Baro vētrasputns]].&lt;ref&gt;[http://datazone.birdlife.org/factsheet/22698035 Barau's Petrel (''Pterodroma baraui'')]. ''[[BirdLife International]]''&lt;/ref&gt; Tomēr šīs sugas pārstāv vienīgi daži īpatņi. Joprojām nav pilnībā skaidra Raundas vētrasputna taksonomiskā piederība, kuru varētu uzskatīt par salas vissaistošāko putnu. Acīmredzot tas ir Trindadas vētrasputna, Kermadeka vētrasputna un herolda vētrasputna hibrīds.&lt;ref&gt;Ruth M. Brown, Carl G. Jones. ''Range expansion and hybridization in Round Island petrels (Pterodroma spp.): Evidence from microsatellite genotypes.'' Molecular Ecology 19(15):3157-70. August 2010.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Restoration&gt;Round Island Restoration Programme. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]. 06 August 2018.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Distribution and gene-flow in a hybridising population of ''Pterodroma'' petrels. Katherine Alice Booth Jones. Zoological Society of London. 10 August 2016&lt;/ref&gt;

Nelielā skaitā salā ligzdo [[svītrainais gārnis]],&lt;ref&gt;[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22728182 Green-backed (''Butorides striata'')]. ''[[BirdLife International]]''&lt;/ref&gt; bet gar piekrasti un klinšainām nogāzēm pārlidojumu laikā bieži novērojams [[akmeņtārtiņš]].&lt;ref&gt;[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/ruddy-turnstone-arenaria-interpres Ruddy Turnstone (''Arenaria interpres'')]. ''[[BirdLife International]]''&lt;/ref&gt; Katru gadu Raundu apmeklē arī dažas citas migrējošas sugas. Tāpat manīta [[Maskarēnu salangāna]].&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22686511/154346114 Mascarene Swiftlet (''Aerodramus francicus'')]. [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/mascarene-swiftlet-aerodramus-francicus Mascarene Swiftlet (''Aerodramus francicus'')]. ''[[BirdLife International]]''&lt;/ref&gt; Laiku pa laikam salā ieklīst [[svītrainā ūbele]]&lt;ref&gt;[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/zebra-dove-geopelia-striata Zebra Dove (''Geopelia striata'')]. ''[[BirdLife International]]''&lt;/ref&gt; un [[sarkanvaigu bulbuls]].&lt;ref name=Restoration/&gt;&lt;ref&gt;[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/red-whiskered-bulbul-pycnonotus-jocosus Red-whiskered Bulbul (''Pycnonotus jocosus'')]. ''[[BirdLife International]]''&lt;/ref&gt;. 1980. gados dabisku koloniju izveidoja [[mājas zvirbulis|mājas zvirbuļi]]. Centieni pilnībā izskaust mājas zvirbuļus un to vietā reintroducēt [[Maurīcijas fodijs|Maurīcijas fodijus]] pagaidām nav bijuši sekmīgi.&lt;ref name=birdlife&gt;[http://www.datazone.birdlife.org/site/factsheet/6658 Round Island. ''[[BirdLife International]]'']&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Tatayah, R.R.V. ''The breeding biology of the Round Island petrel (Pterodroma arminjonia) and factors determining breeding success.'' University of Mauritius, Mauritius. 2010.&lt;/ref&gt;
&lt;ref&gt;Bednarczuk,E., Feare,C.J., Lovinbond,S., Tatayah,V &amp; Jones,C.G. ''Attempted eradication of house sparrows Passer domesticus from Round Island (Mauritius), Indian Ocean.'' Conservation Evidence, 7, 75-86. 2010.&lt;/ref&gt;

=== Bezmugurkaulnieki ===
[[Attēls:Crabs Mauritius Gabriel Island.JPG|thumb|250px|[[Maurīcija]]s [[piekraste]] ir stipri degradēta, tāpēc [[krabji]] sastopami vienīgi dažu saliņu cilvēku pūļu netraucētās, nomaļās vietās]]
[[Attēls:Geograpsus stormi 2.JPG|thumb|250px|''[[Geograpsus stormi]]'' Raundas piekrastē ir reti sastopama [[krabji|krabju]] suga.]]
Raundā atzīmēta [[bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] pārpilnība, kas nodrošina ar barību tur mītošos rāpuļus.&lt;ref&gt;Bullock, D., North, S., &amp; Greig, S. (1982) ''Round Island Expedition 1982 Final Report''.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Bullock, D.J. &amp; North, S. (1991) ''Round Island Expedition 1989. Final Report''.&lt;/ref&gt; Darels rakstīja, ka izdzīvojušās palmu birzītēs &quot;''mita [[prusaki]] un [[circeņi]], [[vaboles]], [[mušas]] un dīvaini kāpuri, kuru maksts atgādināja saldējuma konusveida turziņu; tur bija [[kukaiņi]], [[zirnekļi]] un gandrīz visur miljoniem sīku, sarkanu [[ērces|smidzīšu]], kas šķietami bez jebkāda mērķa tekalēja pa tufu. Alās zem sakritušajām latāniju lapām mitinājās interesanti sauszemes [[krabji]] purpura krāsā; tiem bija palsas krēmkrāsas spīles, kuras tie nemitīgi kustināja.''&quot;

Pirmos rūpīgos agrīnos pētījumus 1868. un 1869. gadā veica Nikolass Paiks. Viņš aprakstīja vairāku sugu [[zirnekļi|zirnekļus]] un triju sugu [[skorpioni|skorpionus]]. Pirmā apmeklējuma laikā Paiks uz palmas lapām notvēra &quot;''spoži zaļu skorpionu [ar] iespaidīgi garu asti''&quot;. Tomēr suga bija kļuvusi reta, un visi turpmākie tās meklējumi beidzās nesekmīgi. Tāpat pētnieks norādīja uz [[gliemeži|gliemežu]], [[skolopendras|skolopendru]] un [[zarkukaiņi|zarkukaiņu]] pārbagātību. Uz ''Ipomoea pes-caprae'' zieda viņš noķēra vienu vienīgu [[bites|biti]] tumši sārtā krāsā un gaiši dzeltenām joslām. Plašajā muzeja kolekcijā Paiks nespēja atrast nevienu līdzīgu eksemplāru. Tāpat viņš novēroja vienu Maurīcijā bieži sastopamu [[platspāres|platspāri]], kas acīmredzami bija atpūsta no cietzemes.&lt;ref name=Nicolas/&gt;

1985. gadā aprakstīta jauna sulu sūcoša [[bruņutis|bruņuts]] suga ''[[Asterolecianum dictyospermae]]'', kas mitinās uz orkāna palmas. 1993. gadā Raundas un Sērpentas salā aprakstīta skolopendra ''[[Scolopendra abnormis]]'', 1995. gadā Raundā — ''[[Rhysida jonesi]]'' un ''[[Cryptops decoratus]]'', pēdējā no kurām iepriekš atzīmēta arī [[Madagaskara|Madagaskarā]]. 
&lt;ref name=birdlife/&gt;&lt;ref&gt;Williams, D.J. &amp; Mamet, J.R. (1986) A new species of ''Asterolecanium'' Targioni Tozzeti (Homoptera:Asterolecaniidae) on a palm in Round Island, Mauritius: A conservation puzzle. ''Systematic Entomology'', Volume 11, Issue 1; 129-132&lt;/ref&gt;

2002. gadā aprakstīta endēma zarkukaiņu suga ''[[Apterograeffea marshallae]]'', kas zināma no 1868. gadā ievāktās Nikolasa Paika kolekcijas. Pētnieks savulaik atzīmēja, ka tas ir parasts Raundas faunas pārstāvis. Zarkukaiņi pamatā barojas uz zilo latāniju lapām, tomēr atsevišķos gadījumos tie novēroti arī uz pudeļpalmām, kā arī ''Dracaena concinna'' un ''Cassaena orientalis'' koku lapām. Ģints otra suga, kas mitinās Reinjonā, mitinās apdraudēto orkāna palmu lapotnē. Raundā saglabājušies tikai viens šīs palmas īpatnis, kas acīmredzot rada nopietnus šķēršļus zarkukaiņu plašākai izplatībai.&lt;ref name=Nicolas/&gt;&lt;ref&gt;Sticks and stones: notes on the ecology and conservation of an endemic stick insect (''Apterograeffea marshallae'') and the restoration of an island ecosystem. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]. ''Phelsuma'' 24 (2016); 72-79&lt;/ref&gt; 

2014. gadā tika atklāta agrāk nezināma [[sienāži|sienāžu]] suga ''[[Odontomelus ancestrus]]''. Tā apdzīvo atklātas palmu audzes un zālājus un nav sastopama ar veģetāciju nabadzīgās salas dzīvotnēs, tāpēc sugas kopīgais areāls nepārsniedz 1 km². Sienāži ir piemērojušies lielam rāpuļu blīvumam, un lielāko potenciālo apdraudējumu tiem rada invazīvās sugas.&lt;ref name=Restoration/&gt;&lt;ref&gt;Endemic grasshoppers from the Macarene Islands: a critically endangered island fauna. Sylvain Hugel. Journal Insect Conervation (2015) 19:87-96&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Grasshoppers of the Mascarene Islands:New species and new records (Orthoptera, Caelifera). Sylvain Hugel. [[ResearchGATE]]. December 2014&lt;/ref&gt; Acīmredzot visas šīs dažādās bezmugurkaulnieku sugas bija sastopamas arī Maurīcijas cietzemē, kur kolonizācijas laikā sākotnējie endēmie meži gandrīz pilnībā izzuduši un klāj aptuveni 1% salas teritorijas.&lt;ref name=Island/&gt;

Vismaz līdz 1869. gadam Raundā dzīvoja liela izmēra [[vaboles|vabole]] [[Fregates dižmelnulis]], kas patlaban saglabājies tikai vienā [[Seišelas|Seišelu]] salā — nelielajā Fregates salā. Dižmelnuļa izmiršanas iemesls bija kokaudžu un sauso koku izzušana, uz kuriem barojās vaboļu kāpuri. &lt;ref&gt;Lost Land of the Dodo: An Ecological History of Mauritius, Réunion &amp; Rodrigues. Anthony S. Cheke, Julian Pender Hume. T &amp; AD POYSER. London. 2008. Page 254&lt;/ref&gt;

Salas piekrastē zināmas trīs sauszemes [[krabji|krabju]] sugas — bieži sastopamā ''[[Geograpsus grayi]]''&lt;ref&gt;[https://www.sealifebase.ca/summary/Geograpsus-grayi.html# ''Geograpsus grayi''. SeaLifeBase]&lt;/ref&gt;, reti atzīmētā ''[[Geograpsus stormi]]''&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=207534 ''Geograpsus stormi''. World Register of Marine Species]&lt;/ref&gt; un kāda [[vientuļniekvēži|vientuļniekvēžu]] suga.&lt;ref name=Island&gt;A Management Plan for the Restoration of Round Island (2008—2012). Main Contributors Ashok Khadun, Visnuduth Bachraz, Ehsan Dulloo, Rachel Atkinson, Vikash Tatayah, Christine Griffiths, John Mauremootoo&lt;/ref&gt;

Sastopama [[Maskarēnu salas|Maskarēnu salām]] endēmās sauszemes [[gliemeži|gliemežu]] sugas ''[[Tropidophora fimbriata]]'' pasuga ''T. fimbriata haemostoma''.&lt;ref name=Restoration/&gt;&lt;ref&gt;[https://molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=1289211 ''Tropidophora fimbriata''. MolluscaBase]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;A Field Guide to the Non-Marine Molluscs of the Mascarene Islands (Mauritius, Rodrigues and Réunion) and the Northern Depencies of Mauritius. Owen L. Griffiths, Vincent F. B. Florens &quot;''Variety haemastoma confined to Round Island where it is moderately common; the largest living T. fimbriata.''&quot;&lt;/ref&gt; Divas citas gliemežu sugas ''[[Quickia concisa]]''&lt;ref&gt;[https://molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=1421488 ''Quickia (Quickia) concisa''. MolluscaBase]&lt;/ref&gt; un ''[[Gastrocopta microscopica]]''&lt;ref&gt;[https://molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=1519078 ''Gastrocopta (Falsopupa) microscopica''. MolluscaBase]&lt;/ref&gt; atzīmētas arī citās Maskarēnu salās.&lt;ref name=Island/&gt;

== Aizsardzība ==
=== Edvarda Ņūtona darbība ===
1878. gadā Edvards Ņūtons uzskaitīja sešas Maurīcijas putnu sugas, kurām nepieciešamība aizsardzība. Piecas no tām iekļāva endēmos sauszemes putnus, bet sestā bija sarkanastes tropu jūrasputns — &quot;''Phoethon phoenicurus, Paille en Quene — Ile Ronde''&quot;.  Ornitologu darīja bažīgu, ka &quot;''bezprātīgi mednieki laiku pa laikam tos izšauj''&quot; un uzvēra nepieciešamību pasargāt sugu no izskaušanas. Ap 1880. gadu Raundā sarkanastes tropu jūrasputni joprojām ligzdoja milzīgā skaitā, un 1886. gadā izdota proklamācija paredzēja &quot;''droši aizsargāt jūrasputnus Flatā un Gabriela salā''&quot;. Nākamā gada proklamācija bija vērsta uz sarkanastes tropu jūrasputnu aizsardzību Raundā. Tomēr putnu medības no varasiestāžu puses netika kontrolētas.&lt;ref name=dodo/&gt;

=== Agrīnie pasākumi ===
Pirmās aizsardzības aktivitātes saistāmas ar Maurīcijas gubernatora Roberta Ņūtona un zoologa Žana Vinsona darbību. 1954. gada oktobrī Ņūtons pievērsa uzmanību, ka &quot;''uzšķērsto'' [sarkanastes tropu jūrasputnu] '' kaudzes ir satraucošs skats ikvienam Raundas salas apmeklētājam''&quot;. Putnu ligzdošanas periods no oktobra līdz janvārim nelaimīgā kārtā sakrita ar laika apstākļiem, kas bija vislabvēlīgākie laivinieku nokļūšanai līdz salai. Lai gan salīdzinājumā ar 1948. gadu sugas īpatņu skaits bija nedaudz palielinājies, gubernators uzskatīja, ka zvejnieki varētu pilnībā izskaust gan tropu jūrasputnus, gan [[vētrasputnu dzimta|vētrasputnus]]. 1957. gadā Ņūtons pasludināja Raundu par dabas rezervātu. Viņš pārlieku optimistiski cerēja, ka tas spēs apturēt malumedniekus. Vēl 1976. gada ekspedīcijas laikā Džeralds Darels rakstīja, ka sarkanastes tropu jūrasputni &quot;''ir pārlieku viegls laupījums zvejniekiem, kas atbrauc uz Raundu, nogalina putnus un pēc tam aizved tos uz Maurīciju, kur pārdod ķīniešu restorānos''&quot;.   

Vinsons no 1948. līdz 1975. gadam apmeklēja salu deviņas reizes, veicot floras un faunas pētījumus. Viņš jutās satriekts, kad 1960. un 1962. gada cikloni izgāza lielāko daļu palmu un pandānu, gandrīz pilnībā nopostīja latānijas un citas augu sugas. Vinsons uzskatīja, ka trušu un kazu izskaušana būtu vienīgais ceļš, lai saglabātu saliņas unikālos iemītniekus. Viņš apceļoja starptautiskas vides aizsardzības pārvaldes un iesniedza īpašu ziņojumu par stāvokli Raundā Starptautiskai dabas un dabas resursu savienībai. Sākotnēji vienīgie pasākumi iekļāva sporādisku kazu un trušu izšaušanu. Vinsons nomira 1966. gadā, tomēr viņa pirmie soļi pamazām sāka nest augļus. Vietējā aizsardzības pārvalde centās novērst tropu jūrasputnu medības, savukārt zālēdāju skaita samazināšana ļāva nedaudz atkopties nelielajām latāniju un pandānu audzītēm. Vinsona darbu turpināja viņa dēls 
Žans-Mišels. Viņš no 1966. līdz 1975. gadam vairāk nekā trīs simts stundas veltīja Raundas pētījumiem un aprakstīja rāpuļu sugas.&lt;ref&gt;A. Wahab Owadally. Herpetology in Mauritius. A History of Extinction, Future Hope for Conservation. ''Conservator of Forests, Forestry Service, [[Kjūrpaipas botāniskais dārzs|Curepipe]], Mauritius'' 1989.&lt;/ref&gt; 

Starptautiskās intereses rats pamazām sāka griezties, kad, pēc valdības uzaicinājuma, 1973. gada janvārī Maurīciju apmeklēja [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules Dabas Fonda]] pirmais vadītājs [[Pīters Skots]]. Pēc viņa ieteikuma notika mēģinājumi ar strihnīnu iznīdēt trušus. Tomēr tie beidzās neveiksmīgi, jo nākamām trusēnu paaudzēm izveidojās imunitāte pret šo indi.

1975. gadu pirmos visaptverošos ekoloģiskos pētījumus veica [[Edinburgas Universitāte]]s organizēta ekspedīcija. Lai uzraudzītu augāja izmaiņas, tika izveidoti vairāki pastāvīgi sektori. Šīs ekspedīcijas laikā pēdējo reizi bija novērota alu boa. Tika aplēsts augu, rāpuļu, trušu un kazu populāciju lielums. Ekspedīcija mēģināja izskaust zālēdājus, nošaujot 883 trušus un divas kazas.&lt;ref name=dodo/&gt;

=== Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta darbība ===
[[Attēls:Round Island Durrell 1976.JPG|thumb|250px|[[Džeralds Darels|Džeralda Darela]] vadītā ekspedīcija Raundas apmeklējuma laikā 1976. gadā]]
[[Attēls:Round Island 1976.JPG|thumb|250px|[[Džeralds Darels|Džeralda Darela]] (otrais no kreisās) vadītā ekspedīcija Raundas apmeklējuma laikā 1976. gadā]]
1976. gadā Maurīciju, [[Rodrigesa (sala)|Rodrigesu]] un Raundas salu pirmo reizi apmeklēja Džeralds Darels un [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta]] personāls. Tas ievadīja ilglaicīgu tresta aktīvu iesaistīšanos vides saglabāšanas projektā Maurīcijā. Pirmie aizsardzības pasākumi skāra Maurīcijas sārtos baložus, Maurīcijas gredzenkakla papagaiļus, [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļedājsikspārņus]] un Raundu. Lai garantētu sugu izdzīvošanu trušu pārņemtajā salā, pavairošanai nebrīvē [[Darela savvaļas parks|Džērsijas zooloģiskajā dārzā]] divās Darela vadītās ekspedīcijās tika ievākti vairāki Telfēra scinki, Bodžera scinki, Gintera gekoni un Raundas boa. Pēc otrā salas apmeklējuma Darels rakstīja: ''&quot;Pilots apmeta līkumu zemu virs salas. Redzējām tās lielo, kailo, izkaltušo kupri un kāda krātera kraujas malu... aizkustinošā plānā palmu josliņa stiepās kā bāli zaļš pusmēness kuprim ap vienu malu, bet pašā virsotnē rēgojās lieli sairdināta tufa strēķi. Šķita bezmaz neticami, ka pat tagad, kad sala praktiski jau beigusi dzīvot, tā tomēr vēl noder par mājokli tik daudziem radījumiem un augiem; un vēl jo neticamāk šķiet tas, ka sešas no turienes sugām nav sastopamas nekur citur pasaulē. Kad cēlāmies arvien augstāk un sala tirkīza krāsas jūrā saruka pavisam maziņa, es cieši apņēmos, ka jādara viss iespējamais, lai to glābtu&quot;.''

Tresta vadībā 1979. gadā Raundu atbrīvoja no kazām, 1986. gadā triju mēnešu operācijas laikā — trušiem, ļaujot salai pamazām atkopties.&lt;ref&gt;!t's time. 50th Anniversary Commemorative Plate. &quot;''Durrell has been working to save the rare species reptiles of Round Island since 1976, including one of the larger gecko species, the Guenther's gecko (Phelsuma guentheri), which was brought to Jersey for breeding, as well as the Telfair's skink and Round Island boa. To save species, however, Durrell has long recognised that their habitats must be saved, too. Therefore, Durrell also began the long and challenging task to restore the unque habitat of Round Island, which had been destroyed by the goats and rabbits released there in the 19th century as a food supply for passing sailors. Gerald Durrell once described the Round Island project as the most important conservation effort with which the Trust had been involved. The knowledge gained from working on Round Island has since been to restore many other islands and their ecosystems. To acknowledge the siginifance of the original work, another gecko discovered on Round Island has been named in honour of Gerald Durrell and Lee Durrell — the Durrell's night gecko Nactus serpeninsula durrelli''&quot;. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]&lt;/ref&gt; 1988. gada ekspedīcijas laikā tika izstrādāts pirmais Raundas aizsardzības darbības plāns.

Grāmatā &quot;Šķirsta jubileja&quot; (angliski izdota 1990. gadā) Darels šādi apraksta salas stāvokli gadu pēc trušu izskaušanas:

&lt;blockquote&gt;''&quot;Nekur nebija ne miņas no trušiem... bija redzams, ka krunkainā, saplaisājusī un noplicinātā Raundas salas zeme jau pārklājusies ar trauslu, zaļu jauno dzinumu kārtu. Salai tika dota otra izdzīvošanas iespēja.&quot;''&lt;/blockquote&gt;

=== Maurīcijas savvaļas fonda darbība ===
[[Attēls:Maurīcijas Savvaļas Fonds.JPG|thumb|250px|Mūsdienās par Raundas aizsardzību gādā [[Maurīcijas savvaļas fonds]]]]
[[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fondu]] izveidoja pēc Džeralda Darela iniciatīvas 1984. gadā.&lt;ref&gt;Your Guide. &quot;''In pantnerhip with the Mauritian Wildlife Foundation and the Island's National Parks and Conservation Service, Durrell has made a long-term commitment to the recovery of the remaining reptile species on Mauritius, restoring habitat on offshore islets, moving animals from one islet to another to establish new populations and reintroducing captive-bred individuals. This has involved close partnerships between the team in Mauritius and our staff back in Jersey''&quot;. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]. Page 13.&lt;/ref&gt;. Attiecībā uz Raundu fonds izvirzīja trīs pamatmērķus:
* Atjaunot salas palmu un cietkoku audzes un bruņurupuču ganību augāju.
* Aizsargāt apdraudētos augus un dzīvniekus.
* Izmantot salu kā patvērumu apdraudētām Maurīcijas augu un dzīvnieku sugām, kā arī par avotu rāpuļu un jūrasputnu ieguvei, lai atjaunotu citas ekosistēmas.&lt;ref name=Project&gt;Round Island Restoration Project. [[Maurīcijas savvaļas fonds|Mauritian Wildlife Foundation]]. 2017&lt;/ref&gt;

Fonda īstenotie pasākumi iekļauj:
* Invazīvo sugu kontrole: strikti karantīnas pasākumi, kas novērstu svešzemju sugu ievazāšanu, problemātisko sugu kontrole un izskaušana un izravēšana apstādītās platībās.
* Augsnes erozijas pētīšana, dzīvotnes atjaunošana un reto sugu aizsardzība.
* Pētījumu stacijas atjaunošana, lai uzlabotu tās kapacitāti.
* Mežu atjaunošana: mežu stādīšana un kopšana, reto vietējo sugu pārstādīšana un piemērotas dabiskās vides atjaunošana, lai reintroducētu vietējo faunu.
* Ekosistēmas izveidošana, kas ļautu piesaistīt putnus, rāpuļus un bezmugurkaulniekus.
* Apdraudēto rāpuļu un jūrasputnu populāciju uzraudzība.
* Analogu zālēdāju (bruņurupuču) ieviešana un uzraudzība, lai kontrolētu zālaugus.
* Projekta publiskas apspriedes un plašsaziņas līdzekļu iesaistīšana.&lt;ref name=Project/&gt;  

==== Invazīvo sugu kontrole ====
Starp 1990. un 1998. gadu notika regulāri fonda organizēti izbraucieni uz salu, lai iznīdētu potenciāli invazīvos augus. Pirmkārt tie bija ''[[Desmanthus virgatus]]'' un ''[[Desmodium incanum]]''. 1998. gadā šo abu sugu izskaušanas pasākumus pārtrauca, uzskatot to par neizpildāmu pasākumu. 

2000. gadā Raundā vairākās vietās atklāja ''[[Chromolaena odorata]]'' — [[Rietumu puslode]]s augu un vienu no problemātiskākajām invazīvām sugām aizsargājamos [[Āfrika]]s  [[lietusmeži|lietusmežos]]. Augus izravēja, ierobežojot tā tālāku izplatīšanos. 2020. gadā tika izravēts 1781 pieaudzis šīs sugas augs un 4235 stādiņi. Pūles bija attaisnojušās, un 2021. gadā tika atklāti un iznīdēti jau tikai 109 pieauguši augi un 15 stādiņi. 2006. gadā salā tika konstatēts jau pieaudzis citas ārkārtīgi invazīvas [[nezāles|nezāļu]] sugas ''[[Mikana micrantha]]'' stāds. Sugas augšanas ātrums labvēlīgos apstākļos var sasniegt 80—90 mm diennaktī, nomācot pat krūmus un kokus. Stāds tika noslāpēts karstumā zem biezas melnas plēves, daži jaunie asniņi izravēti, un šis augs salā vairs nav bijis novērots.&lt;ref name=Island/&gt;&lt;ref&gt;Annual Report. On the activities of the Mauritian Wildlife Foundation. Year 2021. [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maururian Wildlife Foundation]]&lt;/ref&gt;

Par draudu rāpuļu, putnu un augu populācijām var kļūt arī invazīvās dzīvnieku sugas. Salu sasniegt tie spētu vienīgi nepiesardzīgu vizīšu reizēs vai gadījumā, ja netālu no salas notiktu kuģa avārija. Tā, piemēram, blakus esošajā Flatas saliņā ievazātais [[Āzijas mājas cirslis]] aptuveni gada laikā pilnībā izmedīja visu saliņai endēmo [[oranžastes scinks|oranžastes scinka]] populāciju. Līdz Raundai pagaidām nokļuvis vienīgi parastā mājas gekona parstāvis, kurš tika nonāvēts. Mājas gekoni ir ļoti agresīvi pret ''[[Darela nakts gekons|Nactus]]'' ģints sugām, un tā invāzija spētu izraisīt Darela nakts gekonu izzušanu. Žurku un citu grauzēju nokļūšana salā varētu kļūt par iemeslu trauslās ekosistēmas sabrukumam, kā tas noticis Maurīcijas cietzemē un citās saliņās. Tāpat plēsēji samazinātu putnu skaitu un ietekmētu augstvērtīgā [[gvano]] mēslojuma krājumus, kas negatīvi atsauktos uz augsnes auglību un bezmugurkaulnieku faunu.&lt;ref name=Island/&gt;&lt;ref&gt;The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Reptiles of Mauritius — Orange-tailed skink. &quot;''Just one single predator, like a rat or shrew, reaching one tiny islet around Mauritius that has provided homes for several reptile species, can destroy an entire population of skinks or geckos in days''&quot;. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]. Page 27.&lt;/ref&gt;

1993. gadā pirmo reizi veica plašu Raundas vētrasputnu novērošanu, kopumā apgredzenojot vairāk nekā 250 putnu. Tika ievākti Raundā un citās saliņās dzīvojošo rāpuļu [[DNS]] paraugi. Rezultātā bija izdalīta atsevišķa [[Sērpentas gekons|nakts gekona]] Raundas pasuga. Tajā pat gadā tālāku attīstību ieguva visaptverošs piekrastes saliņu aizsardzības plāns. Darbības rezultātā, piemēram, Ganerskveinā tika izskaustas [[pelēkā žurka|pelēkās žurkas]] un Indijas zaķi, Gabriela salā — melnās žurkas, Flatā — peles un melnās žurkas, Rodrigesā 1995. gadā kaķi.

==== Sugu aizsardzība ====
Raundas aizsardzību nevar aplūkot izolēti no pārējām Maurīcijas piekrastes saliņām. Apdraudēto sugu pasargāšanai tās tiek uzlūkotas kā papildus dzīvotnes. Tajā pašā laikā šīs saliņas var kalpot par avotu, kur iegūt jaunus īpatņus atjaunošanas darbībai Raundā. Tā, piemēram, ''[[Psiadia arguta]]'' no [[Gabriela sala]]s tika izmantots kā viens no &quot;pionieraugiem&quot; veģetācijas atjaunošanai Raundā. Vienā vai vairākās saliņās gūtai pieredzei ir ārkārtīgi būtiska nozīme aizsardzības pasākumiem blakus saliņās.

==== Mežu atjaunošana ====

==== Pētniecības stacijas darbība ====
Pētniecības stacija tika atklāta 2002. gadā salā, kas deva iespēju Maurīcijas savvaļas fondam un tās partneriem uzsākt intensīvāku darbību, lai aizsargātu un atjaunotu dabisko vidi, ierobežotu invazīvās nezāles, apstādītu lielākas platības un uzraudzītu endēmo faunu. Personāla tieša līdzdalība ļāva 2006. gadā no [[Lavanila|Lavanilas Maskarēnu rezervāta]] uz Raundu pārvietot vairākus Aldabras milzu bruņurupučus un Madagaskaras staraino bruņurupuci. 2007. gadā no Darela zoodārza uz salu pārveda vēl 12 katras sugas pārstāvjus. Rezultāti bija sekmīgi, un savvaļā tika izlaisti jau vairāk nekā 100 bruņurupuču.

Dabiskās vides atjaunošana un invazīvo dzīvnieku izskaušana ļāvusi uzplaukt salas rāpuļu sugām. Dažas no šīm populācijām ir pietiekami lielas, lai vairākus to īpatņus pārvietotu uz citām Maurīcijas piekrastes saliņām. Piemēram, Raundas boa ir lieliski iejutusies Ganerskveinā, bet Raundas scinks — Ganerskveinā un [[Egreta|Egretā]]. Savukārt augu pārstādīšana un atgriezto bruņurupuču darbība ļauj Raundā lēnām atjaunoties tās izzudušajam krāšņumam.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Round Island Mauritius Field Station.JPG|Raundas sākotnējās pētījumu stacijas fragments [[Darela savvaļas parks|Darela zoodārzā]]
Attēls:Aldabra tortoise La Vanille Mauritius.JPG|Aldabras milzu bruņurupuči [[Lavanila|Lavanilas Maskarēnu rezervātā]], no kurienes daļu tās populācijas pārvietoja uz Raundu
Attēls:Astrochelys radiata Lavanille Mauritius.JPG|Starainie bruņurupuči [[Lavanila|Lavanilas Maskarēnu rezervātā]], kas organizēja sugas [[introdukcija|introdukciju]] Raundā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Literatūra ==
* Extinct and Vanishing Birds of the World. James C. Greenway, Jr. Dover Publications, New York. 1967. 0-486-21869-4
* Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979
* Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Flora of Mauritius and Seychelles. J. G. Baker. Asian Educational Services. New Delhi. Madras. 1999. XDH5-L7W-OUKS
* Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. {{ISBN|9984-751-12-0}}
* Dodo. The Bird Behind the Legend. Alan Grihault. Mauritius. 2005. ISBN 99903-38-15-9
* Lost Land of the Dodo. An Ecological History of Mauritius, Reunion &amp; Rodrigues. Anthony Cheke, Julian Hume. T &amp; AD Poyser. London. 2008. ISBN 978-0-7136-6544-4.
* The Native Plants and Animals of Mauritius. The Mauritius Wildlife Foundation. Third edition 2014. ISBN 978-99949-38-02-5

== Ārējās atsauces ==
{{sisterlinks-inline}}

[[Kategorija:Indijas okeāna salas]]
[[Kategorija:Āfrikas salas]]
[[Kategorija:Ziemeļu saliņas]]
[[Kategorija:Maurīcijas dabas aizsargājamās teritorijas]]</text>
      <sha1>i5auwcd9g24fdpo8klijnfwdg05e1b7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rejs Dolbijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>233467</id>
    <revision>
      <id>3658944</id>
      <parentid>3483486</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:55:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4773/|QuickCategories batch #4773]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2336" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Rejs Dolbijs
|     vārds_orig = ''Ray Dolby''
|         attēls = RayDolby.jpeg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = Dolbijs (pa kreisi) 2004. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1933
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = [[Portlenda (Oregona)|Portlenda]], [[Oregona]], {{USA}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2013
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 12
|        m_vieta = [[Sanfrancisko]], [[Kalifornija]], {{USA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = inženieris, uzņēmējs
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = ''[[Dolby Laboratories]]'' dibinātājs
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
{{Inženiera infodaļa
|     inž_nosauk =
|         nozare = [[elektroinženierija]], [[fizika]]
|   darba_vietas = 
|      izglītība =
|       projekti = ''[[Dolby NR]]''
|    izgudrojumi =
|     sasniegumi = [[telpiskā skaņa]]
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes =   
}}
}}
'''Rejs Miltons Dolbijs''' (''Ray Milton Dolby''; dzimis {{dat|1933|1|18||bez}}, miris {{dat|2013|9|12||bez}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[inženieris]], trokšņa novēršanas sistēmas ''[[Dolby NR]]'' izstrādātājs. Viņš ir [[videomagnetofons|video magnētiskās lentas ierakstītāja]] līdzizgudrotājs. Dibinājis uzņēmumu ''[[Dolby Laboratories]]''.

Studējis [[Stenforda Universitāte|Stenforda Universitātē]]. 1961. gadā [[Kembridžas Universitāte|Kembridžas Universitātē]] ieguva doktora grādu. Tad viņš bija [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] tehniskais konsultants [[Indija|Indijā]].

1965. gadā Dolbijs atgriezās Anglijā, kur dibināja uzņēmumu ''[[Dolby Laboratories]]''. Viņš izgudroja elektroniskos filtrus trokšņu novēršanai, kurus varēja izmantot skaņas ieraksta un atskaņošanas sistēmās. Kinoteātriem izstrādātas stereo un telpiskas skaņas sistēmas.

{{commonscat|Ray Dolby|Rejs Dolbijs}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Dolbijs, Rejs}}
[[Kategorija:ASV inženieri]]
[[Kategorija:ASV uzņēmēji]]
[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]</text>
      <sha1>21vy18sk46rsq00n9lx0yehw14kt4u7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tairons Pauers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>234779</id>
    <revision>
      <id>3659003</id>
      <parentid>3634261</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2350" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Tairons Pauers
 | vārds_orig              = ''Tyrone Power''
 | attēls                  = Tyrone Power - still.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1914|5|5}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Ohaio|Sinsinati|2s=Ohaio (štats)}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|1958|11|15|1914|5|5}}
 | miršanas vieta          = {{vieta|Spānija|Madride}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = Aktieris
 | darbības gadi           = 1938—1958
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}

'''Tairons Edmunds Pauers juniors''' ({{val-en|Tyrone Edmund Power, Jr.}}; dzimis {{dat|1914|5|5}}, miris {{dat|1958|11|15}}) bija amerikāņu kino un teātra aktieris. Pazīstams kā aktieris romantiskās Holivudas filmās 20. gadsimta 30. - 50. gados, kā ''The Mark of Zorro'' (1940), ''Blood and Sand'' (1941), ''The Black Swan'' (1942), ''Captain from Castile'' (1947), ''The Black Rose'' (1950). Pauera pēdējā filma bija galvenā loma [[Billijs Vailders|Billija Vaildera]] filmā &quot;[[Apsūdzības lieciniece (filma)|Apsūdzības lieciniece]]&quot; (1957).

Tairona Pauela meita [[Romina Pauera]] ir pazīstama dziedātāja. Miris ar [[infarts|infarktu]] uzņemšanas laikā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pauers, Tairons}}
[[Kategorija:1914. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1958. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>k74gu2xe46yvp8g43vwzb2vfgezjetu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eliša Grejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>240154</id>
    <revision>
      <id>3659014</id>
      <parentid>2249624</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:05:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1644" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Eliša Grejs
|     vārds_orig = ''Elisha Gray''
|         attēls = Elisha gray.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1835
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 2
|       dz_vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Barnsvila|2s=Ohaio (štats)}}
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 1901
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 21
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Ņūtonvila}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = 
|        zinātne = 
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = [[sintezators]], pretendē uz [[telefons|telefona]] izgudrošanu, vairāk nekā 70 patentu
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}

'''Eliša Grejs''' ({{val-en|Elisha Gray}}; dzimis {{dat|1835|8|2}}, miris {{dat|1901|1|21}}) bija amerikāņu inženieris un izgudrotājs. 

Viens no kompānijas ''[[Western Electric]]'' dibinātājiem. Tiek uzskatīts par [[sintezators|sintezatora]] izgudrotāju. Neveiksmīgi apstrīdēja tiesā [[Aleksandrs Bells|Aleksandra Bella]] tiesības uz [[telefons|telefona]] patentu, jo iesniedza telefona patenta pieteikumu gandrīz vienlaicīgi ar Bellu.

==Ārējās saites==
*{{commonscat-inline|Elisha Gray|Eliša Grejs}}


{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grejs, Elisza}}

[[Kategorija:ASV cilvēki]]
[[Kategorija:Izgudrotāji]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>puuoytwostbtkvlgbqwzy43bdql1kpv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čārlzs Fērbenkss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>242532</id>
    <revision>
      <id>3659024</id>
      <parentid>3656073</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:05:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2690" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Čārlzs Fērbenkss
| vārds_orģ           = ''Charles W. Fairbanks''
| attēls              = Charles W Fairbanks by Harris &amp; Ewing.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
| amats               = 26. [[ASV viceprezidents]]
| term_sākums         = {{dat|1905|3|4|N}}
| term_beigas         = {{dat|1909|3|4|N}}
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = [[Teodors Rūzvelts]]
| premjers            = 
| priekštecis         = [[Teodors Rūzvelts]]
| pēctecis            = [[Džeimss Šērmens]]
| amats2              = 
| term_sākums2        = 
| term_beigas2        = 
| viceprezidents2     = 
| vicepremjers2       = 
| vietnieks2          = 
| prezidents2         = 
| premjers2           = 
| priekštecis2        = 
| pēctecis2           = 
| dzim_dati           = {{dat|1852|5|11}}
| dzim_vieta          = Junionvilsentera (''Unionville Center''), [[Ohaio (štats)|Ohaio]], {{USA}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1918|6|4|1852|5|11}}
| mir_vieta           = [[Indianapolisa]], [[Indiāna]], {{USA}}
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = [[ASV Republikāniskā partija]]
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = jurists
| alma_mater          = [[Ohaio Veslijanas universitāte]]
| reliģija            = 
| paraksts            = Charles Warren Fairbanks Signature.svg
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Čārlzs Vorens Fērbenkss''' ({{val-en|Charles Warren Fairbanks}}; dzimis {{dat|1852|5|11}}, miris {{dat|1918|6|4}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] politiķis no [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]]. No 1897. līdz 1905. gadam bija [[ASV senāts|senators]] no [[Indiāna]]s, bet no 1905. līdz 1909. gadam - [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūzvelta]] laikā. 1916. gada vēlēšanās atkal kandidēja uz viceprezidenta amatu ([[Čārlzs Hjūzs]] bija prezidenta kandidāts), tomēr vēlēšanās uzvarēja [[Vudro Vilsons]].

[[Fērbenksa]]s pilsēta [[Aļaska|Aļaskā]] nosaukta šī politiķa vārdā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Politiķis-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

{{ASV viceprezidenti}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ferbenkss, Czarlzs}}
[[Kategorija:1852. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1918. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV viceprezidenti]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>2z1vsr9fbk797m0jc0xzsnudmivf41y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tintoreto</title>
    <ns>0</ns>
    <id>243979</id>
    <revision>
      <id>3659153</id>
      <parentid>3567161</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T05:07:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1871" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
 |        bgcolour = #EEDD82
 |            name = Tintoreto&lt;br /&gt;''Tintoretto''
 |           image = Tintorettoselfportrait.jpg
 |       imagesize = 200px
 |         caption = Tintoreto pašportrets
 |       birthname = Jakopo Komins (''Jacopo Comin'')
 |       birthdate = [[1518. gads|1518]]. gada septembra beigās vai oktobra sākumā
 |        location = [[Venēcija]], [[Venēcijas Republika]]
 |       deathdate = {{miršanas datums un vecums|1594|5|31|1518|9|30}}
 |      deathplace = Venēcija, Venēcijas Republika
 |          places = 
 |     nationality = [[itāļi|itālis]]
 |           field = [[gleznošana]]
 |        training = 
 |        movement = [[renesanse]]
 |    famous works = 
 |        paraksts = 
 |         patrons = 
 |   influenced by = [[Ticiāns|Ticiāna]]
 |        teachers = 
 |          pupils = 
 |      influenced = 
 |          awards = 
}}

'''Jakopo Komins''' ({{val-it|Jacopo Comin}}), zināms kā '''Tintoreto''' (''Tintoretto'', {{izrunā|tintoˈretto}}; dzimis [[1518. gads|1518]]. gada septembra beigās vai oktobra sākumā; miris {{dat|1594|5|31}}), bija [[renesanse]]s laikmeta [[itāļi|itāļu]] gleznotājs. Viņš ir zināms arī ar sava tēva vārdu '''Jakopo Robusti''' vai ar pseidonīmu '''Il Furiozo'''. Tintoreto bija tipisks [[Venēcijas skola]]s mākslinieks.

Tradicionāli tiek uzskatīts par pēdējo diženo itāļu renesanses gleznotāju. Slavenākie Tintoreto darbi ir vairāku gleznu cikli ''Scuola Grande di San Marco'' un ''Scuola Grande di San Rocco''.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{mākslinieks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1518. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1594. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Veneto dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]]
[[Kategorija:Renesanses gleznotāji]]</text>
      <sha1>etba08psnzn9mkr91q0e5jhznhtm7k6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viljams Pougs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>250895</id>
    <revision>
      <id>3658966</id>
      <parentid>3449896</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:01:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4774/|QuickCategories batch #4774]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4094" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Viljams Pougs
|     vārds_orig = ''William Reid Pogue''
|         attēls = William R. Pogue.png
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1930
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 23
|       dz_vieta = [[Okema]], [[Oklahoma]], {{USA}}
|         m_gads = 2014
|      m_mēnesis = 3
|        m_diena = 3
|        m_vieta = [[Kokobīča]], [[Florida]], {{USA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 3 meitas un 3 dēli
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|      izglītība = [[Oklahomas baptistu universitāte]], [[Oklahomas valsts universitāte]]
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' [[kosmonauts|astronauts]]
| nodarbošanās =
| kos_koplaiks = 84 d 1 h 15 min
| kos_iesaukums = 1966.
| kos_misija = ''[[Skylab 4]]''
| kos_kuģi = ''[[Apollo (kosmosa kuģis)|Apollo]]''
}}
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[pulkvedis]]
|  dienesta_laiks = 
|          valsts = {{USA}}
|       struktūra = [[ASV Gaisa spēki|Gaisa spēki]]
|         vienība = 
|    nodarbošanās = 
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Korejas karš]]
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs =  
}}
}}
'''Viljams Rīds Pougs''' (''William Reid Pogue''; dzimis {{dat|1930|1|23}}, miris {{dat|2014|3|3}}) bija ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' [[kosmonauts|astronauts]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV Gaisa spēki|Gaisa spēku]] [[pulkvedis]], izmēģinātājpilots.

[[Attēls:Carr i Pogue..jpg|thumb|left|180px|''[[Skylab 4]]'' apkalpes dalībnieki Viljams Pougs (augšā) un [[Džeralds Karrs]] demonstrē [[bezsvara stāvoklis|bezsvara stāvokli]]]]
Pirmo un vienīgo lidojumu kosmosā Viljams Pougs sāka 1973. gada 16. novembrī, esot ''[[Skylab]]'' orbitālās stacijas trešās ekspedīcijas ''[[Skylab 4]]'' pilotam. Kopā ar viņu apkalpē bija [[Džeralds Kārs]] un [[Edvards Gibsons]]. Viņš veica trīs [[iziešana kosmosā|iziešanas kosmosā]]. Apkalpe uz zemes atgriezās 1974. gada 8. februārī. Lidojuma ilgums bija 84 dienas 1 stunda 15 minūtes, uzstādot jaunu rekordu, kas bija nepārspēts līdz 1978. gada martam.

Pougs no Gaisa spēkiem un ''NASA'' atvaļinājās 1975. gada 1. septembrī.

== Kosmisko lidojumu kopsavilkums ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot;
! [[Kosmosa kuģis]]
! Starta datums
! Nolaišanās datums
! Apkalpes biedri
! Pozīcija
! Ilgums
|-
| ''[[Skylab 4]]''
| {{dat|1973|12|16|SK}}
| {{dat|1974|2|8|SK}}
| [[Džeralds Kārs]]&lt;br /&gt;[[Edvards Gibsons]]
| Pilots
| 84 d 1 h 15 min
|}

== Iziešanas atklātā kosmosā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot;
! width=&quot;8%&quot;|'''Misija'''
! width=&quot;10%&quot;|'''Slūžu kamera'''
! width=&quot;18%&quot;|'''Kosmonauti'''
! width=&quot;10%&quot;|'''Sākums''' (''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'')
! width=&quot;10%&quot;|'''Beigas'''
! width=&quot;10%&quot;|'''Ilgums'''
! '''Darbība'''
|-
| ''[[Skylab 4]]''
| ''[[Skylab]]'' slūžu kamera
| [[Edvards Gibsons]]&lt;br /&gt;Viljams Pougs
| {{dat|1973|11|22|SK}} 17:42
| {{dat|1973|11|23|SK}} 00:15
| 6 h 33 min
| 
|-
| ''[[Skylab 4]]''
| ''[[Skylab]]'' slūžu kamera
| [[Džeralds Kārs]]&lt;br /&gt;Viljams Pougs
| {{dat|1973|12|25|SK}} 16:00
| 23:01
| 7 h 1 min
| 
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.williampogue.com/ Viljama Pouga mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170420175016/http://williampogue.com/ |date={{dat|2017|04|20||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20140528133327/http://www.jsc.nasa.gov/Bios/htmlbios/pogue-wr.html Biogrāfiskie dati NASA vietnē] {{en ikona}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{ASV astronauti}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pougs, Viljams}}
[[Kategorija:ASV izmēģinātājpiloti]]
[[Kategorija:ASV astronauti]]
[[Kategorija:NASA astronauti]]
[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]</text>
      <sha1>lbxyxnh7oespm7675dd9avqtuanc9m9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džordžo Vazāri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>255319</id>
    <revision>
      <id>3659154</id>
      <parentid>3567162</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T05:08:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */ papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3066" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
 |        bgcolour = 
 |            name = Džordžo Vazāri
 |       name_orig = ''Giorgio Vasari''
 |           image = Giorgio Vasari Selbstporträt.jpg
 |       imagesize = 
 |         caption = Džordžo Vazāri pašportrets
 |       birthname = 
 |       birthdate = {{dat|1511|7|30}}
 |        location = [[Areco]], [[Toskānas lielhercogiste]]&lt;br&gt;([[Areco province]], [[Toskāna]], {{ITA}})
 |       deathdate = {{mdv|1574|6|27|1511|7|30}}
 |      deathplace = [[Florence]], [[Toskānas lielhercogiste]]&lt;br&gt;([[Florences province]], [[Toskāna]], {{ITA}})
 |          places = 
 |     nationality = Itālis
 |           field = [[Glezniecība]], [[arhitektūra]]
 |        training = 
 |        movement = [[Renesanse]]
 |    famous works = 
 |        paraksts = 
 |         patrons = 
 |   influenced by = 
 |        teachers = 
 |          pupils = 
 |      influenced = 
 |          awards = 
}}
'''Džordžo Vazāri''' ({{val|it|Giorgio Vasari}}, {{izrunā|ˈdʒordʒo vaˈzari}}; dzimis {{dat|1511|7|30}}, miris {{dat|1574|6|27}}) bija itāļu [[arhitekts]], [[gleznotājs]] un mākslas [[vēsturnieks]]. Pārstāvējis [[manierisms|manierismu]].&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt;

Izglītību uzsāka pie vitrāžu mākslinieka [[Gijoms de Marčillats|Gijoma de Marčillata]] (''Guglielmo de Marcillat'') [[Areco]].&lt;ref name=&quot;šedevri&quot; /&gt; Pēc tam turpinājis izglītoties [[Florence|Florencē]] pie [[Andrea del Sarto|Andreas del Sarto]] (''Andrea del Sarto''), kā arī [[Bačo Bandinelli]] (''Baccio Bandinelli'').&lt;ref name=&quot;šedevri&quot; /&gt;

Pazīstams ar grāmatu &quot;[[Slavenāko gleznotāju, tēlnieku un arhitektu dzīves apraksti]]&quot; (''Le Vite de' più eccellenti pittori, scultori, e architettori da Cimabue insino a' tempi nostri''),&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt; kurā apkopotas dažādu itāļu renesanses mākslinieku biogrāfijas. Grāmatas pirmais izdevums iznāca 1550. gadā, savukārt otrais — 1568. gadā.&lt;ref name=&quot;šedevri&quot; /&gt; Grāmatas biogrāfijas kļuva par vieniem no svarīgākajiem rakstiskajiem avotiem mākslas vēsturē.&lt;ref name=&quot;šedevri&quot; /&gt; 1562. gadā, strādādams [[Florence|Florencē]] pie [[Mediči]], nodibinājis Zīmēšanas skolu.&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt;

Vazāri galvenais darbs arhitektūrā bija pils ''[[Ufici|Palazzo degli Uffizi]]'', kuras celtniecība tika uzsākta 1560. gadā, 1585. gadā to pabeidzis [[Bernardo Buontalenti]].&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;lpe&quot;&gt;{{LPE|101|313}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;šedevri&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last1=Štukenbroka|first1=Kristiāne|last2=Tepere|first2=Barbara|title=1000 šedevru Eiropas glezniecībā 1300-1850|date=2007 |publisher=Jāņa Rozes apgāds|isbn=978-9984-23-216-4|page=902}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{mākslinieks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Vazāri, Džordžo}}
[[Kategorija:1511. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1574. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Toskānā dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]]
[[Kategorija:Itāliešu arhitekti]]</text>
      <sha1>b77ct1ucrae3okrflpve47rs6tjmjjw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ārons Ekblads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>256189</id>
    <revision>
      <id>3659178</id>
      <parentid>3566943</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T07:51:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3681" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Ārons Ekblads
 |      vārds_orig = ''Aaron Ekblad''
 |          attēls = Aaron_Ekblad_-_2014_Top_Prospect.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|7}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Vinzora}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 193 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 98 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
 |          numurs = 5
 |           amats = 
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 1., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2014. gada NHL drafts|2014]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 
 |          taut 1 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
* [[Kaldera balva]] — 2015
* [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2015, 2016
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2022|7|23||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold2|[[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|Čehija 2015]]}}
}}
'''Ārons Ekblads''' ({{Val-en|Aaron Ekblad}}; dzimis [[1996]]. gada [[7. februāris|7. februārī]]) ir kanādiešu [[hokejists]], [[aizsargs (hokejs)|aizsargs]], kurš [[2014. gada NHL drafts|2014. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo pirmo numuru. Pašlaik (2022) Ekblads spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] vienībā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]].

== Spēlētāja karjera ==
[[2011]]. gadā Ekblads kļuva par otro spēlētāju pēc [[Džons Tavaress|Džona Tavaresa]], kuram [[Kanādas hokeja federācija]] ļāva uzsākt spēlēt [[OHL]] jau 15 gadu vecumā. [[OHL]] kluba [[Berijas &quot;Colts&quot;]] sastāvā Eklbads sāka spēlēt 2011.—12. gada sezonā, sezonas izskaņā iegūstot līgas labākā debitanta balvu. Turpmākajās sezonās auga arī Ekblada rezultativitāte. 2013.—14. gada sezonā Ekblads bija komandas [[kapteinis (hokejs)|kapteinis]], sezonas beigās iegūstot līgas labākā aizsarga balvu un tiekot iekļauts OHL simboliskajā izlasē.

Jau [[2014]]. gada rudenī Ekblads uzsāka spēlēt [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] sastāvā, sezonas beigās kā līgas labākais debitants iegūstot [[Kaldera balva|Kaldera balvu]].

[[Kanādas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015. gada Pasaules čempionātā]], kopā ar komandu izcīnot zelta medaļas, kā arī [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2014. gada Pasaules čempionātā junioriem]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Kanāda-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{amatu secība|virsraksts=[[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[NHL drafts|drafta]] pirmais numurs |pirms={{flaga|Kanāda}} [[Neitans Makinnons]]|pēc={{flaga|Kanāda}} [[Konors Makdeivids]]|periods=[[2014. gada NHL drafts|2014]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Ekblads, Ārons}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Floridas &quot;Panthers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Ontārio dzimušie]]</text>
      <sha1>aq4v0rmwyvdp3tejg5dhd0s98l168a3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659179</id>
      <parentid>3659178</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T07:52:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3696" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Ārons Ekblads
 |      vārds_orig = ''Aaron Ekblad''
 |          attēls = Aaron_Ekblad_-_2014_Top_Prospect.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|7}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Vinzora}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 193 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 98 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
 |          numurs = 5
 |           amats = 
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 1., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2014. gada NHL drafts|2014]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 
 |          taut 1 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
* [[Kaldera balva]] — 2015
* [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2015, 2016
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2022|7|23||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold2|[[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|Čehija 2015]]}}
}}
'''Ārons Ekblads''' ({{Val-en|Aaron Ekblad}}; dzimis [[1996]]. gada [[7. februāris|7. februārī]]) ir kanādiešu [[hokejists]], [[aizsargs (hokejs)|aizsargs]], kurš [[2014. gada NHL drafts|2014. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo pirmo numuru. Pašlaik (2022) Ekblads spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] vienībā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]].

== Spēlētāja karjera ==
[[2011]]. gadā Ekblads kļuva par otro spēlētāju pēc [[Džons Tavaress|Džona Tavaresa]], kuram [[Kanādas hokeja federācija]] ļāva uzsākt spēlēt [[OHL]] jau 15 gadu vecumā. [[OHL]] kluba [[Berijas &quot;Colts&quot;]] sastāvā Eklbads sāka spēlēt 2011.—12. gada sezonā, sezonas izskaņā iegūstot līgas labākā debitanta balvu. Turpmākajās sezonās auga arī Ekblada rezultativitāte. 2013.—14. gada sezonā Ekblads bija komandas [[kapteinis (hokejs)|kapteinis]], sezonas beigās iegūstot līgas labākā aizsarga balvu un tiekot iekļauts OHL simboliskajā izlasē.

Jau [[2014]]. gada rudenī Ekblads uzsāka spēlēt [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] sastāvā, sezonas beigās kā līgas labākais debitants iegūstot [[Kaldera balva|Kaldera balvu]].

[[Kanādas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015. gada Pasaules čempionātā]], kopā ar komandu izcīnot zelta medaļas, kā arī [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2014. gada Pasaules čempionātā junioriem]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Kanāda-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}
== Atsauces ==

{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{amatu secība|virsraksts=[[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[NHL drafts|drafta]] pirmais numurs |pirms={{flaga|Kanāda}} [[Neitans Makinnons]]|pēc={{flaga|Kanāda}} [[Konors Makdeivids]]|periods=[[2014. gada NHL drafts|2014]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Ekblads, Ārons}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Floridas &quot;Panthers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Ontārio dzimušie]]</text>
      <sha1>o7cbn9w88elxf2ka1ptg31tk10hhpf9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659180</id>
      <parentid>3659179</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T07:53:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3789" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Ārons Ekblads
 |      vārds_orig = ''Aaron Ekblad''
 |          attēls = Aaron_Ekblad_-_2014_Top_Prospect.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|7}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Vinzora}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 193 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 98 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
 |          numurs = 5
 |           amats = 
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 1., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2014. gada NHL drafts|2014]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 
 |          taut 1 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
* [[Kaldera balva]] — 2015
* [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2015, 2016&lt;ref&gt;https://www.sportsnet.ca/hockey/nhl/ekblad-gaudreau-replace-crosby-johnson-in-asg/&lt;/ref&gt;
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2022|7|23||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold2|[[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|Čehija 2015]]}}
}}
'''Ārons Ekblads''' ({{Val-en|Aaron Ekblad}}; dzimis [[1996]]. gada [[7. februāris|7. februārī]]) ir kanādiešu [[hokejists]], [[aizsargs (hokejs)|aizsargs]], kurš [[2014. gada NHL drafts|2014. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo pirmo numuru. Pašlaik (2022) Ekblads spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] vienībā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]].

== Spēlētāja karjera ==
[[2011]]. gadā Ekblads kļuva par otro spēlētāju pēc [[Džons Tavaress|Džona Tavaresa]], kuram [[Kanādas hokeja federācija]] ļāva uzsākt spēlēt [[OHL]] jau 15 gadu vecumā. [[OHL]] kluba [[Berijas &quot;Colts&quot;]] sastāvā Eklbads sāka spēlēt 2011.—12. gada sezonā, sezonas izskaņā iegūstot līgas labākā debitanta balvu. Turpmākajās sezonās auga arī Ekblada rezultativitāte. 2013.—14. gada sezonā Ekblads bija komandas [[kapteinis (hokejs)|kapteinis]], sezonas beigās iegūstot līgas labākā aizsarga balvu un tiekot iekļauts OHL simboliskajā izlasē.

Jau [[2014]]. gada rudenī Ekblads uzsāka spēlēt [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] sastāvā, sezonas beigās kā līgas labākais debitants iegūstot [[Kaldera balva|Kaldera balvu]].

[[Kanādas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015. gada Pasaules čempionātā]], kopā ar komandu izcīnot zelta medaļas, kā arī [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2014. gada Pasaules čempionātā junioriem]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Kanāda-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}
== Atsauces ==

{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{amatu secība|virsraksts=[[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[NHL drafts|drafta]] pirmais numurs |pirms={{flaga|Kanāda}} [[Neitans Makinnons]]|pēc={{flaga|Kanāda}} [[Konors Makdeivids]]|periods=[[2014. gada NHL drafts|2014]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Ekblads, Ārons}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Floridas &quot;Panthers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Ontārio dzimušie]]</text>
      <sha1>0hmi75ys9e36snq6pcx9bstkezqddvk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659181</id>
      <parentid>3659180</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T07:53:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3788" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Ārons Ekblads
 |      vārds_orig = ''Aaron Ekblad''
 |          attēls = Aaron_Ekblad_-_2014_Top_Prospect.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|7}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Vinzora}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 193 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 98 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
 |          numurs = 5
 |           amats = 
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 1., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2014. gada NHL drafts|2014]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 
 |          taut 1 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
* [[Kaldera balva]] — 2015
* [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2015, 2016&lt;ref&gt;https://www.sportsnet.ca/hockey/nhl/ekblad-gaudreau-replace-crosby-johnson-in-asg/&lt;/ref&gt;
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2022|7|23||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold2|[[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|Čehija 2015]]}}
}}
'''Ārons Ekblads''' ({{Val-en|Aaron Ekblad}}; dzimis [[1996]]. gada [[7. februāris|7. februārī]]) ir kanādiešu [[hokejists]], [[aizsargs (hokejs)|aizsargs]], kurš [[2014. gada NHL drafts|2014. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo pirmo numuru. Pašlaik (2022) Ekblads spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] vienībā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]].

== Spēlētāja karjera ==
[[2011]]. gadā Ekblads kļuva par otro spēlētāju pēc [[Džons Tavaress|Džona Tavaresa]], kuram [[Kanādas hokeja federācija]] ļāva uzsākt spēlēt [[OHL]] jau 15 gadu vecumā. [[OHL]] kluba [[Berijas &quot;Colts&quot;]] sastāvā Eklbads sāka spēlēt 2011.—12. gada sezonā, sezonas izskaņā iegūstot līgas labākā debitanta balvu. Turpmākajās sezonās auga arī Ekblada rezultativitāte. 2013.—14. gada sezonā Ekblads bija komandas [[kapteinis (hokejs)|kapteinis]], sezonas beigās iegūstot līgas labākā aizsarga balvu un tiekot iekļauts OHL simboliskajā izlasē.

Jau [[2014]]. gada rudenī Ekblads uzsāka spēlēt [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] sastāvā, sezonas beigās kā līgas labākais debitants iegūstot [[Kaldera balva|Kaldera balvu]].

[[Kanādas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015. gada Pasaules čempionātā]], kopā ar komandu izcīnot zelta medaļas, kā arī [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2014. gada Pasaules čempionātā junioriem]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Kanāda-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}


{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{amatu secība|virsraksts=[[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[NHL drafts|drafta]] pirmais numurs |pirms={{flaga|Kanāda}} [[Neitans Makinnons]]|pēc={{flaga|Kanāda}} [[Konors Makdeivids]]|periods=[[2014. gada NHL drafts|2014]]}}
{{kastes beigas}}
==Atsauces ==
{{DEFAULTSORT:Ekblads, Ārons}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Floridas &quot;Panthers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Ontārio dzimušie]]</text>
      <sha1>o6f3grlsnri2u8n57vfpzyb2tlboe3u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Ludis21345</title>
    <ns>2</ns>
    <id>275506</id>
    <revision>
      <id>3658908</id>
      <parentid>3631021</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T13:02:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>/* Navigācijas veidnes */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20352" xml:space="preserve">{| style=&quot;float: right; width: 245px; border: #cfB3FF solid 2px; text-align: center&quot;
|-
| {{Userbox|red|white|[[Attēls:Flag-map of Latvia.svg|45px]]|Šis lietotājs ir no '''[[Latvija]]s'''}}
|-
| {{Jelgavas iedzīvotājs}}
|-
| {{Latvijas patriots}}
|-
| {{User lv}}
|-
| {{User ru-3}}
|-
| {{User en-0}}
|-
| {{User de-1}}
&lt;!-- |{{Lietotājs Wikimedia Commons|Ludis21345}} --&gt;
|-
|{{VikiLaiks3|day=1|month=3|year=2015}}
|-
| {{Uzrunāt uz tu‎}}
|-
| {{Chrome lietotājs|dzimte=vīr}}
|-
| {{Lietotājs vīrietis‎}}
|-
| {{Neviens nav perfekts}}
|-
| {{User contrib|24000}}
|-
|}

== Par mani ==
:Hobiji: sports, šahs.
:[https://xtools.wmflabs.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 Mani raksti latviešu vikipēdijā]
:[https://tools.wmflabs.org/xtools/pcount/index.php?name=Ludis21345&amp;lang=lv&amp;wiki=wikipedia Statistika]

== Rīki ==
* [[Dalībnieks:Papuass/Wikidata saišu un kategoriju tulks]]
* [[:toollabs:completer|completer]]
* [https://edgars.toolforge.org/cat_check/ Kategoriju pārbaude]
* [https://quickcategories.toolforge.org/ QuickCategories]
* [https://citationhunt.toolforge.org. Citation Hunt]

== Vikidatu veidnes ==
* [[Veidne:Vikidati|Veidne:Vikidati]]; [[:en:Template:Wikidata|'''en''']]; [[:ru:Шаблон:Wikidata|'''ru''']]
* [[Veidne:Elo reitings]]
* [[Modulis:RatingFIDE]]
* [[Modulis:Smilšu kaste/Ludis21345]]

==Bieži vajadzīgās lietas==
* [[Lietotājs:Ludis21345/veidnes|Veidnes]]
* [https://wikipedialibrary.wmflabs.org/?markasread=1519859&amp;markasreadwiki=lvwiki Wikipedialibrary]
* [https://tools.wmflabs.org/npp-lv/ WikiAssessor]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:%C5%A0ahs Kategorija:Šahs]
* [[Lietotājs:Ludis21345/Literatūra|Mana literatūra]]
* [[Enciklopēdija]]
* [http://lithuanianmaps.com/Maps1931-38.html Pirmskara Latvijas un Lietuvas topokartes]
* [[Vikipēdija:Publiskās licences attēlu resursi|Fotoattēli]]
&lt;!-- * [[:en:List of colors]] krāsu uzskaitījums angļu vikipēdijā --&gt;
&lt;!-- * [[:en:ISO_3166-1_alpha-3]] valstu trīsburtu kodi (angliski) --&gt;
&lt;!-- * [[:en:ISO_3166-1]] valstu un teritoriju kodi (angliski) --&gt;
* [[ISO_3166-1|ISO 3166-1 valstu un teritoriju kodi ('''latviski''')]]
* [[SOK valstu un teritoriju kodi]]
* [http://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Valstu_karogu_veidnes] Karogu veidnes
&lt;!-- * [[ISO_639-1_kodu_saraksts|ISO 639-1 valodu kodi]] --&gt;
&lt;!-- * [[MediaWiki:Edittools]] --&gt;
* [[Latvijas vietvārdu vāciskie vēsturiskie nosaukumi]]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%AApa%C5%A1v%C4%81rdu_atveido%C5%A1ana Īpašvārdu atveidošana]
* [http://www.vvk.lv/index.php?sadala=134&amp;id=687 Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju]
* [https://www.personvarduatveide.lv/?locale=lv Citvalodu personvārdu atveide latviešu valodā]
* [http://valodasrokasgramata.lv/ Latviešu valodas rokasgrāmata]
* [https://www.valodaskonsultacijas.lv/ Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze]
* [https://meta.wikimedia.org/wiki/Help:Displaying_a_formula Matemātikas formulas]
* [[Valstu augstāko apbalvojumu uzskaitījums]]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Konkursi Vikipēdijas konkursi]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Modulis:Sporta_%C4%81r%C4%93j%C4%81s_saites/Smil%C5%A1u_kaste Veidnes &quot;Sporta ār. saites&quot; moduļa smilšu kaste]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Modulis:%C4%80r%C4%93j%C4%81s_saites/Enciklop%C4%93dijas/Smil%C5%A1u_kaste Veidnes &quot;Enciklopēdiju ār. saites&quot; moduļa smilšu kaste]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Modulis:%C4%80r%C4%93j%C4%81s_saites/Enciklop%C4%93dijas Modulis:Ārējās saites/Enciklopēdijas]
* &lt;nowiki&gt;{{Enciklopēdiju ārējās saites/Smilšu kaste}}&lt;/nowiki&gt;
* &lt;nowiki&gt;{{Sporta ārējās saites/Smilšu kaste}}&lt;/nowiki&gt;
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;width:100em;font-family:century gothic;&quot; | Ātrās veidnes
|- 
|
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; | Attēli
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;[[Attēls: |thumb|250px|right| ]]&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;&quot; | [[Template:Cite web|Tīmekļa atsauce]]
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= |title= |accessdate=&lt;/nowiki&gt;{{CURRENTYEAR}}-{{CURRENTMONTH}}-{{CURRENTDAY2}}&lt;nowiki&gt; |work= |publisher= |date= |language=  }}&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; | [[Template:Cite journal|Publikācijas atsauce]]
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce |last1= |first1= |last2= |first2= |year= |title= |journal= |publisher= |volume= |issue= |pages= |url= |doi= }}&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;&quot; | [[Template:Cite book|Grāmatas atsauce (saīsināti)]]
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title= |last= |first= |last2= |first2= |year= |publisher= |location= |isbn= |page= |pages= |language= }}&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; |[[Template:Cite book|Grāmatas atsauce (paplašinātā versija)]]
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last1= |first1= |authorlink1= |last2= |first2= |editor1-first= |editor1-last= |editor1-link= |others= |title= |trans_title= |url= |format= |accessdate= |type= |edition= |series= |volume= |date= |year= |month= |origyear= |publisher= |location= |language= |isbn= |oclc= |doi= |id= |page= |pages= |at= |trans_chapter= |chapter= |chapterurl= |quote= |ref= |bibcode= |laysummary= |laydate= |separator= |postscript= |lastauthoramp=}}&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;&quot; | ''Magic words''
|- 
|
{| style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Kods
! Efekts
|-
| &lt;nowiki&gt;{{CURRENTWEEK}}&lt;/nowiki&gt; || {{CURRENTWEEK}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{CURRENTDOW}}&lt;/nowiki&gt; || {{CURRENTDOW}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{CURRENTMONTH}}&lt;/nowiki&gt; || {{CURRENTMONTH}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{CURRENTMONTHNAME}}&lt;/nowiki&gt;
| {{CURRENTMONTHNAME}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{CURRENTMONTHNAMEGEN}}&lt;/nowiki&gt;
| {{CURRENTMONTHNAMEGEN}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{CURRENTDAY}}&lt;/nowiki&gt; || {{CURRENTDAY}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{CURRENTDAYNAME}}&lt;/nowiki&gt; || {{CURRENTDAYNAME}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{CURRENTYEAR}}&lt;/nowiki&gt; || {{CURRENTYEAR}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{CURRENTTIME}}&lt;/nowiki&gt; || {{CURRENTTIME}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{NUMBEROFARTICLES}}&lt;/nowiki&gt;
| {{NUMBEROFARTICLES}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{NUMBEROFPAGES}}&lt;/nowiki&gt;
| {{NUMBEROFPAGES}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{NUMBEROFUSERS}}&lt;/nowiki&gt;
| {{NUMBEROFUSERS}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{PAGENAME}}&lt;/nowiki&gt; || {{PAGENAME}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{NAMESPACE}}&lt;/nowiki&gt; || {{NAMESPACE}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{REVISIONID}}&lt;/nowiki&gt; || {{REVISIONID}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{REVISIONUSER}}&lt;/nowiki&gt; || {{REVISIONUSER}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{localurl:pagename}}&lt;/nowiki&gt;
| {{localurl:pagename}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{localurl:&lt;/nowiki&gt;''Wikipedia:Sandbox''&lt;nowiki&gt;|action=edit}}&lt;/nowiki&gt;
| {{localurl:Wikipedia:Sandbox|action=edit}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{fullurl:pagename}}&lt;/nowiki&gt;
| {{fullurl:pagename}} 
|- 
| &lt;nowiki&gt;{{fullurl:pagename|&lt;/nowiki&gt;''query_string''&lt;nowiki&gt;}}&lt;/nowiki&gt;
| {{fullurl:pagename|query_string}} 
|- 
| &lt;nowiki&gt;{{SERVER}}&lt;/nowiki&gt; || {{SERVER}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{ns:&lt;/nowiki&gt;''index''&lt;nowiki&gt;}} e.g. '{{ns:1}}' &lt;/nowiki&gt; || fullname of namespace e.g '{{ns:1}}'
|-
| &lt;nowiki&gt;{{SITENAME}}&lt;/nowiki&gt; || {{SITENAME}}
|}
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; | Atkārtota atsauce
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;ref name=&quot;ATSAUCES_NOSAUKUMS&quot; /&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;&quot; |[[Veidne:Quote|Citāts]]
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;blockquote&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;p&gt;QUOTED PARAGRAPH&lt;/p&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;p&gt;NAME, SOURCE, REFERENCE&lt;/p&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;/blockquote&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; |Citas nozīmes
|- 
|&lt;small&gt;(Šis raksts ir par RAKSTS1. Par NOZĪME skatīt rakstu RAKSTS2.)&lt;/small&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{Cita nozīme|RAKSTS1|NOZĪME|RAKSTS2}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|- 
|&lt;small&gt;(Šis raksts ir par NOZĪME. Par citām jēdziena JĒDZIENS nozīmēm skatīt RAKSTS.)&lt;/small&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{Citas nozīmes|NOZĪME|RAKSTS|JĒDZIENS}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|- 
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;&quot; |Tabulas
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{|&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|-&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;! scope=&quot;col&quot; width=&quot;width:20em;&quot; |KOLONNA 1&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;! scope=&quot;col&quot; width=&quot;width:20em;&quot; |KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|-&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 1&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 1/KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|-&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 2/KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; |Tabulas (1. stils)
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{|  border=&quot;1&quot;  cellpadding=&quot;2&quot;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|-&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;! scope=&quot;col&quot; width=&quot;width:20em;&quot; |KOLONNA 1&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;! scope=&quot;col&quot; width=&quot;width:20em;&quot; |KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|-&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 1&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 1/KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|-&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 2/KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;&quot; |Tabulas (vikitabulas)
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|- &lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;! style=&quot;width:20em;&quot; |KOLONNA 1&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;! style=&quot;width:20em;&quot;  |KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|- &lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 1&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 1/KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|-&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 2/KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|-&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; |Paslēpjama tabula
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|- &lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;! style=&quot;width:20em;&quot; |KOLONNA 1&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;! style=&quot;width:20em;&quot;  |KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|- &lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 1&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 1/KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|-&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 2/KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|-&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;&quot; |Kolonnas
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{col-begin|width=100%}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{col-break|width=}} &lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{col-end}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; |Starpvikipēdiju saites
|- 
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|-
! style=&quot;width:30em;font-family:century gothic;&quot; |Wiki
! style=&quot;width:30em;font-family:century gothic;&quot; |Saīsinājums
|-
|Wikicommons
|&lt;nowiki&gt;[[commons:]]&lt;/nowiki&gt; 	
|-
|Wikipedia
|&lt;nowiki&gt;[[w:]]&lt;/nowiki&gt;
|-
|Wiktionary 
|&lt;nowiki&gt;[[wikt:]]&lt;/nowiki&gt;
|-
|Wikibooks 
|&lt;nowiki&gt;[[b:]]&lt;/nowiki&gt;
|-
|Wikisource
|&lt;nowiki&gt;[[s:]]&lt;/nowiki&gt;
|-
|Wikispecies 
|&lt;nowiki&gt;[[species:]]&lt;/nowiki&gt;
|-
|Metawiki
|&lt;nowiki&gt;[[m:]]&lt;/nowiki&gt;
|-
|Mediawiki
|&lt;nowiki&gt;[[mw:]]&lt;/nowiki&gt;
|-
|}
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;&quot; | Raksta beigu sadaļu secība
|- 
|
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;== Bibliogrāfija ==&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;

&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;== Skatīt arī ==&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;

&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;== Atsauces ==&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{Atsauces}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;

&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;== Papildu literatūra ==&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;

&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;== Ārējās saites ==&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;

&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{autoritatīvā vadība}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;

&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{DEFAULTSORT:Uzvārds, Vārds}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;[[Kategorija:]]&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; | Atsauces
|- 
|
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;== Atsauces ==&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;;Kopējās&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{Refbegin}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{Refend}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;

&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;;Konkrētās&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{Atsauces}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;

|-
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;&quot; | Piezīmes un atsauces
|- 
|
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;

&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;== Piezīmes un atsauces ==&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;=== Piezīmes ===&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{Atsauces|group=P}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;

&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;=== Atsauces ===&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{Atsauces}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|-
|}
|}

==Projekti==
* Latvijas Šaha problēmistu biedrība
* [[Dalībnieks:Ludis21345/Projekts]]
* [[Dalībnieks:Ludis21345/Projekts1]]

== Rakstu maketi ==
* [[Dalībnieks:Ludis21345/problēmists]]
* [[Dalībnieks:Ludis21345/cīkstoņi]]
* [[Dalībnieks:Ludis21345/tenisists]]

== Pabeigtie projekti ==
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align:left;width:100em; font-family:century gothic;&quot; | Personas
|- 
|&lt;code&gt;{{Div col|3}}
* [[Pāvels Atars]]
* [[Heinrihs Leonhards Adolfi|Heinrihs Leonhards Adolfijs]] (papildinājums)
* [[Frīdrihs Amelungs]]
* [[Andrejs Ašarins]]
* [[Jānis Bētiņš (šahists)|Jānis Bētiņš]]
* [[Kārlis Bētiņš]] (papildināšana)
* [[Roberts Bētiņš]]
* [[Teodors Bētiņš]]
* [[Tomass Davsons]]
* [[Alfreds Dombrovskis]]
* [[Imants Draiska]]
* [[Arnolds Hasselblats]]
* [[Nilss Hēgs]]
* [[Aleksandrs Kannenbergs]]
* [[Arturs Keirāns]]
* [[Pēteris Keirāns]]
* [[Pauls Teodors Kerkoviuss]]
* [[Leonīds Kubbels]]
* [[Imants Ķīsis]]
* [[Semjuels Loids]]
* [[Melnupju Marija]]
* [[Gia Nadareišvili]]
* [[Pāvels Reifmans]]
* [[Karls Rozenkrancs]]
* [[Andris Skuja]]
* [[Viljams Šinkmans]]
* [[Aleksejs Troickis]]
* [[Visvaldis Veders]]
* [[Jānis Vitomskis]]
* [[Džordžs Volkers]]
* [[Larisa Volperte]]
* [[Jānis Zēvers]] (papildināšana)
&lt;/div&gt;
{{Div col end}}&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; | [[Šaha kompozīcija]]
|- 
|&lt;code&gt;
* [[Circe]]
* [[Ekscelsiors (šaha uzdevums)]]
* [[Garvilcis]]
* [[Mansuba]]
* [[Palīgmats]]
* [[Pašmats]]
* [[Refleksmats]]
* [[Retrogrādā analīze]]
* [[Šaha etīde]]
* [[Šaha kompozīcija]]
&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; | Šaha termini
|- 
|&lt;code&gt;{{Div col|5}}
* [[Fianketto]]
* [[Galotne (šahs)]]
* [[Gājiena spaids]]
* [[Getingenes rokraksts (šahs)]]
* [[Pats (šahs)]]
* [[Pārvēršanās (šahs)]]
* [[Rokāde]]
* [[Sišana garāmejot]]
* [[Šaha notācija]]
* [[Šaha pozīcija]]
* [[Šatrandža]]
* [[Trīsstūra manevrs]]
:  '''Šaha atklātnes'''
* [[Šaha atklātņu enciklopēdija]]
* [[Atklātne (šahs)|Atklātne]] (papildināšana)
* [[Gambīts]]
&lt;/div&gt;
{{Div col end}}&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; | Šaha organizācijas
|- 
|&lt;code&gt;
* [[Baltijas šaha savienība|Baltijas Šaha savienība]]
* [[Latvijas Korespondencšaha federācija]]
* [[Latvijas Šaha biedrība]]
* Latvijas Šaha problēmistu biedrība
* Latvijas Šaha savienība
* [[Pasaules šaha kompozīcijas federācija]]
* [[Rīgas Šaha biedrība]]
* [[Starptautiskā Korespondencšaha federācija]]
&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; | Šaha turnīri
|- 
|&lt;code&gt;{{Div col|2}}
* [[1. Ķemeru starptautiskais šaha turnīrs]]
* [[1. Baltijas Šaha savienības kongress]]
* [[2. Baltijas Šaha savienības kongress]]
* [[3. Baltijas Šaha savienības kongress]]
* [[4. Baltijas Šaha savienības kongress]]
* [[5. Baltijas Šaha savienības kongress]]
* [[6. Baltijas Šaha savienības kongress]]
* [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]]
* [[Latvijas Čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]]
* [[Pasaules čempionāts korespondencšahā]]
* [[Pasaules čempionāts šaha kompozīcijā]]
* [[Pasaules čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]]
&lt;/div&gt;
{{Div col end}}&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; | Šaha žurnāli
|- 
|&lt;code&gt;{{Div col|2}}
* [[d2-d4]]
* [[Deutsche Schachzeitung]]
* [[Latvijas Šaha Vēstnesis (Ventspils)|Latvijas Šaha vēstnesis (Ventspils)]]
* [[Latvijas Šaha Vēstnesis]]
* [[Le Palamède]]
* [[Šaha Māksla]]
* [[Šahs (žurnāls)]]
&lt;/div&gt;
{{Div col end}}&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}

=== Pārējie ===
* [[Korespondencšahs]]
* [[Krišjāņa Barona prēmija]]
* [[Šaha atklātņu enciklopēdija]]

== Navigācijas veidnes ==
=== Šahā ===
{{Pasaules čempionāti cīņas sportā}}
{{Eiropas čempionāti cīņas sportā}}
{{Lielmeistari šaha kompozīcijā}}
{{Lielmeistari šaha kompozīciju risināšanā}}
{{Šaha atklātnes}}
{{Šaha olimpiādes}}

=== Tenisā ===
{{Kalendārā gada Grand Slam ieguvēji}}
{{Nekalendārā gada Grand Slam ieguvēji}}

{| style=&quot;border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#fdffe7}}};&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | {{#ifeq:{{{2}}}|alt|[[File:Royalty Barnstar Hires.png|100px]]|[[Image:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]}}

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2016. gada labākais jaunais dalībnieks latviešu valodas Vikipēdijā'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|Vikipēdijas kopienas balsojumu]], esi atzīts par 2016. gada labāko jauno dalībnieku latviešu valodas Vikipēdijā 
|}

&lt;!-- [[en:User:Ludis21345]] --&gt;</text>
      <sha1>i35zio79b3vfibsiszkxejlvzbjuu04</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3658909</id>
      <parentid>3658908</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T13:06:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>/* Tenisā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20424" xml:space="preserve">{| style=&quot;float: right; width: 245px; border: #cfB3FF solid 2px; text-align: center&quot;
|-
| {{Userbox|red|white|[[Attēls:Flag-map of Latvia.svg|45px]]|Šis lietotājs ir no '''[[Latvija]]s'''}}
|-
| {{Jelgavas iedzīvotājs}}
|-
| {{Latvijas patriots}}
|-
| {{User lv}}
|-
| {{User ru-3}}
|-
| {{User en-0}}
|-
| {{User de-1}}
&lt;!-- |{{Lietotājs Wikimedia Commons|Ludis21345}} --&gt;
|-
|{{VikiLaiks3|day=1|month=3|year=2015}}
|-
| {{Uzrunāt uz tu‎}}
|-
| {{Chrome lietotājs|dzimte=vīr}}
|-
| {{Lietotājs vīrietis‎}}
|-
| {{Neviens nav perfekts}}
|-
| {{User contrib|24000}}
|-
|}

== Par mani ==
:Hobiji: sports, šahs.
:[https://xtools.wmflabs.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 Mani raksti latviešu vikipēdijā]
:[https://tools.wmflabs.org/xtools/pcount/index.php?name=Ludis21345&amp;lang=lv&amp;wiki=wikipedia Statistika]

== Rīki ==
* [[Dalībnieks:Papuass/Wikidata saišu un kategoriju tulks]]
* [[:toollabs:completer|completer]]
* [https://edgars.toolforge.org/cat_check/ Kategoriju pārbaude]
* [https://quickcategories.toolforge.org/ QuickCategories]
* [https://citationhunt.toolforge.org. Citation Hunt]

== Vikidatu veidnes ==
* [[Veidne:Vikidati|Veidne:Vikidati]]; [[:en:Template:Wikidata|'''en''']]; [[:ru:Шаблон:Wikidata|'''ru''']]
* [[Veidne:Elo reitings]]
* [[Modulis:RatingFIDE]]
* [[Modulis:Smilšu kaste/Ludis21345]]

==Bieži vajadzīgās lietas==
* [[Lietotājs:Ludis21345/veidnes|Veidnes]]
* [https://wikipedialibrary.wmflabs.org/?markasread=1519859&amp;markasreadwiki=lvwiki Wikipedialibrary]
* [https://tools.wmflabs.org/npp-lv/ WikiAssessor]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:%C5%A0ahs Kategorija:Šahs]
* [[Lietotājs:Ludis21345/Literatūra|Mana literatūra]]
* [[Enciklopēdija]]
* [http://lithuanianmaps.com/Maps1931-38.html Pirmskara Latvijas un Lietuvas topokartes]
* [[Vikipēdija:Publiskās licences attēlu resursi|Fotoattēli]]
&lt;!-- * [[:en:List of colors]] krāsu uzskaitījums angļu vikipēdijā --&gt;
&lt;!-- * [[:en:ISO_3166-1_alpha-3]] valstu trīsburtu kodi (angliski) --&gt;
&lt;!-- * [[:en:ISO_3166-1]] valstu un teritoriju kodi (angliski) --&gt;
* [[ISO_3166-1|ISO 3166-1 valstu un teritoriju kodi ('''latviski''')]]
* [[SOK valstu un teritoriju kodi]]
* [http://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Valstu_karogu_veidnes] Karogu veidnes
&lt;!-- * [[ISO_639-1_kodu_saraksts|ISO 639-1 valodu kodi]] --&gt;
&lt;!-- * [[MediaWiki:Edittools]] --&gt;
* [[Latvijas vietvārdu vāciskie vēsturiskie nosaukumi]]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%AApa%C5%A1v%C4%81rdu_atveido%C5%A1ana Īpašvārdu atveidošana]
* [http://www.vvk.lv/index.php?sadala=134&amp;id=687 Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju]
* [https://www.personvarduatveide.lv/?locale=lv Citvalodu personvārdu atveide latviešu valodā]
* [http://valodasrokasgramata.lv/ Latviešu valodas rokasgrāmata]
* [https://www.valodaskonsultacijas.lv/ Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze]
* [https://meta.wikimedia.org/wiki/Help:Displaying_a_formula Matemātikas formulas]
* [[Valstu augstāko apbalvojumu uzskaitījums]]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Konkursi Vikipēdijas konkursi]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Modulis:Sporta_%C4%81r%C4%93j%C4%81s_saites/Smil%C5%A1u_kaste Veidnes &quot;Sporta ār. saites&quot; moduļa smilšu kaste]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Modulis:%C4%80r%C4%93j%C4%81s_saites/Enciklop%C4%93dijas/Smil%C5%A1u_kaste Veidnes &quot;Enciklopēdiju ār. saites&quot; moduļa smilšu kaste]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Modulis:%C4%80r%C4%93j%C4%81s_saites/Enciklop%C4%93dijas Modulis:Ārējās saites/Enciklopēdijas]
* &lt;nowiki&gt;{{Enciklopēdiju ārējās saites/Smilšu kaste}}&lt;/nowiki&gt;
* &lt;nowiki&gt;{{Sporta ārējās saites/Smilšu kaste}}&lt;/nowiki&gt;
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;width:100em;font-family:century gothic;&quot; | Ātrās veidnes
|- 
|
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; | Attēli
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;[[Attēls: |thumb|250px|right| ]]&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;&quot; | [[Template:Cite web|Tīmekļa atsauce]]
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= |title= |accessdate=&lt;/nowiki&gt;{{CURRENTYEAR}}-{{CURRENTMONTH}}-{{CURRENTDAY2}}&lt;nowiki&gt; |work= |publisher= |date= |language=  }}&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; | [[Template:Cite journal|Publikācijas atsauce]]
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce |last1= |first1= |last2= |first2= |year= |title= |journal= |publisher= |volume= |issue= |pages= |url= |doi= }}&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;&quot; | [[Template:Cite book|Grāmatas atsauce (saīsināti)]]
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title= |last= |first= |last2= |first2= |year= |publisher= |location= |isbn= |page= |pages= |language= }}&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; |[[Template:Cite book|Grāmatas atsauce (paplašinātā versija)]]
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last1= |first1= |authorlink1= |last2= |first2= |editor1-first= |editor1-last= |editor1-link= |others= |title= |trans_title= |url= |format= |accessdate= |type= |edition= |series= |volume= |date= |year= |month= |origyear= |publisher= |location= |language= |isbn= |oclc= |doi= |id= |page= |pages= |at= |trans_chapter= |chapter= |chapterurl= |quote= |ref= |bibcode= |laysummary= |laydate= |separator= |postscript= |lastauthoramp=}}&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;&quot; | ''Magic words''
|- 
|
{| style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Kods
! Efekts
|-
| &lt;nowiki&gt;{{CURRENTWEEK}}&lt;/nowiki&gt; || {{CURRENTWEEK}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{CURRENTDOW}}&lt;/nowiki&gt; || {{CURRENTDOW}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{CURRENTMONTH}}&lt;/nowiki&gt; || {{CURRENTMONTH}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{CURRENTMONTHNAME}}&lt;/nowiki&gt;
| {{CURRENTMONTHNAME}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{CURRENTMONTHNAMEGEN}}&lt;/nowiki&gt;
| {{CURRENTMONTHNAMEGEN}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{CURRENTDAY}}&lt;/nowiki&gt; || {{CURRENTDAY}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{CURRENTDAYNAME}}&lt;/nowiki&gt; || {{CURRENTDAYNAME}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{CURRENTYEAR}}&lt;/nowiki&gt; || {{CURRENTYEAR}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{CURRENTTIME}}&lt;/nowiki&gt; || {{CURRENTTIME}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{NUMBEROFARTICLES}}&lt;/nowiki&gt;
| {{NUMBEROFARTICLES}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{NUMBEROFPAGES}}&lt;/nowiki&gt;
| {{NUMBEROFPAGES}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{NUMBEROFUSERS}}&lt;/nowiki&gt;
| {{NUMBEROFUSERS}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{PAGENAME}}&lt;/nowiki&gt; || {{PAGENAME}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{NAMESPACE}}&lt;/nowiki&gt; || {{NAMESPACE}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{REVISIONID}}&lt;/nowiki&gt; || {{REVISIONID}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{REVISIONUSER}}&lt;/nowiki&gt; || {{REVISIONUSER}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{localurl:pagename}}&lt;/nowiki&gt;
| {{localurl:pagename}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{localurl:&lt;/nowiki&gt;''Wikipedia:Sandbox''&lt;nowiki&gt;|action=edit}}&lt;/nowiki&gt;
| {{localurl:Wikipedia:Sandbox|action=edit}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{fullurl:pagename}}&lt;/nowiki&gt;
| {{fullurl:pagename}} 
|- 
| &lt;nowiki&gt;{{fullurl:pagename|&lt;/nowiki&gt;''query_string''&lt;nowiki&gt;}}&lt;/nowiki&gt;
| {{fullurl:pagename|query_string}} 
|- 
| &lt;nowiki&gt;{{SERVER}}&lt;/nowiki&gt; || {{SERVER}}
|-
| &lt;nowiki&gt;{{ns:&lt;/nowiki&gt;''index''&lt;nowiki&gt;}} e.g. '{{ns:1}}' &lt;/nowiki&gt; || fullname of namespace e.g '{{ns:1}}'
|-
| &lt;nowiki&gt;{{SITENAME}}&lt;/nowiki&gt; || {{SITENAME}}
|}
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; | Atkārtota atsauce
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;ref name=&quot;ATSAUCES_NOSAUKUMS&quot; /&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;&quot; |[[Veidne:Quote|Citāts]]
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;blockquote&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;p&gt;QUOTED PARAGRAPH&lt;/p&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;p&gt;NAME, SOURCE, REFERENCE&lt;/p&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;/blockquote&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; |Citas nozīmes
|- 
|&lt;small&gt;(Šis raksts ir par RAKSTS1. Par NOZĪME skatīt rakstu RAKSTS2.)&lt;/small&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{Cita nozīme|RAKSTS1|NOZĪME|RAKSTS2}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|- 
|&lt;small&gt;(Šis raksts ir par NOZĪME. Par citām jēdziena JĒDZIENS nozīmēm skatīt RAKSTS.)&lt;/small&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{Citas nozīmes|NOZĪME|RAKSTS|JĒDZIENS}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|- 
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;&quot; |Tabulas
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{|&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|-&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;! scope=&quot;col&quot; width=&quot;width:20em;&quot; |KOLONNA 1&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;! scope=&quot;col&quot; width=&quot;width:20em;&quot; |KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|-&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 1&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 1/KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|-&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 2/KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; |Tabulas (1. stils)
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{|  border=&quot;1&quot;  cellpadding=&quot;2&quot;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|-&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;! scope=&quot;col&quot; width=&quot;width:20em;&quot; |KOLONNA 1&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;! scope=&quot;col&quot; width=&quot;width:20em;&quot; |KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|-&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 1&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 1/KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|-&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 2/KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;&quot; |Tabulas (vikitabulas)
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|- &lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;! style=&quot;width:20em;&quot; |KOLONNA 1&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;! style=&quot;width:20em;&quot;  |KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|- &lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 1&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 1/KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|-&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 2/KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|-&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; |Paslēpjama tabula
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|- &lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;! style=&quot;width:20em;&quot; |KOLONNA 1&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;! style=&quot;width:20em;&quot;  |KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|- &lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 1&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 1/KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|-&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|RINDA 2/KOLONNA 2&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|-&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;|}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;&quot; |Kolonnas
|- 
|&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{col-begin|width=100%}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{col-break|width=}} &lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{col-end}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; |Starpvikipēdiju saites
|- 
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|-
! style=&quot;width:30em;font-family:century gothic;&quot; |Wiki
! style=&quot;width:30em;font-family:century gothic;&quot; |Saīsinājums
|-
|Wikicommons
|&lt;nowiki&gt;[[commons:]]&lt;/nowiki&gt; 	
|-
|Wikipedia
|&lt;nowiki&gt;[[w:]]&lt;/nowiki&gt;
|-
|Wiktionary 
|&lt;nowiki&gt;[[wikt:]]&lt;/nowiki&gt;
|-
|Wikibooks 
|&lt;nowiki&gt;[[b:]]&lt;/nowiki&gt;
|-
|Wikisource
|&lt;nowiki&gt;[[s:]]&lt;/nowiki&gt;
|-
|Wikispecies 
|&lt;nowiki&gt;[[species:]]&lt;/nowiki&gt;
|-
|Metawiki
|&lt;nowiki&gt;[[m:]]&lt;/nowiki&gt;
|-
|Mediawiki
|&lt;nowiki&gt;[[mw:]]&lt;/nowiki&gt;
|-
|}
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;&quot; | Raksta beigu sadaļu secība
|- 
|
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;== Bibliogrāfija ==&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;

&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;== Skatīt arī ==&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;

&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;== Atsauces ==&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{Atsauces}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;

&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;== Papildu literatūra ==&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;

&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;== Ārējās saites ==&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;

&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{autoritatīvā vadība}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;

&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{DEFAULTSORT:Uzvārds, Vārds}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;[[Kategorija:]]&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; | Atsauces
|- 
|
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;== Atsauces ==&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;;Kopējās&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{Refbegin}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{Refend}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;

&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;;Konkrētās&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{Atsauces}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;

|-
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;background:#ccffcc;&quot; | Piezīmes un atsauces
|- 
|
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;

&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;== Piezīmes un atsauces ==&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;=== Piezīmes ===&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{Atsauces|group=P}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;

&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;=== Atsauces ===&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{Atsauces}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|-
|}
|}

==Projekti==
* Latvijas Šaha problēmistu biedrība
* [[Dalībnieks:Ludis21345/Projekts]]
* [[Dalībnieks:Ludis21345/Projekts1]]

== Rakstu maketi ==
* [[Dalībnieks:Ludis21345/problēmists]]
* [[Dalībnieks:Ludis21345/cīkstoņi]]
* [[Dalībnieks:Ludis21345/tenisists]]

== Pabeigtie projekti ==
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align:left;width:100em; font-family:century gothic;&quot; | Personas
|- 
|&lt;code&gt;{{Div col|3}}
* [[Pāvels Atars]]
* [[Heinrihs Leonhards Adolfi|Heinrihs Leonhards Adolfijs]] (papildinājums)
* [[Frīdrihs Amelungs]]
* [[Andrejs Ašarins]]
* [[Jānis Bētiņš (šahists)|Jānis Bētiņš]]
* [[Kārlis Bētiņš]] (papildināšana)
* [[Roberts Bētiņš]]
* [[Teodors Bētiņš]]
* [[Tomass Davsons]]
* [[Alfreds Dombrovskis]]
* [[Imants Draiska]]
* [[Arnolds Hasselblats]]
* [[Nilss Hēgs]]
* [[Aleksandrs Kannenbergs]]
* [[Arturs Keirāns]]
* [[Pēteris Keirāns]]
* [[Pauls Teodors Kerkoviuss]]
* [[Leonīds Kubbels]]
* [[Imants Ķīsis]]
* [[Semjuels Loids]]
* [[Melnupju Marija]]
* [[Gia Nadareišvili]]
* [[Pāvels Reifmans]]
* [[Karls Rozenkrancs]]
* [[Andris Skuja]]
* [[Viljams Šinkmans]]
* [[Aleksejs Troickis]]
* [[Visvaldis Veders]]
* [[Jānis Vitomskis]]
* [[Džordžs Volkers]]
* [[Larisa Volperte]]
* [[Jānis Zēvers]] (papildināšana)
&lt;/div&gt;
{{Div col end}}&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; | [[Šaha kompozīcija]]
|- 
|&lt;code&gt;
* [[Circe]]
* [[Ekscelsiors (šaha uzdevums)]]
* [[Garvilcis]]
* [[Mansuba]]
* [[Palīgmats]]
* [[Pašmats]]
* [[Refleksmats]]
* [[Retrogrādā analīze]]
* [[Šaha etīde]]
* [[Šaha kompozīcija]]
&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; | Šaha termini
|- 
|&lt;code&gt;{{Div col|5}}
* [[Fianketto]]
* [[Galotne (šahs)]]
* [[Gājiena spaids]]
* [[Getingenes rokraksts (šahs)]]
* [[Pats (šahs)]]
* [[Pārvēršanās (šahs)]]
* [[Rokāde]]
* [[Sišana garāmejot]]
* [[Šaha notācija]]
* [[Šaha pozīcija]]
* [[Šatrandža]]
* [[Trīsstūra manevrs]]
:  '''Šaha atklātnes'''
* [[Šaha atklātņu enciklopēdija]]
* [[Atklātne (šahs)|Atklātne]] (papildināšana)
* [[Gambīts]]
&lt;/div&gt;
{{Div col end}}&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; | Šaha organizācijas
|- 
|&lt;code&gt;
* [[Baltijas šaha savienība|Baltijas Šaha savienība]]
* [[Latvijas Korespondencšaha federācija]]
* [[Latvijas Šaha biedrība]]
* Latvijas Šaha problēmistu biedrība
* Latvijas Šaha savienība
* [[Pasaules šaha kompozīcijas federācija]]
* [[Rīgas Šaha biedrība]]
* [[Starptautiskā Korespondencšaha federācija]]
&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; | Šaha turnīri
|- 
|&lt;code&gt;{{Div col|2}}
* [[1. Ķemeru starptautiskais šaha turnīrs]]
* [[1. Baltijas Šaha savienības kongress]]
* [[2. Baltijas Šaha savienības kongress]]
* [[3. Baltijas Šaha savienības kongress]]
* [[4. Baltijas Šaha savienības kongress]]
* [[5. Baltijas Šaha savienības kongress]]
* [[6. Baltijas Šaha savienības kongress]]
* [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]]
* [[Latvijas Čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]]
* [[Pasaules čempionāts korespondencšahā]]
* [[Pasaules čempionāts šaha kompozīcijā]]
* [[Pasaules čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]]
&lt;/div&gt;
{{Div col end}}&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left;margin:0px;&quot;
|- 
! style=&quot;text-align: left;width:100em;font-family:century gothic;&quot; | Šaha žurnāli
|- 
|&lt;code&gt;{{Div col|2}}
* [[d2-d4]]
* [[Deutsche Schachzeitung]]
* [[Latvijas Šaha Vēstnesis (Ventspils)|Latvijas Šaha vēstnesis (Ventspils)]]
* [[Latvijas Šaha Vēstnesis]]
* [[Le Palamède]]
* [[Šaha Māksla]]
* [[Šahs (žurnāls)]]
&lt;/div&gt;
{{Div col end}}&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
|}

=== Pārējie ===
* [[Korespondencšahs]]
* [[Krišjāņa Barona prēmija]]
* [[Šaha atklātņu enciklopēdija]]

== Navigācijas veidnes ==
=== Šahā ===
{{Pasaules čempionāti cīņas sportā}}
{{Eiropas čempionāti cīņas sportā}}
{{Lielmeistari šaha kompozīcijā}}
{{Lielmeistari šaha kompozīciju risināšanā}}
{{Šaha atklātnes}}
{{Šaha olimpiādes}}

=== Tenisā ===
{{Kalendārā gada Grand Slam ieguvēji}}
{{Nekalendārā gada Grand Slam ieguvēji}}
{{pirmā rakete vīriešu tenisā}}
{{Pirmā rakete sieviešu tenisā}}

{| style=&quot;border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#fdffe7}}};&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | {{#ifeq:{{{2}}}|alt|[[File:Royalty Barnstar Hires.png|100px]]|[[Image:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]}}

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2016. gada labākais jaunais dalībnieks latviešu valodas Vikipēdijā'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|Vikipēdijas kopienas balsojumu]], esi atzīts par 2016. gada labāko jauno dalībnieku latviešu valodas Vikipēdijā 
|}

&lt;!-- [[en:User:Ludis21345]] --&gt;</text>
      <sha1>fyu18hg4myidjthywvcopdsh9ph2psh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mazačo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>278954</id>
    <revision>
      <id>3659151</id>
      <parentid>3567155</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T05:05:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2643" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
 |        bgcolour = 
 |            name = Mazačo
 |       name_orig = ''Masaccio''
 |           image = Masaccio Self Portrait.jpg
 |       imagesize = 
 |         caption = Mazačo pašportrets
 |       birthname = 
 |       birthdate = {{dat|1401|12|21}}
 |        location = 
 |       deathdate = {{mgv|1428|1401}}
 |      deathplace = 
 |          places = 
 |     nationality = Itālis
 |           field = [[Glezniecība]]
 |        training = 
 |        movement = [[Renesanse]]
 |    famous works = 
 |        paraksts = 
 |         patrons = 
 |   influenced by = 
 |        teachers = 
 |          pupils = 
 |      influenced = 
 |          awards = 
}}
'''Mazačo''' ({{val|it|Masaccio}}; dzimis {{dat|1401|12|21}}, miris [[1428]]. gada rudenī), īstajā vārdā '''Tommazo di Sers Džovanni di Simone''' (''Tommaso di Ser Giovanni di Simone''), bija itāļu [[gleznotājs]]. Aizsācis agrās [[renesanse]]s glezniecību.&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt; [[Džordžo Vazāri]] viņu nosaucis par savas paaudzes labāko gleznotāju. Viens no sava laikmeta revolucionārākajiem gleznotājiem.&lt;ref name=&quot;šedevri&quot; /&gt;

1422. gadā iestājies Florences Ārstu un aptiekāru ģildē, 1424. gadā — Lūkas ģildē.&lt;ref name=&quot;šedevri&quot; /&gt; Parasti gleznojis altārgleznas, [[freska]]s.&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt; Strādājis [[Florence|Florencē]], [[Roma|Romā]], [[Piza|Pizā]].&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt; Bieži strādājis kopā ar [[Panikāles Mazolīno]].&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt; Savos darbos pirmoreiz renesanses monumentālajā glezniecībā Mazačo izmantoja reālās telpas optiski iluzorisku paplašināšanu.&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt; Vairāki darbi pēc nāves palikuši nepabeigti.&lt;ref name=&quot;šedevri&quot; /&gt; Viņa darbi ietekmējuši turpmākās renesanses attīstību.&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt;

Ievērojamākie darbi: &quot;Krustā sišana&quot; (1425\1426), &quot;Sv. Trīsvienība&quot; (ap 1426), &quot;Izdzīšana no Paradīzes&quot; (ap 1425), &quot;Naudas nodeva&quot; (ap 1427/1428), &quot;Teofila dēla atdzīvināšana un Pēteris bīskapa krēslā&quot; (ap 1425).&lt;ref name=&quot;šedevri&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;lpe&quot;&gt;{{LPE|6|523}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;šedevri&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last1=Štukenbroka|first1=Kristiāne|last2=Tepere|first2=Barbara|title=1000 šedevru Eiropas glezniecībā 1300-1850|date=2007 |publisher=Jāņa Rozes apgāds|isbn=978-9984-23-216-4|page=600.-603}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{mākslinieks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1401. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1428. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Toskānā dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]]</text>
      <sha1>gw4vvdzinbe2u49x4y62xkmd0f2o6pe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>3659119</id>
      <parentid>3658587</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T03:05:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7994" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
&lt;!--17. datums
--&gt;|17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:John David Washington.png|border|right|150px]]}}
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru?
* ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam?
* ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta?
&lt;!--18. datums
--&gt;|18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|150px]]}}
* ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} piesaistīja ar [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;?
* ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums?
* ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē?
&lt;!--19. datums
--&gt;|19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chacha.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā?
* ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''&quot;[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]&quot;''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus?
* ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--20. datums
--&gt;|20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} vislabāk pazīstams no seriāla &quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu?
* ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]?
* ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē?
&lt;!--21. datums
--&gt;|21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em?
* ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma?
* ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)?
&lt;!--22. datums
--&gt;|22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Ana Brnabiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā?
* ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī?
&lt;!--23. datums
--&gt;|23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg?
* ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem&quot;?
&lt;!--24. datums
--&gt;|24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku?
* ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma?
* ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>h2kyqf599jdwq9pk087upqqc7jhq1wu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Laubes piemiņas plāksnīte.JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>293438</id>
    <revision>
      <id>3659244</id>
      <parentid>3244418</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:40:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* {{int:filedesc}} */ disambs.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="445" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = ([[Rīga]]): Atrodas [[Baložu iela (Rīga)|Baložu ielā]], uz šī nama fasādes [[:c:File:Baložu iela 20a.JPG]]
| source         = paša darbs
| date           = 2015-9-14
| author         = [[Lietotājs:Silraks|Silraks]]
| permission     = Creative Commons Attribution ShareAlike License v. 3.0
}}

[[Kategorija:Silraka attēli]]

== {{int:license-header}} ==
{{CC-BY-SA-3.0|Silraks}}</text>
      <sha1>gdcmcdt5jg5osjmr3jfc358hveay0we</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Birznieki (Ādažu pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>295705</id>
    <revision>
      <id>3658890</id>
      <parentid>3533010</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T12:03:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2528" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Ādažu pagastā|Birznieki|Birznieki}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Birznieki
| settlement_type          = Skrajciems
| image_skyline            = &lt;!-- miesta attēls --&gt;
| image_caption            = &lt;!-- attēla paraksts --&gt;
| pushpin_map              = Latvia
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Ādažu novads]]
| subdivision_name2        = [[Ādažu pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2015
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=99688 LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 89
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 06 | lats  = 16 | latNS  = N 
| longd = 24 | longm = 18 | longs = 03 | longEW = E 
| elevation_m              = 3
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-2164 Ādaži
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Birznieki''' ir ciems [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]], izvietojies pagasta rietumdaļā, {{nobr|4 km}} no pagasta un novada centra [[Ādaži]]em un {{nobr|27 km}} no [[Rīga]]s. Ciems atrodas [[Autoceļš A1 (Latvija)|autoceļa A1]] malā, rietumu pusē.

Ādažiem pieguļošajā [[Birznieki (Ādažu pagasts)|Birznieku]] ciema teritorijā gar A1 ceļu, Laimas ielā, atrodas uzņēmumu grupas ''[[Orkla Latvija]]'' pārtikas izstrādājumu rūpnīca, kurā tiek ražoti ''[[Laima (zīmols)|Laima]]'' u.c. zīmolu produkti. Rūpnīcas atklāšanā 2021. gada septembrī piedalījās Ministru prezidents [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]. Tās būvniecība tika uzsākta 2017. gada oktobrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://orkla.lv/jaunumi/svinigi-atklaj-jauno-laimas-razotni-adazos/|title=Svinīgi atklāj jauno “Laimas” ražotni Ādažos|website=Orkla Latvija|access-date=2022-07-22|date=2021-09-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Ādažu pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>97bhh6u6wrptc5y90cwkv7wmrhqz0p9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3658893</id>
      <parentid>3658890</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T12:20:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>Orkla</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3382" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Ādažu pagastā|Birznieki|Birznieki}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Birznieki
| settlement_type          = Skrajciems
| image_skyline            = &lt;!-- miesta attēls --&gt;
| image_caption            = &lt;!-- attēla paraksts --&gt;
| pushpin_map              = Latvia
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Ādažu novads]]
| subdivision_name2        = [[Ādažu pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2015
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=99688 LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 89
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 06 | lats  = 16 | latNS  = N 
| longd = 24 | longm = 18 | longs = 03 | longEW = E 
| elevation_m              = 3
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-2164 Ādaži
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Birznieki''' ir ciems [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]], izvietojies pagasta rietumdaļā, {{nobr|4 km}} no pagasta un novada centra [[Ādaži]]em un {{nobr|27 km}} no [[Rīga]]s. Ciems atrodas [[Autoceļš A1 (Latvija)|autoceļa A1]] malā, rietumu pusē.

Ādažiem pieguļošajā [[Birznieki (Ādažu pagasts)|Birznieku]] ciema teritorijā gar A1 ceļu, Laimas ielā, atrodas divas uzņēmumu grupas ''[[Orkla Latvija]]'' pārtikas izstrādājumu ražotnes, no kurām vienā tiek ražoti zīmola ''[[Laima (zīmols)|Laima]]'' produkti, bet otrā, cepumu un vafeļu ražotnē – zīmoli ''Selga'' un citi. 

Pirmās ražotnes, kuras būvniecība tika uzsākta 2017. gada oktobrī, atklāšanā 2021. gada septembrī piedalījās Ministru prezidents [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://orkla.lv/jaunumi/svinigi-atklaj-jauno-laimas-razotni-adazos/|title=Svinīgi atklāj jauno “Laimas” ražotni Ādažos|website=Orkla Latvija|access-date=2022-07-22|date=2021-09-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Otrās ražotnes celtniecība sākās 2020. gada novembrī, un plānots, ka ar pilnu jaudu tā sāks strādāt 2023. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://orkla.lv/jaunumi/foto-orkla-uzsak-jaunas-cepumu-un-vafelu-razotnes-celtniecibu-adazos/|title=“Orkla” uzsāk jaunas cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību Ādažos|website=Orkla Latvija|access-date=2022-07-22|date=2020-11-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/adazos-top-modernakais-cepumu-razosanas-centrs-baltija-un-skandinavija-aicina-darba-250-darbiniekus/|title=Ādažos top modernākais cepumu ražošanas centrs Baltijā un Skandināvijā, aicina darbā 250 darbiniekus|website=Ādažu novads|access-date=2022-07-22|date=2022-02-24|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Ādažu pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>4u3tje6m5xs8nkzujns4p7wzsxqgq09</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Talsu novada ģerbonis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>310155</id>
    <revision>
      <id>3658897</id>
      <parentid>3629340</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T12:23:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1700" xml:space="preserve">{{Ģerboņa infokaste
| nosaukums        = Talsu novada ģerbonis
| attēls           = Talsu novads COA.svg
| attēla_platums   = 200
| īpašnieks        = [[Talsu novads]]
| ieviests         = {{dat|2010|03|25||bez}}
| vairogs          = Zelta laukā ozollapu vainags, kas sastāv no 18 lapām.
| predecessors     = [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|75px|Talsu pilsētas ģerbonis]][[Attēls:Talsu rajona ģerbonis.svg|75px|Talsu rajona ģerbonis]]&lt;br/&gt;&lt;small&gt;Talsu pilsētas ģerbonis, Talsu apriņķa un rajona ģerbonis&lt;/small&gt;
| lietojums        = [[Latvijas novadu ģerboņi|Novada ģerbonis]]
}}

'''Talsu novada ģerbonis''' ir viens no [[Talsu novads|Talsu novada]] oficiālajiem simboliem. Ģerbonī [[zelts|zelta]] laukā attēlots [[parastais ozols|ozollapu]] vainags, kura 18 lapiņas simbolizē novada 4 pilsētas un 14 pagastus.&lt;ref&gt;[http://www.talsi.lv/novads Talsu novada simbolika]&lt;/ref&gt; Ģerboni veidojusi māksliniece Antra Auziņa.&lt;ref&gt;[http://talsi.case.lv/upload_file/TalsuND_2010_01.pdf Talsu novada ziņas]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Oficiāli apstiprināts 2010. gada 25. martā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/107 |title=Kultūraskarte.lv Ģerboņi |access-date={{dat|2016|03|16||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200925212007/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/107 }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20190302214130/http://www.talsi.lv/uploads/filedir/Dokumenti_saistosie_not/2013/38novadasimbolika.pdf Par Talsu novada simboliku]


{{Latvijas novadu ģerboņi}}


[[Kategorija:Talsu novads|Ģerbonis]]</text>
      <sha1>dabmc58lvdfci64vxy8qba7e1e6uj8w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Aktuāls notikums sākumlapā/Skatītākie raksti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>326752</id>
    <revision>
      <id>3659121</id>
      <parentid>3658589</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T03:05:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>bots: atjaunināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="597" xml:space="preserve">{{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Radio Brīvā Eiropa]]''|
''[[Karls Faberžē]]''|
''[[Ukraina]]''|
''[[Krievija]]''|
''[[Daugava]]''|
''[[Staburags]]''|
''[[Tinis]]''|
''[[Raimonds Pauls]]''}}&lt;noinclude&gt;{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/07/22 šiem datiem] (kategoriju &quot;Krievija&quot; un &quot;Ukraina&quot; raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti:
* [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]
}}
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>m1b5eq0ke7bryw0ldj6i05sjoobtpwd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Simona Bailsa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>328205</id>
    <revision>
      <id>3658987</id>
      <parentid>3517926</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6507" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Simona Bailsa
 |       piktogramma_1 = Gymnastics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Vingrošana
 |          vārds_orig = ''Simone Biles''
 |              attēls = EUA levam ouro na ginástica artística feminina; Brasil fica em 8º lugar (28262782114).jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = Simona Bailsa 2016. gada olimpiskajās spēlēs
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|3|14}}
 |             dz_viet = {{Vieta|ASV|Ohaio štats|Kolumbusa|2s=Ohaio (štats)}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = [[amerikāņi (nācija)|amerikāniete]]
 |              garums = 142 [[centimetrs|cm]]
 |               svars = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{USA}}
 |        sporta veids = [[vingrošana]]
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 2012
 |            kar_beig = 
 |            treneris = 
 |           partneris = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016]])
 |          os_medaļas = 4 zelta, 1 bronzas
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCount
| [[Vasaras olimpiskās spēles]] | 4 | 1 | 2
| [[Pasaules čempionāts vingrošanā|Pasaules čempionāts]] | 19 | 3 | 3
| [[Klusā okeāna čempionāts vingrošanā|Klusā okeāna čempionāts]] | 2 | 0 | 0
| total = yes
}}
{{MedalCountry     | {{flaga|USA}} [[ASV]] (USA)}} 
{{MedalSport       | [[Attēls:Boxing pictogram.svg|20px]] [[Vingrošana]] (sporta)}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalGold        | [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016]] | [[Vingrošana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa sievietēm|Individuāli]]}}
{{MedalGold        | [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016]] | [[Vingrošana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu komandu daudzcīņa|Komandas]]}}
{{MedalGold        | [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016]] | [[Vingrošana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — atbalsta lēciens sievietēm|Atbalsta lēciens]]}}
{{MedalGold        | [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016]] | [[Vingrošana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvās kustības sievietēm|Brīvās kustības]]}}
{{MedalSilver      | [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]] | [[Vingrošana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu komandu daudzcīņa|Komandas]]}}
{{MedalBronze      | [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016]] | [[Vingrošana 2016. vasaras olimpiskajās spēlēs — baļķis sievietēm|Baļķis]]}}
{{MedalBronze      | [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]] | [[Vingrošana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — baļķis sievietēm|Baļķis]]}}
}}

'''Simona Ariena Bailsa''' ({{val|en|Simone Arianne Biles}}; dzimusi {{dat|1997|3|14}} [[Kolumbusa|Kolumbusā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[vingrošana|vingrotāja]]. Viņa ir četrkārtēja [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada olimpisko spēļu]] čempione (uzvarēja arī daudzcīņā un kopā ar ASV izlasi komandu sacensībās). Trīs reizes piedalījusies [[pasaules čempionāts vingrošanā|pasaules čempionātā vingrošanā]] (2013, 2014, 2015), iegūstot kopā 10 zelta medaļas un vēl 4 cita kaluma medaļas. 2013. gada pasaules čempionātā S. Bailsa kļuva par pirmo [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] vingrotāju, kas kļuvusi par pasaules čempioni vingrošanas daudzcīņā.

2016. gada augustā, Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs, viņas nodotās [[dopings|dopinga]] kontroles paraugi uzrādīja pozitīvu rezultātu uz [[metilfenidāts|metilfenidāta]] (''methylphenidate'') testu&lt;ref&gt;http://www.sportingnews.com/athletics/news/simone-biles-explains-banned-substance-use-after-cyber-attacks-olympics-rio/188bj114rg1p5195v4bps2jvnn&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://sputniknews.com/sport/201609131045262599-wada-williams-banned-substances/|title=WADA Let Serena, Venus Williams, Simone Biles Take Banned Substances|website=sputniknews.com}}&lt;/ref&gt;. Metilfenidāts atrodas Starptautiskās antidopinga aģentūras aizliegto vielu sarakstā &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://list.wada-ama.org/list/s6-stimulants/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|10|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151023042222/http://list.wada-ama.org/list/s6-stimulants/ |archivedate={{dat|2015|10|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;, tomēr, neskatoties uz šo faktu, viņa tika pielaista dalībai olimpiskajās spēlēs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category-inline|Simone Biles|Simona Bailsa}}
* {{Oficiālā mājaslapa|http://www.simonebiles.com/}} {{en ikona}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://usagym.org/pages/athletes/athleteListDetail.html?id=164887 ''USA Gymnastics'' profils] {{en ikona}}


{{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}}
{{ASV sportists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Bailsa, Simona}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV vingrotāji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vingrošanā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vingrošanā]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vingrošanā]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>670o3s9fhsebfqccwywj9a352xlfslm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeimss Lovels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>328588</id>
    <revision>
      <id>3658979</id>
      <parentid>3449915</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7323" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Džeimss Lovels
|     vārds_orig = ''James Lovell''
|         attēls = Jim Lovell official 1964 portrait.jpg
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = Dž. Lovels 1966. gadā
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1928
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 25
|       dz_vieta = [[Klīvlenda]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]], {{USA}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = ''Marilyn Lillie Gerlach''
|          bērni = ''Barbara''&lt;br /&gt;''James''&lt;br /&gt;''Susan''&lt;br /&gt;''Jeffrey''
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[kosmonauts|astronauts]]
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk =
| d_pakāpe =                  
| kos_koplaiks = 29 d 19 h 3 min 
| kos_iesaukums = 1962. gads
| kos_misija = 1. ''[[Gemini 7]]''&lt;br /&gt;2. ''[[Gemini 12]]''&lt;br /&gt;3. ''[[Apollo 8]]''&lt;br /&gt;4. ''[[Apollo 13]]''
| kos_kuģi = 
}}
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = kapteinis
|  dienesta_laiks = 1952.—1973.
|          valsts = {{USA}}
|       struktūra = [[ASV Jūras kara flote|Jūras kara flote]]
|         vienība =
|    nodarbošanās = lidotājs
|       komandēja =
|          kaujas = 
|     apbalvojumi = 
|       izglītība = [[Viskonsinas Universitāte]], ASV Jūras kara flotes akadēmija, Harvardas biznesa skola
|      cits_darbs =  
}}
}}
'''Džeimss Arturs &quot;Džims&quot; Lovels jaunākais''' (''James Arthur &quot;Jim&quot; Lovell, Jr.''; dzimis {{dat|1928|3|25}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atvaļināts [[ASV Jūras kara flote|Jūras kara flotes]] lidotājs, kapteinis, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' [[kosmonauts|astronauts]]. Viņš ir veicis četrus lidojumus kosmosā, to skaitā pirmo lidojumu apkārt [[Mēness|Mēnesim]]. Bijis komandieris kosmosa kuģim ''[[Apollo 13]]'', kas piedzīvoja kritisku avāriju ceļā uz Mēnesi, bet veiksmīgi atgriezās uz Zemes.

== Dzīvesgājums ==

Džeimss Lovels dzimis {{dat|1928|3|25||bez}} [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā. Viņš bija vienīgais bērns [[čehi|čehu]] izcelsmes mātei Blanšai. Tēvs gāja bojā 1933. gadā autoavārijā. Māte ar Džeimsu pārcēlās uz Indiānas štatu, vēlāk — uz [[Milvoki]] [[Viskonsina|Viskonsinā]], kur viņš pabeidza vidusskolu.
1946. gadā Lovels iestājās [[Viskonsinas Universitāte|Viskonsinas Universitātē]] ''Flying Midshipman'' programmā, kur gatavoja kara aviatorus. 1948. gadā viņš iestājās ASV Jūras kara flotes akadēmijā, un 1952. gadā ieguva bakalaura grādu.

1952. gadā Džeimss Lovels iestājās [[ASV Jūras kara flote|Jūras kara flotē]] un [[Pensakola|Pensakolā]] līdz 1954. gada februārim apguva lidošanas prasmes. Līdz 1957. gadam viņš lidoja ar jūras iznīcinātāju ''[[McDonnell F2H Banshee|F2H Banshee]]''.
1958. gadā Lovels pabeidza izmēģinātāju lidotāju kursus Jūras kara flotes Gaisa izmēģinājumu centrā ''Pax River'' Jūras kara flotes aviācijas stacijā.

1959. gadā Džeimss Lovels pieteicās ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' pirmajai pilotējamo kosmisko lidojumu programmai ''[[Mercury (kosmiskais projekts)|Mercury]]'', bet viņu neuzņēma medicīnisku apsvērumu dēļ. Nākamos četrus gadus viņš turpināja dienestu ''Pax River'' kā izmēģinātājpilots un instruktors.

[[Attēls:S65-59932.jpg|left|180px|thumb|Džeimss Lovels (no kreisās) un [[Frenks Bormans]] dodas uz kosmosa kuģi ''[[Gemini 7]]'']]
1962. gada septembrī Džeimss Lovels tika uzņemts otrajā ''NASA'' astronautu grupā.
1963. gadā sāka gatavoties lidojumam ''[[Gemini (kosmiskais projekts)|Gemini]]'' programmā. Lovels bija ''[[Gemini 4]]'' dublieru apkalpes pilots.

Džims Lovels savu pirmo kosmisko lidojumu veica 1965. gada decembrī kā ''[[Gemini 7]]'' pilots kopā ar [[Frenks Bormans|Frenku Bormanu]]. Viņi uzstādīja kosmiskā lidojuma ilguma rekordu (gandrīz 14 diennaktis) un veica pasaulē pirmās kosmisko aparātu tuvošanās operācijas (ar kosmosa kuģi ''[[Gemini 6A]]'').

1966. gada janvārī Lovelu apstiprināja par ''[[Gemini 10]]'' dublieru apkalpes komandējošo pilotu, un pēc tam viņš kļūtu par ''Gemini 13'' komandējošo pilotu. 1966. gada februārī ''[[Gemini 9A|Gemini 9]]'' pamatapkalpes locekļi [[Eliots Sī]] un [[Čārlzs Basets]] gāja bojā aviokatastrofā. ''Gemini 10'' dublieru apkalpe kļuva par ''Gemini 9'' dublieru apkalpi un līdz ar to ''Gemini 12'' pamatapkalpi.

Lovela otrais lidojums kosmosā notika 1966. gada novembrī, esot ''[[Gemini 12]]'' komandējošajam pilotam.

1968. gada decembrī Džims Lovels veica trešo lidojumu kosmosa kuģī ''[[Apollo 8]]''. Pirmoreiz vēsturē kosmosa kuģis sasniedza Mēness orbītu. Tika veikti 20 apriņķojumi ar Mēnesi.

Ceturtais viņa lidojums kosmosā notika 1970. gada aprīlī, esot komandieris kosmosa kuģim ''[[Apollo 13]]'', kas piedzīvoja kritisku avāriju ceļā uz Mēnesi, bet droši atgriezās uz Zemes.

1971. gada maijā Džeimss Lovels kļuva par Džonsona kosmosa centra direktora vietnieku zinātnes jautājumos.
1973. gada 1. martā Lovels atstāja ''NASA'' un atvaļinājās no Jūras kara flotes.

[[Attēls:FrankBormanJamesLovellWilliamAndersDec2008.jpg|thumb|340px|(no kreisās) [[Frenks Bormans]], Džeimss Lovels un [[Viljams Enderss]] 2008. gada decembrī]]
1973. gada martā Lovels sāka strādāt ''Bay-Houston Towing Company''; 1975. gadā viņš kļuva par šī uzņēmuma izpilddirektoru.
1977. gadā viņš kļuva par ''Fisk Telephone Systems'' prezidentu.
No 1981. līdz 1991. gadam Lovels strādāja ''Centel Corporation''.
2000. gadā iekļuva ''Space Media Inc.'' padomē.
Viņš ir dibinājis uzņēmumu ''Lovell Communications'', kas nodarbojas ar ASV kosmiskās programmas informācijas izplatīšanu.

== Kosmisko lidojumu kopsavilkums ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot;
! [[Kosmosa kuģis]]
! Starta datums
! Nolaišanās datums
! Apkalpes biedri
! Amats
! Ilgums
|-
| ''[[Gemini 7]]''
| {{dat|1965|12|4|SK}}
| {{dat|1965|12|18|SK}}
| [[Frenks Bormans]]
| Pilots
| 13 d 18 h 35 min
|-
| ''[[Gemini 12]]''
| {{dat|1966|11|11|SK}}
| {{dat|1966|11|15|SK}}
| [[Edvins Oldrins]]
| Komandējošais pilots
| 3 d 22 h 34 min
|-
| ''[[Apollo 8]]''
| {{dat|1968|12|21|SK}}
| {{dat|1968|12|27|SK}}
| [[Frenks Bormans]]&lt;br /&gt;[[Viljams Enderss]]
| Komandmoduļa pilots
| 6 d 3 h 42 min
|-
| ''[[Apollo 13]]''
| {{dat|1968|12|21|SK}}
| {{dat|1968|12|27|SK}}
| [[Džons Svaigerts]]&lt;br /&gt;[[Freds Heiss]]
| Komandieris
| 5 d 22 h 54 min
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.jsc.nasa.gov/Bios/htmlbios/lovell-ja.html Johnson Space Center biography] {{en ikona}}
* [http://www.astronaut.ru/as_usa/text/lovell.htm Джеймс Артур Ловелл, мл.] astronaut.ru {{ru ikona}}
{{ASV astronauti}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lovels, Džeimss}}
[[Kategorija:ASV izmēģinātājpiloti]]
[[Kategorija:ASV astronauti]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>htam9ktb0jbwytqzz2zue0o13ne3g93</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čārlzs Basets</title>
    <ns>0</ns>
    <id>336502</id>
    <revision>
      <id>3658973</id>
      <parentid>3449917</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3986" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Čārlzs Basets
|     vārds_orig = ''Charles Bassett''
|         attēls = Charles Bassett S64-31443.jpg
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1931
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 30
|       dz_vieta = [[Deitona]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]], {{USA}}
|         m_gads = 1966
|      m_mēnesis = 2
|        m_diena = 28
|        m_vieta = [[Sentluisa]], [[Misūri (štats)|Misūri]], {{USA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[kosmonauts|astronauts]]
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk =
| d_pakāpe =                  
| kos_koplaiks = nav lidojis kosmosā 
| kos_iesaukums = 1963. gads
| kos_misija = 
| kos_kuģi = 
}}
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[kapteinis (ASV)|kapteinis]]
|  dienesta_laiks = 1952.—1966.
|          valsts = {{USA}}
|       struktūra = [[ASV Gaisa spēki|Gaisa spēki]]
|         vienība =
|    nodarbošanās = lidotājs
|       komandēja =
|          kaujas = 
|     apbalvojumi = 
|       izglītība = 
|      cits_darbs =  
}}
{{Inženiera infodaļa
|     inž_nosauk = 
|         nozare = elektroinženierija
|   darba_vietas = 
|      izglītība = Ohaio Štata universitāte, Teksasas Tehnoloģiju koledža
|       projekti = 
|    izgudrojumi = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
}}
}}
'''Čārlzs Arturs &quot;Čārlijs&quot; Basets II''' (''Charles Arthur &quot;Charlie&quot; Bassett II''; dzimis {{dat|1931|12|30}}, miris {{dat|1966|2|28}}) bija 
[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izmēģinātājpilots, [[kosmonauts|astronauts]], nav lidojis kosmosā. Gājis bojā treniņlidojumā.

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:The Original Gemini 9 Prime Crew - GPN-2000-001352.jpg|thumb|200px|left|''[[Gemini 5]]'' sākotnējā apkalpe: [[Eliots Sī]] un Čārlzs Basets]]
Čārlzs Basets no 1950. līdz 1952. gadam studēja Ohaio Štata universitātē.
1952. gadam viņš iestājās [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]]. 1954. gadā Basets bija apguvis lidotāja prasmes un tika nosūtīts uz 8. iznīcinātājbumbvedēju grupu Klusā okeāna reģionā.
1958. gadā viņš iestājās Teksasas Tehnoloģiju koledžā, un 1960. gadā ieguva bakalaura grādu elektroinženierijā. Pēc tam Basets apguva pētniecisko pilotu un izmēģinātājpilotu kursus un ieguva [[kapteinis (ASV)|kapteiņa]] pakāpi.

1963. gada oktobrī Čārlzs Basets tika uzņemts [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] astronautu grupā. Trenējās ''[[Gemini (kosmiskais projekts)|Gemini]]'' projektam.
1965. gada 8. novembrī Čārlzs Basets tika apstiprināts par ''[[Gemini 9]]'' apkalpes pilotu kopā ar [[Eliots Sī|Eliotu Sī]].&lt;ref name=&quot;astronautix&quot; /&gt;

Čārlzs Basets gāja bojā 1966. gada 28. februārī, gatavojoties kosmiskajam lidojumam, treniņlidmašīnā ''[[Northrop T-38 Talon|T-38]]'' kopā ar Eliotu Sī. Izmeklēšanas komisija secināja, ka nelaimes cēlonis bija pilota kļūda sliktos redzamības apstākļos.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;astronautix&quot;&gt;[http://www.astronautix.com/b/bassett.html Bassett, Charles Arthur II 'Charlie'] Encyclopedia Astronautica&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Charles Bassett|Čārlzs Basets}}
* [https://web.archive.org/web/20161227205548/http://www.jsc.nasa.gov/Bios/htmlbios/bassett-ca.html Biogrāfija] Johnson Space Center, {{en ikona}}

{{ASV astronauti}}

{{DEFAULTSORT:Basets, Čārlzs}}
[[Kategorija:ASV izmēģinātājpiloti]]
[[Kategorija:ASV astronauti]]
[[Kategorija:Kosmosā nelidojušie kosmonauti]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>hwu2jzluhyv8mzk7craifip9l1ffosv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Filips Džonsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>339891</id>
    <revision>
      <id>3658981</id>
      <parentid>2845144</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2414" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Filips Džonsons
|     vārds_orig = ''Philip Johnson''
|         attēls = Philip Johnson.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1906
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 8
|       dz_vieta = [[Klīvlenda]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]], {{USA}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2005
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 25
|        m_vieta = Ņukanaana, [[Konektikuta]], {{USA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = arhitekts
|        dzimums = V
|         vecāki =
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Filips Korteljū Džonsons''' ({{val-en|Philip Cortelyou Johnson}}, dzimis {{dat|1906|7|8}}, miris {{dat|2005|1|25}}) bija amerikāņu arhitekts. 20. gadsimta vidū bija viens no redzamākajiem [[internacionālais stils|internacionālā stila]] pārstāvjiem [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], vēlāk pievēršoties [[postmedernisma arhitektūra]]i. 1979. gadā kļuva par pirmo [[Prickera balva]]s ieguvēju. [[Ņujorkas Modernās mākslas muzejs|Ņujorkas Modernās mākslas muzeja]] Arhitektūras un dizaina nodaļas dibinātājs un pirmais direktors.

==Džonsona darbu galerija==

&lt;gallery&gt;
File:Glasshouse-philip-johnson.jpg|''Glass House'', Ņukanaana, Konektikuta, 1949
File:Sheldon Gallery (Lincoln, NE) from NE 1.JPG|''Sheldon Museum of Art'', Linkolna, Nebraska, 1963
File:Kunsthalle Bielefeld.JPG|''Kunsthalle Bielefeld'', Bīlefelde, Vācija, 1968
File:JFK Memorial Dallas.jpg|''John Fitzgerald Kennedy Memorial'', Dalasa, Teksasa, 1970
File:Crys-ext.jpg|''Crystal Cathedral'', Gardengrova, Kalifornija, 1980
File:Sony Building by David Shankbone crop.jpg|''550 Madison Avenue'', Ņujorka, Ņujorka, 1984
File:Comericatowerhart.jpg|''One Detroit Center'', Detroita, Mičigana, 1993
File:PlazaCastillaMadrid.JPG|''Puerta de Europa'', Madride, Spānija, 1996
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Philip Johnson|Filips Džonsons}}
* {{britannica|new=biography/Philip-C-Johnson}}

{{biogrāfija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Džonsons, Filips}}
[[Kategorija:1906. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2005. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Arhitekti]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>afim97hbgrbnj4tlo5xc80evnpisrcq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tomass Stefords</title>
    <ns>0</ns>
    <id>340886</id>
    <revision>
      <id>3658964</id>
      <parentid>3599896</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:01:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4774/|QuickCategories batch #4774]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6970" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Tomass Stefords
|     vārds_orig = ''Thomas Stafford''
|         attēls = Thomas Stafford.jpg
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = Dž. Lovels 1972. gadā
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1930
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 17
|       dz_vieta = [[Vederforda (Oklahoma)|Vederforda]], [[Oklahoma]], {{USA}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[kosmonauts|astronauts]]
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk =
| d_pakāpe =                  
| kos_koplaiks = 21 d 3 h 42 min 
| kos_iesaukums = 1962. gads
| kos_misija = 1. ''[[Gemini 6A]]''&lt;br /&gt;2. ''[[Gemini 9A]]''&lt;br /&gt;3. ''[[Apollo 10]]''&lt;br /&gt;4. ''[[Apollo—Sojuz]]''
| kos_kuģi = 
}}
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[ģenerālleitnants]]
|  dienesta_laiks = 1952.—1979.
|          valsts = {{USA}}
|       struktūra = [[ASV Gaisa spēki|Gaisa spēki]]
|         vienība =
|    nodarbošanās = lidotājs
|       komandēja =
|          kaujas = 
|     apbalvojumi = 
|       izglītība = ASV Jūras kara flotes akadēmija
|      cits_darbs = 
}}
}}
'''Tomass Petens &quot;Toms&quot; Stefords''' (''Thomas Patten &quot;Tom&quot; Stafford''; dzimis {{dat|1930|9|17}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atvaļināts [[ASV Gaisa spēki|Gaisa spēku]] izmēģinātājpilots, [[ģenerālleitnants]], ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' [[kosmonauts|astronauts]]. Viņš veicis četrus lidojumus kosmosā, to skaitā lidojumu apkārt [[Mēness|Mēnesim]] un piedalījies pirmajā ASV un [[Padomju Savienība|PSRS]] kosmosa kuģu savienošanās eksperimentā ''[[Apollo—Sojuz]]''.

== Dzīvesgājums ==
Tomass Stefords dzimis {{dat|1930|9|17||bez}} [[Vederforda (Oklahoma)|Vederfordā]], [[Oklahoma]]s štatā. 
1952. gadā viņš ASV Jūras kara flotes akadēmijā ieguva bakalaura grādu un [[otrais leitnants|otrā leitnanta]] pakāpi. Stefords 1953. gadā Kennelija bāzē pabeidza lidotāju apmācības kursu. Pēc tam Elsvortas bāzē apguva pārtvērējiznīcinātāju apmācību. 1955. gada decembrī norīkots dienestā 496. pārtvērējiznīcinātāju eskadriļā Hāna gaisa bāzē Vācijā.
1959. gadā Stefords pabeidza Gaisa spēku eksperimentālo izmēģinātājpilotu skolu Edvardsa bāzē.

1962. gada septembrī Tomass Stefords tika uzņemts otrajā ''NASA'' astronautu grupā.
1963. gadā sāka gatavoties lidojumam ''[[Gemini (kosmiskais projekts)|Gemini]]'' programmā. Stefords bija ''[[Gemini 3]]'' dublieru apkalpes pilots.

Tomass Stefords savu pirmo kosmisko lidojumu veica 1965. gada decembrī kā ''[[Gemini 6A]]'' pilots kopā ar [[Volters Širra|Volteru Širru]]. Tā laikā veikts kosmosā pirmais tuvošanās manevrs (ar ''[[Gemini 7]]''); 5 stundas starp abiem kosmosa kuģiem uzturēts attālums no 0,3 līdz 90 m.

1966. gada janvārī Stefordu apstiprināja par ''[[Gemini 9]]'' dublieru apkalpes komandējošo pilotu. 1966. gada februārī ''Gemini 9'' pamatapkalpes locekļi [[Eliots Sī]] un [[Čārlzs Basets]] gāja bojā aviokatastrofā. Dublieru apkalpe kļuva par ''Gemini 9A'' pamatapkalpi.

Steforda otrais lidojums kosmosā notika 1966. gada jūnijā, esot ''[[Gemini 9A]]'' komandējošajam pilotam.

No 1966. gada augusta līdz 1968. gada oktobrim Stefords bija lidojumu plānošanas analīzes grupas un ''Apollo'' programmatūras izstrādes grupas vadītājs.

Stefords bija kosmosa kuģa ''[[Apollo 7]]'' dublieru apkalpes komandieris.
Trešais Steforda lidojums kosmosā notika 1969. gada maijā kā kosmosa kuģa ''[[Apollo 10]]'' komandierim. Tika veikts Mēness aplidojums un izmēģināts mēness modulis.

1973. gada 9. februārī Stefords iecelts par ''[[Apollo—Sojuz]]'' pamatapkalpes komandieri. Divu gadu laikā viņš bieži brauca uz treniņiem PSRS Kosmonautu sagatavošanas centrā, kā arī apguva krievu valodu.
Tomasa Steforda ceturtais kosmiskais lidojums notika 1975. gada jūlijā. Tā laikā PSRS kosmosa kuģis ''[[Sojuz-19]]'' saslēdzās ar ASV kuģi ''[[Apollo—ASTP]]''.

1975. gada novembrī Stefords atstāja ''NASA'' un kļuva par ASV Gaisa spēku Lidojumu izmēģinājumu centra vadītāju.
1978. gada martā viņam piešķirta ģenerālleitnanta dienesta pakāpe un viņš iecelts Gaisa spēku štābā par personāla, pētniecības, attīstības un iepirkumu priekšnieka vietnieku. Stefords personīgi iniciēja ''stealth'' iznīcinātāja ''[[Lockheed F-117 Nighthawk|F-117]]'' ieviešanu. 1979. gada sākumā viņš uzrakstīja sākotnējo specifikāciju ''ATB'' ''stealth'' bumbvedēja projektam, kas vēlāk tika realizēts kā ''[[Northrop Grumman B-2 Spirit|B-2]]''. Viņš arī iniciēja ''stealth'' [[spārnotā raķete|spārnotās raķetes]] projektu ''[[AGM-129 ACM|AGM-129]]''.
1979. gada novembrī Stefords atvaļinājās no Gaisa spēkiem.

1990. gadā Tomass Stefords izveidoja grupu, kas formulēja prezidenta [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Buša]] redzējumu par atgriešanos uz Mēness un došanos uz Marsu — ASV pilotējamo kosmosa programmu nākamajiem 30 gadiem. Tā tika prezentēta 1991. gada jūnijā.

Tomass Stefords ir tehnisko konsultāciju uzņēmuma ''Stafford, Burke, and Hecker, Inc.'' līdzdibinātājs. Viņš bijis vairāku uzņēmumu padomēs. Bijis vairāku valdības aģentūru padomnieks.

== Kosmisko lidojumu kopsavilkums ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot;
! [[Kosmosa kuģis]]
! Starta datums
! Nolaišanās datums
! Apkalpes biedri
! Amats
! Ilgums
|-
| ''[[Gemini 6A]]''
| {{dat|1965|12|15|SK}}
| {{dat|1965|12|16|SK}}
| [[Volters Širra]]
| Pilots
| 1 d 1 h 51 min
|-
| ''[[Gemini 9A]]''
| {{dat|1966|6|3|SK}}
| {{dat|1966|6|6|SK}}
| [[Jūdžīns Sernans]]
| Komandējošais pilots
| 3 d 0 h 21 min
|-
| ''[[Apollo 10]]''
| {{dat|1969|5|18|SK}}
| {{dat|1969|5|26|SK}}
| [[Džons Jangs]]&lt;br /&gt;[[Jūdžīns Sernans]]
| Komandieris
| 8 d 0 h 3 min
|-
| ''[[Apollo—ASTP]]''
| {{dat|1975|7|15|SK}}
| {{dat|1975|7|24|SK}}
| [[Venss Brends]]&lt;br /&gt;[[Donalds Sleitons]]
| Komandieris
| 9 d 1 h 28 min
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.jsc.nasa.gov/Bios/htmlbios/stafford-tp.html Biogrāfija] Johnson Space Center {{en ikona}}
* [http://www.astronaut.ru/as_usa/text/stafford.htm Biogrāfija] astronaut.ru {{ru ikona}}
{{ASV astronauti}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Stefords, Tomass}}
[[Kategorija:ASV izmēģinātājpiloti]]
[[Kategorija:ASV astronauti]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]
[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]</text>
      <sha1>gmyw6mcoczzfivqvlvxtuevyu12hz5y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dženifere Džonsa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>341677</id>
    <revision>
      <id>3658961</id>
      <parentid>3385128</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:01:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4774/|QuickCategories batch #4774]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2918" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Dženifere Džonsa
 | vārds_orig              = ''Jennifer Jones''
 | attēls                  = Jennifer Jones still, 'Song of Bernadette'.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1919|3|2}}
 | dz. vieta               = [[Talsa]], [[Oklahoma]], {{USA}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|2009|12|17|1919|3|2}}
 | miršanas vieta          = [[Malibu]], [[Kalifornija]], {{USA}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktrise
 | darbības gadi           = 1939–1974
 | dzīvesbiedrs            = 
 | bērni                   = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
* [[16. Kinoakadēmijas balva|1943]]: [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]] (&quot;[[Bernadetes dziesma]]&quot;)
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltapalmaszars         = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
* 1943: Labākā aktrise (&quot;[[Bernadetes dziesma]]&quot;)
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = S
}}

'''Dženifere Džonsa''' ({{val|en|Jennifer Jones}}; dzimusi {{dat|1919|3|2}} kā '''Filisa Lī Islija''' ({{val|en|Phylis Lee Isley}}), mirusi {{dat|2009|12|17}}) bija [[Holivudas Zelta laikmets|Holivudas Zelta laikmeta]] laika aktrise. 1943. gadā ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise]] par titullomu [[Henrijs Kings|Henrija Kinga]] 1943. gada filmā &quot;[[Bernadetes dziesma]]&quot;. Par šo pašu lomu kļuva par vēsturē pirmās [[Zelta globusa balva]]s ieguvēju. No 1949. līdz 1965. gadam bija precējusies ar kinoproducentu [[Deivids Selzniks|Deividu Selzniku]]. Dzīves otrajā pusē pārtrauca aktrises karjeru.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Labākā aktrise galvenajā lomā (Oskars)}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Džonsa, Dženifere}}
[[Kategorija:1919. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2009. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]</text>
      <sha1>hdvn2ce7krbu618vs121de3os3pxbku</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džošs Rednors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>344093</id>
    <revision>
      <id>3658988</id>
      <parentid>3341050</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1977" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste  
 | vārds_orig= ''Josh Radnor''
 | attēls                  =Josh   Radnor (9448570254).jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               =Džošua Tomass Rednors
 | dz. datums              = {{ddv|1974|7|29}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Ohaio|Kolumbusa|2s=Ohaio (štats)}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = Aktieris, producents, scenārists, režisors, dziedātājs
 | darbības gadi           = 2000—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | bērni                   = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltapalmaszars         = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}

'''Džošua Tomass Rednors''' ir amerikāņu aktieris, režisors, producents un scenārists. Viņš vislabāk ir zināms ar Teda Mosbija lomu ar deviņām [[Emmy balva|''Emmy'' balvām]] godalgotajā [[CBS]] komēdijseriālā &quot;[[Kā es satiku jūsu māti]]&quot;. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}


{{aktieris-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rednors, Džošs}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV aktieri]]
[[Kategorija:ASV komiķi]]
[[Kategorija:Ebreji]]
[[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>7cw051gxn3kvtwkg0ztsfdgg0tki3e1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659268</id>
      <parentid>3658988</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T11:51:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2868" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste  
 | vārds_orig              = ''Josh Radnor''
 | attēls                  = Josh   Radnor (9448570254).jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Džošs Rednors 2013. gadā
 | dz. vārds               = Džošua Tomass Rednors
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1974|7|29}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Ohaio|Kolumbusa|2s=Ohaio (štats)}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris, mūziķis
 | darbības gadi           = 2000—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | bērni                   = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltapalmaszars         = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Džošua Tomass Rednors''' ({{val|en|Joshua Thomas Radnor}}; {{dat|1974|7|29}}) ir amerikāņu aktieris, filmu veidotājs, rakstnieks un mūziķis. Plašāk zināms ar Teda Mosbija lomu ar deviņām [[Emmy balva|''Emmy'' balvām]] godalgotajā [[CBS]] komēdijseriālā &quot;[[Kā es satiku jūsu māti]]&quot;. Viņa scenārista un režisora debija ir 2010. gada komēdijdrāmas filma ''[[Happythankyoumoreplease]]'', par kuru viņš ieguva [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivāla]] Skatītāja balvu un saņēma nomināciju ''Grand Jury'' balvai.

2012. gadā viņš sarakstīja scenāriju, režisēja un atveidoja galveno lomu savā otrajā spēlfilmā &quot;[[Humanitārās zinātnes (filma)|Humanitārās zinātnes]]&quot;, kurai pirmizrāde notika 2012. gada Sandensas kinofestivālā.  2014. gadā Rednors atveidoja lomu [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] lugā ''Disgraced'', ko nominēja [[Tony balva]]i kategorijā &quot;Labākā luga&quot;. Vēl atveidojis lomu [[PBS]] [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] seriālā ''[[Mercy Street]]'', lomu muzikālajā seriālā ''[[Rise]]'' un lomu seriālā ''[[Hunters]]''.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}


{{aktieris-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rednors, Džošs}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV aktieri]]
[[Kategorija:ASV komiķi]]
[[Kategorija:Ebreji]]
[[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>5ma0u8xzzxx0d9bp1mz0fgb99ckoome</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Tttoooxxx/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>350844</id>
    <revision>
      <id>3659099</id>
      <parentid>3657118</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T21:30:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Plānošanas rokasgrāmatas */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48146" xml:space="preserve">[[Attēls:SAILING DIRECTIONS-ENROUTE-Caribbean Sea Vol 1-5Page 6.jpg|thumb|350px|ASV Nacionālās Ģeotelpiskās izlūkošanās aģentūras Karību jūras locijas 1. sējuma 6. lapaspuse (''Sailing Directions (Enroute) Caribbean Sea Vol 1'' - angļu val.).]]
'''Locija''' ir kuģu un laivu ceļu apraksts [[Piekrastes navigācija|piekrastes navigācijā]] un tuvojoties ostām. Tajā sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts, ziņas par navigācijas šķēršļiem, bīstamām vietām, navigācijas aprīkojumu, ziņas par ostām un režīmu tajās, kā arī cita informācija.&lt;ref&gt;Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. lpp.&lt;/ref&gt; Angļu valodā visu kādas valsts izdoto lociju kopumu dēvē par ''Sailing Directions'', bet atsevišķu grāmatu par ''Pilot''. Vārds ''pilot'' nozīmē arī locis. Vienāds nosaukums izvēlēts tāpēc, ka locijas sniedz vietējās zināšanas par kuģu ceļiem un orientieriem, kuras parasti tiek iegūtas no loča. Tādēļ īpaši svarīgas locijas ir karakuģiem un valsts dienesta kuģiem, kuri daudzās ostās ir atbrīvoti no obligātās loča pavadības.

Daudzas valstis izdod locijas saviem teritoriālajiem ūdeņiem, kuros tās ir Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas (''International Hydrographic Organization (IHO)'' - angļu val.) atzītas kā primārie kartogrāfijas varas orgāni. Tomēr visplašāk izmantotās locijas ir Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas biroja (''UK Hydrographic Office'' - angļu val.) izdotās (''Admiralty Sailing directions (ASD)'' - angļu val.). Šīs locijas tiek pārdotas ar ''Admiralty'' zīmolu un nodrošina visplašāko ģeogrāfisko pārklājumu piekrastes kuģu ceļiem visā pasaulē. Tās ir veidotas, lai papildinātu un uzlabotu datus, kuri uzrādīti uz [[Admiralitāte (Apvienotā Karaliste)|britu admiralitātes]] (''British Admiralty (BA)'' - angļu val.) jūras kartēm, aprakstot jūras kuģu ceļus attiecībā pret krasta orientieriem. Okeāna ceļi ietverti admiralitātes grāmatā &quot;Pasaules okeāna pārgājieni&quot; (''Ocean Passages for The World (OPTW)'' - angļu val.) - jūras publikācija NP136 - kura apraksta jūras ceļus atsevišķi motorkuģiem un atpūtas kuģiem / buru kuģiem.

== ASV ==
[[File:SDLIMITS.jpg|right|thumb|200px|Lociju pārklājums. Skaitļi kvadrātos apzīmē atsevišķo plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) pārklājuma rajonus.]]
Pavisam eksistē 41 ASV [[navigācija]]s lociju sējums ārzemju ūdeņiem, kurus izdod [[Nacionālā Ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūra]] (''National Geospatial-Intelligence Agency (NGA)'' - angļu val.). Lociju komplekts sastāv no 36 piekrastes lociju (''Enroute'' - angļu val.) sējumiem, 4 plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) sējumiem un 1 sējuma, kurš apvieno abus iepriekš minētos. Plānošanas rokasgrāmatas apraksta okeānu baseinu vispārīgās iezīmes un valstīm specifisku informāciju, piemēram, militāro poligonu koordinātas, loča pavadības nosacījumus, dažādus noteikumus, meklēšanas un glābšanas informāciju, kuģu ziņošanas sistēmas un laika zonas. Piekrastes locijas ietver detalizētu informāciju par piekrasti un ostu pieejām papildinot rajona vislielākā mēroga kartes. Katra piekrastes locija ir sadalīta ģeogrāfiskos reģionos, sauktos par sektoriem, kuri satur informāciju par laikapstākļiem piekrastē, straumēm, ledu, bīstamām vietām, orientieriem un ostām, kā arī grafisku rajonam pieejamo karšu attēlojumu.&lt;ref&gt;[https://msi.nga.mil/Publications/SDEnroute Sailing Directions Enroute] National Geospatial-Intelligence Agency. Skatīts: 2022. gada 19. jūlijā&lt;/ref&gt;

ASV locijas ārzemju ūdeņiem ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://msi.nga.mil/Publications NGA jūrniecības drošības informācijas portāla] (''NGA Maritime Safety Information Portal (NGA MSI Portal)'' - angļu val.). ASV ūdeņiem tiek izdotas desmit dažādas locijas, kuras ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://www.nauticalcharts.noaa.gov/publications/coast-pilot/index.html hidrogrāfijas biroja] interneta vietnes. Turpat iespējams lejupielādēt arī citus produktus, tajā skaitā [https://charts.noaa.gov/InteractiveCatalog/nrnc.shtml kartes].

Locijas korektē, kad jauniegūti dati ir par pamatu esošā teksta revīzijai. Šādus datus iegūst no vairākiem avotiem, tajā skaitā ločiem un citu valstu locijām.

Grāmata, kura apvieno plānošanas rokasgrāmatu un piekrastes lociju ir [[Antarktīda]]s plānošanas rokasgrāmata un piekrastes locija (''Planning Guide and Enroute for Antarctica'' - angļu val.). Šāds apvienojums ļauj efektīvāk pasniegt materiālu par šo unikālo rajonu.

Plānošanas rokasgrāmatas un piekrastes locijas tiek korektētas bieži. 2005. gada sākumā NGA pārtrauca šo publikāciju izdošanu drukātā veidā un sekojošie izdevumi tika izplatīti tikai ciparu formātā. Starp jauniem izdevumiem locijas tiek korektētas pielietojot ciparu ielāpu (''binary patch'' - angļu val.) procesu, kuru dēvē par publikāciju datu atjaunošanu (''Publication Data Update (PDU)'' - angļu val.).&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Plānošanas rokasgrāmatas ===
[[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|right|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse.]]
Plānošanas rokasgrāmatu sējumi palīdz stūrmanim plānojot tālus okeāna reisus un sniedz informāciju par atsevišķām valstīm, kura ir piemērojama visām šo valstu ostām. Katra plānošanas rokasgrāmata aptver brīvi izvēlētu pasaules okeāna rajonu

Atsevišķās plānošanas rokasgrāmatas ir iedalītas valstīs un okeānu baseinos sekojoši:
# Publikācija 120 - 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns);
# Publikācija 140 - 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs);
# Publikācija 160 - 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis);
# Publikācija 180 - 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns).

Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un kuģu satiksmes vadības centri (''Vessel traffic service (VTS)'' - angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta.

Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. - 95. lpp.&lt;/ref&gt;

== Izmērs ==
[[Attēls:MV George Stinson.jpg|right|thumb|300 metru ''George A. Stinson'' (tagad ''American Spirit'') šķeļot Hūrona viļņus.]]
Lielākie kuģi ezeros ir ap 300 metrus gari vai precīzāk no 304,8 līdz 308,9 metriem gari, 32 metrus plati un ar 17 metrus augstu korpusu. Tie var pārvadāt līdz 80 120 tonnām beramkravu, lai arī to pilnu piekraušanu ietekmē ezeru ūdens līmeņi un, jo īpaši, ūdens līmeņi kanālos un ostās. Desmit šādu kuģu uzbūvēja no 1976. līdz 1981. gadam un tie visi vēljoprojām tiek ekspluatēti. Jaudīgākais no tiem ir MK&lt;ref&gt;Motorkuģis&lt;/ref&gt; [[Edwin H. Gott|''Edwin H. Gott'']],&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/gott.htm Burdick R. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- Edwin H. Gott] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt; kurš tika aprīkots ar diviem ''Enterprise'' DMRV-16-4 dīzeļdzinējiem, kuri, savukārt, piedzina divas [[dzenskrūve]]s. Abu dzinēju kopējā jauda sastādīja 19 500 [[Zirgspēks|zirgspēku]] jeb 14 500 kW padarot šo kuģi par jaudīgāko Lielo ezeru balkeri. Dzinēji ļāva attīstīt 13,8 mezglu (25,6 km/h) ātrumu.&lt;ref&gt;Bawal R. A. [https://books.google.lv/books?id=_LTqoJtyM5MC&amp;pg=PA55&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false ''Superships of the Great Lakes: Thousand-foot Ships on the Great Lakes''] Inland Expressions, 2011. 55. lpp. {{ISBN|9780981815749}}&lt;/ref&gt; 2011. gadā MK ''Edwin H. Gott'' dzinēji tika nomainīti uz diviem ''MAK/Caterpillar'' 8M43C dzinējiem. Katra dzinēja jauda 9 650 [[Zirgspēks|zirgspēki]] (7 200 kW).&lt;ref&gt;[http://www.glmri.org/downloads/quarterlyReports/2011_04.pdf Stewart R. M/V Gott Repowering Project Completion.] Great Lakes Maritime Research Institute, Quarterly Update (January – March 2011), 2011. gada. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt; Arī citu Lielo ezeru balkeru dzinēji ir tikuši mainīti. 308,91 m garais MK [[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] ir lielākais ezeru kuģis, kurš spēj pārvadāt 68 000 tonnu beramkravas.

''Stewart J. Cort'' bija pirmais 300 metru garais kuģis, kuru sāka ekspluatēt ezeros un arī vienīgais ar tradicionāli priekšgalā novietotu stūres māju tā saucamajā Lielo ezeru stilā (lai arī visas dzīvojamās telpas ir novietotas kuģa priekšgalā, pakaļgala virsbūvē ir izkraušanas ierīce un dzinēji) Kuģi nolaida ūdenī [[Misisipi (štats)|Misisipi]] ar nosaukumu ''Hull 1173'' un tas sastāvēja tikai no priekšgala un pakaļgala sekcijām (tādēļ to dēvēja arī par &quot;resno&quot;). No Misisipi kuģis aizgāja uz [[Ēri]], kur to pārgrieza divās daļās un kuģa vidū iemetināja vairāk nekā 243 m garu papildus korpusa sekciju.&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/cort.htm Aho J. L. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- Stewart J. Cort] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt; Cits interesants 300 metru kuģis ir ''Presque Isle'', kas ir cieši savienota [[Velkonis|velkoņa]] un [[barža]]s kombinācija. ''Presque Isle'' ir pasaulē lielākā velkoņa/baržas kombinācija.

Visi 300 metru kuģi ir ASV kuģi. Kanādas flotei ir jāiet uz un no lielajām Kanādas pilsētām caur Sentlorensas ūdensceļu, tādēļ Kanādas kuģu lielākais garums ir 230 m ([[Seawaymax|''Seawaymax'']] izmērs). Šāda standarta garuma iemesls ir Vellanda kanāls, kurš apiet [[Niagāras ūdenskritums|Niagāras ūdenskritumu]]. Slūžas ir apmēram 240 m garas, kas drošības apsvērumu dēļ ierobežo maksimālo kuģu garumu.

Cits iemesls, kāpēc nepastāv lielāki Kanādas kuģi, ir juridiska rakstura. Ezeru lielākos kuģus parasti izmanto, lai pārvadātu amerikāņu raktuvju rūdu uz amerikāņu tērauda ražotnēm. [[1920. gada tirdzniecības flotes akts|Džonsa akta]] dēļ Kanādas kuģi nevar pārvadāt rūdu no amerikāņu raktuvēm uz amerikāņu ražotnēm, tādēļ arī nav vajadzības pēc lielākiem kanādiešu kuģiem.

Vellanda kanāla ierobežojumu dēļ, daudz izplatītākas ir 180 un 210 m klases. Šie kuģi ir ļoti atšķirīgi gan pēc uzbūves, gan kravnesības un var pārvadāt no 10 000 līdz 40 000 tonnu kravas. Mazākie kuģi var apkalpot ezeru mazākās ostas, kurās nav regulārs kravu pārvadājumu pieprasījums. Pēdējais uzbūvētais ezeru lielais beramkravu kuģis ir cieši savienota velkoņa un baržas kombinācija ''Ken Boothe Sr./Lakes Contender''. 226 m garās baržas ''Lakes Contender'' un 41 m garā velkoņa ''Ken Boothe Sr.'' ekspluatāciju uzsāka 2012. gadā.
[[Attēls:USEPA GL collection 151 DuluthHalletDockSelfunloader.jpg|thumb|right|Pašizkraujošs balkeris izkraujot beramkravu [[Dulūta|Dulūtā]].]]

=== Ezeru 300 metru garo kuģu saraksts ===
[[Attēls:James R Barker.jpg|thumb|Balkeris ''James R. Barker'' ejot cauri Makinakas (''Mackinac'' - angļu val.) šaurumam.]]
Lielo ezeru balkeri (pašizkrāvēji):
* [[American Integrity|''American Integrity'']] (304,8 m x 32,0 m);
* [[American Spirit|''American Spirit'']] (306,0 m x 32,0 m);&lt;ref&gt;[http://www.americansteamship.com/fleet/mv-american-spirit.php M/V American Spirit] American Steamship Company. Skatīts: 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
* [[American Century|''American Century'']] (304,8 m x 32,0 m);
* [[Edgar B. Speer|''Edgar B. Speer'']] (306,0 m x 32,0 m);&lt;ref&gt;[https://www.greatlakesvesselhistory.com/histories-by-name/s/speer-edgar-b Speer, Edgar B.] Great Lakes Vessel History. Skatīts: 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
* [[Edwin H. Gott|''Edwin H. Gott'']] (306,0 m x 32,0 m) jaudīgākie dzinēji Lielajos ezeros;
* [[James R. Barker|''James R. Barker'']] (306,0 m x 32,0 m) pirmais 300 metrus garais Lielo ezeru balkeris ar jūras kuģiem tradicionālo aizmugurē novietoto stūres māju;
* [[Mesabi Miner|''Mesabi Miner'']] (306,0 m x 32,0 m);
* [[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] (308,9 m x 32,0 m) lielākais kuģis Lielajos ezeros;
* [[Stewart J. Cort|''Stewart J. Cort'']] (304,8 m x 32,0 m) pirmais 300 metrus garais kuģis Lielajos ezeros;&lt;ref&gt;[http://www.interlake-steamship.com/our-fleet/m-v-stewart-j.-cort/ M/V Stewart J. Cort] The Interlake Steamship Company. Skatīts: 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
* [[Burns Harbor|''Burns Harbor'']] (304,8 m x 32,0 m);
* [[Indiana Harbor|''Indiana Harbor'']] (304,8 m x 32,0 m);
* [[Walter J. McCarthy Jr.|''Walter J. McCarthy Jr.'']] (304,8 m x 32,0 m) vislielākā kravnesība 80 120 t;
Cieši savienota velkoņa/baržas (''integrated tug and barge (ITB)'' - angļu val.) kombinācija:
* [[Presque Isle|''Presque Isle'']] (304,8 m x 31,9 m) vienīgā 300 metrus garā velkoņa/baržas kombinācija.&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/prsqisle.htm Marine Historical Society of Detroit Great Lakes Fleet Page Vessel Feature - Presque Isle] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Uzbūve ==
[[Attēls:Welland canal john b aird.JPG|thumb|right|MK ''John B. Aird'', Lielo ezeru balkeris ar vienu pakaļgalā novietotu virsbūvi.]]
Tā kā šiem kuģiem jāizmanto [[Lielo ezeru ūdensceļš|Lielo ezeru ūdensceļa]] slūžas, tiem visiem ir vienas un tās pašas raksturīgās iezīmes un to izskats atšķiras no līdzīga izmēra jūras [[Kravas kuģis|kravas kuģiem]]. Piemēram, tie ir šaurāki un parasti garāki. Agrāk izplatīts Lielo ezeru balkeru variants bija [[vaļa mugura]]s projekti (tos ieviesa Aleksandrs Makdugals (''Alexander McDougall'' - angļu val.) un būvēja no 1887. līdz 1898. gadam), kuriem bija raksturīgs ievērojams [[korpusa bortu ieliekums uz iekšu virs ūdenslīnijas]], kurš pakāpeniski pārgāja horizontālā klājā, kā arī noapaļots priekšgals. Šie kuģi piekrautā stāvoklī atgādināja [[Vaļi|vaļa]] muguru. Ja parasta kravas kuģa virsbūve ar stūres māju atradās kuģa vidusdaļā, tad Lielo ezeru balkeru virsbūvi un stūres māju sākot ar 19. gadsimta beigām izvietoja priekšgalā. Parasti tiem bija arī otra sala virs mašīntelpas kuģa pakaļgalā. Šādus divsalu kuģus būvēja no 1869. līdz 1974. gadam. Pirmais kuģis Lielajos ezeros, kuru uzbūvēja ar priekšgalā novietotu stūres māju, bija [[R. J. Hackett|''R. J. Hackett'']], bet pēdējais [[Algosoo|''Algosoo'']]. Vēlāk būvētajiem Lielo ezeru balkeriem, piemēram, ''CSL Niagara'', ir viena, liela, pakaļgalā novietota virsbūves sala.
[[Attēls:Soo Locks-Sault-Ste Marie.png|thumb|right|Lielo ezeru balkeris izejot no [[Sū slūžas|Sū slūžām]] (apakšā, pa labi). Mičiganas štats labajā pusē, priekšplānā, Ontārio province pa kreisi un fonā.]]
Ātrums ezeros nav tik svarīgs kā okeānā. Parasti ostas ir izvietotas tuvāk viena otrai nekā pārvadājot kravas okeānā, tādēļ kravas ietilpība ir svarīgāka par ātrumu. Ezeru kuģus projektē ar pēc iespējas lielāku [[Korpuss (kuģa)#Kuģa galvenie izmēri un pilnības koeficienti|ūdensizspaida pilnības koeficientu]], lai tie aizņemtu maksimālu apjomu slūžās Lielo ezeru/Sentlorensas ūdensceļu sistēmā. Tā paša iemesla dēļ, jūras arhitekti ir devuši priekšroku taisna, vertikāla priekšvadņa nevis plūdlīnijas formas priekšgaliem. Pēc otrā pasaules kara vairāki okeāna kravas kuģi un tankkuģi tika pārvietoti uz Lielajiem ezeriem un pārbūvēti par balkeriem kā lēts kuģu ieguves veids. Daži no tiem tiek izmantoti vēljoprojām (piemēram, [[USS Chiwawa (AO-68)|''Lee A. Tregurtha'']] un daži citi).

Cita ezeru kuģiem raksturīga iezīme ir savādāks [[Tilpne|kravas lūku]] izvietojums nekā jūras kuģiem. Ezeru kuģiem lūkas tradicionāli ir izvietotas 7,3 metru (24 pēdu) attālumā viena no otras un arī pašu lūku garums kuģa diametrālās plaknes virzienā ir 7,3 m. Šāds izvietojums bija vajadzīgs, lai lūkas atbilstu ostu izkraušanas ierīcēm. 19. un 20. gadsimta mijā lielākajai daļai rūdas izkraušanas ierīču izkraušanas teknes bija izvietotas ik pēc 3,7 m (12 pēdām). Kuģu būvētāji izmantoja šo attālumu, lai projektētu tādas lūkas, kurās vienlaicīgi kravu varēja iekraut no divām teknēm. Šādi lūku izmēri saglabājas arī mūsdienās pat uz moderniem ezeru kuģiem, tādējādi ezeru kuģiem ir daudz vairāk lūku nekā tāda paša garuma jūras kuģiem.

Lielākās dziļūdens slūžas [[Sū slūžas|Sū slūžās]] ir Po slūžas (''Poe locks'' - angļu val.), kuras ir 370 m garas un 34 m platas. Ņemot vērā gabarītu ierobežojumus, šobrīd ezeros ir trīsdesmit kuģi, kuri var pāriet no Augšezera uz Hūronu tikai izmantojot Po slūžas, lai arī neviens no tiem nesasniedz slūžu maksimāli pieļaujamo izmēru. Daudzi Lielo ezeru balkeri ir tajos iesprostoti, jo nevar iziet cauri Sentlorensas ūdensceļam, kura slūžas pieļauj 230 m garuma un 24 metru platuma maksimālos kuģu izmērus. Mazās atļautās iegrimes upēs ([[Sentmēri]] upē uzturētais dziļums ir 8,2 m, [[Senklēras ezers|Senklēras ezera]] uzturētais dziļums 6,4 m) ierobežo Lielo ezeru balkeru kravas ietilpību, bet to daļēji kompensē papildus garums un kastes veida (liels ūdensizspaida pilnības koeficients) korpuss. Tā kā Lielo ezeru viļņi pie līdzīga augstuma nesasniedz tik lielu garumu vai periodu kā okeāna viļņi, tad pastāv mazāka varbūtība, ka kuģis varētu tikt pacelts priekšgalā un pakaļgalā viļņu virsotnēs un tikt pārlauzts. Šī iemesla dēļ attiecība starp kuģa garumu, platumu un tā korpusa augstumu var būt nedaudz lielāka nekā okeānā ejošiem jūras kuģiem. Ezeru kuģu garuma, platuma attiecība parasti ir 10:1, kamēr okeāna kuģiem tā ir 7:1. Slūžu izmēri ir noteicošais faktors ezeru kuģu būvē.

== Dzīves ilgums ==
[[Attēls:Ships-Superior-Duluth-20060928.jpg|thumb|right|102 gadus vecais kuģis [[J. B. Ford|''J. B. Ford'']] (kreisajā pusē) 2006. gadā tiek izmantots cementa uzglabāšanai. ''J. A. W. Iglehart'' (labajā pusē) savas 70 gadu ilgās karjeras pēdējā mēnesī, kuras laikā piedzīvoja [[U - kuģis|U - kuģa]] (zemūdenes) uzbrukumu Atlantijas okeānā, otrā pasaules kara laikā.]]
Tā kā [[saldūdens]] ezeri ir mazāk korozīvi kuģiem par okeānu [[Jūras ūdens|sālsūdeni]], tad daudzi Lielo ezeru balkeri tiek ekspluatēti ilgstoši un flotei ir daudz lielāks vidējais vecums nekā okeāna kuģu flotei.&lt;ref&gt;[https://wayback.archive-it.org/all/20080414073549/http://www.imo.org/includes/blastDataOnly.asp/data_id=7987/BULK99.FIN.pdf IMO and the safety of bulk carriers] Focus on IMO. 1999. gada septembris. 6. lpp. Skatīts: 2022. gada 15. jūnijā&lt;/ref&gt; Vidējais Lielo ezeru balkera dzīves ilgums ir 40 līdz 50 gadi. Līdz 2014. gadam SS [[St. Marys Challenger|''St. Marys Challenger'']], kuru 1906. gadā uzbūvēja kā ''William P. Snyder'' (168 m garš), bija ezeros vecākais aktīvi izmantotais kuģis. Kuģa menedžmenta kompānija bija ''Port City Steamship Holding Company Inc'', bet īpašnieks ''St. Marys Cement'', kurš, savukārt, bija [[Votorantim Cimentos|''Votorantim Cimentos'']] meitas uzņēmums. Viens no visilgāk ekspluatētajiem kuģiem bija ''E. M. Ford'', kuru 1898. gadā uzbūvēja kā ''Presque Isle'' (130 m garš). Šis kuģis turpināja pārvadāt kravas 98 gadus līdz 1996. gadam. 2007. gadā tas vēl bija peldošs kā stacionārs pārkraušanas kuģis pie [[Sagino]] (''Saginaw'' - angļu val.) upmalas cementa tvertnēm. 2010. gada novembrī kuģi sagrieza metāllūžņos uzņēmumā [[Purvis Marine|''Purvis Marine'']] [[Sū Santemarī]] (''Sault Ste. Marie'' - angļu val.) Ontārio provincē. [[J. B. Ford|''J. B. Ford'']], kuru uzbūvēja 1904. gadā un izmantoja kravu pārvadājumiem līdz 1985. gadam, tāpat kā ''E. M. Ford'' vēl 2007. gadā izmantoja pārkraušanai pie cementa tvertnēm [[Superiora|Superiorā]] (''Superior'' - angļu val.) Viskonsinas štatā. Joprojām civiliem pārvadājumiem tiek izmantoti vairāki apbalvoti otrā pasaules kara kuģi, piemēram, tankkuģi ''Chiwawa'' un ''Neshanic'' (sagriezts 2018. gadā),&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/AmericanVictory.htm American Victory] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 16. jūnijā&lt;/ref&gt; tagad attiecīgi balkeri ''Lee A. Tregurtha'' un ''American Victory'', kā arī [[tanku desanta kuģis]] ''203'', tagad darba laiva ''Outer Island''. 

=== Jaunākie kravas kuģi ===
Dažas kuģniecības būvē jaunus kravas kuģus darbam Lielo ezeru ūdeņos. Zemāk uzskaitīti jaunie kravas kuģi, kurus jau ekspluatē vai kuri tiks nolaisti ūdenī, lai tos ekspluatētu Lielajos ezeros:
* [[Algoma Mariner|''Algoma Mariner'']] - būvēts [[Chengxi kuģu būvētava|''Chengxi'' kuģu būvētavā]], [[Dzjanjiņa|Dzjanjiņā]], Ķīnā un nodots uzņēmumam [[Algoma Central|Algoma Central]] 2011. gada augustā;
* [[Equinox klases kravas kuģis|''Equinox'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase. Dažus šīs klases kuģus 2010. gados uzsāka ekspluatēt uzņēmums ''Algoma Central Marine'', kas ir ''Algoma Central'' meitas uzņēmums. Jauna kuģu klase tiek izveidota katru reizi, kad kuģa būvei tiek izmantots jauns projekts un, kad vairāki kuģi tiek uzbūvēti pēc viena un tā paša projekta, kuģu klase kļūst pazīstama.&lt;ref&gt;[https://professionalmariner.com/canadian-company-orders-five-lakers-wheat-board-orders-two-others/ Canadian company orders five lakers, Wheat Board orders two others] Professional Mariner. 2011. gada 26. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt; Kuģi tiek izmantoti kā Lielo ezeru balkeri (divi no tiem nav aprīkoti ar kravas izkraušanas ierīcēm un trīs ir pašizkrāvēji).&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20110727143803/http://www.seawaymarinetransport.com/images/TheCurrent71.pdf Paterson A. SMT announces Equinox class of newbuild vessels] Seaway Marine Transport Current. 1. - 2. lpp. Skatīts: 2022. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt; Sērijas pirmais kuģis [[Algoma Equinox|''Algoma Equinox'']] tika pabeigts 2013. gadā;
* [[Trillium klases kravas kuģis|''Trillium'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase, kura tika piegādāta kuģniecībai [[Canada Steamship Lines|''Canada Steamship Lines'']] 2012. ([[Baie St. Paul|''Baie St. Paul'']]) un 2013. gadā ([[Whitefish Bay|''Whitefish Bay'']], [[Thunder Bay|''Thunder Bay'']] un [[Baie Comeau|''Baie Comeau'']]). Vēl divi kuģi (''CSL Welland'' un ''CSL St. Laurent'') uzsāka pārvadājumus Lielajos ezeros 2015. gadā;
* [[River klases kravas kuģis|''River'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase, kuras vienu kuģi ir pasūtījusi kuģniecība [[Interlake Steamship Company|''Interlake Steamship Company'']]. Tiek plānots, ka kuģi piegādās 2022. gadā.

== Kuģu zaudējumi un incidenti ==
[[Attēls:USCG clears ice on the St Mary River.jpg|thumb|''Cedarglen'' iespiests ledū reisa laikā decembrī. Divi ASV Krasta apsardzes ledlauži dodas to atbrīvot.]]
Lielajiem ezeriem ir gara kuģu avāriju, uzsēšanos uz sēkļa, vētru un sadursmju vēsture. No [[Le Griffon|''Le Griffon'']] nogrimšanas 1679. gadā kopā ar kažokādu kravu līdz [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] zaudēšanai 1975. gadā, ir zaudēti tūkstošiem kuģu un tūkstošiem dzīvību, pie tam daudzi no šiem kuģiem tika izmantoti kravu pārvadājumos. [[Lielo ezeru kuģu avāriju muzejs]] (''Great Lakes Shipwreck Museum'' - angļu val.) lieto aptuvenus skaitļus, 6 000 kuģi un 30 000 zaudētu dzīvību.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20091217111848/http://www.shipwreckmuseum.com/memorial.phtml &quot;Voices Silent, Not Forgotten&quot;] Great Lakes Shipwreck Museum. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt; Deivids D. Sveizī (''David D. Swayze'' - angļu val.) ir sastādījis sarakstu ar vairāk nekā 4 750 labi dokumentētām pārsvarā tirdzniecības kuģu avārijām un sarakstu ar vairāk nekā 5 000 zināmiem šo nogrimušo kuģu upuriem. Jūrniecības vēsturnieks Marks Tompsons (''Mark Thompson'' - angļu val.) pamatojoties uz saglabātiem jūrniecības dokumentiem secina, ka no 1878. līdz 1994. gadam Lielajos ezeros notika gandrīz 6 000 kuģu avāriju, kuru rezultātā gandrīz ceturtā daļa no iesaistītajiem kuģiem tika pasludināti par pilnīgi zaudētiem. Kopā ar šiem kuģiem tika pazaudētas 1 166 dzīvības.

Nesenākie moderno Lielo ezeru balkeru zaudējumi ir:
* SS [[Henry Steinbrenner|''Henry Steinbrenner'']], 1953. gada 11. maijs, Augšezers, 17 no 31 komandas locekļa gājuši bojā (applūdis pēc tam kad vētras laikā tika norauti kravas lūku vāki);
* SS [[Scotiadoc|''Scotiadoc'']], 1953. gada 20. jūnijs, Augšezers, 1 no 29 komandas locekļiem gājis bojā (sadūries ar kravas kuģi ''Burlington'' biezā miglā);
* SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']], 1958. gada 18. novembris, Mičigans, 33 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika [[Ieliekšanās un izliekšanās (kuģniecība)|pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā]] vētras laikā);
* SS [[Cedarville|''Cedarville'']], 1965. gada 7. maijs, Makinakas šaurums, 10 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (sadūries ar jūras kuģi ''Topdalsfjord'');
* SS [[Daniel J. Morrell|''Daniel J. Morrell'']], 1966. gada 29. novembris, Hūrons, 28 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā vētras laikā);
* SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']], 1975. gada 10. novembris, Augšezers, 29 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (nezināms iemesls vētras laikā).

1950. gadu laikā Lielajos ezeros nogrima arī jūras kuģi ''Prins Willem V'' un ''Monrovia'', abi pēc sadursmes ar citiem kuģiem. Jūras kuģis [[Francisco Morazan|''Francisco Morazan'']] tika pasludināts par pilnīgi zaudētu pēc uzsēšanās uz sēkļa pie [[Dienvidu Manitou sala|Dienvidu Manitou salas]] (''South Manitou Island'' - angļu val.) 1960. gada 29. novembrī. Cits jūras kuģis, ''Nordmeer'', uzsēdās uz [[Pērkonlīča sala|Pērkonlīča salas]] (''Thunder Bay Island'' - angļu val.) sēkļa 1966. gada novembrī, bet pirms to varēja no sēkļa noņemt, kuģis tika vēl vairāk bojāts tajā pašā vētrā, kura nogremdēja ''Morrell'' un tika pasludināts par pilnīgi zaudētu.

Kuģi ezeros ir bijuši iesaistīti daudzos mazākos incidentos. Lielo ezeru balkeri bieži uzsēžas uz sēkļiem ostās un kanālos ezeru mainīgo ūdens līmeņu un [[nogulsnēšanās]] dēļ. Notiek arī sadursmes ar objektiem (piemēram, 1993. gada incidents, kad ''Indiana Harbour'' sadūrās ar [[Lensingas sēkļu bāka|Lensingas sēkļu bāku]] (''Lansing Shoals Light Station'' - angļu val.), apledošana ziemas reisu laikā un kuģu ugunsgrēki (tajā skaitā netipisks [[Vellanda kanāls|gadījums]] 2001. gadā, kad paceļamais tilts sadūrās ar kanādiešu graudu pārvadātāju [[Windoc|''Windoc'']] izraisot ugunsgrēku). Lai novērstu sadursmes un uzsēšanos uz sēkļa, Lielie ezeri ir labi apgādāti ar [[Bāka|bākām]], kā arī stacionārām un peldošām navigācijas drošības zīmēm. [[ASV Krasta apsardze]] un [[Kanādas Krasta apsardze]] uztur savas apakšvienības ap Lielajiem ezeriem ieskaitot [[Ledlauzis|ledlaužus]] un [[Medicīniskā aviācija|glābšanas helikopterus]]. [[ASV Armijas inženieru korpuss]] un citi dienesti ir atbildīgi par noteikta dziļuma uzturēšanu ostās un ūdensceļos ar mērķi novērst uzsēšanos uz sēkļa. Tas tiek darīts [[Bagars|bagarējot]] un būvējot [[Piekrastes dambis|piekrastē dambjus]].&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20070701171428/http://www.lre.usace.army.mil/newsandevents/publications/publications/dredgingonthegreatlakes/ Dredging on the Great Lakes] U.S. Army Corps of Engineers. 2006. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;

Novembris tradicionāli ir bijis noslēdzošais navigācijas sezonas mēnesis pirms ziemas apkopēm (un ezeru aizsalšanas). Novembra mēnesī ir sliktākie navigācijas sezonas laikapstākļi, kas ir noveduši pie neproporcionāli augsta avāriju skaita. Pētījumi rāda, ka vairāk par pusi no visām uzskriešanām uz sēkļa un viena trešdaļa no visām kuģu nogrimšanām no 1900. līdz 1950. gadam ir notikušas novembrī.

== Ievērojami kuģi ==
[[Attēls:Edward L Ryerson Welland Canal 2008.JPG|thumb|''Edward L. Ryerson'']]
Pats slavenākais Lielo ezeru balkeris bija SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] (pupularitāti ieguvis pēc 1976. gada [[Gordons Laitfuts|Gordona Laitfuta]] (''Gordon Lightfoot'' - angļu val.) dziesmas &quot;[[The Wreck of the Edmund Fitzgerald|The Wreck of the ''Edmund Fitzgerald'']]&quot;), kurš nogrima Augšezerā 1975. gada 10 novembrī. &quot;''Fitz''&quot; bija pirmais 222 metrus garais kuģis un bija kuģniecības ''Columbia Transportation Division'' flagkuģis. ''Columbia Transportation Division'', savukārt, bija [[Oglebay Norton Corporation|''Oglebay Norton Corporation'']] meitasuzņēmums. MK ''Stewart J. Cort'' bija pirmais 300 metru garais rūdas pārvadātājs.

Pirmais Lielo ezeru pašizkrāvējs bija ''Hennepin'' (agrāk ''George H. Dyer''), mazs koka Lielo ezeru balkeris, kuru aprīkoja ar kravas izkraušanas ierīcēm 1902. gadā. Pirmais Lielo ezeru balkeris, kurš tika būvēts kā pašizkrāvējs, bija ''Wyandotte'', kuru nolaida ūdenī 1908. gadā. Pirms šiem visus kuģus izkrāva ar krasta kravas ierīcēm. Pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces darbojās labi ar kravām, kuras plūda no tilpnēm uz konveijeru lentām, piemēram, akmeņoglēm un kaļķakmeni. Tās nestrādāja labi ar labību, kura plūda pārāk strauji un apraka konveijeru lentas vai ar dzelzsrūdu, kura neplūst labi un uzkrātos tilpnē. Tā kā Lielo ezeru balkeru pamata krava bija dzelzsrūda, pašizkrāvēji nekļuva populāri, kamēr augstākā labuma rūdas krājumi nebija izsmelti un 1970. gados nesāka izmantot [[Takonīts|takonīta]] granulas.

Tvaika dzinēji parādījās 1860. gados un kļuva par standarta piedziņas veidu vairāk nekā gadsimtu ilgi. Kanādas 1967. gadā uzbūvētais labības pārvadātājs ''Feux Follets'' bija pēdējais Lielo ezeru balkeris ar [[Tvaika turbīna|tvaika turbīnu]] un tātad pēdējais ezeros uzbūvētais [[tvaikonis]]. Uzņēmuma [[Ford Motor Company|''Ford Motor Company'']] 1924. gadā uzbūvētie [[Henry Ford II|''Henry Ford II'']] un [[Benson Ford|''Benson Ford'']] bija pirmie ezeru kuģi ar [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]]. Līdz pat 1970. gadiem dīzeļdzinēji nekļuva par noteicošo piedziņas veidu. Līdz 2010. gadam pēdējais ekspluatācijā esošais 1920. gadu kuģis un vecākais nespecializēto beramkravu pārvadāšanā izmantotais kuģis bija kuģniecības ''Lower Lakes Towing Ltd.'' motorkuģis ''Maumee''. Kuģi priekš uzņēmuma ''U.S. Steel'' uzbūvēja ar nosaukumu ''William G. Clyde''.&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/Maumee1.htm Wharton G. -- Maumee --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt; ''S. T. Crapo'' 1927. gadā uzbūvēja priekš uzņēmuma ''Huron Portland Cement Co.'' cementa pārvadāšanai un tas kopš 1996. gada netiek aktīvi izmantots. Šis balkeris bija kuģu klases otrais kuģis, bet pirmais bija tā paša uzņēmuma ''John G. Boardman''. ''S. T. Crapo'' bija pēdējais akmeņogles kurinošais Lielo ezeru kravas kuģis.&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/crapo.htm Wharton G. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- S.T. Crapo --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt;

Tradicionālais dzīvojamo telpu izvietojums priekšgalā un pakaļgalā ar atklātu klāju virs tilpnes tika aizsākts ar 63 m garo ''R. J. Hackett'', kuru projektēja un uzbūvēja Elihu Peks (''Elihu Peck'' - angļu val.) 1869. gadā. Pirmais dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeris bija ''Brunswick'', kuru nolaida ūdenī 1881. gadā [[Detroita|Detroitā]]. ''Brunswick'' nogrima pēc sadursmes vēlāk tajā pašā gadā un tādēļ ir maz zināms. Daudzi seko mūsdienu [[Klīvlenda|Klīvlendas]] presei un par pirmo dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeri uzskata 1882. gadā ūdenī nolaisto [[Onoko|''Onoko'']]. 92 metrus garais ''Onoko'' bija pirmais balkeris, kuram tika piešķirts neoficiālais [[ezeru karaliene]]s (''Queen of tha Lakes'' - angļu val.) tituls (garākais kuģis ezeros). SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']] (200 m) šo titulu saglabāja 22 gadus, ilgāk nekā jebkurš cits tradicionālas uzbūves Lielo ezeru balkeris. ''Carl D. Bradly'' ir pazīstams arī ar pārlūšanu un nogrimšanu Mičiganā vētras laikā 1958. gadā. Bija tikai divi izdzīvojušie.
[[Attēls:Paul R. Tregurtha.jpg|thumb|right|[[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] pa ziemu pietauvots [[Stērdženbeja|Stērdženbejā]] Viskonsinas štatā. 2008. gada 19. februāris.]]
Šobrīd ezeru karalienes titulu patur modernais ''Paul R. Tregurtha'' ar pakaļgalā novietotu virsbūvi. 308,9 metrus garo kuģi nolaida ūdenī 1981. gadā ar nosaukumu ''William J. Delancy''. ''Paul R. Tregurtha'' šo titulu ir saglabājis kopš tā nolaišanas ūdenī. 207 metrus garo ''Wilfred Sykes'' uzskata par pirmo moderno Lielo ezeru balkeri un, kad to 1975. gadā pārbūvēja par pašizkrāvēju, tas bija pirmais pašizkrāvējs ar aizmugurē izvietotām kravas izkraušanas ierīcēm. Kopš tā laika visas pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces izvieto aizmugurē. 218,2 metrus garais ''Algoisle'' (iepriekš ''Silver Isle'') bija pirmais modernais Lielo ezeru balkeris ar visām kajītēm izvietotām vienā pakaļgalā novietotā virsbūvē sekojot okeāna balkeru arhitektūrai un atsakoties no gadsimtu vecām formām, ko lietoja uz mazām upju tvaika baržām un [[Vaļa mugura|vaļa muguras]] projektos. ''Stewart J. Cort'' (1971. g.) bija pirmais 300 metru garais kuģis un vienīgais 300 metru garais kuģis ar tradicionāli priekšgalā novietotu virsbūvi, kurā izvietotas dzīvojamās telpas. 220 metru garais [[Algosoo|''Algosoo'']] (1974. g.) bija pēdējais uzbūvētais Lielo ezeru balkeris ar tradicionālo priekšgalā novietoto stūres māju.

Tāpat pieminēšanas vērts ir tvaikonis [[Edward L. Ryerson|''Edward L. Ryerson'']], kurš ir plaši pazīstams ar savu mākslinieciski augstvērtīgo arhitektūru un ir vienīgais aktīvi izmantotais līdzena klāja (bez kravas izkraušanas ierīcēm) kravas kuģis Lielo ezeru ASV pusē (Vēl viens reģistrēts ASV līdzena klāja kuģis ir ''John Sherwin'', kurš netiek ekspluatēts no 1981. gada un šobrīd ir pietauvots [[Dītora|Dītorā]] (''DeTour'' - angļu val.) Mičiganas štatā pēc tam kad 2008. gada novembrī tika apturēta tā dzinēja maiņa un pārbūve par pašizkrāvēju). 2006. gada vasarā ''Edward L. Ryerson'' aprīkoja un tika atsākta tā aktīva ekspluatācija pēc ilgstošas stāvēšanas no 1998. gada. ''Edward L. Ryerson'' bieži tika izmantots kā muzejkuģis ekskursijām. To atgrieza atpakaļ ekspluatācijā, jo ezeros trūka drošu korpusu un bija nepieciešams palielināt flotes tonnāžu (Kanādas flotē joprojām ir vairāki aktīvi izmantoti līdzena klāja kuģi labības transportam, kura nav piemērota pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīcēm. Vairums ASV labības tiek transportēta pa dzelzceļu.).

Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš līdz sagriešanai metāllūžņos piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'', piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] (''David Mamet'' - angļu val.) lugas &quot;[[Lakeboat]]&quot; ekranizācijā. Lai uzņemtu dažas scēnas, kuģa karogs uz laiku tika mainīts uz ASV ar pieraksta ostu Čikāgā.

=== Muzejkuģi un saglabājušies korpusi ===
==== Klīvlenda Ohaio štatā ====
1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] bijušais flagkuģis [[William G. Mather|''William G. Mather'']] ir pārvērsts par [[Jūras muzejs|jūras muzeju]] un ir atvērts apskatei Klīvlendas [[Ziemeļkrasta osta|ziemeļkrasta ostā]] (''North Coast Harbor'' - angļu val.).
[[Attēls:MV Maumee, Holland, MI.JPG|thumb|right|MK ''Maumee'', viens no ilgāk izmantotajiem ezeru balkeriem, izkraujot kravu [[Holande (Mičigana)|Holandē Mičiganas štatā]]. Sagriezts metāllūžņos 2012. gadā 83 gadu vecumā.]]

==== Dulūta - Superiora Minesotas - Viskonsinas štatos ====
[[William A. Irvin|''William A. Irvin'']] tika nosaukts par godu uzņēmuma [[U.S. Steel|''U.S. Steel'']] prezidentam, laikā, kad kuģi nolaida ūdenī, un kalpoja kā ''U.S. Steel'' Lielo ezeru flotes flagkuģis no tā nolaišanas ūdenī 1938. gadā līdz 1975. gadam. Kuģis bija pirmais Lielo ezeru balkeris, kura būvē izmantoja metināšanu un tas ir atvērts apskatei [[Viljams A. Irvins|Lielo ezeru peldošajā jūras muzejā]] [[Dulūta|Dulūtā]] Minesotas štatā. Cits [[muzejkuģis]] [[Meteor|''Meteor'']] ir pēdējais saglabājies vaļa muguras projekta kuģis un kalpo par muzeju [[Superiora|Superiorā]] Viskonsinas štatā, vietā, kur kuģu būvētavā [[Superior Shipbuilding Company|''American Steel Barge Company'']] būvēja vaļa muguras projekta kuģus. Tādus pašus Lielo ezeru balkerus būvēja arī Dulūtas kuģu būvētavā [[McDougall Duluth Shipbuilding Company|''McDougall Duluth Shipbuilding Company'']].&lt;ref&gt;[https://zenithcity.com/archive/historic-architecture/riverside-hospital/ Dierckins T. Riverside hospital] Zenith City Press. Skatīts: 2022. gada 28. jūnijā&lt;/ref&gt;

==== Sū Santemarī Mičiganas štatā ====
[[Valley Camp|''Valley Camp'']] tika uzbūvēts 1917. gadā un savas ekspluatācijas laikā no 1917. gada līdz 1966. gadam piederēja uzņēmumiem [[National Steel Corporation|''National Steel Corporation'']], [[Republic Steel|''Republic Steel'']] un [[Wilson Transit Co.|''Wilson Transit Co.'']]. 1968. gadā tas kļuva par muzejkuģi amerikāņu Sū krastmalā uz austrumiem no Sū slūžām. Kuģī glabājas daudz relikviju no [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] nogrimšanas, tajā skaitā divas sadauzītas ''Edmund Fitzgerald'' glābšanas laivas.&lt;ref&gt;[https://www.saulthistoricsites.com/museum-ship-valley-camp/ Explore An Actual Great Lakes Freighter!] Sault Historic Sites. Skatīts: 2022. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;

==== Tolīdo Ohaio štatā ====
[[Attēls:Toledo freighters (Buckley, Boyer).jpg|thumb|right|''Willis B. Boyer'' un ''Buckeye'' Maumē (''Maumee'' - angļu val.) upē Tolīdo. ''Buckeye'' vēlāk tika pārbūvēts par baržu un nosaukts par ''Lewis J. Kuber''. Šobrīd baržas nosaukums ir ''Menominee.'']]
SS [[Col. James M. Schoonmaker|''Col. James M. Schoonmaker'']] ir bijušais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] kuģis, kurš tika izmantots no 1911. līdz 1980. gadam. Sākotnēji kuģis piederēja uzņēmumam ''Shenango Furnace Company'' un tad, kad to nopirka ''Cleveland-Cliffs'', tika mainīts arī kuģa nosaukums uz ''Willis B. Boyer''. Uzsākot ''Col. James M. Schoonmaker'' ekspluatāciju, tas bija lielākais balkeris pasaulē. Vienā no līdz šim visambiciozākajām Lielo ezeru kuģu restaurācijām, ''Col. James M. Schoonmaker'' 2011. gada 1. jūlijā, simtajā gadadienā kopš kuģa nolaišanas ūdenī Tolīdo, atguva savu nosaukumu. Kuģis bija atvērts apskatei gadiem ilgi kā muzejs [[Tolīdo]] starptautiskajā parkā līdz 2012. gada 27. oktobrī to pārvietoja lejup pa upi uz vietu blakus jaunajai [[Lielo ezeru nacionālais muzejs|Lielo ezeru nacionālā muzeja]] ēkai. Kuģis atkal tika atvērts apskatei kopā ar muzeju 2014. gada pavasarī.

=== Citi saglabājušies korpusi un kuģu daļas ===
==== Dītora Mičiganas štatā ====
Šajā pilsētā ir saglabājies ''Lewis G. Harriman'' priekšgals ar priekšgala virsbūvi. ''Lewis G. Harriman'' tika nolaists ūdenī kā ar nolūku būvēts cementa pārvadātājs ''John W. Boardman''. Kuģi sagrieza metāllūžņos, bet priekšgalu saglabāja kā dzīvojamo ēku Dītorā. Nesen tā tika restaurēta un nokrāsota sākotnējā ''Boardman'' krāsā.

==== Putinbeja Ohaio štatā ====
1924. gadā uzbūvēto ''Benson Ford'' nosauca par godu Henrija Forda mazdēlam un tas kļuva par ''Ford Motor Company'' flagkuģi. Kuģa priekšgala virsbūve šobrīd ir novietota uz klints Ēri ezera [[Dienvidbeisas sala|Dienvidbeisas salā]] (''South Bass Island'' - angļu val.) uz kurieni to 1986. gadā pārvietoja Frenks J. Salivans (''Frank J. Sullivan'' - angļu val.) un Lidija Salivana (''Lydia Sullivan'' - angļu val.) no Klīvlendas. Šobrīd tā ir privāta muzejmāja, kura kopš 1999. gada pieder Braienam Kasperam (''Bryan Kasper'' - angļu val.) no Sendaski (''Sandusky'' - angļu val.) Ohaio štatā. Tā ir tikusi pieminēta daudzos žurnālos un tādās televīzijas pārraidēs kā ''Home &amp; Garden'' televīzijas raidījumā ''Extreme Homes'' un televīzijas kanāla ''Travel Channel'' raidījumā ''Extreme Vacation Homes''.&lt;ref&gt;[https://shiponthebay.com/ One of the Most unique homes you’ll find on Put-in-Bay and throughout the Country] Benson Ford Shiphouse. Skatīts: 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;

==== Misisoga Ontārio provincē ====
SS [[William E. Corey|''Ridgetown'']] tika daļēji nogremdēts kā viļņlauzis (ar neskartu skursteni un virsbūvēm) netālu no [[Toronto]] Portkreditā (''Port Credit'' - angļu val.). Kuģis tika uzbūvēts 1905. gadā un ir viens no visvecākajiem saglabātajiem korpusiem Ontārio ezerā. Tā siluets raksturo 1900. gadu sākuma Lielo ezeru balkeru izskatu.

==== Detroita Mičiganas štatā ====
''William Clay Ford'' stūres māja ir daļa no [[Dossinu Lielo ezeru muzejs|Dossinu Lielo ezeru muzeja]] (''Dossin Great Lakes Museum'' - angļu val.) Belles salā (''Belle Isle'' - angļu val.).&lt;ref&gt;[https://detroithistorical.org/dossin-great-lakes-museum/exhibitions/signature-exhibitions/william-clay-ford-pilot-house William Clay Ford Pilot House] Detroit Historical Society. Skatīts: 2022. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt; Stūres māja ir atvērta apskatei un vērsta pret Detroitas upi.

=== Neizdevušies mēģinājumi izveidot muzejkuģus, kuģi sagriezti metāllūžņos ===
[[Attēls:DetroitRiverlaker.jpg|right|thumb|Moderns Lielo ezeru balkeris ''Earl W.'' (tagad ''Manitowoc'') ejot gar [[Renesances centrs|Renesances centru]] (''Renaissance Center'' - angļu val.) Detroitā.]]
Vairāki citi Lielo ezeru balkeri gandrīz kļuva par muzejkuģiem, bet tos finansējuma trūkuma, politiskā spiediena vai citu iemeslu dēļ sagrieza metāllūžņos.
* ''Lewis G. Harriman'': 1923. gadā pirmais ar nolūku uzbūvētais cementa pārvadātājs tika ekspluatēts no tā uzbūvēšanas līdz 1980. gadam. Līdz 2003. gadam kuģi izmantoja kā uzglabāšanas baržu. Interesentu grupa centās kuģi izglābt, bet komunikācijas problēmas ar īpašnieku noveda pie kuģa pārdošanas 2004. gadā un sekojošas sagriešanas metāllūžņos Sū Santemarī uzņēmumā ''Purvis Marine''. Lielākā korpusa daļa tika pārkausēta metalurģijas uzņēmuma ''Algoma'' tēraudlietuvē, bet [[Baks (kuģniecība)|baks]]&lt;ref&gt;Priekšgala virsbūve&lt;/ref&gt; tika saglabāts kā vasarnīca [[Dītora|Dītorā]].
* SS ''Niagara'': 1897. gadā būvēts kravas kuģis, kuru vēlāk pārbūvēja par refūleri. Sagriezts metāllūžņos 1997. gadā [[Ēri]] uzņēmumā ''Liberty Iron &amp; Metal'' pēc tam, kad to neizdevās pārvērst par muzejkuģi Ēri. 11 gadus iepriekš kuģi bija izdevies paglābt no sagriešanas metāllūžņos.
* ''John Ericsson'': Pirmspēdējais vaļa muguras projekta kravas kuģis. ''John Ericsson'' sagrieza metāllūžņos 1969. gadā [[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltonā]]. Tāpat kā gadījumā ar kuģi ''Canadiana'', kuģa zaudēšanā centrālo lomu spēlēja politika.
* SS ''Seaway Queen'': Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš kādreiz piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'' un piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] lugas &quot;[[Lakeboat]]&quot; ekranizācijā, bija iesaistīts mēģinājumā to saglabāt kā muzejkuģi. Beigu beigās īpašniekam neizdevās atrast organizāciju, kura spētu un gribētu kuģi saglabāt, tādēļ to pārdeva un 2004. gadā sagrieza metāllūžņos [[Alanga|Alangā]], (''Alang'' - angļu val.) Indijā.
* ''J. B. Ford'': 1904. gada kravas kuģi, kurš pārdzīvoja 1905. gada [[Mataafa vētra|''Mataafa'' vētru]] un [[1913. gada Lielo ezeru vētra|1913. gada Lielo ezeru vētru]], ar pēdējo trīspakāpju reversējamo tvaika dzinēju izrādījās pārāk dārgi pārvērst muzejkuģī un tas 2015. gadā tika nosūtīts uz Dulūtas uzņēmumu ''Azcon Metals'' sagriešanai metāllūžņos.&lt;ref&gt;[https://www.duluthnewstribune.com/news/one-final-sail-set-for-j-b-ford One final sail set for J.B. Ford] Duluth News Tribune. 2015. gada 8. oktobris. Skatīts: 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Potenciālie muzejkuģi ===
[[Attēls:MV Roger Blough Milwaukee 2014.jpg|thumb|[[Roger Blough|''Roger Blough'']] pa ziemu pietauvots Milvoki. 2014. gada februāris.]]
* Cementa tvaikoņi: cementa tvaikoņu floti strauji aizstāj velkoņa un baržas kombinācijas, piemēram, ''Integrity'' un ''Innovation''. Vēsturiskie cementa pārvadātāji ir [[St. Marys Challenger|''St. Marys Challenger'']] (1906), [[S. T. Crapo|''S. T. Crapo'']] (1927), [[J. A. W. Iglehart|''J. A. W. Iglehart'']] (1936) un SS [[Alpena|''Alpena'']] (1942). SS ''St. Marys Challenger'' ir pārvērsts baržā, bet tā stūres māja stāv uz piestātnes Tolīdo un gaida, kad varēs kļūt par daļu no Lielo ezeru nacionālā muzeja ekspozīcijas.
* SS [[Arthur M. Anderson|''Arthur M. Anderson'']], kurš tika nolaists ūdenī 1952. gadā vēl joprojām tiek ekspluatēts. Kuģis ir slavens kā pēdējais, kurš kontaktējās ar ''Edmund Fitzgerald'' pirms tā nogrimšanas. Tas bija arī pirmais glābšanas kuģis, kas ieradās meklēt ''Edmund Fitzgerald''.
* SS ''Lee A. Tregurtha'' ir otrais vecākais izmantotais kuģis, kurš ir ievērojams ar to, ka bija ASV Jūras kara flotes bunkurēšanas tankkuģis un saglabājies uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' kuģis.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces|colwidth=40em}}

== Ārējās saites ==
{{commons|Lake freighter|Lielo ezeru balkeris}}
* [http://www.boatnerd.com Interneta vietne ''Boatnerd''] Informācija par Lielo ezeru balkeriem. {{en ikona}}
* [http://www.greatscience.com/mather_museum.php Muzejkuģa ''William G. Mather'' interneta vietne] 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' bijušais flagkuģis {{en ikona}}

[[Kategorija:Kuģu tipi]]</text>
      <sha1>1270fodw3mhjbk7i0cckyka71pi7val</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659100</id>
      <parentid>3659099</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T21:32:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Plānošanas rokasgrāmatas */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48147" xml:space="preserve">[[Attēls:SAILING DIRECTIONS-ENROUTE-Caribbean Sea Vol 1-5Page 6.jpg|thumb|350px|ASV Nacionālās Ģeotelpiskās izlūkošanās aģentūras Karību jūras locijas 1. sējuma 6. lapaspuse (''Sailing Directions (Enroute) Caribbean Sea Vol 1'' - angļu val.).]]
'''Locija''' ir kuģu un laivu ceļu apraksts [[Piekrastes navigācija|piekrastes navigācijā]] un tuvojoties ostām. Tajā sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts, ziņas par navigācijas šķēršļiem, bīstamām vietām, navigācijas aprīkojumu, ziņas par ostām un režīmu tajās, kā arī cita informācija.&lt;ref&gt;Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. lpp.&lt;/ref&gt; Angļu valodā visu kādas valsts izdoto lociju kopumu dēvē par ''Sailing Directions'', bet atsevišķu grāmatu par ''Pilot''. Vārds ''pilot'' nozīmē arī locis. Vienāds nosaukums izvēlēts tāpēc, ka locijas sniedz vietējās zināšanas par kuģu ceļiem un orientieriem, kuras parasti tiek iegūtas no loča. Tādēļ īpaši svarīgas locijas ir karakuģiem un valsts dienesta kuģiem, kuri daudzās ostās ir atbrīvoti no obligātās loča pavadības.

Daudzas valstis izdod locijas saviem teritoriālajiem ūdeņiem, kuros tās ir Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas (''International Hydrographic Organization (IHO)'' - angļu val.) atzītas kā primārie kartogrāfijas varas orgāni. Tomēr visplašāk izmantotās locijas ir Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas biroja (''UK Hydrographic Office'' - angļu val.) izdotās (''Admiralty Sailing directions (ASD)'' - angļu val.). Šīs locijas tiek pārdotas ar ''Admiralty'' zīmolu un nodrošina visplašāko ģeogrāfisko pārklājumu piekrastes kuģu ceļiem visā pasaulē. Tās ir veidotas, lai papildinātu un uzlabotu datus, kuri uzrādīti uz [[Admiralitāte (Apvienotā Karaliste)|britu admiralitātes]] (''British Admiralty (BA)'' - angļu val.) jūras kartēm, aprakstot jūras kuģu ceļus attiecībā pret krasta orientieriem. Okeāna ceļi ietverti admiralitātes grāmatā &quot;Pasaules okeāna pārgājieni&quot; (''Ocean Passages for The World (OPTW)'' - angļu val.) - jūras publikācija NP136 - kura apraksta jūras ceļus atsevišķi motorkuģiem un atpūtas kuģiem / buru kuģiem.

== ASV ==
[[File:SDLIMITS.jpg|right|thumb|200px|Lociju pārklājums. Skaitļi kvadrātos apzīmē atsevišķo plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) pārklājuma rajonus.]]
Pavisam eksistē 41 ASV [[navigācija]]s lociju sējums ārzemju ūdeņiem, kurus izdod [[Nacionālā Ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūra]] (''National Geospatial-Intelligence Agency (NGA)'' - angļu val.). Lociju komplekts sastāv no 36 piekrastes lociju (''Enroute'' - angļu val.) sējumiem, 4 plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) sējumiem un 1 sējuma, kurš apvieno abus iepriekš minētos. Plānošanas rokasgrāmatas apraksta okeānu baseinu vispārīgās iezīmes un valstīm specifisku informāciju, piemēram, militāro poligonu koordinātas, loča pavadības nosacījumus, dažādus noteikumus, meklēšanas un glābšanas informāciju, kuģu ziņošanas sistēmas un laika zonas. Piekrastes locijas ietver detalizētu informāciju par piekrasti un ostu pieejām papildinot rajona vislielākā mēroga kartes. Katra piekrastes locija ir sadalīta ģeogrāfiskos reģionos, sauktos par sektoriem, kuri satur informāciju par laikapstākļiem piekrastē, straumēm, ledu, bīstamām vietām, orientieriem un ostām, kā arī grafisku rajonam pieejamo karšu attēlojumu.&lt;ref&gt;[https://msi.nga.mil/Publications/SDEnroute Sailing Directions Enroute] National Geospatial-Intelligence Agency. Skatīts: 2022. gada 19. jūlijā&lt;/ref&gt;

ASV locijas ārzemju ūdeņiem ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://msi.nga.mil/Publications NGA jūrniecības drošības informācijas portāla] (''NGA Maritime Safety Information Portal (NGA MSI Portal)'' - angļu val.). ASV ūdeņiem tiek izdotas desmit dažādas locijas, kuras ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://www.nauticalcharts.noaa.gov/publications/coast-pilot/index.html hidrogrāfijas biroja] interneta vietnes. Turpat iespējams lejupielādēt arī citus produktus, tajā skaitā [https://charts.noaa.gov/InteractiveCatalog/nrnc.shtml kartes].

Locijas korektē, kad jauniegūti dati ir par pamatu esošā teksta revīzijai. Šādus datus iegūst no vairākiem avotiem, tajā skaitā ločiem un citu valstu locijām.

Grāmata, kura apvieno plānošanas rokasgrāmatu un piekrastes lociju ir [[Antarktīda]]s plānošanas rokasgrāmata un piekrastes locija (''Planning Guide and Enroute for Antarctica'' - angļu val.). Šāds apvienojums ļauj efektīvāk pasniegt materiālu par šo unikālo rajonu.

Plānošanas rokasgrāmatas un piekrastes locijas tiek korektētas bieži. 2005. gada sākumā NGA pārtrauca šo publikāciju izdošanu drukātā veidā un sekojošie izdevumi tika izplatīti tikai ciparu formātā. Starp jauniem izdevumiem locijas tiek korektētas pielietojot ciparu ielāpu (''binary patch'' - angļu val.) procesu, kuru dēvē par publikāciju datu atjaunošanu (''Publication Data Update (PDU)'' - angļu val.).&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Plānošanas rokasgrāmatas ===
[[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|right|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse.]]
Plānošanas rokasgrāmatu sējumi palīdz stūrmanim plānojot tālus okeāna reisus un sniedz informāciju par atsevišķām valstīm, kura ir piemērojama visām šo valstu ostām. Katra plānošanas rokasgrāmata aptver brīvi izvēlētu pasaules okeāna rajonu.

Atsevišķās plānošanas rokasgrāmatas ir iedalītas valstīs un okeānu baseinos sekojoši:
# Publikācija 120 - 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns);
# Publikācija 140 - 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs);
# Publikācija 160 - 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis);
# Publikācija 180 - 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns).

Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un kuģu satiksmes vadības centri (''Vessel traffic service (VTS)'' - angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta.

Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. - 95. lpp.&lt;/ref&gt;

== Izmērs ==
[[Attēls:MV George Stinson.jpg|right|thumb|300 metru ''George A. Stinson'' (tagad ''American Spirit'') šķeļot Hūrona viļņus.]]
Lielākie kuģi ezeros ir ap 300 metrus gari vai precīzāk no 304,8 līdz 308,9 metriem gari, 32 metrus plati un ar 17 metrus augstu korpusu. Tie var pārvadāt līdz 80 120 tonnām beramkravu, lai arī to pilnu piekraušanu ietekmē ezeru ūdens līmeņi un, jo īpaši, ūdens līmeņi kanālos un ostās. Desmit šādu kuģu uzbūvēja no 1976. līdz 1981. gadam un tie visi vēljoprojām tiek ekspluatēti. Jaudīgākais no tiem ir MK&lt;ref&gt;Motorkuģis&lt;/ref&gt; [[Edwin H. Gott|''Edwin H. Gott'']],&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/gott.htm Burdick R. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- Edwin H. Gott] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt; kurš tika aprīkots ar diviem ''Enterprise'' DMRV-16-4 dīzeļdzinējiem, kuri, savukārt, piedzina divas [[dzenskrūve]]s. Abu dzinēju kopējā jauda sastādīja 19 500 [[Zirgspēks|zirgspēku]] jeb 14 500 kW padarot šo kuģi par jaudīgāko Lielo ezeru balkeri. Dzinēji ļāva attīstīt 13,8 mezglu (25,6 km/h) ātrumu.&lt;ref&gt;Bawal R. A. [https://books.google.lv/books?id=_LTqoJtyM5MC&amp;pg=PA55&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false ''Superships of the Great Lakes: Thousand-foot Ships on the Great Lakes''] Inland Expressions, 2011. 55. lpp. {{ISBN|9780981815749}}&lt;/ref&gt; 2011. gadā MK ''Edwin H. Gott'' dzinēji tika nomainīti uz diviem ''MAK/Caterpillar'' 8M43C dzinējiem. Katra dzinēja jauda 9 650 [[Zirgspēks|zirgspēki]] (7 200 kW).&lt;ref&gt;[http://www.glmri.org/downloads/quarterlyReports/2011_04.pdf Stewart R. M/V Gott Repowering Project Completion.] Great Lakes Maritime Research Institute, Quarterly Update (January – March 2011), 2011. gada. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt; Arī citu Lielo ezeru balkeru dzinēji ir tikuši mainīti. 308,91 m garais MK [[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] ir lielākais ezeru kuģis, kurš spēj pārvadāt 68 000 tonnu beramkravas.

''Stewart J. Cort'' bija pirmais 300 metru garais kuģis, kuru sāka ekspluatēt ezeros un arī vienīgais ar tradicionāli priekšgalā novietotu stūres māju tā saucamajā Lielo ezeru stilā (lai arī visas dzīvojamās telpas ir novietotas kuģa priekšgalā, pakaļgala virsbūvē ir izkraušanas ierīce un dzinēji) Kuģi nolaida ūdenī [[Misisipi (štats)|Misisipi]] ar nosaukumu ''Hull 1173'' un tas sastāvēja tikai no priekšgala un pakaļgala sekcijām (tādēļ to dēvēja arī par &quot;resno&quot;). No Misisipi kuģis aizgāja uz [[Ēri]], kur to pārgrieza divās daļās un kuģa vidū iemetināja vairāk nekā 243 m garu papildus korpusa sekciju.&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/cort.htm Aho J. L. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- Stewart J. Cort] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt; Cits interesants 300 metru kuģis ir ''Presque Isle'', kas ir cieši savienota [[Velkonis|velkoņa]] un [[barža]]s kombinācija. ''Presque Isle'' ir pasaulē lielākā velkoņa/baržas kombinācija.

Visi 300 metru kuģi ir ASV kuģi. Kanādas flotei ir jāiet uz un no lielajām Kanādas pilsētām caur Sentlorensas ūdensceļu, tādēļ Kanādas kuģu lielākais garums ir 230 m ([[Seawaymax|''Seawaymax'']] izmērs). Šāda standarta garuma iemesls ir Vellanda kanāls, kurš apiet [[Niagāras ūdenskritums|Niagāras ūdenskritumu]]. Slūžas ir apmēram 240 m garas, kas drošības apsvērumu dēļ ierobežo maksimālo kuģu garumu.

Cits iemesls, kāpēc nepastāv lielāki Kanādas kuģi, ir juridiska rakstura. Ezeru lielākos kuģus parasti izmanto, lai pārvadātu amerikāņu raktuvju rūdu uz amerikāņu tērauda ražotnēm. [[1920. gada tirdzniecības flotes akts|Džonsa akta]] dēļ Kanādas kuģi nevar pārvadāt rūdu no amerikāņu raktuvēm uz amerikāņu ražotnēm, tādēļ arī nav vajadzības pēc lielākiem kanādiešu kuģiem.

Vellanda kanāla ierobežojumu dēļ, daudz izplatītākas ir 180 un 210 m klases. Šie kuģi ir ļoti atšķirīgi gan pēc uzbūves, gan kravnesības un var pārvadāt no 10 000 līdz 40 000 tonnu kravas. Mazākie kuģi var apkalpot ezeru mazākās ostas, kurās nav regulārs kravu pārvadājumu pieprasījums. Pēdējais uzbūvētais ezeru lielais beramkravu kuģis ir cieši savienota velkoņa un baržas kombinācija ''Ken Boothe Sr./Lakes Contender''. 226 m garās baržas ''Lakes Contender'' un 41 m garā velkoņa ''Ken Boothe Sr.'' ekspluatāciju uzsāka 2012. gadā.
[[Attēls:USEPA GL collection 151 DuluthHalletDockSelfunloader.jpg|thumb|right|Pašizkraujošs balkeris izkraujot beramkravu [[Dulūta|Dulūtā]].]]

=== Ezeru 300 metru garo kuģu saraksts ===
[[Attēls:James R Barker.jpg|thumb|Balkeris ''James R. Barker'' ejot cauri Makinakas (''Mackinac'' - angļu val.) šaurumam.]]
Lielo ezeru balkeri (pašizkrāvēji):
* [[American Integrity|''American Integrity'']] (304,8 m x 32,0 m);
* [[American Spirit|''American Spirit'']] (306,0 m x 32,0 m);&lt;ref&gt;[http://www.americansteamship.com/fleet/mv-american-spirit.php M/V American Spirit] American Steamship Company. Skatīts: 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
* [[American Century|''American Century'']] (304,8 m x 32,0 m);
* [[Edgar B. Speer|''Edgar B. Speer'']] (306,0 m x 32,0 m);&lt;ref&gt;[https://www.greatlakesvesselhistory.com/histories-by-name/s/speer-edgar-b Speer, Edgar B.] Great Lakes Vessel History. Skatīts: 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
* [[Edwin H. Gott|''Edwin H. Gott'']] (306,0 m x 32,0 m) jaudīgākie dzinēji Lielajos ezeros;
* [[James R. Barker|''James R. Barker'']] (306,0 m x 32,0 m) pirmais 300 metrus garais Lielo ezeru balkeris ar jūras kuģiem tradicionālo aizmugurē novietoto stūres māju;
* [[Mesabi Miner|''Mesabi Miner'']] (306,0 m x 32,0 m);
* [[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] (308,9 m x 32,0 m) lielākais kuģis Lielajos ezeros;
* [[Stewart J. Cort|''Stewart J. Cort'']] (304,8 m x 32,0 m) pirmais 300 metrus garais kuģis Lielajos ezeros;&lt;ref&gt;[http://www.interlake-steamship.com/our-fleet/m-v-stewart-j.-cort/ M/V Stewart J. Cort] The Interlake Steamship Company. Skatīts: 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
* [[Burns Harbor|''Burns Harbor'']] (304,8 m x 32,0 m);
* [[Indiana Harbor|''Indiana Harbor'']] (304,8 m x 32,0 m);
* [[Walter J. McCarthy Jr.|''Walter J. McCarthy Jr.'']] (304,8 m x 32,0 m) vislielākā kravnesība 80 120 t;
Cieši savienota velkoņa/baržas (''integrated tug and barge (ITB)'' - angļu val.) kombinācija:
* [[Presque Isle|''Presque Isle'']] (304,8 m x 31,9 m) vienīgā 300 metrus garā velkoņa/baržas kombinācija.&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/prsqisle.htm Marine Historical Society of Detroit Great Lakes Fleet Page Vessel Feature - Presque Isle] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Uzbūve ==
[[Attēls:Welland canal john b aird.JPG|thumb|right|MK ''John B. Aird'', Lielo ezeru balkeris ar vienu pakaļgalā novietotu virsbūvi.]]
Tā kā šiem kuģiem jāizmanto [[Lielo ezeru ūdensceļš|Lielo ezeru ūdensceļa]] slūžas, tiem visiem ir vienas un tās pašas raksturīgās iezīmes un to izskats atšķiras no līdzīga izmēra jūras [[Kravas kuģis|kravas kuģiem]]. Piemēram, tie ir šaurāki un parasti garāki. Agrāk izplatīts Lielo ezeru balkeru variants bija [[vaļa mugura]]s projekti (tos ieviesa Aleksandrs Makdugals (''Alexander McDougall'' - angļu val.) un būvēja no 1887. līdz 1898. gadam), kuriem bija raksturīgs ievērojams [[korpusa bortu ieliekums uz iekšu virs ūdenslīnijas]], kurš pakāpeniski pārgāja horizontālā klājā, kā arī noapaļots priekšgals. Šie kuģi piekrautā stāvoklī atgādināja [[Vaļi|vaļa]] muguru. Ja parasta kravas kuģa virsbūve ar stūres māju atradās kuģa vidusdaļā, tad Lielo ezeru balkeru virsbūvi un stūres māju sākot ar 19. gadsimta beigām izvietoja priekšgalā. Parasti tiem bija arī otra sala virs mašīntelpas kuģa pakaļgalā. Šādus divsalu kuģus būvēja no 1869. līdz 1974. gadam. Pirmais kuģis Lielajos ezeros, kuru uzbūvēja ar priekšgalā novietotu stūres māju, bija [[R. J. Hackett|''R. J. Hackett'']], bet pēdējais [[Algosoo|''Algosoo'']]. Vēlāk būvētajiem Lielo ezeru balkeriem, piemēram, ''CSL Niagara'', ir viena, liela, pakaļgalā novietota virsbūves sala.
[[Attēls:Soo Locks-Sault-Ste Marie.png|thumb|right|Lielo ezeru balkeris izejot no [[Sū slūžas|Sū slūžām]] (apakšā, pa labi). Mičiganas štats labajā pusē, priekšplānā, Ontārio province pa kreisi un fonā.]]
Ātrums ezeros nav tik svarīgs kā okeānā. Parasti ostas ir izvietotas tuvāk viena otrai nekā pārvadājot kravas okeānā, tādēļ kravas ietilpība ir svarīgāka par ātrumu. Ezeru kuģus projektē ar pēc iespējas lielāku [[Korpuss (kuģa)#Kuģa galvenie izmēri un pilnības koeficienti|ūdensizspaida pilnības koeficientu]], lai tie aizņemtu maksimālu apjomu slūžās Lielo ezeru/Sentlorensas ūdensceļu sistēmā. Tā paša iemesla dēļ, jūras arhitekti ir devuši priekšroku taisna, vertikāla priekšvadņa nevis plūdlīnijas formas priekšgaliem. Pēc otrā pasaules kara vairāki okeāna kravas kuģi un tankkuģi tika pārvietoti uz Lielajiem ezeriem un pārbūvēti par balkeriem kā lēts kuģu ieguves veids. Daži no tiem tiek izmantoti vēljoprojām (piemēram, [[USS Chiwawa (AO-68)|''Lee A. Tregurtha'']] un daži citi).

Cita ezeru kuģiem raksturīga iezīme ir savādāks [[Tilpne|kravas lūku]] izvietojums nekā jūras kuģiem. Ezeru kuģiem lūkas tradicionāli ir izvietotas 7,3 metru (24 pēdu) attālumā viena no otras un arī pašu lūku garums kuģa diametrālās plaknes virzienā ir 7,3 m. Šāds izvietojums bija vajadzīgs, lai lūkas atbilstu ostu izkraušanas ierīcēm. 19. un 20. gadsimta mijā lielākajai daļai rūdas izkraušanas ierīču izkraušanas teknes bija izvietotas ik pēc 3,7 m (12 pēdām). Kuģu būvētāji izmantoja šo attālumu, lai projektētu tādas lūkas, kurās vienlaicīgi kravu varēja iekraut no divām teknēm. Šādi lūku izmēri saglabājas arī mūsdienās pat uz moderniem ezeru kuģiem, tādējādi ezeru kuģiem ir daudz vairāk lūku nekā tāda paša garuma jūras kuģiem.

Lielākās dziļūdens slūžas [[Sū slūžas|Sū slūžās]] ir Po slūžas (''Poe locks'' - angļu val.), kuras ir 370 m garas un 34 m platas. Ņemot vērā gabarītu ierobežojumus, šobrīd ezeros ir trīsdesmit kuģi, kuri var pāriet no Augšezera uz Hūronu tikai izmantojot Po slūžas, lai arī neviens no tiem nesasniedz slūžu maksimāli pieļaujamo izmēru. Daudzi Lielo ezeru balkeri ir tajos iesprostoti, jo nevar iziet cauri Sentlorensas ūdensceļam, kura slūžas pieļauj 230 m garuma un 24 metru platuma maksimālos kuģu izmērus. Mazās atļautās iegrimes upēs ([[Sentmēri]] upē uzturētais dziļums ir 8,2 m, [[Senklēras ezers|Senklēras ezera]] uzturētais dziļums 6,4 m) ierobežo Lielo ezeru balkeru kravas ietilpību, bet to daļēji kompensē papildus garums un kastes veida (liels ūdensizspaida pilnības koeficients) korpuss. Tā kā Lielo ezeru viļņi pie līdzīga augstuma nesasniedz tik lielu garumu vai periodu kā okeāna viļņi, tad pastāv mazāka varbūtība, ka kuģis varētu tikt pacelts priekšgalā un pakaļgalā viļņu virsotnēs un tikt pārlauzts. Šī iemesla dēļ attiecība starp kuģa garumu, platumu un tā korpusa augstumu var būt nedaudz lielāka nekā okeānā ejošiem jūras kuģiem. Ezeru kuģu garuma, platuma attiecība parasti ir 10:1, kamēr okeāna kuģiem tā ir 7:1. Slūžu izmēri ir noteicošais faktors ezeru kuģu būvē.

== Dzīves ilgums ==
[[Attēls:Ships-Superior-Duluth-20060928.jpg|thumb|right|102 gadus vecais kuģis [[J. B. Ford|''J. B. Ford'']] (kreisajā pusē) 2006. gadā tiek izmantots cementa uzglabāšanai. ''J. A. W. Iglehart'' (labajā pusē) savas 70 gadu ilgās karjeras pēdējā mēnesī, kuras laikā piedzīvoja [[U - kuģis|U - kuģa]] (zemūdenes) uzbrukumu Atlantijas okeānā, otrā pasaules kara laikā.]]
Tā kā [[saldūdens]] ezeri ir mazāk korozīvi kuģiem par okeānu [[Jūras ūdens|sālsūdeni]], tad daudzi Lielo ezeru balkeri tiek ekspluatēti ilgstoši un flotei ir daudz lielāks vidējais vecums nekā okeāna kuģu flotei.&lt;ref&gt;[https://wayback.archive-it.org/all/20080414073549/http://www.imo.org/includes/blastDataOnly.asp/data_id=7987/BULK99.FIN.pdf IMO and the safety of bulk carriers] Focus on IMO. 1999. gada septembris. 6. lpp. Skatīts: 2022. gada 15. jūnijā&lt;/ref&gt; Vidējais Lielo ezeru balkera dzīves ilgums ir 40 līdz 50 gadi. Līdz 2014. gadam SS [[St. Marys Challenger|''St. Marys Challenger'']], kuru 1906. gadā uzbūvēja kā ''William P. Snyder'' (168 m garš), bija ezeros vecākais aktīvi izmantotais kuģis. Kuģa menedžmenta kompānija bija ''Port City Steamship Holding Company Inc'', bet īpašnieks ''St. Marys Cement'', kurš, savukārt, bija [[Votorantim Cimentos|''Votorantim Cimentos'']] meitas uzņēmums. Viens no visilgāk ekspluatētajiem kuģiem bija ''E. M. Ford'', kuru 1898. gadā uzbūvēja kā ''Presque Isle'' (130 m garš). Šis kuģis turpināja pārvadāt kravas 98 gadus līdz 1996. gadam. 2007. gadā tas vēl bija peldošs kā stacionārs pārkraušanas kuģis pie [[Sagino]] (''Saginaw'' - angļu val.) upmalas cementa tvertnēm. 2010. gada novembrī kuģi sagrieza metāllūžņos uzņēmumā [[Purvis Marine|''Purvis Marine'']] [[Sū Santemarī]] (''Sault Ste. Marie'' - angļu val.) Ontārio provincē. [[J. B. Ford|''J. B. Ford'']], kuru uzbūvēja 1904. gadā un izmantoja kravu pārvadājumiem līdz 1985. gadam, tāpat kā ''E. M. Ford'' vēl 2007. gadā izmantoja pārkraušanai pie cementa tvertnēm [[Superiora|Superiorā]] (''Superior'' - angļu val.) Viskonsinas štatā. Joprojām civiliem pārvadājumiem tiek izmantoti vairāki apbalvoti otrā pasaules kara kuģi, piemēram, tankkuģi ''Chiwawa'' un ''Neshanic'' (sagriezts 2018. gadā),&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/AmericanVictory.htm American Victory] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 16. jūnijā&lt;/ref&gt; tagad attiecīgi balkeri ''Lee A. Tregurtha'' un ''American Victory'', kā arī [[tanku desanta kuģis]] ''203'', tagad darba laiva ''Outer Island''. 

=== Jaunākie kravas kuģi ===
Dažas kuģniecības būvē jaunus kravas kuģus darbam Lielo ezeru ūdeņos. Zemāk uzskaitīti jaunie kravas kuģi, kurus jau ekspluatē vai kuri tiks nolaisti ūdenī, lai tos ekspluatētu Lielajos ezeros:
* [[Algoma Mariner|''Algoma Mariner'']] - būvēts [[Chengxi kuģu būvētava|''Chengxi'' kuģu būvētavā]], [[Dzjanjiņa|Dzjanjiņā]], Ķīnā un nodots uzņēmumam [[Algoma Central|Algoma Central]] 2011. gada augustā;
* [[Equinox klases kravas kuģis|''Equinox'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase. Dažus šīs klases kuģus 2010. gados uzsāka ekspluatēt uzņēmums ''Algoma Central Marine'', kas ir ''Algoma Central'' meitas uzņēmums. Jauna kuģu klase tiek izveidota katru reizi, kad kuģa būvei tiek izmantots jauns projekts un, kad vairāki kuģi tiek uzbūvēti pēc viena un tā paša projekta, kuģu klase kļūst pazīstama.&lt;ref&gt;[https://professionalmariner.com/canadian-company-orders-five-lakers-wheat-board-orders-two-others/ Canadian company orders five lakers, Wheat Board orders two others] Professional Mariner. 2011. gada 26. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt; Kuģi tiek izmantoti kā Lielo ezeru balkeri (divi no tiem nav aprīkoti ar kravas izkraušanas ierīcēm un trīs ir pašizkrāvēji).&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20110727143803/http://www.seawaymarinetransport.com/images/TheCurrent71.pdf Paterson A. SMT announces Equinox class of newbuild vessels] Seaway Marine Transport Current. 1. - 2. lpp. Skatīts: 2022. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt; Sērijas pirmais kuģis [[Algoma Equinox|''Algoma Equinox'']] tika pabeigts 2013. gadā;
* [[Trillium klases kravas kuģis|''Trillium'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase, kura tika piegādāta kuģniecībai [[Canada Steamship Lines|''Canada Steamship Lines'']] 2012. ([[Baie St. Paul|''Baie St. Paul'']]) un 2013. gadā ([[Whitefish Bay|''Whitefish Bay'']], [[Thunder Bay|''Thunder Bay'']] un [[Baie Comeau|''Baie Comeau'']]). Vēl divi kuģi (''CSL Welland'' un ''CSL St. Laurent'') uzsāka pārvadājumus Lielajos ezeros 2015. gadā;
* [[River klases kravas kuģis|''River'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase, kuras vienu kuģi ir pasūtījusi kuģniecība [[Interlake Steamship Company|''Interlake Steamship Company'']]. Tiek plānots, ka kuģi piegādās 2022. gadā.

== Kuģu zaudējumi un incidenti ==
[[Attēls:USCG clears ice on the St Mary River.jpg|thumb|''Cedarglen'' iespiests ledū reisa laikā decembrī. Divi ASV Krasta apsardzes ledlauži dodas to atbrīvot.]]
Lielajiem ezeriem ir gara kuģu avāriju, uzsēšanos uz sēkļa, vētru un sadursmju vēsture. No [[Le Griffon|''Le Griffon'']] nogrimšanas 1679. gadā kopā ar kažokādu kravu līdz [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] zaudēšanai 1975. gadā, ir zaudēti tūkstošiem kuģu un tūkstošiem dzīvību, pie tam daudzi no šiem kuģiem tika izmantoti kravu pārvadājumos. [[Lielo ezeru kuģu avāriju muzejs]] (''Great Lakes Shipwreck Museum'' - angļu val.) lieto aptuvenus skaitļus, 6 000 kuģi un 30 000 zaudētu dzīvību.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20091217111848/http://www.shipwreckmuseum.com/memorial.phtml &quot;Voices Silent, Not Forgotten&quot;] Great Lakes Shipwreck Museum. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt; Deivids D. Sveizī (''David D. Swayze'' - angļu val.) ir sastādījis sarakstu ar vairāk nekā 4 750 labi dokumentētām pārsvarā tirdzniecības kuģu avārijām un sarakstu ar vairāk nekā 5 000 zināmiem šo nogrimušo kuģu upuriem. Jūrniecības vēsturnieks Marks Tompsons (''Mark Thompson'' - angļu val.) pamatojoties uz saglabātiem jūrniecības dokumentiem secina, ka no 1878. līdz 1994. gadam Lielajos ezeros notika gandrīz 6 000 kuģu avāriju, kuru rezultātā gandrīz ceturtā daļa no iesaistītajiem kuģiem tika pasludināti par pilnīgi zaudētiem. Kopā ar šiem kuģiem tika pazaudētas 1 166 dzīvības.

Nesenākie moderno Lielo ezeru balkeru zaudējumi ir:
* SS [[Henry Steinbrenner|''Henry Steinbrenner'']], 1953. gada 11. maijs, Augšezers, 17 no 31 komandas locekļa gājuši bojā (applūdis pēc tam kad vētras laikā tika norauti kravas lūku vāki);
* SS [[Scotiadoc|''Scotiadoc'']], 1953. gada 20. jūnijs, Augšezers, 1 no 29 komandas locekļiem gājis bojā (sadūries ar kravas kuģi ''Burlington'' biezā miglā);
* SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']], 1958. gada 18. novembris, Mičigans, 33 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika [[Ieliekšanās un izliekšanās (kuģniecība)|pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā]] vētras laikā);
* SS [[Cedarville|''Cedarville'']], 1965. gada 7. maijs, Makinakas šaurums, 10 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (sadūries ar jūras kuģi ''Topdalsfjord'');
* SS [[Daniel J. Morrell|''Daniel J. Morrell'']], 1966. gada 29. novembris, Hūrons, 28 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā vētras laikā);
* SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']], 1975. gada 10. novembris, Augšezers, 29 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (nezināms iemesls vētras laikā).

1950. gadu laikā Lielajos ezeros nogrima arī jūras kuģi ''Prins Willem V'' un ''Monrovia'', abi pēc sadursmes ar citiem kuģiem. Jūras kuģis [[Francisco Morazan|''Francisco Morazan'']] tika pasludināts par pilnīgi zaudētu pēc uzsēšanās uz sēkļa pie [[Dienvidu Manitou sala|Dienvidu Manitou salas]] (''South Manitou Island'' - angļu val.) 1960. gada 29. novembrī. Cits jūras kuģis, ''Nordmeer'', uzsēdās uz [[Pērkonlīča sala|Pērkonlīča salas]] (''Thunder Bay Island'' - angļu val.) sēkļa 1966. gada novembrī, bet pirms to varēja no sēkļa noņemt, kuģis tika vēl vairāk bojāts tajā pašā vētrā, kura nogremdēja ''Morrell'' un tika pasludināts par pilnīgi zaudētu.

Kuģi ezeros ir bijuši iesaistīti daudzos mazākos incidentos. Lielo ezeru balkeri bieži uzsēžas uz sēkļiem ostās un kanālos ezeru mainīgo ūdens līmeņu un [[nogulsnēšanās]] dēļ. Notiek arī sadursmes ar objektiem (piemēram, 1993. gada incidents, kad ''Indiana Harbour'' sadūrās ar [[Lensingas sēkļu bāka|Lensingas sēkļu bāku]] (''Lansing Shoals Light Station'' - angļu val.), apledošana ziemas reisu laikā un kuģu ugunsgrēki (tajā skaitā netipisks [[Vellanda kanāls|gadījums]] 2001. gadā, kad paceļamais tilts sadūrās ar kanādiešu graudu pārvadātāju [[Windoc|''Windoc'']] izraisot ugunsgrēku). Lai novērstu sadursmes un uzsēšanos uz sēkļa, Lielie ezeri ir labi apgādāti ar [[Bāka|bākām]], kā arī stacionārām un peldošām navigācijas drošības zīmēm. [[ASV Krasta apsardze]] un [[Kanādas Krasta apsardze]] uztur savas apakšvienības ap Lielajiem ezeriem ieskaitot [[Ledlauzis|ledlaužus]] un [[Medicīniskā aviācija|glābšanas helikopterus]]. [[ASV Armijas inženieru korpuss]] un citi dienesti ir atbildīgi par noteikta dziļuma uzturēšanu ostās un ūdensceļos ar mērķi novērst uzsēšanos uz sēkļa. Tas tiek darīts [[Bagars|bagarējot]] un būvējot [[Piekrastes dambis|piekrastē dambjus]].&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20070701171428/http://www.lre.usace.army.mil/newsandevents/publications/publications/dredgingonthegreatlakes/ Dredging on the Great Lakes] U.S. Army Corps of Engineers. 2006. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;

Novembris tradicionāli ir bijis noslēdzošais navigācijas sezonas mēnesis pirms ziemas apkopēm (un ezeru aizsalšanas). Novembra mēnesī ir sliktākie navigācijas sezonas laikapstākļi, kas ir noveduši pie neproporcionāli augsta avāriju skaita. Pētījumi rāda, ka vairāk par pusi no visām uzskriešanām uz sēkļa un viena trešdaļa no visām kuģu nogrimšanām no 1900. līdz 1950. gadam ir notikušas novembrī.

== Ievērojami kuģi ==
[[Attēls:Edward L Ryerson Welland Canal 2008.JPG|thumb|''Edward L. Ryerson'']]
Pats slavenākais Lielo ezeru balkeris bija SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] (pupularitāti ieguvis pēc 1976. gada [[Gordons Laitfuts|Gordona Laitfuta]] (''Gordon Lightfoot'' - angļu val.) dziesmas &quot;[[The Wreck of the Edmund Fitzgerald|The Wreck of the ''Edmund Fitzgerald'']]&quot;), kurš nogrima Augšezerā 1975. gada 10 novembrī. &quot;''Fitz''&quot; bija pirmais 222 metrus garais kuģis un bija kuģniecības ''Columbia Transportation Division'' flagkuģis. ''Columbia Transportation Division'', savukārt, bija [[Oglebay Norton Corporation|''Oglebay Norton Corporation'']] meitasuzņēmums. MK ''Stewart J. Cort'' bija pirmais 300 metru garais rūdas pārvadātājs.

Pirmais Lielo ezeru pašizkrāvējs bija ''Hennepin'' (agrāk ''George H. Dyer''), mazs koka Lielo ezeru balkeris, kuru aprīkoja ar kravas izkraušanas ierīcēm 1902. gadā. Pirmais Lielo ezeru balkeris, kurš tika būvēts kā pašizkrāvējs, bija ''Wyandotte'', kuru nolaida ūdenī 1908. gadā. Pirms šiem visus kuģus izkrāva ar krasta kravas ierīcēm. Pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces darbojās labi ar kravām, kuras plūda no tilpnēm uz konveijeru lentām, piemēram, akmeņoglēm un kaļķakmeni. Tās nestrādāja labi ar labību, kura plūda pārāk strauji un apraka konveijeru lentas vai ar dzelzsrūdu, kura neplūst labi un uzkrātos tilpnē. Tā kā Lielo ezeru balkeru pamata krava bija dzelzsrūda, pašizkrāvēji nekļuva populāri, kamēr augstākā labuma rūdas krājumi nebija izsmelti un 1970. gados nesāka izmantot [[Takonīts|takonīta]] granulas.

Tvaika dzinēji parādījās 1860. gados un kļuva par standarta piedziņas veidu vairāk nekā gadsimtu ilgi. Kanādas 1967. gadā uzbūvētais labības pārvadātājs ''Feux Follets'' bija pēdējais Lielo ezeru balkeris ar [[Tvaika turbīna|tvaika turbīnu]] un tātad pēdējais ezeros uzbūvētais [[tvaikonis]]. Uzņēmuma [[Ford Motor Company|''Ford Motor Company'']] 1924. gadā uzbūvētie [[Henry Ford II|''Henry Ford II'']] un [[Benson Ford|''Benson Ford'']] bija pirmie ezeru kuģi ar [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]]. Līdz pat 1970. gadiem dīzeļdzinēji nekļuva par noteicošo piedziņas veidu. Līdz 2010. gadam pēdējais ekspluatācijā esošais 1920. gadu kuģis un vecākais nespecializēto beramkravu pārvadāšanā izmantotais kuģis bija kuģniecības ''Lower Lakes Towing Ltd.'' motorkuģis ''Maumee''. Kuģi priekš uzņēmuma ''U.S. Steel'' uzbūvēja ar nosaukumu ''William G. Clyde''.&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/Maumee1.htm Wharton G. -- Maumee --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt; ''S. T. Crapo'' 1927. gadā uzbūvēja priekš uzņēmuma ''Huron Portland Cement Co.'' cementa pārvadāšanai un tas kopš 1996. gada netiek aktīvi izmantots. Šis balkeris bija kuģu klases otrais kuģis, bet pirmais bija tā paša uzņēmuma ''John G. Boardman''. ''S. T. Crapo'' bija pēdējais akmeņogles kurinošais Lielo ezeru kravas kuģis.&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/crapo.htm Wharton G. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- S.T. Crapo --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt;

Tradicionālais dzīvojamo telpu izvietojums priekšgalā un pakaļgalā ar atklātu klāju virs tilpnes tika aizsākts ar 63 m garo ''R. J. Hackett'', kuru projektēja un uzbūvēja Elihu Peks (''Elihu Peck'' - angļu val.) 1869. gadā. Pirmais dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeris bija ''Brunswick'', kuru nolaida ūdenī 1881. gadā [[Detroita|Detroitā]]. ''Brunswick'' nogrima pēc sadursmes vēlāk tajā pašā gadā un tādēļ ir maz zināms. Daudzi seko mūsdienu [[Klīvlenda|Klīvlendas]] presei un par pirmo dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeri uzskata 1882. gadā ūdenī nolaisto [[Onoko|''Onoko'']]. 92 metrus garais ''Onoko'' bija pirmais balkeris, kuram tika piešķirts neoficiālais [[ezeru karaliene]]s (''Queen of tha Lakes'' - angļu val.) tituls (garākais kuģis ezeros). SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']] (200 m) šo titulu saglabāja 22 gadus, ilgāk nekā jebkurš cits tradicionālas uzbūves Lielo ezeru balkeris. ''Carl D. Bradly'' ir pazīstams arī ar pārlūšanu un nogrimšanu Mičiganā vētras laikā 1958. gadā. Bija tikai divi izdzīvojušie.
[[Attēls:Paul R. Tregurtha.jpg|thumb|right|[[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] pa ziemu pietauvots [[Stērdženbeja|Stērdženbejā]] Viskonsinas štatā. 2008. gada 19. februāris.]]
Šobrīd ezeru karalienes titulu patur modernais ''Paul R. Tregurtha'' ar pakaļgalā novietotu virsbūvi. 308,9 metrus garo kuģi nolaida ūdenī 1981. gadā ar nosaukumu ''William J. Delancy''. ''Paul R. Tregurtha'' šo titulu ir saglabājis kopš tā nolaišanas ūdenī. 207 metrus garo ''Wilfred Sykes'' uzskata par pirmo moderno Lielo ezeru balkeri un, kad to 1975. gadā pārbūvēja par pašizkrāvēju, tas bija pirmais pašizkrāvējs ar aizmugurē izvietotām kravas izkraušanas ierīcēm. Kopš tā laika visas pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces izvieto aizmugurē. 218,2 metrus garais ''Algoisle'' (iepriekš ''Silver Isle'') bija pirmais modernais Lielo ezeru balkeris ar visām kajītēm izvietotām vienā pakaļgalā novietotā virsbūvē sekojot okeāna balkeru arhitektūrai un atsakoties no gadsimtu vecām formām, ko lietoja uz mazām upju tvaika baržām un [[Vaļa mugura|vaļa muguras]] projektos. ''Stewart J. Cort'' (1971. g.) bija pirmais 300 metru garais kuģis un vienīgais 300 metru garais kuģis ar tradicionāli priekšgalā novietotu virsbūvi, kurā izvietotas dzīvojamās telpas. 220 metru garais [[Algosoo|''Algosoo'']] (1974. g.) bija pēdējais uzbūvētais Lielo ezeru balkeris ar tradicionālo priekšgalā novietoto stūres māju.

Tāpat pieminēšanas vērts ir tvaikonis [[Edward L. Ryerson|''Edward L. Ryerson'']], kurš ir plaši pazīstams ar savu mākslinieciski augstvērtīgo arhitektūru un ir vienīgais aktīvi izmantotais līdzena klāja (bez kravas izkraušanas ierīcēm) kravas kuģis Lielo ezeru ASV pusē (Vēl viens reģistrēts ASV līdzena klāja kuģis ir ''John Sherwin'', kurš netiek ekspluatēts no 1981. gada un šobrīd ir pietauvots [[Dītora|Dītorā]] (''DeTour'' - angļu val.) Mičiganas štatā pēc tam kad 2008. gada novembrī tika apturēta tā dzinēja maiņa un pārbūve par pašizkrāvēju). 2006. gada vasarā ''Edward L. Ryerson'' aprīkoja un tika atsākta tā aktīva ekspluatācija pēc ilgstošas stāvēšanas no 1998. gada. ''Edward L. Ryerson'' bieži tika izmantots kā muzejkuģis ekskursijām. To atgrieza atpakaļ ekspluatācijā, jo ezeros trūka drošu korpusu un bija nepieciešams palielināt flotes tonnāžu (Kanādas flotē joprojām ir vairāki aktīvi izmantoti līdzena klāja kuģi labības transportam, kura nav piemērota pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīcēm. Vairums ASV labības tiek transportēta pa dzelzceļu.).

Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš līdz sagriešanai metāllūžņos piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'', piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] (''David Mamet'' - angļu val.) lugas &quot;[[Lakeboat]]&quot; ekranizācijā. Lai uzņemtu dažas scēnas, kuģa karogs uz laiku tika mainīts uz ASV ar pieraksta ostu Čikāgā.

=== Muzejkuģi un saglabājušies korpusi ===
==== Klīvlenda Ohaio štatā ====
1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] bijušais flagkuģis [[William G. Mather|''William G. Mather'']] ir pārvērsts par [[Jūras muzejs|jūras muzeju]] un ir atvērts apskatei Klīvlendas [[Ziemeļkrasta osta|ziemeļkrasta ostā]] (''North Coast Harbor'' - angļu val.).
[[Attēls:MV Maumee, Holland, MI.JPG|thumb|right|MK ''Maumee'', viens no ilgāk izmantotajiem ezeru balkeriem, izkraujot kravu [[Holande (Mičigana)|Holandē Mičiganas štatā]]. Sagriezts metāllūžņos 2012. gadā 83 gadu vecumā.]]

==== Dulūta - Superiora Minesotas - Viskonsinas štatos ====
[[William A. Irvin|''William A. Irvin'']] tika nosaukts par godu uzņēmuma [[U.S. Steel|''U.S. Steel'']] prezidentam, laikā, kad kuģi nolaida ūdenī, un kalpoja kā ''U.S. Steel'' Lielo ezeru flotes flagkuģis no tā nolaišanas ūdenī 1938. gadā līdz 1975. gadam. Kuģis bija pirmais Lielo ezeru balkeris, kura būvē izmantoja metināšanu un tas ir atvērts apskatei [[Viljams A. Irvins|Lielo ezeru peldošajā jūras muzejā]] [[Dulūta|Dulūtā]] Minesotas štatā. Cits [[muzejkuģis]] [[Meteor|''Meteor'']] ir pēdējais saglabājies vaļa muguras projekta kuģis un kalpo par muzeju [[Superiora|Superiorā]] Viskonsinas štatā, vietā, kur kuģu būvētavā [[Superior Shipbuilding Company|''American Steel Barge Company'']] būvēja vaļa muguras projekta kuģus. Tādus pašus Lielo ezeru balkerus būvēja arī Dulūtas kuģu būvētavā [[McDougall Duluth Shipbuilding Company|''McDougall Duluth Shipbuilding Company'']].&lt;ref&gt;[https://zenithcity.com/archive/historic-architecture/riverside-hospital/ Dierckins T. Riverside hospital] Zenith City Press. Skatīts: 2022. gada 28. jūnijā&lt;/ref&gt;

==== Sū Santemarī Mičiganas štatā ====
[[Valley Camp|''Valley Camp'']] tika uzbūvēts 1917. gadā un savas ekspluatācijas laikā no 1917. gada līdz 1966. gadam piederēja uzņēmumiem [[National Steel Corporation|''National Steel Corporation'']], [[Republic Steel|''Republic Steel'']] un [[Wilson Transit Co.|''Wilson Transit Co.'']]. 1968. gadā tas kļuva par muzejkuģi amerikāņu Sū krastmalā uz austrumiem no Sū slūžām. Kuģī glabājas daudz relikviju no [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] nogrimšanas, tajā skaitā divas sadauzītas ''Edmund Fitzgerald'' glābšanas laivas.&lt;ref&gt;[https://www.saulthistoricsites.com/museum-ship-valley-camp/ Explore An Actual Great Lakes Freighter!] Sault Historic Sites. Skatīts: 2022. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;

==== Tolīdo Ohaio štatā ====
[[Attēls:Toledo freighters (Buckley, Boyer).jpg|thumb|right|''Willis B. Boyer'' un ''Buckeye'' Maumē (''Maumee'' - angļu val.) upē Tolīdo. ''Buckeye'' vēlāk tika pārbūvēts par baržu un nosaukts par ''Lewis J. Kuber''. Šobrīd baržas nosaukums ir ''Menominee.'']]
SS [[Col. James M. Schoonmaker|''Col. James M. Schoonmaker'']] ir bijušais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] kuģis, kurš tika izmantots no 1911. līdz 1980. gadam. Sākotnēji kuģis piederēja uzņēmumam ''Shenango Furnace Company'' un tad, kad to nopirka ''Cleveland-Cliffs'', tika mainīts arī kuģa nosaukums uz ''Willis B. Boyer''. Uzsākot ''Col. James M. Schoonmaker'' ekspluatāciju, tas bija lielākais balkeris pasaulē. Vienā no līdz šim visambiciozākajām Lielo ezeru kuģu restaurācijām, ''Col. James M. Schoonmaker'' 2011. gada 1. jūlijā, simtajā gadadienā kopš kuģa nolaišanas ūdenī Tolīdo, atguva savu nosaukumu. Kuģis bija atvērts apskatei gadiem ilgi kā muzejs [[Tolīdo]] starptautiskajā parkā līdz 2012. gada 27. oktobrī to pārvietoja lejup pa upi uz vietu blakus jaunajai [[Lielo ezeru nacionālais muzejs|Lielo ezeru nacionālā muzeja]] ēkai. Kuģis atkal tika atvērts apskatei kopā ar muzeju 2014. gada pavasarī.

=== Citi saglabājušies korpusi un kuģu daļas ===
==== Dītora Mičiganas štatā ====
Šajā pilsētā ir saglabājies ''Lewis G. Harriman'' priekšgals ar priekšgala virsbūvi. ''Lewis G. Harriman'' tika nolaists ūdenī kā ar nolūku būvēts cementa pārvadātājs ''John W. Boardman''. Kuģi sagrieza metāllūžņos, bet priekšgalu saglabāja kā dzīvojamo ēku Dītorā. Nesen tā tika restaurēta un nokrāsota sākotnējā ''Boardman'' krāsā.

==== Putinbeja Ohaio štatā ====
1924. gadā uzbūvēto ''Benson Ford'' nosauca par godu Henrija Forda mazdēlam un tas kļuva par ''Ford Motor Company'' flagkuģi. Kuģa priekšgala virsbūve šobrīd ir novietota uz klints Ēri ezera [[Dienvidbeisas sala|Dienvidbeisas salā]] (''South Bass Island'' - angļu val.) uz kurieni to 1986. gadā pārvietoja Frenks J. Salivans (''Frank J. Sullivan'' - angļu val.) un Lidija Salivana (''Lydia Sullivan'' - angļu val.) no Klīvlendas. Šobrīd tā ir privāta muzejmāja, kura kopš 1999. gada pieder Braienam Kasperam (''Bryan Kasper'' - angļu val.) no Sendaski (''Sandusky'' - angļu val.) Ohaio štatā. Tā ir tikusi pieminēta daudzos žurnālos un tādās televīzijas pārraidēs kā ''Home &amp; Garden'' televīzijas raidījumā ''Extreme Homes'' un televīzijas kanāla ''Travel Channel'' raidījumā ''Extreme Vacation Homes''.&lt;ref&gt;[https://shiponthebay.com/ One of the Most unique homes you’ll find on Put-in-Bay and throughout the Country] Benson Ford Shiphouse. Skatīts: 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;

==== Misisoga Ontārio provincē ====
SS [[William E. Corey|''Ridgetown'']] tika daļēji nogremdēts kā viļņlauzis (ar neskartu skursteni un virsbūvēm) netālu no [[Toronto]] Portkreditā (''Port Credit'' - angļu val.). Kuģis tika uzbūvēts 1905. gadā un ir viens no visvecākajiem saglabātajiem korpusiem Ontārio ezerā. Tā siluets raksturo 1900. gadu sākuma Lielo ezeru balkeru izskatu.

==== Detroita Mičiganas štatā ====
''William Clay Ford'' stūres māja ir daļa no [[Dossinu Lielo ezeru muzejs|Dossinu Lielo ezeru muzeja]] (''Dossin Great Lakes Museum'' - angļu val.) Belles salā (''Belle Isle'' - angļu val.).&lt;ref&gt;[https://detroithistorical.org/dossin-great-lakes-museum/exhibitions/signature-exhibitions/william-clay-ford-pilot-house William Clay Ford Pilot House] Detroit Historical Society. Skatīts: 2022. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt; Stūres māja ir atvērta apskatei un vērsta pret Detroitas upi.

=== Neizdevušies mēģinājumi izveidot muzejkuģus, kuģi sagriezti metāllūžņos ===
[[Attēls:DetroitRiverlaker.jpg|right|thumb|Moderns Lielo ezeru balkeris ''Earl W.'' (tagad ''Manitowoc'') ejot gar [[Renesances centrs|Renesances centru]] (''Renaissance Center'' - angļu val.) Detroitā.]]
Vairāki citi Lielo ezeru balkeri gandrīz kļuva par muzejkuģiem, bet tos finansējuma trūkuma, politiskā spiediena vai citu iemeslu dēļ sagrieza metāllūžņos.
* ''Lewis G. Harriman'': 1923. gadā pirmais ar nolūku uzbūvētais cementa pārvadātājs tika ekspluatēts no tā uzbūvēšanas līdz 1980. gadam. Līdz 2003. gadam kuģi izmantoja kā uzglabāšanas baržu. Interesentu grupa centās kuģi izglābt, bet komunikācijas problēmas ar īpašnieku noveda pie kuģa pārdošanas 2004. gadā un sekojošas sagriešanas metāllūžņos Sū Santemarī uzņēmumā ''Purvis Marine''. Lielākā korpusa daļa tika pārkausēta metalurģijas uzņēmuma ''Algoma'' tēraudlietuvē, bet [[Baks (kuģniecība)|baks]]&lt;ref&gt;Priekšgala virsbūve&lt;/ref&gt; tika saglabāts kā vasarnīca [[Dītora|Dītorā]].
* SS ''Niagara'': 1897. gadā būvēts kravas kuģis, kuru vēlāk pārbūvēja par refūleri. Sagriezts metāllūžņos 1997. gadā [[Ēri]] uzņēmumā ''Liberty Iron &amp; Metal'' pēc tam, kad to neizdevās pārvērst par muzejkuģi Ēri. 11 gadus iepriekš kuģi bija izdevies paglābt no sagriešanas metāllūžņos.
* ''John Ericsson'': Pirmspēdējais vaļa muguras projekta kravas kuģis. ''John Ericsson'' sagrieza metāllūžņos 1969. gadā [[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltonā]]. Tāpat kā gadījumā ar kuģi ''Canadiana'', kuģa zaudēšanā centrālo lomu spēlēja politika.
* SS ''Seaway Queen'': Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš kādreiz piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'' un piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] lugas &quot;[[Lakeboat]]&quot; ekranizācijā, bija iesaistīts mēģinājumā to saglabāt kā muzejkuģi. Beigu beigās īpašniekam neizdevās atrast organizāciju, kura spētu un gribētu kuģi saglabāt, tādēļ to pārdeva un 2004. gadā sagrieza metāllūžņos [[Alanga|Alangā]], (''Alang'' - angļu val.) Indijā.
* ''J. B. Ford'': 1904. gada kravas kuģi, kurš pārdzīvoja 1905. gada [[Mataafa vētra|''Mataafa'' vētru]] un [[1913. gada Lielo ezeru vētra|1913. gada Lielo ezeru vētru]], ar pēdējo trīspakāpju reversējamo tvaika dzinēju izrādījās pārāk dārgi pārvērst muzejkuģī un tas 2015. gadā tika nosūtīts uz Dulūtas uzņēmumu ''Azcon Metals'' sagriešanai metāllūžņos.&lt;ref&gt;[https://www.duluthnewstribune.com/news/one-final-sail-set-for-j-b-ford One final sail set for J.B. Ford] Duluth News Tribune. 2015. gada 8. oktobris. Skatīts: 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Potenciālie muzejkuģi ===
[[Attēls:MV Roger Blough Milwaukee 2014.jpg|thumb|[[Roger Blough|''Roger Blough'']] pa ziemu pietauvots Milvoki. 2014. gada februāris.]]
* Cementa tvaikoņi: cementa tvaikoņu floti strauji aizstāj velkoņa un baržas kombinācijas, piemēram, ''Integrity'' un ''Innovation''. Vēsturiskie cementa pārvadātāji ir [[St. Marys Challenger|''St. Marys Challenger'']] (1906), [[S. T. Crapo|''S. T. Crapo'']] (1927), [[J. A. W. Iglehart|''J. A. W. Iglehart'']] (1936) un SS [[Alpena|''Alpena'']] (1942). SS ''St. Marys Challenger'' ir pārvērsts baržā, bet tā stūres māja stāv uz piestātnes Tolīdo un gaida, kad varēs kļūt par daļu no Lielo ezeru nacionālā muzeja ekspozīcijas.
* SS [[Arthur M. Anderson|''Arthur M. Anderson'']], kurš tika nolaists ūdenī 1952. gadā vēl joprojām tiek ekspluatēts. Kuģis ir slavens kā pēdējais, kurš kontaktējās ar ''Edmund Fitzgerald'' pirms tā nogrimšanas. Tas bija arī pirmais glābšanas kuģis, kas ieradās meklēt ''Edmund Fitzgerald''.
* SS ''Lee A. Tregurtha'' ir otrais vecākais izmantotais kuģis, kurš ir ievērojams ar to, ka bija ASV Jūras kara flotes bunkurēšanas tankkuģis un saglabājies uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' kuģis.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces|colwidth=40em}}

== Ārējās saites ==
{{commons|Lake freighter|Lielo ezeru balkeris}}
* [http://www.boatnerd.com Interneta vietne ''Boatnerd''] Informācija par Lielo ezeru balkeriem. {{en ikona}}
* [http://www.greatscience.com/mather_museum.php Muzejkuģa ''William G. Mather'' interneta vietne] 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' bijušais flagkuģis {{en ikona}}

[[Kategorija:Kuģu tipi]]</text>
      <sha1>130qs0o984hyzdgd6sb49mlthnpid7x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659101</id>
      <parentid>3659100</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T21:35:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Plānošanas rokasgrāmatas */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48148" xml:space="preserve">[[Attēls:SAILING DIRECTIONS-ENROUTE-Caribbean Sea Vol 1-5Page 6.jpg|thumb|350px|ASV Nacionālās Ģeotelpiskās izlūkošanās aģentūras Karību jūras locijas 1. sējuma 6. lapaspuse (''Sailing Directions (Enroute) Caribbean Sea Vol 1'' - angļu val.).]]
'''Locija''' ir kuģu un laivu ceļu apraksts [[Piekrastes navigācija|piekrastes navigācijā]] un tuvojoties ostām. Tajā sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts, ziņas par navigācijas šķēršļiem, bīstamām vietām, navigācijas aprīkojumu, ziņas par ostām un režīmu tajās, kā arī cita informācija.&lt;ref&gt;Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. lpp.&lt;/ref&gt; Angļu valodā visu kādas valsts izdoto lociju kopumu dēvē par ''Sailing Directions'', bet atsevišķu grāmatu par ''Pilot''. Vārds ''pilot'' nozīmē arī locis. Vienāds nosaukums izvēlēts tāpēc, ka locijas sniedz vietējās zināšanas par kuģu ceļiem un orientieriem, kuras parasti tiek iegūtas no loča. Tādēļ īpaši svarīgas locijas ir karakuģiem un valsts dienesta kuģiem, kuri daudzās ostās ir atbrīvoti no obligātās loča pavadības.

Daudzas valstis izdod locijas saviem teritoriālajiem ūdeņiem, kuros tās ir Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas (''International Hydrographic Organization (IHO)'' - angļu val.) atzītas kā primārie kartogrāfijas varas orgāni. Tomēr visplašāk izmantotās locijas ir Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas biroja (''UK Hydrographic Office'' - angļu val.) izdotās (''Admiralty Sailing directions (ASD)'' - angļu val.). Šīs locijas tiek pārdotas ar ''Admiralty'' zīmolu un nodrošina visplašāko ģeogrāfisko pārklājumu piekrastes kuģu ceļiem visā pasaulē. Tās ir veidotas, lai papildinātu un uzlabotu datus, kuri uzrādīti uz [[Admiralitāte (Apvienotā Karaliste)|britu admiralitātes]] (''British Admiralty (BA)'' - angļu val.) jūras kartēm, aprakstot jūras kuģu ceļus attiecībā pret krasta orientieriem. Okeāna ceļi ietverti admiralitātes grāmatā &quot;Pasaules okeāna pārgājieni&quot; (''Ocean Passages for The World (OPTW)'' - angļu val.) - jūras publikācija NP136 - kura apraksta jūras ceļus atsevišķi motorkuģiem un atpūtas kuģiem / buru kuģiem.

== ASV ==
[[File:SDLIMITS.jpg|right|thumb|200px|Lociju pārklājums. Skaitļi kvadrātos apzīmē atsevišķo plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) pārklājuma rajonus.]]
Pavisam eksistē 41 ASV [[navigācija]]s lociju sējums ārzemju ūdeņiem, kurus izdod [[Nacionālā Ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūra]] (''National Geospatial-Intelligence Agency (NGA)'' - angļu val.). Lociju komplekts sastāv no 36 piekrastes lociju (''Enroute'' - angļu val.) sējumiem, 4 plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) sējumiem un 1 sējuma, kurš apvieno abus iepriekš minētos. Plānošanas rokasgrāmatas apraksta okeānu baseinu vispārīgās iezīmes un valstīm specifisku informāciju, piemēram, militāro poligonu koordinātas, loča pavadības nosacījumus, dažādus noteikumus, meklēšanas un glābšanas informāciju, kuģu ziņošanas sistēmas un laika zonas. Piekrastes locijas ietver detalizētu informāciju par piekrasti un ostu pieejām papildinot rajona vislielākā mēroga kartes. Katra piekrastes locija ir sadalīta ģeogrāfiskos reģionos, sauktos par sektoriem, kuri satur informāciju par laikapstākļiem piekrastē, straumēm, ledu, bīstamām vietām, orientieriem un ostām, kā arī grafisku rajonam pieejamo karšu attēlojumu.&lt;ref&gt;[https://msi.nga.mil/Publications/SDEnroute Sailing Directions Enroute] National Geospatial-Intelligence Agency. Skatīts: 2022. gada 19. jūlijā&lt;/ref&gt;

ASV locijas ārzemju ūdeņiem ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://msi.nga.mil/Publications NGA jūrniecības drošības informācijas portāla] (''NGA Maritime Safety Information Portal (NGA MSI Portal)'' - angļu val.). ASV ūdeņiem tiek izdotas desmit dažādas locijas, kuras ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://www.nauticalcharts.noaa.gov/publications/coast-pilot/index.html hidrogrāfijas biroja] interneta vietnes. Turpat iespējams lejupielādēt arī citus produktus, tajā skaitā [https://charts.noaa.gov/InteractiveCatalog/nrnc.shtml kartes].

Locijas korektē, kad jauniegūti dati ir par pamatu esošā teksta revīzijai. Šādus datus iegūst no vairākiem avotiem, tajā skaitā ločiem un citu valstu locijām.

Grāmata, kura apvieno plānošanas rokasgrāmatu un piekrastes lociju ir [[Antarktīda]]s plānošanas rokasgrāmata un piekrastes locija (''Planning Guide and Enroute for Antarctica'' - angļu val.). Šāds apvienojums ļauj efektīvāk pasniegt materiālu par šo unikālo rajonu.

Plānošanas rokasgrāmatas un piekrastes locijas tiek korektētas bieži. 2005. gada sākumā NGA pārtrauca šo publikāciju izdošanu drukātā veidā un sekojošie izdevumi tika izplatīti tikai ciparu formātā. Starp jauniem izdevumiem locijas tiek korektētas pielietojot ciparu ielāpu (''binary patch'' - angļu val.) procesu, kuru dēvē par publikāciju datu atjaunošanu (''Publication Data Update (PDU)'' - angļu val.).&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Plānošanas rokasgrāmatas ===
[[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|right|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse.]]
Plānošanas rokasgrāmatu sējumi palīdz stūrmanim plānojot tālus okeāna reisus un sniedz informāciju par atsevišķām valstīm, kura ir piemērojama visām šo valstu ostām. Katra plānošanas rokasgrāmata aptver brīvi izvēlētu pasaules okeāna rajonu.

Atsevišķās plānošanas rokasgrāmatas ir iedalītas valstīs un okeānu baseinos sekojoši:
# Publikācija 120 - 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns);
# Publikācija 140 - 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs);
# Publikācija 160 - 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis);
# Publikācija 180 - 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns).

Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un kuģu satiksmes vadības centri (''Vessel traffic service (VTS)'' - angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā, var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta.

Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. - 95. lpp.&lt;/ref&gt;

== Izmērs ==
[[Attēls:MV George Stinson.jpg|right|thumb|300 metru ''George A. Stinson'' (tagad ''American Spirit'') šķeļot Hūrona viļņus.]]
Lielākie kuģi ezeros ir ap 300 metrus gari vai precīzāk no 304,8 līdz 308,9 metriem gari, 32 metrus plati un ar 17 metrus augstu korpusu. Tie var pārvadāt līdz 80 120 tonnām beramkravu, lai arī to pilnu piekraušanu ietekmē ezeru ūdens līmeņi un, jo īpaši, ūdens līmeņi kanālos un ostās. Desmit šādu kuģu uzbūvēja no 1976. līdz 1981. gadam un tie visi vēljoprojām tiek ekspluatēti. Jaudīgākais no tiem ir MK&lt;ref&gt;Motorkuģis&lt;/ref&gt; [[Edwin H. Gott|''Edwin H. Gott'']],&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/gott.htm Burdick R. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- Edwin H. Gott] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt; kurš tika aprīkots ar diviem ''Enterprise'' DMRV-16-4 dīzeļdzinējiem, kuri, savukārt, piedzina divas [[dzenskrūve]]s. Abu dzinēju kopējā jauda sastādīja 19 500 [[Zirgspēks|zirgspēku]] jeb 14 500 kW padarot šo kuģi par jaudīgāko Lielo ezeru balkeri. Dzinēji ļāva attīstīt 13,8 mezglu (25,6 km/h) ātrumu.&lt;ref&gt;Bawal R. A. [https://books.google.lv/books?id=_LTqoJtyM5MC&amp;pg=PA55&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false ''Superships of the Great Lakes: Thousand-foot Ships on the Great Lakes''] Inland Expressions, 2011. 55. lpp. {{ISBN|9780981815749}}&lt;/ref&gt; 2011. gadā MK ''Edwin H. Gott'' dzinēji tika nomainīti uz diviem ''MAK/Caterpillar'' 8M43C dzinējiem. Katra dzinēja jauda 9 650 [[Zirgspēks|zirgspēki]] (7 200 kW).&lt;ref&gt;[http://www.glmri.org/downloads/quarterlyReports/2011_04.pdf Stewart R. M/V Gott Repowering Project Completion.] Great Lakes Maritime Research Institute, Quarterly Update (January – March 2011), 2011. gada. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt; Arī citu Lielo ezeru balkeru dzinēji ir tikuši mainīti. 308,91 m garais MK [[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] ir lielākais ezeru kuģis, kurš spēj pārvadāt 68 000 tonnu beramkravas.

''Stewart J. Cort'' bija pirmais 300 metru garais kuģis, kuru sāka ekspluatēt ezeros un arī vienīgais ar tradicionāli priekšgalā novietotu stūres māju tā saucamajā Lielo ezeru stilā (lai arī visas dzīvojamās telpas ir novietotas kuģa priekšgalā, pakaļgala virsbūvē ir izkraušanas ierīce un dzinēji) Kuģi nolaida ūdenī [[Misisipi (štats)|Misisipi]] ar nosaukumu ''Hull 1173'' un tas sastāvēja tikai no priekšgala un pakaļgala sekcijām (tādēļ to dēvēja arī par &quot;resno&quot;). No Misisipi kuģis aizgāja uz [[Ēri]], kur to pārgrieza divās daļās un kuģa vidū iemetināja vairāk nekā 243 m garu papildus korpusa sekciju.&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/cort.htm Aho J. L. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- Stewart J. Cort] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt; Cits interesants 300 metru kuģis ir ''Presque Isle'', kas ir cieši savienota [[Velkonis|velkoņa]] un [[barža]]s kombinācija. ''Presque Isle'' ir pasaulē lielākā velkoņa/baržas kombinācija.

Visi 300 metru kuģi ir ASV kuģi. Kanādas flotei ir jāiet uz un no lielajām Kanādas pilsētām caur Sentlorensas ūdensceļu, tādēļ Kanādas kuģu lielākais garums ir 230 m ([[Seawaymax|''Seawaymax'']] izmērs). Šāda standarta garuma iemesls ir Vellanda kanāls, kurš apiet [[Niagāras ūdenskritums|Niagāras ūdenskritumu]]. Slūžas ir apmēram 240 m garas, kas drošības apsvērumu dēļ ierobežo maksimālo kuģu garumu.

Cits iemesls, kāpēc nepastāv lielāki Kanādas kuģi, ir juridiska rakstura. Ezeru lielākos kuģus parasti izmanto, lai pārvadātu amerikāņu raktuvju rūdu uz amerikāņu tērauda ražotnēm. [[1920. gada tirdzniecības flotes akts|Džonsa akta]] dēļ Kanādas kuģi nevar pārvadāt rūdu no amerikāņu raktuvēm uz amerikāņu ražotnēm, tādēļ arī nav vajadzības pēc lielākiem kanādiešu kuģiem.

Vellanda kanāla ierobežojumu dēļ, daudz izplatītākas ir 180 un 210 m klases. Šie kuģi ir ļoti atšķirīgi gan pēc uzbūves, gan kravnesības un var pārvadāt no 10 000 līdz 40 000 tonnu kravas. Mazākie kuģi var apkalpot ezeru mazākās ostas, kurās nav regulārs kravu pārvadājumu pieprasījums. Pēdējais uzbūvētais ezeru lielais beramkravu kuģis ir cieši savienota velkoņa un baržas kombinācija ''Ken Boothe Sr./Lakes Contender''. 226 m garās baržas ''Lakes Contender'' un 41 m garā velkoņa ''Ken Boothe Sr.'' ekspluatāciju uzsāka 2012. gadā.
[[Attēls:USEPA GL collection 151 DuluthHalletDockSelfunloader.jpg|thumb|right|Pašizkraujošs balkeris izkraujot beramkravu [[Dulūta|Dulūtā]].]]

=== Ezeru 300 metru garo kuģu saraksts ===
[[Attēls:James R Barker.jpg|thumb|Balkeris ''James R. Barker'' ejot cauri Makinakas (''Mackinac'' - angļu val.) šaurumam.]]
Lielo ezeru balkeri (pašizkrāvēji):
* [[American Integrity|''American Integrity'']] (304,8 m x 32,0 m);
* [[American Spirit|''American Spirit'']] (306,0 m x 32,0 m);&lt;ref&gt;[http://www.americansteamship.com/fleet/mv-american-spirit.php M/V American Spirit] American Steamship Company. Skatīts: 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
* [[American Century|''American Century'']] (304,8 m x 32,0 m);
* [[Edgar B. Speer|''Edgar B. Speer'']] (306,0 m x 32,0 m);&lt;ref&gt;[https://www.greatlakesvesselhistory.com/histories-by-name/s/speer-edgar-b Speer, Edgar B.] Great Lakes Vessel History. Skatīts: 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
* [[Edwin H. Gott|''Edwin H. Gott'']] (306,0 m x 32,0 m) jaudīgākie dzinēji Lielajos ezeros;
* [[James R. Barker|''James R. Barker'']] (306,0 m x 32,0 m) pirmais 300 metrus garais Lielo ezeru balkeris ar jūras kuģiem tradicionālo aizmugurē novietoto stūres māju;
* [[Mesabi Miner|''Mesabi Miner'']] (306,0 m x 32,0 m);
* [[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] (308,9 m x 32,0 m) lielākais kuģis Lielajos ezeros;
* [[Stewart J. Cort|''Stewart J. Cort'']] (304,8 m x 32,0 m) pirmais 300 metrus garais kuģis Lielajos ezeros;&lt;ref&gt;[http://www.interlake-steamship.com/our-fleet/m-v-stewart-j.-cort/ M/V Stewart J. Cort] The Interlake Steamship Company. Skatīts: 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
* [[Burns Harbor|''Burns Harbor'']] (304,8 m x 32,0 m);
* [[Indiana Harbor|''Indiana Harbor'']] (304,8 m x 32,0 m);
* [[Walter J. McCarthy Jr.|''Walter J. McCarthy Jr.'']] (304,8 m x 32,0 m) vislielākā kravnesība 80 120 t;
Cieši savienota velkoņa/baržas (''integrated tug and barge (ITB)'' - angļu val.) kombinācija:
* [[Presque Isle|''Presque Isle'']] (304,8 m x 31,9 m) vienīgā 300 metrus garā velkoņa/baržas kombinācija.&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/prsqisle.htm Marine Historical Society of Detroit Great Lakes Fleet Page Vessel Feature - Presque Isle] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Uzbūve ==
[[Attēls:Welland canal john b aird.JPG|thumb|right|MK ''John B. Aird'', Lielo ezeru balkeris ar vienu pakaļgalā novietotu virsbūvi.]]
Tā kā šiem kuģiem jāizmanto [[Lielo ezeru ūdensceļš|Lielo ezeru ūdensceļa]] slūžas, tiem visiem ir vienas un tās pašas raksturīgās iezīmes un to izskats atšķiras no līdzīga izmēra jūras [[Kravas kuģis|kravas kuģiem]]. Piemēram, tie ir šaurāki un parasti garāki. Agrāk izplatīts Lielo ezeru balkeru variants bija [[vaļa mugura]]s projekti (tos ieviesa Aleksandrs Makdugals (''Alexander McDougall'' - angļu val.) un būvēja no 1887. līdz 1898. gadam), kuriem bija raksturīgs ievērojams [[korpusa bortu ieliekums uz iekšu virs ūdenslīnijas]], kurš pakāpeniski pārgāja horizontālā klājā, kā arī noapaļots priekšgals. Šie kuģi piekrautā stāvoklī atgādināja [[Vaļi|vaļa]] muguru. Ja parasta kravas kuģa virsbūve ar stūres māju atradās kuģa vidusdaļā, tad Lielo ezeru balkeru virsbūvi un stūres māju sākot ar 19. gadsimta beigām izvietoja priekšgalā. Parasti tiem bija arī otra sala virs mašīntelpas kuģa pakaļgalā. Šādus divsalu kuģus būvēja no 1869. līdz 1974. gadam. Pirmais kuģis Lielajos ezeros, kuru uzbūvēja ar priekšgalā novietotu stūres māju, bija [[R. J. Hackett|''R. J. Hackett'']], bet pēdējais [[Algosoo|''Algosoo'']]. Vēlāk būvētajiem Lielo ezeru balkeriem, piemēram, ''CSL Niagara'', ir viena, liela, pakaļgalā novietota virsbūves sala.
[[Attēls:Soo Locks-Sault-Ste Marie.png|thumb|right|Lielo ezeru balkeris izejot no [[Sū slūžas|Sū slūžām]] (apakšā, pa labi). Mičiganas štats labajā pusē, priekšplānā, Ontārio province pa kreisi un fonā.]]
Ātrums ezeros nav tik svarīgs kā okeānā. Parasti ostas ir izvietotas tuvāk viena otrai nekā pārvadājot kravas okeānā, tādēļ kravas ietilpība ir svarīgāka par ātrumu. Ezeru kuģus projektē ar pēc iespējas lielāku [[Korpuss (kuģa)#Kuģa galvenie izmēri un pilnības koeficienti|ūdensizspaida pilnības koeficientu]], lai tie aizņemtu maksimālu apjomu slūžās Lielo ezeru/Sentlorensas ūdensceļu sistēmā. Tā paša iemesla dēļ, jūras arhitekti ir devuši priekšroku taisna, vertikāla priekšvadņa nevis plūdlīnijas formas priekšgaliem. Pēc otrā pasaules kara vairāki okeāna kravas kuģi un tankkuģi tika pārvietoti uz Lielajiem ezeriem un pārbūvēti par balkeriem kā lēts kuģu ieguves veids. Daži no tiem tiek izmantoti vēljoprojām (piemēram, [[USS Chiwawa (AO-68)|''Lee A. Tregurtha'']] un daži citi).

Cita ezeru kuģiem raksturīga iezīme ir savādāks [[Tilpne|kravas lūku]] izvietojums nekā jūras kuģiem. Ezeru kuģiem lūkas tradicionāli ir izvietotas 7,3 metru (24 pēdu) attālumā viena no otras un arī pašu lūku garums kuģa diametrālās plaknes virzienā ir 7,3 m. Šāds izvietojums bija vajadzīgs, lai lūkas atbilstu ostu izkraušanas ierīcēm. 19. un 20. gadsimta mijā lielākajai daļai rūdas izkraušanas ierīču izkraušanas teknes bija izvietotas ik pēc 3,7 m (12 pēdām). Kuģu būvētāji izmantoja šo attālumu, lai projektētu tādas lūkas, kurās vienlaicīgi kravu varēja iekraut no divām teknēm. Šādi lūku izmēri saglabājas arī mūsdienās pat uz moderniem ezeru kuģiem, tādējādi ezeru kuģiem ir daudz vairāk lūku nekā tāda paša garuma jūras kuģiem.

Lielākās dziļūdens slūžas [[Sū slūžas|Sū slūžās]] ir Po slūžas (''Poe locks'' - angļu val.), kuras ir 370 m garas un 34 m platas. Ņemot vērā gabarītu ierobežojumus, šobrīd ezeros ir trīsdesmit kuģi, kuri var pāriet no Augšezera uz Hūronu tikai izmantojot Po slūžas, lai arī neviens no tiem nesasniedz slūžu maksimāli pieļaujamo izmēru. Daudzi Lielo ezeru balkeri ir tajos iesprostoti, jo nevar iziet cauri Sentlorensas ūdensceļam, kura slūžas pieļauj 230 m garuma un 24 metru platuma maksimālos kuģu izmērus. Mazās atļautās iegrimes upēs ([[Sentmēri]] upē uzturētais dziļums ir 8,2 m, [[Senklēras ezers|Senklēras ezera]] uzturētais dziļums 6,4 m) ierobežo Lielo ezeru balkeru kravas ietilpību, bet to daļēji kompensē papildus garums un kastes veida (liels ūdensizspaida pilnības koeficients) korpuss. Tā kā Lielo ezeru viļņi pie līdzīga augstuma nesasniedz tik lielu garumu vai periodu kā okeāna viļņi, tad pastāv mazāka varbūtība, ka kuģis varētu tikt pacelts priekšgalā un pakaļgalā viļņu virsotnēs un tikt pārlauzts. Šī iemesla dēļ attiecība starp kuģa garumu, platumu un tā korpusa augstumu var būt nedaudz lielāka nekā okeānā ejošiem jūras kuģiem. Ezeru kuģu garuma, platuma attiecība parasti ir 10:1, kamēr okeāna kuģiem tā ir 7:1. Slūžu izmēri ir noteicošais faktors ezeru kuģu būvē.

== Dzīves ilgums ==
[[Attēls:Ships-Superior-Duluth-20060928.jpg|thumb|right|102 gadus vecais kuģis [[J. B. Ford|''J. B. Ford'']] (kreisajā pusē) 2006. gadā tiek izmantots cementa uzglabāšanai. ''J. A. W. Iglehart'' (labajā pusē) savas 70 gadu ilgās karjeras pēdējā mēnesī, kuras laikā piedzīvoja [[U - kuģis|U - kuģa]] (zemūdenes) uzbrukumu Atlantijas okeānā, otrā pasaules kara laikā.]]
Tā kā [[saldūdens]] ezeri ir mazāk korozīvi kuģiem par okeānu [[Jūras ūdens|sālsūdeni]], tad daudzi Lielo ezeru balkeri tiek ekspluatēti ilgstoši un flotei ir daudz lielāks vidējais vecums nekā okeāna kuģu flotei.&lt;ref&gt;[https://wayback.archive-it.org/all/20080414073549/http://www.imo.org/includes/blastDataOnly.asp/data_id=7987/BULK99.FIN.pdf IMO and the safety of bulk carriers] Focus on IMO. 1999. gada septembris. 6. lpp. Skatīts: 2022. gada 15. jūnijā&lt;/ref&gt; Vidējais Lielo ezeru balkera dzīves ilgums ir 40 līdz 50 gadi. Līdz 2014. gadam SS [[St. Marys Challenger|''St. Marys Challenger'']], kuru 1906. gadā uzbūvēja kā ''William P. Snyder'' (168 m garš), bija ezeros vecākais aktīvi izmantotais kuģis. Kuģa menedžmenta kompānija bija ''Port City Steamship Holding Company Inc'', bet īpašnieks ''St. Marys Cement'', kurš, savukārt, bija [[Votorantim Cimentos|''Votorantim Cimentos'']] meitas uzņēmums. Viens no visilgāk ekspluatētajiem kuģiem bija ''E. M. Ford'', kuru 1898. gadā uzbūvēja kā ''Presque Isle'' (130 m garš). Šis kuģis turpināja pārvadāt kravas 98 gadus līdz 1996. gadam. 2007. gadā tas vēl bija peldošs kā stacionārs pārkraušanas kuģis pie [[Sagino]] (''Saginaw'' - angļu val.) upmalas cementa tvertnēm. 2010. gada novembrī kuģi sagrieza metāllūžņos uzņēmumā [[Purvis Marine|''Purvis Marine'']] [[Sū Santemarī]] (''Sault Ste. Marie'' - angļu val.) Ontārio provincē. [[J. B. Ford|''J. B. Ford'']], kuru uzbūvēja 1904. gadā un izmantoja kravu pārvadājumiem līdz 1985. gadam, tāpat kā ''E. M. Ford'' vēl 2007. gadā izmantoja pārkraušanai pie cementa tvertnēm [[Superiora|Superiorā]] (''Superior'' - angļu val.) Viskonsinas štatā. Joprojām civiliem pārvadājumiem tiek izmantoti vairāki apbalvoti otrā pasaules kara kuģi, piemēram, tankkuģi ''Chiwawa'' un ''Neshanic'' (sagriezts 2018. gadā),&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/AmericanVictory.htm American Victory] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 16. jūnijā&lt;/ref&gt; tagad attiecīgi balkeri ''Lee A. Tregurtha'' un ''American Victory'', kā arī [[tanku desanta kuģis]] ''203'', tagad darba laiva ''Outer Island''. 

=== Jaunākie kravas kuģi ===
Dažas kuģniecības būvē jaunus kravas kuģus darbam Lielo ezeru ūdeņos. Zemāk uzskaitīti jaunie kravas kuģi, kurus jau ekspluatē vai kuri tiks nolaisti ūdenī, lai tos ekspluatētu Lielajos ezeros:
* [[Algoma Mariner|''Algoma Mariner'']] - būvēts [[Chengxi kuģu būvētava|''Chengxi'' kuģu būvētavā]], [[Dzjanjiņa|Dzjanjiņā]], Ķīnā un nodots uzņēmumam [[Algoma Central|Algoma Central]] 2011. gada augustā;
* [[Equinox klases kravas kuģis|''Equinox'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase. Dažus šīs klases kuģus 2010. gados uzsāka ekspluatēt uzņēmums ''Algoma Central Marine'', kas ir ''Algoma Central'' meitas uzņēmums. Jauna kuģu klase tiek izveidota katru reizi, kad kuģa būvei tiek izmantots jauns projekts un, kad vairāki kuģi tiek uzbūvēti pēc viena un tā paša projekta, kuģu klase kļūst pazīstama.&lt;ref&gt;[https://professionalmariner.com/canadian-company-orders-five-lakers-wheat-board-orders-two-others/ Canadian company orders five lakers, Wheat Board orders two others] Professional Mariner. 2011. gada 26. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt; Kuģi tiek izmantoti kā Lielo ezeru balkeri (divi no tiem nav aprīkoti ar kravas izkraušanas ierīcēm un trīs ir pašizkrāvēji).&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20110727143803/http://www.seawaymarinetransport.com/images/TheCurrent71.pdf Paterson A. SMT announces Equinox class of newbuild vessels] Seaway Marine Transport Current. 1. - 2. lpp. Skatīts: 2022. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt; Sērijas pirmais kuģis [[Algoma Equinox|''Algoma Equinox'']] tika pabeigts 2013. gadā;
* [[Trillium klases kravas kuģis|''Trillium'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase, kura tika piegādāta kuģniecībai [[Canada Steamship Lines|''Canada Steamship Lines'']] 2012. ([[Baie St. Paul|''Baie St. Paul'']]) un 2013. gadā ([[Whitefish Bay|''Whitefish Bay'']], [[Thunder Bay|''Thunder Bay'']] un [[Baie Comeau|''Baie Comeau'']]). Vēl divi kuģi (''CSL Welland'' un ''CSL St. Laurent'') uzsāka pārvadājumus Lielajos ezeros 2015. gadā;
* [[River klases kravas kuģis|''River'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase, kuras vienu kuģi ir pasūtījusi kuģniecība [[Interlake Steamship Company|''Interlake Steamship Company'']]. Tiek plānots, ka kuģi piegādās 2022. gadā.

== Kuģu zaudējumi un incidenti ==
[[Attēls:USCG clears ice on the St Mary River.jpg|thumb|''Cedarglen'' iespiests ledū reisa laikā decembrī. Divi ASV Krasta apsardzes ledlauži dodas to atbrīvot.]]
Lielajiem ezeriem ir gara kuģu avāriju, uzsēšanos uz sēkļa, vētru un sadursmju vēsture. No [[Le Griffon|''Le Griffon'']] nogrimšanas 1679. gadā kopā ar kažokādu kravu līdz [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] zaudēšanai 1975. gadā, ir zaudēti tūkstošiem kuģu un tūkstošiem dzīvību, pie tam daudzi no šiem kuģiem tika izmantoti kravu pārvadājumos. [[Lielo ezeru kuģu avāriju muzejs]] (''Great Lakes Shipwreck Museum'' - angļu val.) lieto aptuvenus skaitļus, 6 000 kuģi un 30 000 zaudētu dzīvību.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20091217111848/http://www.shipwreckmuseum.com/memorial.phtml &quot;Voices Silent, Not Forgotten&quot;] Great Lakes Shipwreck Museum. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt; Deivids D. Sveizī (''David D. Swayze'' - angļu val.) ir sastādījis sarakstu ar vairāk nekā 4 750 labi dokumentētām pārsvarā tirdzniecības kuģu avārijām un sarakstu ar vairāk nekā 5 000 zināmiem šo nogrimušo kuģu upuriem. Jūrniecības vēsturnieks Marks Tompsons (''Mark Thompson'' - angļu val.) pamatojoties uz saglabātiem jūrniecības dokumentiem secina, ka no 1878. līdz 1994. gadam Lielajos ezeros notika gandrīz 6 000 kuģu avāriju, kuru rezultātā gandrīz ceturtā daļa no iesaistītajiem kuģiem tika pasludināti par pilnīgi zaudētiem. Kopā ar šiem kuģiem tika pazaudētas 1 166 dzīvības.

Nesenākie moderno Lielo ezeru balkeru zaudējumi ir:
* SS [[Henry Steinbrenner|''Henry Steinbrenner'']], 1953. gada 11. maijs, Augšezers, 17 no 31 komandas locekļa gājuši bojā (applūdis pēc tam kad vētras laikā tika norauti kravas lūku vāki);
* SS [[Scotiadoc|''Scotiadoc'']], 1953. gada 20. jūnijs, Augšezers, 1 no 29 komandas locekļiem gājis bojā (sadūries ar kravas kuģi ''Burlington'' biezā miglā);
* SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']], 1958. gada 18. novembris, Mičigans, 33 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika [[Ieliekšanās un izliekšanās (kuģniecība)|pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā]] vētras laikā);
* SS [[Cedarville|''Cedarville'']], 1965. gada 7. maijs, Makinakas šaurums, 10 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (sadūries ar jūras kuģi ''Topdalsfjord'');
* SS [[Daniel J. Morrell|''Daniel J. Morrell'']], 1966. gada 29. novembris, Hūrons, 28 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā vētras laikā);
* SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']], 1975. gada 10. novembris, Augšezers, 29 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (nezināms iemesls vētras laikā).

1950. gadu laikā Lielajos ezeros nogrima arī jūras kuģi ''Prins Willem V'' un ''Monrovia'', abi pēc sadursmes ar citiem kuģiem. Jūras kuģis [[Francisco Morazan|''Francisco Morazan'']] tika pasludināts par pilnīgi zaudētu pēc uzsēšanās uz sēkļa pie [[Dienvidu Manitou sala|Dienvidu Manitou salas]] (''South Manitou Island'' - angļu val.) 1960. gada 29. novembrī. Cits jūras kuģis, ''Nordmeer'', uzsēdās uz [[Pērkonlīča sala|Pērkonlīča salas]] (''Thunder Bay Island'' - angļu val.) sēkļa 1966. gada novembrī, bet pirms to varēja no sēkļa noņemt, kuģis tika vēl vairāk bojāts tajā pašā vētrā, kura nogremdēja ''Morrell'' un tika pasludināts par pilnīgi zaudētu.

Kuģi ezeros ir bijuši iesaistīti daudzos mazākos incidentos. Lielo ezeru balkeri bieži uzsēžas uz sēkļiem ostās un kanālos ezeru mainīgo ūdens līmeņu un [[nogulsnēšanās]] dēļ. Notiek arī sadursmes ar objektiem (piemēram, 1993. gada incidents, kad ''Indiana Harbour'' sadūrās ar [[Lensingas sēkļu bāka|Lensingas sēkļu bāku]] (''Lansing Shoals Light Station'' - angļu val.), apledošana ziemas reisu laikā un kuģu ugunsgrēki (tajā skaitā netipisks [[Vellanda kanāls|gadījums]] 2001. gadā, kad paceļamais tilts sadūrās ar kanādiešu graudu pārvadātāju [[Windoc|''Windoc'']] izraisot ugunsgrēku). Lai novērstu sadursmes un uzsēšanos uz sēkļa, Lielie ezeri ir labi apgādāti ar [[Bāka|bākām]], kā arī stacionārām un peldošām navigācijas drošības zīmēm. [[ASV Krasta apsardze]] un [[Kanādas Krasta apsardze]] uztur savas apakšvienības ap Lielajiem ezeriem ieskaitot [[Ledlauzis|ledlaužus]] un [[Medicīniskā aviācija|glābšanas helikopterus]]. [[ASV Armijas inženieru korpuss]] un citi dienesti ir atbildīgi par noteikta dziļuma uzturēšanu ostās un ūdensceļos ar mērķi novērst uzsēšanos uz sēkļa. Tas tiek darīts [[Bagars|bagarējot]] un būvējot [[Piekrastes dambis|piekrastē dambjus]].&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20070701171428/http://www.lre.usace.army.mil/newsandevents/publications/publications/dredgingonthegreatlakes/ Dredging on the Great Lakes] U.S. Army Corps of Engineers. 2006. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;

Novembris tradicionāli ir bijis noslēdzošais navigācijas sezonas mēnesis pirms ziemas apkopēm (un ezeru aizsalšanas). Novembra mēnesī ir sliktākie navigācijas sezonas laikapstākļi, kas ir noveduši pie neproporcionāli augsta avāriju skaita. Pētījumi rāda, ka vairāk par pusi no visām uzskriešanām uz sēkļa un viena trešdaļa no visām kuģu nogrimšanām no 1900. līdz 1950. gadam ir notikušas novembrī.

== Ievērojami kuģi ==
[[Attēls:Edward L Ryerson Welland Canal 2008.JPG|thumb|''Edward L. Ryerson'']]
Pats slavenākais Lielo ezeru balkeris bija SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] (pupularitāti ieguvis pēc 1976. gada [[Gordons Laitfuts|Gordona Laitfuta]] (''Gordon Lightfoot'' - angļu val.) dziesmas &quot;[[The Wreck of the Edmund Fitzgerald|The Wreck of the ''Edmund Fitzgerald'']]&quot;), kurš nogrima Augšezerā 1975. gada 10 novembrī. &quot;''Fitz''&quot; bija pirmais 222 metrus garais kuģis un bija kuģniecības ''Columbia Transportation Division'' flagkuģis. ''Columbia Transportation Division'', savukārt, bija [[Oglebay Norton Corporation|''Oglebay Norton Corporation'']] meitasuzņēmums. MK ''Stewart J. Cort'' bija pirmais 300 metru garais rūdas pārvadātājs.

Pirmais Lielo ezeru pašizkrāvējs bija ''Hennepin'' (agrāk ''George H. Dyer''), mazs koka Lielo ezeru balkeris, kuru aprīkoja ar kravas izkraušanas ierīcēm 1902. gadā. Pirmais Lielo ezeru balkeris, kurš tika būvēts kā pašizkrāvējs, bija ''Wyandotte'', kuru nolaida ūdenī 1908. gadā. Pirms šiem visus kuģus izkrāva ar krasta kravas ierīcēm. Pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces darbojās labi ar kravām, kuras plūda no tilpnēm uz konveijeru lentām, piemēram, akmeņoglēm un kaļķakmeni. Tās nestrādāja labi ar labību, kura plūda pārāk strauji un apraka konveijeru lentas vai ar dzelzsrūdu, kura neplūst labi un uzkrātos tilpnē. Tā kā Lielo ezeru balkeru pamata krava bija dzelzsrūda, pašizkrāvēji nekļuva populāri, kamēr augstākā labuma rūdas krājumi nebija izsmelti un 1970. gados nesāka izmantot [[Takonīts|takonīta]] granulas.

Tvaika dzinēji parādījās 1860. gados un kļuva par standarta piedziņas veidu vairāk nekā gadsimtu ilgi. Kanādas 1967. gadā uzbūvētais labības pārvadātājs ''Feux Follets'' bija pēdējais Lielo ezeru balkeris ar [[Tvaika turbīna|tvaika turbīnu]] un tātad pēdējais ezeros uzbūvētais [[tvaikonis]]. Uzņēmuma [[Ford Motor Company|''Ford Motor Company'']] 1924. gadā uzbūvētie [[Henry Ford II|''Henry Ford II'']] un [[Benson Ford|''Benson Ford'']] bija pirmie ezeru kuģi ar [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]]. Līdz pat 1970. gadiem dīzeļdzinēji nekļuva par noteicošo piedziņas veidu. Līdz 2010. gadam pēdējais ekspluatācijā esošais 1920. gadu kuģis un vecākais nespecializēto beramkravu pārvadāšanā izmantotais kuģis bija kuģniecības ''Lower Lakes Towing Ltd.'' motorkuģis ''Maumee''. Kuģi priekš uzņēmuma ''U.S. Steel'' uzbūvēja ar nosaukumu ''William G. Clyde''.&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/Maumee1.htm Wharton G. -- Maumee --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt; ''S. T. Crapo'' 1927. gadā uzbūvēja priekš uzņēmuma ''Huron Portland Cement Co.'' cementa pārvadāšanai un tas kopš 1996. gada netiek aktīvi izmantots. Šis balkeris bija kuģu klases otrais kuģis, bet pirmais bija tā paša uzņēmuma ''John G. Boardman''. ''S. T. Crapo'' bija pēdējais akmeņogles kurinošais Lielo ezeru kravas kuģis.&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/crapo.htm Wharton G. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- S.T. Crapo --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt;

Tradicionālais dzīvojamo telpu izvietojums priekšgalā un pakaļgalā ar atklātu klāju virs tilpnes tika aizsākts ar 63 m garo ''R. J. Hackett'', kuru projektēja un uzbūvēja Elihu Peks (''Elihu Peck'' - angļu val.) 1869. gadā. Pirmais dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeris bija ''Brunswick'', kuru nolaida ūdenī 1881. gadā [[Detroita|Detroitā]]. ''Brunswick'' nogrima pēc sadursmes vēlāk tajā pašā gadā un tādēļ ir maz zināms. Daudzi seko mūsdienu [[Klīvlenda|Klīvlendas]] presei un par pirmo dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeri uzskata 1882. gadā ūdenī nolaisto [[Onoko|''Onoko'']]. 92 metrus garais ''Onoko'' bija pirmais balkeris, kuram tika piešķirts neoficiālais [[ezeru karaliene]]s (''Queen of tha Lakes'' - angļu val.) tituls (garākais kuģis ezeros). SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']] (200 m) šo titulu saglabāja 22 gadus, ilgāk nekā jebkurš cits tradicionālas uzbūves Lielo ezeru balkeris. ''Carl D. Bradly'' ir pazīstams arī ar pārlūšanu un nogrimšanu Mičiganā vētras laikā 1958. gadā. Bija tikai divi izdzīvojušie.
[[Attēls:Paul R. Tregurtha.jpg|thumb|right|[[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] pa ziemu pietauvots [[Stērdženbeja|Stērdženbejā]] Viskonsinas štatā. 2008. gada 19. februāris.]]
Šobrīd ezeru karalienes titulu patur modernais ''Paul R. Tregurtha'' ar pakaļgalā novietotu virsbūvi. 308,9 metrus garo kuģi nolaida ūdenī 1981. gadā ar nosaukumu ''William J. Delancy''. ''Paul R. Tregurtha'' šo titulu ir saglabājis kopš tā nolaišanas ūdenī. 207 metrus garo ''Wilfred Sykes'' uzskata par pirmo moderno Lielo ezeru balkeri un, kad to 1975. gadā pārbūvēja par pašizkrāvēju, tas bija pirmais pašizkrāvējs ar aizmugurē izvietotām kravas izkraušanas ierīcēm. Kopš tā laika visas pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces izvieto aizmugurē. 218,2 metrus garais ''Algoisle'' (iepriekš ''Silver Isle'') bija pirmais modernais Lielo ezeru balkeris ar visām kajītēm izvietotām vienā pakaļgalā novietotā virsbūvē sekojot okeāna balkeru arhitektūrai un atsakoties no gadsimtu vecām formām, ko lietoja uz mazām upju tvaika baržām un [[Vaļa mugura|vaļa muguras]] projektos. ''Stewart J. Cort'' (1971. g.) bija pirmais 300 metru garais kuģis un vienīgais 300 metru garais kuģis ar tradicionāli priekšgalā novietotu virsbūvi, kurā izvietotas dzīvojamās telpas. 220 metru garais [[Algosoo|''Algosoo'']] (1974. g.) bija pēdējais uzbūvētais Lielo ezeru balkeris ar tradicionālo priekšgalā novietoto stūres māju.

Tāpat pieminēšanas vērts ir tvaikonis [[Edward L. Ryerson|''Edward L. Ryerson'']], kurš ir plaši pazīstams ar savu mākslinieciski augstvērtīgo arhitektūru un ir vienīgais aktīvi izmantotais līdzena klāja (bez kravas izkraušanas ierīcēm) kravas kuģis Lielo ezeru ASV pusē (Vēl viens reģistrēts ASV līdzena klāja kuģis ir ''John Sherwin'', kurš netiek ekspluatēts no 1981. gada un šobrīd ir pietauvots [[Dītora|Dītorā]] (''DeTour'' - angļu val.) Mičiganas štatā pēc tam kad 2008. gada novembrī tika apturēta tā dzinēja maiņa un pārbūve par pašizkrāvēju). 2006. gada vasarā ''Edward L. Ryerson'' aprīkoja un tika atsākta tā aktīva ekspluatācija pēc ilgstošas stāvēšanas no 1998. gada. ''Edward L. Ryerson'' bieži tika izmantots kā muzejkuģis ekskursijām. To atgrieza atpakaļ ekspluatācijā, jo ezeros trūka drošu korpusu un bija nepieciešams palielināt flotes tonnāžu (Kanādas flotē joprojām ir vairāki aktīvi izmantoti līdzena klāja kuģi labības transportam, kura nav piemērota pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīcēm. Vairums ASV labības tiek transportēta pa dzelzceļu.).

Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš līdz sagriešanai metāllūžņos piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'', piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] (''David Mamet'' - angļu val.) lugas &quot;[[Lakeboat]]&quot; ekranizācijā. Lai uzņemtu dažas scēnas, kuģa karogs uz laiku tika mainīts uz ASV ar pieraksta ostu Čikāgā.

=== Muzejkuģi un saglabājušies korpusi ===
==== Klīvlenda Ohaio štatā ====
1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] bijušais flagkuģis [[William G. Mather|''William G. Mather'']] ir pārvērsts par [[Jūras muzejs|jūras muzeju]] un ir atvērts apskatei Klīvlendas [[Ziemeļkrasta osta|ziemeļkrasta ostā]] (''North Coast Harbor'' - angļu val.).
[[Attēls:MV Maumee, Holland, MI.JPG|thumb|right|MK ''Maumee'', viens no ilgāk izmantotajiem ezeru balkeriem, izkraujot kravu [[Holande (Mičigana)|Holandē Mičiganas štatā]]. Sagriezts metāllūžņos 2012. gadā 83 gadu vecumā.]]

==== Dulūta - Superiora Minesotas - Viskonsinas štatos ====
[[William A. Irvin|''William A. Irvin'']] tika nosaukts par godu uzņēmuma [[U.S. Steel|''U.S. Steel'']] prezidentam, laikā, kad kuģi nolaida ūdenī, un kalpoja kā ''U.S. Steel'' Lielo ezeru flotes flagkuģis no tā nolaišanas ūdenī 1938. gadā līdz 1975. gadam. Kuģis bija pirmais Lielo ezeru balkeris, kura būvē izmantoja metināšanu un tas ir atvērts apskatei [[Viljams A. Irvins|Lielo ezeru peldošajā jūras muzejā]] [[Dulūta|Dulūtā]] Minesotas štatā. Cits [[muzejkuģis]] [[Meteor|''Meteor'']] ir pēdējais saglabājies vaļa muguras projekta kuģis un kalpo par muzeju [[Superiora|Superiorā]] Viskonsinas štatā, vietā, kur kuģu būvētavā [[Superior Shipbuilding Company|''American Steel Barge Company'']] būvēja vaļa muguras projekta kuģus. Tādus pašus Lielo ezeru balkerus būvēja arī Dulūtas kuģu būvētavā [[McDougall Duluth Shipbuilding Company|''McDougall Duluth Shipbuilding Company'']].&lt;ref&gt;[https://zenithcity.com/archive/historic-architecture/riverside-hospital/ Dierckins T. Riverside hospital] Zenith City Press. Skatīts: 2022. gada 28. jūnijā&lt;/ref&gt;

==== Sū Santemarī Mičiganas štatā ====
[[Valley Camp|''Valley Camp'']] tika uzbūvēts 1917. gadā un savas ekspluatācijas laikā no 1917. gada līdz 1966. gadam piederēja uzņēmumiem [[National Steel Corporation|''National Steel Corporation'']], [[Republic Steel|''Republic Steel'']] un [[Wilson Transit Co.|''Wilson Transit Co.'']]. 1968. gadā tas kļuva par muzejkuģi amerikāņu Sū krastmalā uz austrumiem no Sū slūžām. Kuģī glabājas daudz relikviju no [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] nogrimšanas, tajā skaitā divas sadauzītas ''Edmund Fitzgerald'' glābšanas laivas.&lt;ref&gt;[https://www.saulthistoricsites.com/museum-ship-valley-camp/ Explore An Actual Great Lakes Freighter!] Sault Historic Sites. Skatīts: 2022. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;

==== Tolīdo Ohaio štatā ====
[[Attēls:Toledo freighters (Buckley, Boyer).jpg|thumb|right|''Willis B. Boyer'' un ''Buckeye'' Maumē (''Maumee'' - angļu val.) upē Tolīdo. ''Buckeye'' vēlāk tika pārbūvēts par baržu un nosaukts par ''Lewis J. Kuber''. Šobrīd baržas nosaukums ir ''Menominee.'']]
SS [[Col. James M. Schoonmaker|''Col. James M. Schoonmaker'']] ir bijušais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] kuģis, kurš tika izmantots no 1911. līdz 1980. gadam. Sākotnēji kuģis piederēja uzņēmumam ''Shenango Furnace Company'' un tad, kad to nopirka ''Cleveland-Cliffs'', tika mainīts arī kuģa nosaukums uz ''Willis B. Boyer''. Uzsākot ''Col. James M. Schoonmaker'' ekspluatāciju, tas bija lielākais balkeris pasaulē. Vienā no līdz šim visambiciozākajām Lielo ezeru kuģu restaurācijām, ''Col. James M. Schoonmaker'' 2011. gada 1. jūlijā, simtajā gadadienā kopš kuģa nolaišanas ūdenī Tolīdo, atguva savu nosaukumu. Kuģis bija atvērts apskatei gadiem ilgi kā muzejs [[Tolīdo]] starptautiskajā parkā līdz 2012. gada 27. oktobrī to pārvietoja lejup pa upi uz vietu blakus jaunajai [[Lielo ezeru nacionālais muzejs|Lielo ezeru nacionālā muzeja]] ēkai. Kuģis atkal tika atvērts apskatei kopā ar muzeju 2014. gada pavasarī.

=== Citi saglabājušies korpusi un kuģu daļas ===
==== Dītora Mičiganas štatā ====
Šajā pilsētā ir saglabājies ''Lewis G. Harriman'' priekšgals ar priekšgala virsbūvi. ''Lewis G. Harriman'' tika nolaists ūdenī kā ar nolūku būvēts cementa pārvadātājs ''John W. Boardman''. Kuģi sagrieza metāllūžņos, bet priekšgalu saglabāja kā dzīvojamo ēku Dītorā. Nesen tā tika restaurēta un nokrāsota sākotnējā ''Boardman'' krāsā.

==== Putinbeja Ohaio štatā ====
1924. gadā uzbūvēto ''Benson Ford'' nosauca par godu Henrija Forda mazdēlam un tas kļuva par ''Ford Motor Company'' flagkuģi. Kuģa priekšgala virsbūve šobrīd ir novietota uz klints Ēri ezera [[Dienvidbeisas sala|Dienvidbeisas salā]] (''South Bass Island'' - angļu val.) uz kurieni to 1986. gadā pārvietoja Frenks J. Salivans (''Frank J. Sullivan'' - angļu val.) un Lidija Salivana (''Lydia Sullivan'' - angļu val.) no Klīvlendas. Šobrīd tā ir privāta muzejmāja, kura kopš 1999. gada pieder Braienam Kasperam (''Bryan Kasper'' - angļu val.) no Sendaski (''Sandusky'' - angļu val.) Ohaio štatā. Tā ir tikusi pieminēta daudzos žurnālos un tādās televīzijas pārraidēs kā ''Home &amp; Garden'' televīzijas raidījumā ''Extreme Homes'' un televīzijas kanāla ''Travel Channel'' raidījumā ''Extreme Vacation Homes''.&lt;ref&gt;[https://shiponthebay.com/ One of the Most unique homes you’ll find on Put-in-Bay and throughout the Country] Benson Ford Shiphouse. Skatīts: 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;

==== Misisoga Ontārio provincē ====
SS [[William E. Corey|''Ridgetown'']] tika daļēji nogremdēts kā viļņlauzis (ar neskartu skursteni un virsbūvēm) netālu no [[Toronto]] Portkreditā (''Port Credit'' - angļu val.). Kuģis tika uzbūvēts 1905. gadā un ir viens no visvecākajiem saglabātajiem korpusiem Ontārio ezerā. Tā siluets raksturo 1900. gadu sākuma Lielo ezeru balkeru izskatu.

==== Detroita Mičiganas štatā ====
''William Clay Ford'' stūres māja ir daļa no [[Dossinu Lielo ezeru muzejs|Dossinu Lielo ezeru muzeja]] (''Dossin Great Lakes Museum'' - angļu val.) Belles salā (''Belle Isle'' - angļu val.).&lt;ref&gt;[https://detroithistorical.org/dossin-great-lakes-museum/exhibitions/signature-exhibitions/william-clay-ford-pilot-house William Clay Ford Pilot House] Detroit Historical Society. Skatīts: 2022. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt; Stūres māja ir atvērta apskatei un vērsta pret Detroitas upi.

=== Neizdevušies mēģinājumi izveidot muzejkuģus, kuģi sagriezti metāllūžņos ===
[[Attēls:DetroitRiverlaker.jpg|right|thumb|Moderns Lielo ezeru balkeris ''Earl W.'' (tagad ''Manitowoc'') ejot gar [[Renesances centrs|Renesances centru]] (''Renaissance Center'' - angļu val.) Detroitā.]]
Vairāki citi Lielo ezeru balkeri gandrīz kļuva par muzejkuģiem, bet tos finansējuma trūkuma, politiskā spiediena vai citu iemeslu dēļ sagrieza metāllūžņos.
* ''Lewis G. Harriman'': 1923. gadā pirmais ar nolūku uzbūvētais cementa pārvadātājs tika ekspluatēts no tā uzbūvēšanas līdz 1980. gadam. Līdz 2003. gadam kuģi izmantoja kā uzglabāšanas baržu. Interesentu grupa centās kuģi izglābt, bet komunikācijas problēmas ar īpašnieku noveda pie kuģa pārdošanas 2004. gadā un sekojošas sagriešanas metāllūžņos Sū Santemarī uzņēmumā ''Purvis Marine''. Lielākā korpusa daļa tika pārkausēta metalurģijas uzņēmuma ''Algoma'' tēraudlietuvē, bet [[Baks (kuģniecība)|baks]]&lt;ref&gt;Priekšgala virsbūve&lt;/ref&gt; tika saglabāts kā vasarnīca [[Dītora|Dītorā]].
* SS ''Niagara'': 1897. gadā būvēts kravas kuģis, kuru vēlāk pārbūvēja par refūleri. Sagriezts metāllūžņos 1997. gadā [[Ēri]] uzņēmumā ''Liberty Iron &amp; Metal'' pēc tam, kad to neizdevās pārvērst par muzejkuģi Ēri. 11 gadus iepriekš kuģi bija izdevies paglābt no sagriešanas metāllūžņos.
* ''John Ericsson'': Pirmspēdējais vaļa muguras projekta kravas kuģis. ''John Ericsson'' sagrieza metāllūžņos 1969. gadā [[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltonā]]. Tāpat kā gadījumā ar kuģi ''Canadiana'', kuģa zaudēšanā centrālo lomu spēlēja politika.
* SS ''Seaway Queen'': Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš kādreiz piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'' un piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] lugas &quot;[[Lakeboat]]&quot; ekranizācijā, bija iesaistīts mēģinājumā to saglabāt kā muzejkuģi. Beigu beigās īpašniekam neizdevās atrast organizāciju, kura spētu un gribētu kuģi saglabāt, tādēļ to pārdeva un 2004. gadā sagrieza metāllūžņos [[Alanga|Alangā]], (''Alang'' - angļu val.) Indijā.
* ''J. B. Ford'': 1904. gada kravas kuģi, kurš pārdzīvoja 1905. gada [[Mataafa vētra|''Mataafa'' vētru]] un [[1913. gada Lielo ezeru vētra|1913. gada Lielo ezeru vētru]], ar pēdējo trīspakāpju reversējamo tvaika dzinēju izrādījās pārāk dārgi pārvērst muzejkuģī un tas 2015. gadā tika nosūtīts uz Dulūtas uzņēmumu ''Azcon Metals'' sagriešanai metāllūžņos.&lt;ref&gt;[https://www.duluthnewstribune.com/news/one-final-sail-set-for-j-b-ford One final sail set for J.B. Ford] Duluth News Tribune. 2015. gada 8. oktobris. Skatīts: 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Potenciālie muzejkuģi ===
[[Attēls:MV Roger Blough Milwaukee 2014.jpg|thumb|[[Roger Blough|''Roger Blough'']] pa ziemu pietauvots Milvoki. 2014. gada februāris.]]
* Cementa tvaikoņi: cementa tvaikoņu floti strauji aizstāj velkoņa un baržas kombinācijas, piemēram, ''Integrity'' un ''Innovation''. Vēsturiskie cementa pārvadātāji ir [[St. Marys Challenger|''St. Marys Challenger'']] (1906), [[S. T. Crapo|''S. T. Crapo'']] (1927), [[J. A. W. Iglehart|''J. A. W. Iglehart'']] (1936) un SS [[Alpena|''Alpena'']] (1942). SS ''St. Marys Challenger'' ir pārvērsts baržā, bet tā stūres māja stāv uz piestātnes Tolīdo un gaida, kad varēs kļūt par daļu no Lielo ezeru nacionālā muzeja ekspozīcijas.
* SS [[Arthur M. Anderson|''Arthur M. Anderson'']], kurš tika nolaists ūdenī 1952. gadā vēl joprojām tiek ekspluatēts. Kuģis ir slavens kā pēdējais, kurš kontaktējās ar ''Edmund Fitzgerald'' pirms tā nogrimšanas. Tas bija arī pirmais glābšanas kuģis, kas ieradās meklēt ''Edmund Fitzgerald''.
* SS ''Lee A. Tregurtha'' ir otrais vecākais izmantotais kuģis, kurš ir ievērojams ar to, ka bija ASV Jūras kara flotes bunkurēšanas tankkuģis un saglabājies uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' kuģis.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces|colwidth=40em}}

== Ārējās saites ==
{{commons|Lake freighter|Lielo ezeru balkeris}}
* [http://www.boatnerd.com Interneta vietne ''Boatnerd''] Informācija par Lielo ezeru balkeriem. {{en ikona}}
* [http://www.greatscience.com/mather_museum.php Muzejkuģa ''William G. Mather'' interneta vietne] 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' bijušais flagkuģis {{en ikona}}

[[Kategorija:Kuģu tipi]]</text>
      <sha1>4h4qfcw3jekdnxwzx35j1r1xi22h4ci</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659102</id>
      <parentid>3659101</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T21:39:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izmērs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48161" xml:space="preserve">[[Attēls:SAILING DIRECTIONS-ENROUTE-Caribbean Sea Vol 1-5Page 6.jpg|thumb|350px|ASV Nacionālās Ģeotelpiskās izlūkošanās aģentūras Karību jūras locijas 1. sējuma 6. lapaspuse (''Sailing Directions (Enroute) Caribbean Sea Vol 1'' - angļu val.).]]
'''Locija''' ir kuģu un laivu ceļu apraksts [[Piekrastes navigācija|piekrastes navigācijā]] un tuvojoties ostām. Tajā sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts, ziņas par navigācijas šķēršļiem, bīstamām vietām, navigācijas aprīkojumu, ziņas par ostām un režīmu tajās, kā arī cita informācija.&lt;ref&gt;Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. lpp.&lt;/ref&gt; Angļu valodā visu kādas valsts izdoto lociju kopumu dēvē par ''Sailing Directions'', bet atsevišķu grāmatu par ''Pilot''. Vārds ''pilot'' nozīmē arī locis. Vienāds nosaukums izvēlēts tāpēc, ka locijas sniedz vietējās zināšanas par kuģu ceļiem un orientieriem, kuras parasti tiek iegūtas no loča. Tādēļ īpaši svarīgas locijas ir karakuģiem un valsts dienesta kuģiem, kuri daudzās ostās ir atbrīvoti no obligātās loča pavadības.

Daudzas valstis izdod locijas saviem teritoriālajiem ūdeņiem, kuros tās ir Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas (''International Hydrographic Organization (IHO)'' - angļu val.) atzītas kā primārie kartogrāfijas varas orgāni. Tomēr visplašāk izmantotās locijas ir Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas biroja (''UK Hydrographic Office'' - angļu val.) izdotās (''Admiralty Sailing directions (ASD)'' - angļu val.). Šīs locijas tiek pārdotas ar ''Admiralty'' zīmolu un nodrošina visplašāko ģeogrāfisko pārklājumu piekrastes kuģu ceļiem visā pasaulē. Tās ir veidotas, lai papildinātu un uzlabotu datus, kuri uzrādīti uz [[Admiralitāte (Apvienotā Karaliste)|britu admiralitātes]] (''British Admiralty (BA)'' - angļu val.) jūras kartēm, aprakstot jūras kuģu ceļus attiecībā pret krasta orientieriem. Okeāna ceļi ietverti admiralitātes grāmatā &quot;Pasaules okeāna pārgājieni&quot; (''Ocean Passages for The World (OPTW)'' - angļu val.) - jūras publikācija NP136 - kura apraksta jūras ceļus atsevišķi motorkuģiem un atpūtas kuģiem / buru kuģiem.

== ASV ==
[[File:SDLIMITS.jpg|right|thumb|200px|Lociju pārklājums. Skaitļi kvadrātos apzīmē atsevišķo plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) pārklājuma rajonus.]]
Pavisam eksistē 41 ASV [[navigācija]]s lociju sējums ārzemju ūdeņiem, kurus izdod [[Nacionālā Ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūra]] (''National Geospatial-Intelligence Agency (NGA)'' - angļu val.). Lociju komplekts sastāv no 36 piekrastes lociju (''Enroute'' - angļu val.) sējumiem, 4 plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) sējumiem un 1 sējuma, kurš apvieno abus iepriekš minētos. Plānošanas rokasgrāmatas apraksta okeānu baseinu vispārīgās iezīmes un valstīm specifisku informāciju, piemēram, militāro poligonu koordinātas, loča pavadības nosacījumus, dažādus noteikumus, meklēšanas un glābšanas informāciju, kuģu ziņošanas sistēmas un laika zonas. Piekrastes locijas ietver detalizētu informāciju par piekrasti un ostu pieejām papildinot rajona vislielākā mēroga kartes. Katra piekrastes locija ir sadalīta ģeogrāfiskos reģionos, sauktos par sektoriem, kuri satur informāciju par laikapstākļiem piekrastē, straumēm, ledu, bīstamām vietām, orientieriem un ostām, kā arī grafisku rajonam pieejamo karšu attēlojumu.&lt;ref&gt;[https://msi.nga.mil/Publications/SDEnroute Sailing Directions Enroute] National Geospatial-Intelligence Agency. Skatīts: 2022. gada 19. jūlijā&lt;/ref&gt;

ASV locijas ārzemju ūdeņiem ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://msi.nga.mil/Publications NGA jūrniecības drošības informācijas portāla] (''NGA Maritime Safety Information Portal (NGA MSI Portal)'' - angļu val.). ASV ūdeņiem tiek izdotas desmit dažādas locijas, kuras ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://www.nauticalcharts.noaa.gov/publications/coast-pilot/index.html hidrogrāfijas biroja] interneta vietnes. Turpat iespējams lejupielādēt arī citus produktus, tajā skaitā [https://charts.noaa.gov/InteractiveCatalog/nrnc.shtml kartes].

Locijas korektē, kad jauniegūti dati ir par pamatu esošā teksta revīzijai. Šādus datus iegūst no vairākiem avotiem, tajā skaitā ločiem un citu valstu locijām.

Grāmata, kura apvieno plānošanas rokasgrāmatu un piekrastes lociju ir [[Antarktīda]]s plānošanas rokasgrāmata un piekrastes locija (''Planning Guide and Enroute for Antarctica'' - angļu val.). Šāds apvienojums ļauj efektīvāk pasniegt materiālu par šo unikālo rajonu.

Plānošanas rokasgrāmatas un piekrastes locijas tiek korektētas bieži. 2005. gada sākumā NGA pārtrauca šo publikāciju izdošanu drukātā veidā un sekojošie izdevumi tika izplatīti tikai ciparu formātā. Starp jauniem izdevumiem locijas tiek korektētas pielietojot ciparu ielāpu (''binary patch'' - angļu val.) procesu, kuru dēvē par publikāciju datu atjaunošanu (''Publication Data Update (PDU)'' - angļu val.).&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Plānošanas rokasgrāmatas ===
[[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|right|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse.]]
Plānošanas rokasgrāmatu sējumi palīdz stūrmanim plānojot tālus okeāna reisus un sniedz informāciju par atsevišķām valstīm, kura ir piemērojama visām šo valstu ostām. Katra plānošanas rokasgrāmata aptver brīvi izvēlētu pasaules okeāna rajonu.

Atsevišķās plānošanas rokasgrāmatas ir iedalītas valstīs un okeānu baseinos sekojoši:
# Publikācija 120 - 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns);
# Publikācija 140 - 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs);
# Publikācija 160 - 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis);
# Publikācija 180 - 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns).

Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un kuģu satiksmes vadības centri (''Vessel traffic service (VTS)'' - angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā, var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta.

Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. - 95. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Piekrastes locijas ===
[[Attēls:MV George Stinson.jpg|right|thumb|300 metru ''George A. Stinson'' (tagad ''American Spirit'') šķeļot Hūrona viļņus.]]
Lielākie kuģi ezeros ir ap 300 metrus gari vai precīzāk no 304,8 līdz 308,9 metriem gari, 32 metrus plati un ar 17 metrus augstu korpusu. Tie var pārvadāt līdz 80 120 tonnām beramkravu, lai arī to pilnu piekraušanu ietekmē ezeru ūdens līmeņi un, jo īpaši, ūdens līmeņi kanālos un ostās. Desmit šādu kuģu uzbūvēja no 1976. līdz 1981. gadam un tie visi vēljoprojām tiek ekspluatēti. Jaudīgākais no tiem ir MK&lt;ref&gt;Motorkuģis&lt;/ref&gt; [[Edwin H. Gott|''Edwin H. Gott'']],&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/gott.htm Burdick R. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- Edwin H. Gott] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt; kurš tika aprīkots ar diviem ''Enterprise'' DMRV-16-4 dīzeļdzinējiem, kuri, savukārt, piedzina divas [[dzenskrūve]]s. Abu dzinēju kopējā jauda sastādīja 19 500 [[Zirgspēks|zirgspēku]] jeb 14 500 kW padarot šo kuģi par jaudīgāko Lielo ezeru balkeri. Dzinēji ļāva attīstīt 13,8 mezglu (25,6 km/h) ātrumu.&lt;ref&gt;Bawal R. A. [https://books.google.lv/books?id=_LTqoJtyM5MC&amp;pg=PA55&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false ''Superships of the Great Lakes: Thousand-foot Ships on the Great Lakes''] Inland Expressions, 2011. 55. lpp. {{ISBN|9780981815749}}&lt;/ref&gt; 2011. gadā MK ''Edwin H. Gott'' dzinēji tika nomainīti uz diviem ''MAK/Caterpillar'' 8M43C dzinējiem. Katra dzinēja jauda 9 650 [[Zirgspēks|zirgspēki]] (7 200 kW).&lt;ref&gt;[http://www.glmri.org/downloads/quarterlyReports/2011_04.pdf Stewart R. M/V Gott Repowering Project Completion.] Great Lakes Maritime Research Institute, Quarterly Update (January – March 2011), 2011. gada. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt; Arī citu Lielo ezeru balkeru dzinēji ir tikuši mainīti. 308,91 m garais MK [[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] ir lielākais ezeru kuģis, kurš spēj pārvadāt 68 000 tonnu beramkravas.

''Stewart J. Cort'' bija pirmais 300 metru garais kuģis, kuru sāka ekspluatēt ezeros un arī vienīgais ar tradicionāli priekšgalā novietotu stūres māju tā saucamajā Lielo ezeru stilā (lai arī visas dzīvojamās telpas ir novietotas kuģa priekšgalā, pakaļgala virsbūvē ir izkraušanas ierīce un dzinēji) Kuģi nolaida ūdenī [[Misisipi (štats)|Misisipi]] ar nosaukumu ''Hull 1173'' un tas sastāvēja tikai no priekšgala un pakaļgala sekcijām (tādēļ to dēvēja arī par &quot;resno&quot;). No Misisipi kuģis aizgāja uz [[Ēri]], kur to pārgrieza divās daļās un kuģa vidū iemetināja vairāk nekā 243 m garu papildus korpusa sekciju.&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/cort.htm Aho J. L. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- Stewart J. Cort] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt; Cits interesants 300 metru kuģis ir ''Presque Isle'', kas ir cieši savienota [[Velkonis|velkoņa]] un [[barža]]s kombinācija. ''Presque Isle'' ir pasaulē lielākā velkoņa/baržas kombinācija.

Visi 300 metru kuģi ir ASV kuģi. Kanādas flotei ir jāiet uz un no lielajām Kanādas pilsētām caur Sentlorensas ūdensceļu, tādēļ Kanādas kuģu lielākais garums ir 230 m ([[Seawaymax|''Seawaymax'']] izmērs). Šāda standarta garuma iemesls ir Vellanda kanāls, kurš apiet [[Niagāras ūdenskritums|Niagāras ūdenskritumu]]. Slūžas ir apmēram 240 m garas, kas drošības apsvērumu dēļ ierobežo maksimālo kuģu garumu.

Cits iemesls, kāpēc nepastāv lielāki Kanādas kuģi, ir juridiska rakstura. Ezeru lielākos kuģus parasti izmanto, lai pārvadātu amerikāņu raktuvju rūdu uz amerikāņu tērauda ražotnēm. [[1920. gada tirdzniecības flotes akts|Džonsa akta]] dēļ Kanādas kuģi nevar pārvadāt rūdu no amerikāņu raktuvēm uz amerikāņu ražotnēm, tādēļ arī nav vajadzības pēc lielākiem kanādiešu kuģiem.

Vellanda kanāla ierobežojumu dēļ, daudz izplatītākas ir 180 un 210 m klases. Šie kuģi ir ļoti atšķirīgi gan pēc uzbūves, gan kravnesības un var pārvadāt no 10 000 līdz 40 000 tonnu kravas. Mazākie kuģi var apkalpot ezeru mazākās ostas, kurās nav regulārs kravu pārvadājumu pieprasījums. Pēdējais uzbūvētais ezeru lielais beramkravu kuģis ir cieši savienota velkoņa un baržas kombinācija ''Ken Boothe Sr./Lakes Contender''. 226 m garās baržas ''Lakes Contender'' un 41 m garā velkoņa ''Ken Boothe Sr.'' ekspluatāciju uzsāka 2012. gadā.
[[Attēls:USEPA GL collection 151 DuluthHalletDockSelfunloader.jpg|thumb|right|Pašizkraujošs balkeris izkraujot beramkravu [[Dulūta|Dulūtā]].]]

=== Ezeru 300 metru garo kuģu saraksts ===
[[Attēls:James R Barker.jpg|thumb|Balkeris ''James R. Barker'' ejot cauri Makinakas (''Mackinac'' - angļu val.) šaurumam.]]
Lielo ezeru balkeri (pašizkrāvēji):
* [[American Integrity|''American Integrity'']] (304,8 m x 32,0 m);
* [[American Spirit|''American Spirit'']] (306,0 m x 32,0 m);&lt;ref&gt;[http://www.americansteamship.com/fleet/mv-american-spirit.php M/V American Spirit] American Steamship Company. Skatīts: 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
* [[American Century|''American Century'']] (304,8 m x 32,0 m);
* [[Edgar B. Speer|''Edgar B. Speer'']] (306,0 m x 32,0 m);&lt;ref&gt;[https://www.greatlakesvesselhistory.com/histories-by-name/s/speer-edgar-b Speer, Edgar B.] Great Lakes Vessel History. Skatīts: 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
* [[Edwin H. Gott|''Edwin H. Gott'']] (306,0 m x 32,0 m) jaudīgākie dzinēji Lielajos ezeros;
* [[James R. Barker|''James R. Barker'']] (306,0 m x 32,0 m) pirmais 300 metrus garais Lielo ezeru balkeris ar jūras kuģiem tradicionālo aizmugurē novietoto stūres māju;
* [[Mesabi Miner|''Mesabi Miner'']] (306,0 m x 32,0 m);
* [[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] (308,9 m x 32,0 m) lielākais kuģis Lielajos ezeros;
* [[Stewart J. Cort|''Stewart J. Cort'']] (304,8 m x 32,0 m) pirmais 300 metrus garais kuģis Lielajos ezeros;&lt;ref&gt;[http://www.interlake-steamship.com/our-fleet/m-v-stewart-j.-cort/ M/V Stewart J. Cort] The Interlake Steamship Company. Skatīts: 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
* [[Burns Harbor|''Burns Harbor'']] (304,8 m x 32,0 m);
* [[Indiana Harbor|''Indiana Harbor'']] (304,8 m x 32,0 m);
* [[Walter J. McCarthy Jr.|''Walter J. McCarthy Jr.'']] (304,8 m x 32,0 m) vislielākā kravnesība 80 120 t;
Cieši savienota velkoņa/baržas (''integrated tug and barge (ITB)'' - angļu val.) kombinācija:
* [[Presque Isle|''Presque Isle'']] (304,8 m x 31,9 m) vienīgā 300 metrus garā velkoņa/baržas kombinācija.&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/prsqisle.htm Marine Historical Society of Detroit Great Lakes Fleet Page Vessel Feature - Presque Isle] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Uzbūve ==
[[Attēls:Welland canal john b aird.JPG|thumb|right|MK ''John B. Aird'', Lielo ezeru balkeris ar vienu pakaļgalā novietotu virsbūvi.]]
Tā kā šiem kuģiem jāizmanto [[Lielo ezeru ūdensceļš|Lielo ezeru ūdensceļa]] slūžas, tiem visiem ir vienas un tās pašas raksturīgās iezīmes un to izskats atšķiras no līdzīga izmēra jūras [[Kravas kuģis|kravas kuģiem]]. Piemēram, tie ir šaurāki un parasti garāki. Agrāk izplatīts Lielo ezeru balkeru variants bija [[vaļa mugura]]s projekti (tos ieviesa Aleksandrs Makdugals (''Alexander McDougall'' - angļu val.) un būvēja no 1887. līdz 1898. gadam), kuriem bija raksturīgs ievērojams [[korpusa bortu ieliekums uz iekšu virs ūdenslīnijas]], kurš pakāpeniski pārgāja horizontālā klājā, kā arī noapaļots priekšgals. Šie kuģi piekrautā stāvoklī atgādināja [[Vaļi|vaļa]] muguru. Ja parasta kravas kuģa virsbūve ar stūres māju atradās kuģa vidusdaļā, tad Lielo ezeru balkeru virsbūvi un stūres māju sākot ar 19. gadsimta beigām izvietoja priekšgalā. Parasti tiem bija arī otra sala virs mašīntelpas kuģa pakaļgalā. Šādus divsalu kuģus būvēja no 1869. līdz 1974. gadam. Pirmais kuģis Lielajos ezeros, kuru uzbūvēja ar priekšgalā novietotu stūres māju, bija [[R. J. Hackett|''R. J. Hackett'']], bet pēdējais [[Algosoo|''Algosoo'']]. Vēlāk būvētajiem Lielo ezeru balkeriem, piemēram, ''CSL Niagara'', ir viena, liela, pakaļgalā novietota virsbūves sala.
[[Attēls:Soo Locks-Sault-Ste Marie.png|thumb|right|Lielo ezeru balkeris izejot no [[Sū slūžas|Sū slūžām]] (apakšā, pa labi). Mičiganas štats labajā pusē, priekšplānā, Ontārio province pa kreisi un fonā.]]
Ātrums ezeros nav tik svarīgs kā okeānā. Parasti ostas ir izvietotas tuvāk viena otrai nekā pārvadājot kravas okeānā, tādēļ kravas ietilpība ir svarīgāka par ātrumu. Ezeru kuģus projektē ar pēc iespējas lielāku [[Korpuss (kuģa)#Kuģa galvenie izmēri un pilnības koeficienti|ūdensizspaida pilnības koeficientu]], lai tie aizņemtu maksimālu apjomu slūžās Lielo ezeru/Sentlorensas ūdensceļu sistēmā. Tā paša iemesla dēļ, jūras arhitekti ir devuši priekšroku taisna, vertikāla priekšvadņa nevis plūdlīnijas formas priekšgaliem. Pēc otrā pasaules kara vairāki okeāna kravas kuģi un tankkuģi tika pārvietoti uz Lielajiem ezeriem un pārbūvēti par balkeriem kā lēts kuģu ieguves veids. Daži no tiem tiek izmantoti vēljoprojām (piemēram, [[USS Chiwawa (AO-68)|''Lee A. Tregurtha'']] un daži citi).

Cita ezeru kuģiem raksturīga iezīme ir savādāks [[Tilpne|kravas lūku]] izvietojums nekā jūras kuģiem. Ezeru kuģiem lūkas tradicionāli ir izvietotas 7,3 metru (24 pēdu) attālumā viena no otras un arī pašu lūku garums kuģa diametrālās plaknes virzienā ir 7,3 m. Šāds izvietojums bija vajadzīgs, lai lūkas atbilstu ostu izkraušanas ierīcēm. 19. un 20. gadsimta mijā lielākajai daļai rūdas izkraušanas ierīču izkraušanas teknes bija izvietotas ik pēc 3,7 m (12 pēdām). Kuģu būvētāji izmantoja šo attālumu, lai projektētu tādas lūkas, kurās vienlaicīgi kravu varēja iekraut no divām teknēm. Šādi lūku izmēri saglabājas arī mūsdienās pat uz moderniem ezeru kuģiem, tādējādi ezeru kuģiem ir daudz vairāk lūku nekā tāda paša garuma jūras kuģiem.

Lielākās dziļūdens slūžas [[Sū slūžas|Sū slūžās]] ir Po slūžas (''Poe locks'' - angļu val.), kuras ir 370 m garas un 34 m platas. Ņemot vērā gabarītu ierobežojumus, šobrīd ezeros ir trīsdesmit kuģi, kuri var pāriet no Augšezera uz Hūronu tikai izmantojot Po slūžas, lai arī neviens no tiem nesasniedz slūžu maksimāli pieļaujamo izmēru. Daudzi Lielo ezeru balkeri ir tajos iesprostoti, jo nevar iziet cauri Sentlorensas ūdensceļam, kura slūžas pieļauj 230 m garuma un 24 metru platuma maksimālos kuģu izmērus. Mazās atļautās iegrimes upēs ([[Sentmēri]] upē uzturētais dziļums ir 8,2 m, [[Senklēras ezers|Senklēras ezera]] uzturētais dziļums 6,4 m) ierobežo Lielo ezeru balkeru kravas ietilpību, bet to daļēji kompensē papildus garums un kastes veida (liels ūdensizspaida pilnības koeficients) korpuss. Tā kā Lielo ezeru viļņi pie līdzīga augstuma nesasniedz tik lielu garumu vai periodu kā okeāna viļņi, tad pastāv mazāka varbūtība, ka kuģis varētu tikt pacelts priekšgalā un pakaļgalā viļņu virsotnēs un tikt pārlauzts. Šī iemesla dēļ attiecība starp kuģa garumu, platumu un tā korpusa augstumu var būt nedaudz lielāka nekā okeānā ejošiem jūras kuģiem. Ezeru kuģu garuma, platuma attiecība parasti ir 10:1, kamēr okeāna kuģiem tā ir 7:1. Slūžu izmēri ir noteicošais faktors ezeru kuģu būvē.

== Dzīves ilgums ==
[[Attēls:Ships-Superior-Duluth-20060928.jpg|thumb|right|102 gadus vecais kuģis [[J. B. Ford|''J. B. Ford'']] (kreisajā pusē) 2006. gadā tiek izmantots cementa uzglabāšanai. ''J. A. W. Iglehart'' (labajā pusē) savas 70 gadu ilgās karjeras pēdējā mēnesī, kuras laikā piedzīvoja [[U - kuģis|U - kuģa]] (zemūdenes) uzbrukumu Atlantijas okeānā, otrā pasaules kara laikā.]]
Tā kā [[saldūdens]] ezeri ir mazāk korozīvi kuģiem par okeānu [[Jūras ūdens|sālsūdeni]], tad daudzi Lielo ezeru balkeri tiek ekspluatēti ilgstoši un flotei ir daudz lielāks vidējais vecums nekā okeāna kuģu flotei.&lt;ref&gt;[https://wayback.archive-it.org/all/20080414073549/http://www.imo.org/includes/blastDataOnly.asp/data_id=7987/BULK99.FIN.pdf IMO and the safety of bulk carriers] Focus on IMO. 1999. gada septembris. 6. lpp. Skatīts: 2022. gada 15. jūnijā&lt;/ref&gt; Vidējais Lielo ezeru balkera dzīves ilgums ir 40 līdz 50 gadi. Līdz 2014. gadam SS [[St. Marys Challenger|''St. Marys Challenger'']], kuru 1906. gadā uzbūvēja kā ''William P. Snyder'' (168 m garš), bija ezeros vecākais aktīvi izmantotais kuģis. Kuģa menedžmenta kompānija bija ''Port City Steamship Holding Company Inc'', bet īpašnieks ''St. Marys Cement'', kurš, savukārt, bija [[Votorantim Cimentos|''Votorantim Cimentos'']] meitas uzņēmums. Viens no visilgāk ekspluatētajiem kuģiem bija ''E. M. Ford'', kuru 1898. gadā uzbūvēja kā ''Presque Isle'' (130 m garš). Šis kuģis turpināja pārvadāt kravas 98 gadus līdz 1996. gadam. 2007. gadā tas vēl bija peldošs kā stacionārs pārkraušanas kuģis pie [[Sagino]] (''Saginaw'' - angļu val.) upmalas cementa tvertnēm. 2010. gada novembrī kuģi sagrieza metāllūžņos uzņēmumā [[Purvis Marine|''Purvis Marine'']] [[Sū Santemarī]] (''Sault Ste. Marie'' - angļu val.) Ontārio provincē. [[J. B. Ford|''J. B. Ford'']], kuru uzbūvēja 1904. gadā un izmantoja kravu pārvadājumiem līdz 1985. gadam, tāpat kā ''E. M. Ford'' vēl 2007. gadā izmantoja pārkraušanai pie cementa tvertnēm [[Superiora|Superiorā]] (''Superior'' - angļu val.) Viskonsinas štatā. Joprojām civiliem pārvadājumiem tiek izmantoti vairāki apbalvoti otrā pasaules kara kuģi, piemēram, tankkuģi ''Chiwawa'' un ''Neshanic'' (sagriezts 2018. gadā),&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/AmericanVictory.htm American Victory] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 16. jūnijā&lt;/ref&gt; tagad attiecīgi balkeri ''Lee A. Tregurtha'' un ''American Victory'', kā arī [[tanku desanta kuģis]] ''203'', tagad darba laiva ''Outer Island''. 

=== Jaunākie kravas kuģi ===
Dažas kuģniecības būvē jaunus kravas kuģus darbam Lielo ezeru ūdeņos. Zemāk uzskaitīti jaunie kravas kuģi, kurus jau ekspluatē vai kuri tiks nolaisti ūdenī, lai tos ekspluatētu Lielajos ezeros:
* [[Algoma Mariner|''Algoma Mariner'']] - būvēts [[Chengxi kuģu būvētava|''Chengxi'' kuģu būvētavā]], [[Dzjanjiņa|Dzjanjiņā]], Ķīnā un nodots uzņēmumam [[Algoma Central|Algoma Central]] 2011. gada augustā;
* [[Equinox klases kravas kuģis|''Equinox'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase. Dažus šīs klases kuģus 2010. gados uzsāka ekspluatēt uzņēmums ''Algoma Central Marine'', kas ir ''Algoma Central'' meitas uzņēmums. Jauna kuģu klase tiek izveidota katru reizi, kad kuģa būvei tiek izmantots jauns projekts un, kad vairāki kuģi tiek uzbūvēti pēc viena un tā paša projekta, kuģu klase kļūst pazīstama.&lt;ref&gt;[https://professionalmariner.com/canadian-company-orders-five-lakers-wheat-board-orders-two-others/ Canadian company orders five lakers, Wheat Board orders two others] Professional Mariner. 2011. gada 26. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt; Kuģi tiek izmantoti kā Lielo ezeru balkeri (divi no tiem nav aprīkoti ar kravas izkraušanas ierīcēm un trīs ir pašizkrāvēji).&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20110727143803/http://www.seawaymarinetransport.com/images/TheCurrent71.pdf Paterson A. SMT announces Equinox class of newbuild vessels] Seaway Marine Transport Current. 1. - 2. lpp. Skatīts: 2022. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt; Sērijas pirmais kuģis [[Algoma Equinox|''Algoma Equinox'']] tika pabeigts 2013. gadā;
* [[Trillium klases kravas kuģis|''Trillium'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase, kura tika piegādāta kuģniecībai [[Canada Steamship Lines|''Canada Steamship Lines'']] 2012. ([[Baie St. Paul|''Baie St. Paul'']]) un 2013. gadā ([[Whitefish Bay|''Whitefish Bay'']], [[Thunder Bay|''Thunder Bay'']] un [[Baie Comeau|''Baie Comeau'']]). Vēl divi kuģi (''CSL Welland'' un ''CSL St. Laurent'') uzsāka pārvadājumus Lielajos ezeros 2015. gadā;
* [[River klases kravas kuģis|''River'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase, kuras vienu kuģi ir pasūtījusi kuģniecība [[Interlake Steamship Company|''Interlake Steamship Company'']]. Tiek plānots, ka kuģi piegādās 2022. gadā.

== Kuģu zaudējumi un incidenti ==
[[Attēls:USCG clears ice on the St Mary River.jpg|thumb|''Cedarglen'' iespiests ledū reisa laikā decembrī. Divi ASV Krasta apsardzes ledlauži dodas to atbrīvot.]]
Lielajiem ezeriem ir gara kuģu avāriju, uzsēšanos uz sēkļa, vētru un sadursmju vēsture. No [[Le Griffon|''Le Griffon'']] nogrimšanas 1679. gadā kopā ar kažokādu kravu līdz [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] zaudēšanai 1975. gadā, ir zaudēti tūkstošiem kuģu un tūkstošiem dzīvību, pie tam daudzi no šiem kuģiem tika izmantoti kravu pārvadājumos. [[Lielo ezeru kuģu avāriju muzejs]] (''Great Lakes Shipwreck Museum'' - angļu val.) lieto aptuvenus skaitļus, 6 000 kuģi un 30 000 zaudētu dzīvību.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20091217111848/http://www.shipwreckmuseum.com/memorial.phtml &quot;Voices Silent, Not Forgotten&quot;] Great Lakes Shipwreck Museum. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt; Deivids D. Sveizī (''David D. Swayze'' - angļu val.) ir sastādījis sarakstu ar vairāk nekā 4 750 labi dokumentētām pārsvarā tirdzniecības kuģu avārijām un sarakstu ar vairāk nekā 5 000 zināmiem šo nogrimušo kuģu upuriem. Jūrniecības vēsturnieks Marks Tompsons (''Mark Thompson'' - angļu val.) pamatojoties uz saglabātiem jūrniecības dokumentiem secina, ka no 1878. līdz 1994. gadam Lielajos ezeros notika gandrīz 6 000 kuģu avāriju, kuru rezultātā gandrīz ceturtā daļa no iesaistītajiem kuģiem tika pasludināti par pilnīgi zaudētiem. Kopā ar šiem kuģiem tika pazaudētas 1 166 dzīvības.

Nesenākie moderno Lielo ezeru balkeru zaudējumi ir:
* SS [[Henry Steinbrenner|''Henry Steinbrenner'']], 1953. gada 11. maijs, Augšezers, 17 no 31 komandas locekļa gājuši bojā (applūdis pēc tam kad vētras laikā tika norauti kravas lūku vāki);
* SS [[Scotiadoc|''Scotiadoc'']], 1953. gada 20. jūnijs, Augšezers, 1 no 29 komandas locekļiem gājis bojā (sadūries ar kravas kuģi ''Burlington'' biezā miglā);
* SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']], 1958. gada 18. novembris, Mičigans, 33 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika [[Ieliekšanās un izliekšanās (kuģniecība)|pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā]] vētras laikā);
* SS [[Cedarville|''Cedarville'']], 1965. gada 7. maijs, Makinakas šaurums, 10 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (sadūries ar jūras kuģi ''Topdalsfjord'');
* SS [[Daniel J. Morrell|''Daniel J. Morrell'']], 1966. gada 29. novembris, Hūrons, 28 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā vētras laikā);
* SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']], 1975. gada 10. novembris, Augšezers, 29 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (nezināms iemesls vētras laikā).

1950. gadu laikā Lielajos ezeros nogrima arī jūras kuģi ''Prins Willem V'' un ''Monrovia'', abi pēc sadursmes ar citiem kuģiem. Jūras kuģis [[Francisco Morazan|''Francisco Morazan'']] tika pasludināts par pilnīgi zaudētu pēc uzsēšanās uz sēkļa pie [[Dienvidu Manitou sala|Dienvidu Manitou salas]] (''South Manitou Island'' - angļu val.) 1960. gada 29. novembrī. Cits jūras kuģis, ''Nordmeer'', uzsēdās uz [[Pērkonlīča sala|Pērkonlīča salas]] (''Thunder Bay Island'' - angļu val.) sēkļa 1966. gada novembrī, bet pirms to varēja no sēkļa noņemt, kuģis tika vēl vairāk bojāts tajā pašā vētrā, kura nogremdēja ''Morrell'' un tika pasludināts par pilnīgi zaudētu.

Kuģi ezeros ir bijuši iesaistīti daudzos mazākos incidentos. Lielo ezeru balkeri bieži uzsēžas uz sēkļiem ostās un kanālos ezeru mainīgo ūdens līmeņu un [[nogulsnēšanās]] dēļ. Notiek arī sadursmes ar objektiem (piemēram, 1993. gada incidents, kad ''Indiana Harbour'' sadūrās ar [[Lensingas sēkļu bāka|Lensingas sēkļu bāku]] (''Lansing Shoals Light Station'' - angļu val.), apledošana ziemas reisu laikā un kuģu ugunsgrēki (tajā skaitā netipisks [[Vellanda kanāls|gadījums]] 2001. gadā, kad paceļamais tilts sadūrās ar kanādiešu graudu pārvadātāju [[Windoc|''Windoc'']] izraisot ugunsgrēku). Lai novērstu sadursmes un uzsēšanos uz sēkļa, Lielie ezeri ir labi apgādāti ar [[Bāka|bākām]], kā arī stacionārām un peldošām navigācijas drošības zīmēm. [[ASV Krasta apsardze]] un [[Kanādas Krasta apsardze]] uztur savas apakšvienības ap Lielajiem ezeriem ieskaitot [[Ledlauzis|ledlaužus]] un [[Medicīniskā aviācija|glābšanas helikopterus]]. [[ASV Armijas inženieru korpuss]] un citi dienesti ir atbildīgi par noteikta dziļuma uzturēšanu ostās un ūdensceļos ar mērķi novērst uzsēšanos uz sēkļa. Tas tiek darīts [[Bagars|bagarējot]] un būvējot [[Piekrastes dambis|piekrastē dambjus]].&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20070701171428/http://www.lre.usace.army.mil/newsandevents/publications/publications/dredgingonthegreatlakes/ Dredging on the Great Lakes] U.S. Army Corps of Engineers. 2006. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;

Novembris tradicionāli ir bijis noslēdzošais navigācijas sezonas mēnesis pirms ziemas apkopēm (un ezeru aizsalšanas). Novembra mēnesī ir sliktākie navigācijas sezonas laikapstākļi, kas ir noveduši pie neproporcionāli augsta avāriju skaita. Pētījumi rāda, ka vairāk par pusi no visām uzskriešanām uz sēkļa un viena trešdaļa no visām kuģu nogrimšanām no 1900. līdz 1950. gadam ir notikušas novembrī.

== Ievērojami kuģi ==
[[Attēls:Edward L Ryerson Welland Canal 2008.JPG|thumb|''Edward L. Ryerson'']]
Pats slavenākais Lielo ezeru balkeris bija SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] (pupularitāti ieguvis pēc 1976. gada [[Gordons Laitfuts|Gordona Laitfuta]] (''Gordon Lightfoot'' - angļu val.) dziesmas &quot;[[The Wreck of the Edmund Fitzgerald|The Wreck of the ''Edmund Fitzgerald'']]&quot;), kurš nogrima Augšezerā 1975. gada 10 novembrī. &quot;''Fitz''&quot; bija pirmais 222 metrus garais kuģis un bija kuģniecības ''Columbia Transportation Division'' flagkuģis. ''Columbia Transportation Division'', savukārt, bija [[Oglebay Norton Corporation|''Oglebay Norton Corporation'']] meitasuzņēmums. MK ''Stewart J. Cort'' bija pirmais 300 metru garais rūdas pārvadātājs.

Pirmais Lielo ezeru pašizkrāvējs bija ''Hennepin'' (agrāk ''George H. Dyer''), mazs koka Lielo ezeru balkeris, kuru aprīkoja ar kravas izkraušanas ierīcēm 1902. gadā. Pirmais Lielo ezeru balkeris, kurš tika būvēts kā pašizkrāvējs, bija ''Wyandotte'', kuru nolaida ūdenī 1908. gadā. Pirms šiem visus kuģus izkrāva ar krasta kravas ierīcēm. Pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces darbojās labi ar kravām, kuras plūda no tilpnēm uz konveijeru lentām, piemēram, akmeņoglēm un kaļķakmeni. Tās nestrādāja labi ar labību, kura plūda pārāk strauji un apraka konveijeru lentas vai ar dzelzsrūdu, kura neplūst labi un uzkrātos tilpnē. Tā kā Lielo ezeru balkeru pamata krava bija dzelzsrūda, pašizkrāvēji nekļuva populāri, kamēr augstākā labuma rūdas krājumi nebija izsmelti un 1970. gados nesāka izmantot [[Takonīts|takonīta]] granulas.

Tvaika dzinēji parādījās 1860. gados un kļuva par standarta piedziņas veidu vairāk nekā gadsimtu ilgi. Kanādas 1967. gadā uzbūvētais labības pārvadātājs ''Feux Follets'' bija pēdējais Lielo ezeru balkeris ar [[Tvaika turbīna|tvaika turbīnu]] un tātad pēdējais ezeros uzbūvētais [[tvaikonis]]. Uzņēmuma [[Ford Motor Company|''Ford Motor Company'']] 1924. gadā uzbūvētie [[Henry Ford II|''Henry Ford II'']] un [[Benson Ford|''Benson Ford'']] bija pirmie ezeru kuģi ar [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]]. Līdz pat 1970. gadiem dīzeļdzinēji nekļuva par noteicošo piedziņas veidu. Līdz 2010. gadam pēdējais ekspluatācijā esošais 1920. gadu kuģis un vecākais nespecializēto beramkravu pārvadāšanā izmantotais kuģis bija kuģniecības ''Lower Lakes Towing Ltd.'' motorkuģis ''Maumee''. Kuģi priekš uzņēmuma ''U.S. Steel'' uzbūvēja ar nosaukumu ''William G. Clyde''.&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/Maumee1.htm Wharton G. -- Maumee --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt; ''S. T. Crapo'' 1927. gadā uzbūvēja priekš uzņēmuma ''Huron Portland Cement Co.'' cementa pārvadāšanai un tas kopš 1996. gada netiek aktīvi izmantots. Šis balkeris bija kuģu klases otrais kuģis, bet pirmais bija tā paša uzņēmuma ''John G. Boardman''. ''S. T. Crapo'' bija pēdējais akmeņogles kurinošais Lielo ezeru kravas kuģis.&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/crapo.htm Wharton G. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- S.T. Crapo --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt;

Tradicionālais dzīvojamo telpu izvietojums priekšgalā un pakaļgalā ar atklātu klāju virs tilpnes tika aizsākts ar 63 m garo ''R. J. Hackett'', kuru projektēja un uzbūvēja Elihu Peks (''Elihu Peck'' - angļu val.) 1869. gadā. Pirmais dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeris bija ''Brunswick'', kuru nolaida ūdenī 1881. gadā [[Detroita|Detroitā]]. ''Brunswick'' nogrima pēc sadursmes vēlāk tajā pašā gadā un tādēļ ir maz zināms. Daudzi seko mūsdienu [[Klīvlenda|Klīvlendas]] presei un par pirmo dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeri uzskata 1882. gadā ūdenī nolaisto [[Onoko|''Onoko'']]. 92 metrus garais ''Onoko'' bija pirmais balkeris, kuram tika piešķirts neoficiālais [[ezeru karaliene]]s (''Queen of tha Lakes'' - angļu val.) tituls (garākais kuģis ezeros). SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']] (200 m) šo titulu saglabāja 22 gadus, ilgāk nekā jebkurš cits tradicionālas uzbūves Lielo ezeru balkeris. ''Carl D. Bradly'' ir pazīstams arī ar pārlūšanu un nogrimšanu Mičiganā vētras laikā 1958. gadā. Bija tikai divi izdzīvojušie.
[[Attēls:Paul R. Tregurtha.jpg|thumb|right|[[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] pa ziemu pietauvots [[Stērdženbeja|Stērdženbejā]] Viskonsinas štatā. 2008. gada 19. februāris.]]
Šobrīd ezeru karalienes titulu patur modernais ''Paul R. Tregurtha'' ar pakaļgalā novietotu virsbūvi. 308,9 metrus garo kuģi nolaida ūdenī 1981. gadā ar nosaukumu ''William J. Delancy''. ''Paul R. Tregurtha'' šo titulu ir saglabājis kopš tā nolaišanas ūdenī. 207 metrus garo ''Wilfred Sykes'' uzskata par pirmo moderno Lielo ezeru balkeri un, kad to 1975. gadā pārbūvēja par pašizkrāvēju, tas bija pirmais pašizkrāvējs ar aizmugurē izvietotām kravas izkraušanas ierīcēm. Kopš tā laika visas pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces izvieto aizmugurē. 218,2 metrus garais ''Algoisle'' (iepriekš ''Silver Isle'') bija pirmais modernais Lielo ezeru balkeris ar visām kajītēm izvietotām vienā pakaļgalā novietotā virsbūvē sekojot okeāna balkeru arhitektūrai un atsakoties no gadsimtu vecām formām, ko lietoja uz mazām upju tvaika baržām un [[Vaļa mugura|vaļa muguras]] projektos. ''Stewart J. Cort'' (1971. g.) bija pirmais 300 metru garais kuģis un vienīgais 300 metru garais kuģis ar tradicionāli priekšgalā novietotu virsbūvi, kurā izvietotas dzīvojamās telpas. 220 metru garais [[Algosoo|''Algosoo'']] (1974. g.) bija pēdējais uzbūvētais Lielo ezeru balkeris ar tradicionālo priekšgalā novietoto stūres māju.

Tāpat pieminēšanas vērts ir tvaikonis [[Edward L. Ryerson|''Edward L. Ryerson'']], kurš ir plaši pazīstams ar savu mākslinieciski augstvērtīgo arhitektūru un ir vienīgais aktīvi izmantotais līdzena klāja (bez kravas izkraušanas ierīcēm) kravas kuģis Lielo ezeru ASV pusē (Vēl viens reģistrēts ASV līdzena klāja kuģis ir ''John Sherwin'', kurš netiek ekspluatēts no 1981. gada un šobrīd ir pietauvots [[Dītora|Dītorā]] (''DeTour'' - angļu val.) Mičiganas štatā pēc tam kad 2008. gada novembrī tika apturēta tā dzinēja maiņa un pārbūve par pašizkrāvēju). 2006. gada vasarā ''Edward L. Ryerson'' aprīkoja un tika atsākta tā aktīva ekspluatācija pēc ilgstošas stāvēšanas no 1998. gada. ''Edward L. Ryerson'' bieži tika izmantots kā muzejkuģis ekskursijām. To atgrieza atpakaļ ekspluatācijā, jo ezeros trūka drošu korpusu un bija nepieciešams palielināt flotes tonnāžu (Kanādas flotē joprojām ir vairāki aktīvi izmantoti līdzena klāja kuģi labības transportam, kura nav piemērota pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīcēm. Vairums ASV labības tiek transportēta pa dzelzceļu.).

Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš līdz sagriešanai metāllūžņos piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'', piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] (''David Mamet'' - angļu val.) lugas &quot;[[Lakeboat]]&quot; ekranizācijā. Lai uzņemtu dažas scēnas, kuģa karogs uz laiku tika mainīts uz ASV ar pieraksta ostu Čikāgā.

=== Muzejkuģi un saglabājušies korpusi ===
==== Klīvlenda Ohaio štatā ====
1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] bijušais flagkuģis [[William G. Mather|''William G. Mather'']] ir pārvērsts par [[Jūras muzejs|jūras muzeju]] un ir atvērts apskatei Klīvlendas [[Ziemeļkrasta osta|ziemeļkrasta ostā]] (''North Coast Harbor'' - angļu val.).
[[Attēls:MV Maumee, Holland, MI.JPG|thumb|right|MK ''Maumee'', viens no ilgāk izmantotajiem ezeru balkeriem, izkraujot kravu [[Holande (Mičigana)|Holandē Mičiganas štatā]]. Sagriezts metāllūžņos 2012. gadā 83 gadu vecumā.]]

==== Dulūta - Superiora Minesotas - Viskonsinas štatos ====
[[William A. Irvin|''William A. Irvin'']] tika nosaukts par godu uzņēmuma [[U.S. Steel|''U.S. Steel'']] prezidentam, laikā, kad kuģi nolaida ūdenī, un kalpoja kā ''U.S. Steel'' Lielo ezeru flotes flagkuģis no tā nolaišanas ūdenī 1938. gadā līdz 1975. gadam. Kuģis bija pirmais Lielo ezeru balkeris, kura būvē izmantoja metināšanu un tas ir atvērts apskatei [[Viljams A. Irvins|Lielo ezeru peldošajā jūras muzejā]] [[Dulūta|Dulūtā]] Minesotas štatā. Cits [[muzejkuģis]] [[Meteor|''Meteor'']] ir pēdējais saglabājies vaļa muguras projekta kuģis un kalpo par muzeju [[Superiora|Superiorā]] Viskonsinas štatā, vietā, kur kuģu būvētavā [[Superior Shipbuilding Company|''American Steel Barge Company'']] būvēja vaļa muguras projekta kuģus. Tādus pašus Lielo ezeru balkerus būvēja arī Dulūtas kuģu būvētavā [[McDougall Duluth Shipbuilding Company|''McDougall Duluth Shipbuilding Company'']].&lt;ref&gt;[https://zenithcity.com/archive/historic-architecture/riverside-hospital/ Dierckins T. Riverside hospital] Zenith City Press. Skatīts: 2022. gada 28. jūnijā&lt;/ref&gt;

==== Sū Santemarī Mičiganas štatā ====
[[Valley Camp|''Valley Camp'']] tika uzbūvēts 1917. gadā un savas ekspluatācijas laikā no 1917. gada līdz 1966. gadam piederēja uzņēmumiem [[National Steel Corporation|''National Steel Corporation'']], [[Republic Steel|''Republic Steel'']] un [[Wilson Transit Co.|''Wilson Transit Co.'']]. 1968. gadā tas kļuva par muzejkuģi amerikāņu Sū krastmalā uz austrumiem no Sū slūžām. Kuģī glabājas daudz relikviju no [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] nogrimšanas, tajā skaitā divas sadauzītas ''Edmund Fitzgerald'' glābšanas laivas.&lt;ref&gt;[https://www.saulthistoricsites.com/museum-ship-valley-camp/ Explore An Actual Great Lakes Freighter!] Sault Historic Sites. Skatīts: 2022. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;

==== Tolīdo Ohaio štatā ====
[[Attēls:Toledo freighters (Buckley, Boyer).jpg|thumb|right|''Willis B. Boyer'' un ''Buckeye'' Maumē (''Maumee'' - angļu val.) upē Tolīdo. ''Buckeye'' vēlāk tika pārbūvēts par baržu un nosaukts par ''Lewis J. Kuber''. Šobrīd baržas nosaukums ir ''Menominee.'']]
SS [[Col. James M. Schoonmaker|''Col. James M. Schoonmaker'']] ir bijušais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] kuģis, kurš tika izmantots no 1911. līdz 1980. gadam. Sākotnēji kuģis piederēja uzņēmumam ''Shenango Furnace Company'' un tad, kad to nopirka ''Cleveland-Cliffs'', tika mainīts arī kuģa nosaukums uz ''Willis B. Boyer''. Uzsākot ''Col. James M. Schoonmaker'' ekspluatāciju, tas bija lielākais balkeris pasaulē. Vienā no līdz šim visambiciozākajām Lielo ezeru kuģu restaurācijām, ''Col. James M. Schoonmaker'' 2011. gada 1. jūlijā, simtajā gadadienā kopš kuģa nolaišanas ūdenī Tolīdo, atguva savu nosaukumu. Kuģis bija atvērts apskatei gadiem ilgi kā muzejs [[Tolīdo]] starptautiskajā parkā līdz 2012. gada 27. oktobrī to pārvietoja lejup pa upi uz vietu blakus jaunajai [[Lielo ezeru nacionālais muzejs|Lielo ezeru nacionālā muzeja]] ēkai. Kuģis atkal tika atvērts apskatei kopā ar muzeju 2014. gada pavasarī.

=== Citi saglabājušies korpusi un kuģu daļas ===
==== Dītora Mičiganas štatā ====
Šajā pilsētā ir saglabājies ''Lewis G. Harriman'' priekšgals ar priekšgala virsbūvi. ''Lewis G. Harriman'' tika nolaists ūdenī kā ar nolūku būvēts cementa pārvadātājs ''John W. Boardman''. Kuģi sagrieza metāllūžņos, bet priekšgalu saglabāja kā dzīvojamo ēku Dītorā. Nesen tā tika restaurēta un nokrāsota sākotnējā ''Boardman'' krāsā.

==== Putinbeja Ohaio štatā ====
1924. gadā uzbūvēto ''Benson Ford'' nosauca par godu Henrija Forda mazdēlam un tas kļuva par ''Ford Motor Company'' flagkuģi. Kuģa priekšgala virsbūve šobrīd ir novietota uz klints Ēri ezera [[Dienvidbeisas sala|Dienvidbeisas salā]] (''South Bass Island'' - angļu val.) uz kurieni to 1986. gadā pārvietoja Frenks J. Salivans (''Frank J. Sullivan'' - angļu val.) un Lidija Salivana (''Lydia Sullivan'' - angļu val.) no Klīvlendas. Šobrīd tā ir privāta muzejmāja, kura kopš 1999. gada pieder Braienam Kasperam (''Bryan Kasper'' - angļu val.) no Sendaski (''Sandusky'' - angļu val.) Ohaio štatā. Tā ir tikusi pieminēta daudzos žurnālos un tādās televīzijas pārraidēs kā ''Home &amp; Garden'' televīzijas raidījumā ''Extreme Homes'' un televīzijas kanāla ''Travel Channel'' raidījumā ''Extreme Vacation Homes''.&lt;ref&gt;[https://shiponthebay.com/ One of the Most unique homes you’ll find on Put-in-Bay and throughout the Country] Benson Ford Shiphouse. Skatīts: 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;

==== Misisoga Ontārio provincē ====
SS [[William E. Corey|''Ridgetown'']] tika daļēji nogremdēts kā viļņlauzis (ar neskartu skursteni un virsbūvēm) netālu no [[Toronto]] Portkreditā (''Port Credit'' - angļu val.). Kuģis tika uzbūvēts 1905. gadā un ir viens no visvecākajiem saglabātajiem korpusiem Ontārio ezerā. Tā siluets raksturo 1900. gadu sākuma Lielo ezeru balkeru izskatu.

==== Detroita Mičiganas štatā ====
''William Clay Ford'' stūres māja ir daļa no [[Dossinu Lielo ezeru muzejs|Dossinu Lielo ezeru muzeja]] (''Dossin Great Lakes Museum'' - angļu val.) Belles salā (''Belle Isle'' - angļu val.).&lt;ref&gt;[https://detroithistorical.org/dossin-great-lakes-museum/exhibitions/signature-exhibitions/william-clay-ford-pilot-house William Clay Ford Pilot House] Detroit Historical Society. Skatīts: 2022. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt; Stūres māja ir atvērta apskatei un vērsta pret Detroitas upi.

=== Neizdevušies mēģinājumi izveidot muzejkuģus, kuģi sagriezti metāllūžņos ===
[[Attēls:DetroitRiverlaker.jpg|right|thumb|Moderns Lielo ezeru balkeris ''Earl W.'' (tagad ''Manitowoc'') ejot gar [[Renesances centrs|Renesances centru]] (''Renaissance Center'' - angļu val.) Detroitā.]]
Vairāki citi Lielo ezeru balkeri gandrīz kļuva par muzejkuģiem, bet tos finansējuma trūkuma, politiskā spiediena vai citu iemeslu dēļ sagrieza metāllūžņos.
* ''Lewis G. Harriman'': 1923. gadā pirmais ar nolūku uzbūvētais cementa pārvadātājs tika ekspluatēts no tā uzbūvēšanas līdz 1980. gadam. Līdz 2003. gadam kuģi izmantoja kā uzglabāšanas baržu. Interesentu grupa centās kuģi izglābt, bet komunikācijas problēmas ar īpašnieku noveda pie kuģa pārdošanas 2004. gadā un sekojošas sagriešanas metāllūžņos Sū Santemarī uzņēmumā ''Purvis Marine''. Lielākā korpusa daļa tika pārkausēta metalurģijas uzņēmuma ''Algoma'' tēraudlietuvē, bet [[Baks (kuģniecība)|baks]]&lt;ref&gt;Priekšgala virsbūve&lt;/ref&gt; tika saglabāts kā vasarnīca [[Dītora|Dītorā]].
* SS ''Niagara'': 1897. gadā būvēts kravas kuģis, kuru vēlāk pārbūvēja par refūleri. Sagriezts metāllūžņos 1997. gadā [[Ēri]] uzņēmumā ''Liberty Iron &amp; Metal'' pēc tam, kad to neizdevās pārvērst par muzejkuģi Ēri. 11 gadus iepriekš kuģi bija izdevies paglābt no sagriešanas metāllūžņos.
* ''John Ericsson'': Pirmspēdējais vaļa muguras projekta kravas kuģis. ''John Ericsson'' sagrieza metāllūžņos 1969. gadā [[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltonā]]. Tāpat kā gadījumā ar kuģi ''Canadiana'', kuģa zaudēšanā centrālo lomu spēlēja politika.
* SS ''Seaway Queen'': Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš kādreiz piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'' un piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] lugas &quot;[[Lakeboat]]&quot; ekranizācijā, bija iesaistīts mēģinājumā to saglabāt kā muzejkuģi. Beigu beigās īpašniekam neizdevās atrast organizāciju, kura spētu un gribētu kuģi saglabāt, tādēļ to pārdeva un 2004. gadā sagrieza metāllūžņos [[Alanga|Alangā]], (''Alang'' - angļu val.) Indijā.
* ''J. B. Ford'': 1904. gada kravas kuģi, kurš pārdzīvoja 1905. gada [[Mataafa vētra|''Mataafa'' vētru]] un [[1913. gada Lielo ezeru vētra|1913. gada Lielo ezeru vētru]], ar pēdējo trīspakāpju reversējamo tvaika dzinēju izrādījās pārāk dārgi pārvērst muzejkuģī un tas 2015. gadā tika nosūtīts uz Dulūtas uzņēmumu ''Azcon Metals'' sagriešanai metāllūžņos.&lt;ref&gt;[https://www.duluthnewstribune.com/news/one-final-sail-set-for-j-b-ford One final sail set for J.B. Ford] Duluth News Tribune. 2015. gada 8. oktobris. Skatīts: 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Potenciālie muzejkuģi ===
[[Attēls:MV Roger Blough Milwaukee 2014.jpg|thumb|[[Roger Blough|''Roger Blough'']] pa ziemu pietauvots Milvoki. 2014. gada februāris.]]
* Cementa tvaikoņi: cementa tvaikoņu floti strauji aizstāj velkoņa un baržas kombinācijas, piemēram, ''Integrity'' un ''Innovation''. Vēsturiskie cementa pārvadātāji ir [[St. Marys Challenger|''St. Marys Challenger'']] (1906), [[S. T. Crapo|''S. T. Crapo'']] (1927), [[J. A. W. Iglehart|''J. A. W. Iglehart'']] (1936) un SS [[Alpena|''Alpena'']] (1942). SS ''St. Marys Challenger'' ir pārvērsts baržā, bet tā stūres māja stāv uz piestātnes Tolīdo un gaida, kad varēs kļūt par daļu no Lielo ezeru nacionālā muzeja ekspozīcijas.
* SS [[Arthur M. Anderson|''Arthur M. Anderson'']], kurš tika nolaists ūdenī 1952. gadā vēl joprojām tiek ekspluatēts. Kuģis ir slavens kā pēdējais, kurš kontaktējās ar ''Edmund Fitzgerald'' pirms tā nogrimšanas. Tas bija arī pirmais glābšanas kuģis, kas ieradās meklēt ''Edmund Fitzgerald''.
* SS ''Lee A. Tregurtha'' ir otrais vecākais izmantotais kuģis, kurš ir ievērojams ar to, ka bija ASV Jūras kara flotes bunkurēšanas tankkuģis un saglabājies uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' kuģis.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces|colwidth=40em}}

== Ārējās saites ==
{{commons|Lake freighter|Lielo ezeru balkeris}}
* [http://www.boatnerd.com Interneta vietne ''Boatnerd''] Informācija par Lielo ezeru balkeriem. {{en ikona}}
* [http://www.greatscience.com/mather_museum.php Muzejkuģa ''William G. Mather'' interneta vietne] 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' bijušais flagkuģis {{en ikona}}

[[Kategorija:Kuģu tipi]]</text>
      <sha1>f7u9li8guntze3o2j1ydunwk9k7rigs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sadio Manē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>360348</id>
    <revision>
      <id>3658935</id>
      <parentid>3640105</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:35:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5642" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|10}}
| caps1 = 22
| caps2 = 63
| caps3 = 67
| caps4 = 196
| caps5 = 0
| caption = Manē 2018. gadā
| clubnumber = 10
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]]
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;''Bayern''&quot;]]
| countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Sedio}}
| goals1 = 2
| goals2 = 31
| goals3 = 21
| goals4 = 90
| goals5 = 0
| height = 175
| image = Sadio Mané Senegal.jpg
| nationalcaps1 = 4
| nationalcaps2 = 87
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 29
| nationalteam1 = {{flaga|Senegāla}} Senegāla U23
| nationalteam2 = {{fb|SEN}}
| nationalyears1 = 2012
| nationalyears2 = 2012–
| ntupdate = {{dat|2022|03|05|SK|bez}}
| pcupdate = {{dat|2022|03|05|SK|bez}}
| playername = Sadio Manē
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2011–2012
| years2 = 2012–2014
| years3 = 2014–2016
| years4 = 2016–2022
| years5 = 2022—
| name = 
| birth_place = 
}}

'''Sadio Manē''' ({{Val|fr|Sadio Mané}}; dzimis {{Dat|1992|4|10}}) ir [[Senegāla|Senegālas]] [[futbolists]], [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] kluba [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Minhenes &quot;''Bayern''&quot;]] un [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlases]] uzbrucējs.

Manē karjeru sāka [[Francija|Francijas]] komandā [[FC Metz|''FC Metz'']]. 2012. gadā Manē pievienojās [[Austrija|Austrijas]] klubam [[FC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=31 August 2012|publisher=fcmetz.com|title=Sadio Mané transféré au Red Bull Salzburg|url=http://www.fcmetz.com/article/Transfert/2012-08-31-17-25-55_sadio-mane-transfere-au-red-bull-salzburg.html|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141103230754/http://www.fcmetz.com/article/Transfert/2012-08-31-17-25-55_sadio-mane-transfere-au-red-bull-salzburg.html|archivedate=2014-11-03}}&lt;/ref&gt; [[Zalcburga|Zalcburgā]] Manē izcīnija [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] titulu un pārcēlās uz Anglijas [[Southampton FC|''Southampton FC'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=1 September 2014|publisher=dailymail.co.uk|title=Southampton complete double swoop for Toby Alderweireld and £12m Sadio Mane|url=http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-2740159/Southampton-complete-loan-deal-Toby-Alderweireld-12m-Sadio-Mane-set-follow.html}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā Manē pievienojās [[Liverpool FC|''Liverpool FC'']] par 34 milijoniem [[Sterliņu mārciņa|Sterliņu mārciņu]], tādejādi kļūstot par dārgāko [[Āfrika|Āfrikas]] futbolistu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=28 June 2016|publisher=skysports.com|title=Sadio Mane has medical as Liverpool agree transfer fee of £34m with Southampton|url=http://www.skysports.com/football/news/11669/10326309/sadio-mane-has-medical-as-liverpool-agree-transfer-fee-of-16334m-with-southampton}}&lt;/ref&gt; [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018–19. gada Premjerlīgas sezonā]] kļuvis par turnīra dalīti labāko vārtu guvēju. 2020. gadā ar ''Liverpool'' kļuvis par Anglijas čempionu. 2021. gada oktobrī Premjerlīgā guvis 100 vārtus, kļūstot tikai par trešo Āfrikas spēlētāju, kurš to ir sasniedzis. 2022. gadā par 32 miljoniem eiro Manē tika pārdots [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandai [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Minhenes &quot;''Bayern''&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61877332|title='One of Liverpool's greatest' - Mane joins Bayern|work=BBC Sport|access-date=2022-06-27|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

[[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasē]] spēlējis [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017. gada Āfrikas Nāciju kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Red Bull Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]]: 2013–14
* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2013–14

'''Liverpool'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019–20]]
* [[EFL Cup]]: 2021-22
* [[FA kauss]]: 2021-22&lt;ref&gt;https://www.sportazinas.com/liverpool-triumfe-fa-kausa-chelsea-klust-par-pirmo-komandu-kas-zaudejusi-tris-gadus-pec-kartas/&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018–19]]; finālists [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]]; [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]]&lt;ref&gt;https://www.bbc.com/sport/football/61609200&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2019
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2019

'''Senegālas izlase'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2021&lt;ref&gt;https://www.si.com/soccer/liverpool/news/africa-cup-of-nations-senegal-beat-egypt-to-win-final-afcon&lt;/ref&gt;; finālists: 2019

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] labākais vārtu guvējs: 2018–19
* Āfrikas gada futbolists: 2019
* [[UEFA Gada komanda]]: 2019

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Manē, Sadio}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Senegālas futbolisti]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Metz spēlētāji]]
[[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>838ocke2ksphq2303ht0egow4e4vwgw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3658936</id>
      <parentid>3658935</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:36:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5638" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|10}}
| caps1 = 22
| caps2 = 63
| caps3 = 67
| caps4 = 196
| caps5 = 0
| caption = Manē 2018. gadā
| clubnumber = 10
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]]
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Sedio}}
| goals1 = 2
| goals2 = 31
| goals3 = 21
| goals4 = 90
| goals5 = 0
| height = 175
| image = Sadio Mané Senegal.jpg
| nationalcaps1 = 4
| nationalcaps2 = 87
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 29
| nationalteam1 = {{flaga|Senegāla}} Senegāla U23
| nationalteam2 = {{fb|SEN}}
| nationalyears1 = 2012
| nationalyears2 = 2012–
| ntupdate = {{dat|2022|03|05|SK|bez}}
| pcupdate = {{dat|2022|03|05|SK|bez}}
| playername = Sadio Manē
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2011–2012
| years2 = 2012–2014
| years3 = 2014–2016
| years4 = 2016–2022
| years5 = 2022—
| name = 
| birth_place = 
}}

'''Sadio Manē''' ({{Val|fr|Sadio Mané}}; dzimis {{Dat|1992|4|10}}) ir [[Senegāla|Senegālas]] [[futbolists]], [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] kluba [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Minhenes &quot;''Bayern''&quot;]] un [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlases]] uzbrucējs.

Manē karjeru sāka [[Francija|Francijas]] komandā [[FC Metz|''FC Metz'']]. 2012. gadā Manē pievienojās [[Austrija|Austrijas]] klubam [[FC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=31 August 2012|publisher=fcmetz.com|title=Sadio Mané transféré au Red Bull Salzburg|url=http://www.fcmetz.com/article/Transfert/2012-08-31-17-25-55_sadio-mane-transfere-au-red-bull-salzburg.html|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141103230754/http://www.fcmetz.com/article/Transfert/2012-08-31-17-25-55_sadio-mane-transfere-au-red-bull-salzburg.html|archivedate=2014-11-03}}&lt;/ref&gt; [[Zalcburga|Zalcburgā]] Manē izcīnija [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] titulu un pārcēlās uz Anglijas [[Southampton FC|''Southampton FC'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=1 September 2014|publisher=dailymail.co.uk|title=Southampton complete double swoop for Toby Alderweireld and £12m Sadio Mane|url=http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-2740159/Southampton-complete-loan-deal-Toby-Alderweireld-12m-Sadio-Mane-set-follow.html}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā Manē pievienojās [[Liverpool FC|''Liverpool FC'']] par 34 milijoniem [[Sterliņu mārciņa|Sterliņu mārciņu]], tādejādi kļūstot par dārgāko [[Āfrika|Āfrikas]] futbolistu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=28 June 2016|publisher=skysports.com|title=Sadio Mane has medical as Liverpool agree transfer fee of £34m with Southampton|url=http://www.skysports.com/football/news/11669/10326309/sadio-mane-has-medical-as-liverpool-agree-transfer-fee-of-16334m-with-southampton}}&lt;/ref&gt; [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018–19. gada Premjerlīgas sezonā]] kļuvis par turnīra dalīti labāko vārtu guvēju. 2020. gadā ar ''Liverpool'' kļuvis par Anglijas čempionu. 2021. gada oktobrī Premjerlīgā guvis 100 vārtus, kļūstot tikai par trešo Āfrikas spēlētāju, kurš to ir sasniedzis. 2022. gadā par 32 miljoniem eiro Manē tika pārdots [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandai [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Minhenes &quot;''Bayern''&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61877332|title='One of Liverpool's greatest' - Mane joins Bayern|work=BBC Sport|access-date=2022-06-27|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

[[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasē]] spēlējis [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017. gada Āfrikas Nāciju kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Red Bull Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]]: 2013–14
* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2013–14

'''Liverpool'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019–20]]
* [[EFL Cup]]: 2021-22
* [[FA kauss]]: 2021-22&lt;ref&gt;https://www.sportazinas.com/liverpool-triumfe-fa-kausa-chelsea-klust-par-pirmo-komandu-kas-zaudejusi-tris-gadus-pec-kartas/&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018–19]]; finālists [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]]; [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]]&lt;ref&gt;https://www.bbc.com/sport/football/61609200&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2019
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2019

'''Senegālas izlase'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2021&lt;ref&gt;https://www.si.com/soccer/liverpool/news/africa-cup-of-nations-senegal-beat-egypt-to-win-final-afcon&lt;/ref&gt;; finālists: 2019

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] labākais vārtu guvējs: 2018–19
* Āfrikas gada futbolists: 2019
* [[UEFA Gada komanda]]: 2019

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Manē, Sadio}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Senegālas futbolisti]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Metz spēlētāji]]
[[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>6ihbqxexmbhot2jugj9uj3dp1uxru98</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3658937</id>
      <parentid>3658936</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:37:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5689" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|10}}
| caps1 = 22
| caps2 = 63
| caps3 = 67
| caps4 = 196
| caps5 = 0
| caption = Manē 2018. gadā
| clubnumber = 10
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]]
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Sedio}}
| goals1 = 2
| goals2 = 31
| goals3 = 21
| goals4 = 90
| goals5 = 0
| height = 175
| image = Sadio Mané Senegal.jpg
| nationalcaps1 = 4
| nationalcaps2 = 87
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 29
| nationalteam1 = {{flaga|Senegāla}} Senegāla U23
| nationalteam2 = {{fb|SEN}}
| nationalyears1 = 2012
| nationalyears2 = 2012–
| ntupdate = {{dat|2022|03|05|SK|bez}}
| pcupdate = {{dat|2022|03|05|SK|bez}}
| playername = Sadio Manē
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2011–2012
| years2 = 2012–2014
| years3 = 2014–2016
| years4 = 2016–2022
| years5 = 2022—
| name = 
| birth_place = 
}}

'''Sadio Manē''' ({{Val|fr|Sadio Mané}}; dzimis {{Dat|1992|4|10}}) ir [[Senegāla|Senegālas]] [[futbolists]], [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] kluba [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Minhenes &quot;''Bayern''&quot;]] un [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlases]] uzbrucējs.

Manē karjeru sāka [[Francija|Francijas]] komandā [[FC Metz|''FC Metz'']]. 2012. gadā Manē pievienojās [[Austrija|Austrijas]] klubam [[FC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=31 August 2012|publisher=fcmetz.com|title=Sadio Mané transféré au Red Bull Salzburg|url=http://www.fcmetz.com/article/Transfert/2012-08-31-17-25-55_sadio-mane-transfere-au-red-bull-salzburg.html|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141103230754/http://www.fcmetz.com/article/Transfert/2012-08-31-17-25-55_sadio-mane-transfere-au-red-bull-salzburg.html|archivedate=2014-11-03}}&lt;/ref&gt; [[Zalcburga|Zalcburgā]] Manē izcīnija [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] titulu un pārcēlās uz Anglijas [[Southampton FC|''Southampton FC'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=1 September 2014|publisher=dailymail.co.uk|title=Southampton complete double swoop for Toby Alderweireld and £12m Sadio Mane|url=http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-2740159/Southampton-complete-loan-deal-Toby-Alderweireld-12m-Sadio-Mane-set-follow.html}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā Manē pievienojās [[Liverpool FC|''Liverpool FC'']] par 34 milijoniem [[Sterliņu mārciņa|Sterliņu mārciņu]], tādejādi kļūstot par dārgāko [[Āfrika|Āfrikas]] futbolistu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=28 June 2016|publisher=skysports.com|title=Sadio Mane has medical as Liverpool agree transfer fee of £34m with Southampton|url=http://www.skysports.com/football/news/11669/10326309/sadio-mane-has-medical-as-liverpool-agree-transfer-fee-of-16334m-with-southampton}}&lt;/ref&gt; [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018–19. gada Premjerlīgas sezonā]] kļuvis par turnīra dalīti labāko vārtu guvēju. 2020. gadā ar ''Liverpool'' kļuvis par Anglijas čempionu. 2021. gada oktobrī Premjerlīgā guvis 100 vārtus, kļūstot tikai par trešo Āfrikas spēlētāju, kurš to ir sasniedzis. 2022. gadā par 32 miljoniem eiro Manē tika pārdots [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandai [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Minhenes &quot;''Bayern''&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61877332|title='One of Liverpool's greatest' - Mane joins Bayern|work=BBC Sport|access-date=2022-06-27|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

[[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasē]] spēlējis [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017. gada Āfrikas Nāciju kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Red Bull Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]]: 2013–14
* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2013–14

'''Liverpool'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019–20]]
* [[EFL Cup]]: 2021-22
* [[FA kauss]]: 2021-22&lt;ref&gt;https://www.sportazinas.com/liverpool-triumfe-fa-kausa-chelsea-klust-par-pirmo-komandu-kas-zaudejusi-tris-gadus-pec-kartas/&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018–19]]; finālists [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]]; [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]]&lt;ref&gt;https://www.bbc.com/sport/football/61609200&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2019
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2019

'''Senegālas izlase'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2021&lt;ref&gt;https://www.si.com/soccer/liverpool/news/africa-cup-of-nations-senegal-beat-egypt-to-win-final-afcon&lt;/ref&gt;; finālists: 2019

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] labākais vārtu guvējs: 2018–19
* Āfrikas gada futbolists: 2019
* [[UEFA Gada komanda]]: 2019

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Manē, Sadio}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Senegālas futbolisti]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Metz spēlētāji]]
[[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>tqytd41solxe1mb76dy1ipkbux0hhad</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3658939</id>
      <parentid>3658937</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:46:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5689" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|10}}
| caps1 = 22
| caps2 = 63
| caps3 = 67
| caps4 = 196
| caps5 = 0
| caption = Manē 2018. gadā
| clubnumber = 10
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]]
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Sedio}}
| goals1 = 2
| goals2 = 31
| goals3 = 21
| goals4 = 90
| goals5 = 0
| height = 175
| image = Sadio Mané Senegal.jpg
| nationalcaps1 = 4
| nationalcaps2 = 91
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 33
| nationalteam1 = {{flaga|Senegāla}} Senegāla U23
| nationalteam2 = {{fb|SEN}}
| nationalyears1 = 2012
| nationalyears2 = 2012–
| ntupdate = {{dat|2022|03|05|SK|bez}}
| pcupdate = {{dat|2022|03|05|SK|bez}}
| playername = Sadio Manē
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2011–2012
| years2 = 2012–2014
| years3 = 2014–2016
| years4 = 2016–2022
| years5 = 2022—
| name = 
| birth_place = 
}}

'''Sadio Manē''' ({{Val|fr|Sadio Mané}}; dzimis {{Dat|1992|4|10}}) ir [[Senegāla|Senegālas]] [[futbolists]], [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] kluba [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Minhenes &quot;''Bayern''&quot;]] un [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlases]] uzbrucējs.

Manē karjeru sāka [[Francija|Francijas]] komandā [[FC Metz|''FC Metz'']]. 2012. gadā Manē pievienojās [[Austrija|Austrijas]] klubam [[FC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=31 August 2012|publisher=fcmetz.com|title=Sadio Mané transféré au Red Bull Salzburg|url=http://www.fcmetz.com/article/Transfert/2012-08-31-17-25-55_sadio-mane-transfere-au-red-bull-salzburg.html|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141103230754/http://www.fcmetz.com/article/Transfert/2012-08-31-17-25-55_sadio-mane-transfere-au-red-bull-salzburg.html|archivedate=2014-11-03}}&lt;/ref&gt; [[Zalcburga|Zalcburgā]] Manē izcīnija [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] titulu un pārcēlās uz Anglijas [[Southampton FC|''Southampton FC'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=1 September 2014|publisher=dailymail.co.uk|title=Southampton complete double swoop for Toby Alderweireld and £12m Sadio Mane|url=http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-2740159/Southampton-complete-loan-deal-Toby-Alderweireld-12m-Sadio-Mane-set-follow.html}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā Manē pievienojās [[Liverpool FC|''Liverpool FC'']] par 34 milijoniem [[Sterliņu mārciņa|Sterliņu mārciņu]], tādejādi kļūstot par dārgāko [[Āfrika|Āfrikas]] futbolistu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=28 June 2016|publisher=skysports.com|title=Sadio Mane has medical as Liverpool agree transfer fee of £34m with Southampton|url=http://www.skysports.com/football/news/11669/10326309/sadio-mane-has-medical-as-liverpool-agree-transfer-fee-of-16334m-with-southampton}}&lt;/ref&gt; [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018–19. gada Premjerlīgas sezonā]] kļuvis par turnīra dalīti labāko vārtu guvēju. 2020. gadā ar ''Liverpool'' kļuvis par Anglijas čempionu. 2021. gada oktobrī Premjerlīgā guvis 100 vārtus, kļūstot tikai par trešo Āfrikas spēlētāju, kurš to ir sasniedzis. 2022. gadā par 32 miljoniem eiro Manē tika pārdots [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandai [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Minhenes &quot;''Bayern''&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61877332|title='One of Liverpool's greatest' - Mane joins Bayern|work=BBC Sport|access-date=2022-06-27|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

[[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasē]] spēlējis [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017. gada Āfrikas Nāciju kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Red Bull Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]]: 2013–14
* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2013–14

'''Liverpool'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019–20]]
* [[EFL Cup]]: 2021-22
* [[FA kauss]]: 2021-22&lt;ref&gt;https://www.sportazinas.com/liverpool-triumfe-fa-kausa-chelsea-klust-par-pirmo-komandu-kas-zaudejusi-tris-gadus-pec-kartas/&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018–19]]; finālists [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]]; [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]]&lt;ref&gt;https://www.bbc.com/sport/football/61609200&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2019
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2019

'''Senegālas izlase'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2021&lt;ref&gt;https://www.si.com/soccer/liverpool/news/africa-cup-of-nations-senegal-beat-egypt-to-win-final-afcon&lt;/ref&gt;; finālists: 2019

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] labākais vārtu guvējs: 2018–19
* Āfrikas gada futbolists: 2019
* [[UEFA Gada komanda]]: 2019

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Manē, Sadio}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Senegālas futbolisti]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Metz spēlētāji]]
[[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>khegndvac9ml43vmkf1mp1ana64tyq8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3658952</id>
      <parentid>3658939</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:58:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5735" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|10}}
| caps1 = 22
| caps2 = 63
| caps3 = 67
| caps4 = 196
| caps5 = 0
| caption = Manē 2018. gadā
| clubnumber = 10
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]]
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Sedio}}
| goals1 = 2
| goals2 = 31
| goals3 = 21
| goals4 = 90
| goals5 = 0
| height = 175
| image = Sadio Mané Senegal.jpg
| nationalcaps1 = 4
| nationalcaps2 = 91
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 33
| nationalteam1 = {{flaga|Senegāla}} Senegāla U23
| nationalteam2 = {{fb|SEN}}
| nationalyears1 = 2012
| nationalyears2 = 2012–
| ntupdate = {{dat|2022|03|05|SK|bez}}
| pcupdate = {{dat|2022|03|05|SK|bez}}
| playername = Sadio Manē
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2011–2012
| years2 = 2012–2014
| years3 = 2014–2016
| years4 = 2016–2022
| years5 = 2022—
| name = 
| birth_place = 
}}

'''Sadio Manē''' ({{Val|fr|Sadio Mané}}; dzimis {{Dat|1992|4|10}}) ir [[Senegāla|Senegālas]] [[futbolists]], [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] kluba [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Minhenes &quot;''Bayern''&quot;]] un [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlases]] uzbrucējs.

Manē karjeru sāka [[Francija|Francijas]] komandā [[FC Metz|''FC Metz'']]. 2012. gadā Manē pievienojās [[Austrija|Austrijas]] klubam [[FC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=31 August 2012|publisher=fcmetz.com|title=Sadio Mané transféré au Red Bull Salzburg|url=http://www.fcmetz.com/article/Transfert/2012-08-31-17-25-55_sadio-mane-transfere-au-red-bull-salzburg.html|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141103230754/http://www.fcmetz.com/article/Transfert/2012-08-31-17-25-55_sadio-mane-transfere-au-red-bull-salzburg.html|archivedate=2014-11-03}}&lt;/ref&gt; [[Zalcburga|Zalcburgā]] Manē izcīnija [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] titulu un pārcēlās uz Anglijas [[Southampton FC|''Southampton FC'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=1 September 2014|publisher=dailymail.co.uk|title=Southampton complete double swoop for Toby Alderweireld and £12m Sadio Mane|url=http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-2740159/Southampton-complete-loan-deal-Toby-Alderweireld-12m-Sadio-Mane-set-follow.html}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā Manē pievienojās [[Liverpool FC|''Liverpool FC'']] par 34 milijoniem [[Sterliņu mārciņa|Sterliņu mārciņu]], tādejādi kļūstot par dārgāko [[Āfrika|Āfrikas]] futbolistu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=28 June 2016|publisher=skysports.com|title=Sadio Mane has medical as Liverpool agree transfer fee of £34m with Southampton|url=http://www.skysports.com/football/news/11669/10326309/sadio-mane-has-medical-as-liverpool-agree-transfer-fee-of-16334m-with-southampton}}&lt;/ref&gt; [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018–19. gada Premjerlīgas sezonā]] kļuvis par turnīra dalīti labāko vārtu guvēju. 2020. gadā ar ''Liverpool'' kļuvis par Anglijas čempionu. 2021. gada oktobrī Premjerlīgā guvis 100 vārtus, kļūstot tikai par trešo Āfrikas spēlētāju, kurš to ir sasniedzis. 2022. gadā par 32 miljoniem eiro Manē tika pārdots [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandai [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Minhenes &quot;''Bayern''&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61877332|title='One of Liverpool's greatest' - Mane joins Bayern|work=BBC Sport|access-date=2022-06-27|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

[[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasē]] spēlējis [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017. gada Āfrikas Nāciju kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Red Bull Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]]: 2013–14
* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2013–14

'''Liverpool'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019–20]]
* [[EFL Cup]]: 2021-22
* [[FA kauss]]: 2021-22&lt;ref&gt;https://www.sportazinas.com/liverpool-triumfe-fa-kausa-chelsea-klust-par-pirmo-komandu-kas-zaudejusi-tris-gadus-pec-kartas/&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018–19]]; finālists [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]]; [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]]&lt;ref&gt;https://www.bbc.com/sport/football/61609200&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2019
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2019

'''Senegālas izlase'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2021&lt;ref&gt;https://www.si.com/soccer/liverpool/news/africa-cup-of-nations-senegal-beat-egypt-to-win-final-afcon&lt;/ref&gt;; finālists: 2019

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] labākais vārtu guvējs: 2018–19
* Āfrikas gada futbolists: 2019
* [[UEFA Gada komanda]]: 2019

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Manē, Sadio}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Senegālas futbolisti]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Metz spēlētāji]]
[[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>3y7grev0qs2z3jw797n6qkxvaq7w94l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3658953</id>
      <parentid>3658952</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:59:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5735" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|10}}
| caps1 = 22
| caps2 = 63
| caps3 = 67
| caps4 = 196
| caps5 = 0
| caption = Manē 2018. gadā
| clubnumber = 17
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]]
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Sedio}}
| goals1 = 2
| goals2 = 31
| goals3 = 21
| goals4 = 90
| goals5 = 0
| height = 175
| image = Sadio Mané Senegal.jpg
| nationalcaps1 = 4
| nationalcaps2 = 91
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 33
| nationalteam1 = {{flaga|Senegāla}} Senegāla U23
| nationalteam2 = {{fb|SEN}}
| nationalyears1 = 2012
| nationalyears2 = 2012–
| ntupdate = {{dat|2022|03|05|SK|bez}}
| pcupdate = {{dat|2022|03|05|SK|bez}}
| playername = Sadio Manē
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2011–2012
| years2 = 2012–2014
| years3 = 2014–2016
| years4 = 2016–2022
| years5 = 2022—
| name = 
| birth_place = 
}}

'''Sadio Manē''' ({{Val|fr|Sadio Mané}}; dzimis {{Dat|1992|4|10}}) ir [[Senegāla|Senegālas]] [[futbolists]], [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] kluba [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Minhenes &quot;''Bayern''&quot;]] un [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlases]] uzbrucējs.

Manē karjeru sāka [[Francija|Francijas]] komandā [[FC Metz|''FC Metz'']]. 2012. gadā Manē pievienojās [[Austrija|Austrijas]] klubam [[FC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=31 August 2012|publisher=fcmetz.com|title=Sadio Mané transféré au Red Bull Salzburg|url=http://www.fcmetz.com/article/Transfert/2012-08-31-17-25-55_sadio-mane-transfere-au-red-bull-salzburg.html|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141103230754/http://www.fcmetz.com/article/Transfert/2012-08-31-17-25-55_sadio-mane-transfere-au-red-bull-salzburg.html|archivedate=2014-11-03}}&lt;/ref&gt; [[Zalcburga|Zalcburgā]] Manē izcīnija [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] titulu un pārcēlās uz Anglijas [[Southampton FC|''Southampton FC'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=1 September 2014|publisher=dailymail.co.uk|title=Southampton complete double swoop for Toby Alderweireld and £12m Sadio Mane|url=http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-2740159/Southampton-complete-loan-deal-Toby-Alderweireld-12m-Sadio-Mane-set-follow.html}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā Manē pievienojās [[Liverpool FC|''Liverpool FC'']] par 34 milijoniem [[Sterliņu mārciņa|Sterliņu mārciņu]], tādejādi kļūstot par dārgāko [[Āfrika|Āfrikas]] futbolistu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=28 June 2016|publisher=skysports.com|title=Sadio Mane has medical as Liverpool agree transfer fee of £34m with Southampton|url=http://www.skysports.com/football/news/11669/10326309/sadio-mane-has-medical-as-liverpool-agree-transfer-fee-of-16334m-with-southampton}}&lt;/ref&gt; [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018–19. gada Premjerlīgas sezonā]] kļuvis par turnīra dalīti labāko vārtu guvēju. 2020. gadā ar ''Liverpool'' kļuvis par Anglijas čempionu. 2021. gada oktobrī Premjerlīgā guvis 100 vārtus, kļūstot tikai par trešo Āfrikas spēlētāju, kurš to ir sasniedzis. 2022. gadā par 32 miljoniem eiro Manē tika pārdots [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandai [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Minhenes &quot;''Bayern''&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61877332|title='One of Liverpool's greatest' - Mane joins Bayern|work=BBC Sport|access-date=2022-06-27|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

[[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasē]] spēlējis [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017. gada Āfrikas Nāciju kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Red Bull Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]]: 2013–14
* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2013–14

'''Liverpool'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019–20]]
* [[EFL Cup]]: 2021-22
* [[FA kauss]]: 2021-22&lt;ref&gt;https://www.sportazinas.com/liverpool-triumfe-fa-kausa-chelsea-klust-par-pirmo-komandu-kas-zaudejusi-tris-gadus-pec-kartas/&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018–19]]; finālists [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]]; [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]]&lt;ref&gt;https://www.bbc.com/sport/football/61609200&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2019
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2019

'''Senegālas izlase'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2021&lt;ref&gt;https://www.si.com/soccer/liverpool/news/africa-cup-of-nations-senegal-beat-egypt-to-win-final-afcon&lt;/ref&gt;; finālists: 2019

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] labākais vārtu guvējs: 2018–19
* Āfrikas gada futbolists: 2019
* [[UEFA Gada komanda]]: 2019

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Manē, Sadio}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Senegālas futbolisti]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Metz spēlētāji]]
[[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>d6sizn2p01o4xjjmza7edb1dibjla0s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659028</id>
      <parentid>3658953</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:38:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5940" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|10}}
| caps1 = 22
| caps2 = 63
| caps3 = 67
| caps4 = 196
| caps5 = 0
| caption = Manē 2018. gadā
| clubnumber = 17
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]]
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Sedio}}
| goals1 = 2
| goals2 = 31
| goals3 = 21
| goals4 = 90
| goals5 = 0
| height = 175
| image = Sadio Mané Senegal.jpg
| nationalcaps1 = 4
| nationalcaps2 = 91
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 33
| nationalteam1 = {{flaga|Senegāla}} Senegāla U23
| nationalteam2 = {{fb|SEN}}
| nationalyears1 = 2012
| nationalyears2 = 2012–
| ntupdate = {{dat|2022|03|05|SK|bez}}
| pcupdate = {{dat|2022|03|05|SK|bez}}
| playername = Sadio Manē
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2011–2012
| years2 = 2012–2014
| years3 = 2014–2016
| years4 = 2016–2022
| years5 = 2022—
| name = 
| birth_place = 
}}

'''Sadio Manē''' ({{Val|fr|Sadio Mané}}; dzimis {{Dat|1992|4|10}}) ir [[Senegāla|Senegālas]] [[futbolists]], [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] kluba [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Minhenes &quot;''Bayern''&quot;]] un [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlases]] uzbrucējs.

Manē karjeru sāka [[Francija|Francijas]] komandā [[FC Metz|''FC Metz'']]. 2012. gadā Manē pievienojās [[Austrija|Austrijas]] klubam [[FC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=31 August 2012|publisher=fcmetz.com|title=Sadio Mané transféré au Red Bull Salzburg|url=http://www.fcmetz.com/article/Transfert/2012-08-31-17-25-55_sadio-mane-transfere-au-red-bull-salzburg.html|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141103230754/http://www.fcmetz.com/article/Transfert/2012-08-31-17-25-55_sadio-mane-transfere-au-red-bull-salzburg.html|archivedate=2014-11-03}}&lt;/ref&gt; [[Zalcburga|Zalcburgā]] Manē izcīnija [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] titulu un pārcēlās uz Anglijas [[Southampton FC|''Southampton FC'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=1 September 2014|publisher=dailymail.co.uk|title=Southampton complete double swoop for Toby Alderweireld and £12m Sadio Mane|url=http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-2740159/Southampton-complete-loan-deal-Toby-Alderweireld-12m-Sadio-Mane-set-follow.html}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā Manē pievienojās [[Liverpool FC|''Liverpool FC'']] par 34 milijoniem [[Sterliņu mārciņa|Sterliņu mārciņu]], tādejādi kļūstot par dārgāko [[Āfrika|Āfrikas]] futbolistu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=28 June 2016|publisher=skysports.com|title=Sadio Mane has medical as Liverpool agree transfer fee of £34m with Southampton|url=http://www.skysports.com/football/news/11669/10326309/sadio-mane-has-medical-as-liverpool-agree-transfer-fee-of-16334m-with-southampton}}&lt;/ref&gt; [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018–19. gada Premjerlīgas sezonā]] kļuvis par turnīra dalīti labāko vārtu guvēju. 2020. gadā ar ''Liverpool'' kļuvis par Anglijas čempionu. 2021. gada oktobrī Premjerlīgā guvis 100 vārtus, kļūstot tikai par trešo Āfrikas spēlētāju, kurš to ir sasniedzis. 2022. gadā par 32 miljoniem eiro Manē tika pārdots [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandai [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Minhenes &quot;''Bayern''&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61877332|title='One of Liverpool's greatest' - Mane joins Bayern|work=BBC Sport|access-date=2022-06-27|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

[[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasē]] spēlējis [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017. gada Āfrikas Nāciju kausā]], [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]] ar Senegālas izlasi izdevās izcīnīt čempiona titulu.

== Sasniegumi ==
'''Red Bull Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]]: 2013–14
* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2013–14

'''Liverpool'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019–20]]
* [[EFL Cup]]: 2021-22
* [[FA kauss]]: 2021-22&lt;ref&gt;https://www.sportazinas.com/liverpool-triumfe-fa-kausa-chelsea-klust-par-pirmo-komandu-kas-zaudejusi-tris-gadus-pec-kartas/&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018–19]]; finālists [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]]; [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]]&lt;ref&gt;https://www.bbc.com/sport/football/61609200&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2019
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2019

'''Senegālas izlase'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2021&lt;ref&gt;https://www.si.com/soccer/liverpool/news/africa-cup-of-nations-senegal-beat-egypt-to-win-final-afcon&lt;/ref&gt;; finālists: 2019

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] labākais vārtu guvējs: 2018–19
* Āfrikas gada futbolists: 2019
* [[UEFA Gada komanda]]: 2019

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Manē, Sadio}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Senegālas futbolisti]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Metz spēlētāji]]
[[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>quawyolwja52ne0axdo90vi56d5ck58</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659115</id>
      <parentid>3659028</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T00:42:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Mazsvarīga, bet plaši presē aprakstīta biogrāfijas detaļa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6847" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|10}}
| caps1 = 22
| caps2 = 63
| caps3 = 67
| caps4 = 196
| caps5 = 0
| caption = Manē 2018. gadā
| clubnumber = 17
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]]
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Sedio}}
| goals1 = 2
| goals2 = 31
| goals3 = 21
| goals4 = 90
| goals5 = 0
| height = 175
| image = Sadio Mané Senegal.jpg
| nationalcaps1 = 4
| nationalcaps2 = 91
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 33
| nationalteam1 = {{flaga|Senegāla}} Senegāla U23
| nationalteam2 = {{fb|SEN}}
| nationalyears1 = 2012
| nationalyears2 = 2012–
| ntupdate = {{dat|2022|03|05|SK|bez}}
| pcupdate = {{dat|2022|03|05|SK|bez}}
| playername = Sadio Manē
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2011–2012
| years2 = 2012–2014
| years3 = 2014–2016
| years4 = 2016–2022
| years5 = 2022—
| name = 
| birth_place = 
}}

'''Sadio Manē''' ({{Val|fr|Sadio Mané}}; dzimis {{Dat|1992|4|10}}) ir [[Senegāla|Senegālas]] [[futbolists]], [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] kluba [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Minhenes &quot;''Bayern''&quot;]] un [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlases]] uzbrucējs.

Manē karjeru sāka [[Francija|Francijas]] komandā [[FC Metz|''FC Metz'']]. 2012. gadā Manē pievienojās [[Austrija|Austrijas]] klubam [[FC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=31 August 2012|publisher=fcmetz.com|title=Sadio Mané transféré au Red Bull Salzburg|url=http://www.fcmetz.com/article/Transfert/2012-08-31-17-25-55_sadio-mane-transfere-au-red-bull-salzburg.html|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141103230754/http://www.fcmetz.com/article/Transfert/2012-08-31-17-25-55_sadio-mane-transfere-au-red-bull-salzburg.html|archivedate=2014-11-03}}&lt;/ref&gt; [[Zalcburga|Zalcburgā]] Manē izcīnija [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] titulu un pārcēlās uz Anglijas [[Southampton FC|''Southampton FC'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=1 September 2014|publisher=dailymail.co.uk|title=Southampton complete double swoop for Toby Alderweireld and £12m Sadio Mane|url=http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-2740159/Southampton-complete-loan-deal-Toby-Alderweireld-12m-Sadio-Mane-set-follow.html}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā Manē pievienojās [[Liverpool FC|''Liverpool FC'']] par 34 milijoniem [[Sterliņu mārciņa|Sterliņu mārciņu]], tādejādi kļūstot par dārgāko [[Āfrika|Āfrikas]] futbolistu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=28 June 2016|publisher=skysports.com|title=Sadio Mane has medical as Liverpool agree transfer fee of £34m with Southampton|url=http://www.skysports.com/football/news/11669/10326309/sadio-mane-has-medical-as-liverpool-agree-transfer-fee-of-16334m-with-southampton}}&lt;/ref&gt; [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018–19. gada Premjerlīgas sezonā]] kļuvis par turnīra dalīti labāko vārtu guvēju. 2020. gadā ar ''Liverpool'' kļuvis par Anglijas čempionu. 2021. gada oktobrī Premjerlīgā guvis 100 vārtus, kļūstot tikai par trešo Āfrikas spēlētāju, kurš to ir sasniedzis. 2022. gadā par 32 miljoniem eiro Manē tika pārdots [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandai [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Minhenes &quot;''Bayern''&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61877332|title='One of Liverpool's greatest' - Mane joins Bayern|work=BBC Sport|access-date=2022-06-27|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

[[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasē]] spēlējis [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017. gada Āfrikas Nāciju kausā]], [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]] ar Senegālas izlasi izdevās izcīnīt čempiona titulu.

2019. gadā, spēlējot &quot;Liverpūlē&quot;, Manē izpelnījās fanu ievērību ar sava tālruņa ieplīsušo ekrānu. Uz jautājumiem viņš atbildēja, ka labprātāk tērējot naudu un laiku labdarībai Senegālā nekā mantu pirkšanai, bet šis tālrunis viņam svarīgs kā drauga dāvana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailystar.co.uk/sport/football/sadio-mane-spotted-broken-iphone-21179746|title=Sadio Mane spotted with broken iPhone despite £150,000-a-week Liverpool contract|last=Fulda|first=Owen|website=Dailystar.co.uk|access-date=2022-07-23|date=2019-12-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.newsnationtv.com/sports/football/sadio-mane-cracked-iphone-liverpool-premier-league-250281.html|title=Sadio Mane, Liverpool Star's Cracked Iphone Breaks Fans Hearts But His Response Is Legendary|website=News Nation English|access-date=2022-07-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Red Bull Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]]: 2013–14
* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2013–14

'''Liverpool'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019–20]]
* [[EFL Cup]]: 2021-22
* [[FA kauss]]: 2021-22&lt;ref&gt;https://www.sportazinas.com/liverpool-triumfe-fa-kausa-chelsea-klust-par-pirmo-komandu-kas-zaudejusi-tris-gadus-pec-kartas/&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018–19]]; finālists [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]]; [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]]&lt;ref&gt;https://www.bbc.com/sport/football/61609200&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2019
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2019

'''Senegālas izlase'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2021&lt;ref&gt;https://www.si.com/soccer/liverpool/news/africa-cup-of-nations-senegal-beat-egypt-to-win-final-afcon&lt;/ref&gt;; finālists: 2019

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] labākais vārtu guvējs: 2018–19
* Āfrikas gada futbolists: 2019
* [[UEFA Gada komanda]]: 2019

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Manē, Sadio}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Senegālas futbolisti]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Metz spēlētāji]]
[[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>3rww6tuafb48tcm1nqtqimx5e4im25m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aivars Emsis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>363002</id>
    <revision>
      <id>3659086</id>
      <parentid>3655472</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T20:48:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2576" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Aivars Emsis
| image = 
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1998|4|1}}
| countryofbirth = [[Latvija]]
| height = 188
| currentclub = {{flaga|LTU}} [[FC Džiugas|FC Džiugas]]
| clubnumber = 20
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2017-2018
| clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FS METTA/Latvijas Universitāte]]
| caps1 = 0
| goals1 = 0
| nationalyears1 = 2015
| nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19
| nationalcaps1 = 1
| nationalgoals1 = 0
| pcupdate = 02.04.2022.
| ntupdate = 26.07.2020.
| clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]]
| years3 = 2019
| years2 = 2018-2019
| goals2 = 0
| goals3 = 4
| clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Spartaks Jūrmala]] | years4 = 2019 | caps4 = 10 | goals4 = 1
| clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[JDFS Alberts]]
| name = 
| caps3 = 12
| caps2 = 0
| clubs5 = {{flaga|Lietuva}} [[FC Džiugas Telšiai|Džiugas]]
| years5 = 2021
| caps5 = 23 | goals5 = 6
| clubs6 = {{flaga|GRE}} [[AO Kavala|Kavala]]
| years6 = 2022
| caps6 = 0 | goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Lietuva}} [[FC Džiugas Telšiai|Džiugas]]
| years7 = 2022–
| caps7 = 11
| goals7 = 2
| birth_place = 
| birth_date = 
| caption = 
}}

'''Aivars Emsis''' (dzimis {{dat|1998|4|1}}) ir [[Latvija]]s futbolists, pussargs. Kopš 2022. gada Emsis pārstāv [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līgas]] komandu [[Telšu &quot;Džiugas&quot;]].

== Karjera ==
Futbolista karjeru Aivars Emsis iesāka [[FS METTA/Latvijas Universitāte]] sastāvā, kur spēlēja 2017.-2018. g.

2021. gada sezonas sākumā viņš spēlēja [[FC Džiugas Telšiai|Telšu &quot;Džiugas&quot;]] sastāvā Lietuvas [[A līga|A līgā]].

2022. gada janvārī spēlētājs pārcēlās uz Grieķiju, uz [[AO Kavala]], kurš spēlēja otrajā Superlīgā.&lt;ref&gt;https://alyga.lt/naujiena/dziuga-papilde-du-naujokai-isvyko-latvis/7457&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://www.sportas.lt/naujiena/447762/dziugui-nepavyko-islaikyti-zibejusio-latvio&lt;/ref&gt;

2022. gada februāri spēlētājs atgriezās un spēlēja [[FC Džiugas Telšiai|Telšu &quot;Džiugas&quot;]] sastāvā.&lt;ref&gt;https://alyga.lt/naujiena/a-emsis-grizo-i-telsiu-komanda/7500&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://www.sportas.lt/naujiena/449987/netiketas-sugrizimas-a-emsis-po-maziau-nei-menesio-sugrizo-i-telsius&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Latvijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Emsis, Aivars}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:FK Jelgava spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Spartaks Jūrmala spēlētāji]]</text>
      <sha1>3gzziixub158zsz16j6cytf18x4338f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Simts dienu ofensīva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>363661</id>
    <revision>
      <id>3659210</id>
      <parentid>3065898</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:47:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8577" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1916. gada 21. februāris - 1916. gada 16. decembris|vieta=[[Verdena]], [[Francija]]|iznāk=Francijas uzvara|puse1=[[Francija]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Robērs Nivels]] (''Robert Nivelle'')|karavad2=[[Erihs fon Falkenhains]] (''Erich von Falkenhayn'')|spēki1=1916. gada 21. februārī - ap 1 140 000|spēki2=1916. gada 21. februārī - ap 1 250 000|zaud1=kopā 315 000—542 000 (no tiem 156 000—162 000 nogalināti)|zaud2=kopā 281 000—434 000  (no tiem ap 143 000 nogalināti)}}
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]
'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>2w69k34idjg82wzph8u20xwkix1r1sp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659211</id>
      <parentid>3659210</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:48:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8578" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1916. gada 21. februāris - 1916. gada 16. decembris|vieta=[[Verdena]], [[Francija]]|iznāk=Francijas uzvara|puse1=[[Francija]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Robērs Nivels]] (''Robert Nivelle'')|karavad2=[[Erihs fon Falkenhains]] (''Erich von Falkenhayn'')|spēki1=1916. gada 21. februārī - ap 1 140 000|spēki2=1916. gada 21. februārī - ap 1 250 000|zaud1=kopā 315 000—542 000 (no tiem 156 000—162 000 nogalināti)|zaud2=kopā 281 000—434 000  (no tiem ap 143 000 nogalināti)}}
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>6556fhy7ki41fxrxchyxue1uhkhyyu5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659214</id>
      <parentid>3659211</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:50:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8563" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Verdena]], [[Francija]]|iznāk=Francijas uzvara|puse1=[[Francija]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Robērs Nivels]] (''Robert Nivelle'')|karavad2=[[Erihs fon Falkenhains]] (''Erich von Falkenhayn'')|spēki1=1916. gada 21. februārī - ap 1 140 000|spēki2=1916. gada 21. februārī - ap 1 250 000|zaud1=kopā 315 000—542 000 (no tiem 156 000—162 000 nogalināti)|zaud2=kopā 281 000—434 000  (no tiem ap 143 000 nogalināti)}}
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>74esmfjh5bfsrn6fb122av0d7echrt4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659216</id>
      <parentid>3659214</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:52:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8620" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Amjēna]], [[Francija]], [[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antantes]] uzvara*Pirmā pasaules kara beigas|puse1=[[Francija]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Robērs Nivels]] (''Robert Nivelle'')|karavad2=[[Erihs fon Falkenhains]] (''Erich von Falkenhayn'')|spēki1=1916. gada 21. februārī - ap 1 140 000|spēki2=1916. gada 21. februārī - ap 1 250 000|zaud1=kopā 315 000—542 000 (no tiem 156 000—162 000 nogalināti)|zaud2=kopā 281 000—434 000  (no tiem ap 143 000 nogalināti)}}
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>lr008nywmsfn9ke7msxrwnjtxss0xn9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659217</id>
      <parentid>3659216</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:54:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8629" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Amjēna]], [[Francija]], [[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antante|Antantes]] uzvara**Pirmā pasaules kara beigas|puse1=[[Francija]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Robērs Nivels]] (''Robert Nivelle'')|karavad2=[[Erihs fon Falkenhains]] (''Erich von Falkenhayn'')|spēki1=1916. gada 21. februārī - ap 1 140 000|spēki2=1916. gada 21. februārī - ap 1 250 000|zaud1=kopā 315 000—542 000 (no tiem 156 000—162 000 nogalināti)|zaud2=kopā 281 000—434 000  (no tiem ap 143 000 nogalināti)}}
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>pbrtg1csse7jnc3v6y468c2wm7efvpc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659219</id>
      <parentid>3659217</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:54:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8633" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Amjēna]], [[Francija]], [[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antante|Antantes]] uzvara&lt;br/&gt;*Pirmā pasaules kara beigas|puse1=[[Francija]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Robērs Nivels]] (''Robert Nivelle'')|karavad2=[[Erihs fon Falkenhains]] (''Erich von Falkenhayn'')|spēki1=1916. gada 21. februārī - ap 1 140 000|spēki2=1916. gada 21. februārī - ap 1 250 000|zaud1=kopā 315 000—542 000 (no tiem 156 000—162 000 nogalināti)|zaud2=kopā 281 000—434 000  (no tiem ap 143 000 nogalināti)}}
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>n21leqw4d7i8xjmwxye1msiu2i1s2c5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659220</id>
      <parentid>3659219</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:57:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8694" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Amjēna]], [[Francija]], [[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antante|Antantes]] uzvara&lt;br/&gt;Pirmā pasaules kara beigas&lt;br/&gt;Beidz pastāvēt[[Rietumu fronte]] un [[Vācu impērija]]|puse1=[[Francija]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Robērs Nivels]] (''Robert Nivelle'')|karavad2=[[Erihs fon Falkenhains]] (''Erich von Falkenhayn'')|spēki1=1916. gada 21. februārī - ap 1 140 000|spēki2=1916. gada 21. februārī - ap 1 250 000|zaud1=kopā 315 000—542 000 (no tiem 156 000—162 000 nogalināti)|zaud2=kopā 281 000—434 000  (no tiem ap 143 000 nogalināti)}}
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>mmnd53pf1qzwy67d1grmk3fn9rkhgcz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659221</id>
      <parentid>3659220</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:59:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8731" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Amjēna]], [[Francija]], [[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antante|Antantes]] uzvara&lt;br/&gt;Pirmā pasaules kara beigas&lt;br/&gt;Beidz pastāvēt [[Rietumu fronte]] un [[Vācu impērija]]|puse1=[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Britu impērija]]&lt;br/&gt;[[ASV]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Robērs Nivels]] (''Robert Nivelle'')|karavad2=[[Erihs fon Falkenhains]] (''Erich von Falkenhayn'')|spēki1=1916. gada 21. februārī - ap 1 140 000|spēki2=1916. gada 21. februārī - ap 1 250 000|zaud1=kopā 315 000—542 000 (no tiem 156 000—162 000 nogalināti)|zaud2=kopā 281 000—434 000  (no tiem ap 143 000 nogalināti)}}
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>t2te59ehd8x7moq6z9nwmseq1zplf02</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659232</id>
      <parentid>3659221</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:13:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8755" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Amjēna]], [[Francija]], [[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antante|Antantes]] uzvara&lt;br/&gt;Pirmā pasaules kara beigas&lt;br/&gt;Beidz pastāvēt [[Rietumu fronte]] un [[Vācu impērija]]|puse1=[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Britu impērija]]&lt;br/&gt;[[ASV]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]&lt;br/&gt;[[Austroungārija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Robērs Nivels]] (''Robert Nivelle'')|karavad2=[[Erihs fon Falkenhains]] (''Erich von Falkenhayn'')|spēki1=1916. gada 21. februārī - ap 1 140 000|spēki2=1916. gada 21. februārī - ap 1 250 000|zaud1=kopā 315 000—542 000 (no tiem 156 000—162 000 nogalināti)|zaud2=kopā 281 000—434 000  (no tiem ap 143 000 nogalināti)}}
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>ho54oy827n6h1l5anl3af864t1ldmvb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659234</id>
      <parentid>3659232</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:15:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8824" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Amjēna]], [[Francija]], [[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antante|Antantes]] uzvara&lt;br/&gt;Pirmā pasaules kara beigas&lt;br/&gt;Beidz pastāvēt [[Rietumu fronte]] un [[Vācu impērija]]|puse1=[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Britu impērija]]&lt;br/&gt;[[ASV]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Siāma]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]&lt;br/&gt;[[Austroungārija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Robērs Nivels]] (''Robert Nivelle'')|karavad2=[[Erihs fon Falkenhains]] (''Erich von Falkenhayn'')|spēki1=1916. gada 21. februārī - ap 1 140 000|spēki2=1916. gada 21. februārī - ap 1 250 000|zaud1=kopā 315 000—542 000 (no tiem 156 000—162 000 nogalināti)|zaud2=kopā 281 000—434 000  (no tiem ap 143 000 nogalināti)}}
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>cub3iy526mf3x5ke4shdcjfs8uhicyt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659235</id>
      <parentid>3659234</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:17:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8866" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Amjēna]], [[Francija]], [[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antante|Antantes]] uzvara&lt;br/&gt;Pirmā pasaules kara beigas&lt;br/&gt;Beidz pastāvēt [[Rietumu fronte]] un [[Vācu impērija]]|puse1=[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Britu impērija]]&lt;br/&gt;[[ASV]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Siāma]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]&lt;br/&gt;[[Austroungārija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Ferdinands Fošs]] (''Ferdinand Foch'')&lt;br/&gt;[[Duglas Heigs]] (''Douglas Haig'')|karavad2=[[Erihs fon Falkenhains]] (''Erich von Falkenhayn'')|spēki1=1916. gada 21. februārī - ap 1 140 000|spēki2=1916. gada 21. februārī - ap 1 250 000|zaud1=kopā 315 000—542 000 (no tiem 156 000—162 000 nogalināti)|zaud2=kopā 281 000—434 000  (no tiem ap 143 000 nogalināti)}}
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>2uuchgobp3uw0lr6ixyy0znvvakljoa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659236</id>
      <parentid>3659235</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:20:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8915" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Amjēna]], [[Francija]], [[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antante|Antantes]] uzvara&lt;br/&gt;Pirmā pasaules kara beigas&lt;br/&gt;Beidz pastāvēt [[Rietumu fronte]] un [[Vācu impērija]]|puse1=[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Britu impērija]]&lt;br/&gt;[[ASV]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Siāma]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]&lt;br/&gt;[[Austroungārija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Ferdinands Fošs]] (''Ferdinand Foch'')&lt;br/&gt;[[Duglass Heigs]] (''Douglas Haig'')&lt;br/&gt;[[Džons Peršings]] (''John J. Pershing'')|karavad2=[[Erihs fon Falkenhains]] (''Erich von Falkenhayn'')|spēki1=1916. gada 21. februārī - ap 1 140 000|spēki2=1916. gada 21. februārī - ap 1 250 000|zaud1=kopā 315 000—542 000 (no tiem 156 000—162 000 nogalināti)|zaud2=kopā 281 000—434 000  (no tiem ap 143 000 nogalināti)}}
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>c9qrazc19aza0uv7yot1h0m84w5vizh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659237</id>
      <parentid>3659236</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:22:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8954" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Amjēna]], [[Francija]], [[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antante|Antantes]] uzvara&lt;br/&gt;Pirmā pasaules kara beigas&lt;br/&gt;Beidz pastāvēt [[Rietumu fronte]] un [[Vācu impērija]]|puse1=[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Britu impērija]]&lt;br/&gt;[[ASV]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Siāma]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]&lt;br/&gt;[[Austroungārija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Ferdinands Fošs]] (''Ferdinand Foch'')&lt;br/&gt;[[Duglass Heigs]] (''Douglas Haig'')&lt;br/&gt;[[Džons Peršings]] (''John J. Pershing'')&lt;br/&gt;[[Alberts I]] ('' King Albert I'')|karavad2=[[Erihs fon Falkenhains]] (''Erich von Falkenhayn'')|spēki1=1916. gada 21. februārī - ap 1 140 000|spēki2=1916. gada 21. februārī - ap 1 250 000|zaud1=kopā 315 000—542 000 (no tiem 156 000—162 000 nogalināti)|zaud2=kopā 281 000—434 000  (no tiem ap 143 000 nogalināti)}}
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>8085r8edollh04mrf755ieoyvht1nvp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659238</id>
      <parentid>3659237</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:23:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8966" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Amjēna]], [[Francija]], [[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antante|Antantes]] uzvara&lt;br/&gt;Pirmā pasaules kara beigas&lt;br/&gt;Beidz pastāvēt [[Rietumu fronte]] un [[Vācu impērija]]|puse1=[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Britu impērija]]&lt;br/&gt;[[ASV]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Siāma]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]&lt;br/&gt;[[Austroungārija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Ferdinands Fošs]] (''Ferdinand Foch'')&lt;br/&gt;[[Duglass Heigs]] (''Douglas Haig'')&lt;br/&gt;[[Džons Peršings]] (''John J. Pershing'')&lt;br/&gt;[[Alberts I (Beļģija)]] ('' King Albert I'')|karavad2=[[Erihs fon Falkenhains]] (''Erich von Falkenhayn'')|spēki1=1916. gada 21. februārī - ap 1 140 000|spēki2=1916. gada 21. februārī - ap 1 250 000|zaud1=kopā 315 000—542 000 (no tiem 156 000—162 000 nogalināti)|zaud2=kopā 281 000—434 000  (no tiem ap 143 000 nogalināti)}}
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>tc5ewyy18xrpi3vzkgnlgjle50323h0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659240</id>
      <parentid>3659238</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:27:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8993" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Amjēna]], [[Francija]], [[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antante|Antantes]] uzvara&lt;br/&gt;Pirmā pasaules kara beigas&lt;br/&gt;Beidz pastāvēt [[Rietumu fronte]] un [[Vācu impērija]]|puse1=[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Britu impērija]]&lt;br/&gt;[[ASV]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Siāma]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]&lt;br/&gt;[[Austroungārija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Ferdinands Fošs]] (''Ferdinand Foch'')&lt;br/&gt;[[Duglass Heigs]] (''Douglas Haig'')&lt;br/&gt;[[Džons Peršings]] (''John J. Pershing'')&lt;br/&gt;[[Alberts I (Beļģija)]] ('' King Albert I'')|karavad2= [[Pauls fon Hindenburgs]] (''Paul von Hindenburg'')&lt;br/&gt; [[Erihs Ludendorfs]]
|spēki1=1916. gada 21. februārī - ap 1 140 000|spēki2=1916. gada 21. februārī - ap 1 250 000|zaud1=kopā 315 000—542 000 (no tiem 156 000—162 000 nogalināti)|zaud2=kopā 281 000—434 000  (no tiem ap 143 000 nogalināti)}}
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>kdyldi07rxr0yo2sv2yv69a1e35lihr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659241</id>
      <parentid>3659240</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:29:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9064" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Amjēna]], [[Francija]], [[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antante|Antantes]] uzvara&lt;br/&gt;Pirmā pasaules kara beigas&lt;br/&gt;Beidz pastāvēt [[Rietumu fronte]] un [[Vācu impērija]]|puse1=[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Britu impērija]]&lt;br/&gt;[[ASV]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Siāma]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]&lt;br/&gt;[[Austroungārija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Ferdinands Fošs]] (''Ferdinand Foch'')&lt;br/&gt;[[Duglass Heigs]] (''Douglas Haig'')&lt;br/&gt;[[Džons Peršings]] (''John J. Pershing'')&lt;br/&gt;[[Alberts I (Beļģija)]] ('' King Albert I'')|karavad2= [[Pauls fon Hindenburgs]] (''Paul von Hindenburg'')&lt;br/&gt; [[Erihs Ludendorfs]] (''Erich Ludendorff'')&lt;br/&gt;[[Vilhelms Grēners]] (''Wilhelm Groener'')
|spēki1=1916. gada 21. februārī - ap 1 140 000|spēki2=1916. gada 21. februārī - ap 1 250 000|zaud1=kopā 315 000—542 000 (no tiem 156 000—162 000 nogalināti)|zaud2=kopā 281 000—434 000  (no tiem ap 143 000 nogalināti)}}
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>3bdpl5letq6wfxilmvqsbkie1npyi5y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659243</id>
      <parentid>3659241</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:36:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9116" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Amjēna]], [[Francija]], [[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antante|Antantes]] uzvara&lt;br/&gt;Pirmā pasaules kara beigas&lt;br/&gt;Beidz pastāvēt [[Rietumu fronte]] un [[Vācu impērija]]|puse1=[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Britu impērija]]&lt;br/&gt;[[ASV]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Siāma]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]&lt;br/&gt;[[Austroungārija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Ferdinands Fošs]] (''Ferdinand Foch'')&lt;br/&gt;[[Duglass Heigs]] (''Douglas Haig'')&lt;br/&gt;[[Džons Peršings]] (''John J. Pershing'')&lt;br/&gt;[[Alberts I (Beļģija)]] ('' King Albert I'')|karavad2= [[Pauls fon Hindenburgs]] (''Paul von Hindenburg'')&lt;br/&gt; [[Erihs Ludendorfs]] (''Erich Ludendorff'')&lt;br/&gt;[[Vilhelms Grēners]] (''Wilhelm Groener'')
|spēki1=1918. gada 11. novembrī:&lt;br/&gt;[[Francija]] ap 2 559 000&lt;br/&gt;[[Britu impērija]] ap 1 900 000|spēki2=1916. gada 21. februārī - ap 1 250 000|zaud1=kopā 315 000—542 000 (no tiem 156 000—162 000 nogalināti)|zaud2=kopā 281 000—434 000  (no tiem ap 143 000 nogalināti)}}
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>9kf9ubp5cr2fs6jtv1wii3tte60pb5e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659245</id>
      <parentid>3659243</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:44:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9170" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Amjēna]], [[Francija]], [[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antante|Antantes]] uzvara&lt;br/&gt;Pirmā pasaules kara beigas&lt;br/&gt;Beidz pastāvēt [[Rietumu fronte]] un [[Vācu impērija]]|puse1=[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Britu impērija]]&lt;br/&gt;[[ASV]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Siāma]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]&lt;br/&gt;[[Austroungārija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Ferdinands Fošs]] (''Ferdinand Foch'')&lt;br/&gt;[[Duglass Heigs]] (''Douglas Haig'')&lt;br/&gt;[[Džons Peršings]] (''John J. Pershing'')&lt;br/&gt;[[Alberts I (Beļģija)]] ('' King Albert I'')|karavad2= [[Pauls fon Hindenburgs]] (''Paul von Hindenburg'')&lt;br/&gt; [[Erihs Ludendorfs]] (''Erich Ludendorff'')&lt;br/&gt;[[Vilhelms Grēners]] (''Wilhelm Groener'')
|spēki1=1918. gada 11. novembrī:&lt;br/&gt;[[Francija]] ap 2 559 000&lt;br/&gt;[[Britu impērija]] ap 1 900 000&lt;br/&gt;[[ASV]] ap 1 900 000&lt;br/&gt;[[Beļģija]] ap 190 000|spēki2=1916. gada 21. februārī - ap 1 250 000|zaud1=kopā 315 000—542 000 (no tiem 156 000—162 000 nogalināti)|zaud2=kopā 281 000—434 000  (no tiem ap 143 000 nogalināti)}}
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>plyl4n2amkkkygi3kwoxvvoakb7jcpy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659247</id>
      <parentid>3659245</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:48:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9151" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Amjēna]], [[Francija]], [[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antante|Antantes]] uzvara&lt;br/&gt;Pirmā pasaules kara beigas&lt;br/&gt;Beidz pastāvēt [[Rietumu fronte]] un [[Vācu impērija]]|puse1=[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Britu impērija]]&lt;br/&gt;[[ASV]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Siāma]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]&lt;br/&gt;[[Austroungārija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Ferdinands Fošs]] (''Ferdinand Foch'')&lt;br/&gt;[[Duglass Heigs]] (''Douglas Haig'')&lt;br/&gt;[[Džons Peršings]] (''John J. Pershing'')&lt;br/&gt;[[Alberts I (Beļģija)]] ('' King Albert I'')|karavad2= [[Pauls fon Hindenburgs]] (''Paul von Hindenburg'')&lt;br/&gt; [[Erihs Ludendorfs]] (''Erich Ludendorff'')&lt;br/&gt;[[Vilhelms Grēners]] (''Wilhelm Groener'')
|spēki1=1918. gada 11. novembrī:&lt;br/&gt;[[Francija]] ap 2 559 000&lt;br/&gt;[[Britu impērija]] ap 1 900 000&lt;br/&gt;[[ASV]] ap 1 900 000&lt;br/&gt;[[Beļģija]] ap 190 000|spēki2=1918. gada 11. novembrī - ap 3 562 000|zaudējumi= (no tiem 156 000—162 000 nogalināti)|zaud2=kopā 281 000—434 000  (no tiem ap 143 000 nogalināti)}}
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>j08rdco6nmnezfsofl54wwp1de6d20s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659250</id>
      <parentid>3659247</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:51:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9209" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Amjēna]], [[Francija]], [[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antante|Antantes]] uzvara&lt;br/&gt;Pirmā pasaules kara beigas&lt;br/&gt;Beidz pastāvēt [[Rietumu fronte]] un [[Vācu impērija]]|puse1=[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Britu impērija]]&lt;br/&gt;[[ASV]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Siāma]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]&lt;br/&gt;[[Austroungārija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Ferdinands Fošs]] (''Ferdinand Foch'')&lt;br/&gt;[[Duglass Heigs]] (''Douglas Haig'')&lt;br/&gt;[[Džons Peršings]] (''John J. Pershing'')&lt;br/&gt;[[Alberts I (Beļģija)]] ('' King Albert I'')|karavad2= [[Pauls fon Hindenburgs]] (''Paul von Hindenburg'')&lt;br/&gt; [[Erihs Ludendorfs]] (''Erich Ludendorff'')&lt;br/&gt;[[Vilhelms Grēners]] (''Wilhelm Groener'')
|spēki1=1918. gada 11. novembrī:&lt;br/&gt;[[Francija]] ap 2 559 000&lt;br/&gt;[[Britu impērija]] ap 1 900 000&lt;br/&gt;[[ASV]] ap 1 900 000&lt;br/&gt;[[Beļģija]] ap 190 000|spēki2=1918. gada 11. novembrī - ap 3 562 000|zaudējumi= 18. jūlijs — 11. novembris: 1 070 000&lt;br/&gt;[[Francija]] 531 000&lt;br/&gt;[[Britu impērija]] 412 000|zaud2=kopā 281 000—434 000  (no tiem ap 143 000 nogalināti)}}
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>sbp0omxvqd6iofq5f14dtwls77sdfak</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659251</id>
      <parentid>3659250</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:53:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9224" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Amjēna]], [[Francija]], [[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antante|Antantes]] uzvara&lt;br/&gt;Pirmā pasaules kara beigas&lt;br/&gt;Beidz pastāvēt [[Rietumu fronte]] un [[Vācu impērija]]|puse1=[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Britu impērija]]&lt;br/&gt;[[ASV]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Siāma]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]&lt;br/&gt;[[Austroungārija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Ferdinands Fošs]] (''Ferdinand Foch'')&lt;br/&gt;[[Duglass Heigs]] (''Douglas Haig'')&lt;br/&gt;[[Džons Peršings]] (''John J. Pershing'')&lt;br/&gt;[[Alberts I (Beļģija)]] ('' King Albert I'')|karavad2= [[Pauls fon Hindenburgs]] (''Paul von Hindenburg'')&lt;br/&gt; [[Erihs Ludendorfs]] (''Erich Ludendorff'')&lt;br/&gt;[[Vilhelms Grēners]] (''Wilhelm Groener'')
|spēki1=1918. gada 11. novembrī:&lt;br/&gt;[[Francija]] ap 2 559 000&lt;br/&gt;[[Britu impērija]] ap 1 900 000&lt;br/&gt;[[ASV]] ap 1 900 000&lt;br/&gt;[[Beļģija]] ap 190 000|spēki2=1918. gada 11. novembrī - ap 3 562 000|zaud1= 18. jūlijs — 11. novembris: 1 070 000&lt;br/&gt;[[Francija]] 531 000&lt;br/&gt;[[Britu impērija]] 412 000&lt;br/&gt;[[ASV]] 127 000|zaud2=kopā 281 000—434 000  (no tiem ap 143 000 nogalināti)}}
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>6pc79ve1ea0aa5dphnrrxypcxplwgf2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659252</id>
      <parentid>3659251</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:53:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9228" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Amjēna]], [[Francija]], [[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antante|Antantes]] uzvara&lt;br/&gt;Pirmā pasaules kara beigas&lt;br/&gt;Beidz pastāvēt [[Rietumu fronte]] un [[Vācu impērija]]|puse1=[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Britu impērija]]&lt;br/&gt;[[ASV]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Siāma]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]&lt;br/&gt;[[Austroungārija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Ferdinands Fošs]] (''Ferdinand Foch'')&lt;br/&gt;[[Duglass Heigs]] (''Douglas Haig'')&lt;br/&gt;[[Džons Peršings]] (''John J. Pershing'')&lt;br/&gt;[[Alberts I (Beļģija)]] ('' King Albert I'')|karavad2= [[Pauls fon Hindenburgs]] (''Paul von Hindenburg'')&lt;br/&gt; [[Erihs Ludendorfs]] (''Erich Ludendorff'')&lt;br/&gt;[[Vilhelms Grēners]] (''Wilhelm Groener'')
|spēki1=1918. gada 11. novembrī:&lt;br/&gt;[[Francija]] ap 2 559 000&lt;br/&gt;[[Britu impērija]] ap 1 900 000&lt;br/&gt;[[ASV]] ap 1 900 000&lt;br/&gt;[[Beļģija]] ap 190 000|spēki2=1918. gada 11. novembrī - ap 3 562 000|zaud1= 18. jūlijs — 11. novembris: ''1 070 000''&lt;br/&gt;[[Francija]] 531 000&lt;br/&gt;[[Britu impērija]] 412 000&lt;br/&gt;[[ASV]] 127 000|zaud2=kopā 281 000—434 000  (no tiem ap 143 000 nogalināti)}}
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>4mh4s99tywvoe35y9ohnw1yl0zmlrfq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659256</id>
      <parentid>3659252</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T11:00:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9343" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Amjēna]], [[Francija]], [[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antante|Antantes]] uzvara&lt;br/&gt;Pirmā pasaules kara beigas&lt;br/&gt;Beidz pastāvēt [[Rietumu fronte]] un [[Vācu impērija]]|puse1=[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Britu impērija]]&lt;br/&gt;[[ASV]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Siāma]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]&lt;br/&gt;[[Austroungārija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Ferdinands Fošs]] (''Ferdinand Foch'')&lt;br/&gt;[[Duglass Heigs]] (''Douglas Haig'')&lt;br/&gt;[[Džons Peršings]] (''John J. Pershing'')&lt;br/&gt;[[Alberts I (Beļģija)]] ('' King Albert I'')|karavad2= [[Pauls fon Hindenburgs]] (''Paul von Hindenburg'')&lt;br/&gt; [[Erihs Ludendorfs]] (''Erich Ludendorff'')&lt;br/&gt;[[Vilhelms Grēners]] (''Wilhelm Groener'')
|spēki1=1918. gada 11. novembrī:&lt;br/&gt;[[Francija]] ap 2 559 000&lt;br/&gt;[[Britu impērija]] ap 1 900 000&lt;br/&gt;[[ASV]] ap 1 900 000&lt;br/&gt;[[Beļģija]] ap 190 000|spēki2=1918. gada 11. novembrī - ap 3 562 000|zaud1= 18. jūlijs — 11. novembris: ''1 070 000''&lt;br/&gt;[[Francija]] 531 000&lt;br/&gt;[[Britu impērija]] 412 000&lt;br/&gt;[[ASV]] 127 000|zaud2= 18. jūlijs — 11. novembris:[[Vācijas impērija]] ''1 172 075''&lt;br/&gt;~ 100 000+ nogalināti&lt;br/&gt;685 733 ievainoti&lt;br/&gt;
386 342 sagūstīti&lt;br/&gt;
6 700 artilērijas lādiņi
[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>fhpkgsrrr87m4skcsdinecf604eeola</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659257</id>
      <parentid>3659256</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T11:01:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9344" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Amjēna]], [[Francija]], [[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antante|Antantes]] uzvara&lt;br/&gt;Pirmā pasaules kara beigas&lt;br/&gt;Beidz pastāvēt [[Rietumu fronte]] un [[Vācu impērija]]|puse1=[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Britu impērija]]&lt;br/&gt;[[ASV]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Siāma]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]&lt;br/&gt;[[Austroungārija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Ferdinands Fošs]] (''Ferdinand Foch'')&lt;br/&gt;[[Duglass Heigs]] (''Douglas Haig'')&lt;br/&gt;[[Džons Peršings]] (''John J. Pershing'')&lt;br/&gt;[[Alberts I (Beļģija)]] ('' King Albert I'')|karavad2= [[Pauls fon Hindenburgs]] (''Paul von Hindenburg'')&lt;br/&gt; [[Erihs Ludendorfs]] (''Erich Ludendorff'')&lt;br/&gt;[[Vilhelms Grēners]] (''Wilhelm Groener'')
|spēki1=1918. gada 11. novembrī:&lt;br/&gt;[[Francija]] ap 2 559 000&lt;br/&gt;[[Britu impērija]] ap 1 900 000&lt;br/&gt;[[ASV]] ap 1 900 000&lt;br/&gt;[[Beļģija]] ap 190 000|spēki2=1918. gada 11. novembrī - ap 3 562 000|zaud1= 18. jūlijs — 11. novembris: ''1 070 000''&lt;br/&gt;[[Francija]] 531 000&lt;br/&gt;[[Britu impērija]] 412 000&lt;br/&gt;[[ASV]] 127 000|zaud2= 18. jūlijs — 11. novembris:[[Vācijas impērija]] ''1 172 075''&lt;br/&gt;~ 100 000+ nogalināti&lt;br/&gt;685 733 ievainoti&lt;br/&gt;386 342 sagūstīti&lt;br/&gt;6 700 artilērijas lādiņi}}

[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>s3rq736f9knesfizd6gaai2dcdqnsfa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659260</id>
      <parentid>3659257</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T11:04:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9370" xml:space="preserve">{{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta=[[Amjēna]], [[Francija]], [[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antante|Antantes]] uzvara&lt;br/&gt;Pirmā pasaules kara beigas&lt;br/&gt;Beidz pastāvēt [[Rietumu fronte]] un [[Vācu impērija]]|puse1=[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Britu impērija]]&lt;br/&gt;[[ASV]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Siāma]]|puse2=[[Vācijas Impērija]]&lt;br/&gt;[[Austroungārija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')&lt;br /&gt;[[Ferdinands Fošs]] (''Ferdinand Foch'')&lt;br/&gt;[[Duglass Heigs]] (''Douglas Haig'')&lt;br/&gt;[[Džons Peršings]] (''John J. Pershing'')&lt;br/&gt;[[Alberts I (Beļģija)]] ('' King Albert I'')|karavad2= [[Pauls fon Hindenburgs]] (''Paul von Hindenburg'')&lt;br/&gt; [[Erihs Ludendorfs]] (''Erich Ludendorff'')&lt;br/&gt;[[Vilhelms Grēners]] (''Wilhelm Groener'')
|spēki1=1918. gada 11. novembrī:&lt;br/&gt;[[Francija]] ap 2 559 000&lt;br/&gt;[[Britu impērija]] ap 1 900 000&lt;br/&gt;[[ASV]] ap 1 900 000&lt;br/&gt;[[Beļģija]] ap 190 000|spēki2=1918. gada 11. novembrī:&lt;br/&gt;[[Vācijas impērija]] ap 3 562 000|zaud1= 18. jūlijs — 11. novembris: ''1 070 000''&lt;br/&gt;[[Francija]] 531 000&lt;br/&gt;[[Britu impērija]] 412 000&lt;br/&gt;[[ASV]] 127 000|zaud2= 18. jūlijs — 11. novembris:[[Vācijas impērija]] ''1 172 075''&lt;br/&gt;~ 100 000+ nogalināti&lt;br/&gt;685 733 ievainoti&lt;br/&gt;386 342 sagūstīti&lt;br/&gt;6 700 artilērijas lādiņi}}

[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]]

'''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.&lt;ref&gt;[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]&lt;/ref&gt;

Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija|Francijas]] un [[Beļģija|Beļģijas]] teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. 

==Ofensīvas gaita==
Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. 

Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA780&amp;dq=hundred+days+campaign+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&amp;q=hundred%20days%20campaign%201918&amp;f=true Hundred Days Campaign]&lt;/ref&gt; 

Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. 

&lt;gallery&gt;
Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali
U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji
The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta
&lt;/gallery&gt;
==Vācijas sabrukums==
Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Erihs Ludendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Ludendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Ludendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 

30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa.

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>mx0a5zvgdg47yc4ogtfwhnw6woiiwde</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Emanuele.fausto</title>
    <ns>3</ns>
    <id>376171</id>
    <revision>
      <id>3659185</id>
      <parentid>2802890</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T08:06:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>QueerEcofeminist</username>
        <id>73346</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>QueerEcofeminist pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Superfausto]] uz [[Dalībnieka diskusija:Emanuele.fausto]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Superfausto|Superfausto]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Emanuele.fausto|Emanuele.fausto]]&quot;</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Superfausto}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2018. gada 10. februāris, plkst. 05.26 (EET)</text>
      <sha1>stu9c7y5trs9bzxuluwem7vxeq2ux0l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mindaugs Grigaravičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>382259</id>
    <revision>
      <id>3659080</id>
      <parentid>3653578</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T20:22:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3156" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name                 = Mindaugs Grigaravičs
| image                = Mindaugas Grigaravičius.jpg
| fullname             = 
| birth_date           = {{dzimšanas datums un vecums|1992|7|15}}
| birth_place          = {{vieta|Lietuva|Klaipēda}}
| height               = 172
| currentclub          = {{flaga|Lietuva}} [[FK Riteriai]]
| clubnumber           = 
| position             = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1               = 2010—2012 |clubs1 = {{flaga|Lietuva}} [[FC Klaipėda]]                   |caps1 = 47         |goals1 = 1
| years2               = 2012—2013 |clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]]                    |caps2 = 54         |goals2 = 2
| years3               = 2014     |clubs3 = {{flaga|Lietuva}} [[Marijampoles &quot;Sūduva&quot;]]          |caps3 = 28         |goals3 = 7
| years4               = 2015     |clubs4 = {{flaga|Lietuva}} [[Utenas &quot;Utenis&quot;]]                |caps4 = 13         |goals4 = 1
| years5               = 2015     |clubs5 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;Stumbras&quot;]]              |caps5 = 15         |goals5 = 1
| years6               = 2016     |clubs6 = {{flaga|Latvija}} [[FS METTA/Latvijas Universitāte]] |caps6 = 11         |goals6 = 0
| years7               = 2016—2017     |clubs7 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]]                |caps7 = 28         |goals7 = 4
| years8               = 2017     |clubs8 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Jonava]]                      |caps8 = 17         |goals8 = 2
| years9               = 2018     |clubs9 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]]                     |caps9 = 27         |goals9 = 2
| years10              = 2019—    |clubs10 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Riteriai]]                   |caps10 = 89        |goals10 = 21

| nationalyears1       = 2010      |nationalteam1 = {{flaga|Lietuva}} Lietuva U19 |nationalcaps1 = 3 |nationalgoals1 = 0
| nationalyears2       = 2012—2014 |nationalteam2 = {{flaga|Lietuva}} Lietuva  U21 |nationalcaps2 = 5 |nationalgoals2 = 0
| nationalyears3       = 2016—     |nationalteam3 = {{fb|LTU}} |nationalcaps3 = 5 |nationalgoals3 = 0
| pcupdate             = 22.06.2022.
| ntupdate             = 06.06.2017.
}}

'''Mindaugs Grigaravičs''' ({{val|lt|Mindaugas Grigaravičius}}; dzimis {{dat|1992|7|15}}) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Lietuvas futbola izlase]]s dalībnieks. 

Kopš 2019. gada spēlē [[FK Riteriai]] sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fkt.lt/trakai-stiprinasi-nacionalines-rinktines-ir-jauniu-rinktines-zaidejais/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190209180351/http://www.fkt.lt/trakai-stiprinasi-nacionalines-rinktines-ir-jauniu-rinktines-zaidejais/ |archivedate={{dat|2019|02|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Lietuvas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Grigaravičs, Mindaugs}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas futbolisti]]
[[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FK Jelgava spēlētāji]]</text>
      <sha1>6xayjslgyr6se70i2nbkclwh3ziw6kw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Roberts7/EV</title>
    <ns>2</ns>
    <id>382281</id>
    <revision>
      <id>3659266</id>
      <parentid>2834017</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T11:25:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce (29), {{Oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne|, Tonya Harding → Tonija Hārdinga using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="51772" xml:space="preserve">{{Daiļslidotāja infokaste|name=Ešlija Vāgnere&lt;br &gt;&lt;/table&gt;|image=Wagner 2009 NHK Trophy.jpg&lt;br /&gt;|caption=Ešlija Vāgnere 2009. gada NHK Trophy|country=[[United States|Amerikas Savienotās Valstis&lt;br /&gt;
]]|birthplace=[[Heidelberg|Heidelberga]], Vācija&lt;br /&gt;|residence=[[Aliso Viejo, California|Aliso Viejo, Kalifornija]]|height=1.60&amp;nbsp;m|coach=[[Rafael Arutyunyan]] &lt;br&gt; [[Nadezda Kanaeva]] &lt;br&gt; [[John Nicks]]|formercoach=[[Priscilla Hill]] &lt;br&gt; Shirley Hughes &lt;br&gt; Dody Teachman|choreographer=[[Shae-Lynn Bourne]] &lt;br&gt; [[Jeffrey Buttle]]|formerchoreographer=[[Shawn Sawyer]] &lt;br&gt; Cindy Stuart &lt;br&gt; [[Adam Rippon]]  &lt;br&gt; [[David Wilson (figure skater)|David Wilson]] &lt;br&gt; Phillip Mills &lt;br&gt; [[Irina Romanova (figure skater)|Irina Romanova]] &lt;br&gt; Jill Shipstad-Thomas|skating club=SC of Wilmington|birth_date={{birth date and age|1991|5|16}}|birth_place=[[Heidelberg]], Germany|combined total=215.39|combined date=[[2016 World Figure Skating Championships|2016 Worlds]]|SP score=73.16|SP date=2016 Worlds|FS score=142.23|FS date=2016 Worlds|medaltemplates={{MedalSport | [[Figure skating]]: [[Single skating|Ladies' singles]]}}
{{MedalCountry |  {{USA}} }}
{{MedalCount
|[[List of Olympic medalists in figure skating|Olympic Games]]|0|0|1
|[[World Figure Skating Championships|World Championships]]|0|1|0
|[[Four Continents Figure Skating Championships|Four Continents Championships]]|1|0|0
|[[Grand Prix of Figure Skating Final|Grand Prix Final]]|0|1|2
|[[World Junior Figure Skating Championships|World Junior Championships]]|0|0|2
|[[ISU Junior Grand Prix Final|Junior Grand Prix Final]]|0|1|0
|'''Total'''|'''1'''|'''3'''|'''5'''
}}
{{MedalOlympic}}
[[File:Olympic rings with transparent rims.svg|center|80px]]
{{MedalBronze|[[Figure skating at the 2014 Winter Olympics|2014 Sochi]]|[[Figure skating at the 2014 Winter Olympics – Team trophy|Team]]}}
{{MedalCompetition|[[World Figure Skating Championships|World Championships]]}}
{{MedalSilver|[[2016 World Figure Skating Championships|2016 Boston]]|Ladies' singles}}
{{MedalCompetition|[[Four Continents Championships]]}}
{{MedalGold|[[2012 Four Continents Figure Skating Championships|2012 Colorado Springs]]|Ladies' singles}}
{{MedalCompetition|[[Grand Prix of Figure Skating Final|Grand Prix Final]]}}
{{MedalSilver|[[2012–13 Grand Prix of Figure Skating Final|2012–13 Sochi]]|Ladies' singles}}
{{MedalBronze|[[2013–14 Grand Prix of Figure Skating Final|2013–14 Fukuoka]]|Ladies' singles}}
{{MedalBronze|[[2014–15 Grand Prix of Figure Skating Final|2014–15 Barcelona]]|Ladies' singles}}
{{MedalCompetition|[[World Junior Figure Skating Championships|World Junior Championships]]}}
{{MedalBronze|[[2007 World Junior Figure Skating Championships|2007 Oberstdorf]]|Ladies' singles}}
{{MedalBronze|[[2009 World Junior Figure Skating Championships|2009 Sofia]]|Ladies' singles}}
{{MedalCompetition|[[ISU Junior Grand Prix|Junior Grand Prix Final]]}}
{{MedalSilver|[[2006–07 ISU Junior Grand Prix|2006–07 Sofia]]|Ladies' singles}}}}'''Ešlija Elizabete Vāgnere''' (dzimusi 16. maijā 1991. gadā) ir Vācijā dzimusi amerikāņu [[Daiļslidošana|daiļslidotāja]]. Viņa ir [[2016 World Figure Skating Championships|2016. gada Pasaules]] sudraba medaļniece, [[2012 Four Continents Figure Skating Championships|2012. gada Četru Kontinentu]] čempione, trīskārtēja [[Grand Prix of Figure Skating Final|Grand Prix fināla]] medaļniece, uzvarējusi piecās &quot;Grand Prix&quot; sacensībās ([[2012 Skate America|2012.]] un [[2016 Skate America|2016. gada Skate America]]; [[2012 Trophée Éric Bompard|2012.]] un [[2013 Trophée Éric Bompard|2013. gada Trophée Éric Bompard]]; [[2015 Skate Canada International|2015. gada Skate Canada]]). Viņa ir trīkārtēja ASV nacionālā čempione ([[2012 U.S. Figure Skating Championships|2012.]], [[2013 U.S. Figure Skating Championships|2013.]], un [[2015 U.S. Figure Skating Championships|2015. gadā]]).

Vāgnere pārstāvēja ASV komandu [[Daiļslidošana 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014. gada Ziemas Olimpiskās spēlēs]] un izcīnīja bronzas medaļu komandu sacensībās.

== Personīgā dzīve ==
Ešlija Vāgnere ir pirmais bērns un vienīgā meita [[Lieutenant colonel (United States)|pulkvežleitnantam]] Ērikam Vāgneram, [[ASV Armija|ASV Armijas]] (atvaļinātam) un Melisai Džeimss, bijušai skolotājai. Vāgnere piedzima [[United States Army Garrison Heidelberg|ASV Armijas Bāzē]] [[Heidelberga|Heidelbergā]], [[Vācija|Vācijā]], kur viņas tēvs tolaik bija dienestā. Viņas jaunākais brālis, Ostins, studē [[Pratt Institute|Prata Institūtā]], Ņujorkā; viņš arī ir daiļslidotājs un ir piedalījies valsts līmeņa sacensībās.

Tā kā Ešlijas tēvs bija armijas dienestā, [[Permanent change of station|viņas ģimene pārcēlās]] deviņas reizes laikā viņas bērnības laikā; viņi apmetās [[Northern Virginia|Ziemeļvirdžīnijā]] , kad viņa bija desmit gadus veca. Bez Vācijas viņa ir dzīvojusi Kalifornijā, [[Aļaska|Aļaskā]], [[Kanzasa|Kanzasā]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štatā]], un [[Virdžīnija|Virdžīnijā]]. Vāgner pašlaik dzīvo Dienvidkalifornijā, bet uzskata [[Seabeck, Washington|Sībeku, Vašingtona]] par savām mājām.

Pirms mācību uzsākšanas Vitmana vidusskolā Vāgnere septiņus mēnešus bija mājmācībā pie savas mātes, bet viņa tomēr izlēma atgriezties valsts skolā, jo bija pēc tās noilgojusies. Vēlāk viņa studēja [[West Potomac High School|Rietumpotomakas augstskolā]] 2007/2008. mācību gadā. Pēc studijām [[Northern Virginia Community College|ZiemeļVirdžīnijas Kopienas Koledžā]], izmantojot tās tiešsaistes [http://eli.nvcc.edu/ Paplašināto Mācību Institūtu], viņa iestājās [[Saddleback College|Sadlebekas Coledžā]] Kalifornijā. Viņa studē sporta žurnālistiku. Neskaitot viņas dzimto angļu valodu, viņa prot arī vācu valodu.


== Slidošanas karjera ==

=== Agrīnā karjera ===
Ešlija Vāgnere sāka slidot piecu gadu vecumā, [[Eagle River, Alaska|Ērgļupē, Aļaskā]]. Viņa stāsta, ka viņas māte teica, ka viņa varētu izvēlēties starp baletu vai daiļslidošanu, bet viņa &quot;negatavojās darīt neko rozā kurpēs.&quot; Pēc viņas mātes teiktā, Vāgnere ļoti ātri attaisnoja uz viņu liktās cerības un izcīnīja zelta medaļu savās pirmaajās sacensībās. 1998. gadā Vāgnere skatījās televīzijā, kā [[Tara Lipinski|Tara Lipinska]] izcīna zelta medaļu [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs]] Nagano, Japānā. No tā brīža viņa nolēma, ka viņa arī gribētu piedalīties Olimpiskās spēlēs.

Vāgnere vēlāk trenejās Kanzassitijā un [[Tacoma, Washington|Takomā, Vašingtonā]] līdz brīdim, kad viņas ģimene pārcēlās uz [[Portlenda (Oregona)|Portlendu, Oregonā]], kur viņa trenējās pie [[Tonija Hārdinga|Tonjas Hardingas]] bijušā trenera Dodija Tīčmana. 2002. gada janvārī Vāgnere sāka trenēties pie Šērlijas Hjūzas, [[Aleksandrija (Virdžīnija)|Aleksandrijā, Virdžīnijā]]. Džila Šipstada-Tomasa veidoja horeogrāfiju viņas sacensību programmām.

2002.-2003. gada sezonā Vāgnere kvalificējās ASV junioru daiļslidošanas čempionātam. Vāgnere ieguva 17. vietu vidējā līmenī. Nākamajā sezonā viņai izdevās uzkāpt līdz iesācēju līmenim. Viņa izcīnīja sudraba medaļu savās reģionālajās sacensībās, kas bija pirmais solis, lai kvalificētos nacionālajam čempionātam, bet ieguva tikai 10. vietu savās vietējās sacensībās un nekvalificēās 2004. gada valsts čempionātam.

Vāgnere kvalificējās savam pirmajam [[U.S. Figure Skating Championships|ASV čempionātam]] 2004.-2005. gada sezonā pēc tam, kad viņa bija izcīnījusi pirmās vietas gan Klusā okeāna ziemeļrietumu reģionālajā čempionātā, gan Klusā okeāna piekrastes vietējā čempionātā. Sacenšoties iesācēju līmenī, viņa ieguva septīto vietu nacionālajā čempionātā.

=== 2017–18. gada sezona ===
Vāgnere samērā agri atklāja savu izvēli attiecībā uz mūziku 2017–18. gada Olimpiskajai sezonai, izvēloties [[La La Land (soundtrack)|La La Land]] savai izvēles programmai. Tomēr vasarā pirms sacensībām viņa atgriezās pie savas iemīļotās [[Mulenrūža (filma)|Moulin Rouge!]] programmas. Vāgnere iesāka savu Grand Prix sezonu ar [[2017 Skate Canada International|2017. gada Skate Canada International]], kur viņa ieguva 3. vietu kopvērtējumā, neskatoties uz 7. vietu īsajā programmā un 4. vietu izvēles programmā.

Potītes iekaisuma dēļ Vāgnerei nācās izstāties no sava otrā Grand Prix posma – [[2017 Skate America|2017. gada Skate America]]. Dažas dienas vēlāk viņa atklāja, ka viņa atgriezīsies pie [[La La Land (soundtrack)|La La Land]] savai izvēles programmai.

Iegūtā 4. vieta [[2018 U.S. Figure Skating Championships|ASV nacionālajā čempionātā]], Vāgnere tika nominēta kā pirmā rezerviste [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas Olimpiskajās spēlēs]] komandu sacensībām und 2018. gada Pasaules Čempionāta&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usfsa.org/story?id=91142&amp;type=media|title=U.S. FIGURE SKATING ANNOUNCES LADIES SELECTIONS FOR WORLD, FOUR CONTINENTS AND WORLD JUNIOR TEAMS|website=www.usfsa.org|access-date=2018-01-23|date=January 16, 2018|language=en}}&lt;/ref&gt; komandām. Viņa tika izvēlēta dalībai [[2018 Four Continents Figure Skating Championships|2018. gada Četru Kontinentu sacensībām]], bet izvēlējas nestartēt, atdodot savu vietu rezervistei [[Angela Wang|Andželai Vangai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usfsa.org/story?id=91173&amp;type=media|title=U.S. FIGURE SKATING ANNOUNCES THREE WITHDRAWALS|website=www.usfsa.org|access-date=2018-01-23|date=January 12, 2018|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Karena Čena|Karenas Čenas]] izstāšanās Vāgnere bija uzaicināta piedalīties [[2018 World Figure Skating Championships|2018. gada Pasaules Čempionātā]], taču atteicās. Kā viņas aizstājēja tika izvēlēta [[Mariah Bell|Marija Bela]].

== Slidošanas tehnika ==
Atšķirībā no vairuma daiļslidotāju, Vāgnere griežas un lec pulksteņrādītāja griešanās virzienā. Viņa ir izpildījusi vairākas dubultās trīskāršo lēcienu kombinācijas starptautiskajās sacensībās, tostarp 3F-3T, 3Lz-3T un 3Lo-1Lo-3S. Viņa izpildīja 3Lz-3Lo kombināciju [[2008 U.S. Figure Skating Championships|2008. gada ASV Nacionālajā čempionātā]]. Vieni no viņas raksturīgākajiem elementi ir Šarlotes spirāle un kamieļa piruete ar saliektu kāju un abām rokām izstieptām virs galvas. Viņai pašai gan piruetes ne pārāk patīk.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! Season
! Short program
! Free skating
! Exhibition
|-
! 2017–2018 &lt;br /&gt;

|
* Hip Hip Chin Chin &lt;br /&gt;by Club des Belugas &lt;br /&gt; choreo. by [[Shae-Lynn Bourne]]
|
* La La Land (soundtrack) 
** Audition (The Fools Who Dream) &lt;br /&gt;performed by [[Emma Stone]]
** Someone in the Crowd
** Epilogue 
** The End &lt;br /&gt;choreo. by [[Shae-Lynn Bourne]]

* [[Mulenrūža (filma)|Moulin Rouge!]] &lt;br /&gt;choreo. by [[Shae-Lynn Bourne]], [[Benji Schwimmer]]
|
* Handclap &lt;br /&gt;by [[Fitz and The Tantrums]]
|-
! 2016–2017 &lt;br /&gt;

|
* Sweet Dreams &lt;br /&gt;by [[Eurythmics]] &lt;br /&gt; choreo. by [[Jeffrey Buttle]]
|
* Exogenesis: Symphony, Part 3 (Redemption) &lt;br /&gt;by [[Muse (band)|Muse]] &lt;br /&gt; choreo. by [[Shae-Lynn Bourne]]
|
* Exogenesis: Symphony, Part 3 (Redemption) &lt;br /&gt;by [[Muse (band)|Muse]] &lt;br /&gt; choreo. by [[Shae-Lynn Bourne]]

* Handclap &lt;br /&gt;by [[Fitz and The Tantrums]]

* Dangerous Woman&lt;br /&gt;by [[Ariana Grande]] &lt;br /&gt; choreo. by [[Jeremy Abbott]]
|-
! 2015–2016 &lt;br /&gt; 

|
* Hip Hip Chin Chin &lt;br /&gt;by Club des Belugas &lt;br /&gt; choreo. by [[Shae-Lynn Bourne]]
|
* [[Mulenrūža (filma)|Moulin Rouge!]]
** Hindi Sad Diamonds
** One Day I'll Fly Away &lt;br /&gt;performed by [[Nicole Kidman]]
** The Show Must Go On &lt;br /&gt;performed by [[Jim Broadbent]], [[Nicole Kidman]] &lt;br /&gt; choreo. by Shae-Lynn Bourne
|
* Dangerous Woman &lt;br /&gt;by [[Ariana Grande]] &lt;br /&gt; choreo. by [[Jeremy Abbott]]

* Hip Hip Chin Chin&lt;br /&gt;by Club des Belugas &lt;br /&gt; choreo. by Shae-Lynn Bourne

* [[Imagine (dziesma)|Imagine]] &lt;br /&gt;performed live by [[Twin Cities Gay Men's Chorus]]

* One Last Night &lt;br /&gt;by [[Vaults (band)|Vaults]]

* Rather Be &lt;br /&gt;by [[Clean Bandit]] &lt;br /&gt; choreo. by [[Shawn Sawyer]]
|-
! 2014–2015 &lt;br /&gt; 

|
* Spartacus &lt;br /&gt;by [[Aram Khachaturian]] &lt;br /&gt; choreo. by [[Adam Rippon]], Cindy Stuart
|
* Moulin Rouge!
** Hindi Sad Diamonds
** One Day I'll Fly Away &lt;br /&gt;performed by [[Nicole Kidman]]
** The Show Must Go On &lt;br /&gt;performed by [[Jim Broadbent]], [[Nicole Kidman]] &lt;br /&gt; choreo. by Shae-Lynn Bourne
|
* Rather Be &lt;br /&gt;by Clean Bandit &lt;br /&gt; choreo. by Shawn Sawyer&lt;ref name=&quot;CSOI2015music&quot; /&gt;

* One Last Night &lt;br /&gt;by Vaults

* Love Me Harder &lt;br /&gt;by [[Ariana Grande]] and [[The Weeknd]]
|-
! 2013–2014 &lt;br /&gt; 

|
* Shine On You Crazy Diamond &lt;br /&gt;by [[Pink Floyd]] &lt;br /&gt; choreo. by Shae-Lynn Bourne
|
* Bacchanale &lt;br /&gt;(from [[Samson and Delilah (opera)|Samson and Delilah]]) &lt;br /&gt; by [[Camille Saint-Saëns]] &lt;br /&gt; choreo. by Phillip Mills&lt;ref name=&quot;IN130110&quot; /&gt;

* Romeo and Juliet &lt;br /&gt;by [[Sergei Prokofiev]] &lt;br /&gt; choreo. by [[David Wilson (figure skater)|David Wilson]]
|
* Sweet Dreams &lt;br /&gt;by [[Eurythmics]] &lt;br /&gt; choreo. by Shae-Lynn Bourne

* Young and Beautiful &lt;br /&gt;by [[Lana Del Rey]]
|-
! 2012–2013 &lt;br /&gt; 

|
* The Red Violin &lt;br /&gt;by [[John Corigliano]] &lt;br /&gt; choreo. by Phillip Mills
|
* Bacchanale &lt;br /&gt;(from Samson and Delilah) &lt;br /&gt; by Camille Saint-Saëns &lt;br /&gt; choreo. by Phillip Mills&lt;ref name=&quot;IN130110&quot; /&gt;
|
* Sweet Dreams &lt;br /&gt;by Eurythmics &lt;br /&gt; choreo. by Shae-Lynn Bourne

* Vienna &lt;br /&gt;by [[Billy Joel]]

* Your Song &lt;br /&gt;by [[Ellie Goulding]]

* Tightrope &lt;br /&gt;by [[Janelle Monáe]]
|-
! 2011–2012 &lt;br /&gt; 

|
* Pollock &lt;br /&gt;by [[Jeff Beal]] &lt;br /&gt; choreo. by Phillip Mills&lt;ref name=&quot;IN110614&quot; /&gt;
|
* Black Swan &lt;br /&gt;by [[Clint Mansell]], [[Pyotr Ilyich Tchaikovsky|Pyotr Tchaikovsky]] &lt;br /&gt; choreo. by Phillip Mills&lt;ref name=&quot;IN110614&quot; /&gt;
|
* Tightrope &lt;br /&gt;by Janelle Monáe

* Your Song &lt;br /&gt;by Ellie Goulding

* On the Floor &lt;br /&gt;by [[Jennifer Lopez]] and [[Pitbull (entertainer)|Pitbull]]
|-
! 2010–2011 &lt;br /&gt; 

|
* Once Upon a Time in America &lt;br /&gt;by [[Ennio Morricone]]

* Kashmir &lt;br /&gt;by [[Led Zeppelin]] &lt;br /&gt; performed by [[London Philharmonic Orchestra]]
|
* Malaguena &lt;br /&gt;by [[Ernesto Lecuona]]
|
* Ain't No Other Man &lt;br /&gt;by [[Christina Aguilera]]
|-
! 2009–2010 &lt;br /&gt; 

|
* Once Upon a Time in America &lt;br /&gt;by Ennio Morricone
|
* Polovtsian Dances &lt;br /&gt;by [[Alexander Borodin]]
|
* Speechless &lt;br /&gt;by [[Lady Gaga]]
|-
! 2008–2009 &lt;br /&gt; 

|
* Somewhere in Time &lt;br /&gt;by [[John Barry (composer)|John Barry]]
|
* Spartacus &lt;br /&gt;by [[Aram Khachaturian]]
|
* Fever &lt;br /&gt;by [[Bette Midler]]
|-
! 2007–2008 &lt;br /&gt; 

|
* Henry VIII &lt;br /&gt;by [[Camille Saint-Saëns]]
|
* Tango Jalousie &lt;br /&gt;by J. Gade
* Mambo Jambo &lt;br /&gt;by [[Perez Prado]]
|
* Bye Bye Blackbird &lt;br /&gt;by [[Liza Minnelli]]
|-
! 2006–2007 &lt;br /&gt; 

|
* The Cotton Club &lt;br /&gt;by [[Duke Ellington]]
|
* Summertime &lt;br /&gt;by [[George Gershwin]]
|
* Steam Heat
|-
! 2005–2006 &lt;br /&gt; 

|
* Henry V (1989 film) &lt;br /&gt;by [[Patrick Doyle]]
|
* Scent of a Woman &lt;br /&gt;by [[Thomas Newman]], Jose Padilla
|}

== Sasniegumi ==
''GP: [[ISU Grand Prix of Figure Skating|Grand Prix]]; JGP: [[ISU Junior Grand Prix|Junioru Grand Prix]]''

=== 2006–07 līdz šai dienai ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! colspan=&quot;15&quot; style=&quot;background-color: rgb(255, 222, 173);&quot; align=&quot;center&quot; | Starptautiskās&lt;br /&gt;
|-
! Sacensības&lt;br /&gt;
! {{tooltip|06–07|2006–07}}
! 07–08
! [[2008–09 figure skating season|08–09]]
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
! [[2009–10 figure skating season|09–10]]
! [[2010–11 figure skating season|10–11]]
! [[2011–12 figure skating season|11–12]]
! [[2012–13 figure skating season|12–13]]
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
! 13–14
! 14–15
! 15–16
! 16–17
! 17–18
|-
| align=&quot;left&quot; | [[Figure skating at the Olympic Games|Olimpiskās spēles]] 
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| 7th 
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|-
| align=&quot;left&quot; | [[World Figure Skating Championships|PČ]] 
| &lt;br /&gt;
| 16 
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| 4
| 5 
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| 7th 
| 5th 
| bgcolor=&quot;silver&quot; | 2nd 
| 7th 
|&lt;br /&gt;
|-
| align=&quot;left&quot; | [[Four Continents Figure Skating Championships|Četri kontinenti]] 
| &lt;br /&gt;
| 8 
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 1 
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
|WD
|-
| align=&quot;left&quot; | GP [[Grand Prix of Figure Skating Final|Fināls]] 
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| 4 
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;silver&quot; | 2 
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;cc9966&quot; | 3rd 
| bgcolor=&quot;cc9966&quot; | 3rd 
| 4th 
| &lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|-
| align=&quot;left&quot; | GP [[Trophée Éric Bompard|Ērika Bompard trofeja]] 
| &lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;cc9966&quot; | 3 
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 1 
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 1st 
| bgcolor=&quot;cc9966&quot; | 3rd 
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|-
| align=&quot;left&quot; | GP [[Cup of China|Ķīnas kauss]]
|&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|4 
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| 6th 
|&lt;br /&gt;
|-
| align=&quot;left&quot; | GP [[NHK Trophy|NHK trofeja]] 
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| 4 
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;cc9966&quot; | 3 
| 5 
| 4 
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| 4th 
| &lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|-
| align=&quot;left&quot; | GP [[Cup of Russia|Rostelecom kauss]]
|&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;silver&quot; |2 
| bgcolor=&quot;cc9966&quot; | 3 
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|-
| align=&quot;left&quot; | GP [[Skate America]] 
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 1 
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;silver&quot; | 2nd 
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 1st 
| WD
|-
| align=&quot;left&quot; | GP [[Skate Canada International|Skate Canada]] 
| &lt;br /&gt;
| 5 
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;cc9966&quot; | 3
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;silver&quot; | 2nd 
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 1st 
| &lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;cc9966&quot; | 3rd 
|-
! colspan=&quot;15&quot; style=&quot;background-color: rgb(255, 222, 173);&quot; align=&quot;center&quot; | Starptautiskās: Junioru
|-
| align=&quot;left&quot; |  [[World Junior Figure Skating Championships|Junioru PČ]]
| bgcolor=&quot;cc9966&quot; | 3 
| &lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;cc9966&quot; | 3 
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|-
| align=&quot;left&quot; | JGP [[ISU Junior Grand Prix Final|Fināls]] 
| bgcolor=&quot;silver&quot; | 2 
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|-
| align=&quot;left&quot; | JGP [[ISU Junior Grand Prix in France|Francija]] 
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 1
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|-
| align=&quot;left&quot; | JGP [[ISU Junior Grand Prix in the Netherlands|Nīderlande]] 
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 1 
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|-
! colspan=&quot;15&quot; style=&quot;background-color: rgb(255, 222, 173);&quot; align=&quot;center&quot; | Nacionālās
|-
| align=&quot;left&quot; | [[U.S. Figure Skating Championships|ASV čempionāts]]
| bgcolor=&quot;cc9966&quot; | 3 J 
| bgcolor=&quot;cc9966&quot; | 3 
| bgcolor=&quot;d1c571&quot; | 4 
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;cc9966&quot; | 3 
| 6 
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 1 
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 1 
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;d1c571&quot; | 4th 
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 1st 
| bgcolor=&quot;cc9966&quot; | 3rd 
| bgcolor=&quot;silver&quot; | 2nd 
| bgcolor=&quot;d1c571&quot; | 4th
|-
| align=&quot;left&quot; | [[Pacific Coast Sectional Figure Skating Championships|Klusā okeāna piekrastes]] 
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|-
! colspan=&quot;15&quot; style=&quot;background-color: rgb(255, 222, 173);&quot; align=&quot;center&quot; |  Komandu sacensības
|-
| align=&quot;left&quot; | [[Figure skating at the Olympic Games|Olimpiskās spēles]] 
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;cc9966&quot; | 3rd T &lt;br /&gt;
4th P 
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|-
| align=&quot;left&quot; | [[ISU World Team Trophy in Figure Skating|Pasaules Komandu trofeja]] 
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;silver&quot; | 2 T &lt;br /&gt;
3 P 
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 1 T &lt;br /&gt;
2 P 
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 1st T &lt;br /&gt;
4th P 
| &lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;cc9966&quot; | 3rd T &lt;br /&gt;
6th P 
|&lt;br /&gt;
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2016 Team Challenge Cup|Komandu kauss]] 
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 1st T &lt;br /&gt;
3rd P 
| &lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|-
| align=&quot;left&quot; | [[Japan Open (figure skating)|Japānas Open]] 
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;silver&quot; | 2 T &lt;br /&gt;
1 P 
| valign=&quot;top&quot; |&lt;br /&gt;
| bgcolor=&quot;silver&quot; | 2nd T &lt;br /&gt;
3rd P 
| bgcolor=&quot;silver&quot; | 2nd T &lt;br /&gt;
6th P 
| bgcolor=&quot;silver&quot; | 2nd T &lt;br /&gt;
5th P 
| bgcolor=&quot;cc9966&quot; | 3rd T &lt;br /&gt;
3rd P 
|-
| colspan=&quot;15&quot; align=&quot;center&quot; | &lt;small&gt; J = Junioru līmeņa; WD = Izstājās &lt;br /&gt;
T = Komandas rezultāts; P = Personīgais rezultāts.&lt;br /&gt; 
&lt;/small&gt;&lt;small&gt;Medaļas iegūtas komadas sacensībās. &lt;/small&gt;
|}

=== No 2001–02 līdz 2005–06 ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background-color: rgb(255, 222, 173);&quot; align=&quot;center&quot; | Starptautiskās&lt;br /&gt;
|-
! Sacensības
! {{tooltip|01–02|2001–02}}
! 02–03
! 03–04
! 04–05
! 05–06
|-
| align=&quot;left&quot; | [[Triglav Trophy|Triglav trofeja]]
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 1 J
|-
| align=&quot;left&quot; | [[North American Challenge Skate|Ziemeļamerikas Challenge Skate]] 
| 5 I 
|-
! colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background-color: rgb(255, 222, 173);&quot; align=&quot;center&quot; | Nacionālās
|-
| align=&quot;left&quot; | [[U.S. Figure Skating Championships|ASC čempionāts]] 
| 7 I 
| bgcolor=&quot;d1c571&quot; | 4 J
|-
| align=&quot;left&quot; | [[U.S. Junior Figure Skating Championships|ASV Junioru čempionāts]] 
| 17 P 
|-
| align=&quot;left&quot; |[[Pacific Coast Sectional Figure Skating Championships|Klusā okeāna piekrastes čempionāts]] 
| 10 N 
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 1 I
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 1 J
|-
| align=&quot;left&quot; |Klusā okeāna ziemeļrietumu reģionālais čempionāts 
| bgcolor=&quot;silver&quot; | 2 V 
| bgcolor=&quot;silver&quot; | 2 P
| bgcolor=&quot;silver&quot; | 2 I 
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 1 I 
| bgcolor=&quot;silver&quot; | 1 J
|-
| colspan=&quot;6&quot; align=&quot;center&quot; | &lt;small&gt; Līmeņi: V = Jauniešu; P = Pusaudžu; I = Iesācēju &lt;/small&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Reflist|30em|refs=&lt;ref name=ISU-AW&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.isuresults.com/bios/isufs_cr_00008996.htm |title= Competition Results: Ashley WAGNER |publisher= International Skating Union }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=ISU-0607&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.isufs.org/bios/isufs00008996.htm |title= Ashley WAGNER: 2006/2007 |publisher= International Skating Union |archiveurl= https://web.archive.org/web/20070704002742/http://www.isufs.org/bios/isufs00008996.htm |archivedate= July 4, 2007 |deadurl= unfit }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=ISU-0708&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.isufs.org/bios/isufs00008996.htm |title= Ashley WAGNER: 2007/2008 |publisher= International Skating Union |archiveurl= https://web.archive.org/web/20080526131346/http://www.isufs.org/bios/isufs00008996.htm |archivedate= May 26, 2008 |deadurl= unfit }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=ISU-0809&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.isuresults.com/bios/isufs00008996.htm |title= Ashley WAGNER: 2008/2009 |publisher= International Skating Union |archiveurl= https://web.archive.org/web/20090714034222/http://www.isuresults.com/bios/isufs00008996.htm |archivedate= July 14, 2009 |deadurl= unfit }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=ISU-0910&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.isuresults.com/bios/isufs00008996.htm |title= Ashley WAGNER: 2009/2010 |publisher= International Skating Union |archiveurl= https://web.archive.org/web/20091026145653/http://www.isuresults.com/bios/isufs00008996.htm |archivedate= October 26, 2009 |deadurl= unfit }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=ISU-1011&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.isuresults.com/bios/isufs00008996.htm |title= Ashley WAGNER: 2010/2011 |publisher= International Skating Union |archiveurl= https://web.archive.org/web/20110816020201/http://www.isuresults.com/bios/isufs00008996.htm |archivedate= August 16, 2011 |deadurl= unfit }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=ISU-1112&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.isuresults.com/bios/isufs00008996.htm |title= Ashley WAGNER: 2011/2012 |publisher= International Skating Union |archiveurl= https://web.archive.org/web/20120122075659/http://www.isuresults.com/bios/isufs00008996.htm |archivedate= January 22, 2012 |deadurl= unfit }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=ISU-1213&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.isuresults.com/bios/isufs00008996.htm |title= Ashley WAGNER: 2012/2013 |publisher= International Skating Union |archiveurl= https://web.archive.org/web/20130621204753/http://www.isuresults.com/bios/isufs00008996.htm |archivedate= June 21, 2013 |deadurl= unfit }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=ISU-1314&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.isuresults.com/bios/isufs00008996.htm |title= Ashley WAGNER: 2013/2014 |publisher= International Skating Union |archiveurl= https://web.archive.org/web/20140622112114/http://www.isuresults.com/bios/isufs00008996.htm |archivedate= June 22, 2014 |deadurl= unfit }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=ISU-1415&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.isuresults.com/bios/isufs00008996.htm |title= Ashley WAGNER: 2014/2015 |publisher= International Skating Union |archiveurl= https://web.archive.org/web/20150522040902/http://www.isuresults.com/bios/isufs00008996.htm |archivedate= May 22, 2015 |deadurl= unfit }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=ISU-1516&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.isuresults.com/bios/isufs00008996.htm |title= Ashley WAGNER: 2015/2016 |publisher= International Skating Union |archiveurl= https://web.archive.org/web/20160303184117/http://www.isuresults.com/bios/isufs00008996.htm |archivedate= March 3, 2016 |deadurl= unfit |df=mdy }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=ISU-1617&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.isuresults.com/bios/isufs00008996.htm |title= Ashley WAGNER: 2016/2017 |publisher= International Skating Union |archiveurl= https://web.archive.org/web/20170711051840/http://www.isuresults.com/bios/isufs00008996.htm |archivedate= July 11, 2017 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=ISU-WorldStanding&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.isuresults.com/ws/ws/wsladies.htm |title= ISU World Standings for Single &amp; Pair Skating and Ice Dance - Ladies |publisher= International Skating Union }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=USFS-AW&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://web.icenetwork.com/skaters/profile/ashley_wagner |title= Ashley Wagner |publisher=[[Icenetwork.com]] |archiveurl= https://web.archive.org/web/20170917113107/http://web.icenetwork.com/skaters/profile/ashley_wagner |archivedate= September 17, 2017 |deadurl= no }}
* {{tīmekļa atsauce |url= http://web.icenetwork.com/skaters/detail.jsp?id=100048&amp;mode=I |title= Earlier versions: 2007 to 2013 |archiveurl= https://web.archive.org/web/20130703050351/http://web.icenetwork.com/skaters/detail.jsp?id=100048&amp;mode=I |archivedate= July 3, 2013 |deadurl= unfit |df=mdy }}
* {{tīmekļa atsauce |url=http://www.usfigureskating.org/AthleteBio.asp?id=34520 |title= Earlier versions: 2007 to 2008 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080327070400/http://www.usfigureskating.org/AthleteBio.asp?id=34520 |archivedate= March 27, 2008 |deadurl= unfit |df=mdy }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=sochibio&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.sochi2014.com/en/athlete-ashley-wagner |title= Ashley WAGNER |publisher=Organizing Committee of the XXII Olympic Winter Games |archiveurl= https://web.archive.org/web/20140401122648/http://www.sochi2014.com/en/athlete-ashley-wagner |archivedate= April 1, 2014 |deadurl= unfit }}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- Early Career --&gt;

&lt;ref name=pcs0304&gt;{{usfsa name |category=event_details |id=71361 |name=2004 Pacific Coast Sectional Championships}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=nwpr0304&gt;{{usfsa name |category=event_details |id=77640 |name=2004 Northwest Pacific Regional Championships}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=pcs0405&gt;{{usfsa name |category=event_details |id=71633 |name=2005 Pacific Coast Sectional Championships}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=nwpr0405&gt;{{usfsa name |category=event_details |id=71523 |name=2005 Northwest Pacific Regional Championships}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=WP050120&gt;{{cite news |url= https://www.washingtonpost.com/wp-dyn/articles/A21368-2005Jan19.html |title= A 'Normal' Prodigy: For Ashley Wagner, It's Important To Coordinate Ice Time, Family Time |first= Maria |last= Glod |work= Washington Post |date= January 20, 2005 |accessdate= July 28, 2009 }}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- 2005-2006 Season --&gt;

&lt;ref name=pcs0506&gt;{{usfsa name |category=event_details |id=71749 |name=2006 Pacific Coast Sectional Championships}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=nwpr0506&gt;{{usfsa name |category=event_details |id=71728 |name=2006 Northwest Pacific Regional Championships}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=USFS060612&gt;{{cite news |url= http://www.usfigureskating.org/Story.asp?id=34687 |title= Ashley Wagner Finds a Home and Success in Alexandria |first= Amy |last= Rosewater |work= [[U.S. Figure Skating]] |date= June 12, 2006 |accessdate= July 28, 2009 }}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- 2006-2007 Season --&gt;

&lt;ref name=USFS070303&gt;{{cite news |url= http://www.usfigureskating.org/Story.asp?id=37845 |title= American Ladies Sweep World Junior Medals |first= Sal |last= Zanca |publisher= [[U.S. Figure Skating]] |date= March 3, 2007 |accessdate= July 28, 2009 }}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- 2007-2008 Season --&gt;

&lt;ref name=ST071203&gt;{{cite news |url= http://www.skatetoday.com/2007/12/03/what-a-year-for-wagner/ |title= What a Year for Wagner |first= Barry |last= Mittan |work= Skate Today |date= December 3, 2007 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=USN2008&gt;{{tīmekļa atsauce |title= 2008 UNITED STATES FIGURE SKATING CHAMPIONSHIPS: Senior Ladies Protocol |url= http://www.usfigureskating.org/content/events/200708/uschamps/protocols/seniorladies-protocols.pdf |publisher= [[U.S. Figure Skating]] |date= January 18, 2008 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=IN080118&gt;{{cite news |url= http://web.icenetwork.com/news/article.jsp?ymd=20080118&amp;content_id=40626&amp;vkey=ice_news |title= Wagner ready to step up: Teen from Virginia wants her turn in the spotlight |first= Lynn |last= Rutherford |work= Icenetwork.com |date= January 18, 2008 |accessdate= July 28, 2009 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=IN080124&gt;{{cite news |url= http://web.icenetwork.com/news/article.jsp?ymd=20080124&amp;content_id=42242&amp;vkey=ice_news |title= Fourteen-year-old Nagasu leads after stunning short: Top three ladies all nail triple-triples |first= Lynn |last= Rutherford |work= Icenetwork.com |date= January 24, 2008 |accessdate= July 28, 2009 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=WP080126&gt;{{cite news |url= https://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2008/01/25/AR2008012503245.html |title= Alexandria's Wagner Is Unfazed by Success |first= Amy |last= Shipley |work= Washington Post |date= January 26, 2008 |accessdate= July 28, 2009 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=IN080127&gt;{{cite news |url= http://web.icenetwork.com/news/article.jsp?ymd=20080127&amp;content_id=42967&amp;vkey=ice_news |title= Nagasu hangs on for ladies national title: Flatt wins free skate, silver; Wagner takes bronze |first= Lynn |last= Rutherford |work= Icenetwork.com |date= January 27, 2008 |accessdate= July 28, 2009 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=IN080216&gt;{{cite news |url= http://web.icenetwork.com/news/article.jsp?ymd=20080216&amp;content_id=44003&amp;vkey=ice_news |title= Mao Asada bests field for top spot: Rochette takes second, Ando third |first= Tatiana |last= Flade |work= Icenetwork.com |date= February 16, 2008 |accessdate= July 28, 2009 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=WP080217&gt;{{cite news |url= https://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2008/02/16/AR2008021602247.html |title= Japanese Women Rule Four Continents Event |work= Washington Post |date= February 17, 2008 |accessdate= July 28, 2009 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=IN080320&gt;{{cite news |url= http://web.icenetwork.com/news/article.jsp?ymd=20080320&amp;content_id=46239&amp;vkey=ice_news |title= Asada wins ladies crown at worlds: Number one woman in the world takes home gold |first= Alexandra |last= Stevenson |work= Icenetwork.com |date= March 20, 2008 |accessdate= July 28, 2009 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=IN080623&gt;{{cite news |url= http://web.icenetwork.com/news/article.jsp?ymd=20080623&amp;content_id=48878&amp;vkey=ice_pressrelease |title= Wagner leaves coach Hughes for Hill |publisher= Icenetwork.com |date= June 23, 2008 |accessdate= July 28, 2009 }}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- 2008-2009 Season --&gt;

&lt;ref name=GS080920&gt;{{cite news |url= http://www.goldenskate.com/2008/09/wagner-takes-new-approach-to-stay-at-the-top/ |title= Wagner Takes New Approach to Stay at the Top |first= Elvin |last= Walker |work= Golden Skate |date= September 20, 2008 }}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- 2009-2010 Season --&gt;

&lt;ref name=KS100120&gt;{{cite news |url= http://www.kitsapsun.com:80/news/2010/jan/20/figure-skater-lives-in-virginia-and-trains-in/ |title= She Lives in Virginia and Trains in Delaware, but Calls Seabeck Home |first= Meri-Jo |last= Borzilleri |work= Kitsap Sun |date= January 20, 2010 |archiveurl= https://web.archive.org/web/20120215165044/http://www.kitsapsun.com:80/news/2010/jan/20/figure-skater-lives-in-virginia-and-trains-in/ |archivedate= February 15, 2012 |df=mdy }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=USFS100227&gt;{{cite news |url= http://www.usfsa.org/Story.asp?id=44313&amp;type=media |title= Lysacek, Belbin and Agosto to Skip 2010 World Championships |publisher= [[U.S. Figure Skating]] |date= February 27, 2010 |archiveurl= https://web.archive.org/web/20100303082245/http://www.usfsa.org/Story.asp?id=44313&amp;type=media |archivedate= March 3, 2010 &lt;!--DASHBot--&gt;|deadurl= no}}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- 2010-2011 Season --&gt;

&lt;ref name=WP110126&gt;{{cite news|url=https://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2011/01/26/AR2011012603487.html |title=Ashley Wagner back on the ice after year of 'absolute insanity' |first=Amy |last=Shipley |date=January 26, 2011 |work=Washington Post |archiveurl=https://www.webcitation.org/655B1ngsM?url=http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2011/01/26/AR2011012603487_pf.html |archivedate=January 30, 2012 |deadurl=no |df=mdy }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=USFS110614&gt;{{cite news |url= http://www.usfsa.org/Story.asp?id=46246&amp;type=media |title= Ashley Wagner Announces Coaching Change |publisher= [[U.S. Figure Skating]] |date= June 14, 2011 |accessdate= June 14, 2011 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=IN110614&gt;{{cite news |url= http://web.icenetwork.com/news/article.jsp?ymd=20110614&amp;content_id=20463448&amp;vkey=ice_news |title= Wagner goes West in search of gold medals |first= Amy |last= Rosewater |work= IceNetwork |date= June 14, 2011 |accessdate= June 14, 2011 }}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- 2011-2012 Season --&gt;

&lt;ref name=GS120129&gt;{{cite news |url= http://www.goldenskate.com/2012/01/wagner-rebounds-to-gold-at-u-s-nationals/ |title= Wagner rebounds to gold at U.S. Nationals |first= Elvin |last= Walker |work= Golden Skate |date= January 29, 2012}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=GS120212&gt;{{cite news |url= http://www.goldenskate.com/2012/02/wagner-captures-4cc-title/ |title= Wagner captures 4CC title |first= Elvin |last= Walker |work= Golden Skate |date= February 12, 2012}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=TUSA120314&gt;{{cite news |url= http://www.teamusa.org/news/2012/03/14/ashley-wagners-rocky-road-to-the-top/47184 |title= Ashley Wagner's rocky road to the top |first= Karen |last= Rosen |work= [[United States Olympic Committee|TeamUSA.org]] |date= March 14, 2012 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=CT120324&gt;{{cite news |url= http://www.chicagotribune.com/sports/ct-spt-0325-hersh-ashley-wagner--20120325,0,3826440,full.column |title= Wagner coming into her own on her own |first= Philip |last= Hersh |work= Chicago Tribune |date= March 24, 2012 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=CSOI2012music&gt;{{tīmekļa atsauce |url= https://s3.amazonaws.com/busites_www/starsoniceca/content/Stars%20on%20Ice%20Running%20Order%20Canada.pdf |title= Stars on Ice Canada - 2012 Tour Music |publisher= [[Stars on Ice]] |accessdate= March 5, 2016 }}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- 2012-2013 Season --&gt;

&lt;ref name=GS121022&gt;{{cite news |url= http://www.goldenskate.com/2012/10/wagner-commands-first-grand-prix-title-at-skate-america/ |title= Wagner commands first grand prix title at Skate America |first= Elvin |last= Walker |work= Golden Skate |date= October 22, 2012}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=GS121118&gt;{{cite news |url= http://www.goldenskate.com/2012/11/wagner-wins-second-consecutive-grand-prix-gold-in-paris/ |title= Wagner wins second consecutive Grand Prix gold in Paris |first= Tatjana |last= Flade |work= Golden Skate |date= November 18, 2012}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=USAT121120&gt;{{cite news |url= https://www.usatoday.com/story/sports/olympics/2012/11/20/ashley-wagner-finds-strength-under-pressure-consistency/1718085/ |title= Ashley Wagner finds strength under pressure, consistency |first= Kelly |last= Whiteside |work= [[USA Today]] |date= November 20, 2012 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=IN121126&gt;{{cite news |url= http://web.icenetwork.com/news/article.jsp?ymd=20121126&amp;content_id=40415158&amp;vkey=ice_news |title= High-flying Wagner calls golden fall 'a good start' |first= Lynn |last= Rutherford |work= [[U.S. Figure Skating|IceNetwork]] |date= November 26, 2012 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=OCR121205&gt;{{cite news |url= http://www.ocregister.com/sports/wagner-379767-prix-grand.html |title= OC's Wagner prepared for Grand Prix Final |first= Scott M. |last= Reid |work= OC Register |date= December 5, 2012 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=AOI121206&gt;{{cite news |url= http://www.artonice.it/?q=en/node/12756 |title= Ashley Wagner ready for the Grand Prix Final |first= Laura |last= Sciarrillo |first2= Eleonora |last2= D'Eredità |work= ArtOnIce.it |date= December 6, 2012 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=CT121208&gt;{{cite news |url= http://articles.chicagotribune.com/2012-12-08/sports/chi-two-falls-second-place-for-wagner-in-grand-prix-final-20121208_1_kim-yuna-akiko-suzuki-triple-jumps |title= Two falls, second place for Wagner in Grand Prix Final |first= Philip |last= Hersh |work= Chicago Tribune |date= December 8, 2012 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=PRN121220&gt;{{cite news |url= http://www.prnewswire.com/news-releases/pandora-jewelry-announces-partnership-with-us-figure-skating-four-continents-champion-ashley-wagner-184288501.html |title= PANDORA Jewelry Announces Partnership with U.S. Figure Skating, Four Continents Champion Ashley Wagner |publisher= [[PR Newswire]] |date= December 20, 2012 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=IN130110&gt;{{cite news |url= http://web.icenetwork.com/news/article.jsp?ymd=20130110&amp;content_id=40912102&amp;vkey=ice_news |title= Road to Omaha: Nicks confident in Wagner repeat |first= Lynn |last= Rutherford |work= [[U.S. Figure Skating|IceNetwork]] |date= January 10, 2013 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=ESPN130111&gt;{{cite news |url= http://espn.go.com/blog/espnw/post/_/id/2898/gearing-up-for-nationals |title= Gearing up for nationals |first= Ashley |last= Wagner |work= [[ESPN]] |date= January 11, 2013 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=GS130127&gt;{{cite news |url= http://www.goldenskate.com/2013/01/wagner-defends-us-ladies-title-in-omaha/ |title= Wagner defends US ladies title in Omaha |first= Elvin |last= Walker |work= Golden Skate |date= January 27, 2013}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=USAT130312&gt;{{cite news |url= https://www.usatoday.com/story/sports/olympics/2013/03/12/ashley-wagner-missing-skates-world-championships/1982141/ |title= Ashley Wagner tries to relax after her skates are lost |first= Kelly |last= Whiteside |work= USA Today |date= March 12, 2013 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=WC2013&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.isuresults.com/results/wc2013/CAT002RS.HTM |title= ISU Wprld Figure Skating Championships 2013 - Ladies Result |publisher= International Skating Union |date= March 16, 2013 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=PH130415&gt;{{cite news |url= http://www.twitlonger.com/show/n_1rjpgtp |title= Given the sports news of the day, this is of minor consequence, but here is how choreographer Phillip Mills explained his split from @ashwagner10 |first= Philip |last= Hersh |type=TwitLonger |date= April 15, 2013 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=IN130425&gt;{{cite news |url= http://web.icenetwork.com/news/article.jsp?ymd=20130425&amp;content_id=45755208&amp;vkey=ice_news |title= Wagner adjusts after Nicks puts traveling aside |first= Amy |last= Rosewater |work= [[U.S. Figure Skating|IceNetwork]] |date= April 25, 2013 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=USAT130425&gt;{{cite news |url= https://www.usatoday.com/story/sports/olympics/2013/04/25/ashley-wagner-john-nicks-coach/2114371/ |title= Ashley Wagner seeks new coach to work with her on road |first= Kelly |last= Whiteside |work= USA Today |date= April 25, 2013 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=CSOI2013music&gt;{{tīmekļa atsauce |url= https://s3.amazonaws.com/busites_www/starsoniceca/content/StarsOnIce%20-%202013%20Running%20Order%20Canada.pdf |title= Stars on Ice Canada - 2013 Tour Music |publisher= [[Stars on Ice]] |accessdate= March 5, 2016 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=TUSA130528&gt;{{cite news |url= http://www.teamusa.org/News/2013/January/01/Go-For-The-Gold-Home/Go-For-The-Gold-Ashley-Wagner.aspx |title= Go For The Gold: Ashley Wagner |first= Jamie |last= Blanchard |work= TeamUSA.org |date= May 28, 2013 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=USFS130625&gt;{{cite news |url= http://www.usfsa.org/Story.asp?id=49321&amp;type=media |title= Ashley Wagner Announces Coaching Team |publisher= [[U.S. Figure Skating]] |date= June 25, 2013 }}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- 2013-2014 Season --&gt;

&lt;ref name=jo2013&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.jsfresults.com/InterNational/2013-2014/jo/index.htm |title= 2013 Japan Open detailed results |publisher= Japan Skating Federation Official Results &amp; Data Site |date= October 5, 2013 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=People131028&gt;{{cite news |url= http://stylenews.peoplestylewatch.com/2013/10/28/ashley-wagner-cover-girl-model/ |title= Pro Figure Skater Ashley Wagner is CoverGirl's New Face! Watch Our Behind-the-Scenes Interview |first= Brittany |last= Talarico |work= People |date= October 28, 2013 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=EO131028&gt;{{cite news |url= http://www.eonline.com/news/474470/ashley-wagner-named-face-of-covergirl-here-s-the-figure-skater-s-olympic-beauty-plan |title= Ashley Wagner Named Face of CoverGirl: Here's the Figure Skater's Olympic Beauty Plan! |first= Cinya |last= Burton |work= E! Online |date= October 28, 2013 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=WP140112&gt;{{cite news |url= https://www.washingtonpost.com/sports/olympics/west-potomac-grad-ashley-wagner-falls-twice-finishes-fourth-olympic-spot-in-jeopardy/2014/01/12/a807e540-7b3d-11e3-af7f-13bf0e9965f6_story.html |title= West Potomac grad Ashley Wagner falls twice, finishes fourth; Olympic spot in jeopardy |work= [[Washington Post]] |date= January 11, 2014 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=UT140112&gt;{{cite news |url= https://www.usatoday.com/story/sports/olympics/sochi/2014/01/12/ashley-wagner-us-olympic-team-/4440029/ |title= Ashley Wagner makes Olympic team despite placing fourth |last= Whiteside |first= Kelly |work= [[USA Today]] |location=[[Boston]] |date= January 12, 2014 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=UT140121&gt;{{cite news |url= https://www.usatoday.com/story/sports/olympics/sochi/2014/01/21/sochi-olympics-figure-skating-ashley-wagner/4733375/ |title= Ashley Wagner changes long program 3 weeks before Sochi |last= Armour |first= Nancy |work= [[USA Today]] |date= January 21, 2014 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=WP140131&gt;{{cite news |url= https://www.washingtonpost.com/sf/sports/wp/2014/01/31/im-in-this-to-be-remembered/ |title= I'm in this to be remembered |first= Liz |last= Clarke |work= Washington Post |date= January 31, 2014 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=SOI2014music&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://s3.amazonaws.com/busites_www/starsonicecom/soi2014musicofficial.pdf |title= Stars on Ice US - 2014 Tour Music |publisher= [[Stars on Ice]] |accessdate= March 5, 2016 }}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- 2014-2015 Season --&gt;

&lt;ref name=Tweet140708&gt;{{cite tweet |number= 486613301103570945 |user= AshWagner2010 |author= Wagner, Ashley |title= @middlenamegame Elisabeth! |date= July 8, 2014}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=NBC141129&gt;{{cite news |url= http://olympictalk.nbcsports.com/2014/11/29/gracie-gold-wins-nhk-trophy-figure-skating-grand-prix-final-winter-olympics/ |title= Gracie Gold wins NHK Trophy; Grand Prix Final picture |last= Zaccardi |first= Nick |work= [[NBC Sports]] |date=November 29, 2014 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=GS141209&gt;{{cite news |url= http://www.goldenskate.com/2014/12/ashley-wagner/ |title= Ashley Wagner: 'Russian girls are incredible' |first= Paula |last= Slater |work= Golden Skate |date= December 9, 2014}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=UT150125&gt;{{cite news |url= https://www.usatoday.com/story/sports/olympics/2015/01/25/ashley-wagner-us-figure-skating-championships-greensboro/22307641/ |title= Ashley Wagner makes powerful statement in 3rd U.S. title |last= Brennan |first= Christine |work= [[USA Today]] |date= January 25, 2015 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=GS150126&gt;{{cite news |url= http://www.goldenskate.com/2015/01/ashley-wagner-2/ |title= Wagner still hungry to learn and improve |first= Paula |last= Slater |work= Golden Skate |date= January 26, 2015}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=CSOI2015music&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.starsonice.ca/music.html |title= Stars on Ice Canada :: Music |publisher= [[Stars on Ice]] |accessdate= May 2, 2015 |archiveurl= https://web.archive.org/web/20150502065501/http://www.starsonice.ca/music.html |archivedate= May 2, 2015 |deadurl=yes}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=Tweet150502&gt;{{cite tweet |title= &quot;...the big Ashley Wagner news of the night was (straight from her mouth) she's keeping her &quot;Moulin Rouge&quot; program&quot; |number= 594526018645405696 |user= Worlds2016 |author= 2016 Worlds Championships |date= May 2, 2015 }}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- 2015-2016 Season --&gt;

&lt;ref name=Tweet150706&gt;{{cite tweet |title= Today, we samba!💃🏻 Can't wait to get started on a sassy new short program with the wonderful @shaelynnbourne! |number= 618039185363083264 |user= AshWagner2010 |author= Wagner, Ashley |date= July 6, 2015}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=GP1516&gt;{{tīmekļa atsauce|title=ISU Grand Prix of Figure Skating 2015/16- Ladies |url=http://isuprod.blob.core.windows.net/media/207789/gp_ladies.pdf |publisher=[[International Skating Union]] |accessdate=June 16, 2015 |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150702122543/http://isuprod.blob.core.windows.net/media/207789/gp_ladies.pdf |archivedate=July 2, 2015 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=IS151014&gt;{{cite news |url= http://www.insideskating.net/2015/10/14/events/2015-worlds-goodbye-shanghai |title= 2015 Worlds: Goodbye, Shanghai! |first= Florentina |last= Tone |work= Inside Skating |date= October 14, 2015}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=IN160122&gt;{{cite news |url= http://web.icenetwork.com/news/2016/01/22/162600934/the-inside-edge-wagner-plans-special-exhibition |title= The Inside Edge: Wagner plans special exhibition |first= Sarah S. |last= Brannen |work= [[U.S. Figure Skating|IceNetwork]] |date= January 22, 2016 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=ESPN160328&gt;{{cite news |url= http://espn.go.com/olympics/story/_/id/15066235/ashley-wagner-briana-scurry-alison-tetrick-share-concussion-concerns-roundtable-discussion |title= Roundtable: Concussions a concern in non-contact sports |first= Bonnie D. |last= Ford |work= [[ESPN]] |date= March 28, 2016 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=FSO160420&gt;{{tīmekļa atsauce |title= Stars on Ice: Wagner and Rippon balance touring and training |url= http://figureskatersonline.com/news/2016/04/20/stars-on-ice-wagner-and-rippon-balance-touring-and-training/ |first= Gina |last= Capellazzi |work= Figure Skaters Online |date= April 20, 2016 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=WP160403&gt;{{cite news|url=https://www.washingtonpost.com/news/sports/wp/2016/04/03/the-drought-is-over-american-ashley-wagner-wins-world-figure-skating-silver-medal-behind-russian-prodigy/|title=Ashley Wagner ends American figure skating medal drought with silver at worlds|last=Samuels|first=Robert|date=April 3, 2016|work=[[The Washington Post]]|accessdate=April 3, 2016}}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- 2016-2017 Season --&gt;

&lt;ref name=IN160825&gt;{{cite news |url= http://web.icenetwork.com/news/2016/08/25/197399378/ |title= Wagner, Gold hit Champs Camp in different places |first= Lynn |last= Rutherford |work= [[IceNetwork.com]] |date= August 25, 2016 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=MN170119&gt;{{cite news |url= http://www.mercurynews.com/2017/01/19/ice-skating-and-concussions-ashley-wagner-lived-in-silent-terror-after-head-injury/ |title= Ice skating and concussions: Ashley Wagner lived in ‘silent terror’ after head injury |first= Elliott |last= Almond |work= Mercury News |date= January 19, 2017 |archiveurl= https://web.archive.org/web/20170120055653/http://www.mercurynews.com/2017/01/19/ice-skating-and-concussions-ashley-wagner-lived-in-silent-terror-after-head-injury/ |archivedate= January 20, 2017 |deadurl= no }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=UT170402&gt;{{cite news |url= https://www.usatoday.com/story/sports/columnist/brennan/2017/04/02/us-figure-skaters-ashley-wagner-disappointing-worlds/99954102/ |title= All is not lost for U.S. figure skaters at disappointing worlds |first= Christine |last= Brennan |work= [[USA Today]] |date= April 2, 2017 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=SOI2017&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.starsonice.com/music.html |title= 2017 Stars on Ice: In Dreams Tour - Music |publisher=[[Stars on Ice]] |accessdate= April 15, 2017  |archiveurl= https://web.archive.org/web/20170414230445/http://www.starsonice.com/music.html |archivedate= April 14, 2017 |deadurl= yes }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=IN170602&gt;{{cite AV media |title= Skaters answer trivia questions about each other |url= http://web.icenetwork.com/video/v1455216583 |publisher= [[U.S. Figure Skating|IceNetwork]] |date= June 2, 2017 |time= 2:02 }}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- 2017-2018 Season --&gt;

&lt;ref name=NBC170920&gt;{{cite news |url= http://olympics.nbcsports.com/2017/09/20/ashley-wagner-moulin-rouge-la-la-land-free-skate/ |title= Ashley Wagner details dropping ‘La La Land’ free skate |first= Nick |last= Zaccardi |work= [[NBC Sports]] |date= September 20, 2017 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=GPCAN2017&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.isuresults.com/results/season1718/gpcan2017/CAT002RS.HTM |title= ISU GP 2017 Skate Canada International - Ladies |publisher= International Skating Union |date= October 28, 2017 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=SC2017gala&gt;{{cite AV media |title= ISU Grand Prix of Figure Skating 2017 Skate Canada International - Gala Exhibition |publisher= [[Eurosport]] |medium= Television production |date= October 29, 2017 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=UT171126&gt;{{cite news |url= https://www.usatoday.com/story/sports/olympics/2017/11/26/ashley-wagner-abruptly-withdraws-long-program-skate-america/896258001/ |title= Ashley Wagner abruptly withdraws from long program at Skate America |work= [[USA Today]] |date= November 26, 2017 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=AS171205&gt;{{tīmekļa atsauce |url= https://www.instagram.com/p/BcTfQY3AtDi/ |title= Here’s to the ones who dream. |first= Ashley |last= Wagner |type= Instagram |date= December 5, 2017 }}&lt;/ref&gt;}}

== Ārējās saites ==

* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.figureskatersonline.com/ashleywagner/}}
* {{isu name|id=00008996|name=Ashley Wagner}}
* [http://web.icenetwork.com/skaters/profile/ashley_wagner Ashley Wagner] at [[IceNetwork.com]]
* {{USOC profile|id=WA/Ashley-Wagner|name=Ashley Wagner}}United States Olympic Committee
&lt;nowiki&gt;
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Daiļslidotāji 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]&lt;/nowiki&gt;</text>
      <sha1>072ceqxhm2tkk8phbvdsmdc567rkkj0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>14. Saeimas vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>403238</id>
    <revision>
      <id>3658888</id>
      <parentid>3658276</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T12:02:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ministru prezidenta amata kandidāti */ pieliku Stabilitātei</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="54259" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 14. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| image              = 
| flag_year          = 
| type               = parliamentary
| ongoing            = yes
| previous_election  = 13. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2018
| next_election      = 15. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2026
| election_date      = {{dat|2022|10|01}}
| seats_for_election = 100
| turnout            = 
| party_name         = no
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- Saskaņa --&gt;
| image1             = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]]
| colour1            = EB482C
| leader1            = [[Ivars Zariņš]]
| party1             = [[Saskaņa]]
| last_election1     = 23 (19,80%)
| seats_before1      = 18
| seats_after1       = 
| seat_change1       = 
| popular_vote1      = 
| percentage1        = 
| swing1             = 

&lt;!-- JKP --&gt;
| image2             = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] 
| colour2            = 192956
| leader2            = [[Jānis Bordāns]]
| party2             = [[Konservatīvie]]
| last_election2     = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija)
| seats_before2      = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after2       = 
| seat_change2       = 
| popular_vote2      = 
| percentage2        = 
| swing2             = 

&lt;!-- AP! --&gt;
| image3             = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]]
| colour3            = FFEC00
| leader3            = ''TBA''
| party3             = [[Attīstībai/Par!]]
| last_election3     = 13 (12,04%)
| seats_before3      = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after3       = 
| seat_change3       = 
| popular_vote3      = 
| percentage3        = 
| swing3             = 

&lt;!-- NA --&gt;
| image4             = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]]
| colour4            = 5A0505
| leader4            = ''TBA''
| party4             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]
| last_election4     = 13 (11,01%)
| seats_before4      = 11  + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after4       = 
| seat_change4       = 
| popular_vote4      = 
| percentage4        = 
| swing4             = 

&lt;!-- ZZS --&gt;
| image5             = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]]
| colour5            = 2C943F
| leader5            = [[Aivars Lembergs]]
| party5             = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]]

| last_election5     = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]])
| seats_before5      = 10
| seats_after5       = 
| seat_change5       = 
| popular_vote5      = 
| percentage5        = 
| swing5             = 

&lt;!-- Jaunā Vienotība --&gt;
| image6             = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]]
| colour6            = A6C705
| leader6            = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]
| party6             = [[Jaunā Vienotība]] 
| last_election6     = 8 (6,69%)
| seats_before6      = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after6       = 
| seat_change6       = 
| popular_vote6      = 
| percentage6        = 
| swing6             = 

| before_election    = [[Krišjānis Kariņš]]
| before_party       = [[Jaunā Vienotība]]
| title              = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}
'''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}&lt;/ref&gt;

== Balsošanas sistēma ==
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
| 36
| {{increase}} 1
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
| 26
| {{increase}} 1
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
| 12
| {{steady}}
|}

== Priekšvēsture ==
{{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}}
{{multiple image
 | width =  180
 | image1 = 13Saeima2018.svg
 | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā
 | image2 = Latvia Saeima 2021.svg
 | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija
}}
14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. 

[[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva &quot;[[Saskaņa]]&quot;, tai sekoja &quot;[[KPV LV]]&quot; un &quot;[[Jaunā konservatīvā partija]]&quot;. Saeimā iekļuva arī &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot;, &quot;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]&quot;, &quot;[[Zaļo un Zemnieku savienība]]&quot; un &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;. Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: &quot;Jaunā Vienotība&quot;, &quot;Jaunā konservatīvā partija&quot;, &quot;Attīstībai/Par!&quot;, &quot;Nacionālā apvienība&quot;, kā arī daļa no &quot;KPV LV&quot; frakcijas.

Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]].

13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas &quot;Saskaņa&quot; frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas &quot;KPV LV&quot; frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 5. jūnijā no &quot;Nacionālās Apvienības&quot; izstājās [[Inguna Rībena]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 29. maijā no &quot;KPV LV&quot; izstājās arī [[Linda Liepiņa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz &quot;Vienotību&quot;|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem.

2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk kā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla &quot;[[ManaBalss.lv]]&quot; vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki.

2020. gada 8. janvārī no frakcijas &quot;KPV LV&quot; tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīs jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti ==
=== Reģistrācija ===

Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}.

{| class=&quot;wikitable palinrowheaders&quot;
|- style=&quot;background-color:#cccccc;&quot;
! scope=&quot;col&quot;|Nr.
! scope=&quot;col&quot;|Saraksts
! scope=&quot;col&quot;|Reģistrācija
|-
! scope=&quot;row&quot;|1
| [[Attīstībai/Par!]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|2
| [[Stabilitātei!]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|3
| [[Saskaņa]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|18|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|4
| [[Progresīvie]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|20|SK}}
|}

=== Ministru prezidenta amata kandidāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Saraksts
!Kandidāts
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]
|[[Aivars Lembergs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Progresīvie]]
|[[Kaspars Briškens]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Ainars Šlesers]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunā Vienotība]]
|[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stabilitātei!]]
|[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No &quot;Stabilitātei!&quot; uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Saskaņa]]
|[[Ivars Zariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Apvienotais saraksts]]
|[[Uldis Pīlēns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Konservatīvie]]
|[[Jānis Bordāns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}


== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
=== Partiju reitingi ===
[[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]]

==== 2022. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujāto skaits
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Saskaņa|S]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]&lt;hr&gt;AL
! rowspan=&quot;2&quot; |JKP&lt;hr&gt;[[Konservatīvie|K]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Attīstībai/Par!|AP!]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
! colspan=&quot;2&quot; |[[Apvienotais saraksts|AS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Jaunā Vienotība|JV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=&quot;2&quot; |LuK&lt;hr&gt;[[Katram un katrai|KuK]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Stabilitātei!|S!]]
! rowspan=&quot;3&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;3&quot; |Nezina
! rowspan=&quot;3&quot; |Neplāno piedalīties
! rowspan=&quot;3&quot; |Vadība
|-
![[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! colspan=&quot;2&quot; class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
|-
|6.–10. jūnijs
|[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV]
|859
|'''10,6'''
|–
|'''6,2'''
|'''9.0'''
|'''12,3'''
|'''6,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,3'''
|'''5,5'''
|'''6,8'''
|2,2
|'''7,5'''
|3,2
|2,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |8,0
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV]
|1795
|'''7,0'''
|–
|3,6
|'''5,7'''
|'''7,0'''
|'''5,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,9'''
|2,4
|'''5,2'''
|2,4
|3,0
|2,8
|–
|27,5
|14,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,9
|-
|maijs
|[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV]
|665
|'''10,6'''
|0,1
|'''6,9'''
|'''10,2'''
|'''12,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,4'''
|2,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,0'''
|'''7,1'''
|'''6,9'''
|2,6
|4,6
|1,9
|6,9
| colspan=&quot;2&quot; |51,2 (no 969)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |7,2
|-
|13.–24. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV]
|1814
|'''7,6'''
|0,6
|3,2
|'''5,6'''
|'''8,5'''
|'''6,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|2,7
|4,0
|1,2
|2,1
|2,3
|1,9
|30,1
|12,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,9
|-
|22. aprīlis – 2. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1812
|'''6,8'''
|0,6
|2,5
|4,4
|'''7,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,0'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,8'''
|3,2
|4,4
|2,4
|3,0
|1,6
|2,2
|29,6
|11,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|26.–29. aprīlis
|[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV]
|969
|'''12,4'''
|1,0
|'''9,1'''
|'''10,3'''
|'''12,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,4'''
|2,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,2'''
|'''5,2'''
|'''5,9'''
|3,8
|3,1
|–
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |53,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,8
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1820
|'''6,7'''
|0,3
|3,1
|'''5,4'''
|'''7,2'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''7,7'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|3,2
|4,9
|1,9
|2,5
|2
|1,7
|24,0
|18
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,7
|-
|29.–31. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum]
|498
|'''11,2'''
|1,6
|'''6,7'''
|'''10,2'''
|'''11,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''10,8'''
|2,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17,0'''
|'''5,6'''
|'''5,9'''
|4,7
|'''5,2'''
|–
|4,3
| colspan=&quot;2&quot; |51,9 (no 832)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,1
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV]
|1815
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,1'''
|–
|3,1
|4,2
|'''7,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''6,9'''
|2,3
|'''8,2'''
|2,4
|3,9
|2,2
|4,3
|2
|1,6
|24,0
|17,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,9
|-
|23.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum]
|1325
|'''12,7'''
|1,1
|'''6,2'''
|'''11,5'''
|'''11,6'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,5'''
|3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,3'''
|3,4
|'''6,5'''
|'''5,7'''
|4,5
|–
|5,6
| colspan=&quot;2&quot; |49,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,5
|-
|1. janvāris – 2. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum]
|344
|'''12,7'''
|0,8
|'''6,0'''
|'''11,6'''
|'''11,7'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,6'''
|3,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,6'''
|3,2
|'''7,0'''
|'''5,9'''
|4,3
|–
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |50,3 (no 637)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1808
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,6'''
|–
|2,8
|4,6
|'''5,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,2'''
|2,6
|'''7,5'''
|2,9
|3,3
|2,5
|2,7
|1,3
|2,5
|22,8
|19,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|}

==== 2021. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! KPV LV&lt;hr&gt;[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]]
! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot;|
|-
|1.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum]
|818
|'''12,2'''
|0,8
|'''6,1'''
|'''12,0'''
|'''11,5'''
|'''9,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,1
|3,1
|'''6,6'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,5 (no 1410)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |4,7
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV]
|1818
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,0'''
|0,7
|3,4
|4,5
|'''6,6'''
|'''6,6'''
|'''7,7'''
|2,2
|2,7
|3,7
|3,0
|2,5
|1,0
|23,6
|19,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.–30. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum]
|508
|'''13,0'''
|0,8
|'''5,5'''
|'''12,6'''
|'''11,4'''
|'''9,4'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,9
|3,0
|'''5,9'''
|'''5,4'''
|4,6
|4,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,3 (no 866)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|8.–29. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV]
|1805
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,5'''
|–
|2,8
|4,9
|'''5,6'''
|'''7,4'''
|'''7,8'''
|2,6
|2,7
|3,7
|1,7
|2,1
|1,3
|28,9
|17,9
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–31. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum]
|1147
|'''12,6'''
|0,6
|'''5,1'''
|'''14,1'''
|'''11,8'''
|'''9,0'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,9'''
|3,8
|3,5
|'''6,4'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,8 (no 1871)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|oktobris &lt;small&gt;(publicēts 29. oktobrī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,0'''
|0,9
|2,5
|4,6
|'''5,3'''
|'''6,5'''
|'''6,4'''
|2,4
|2,5
|2,7
|2,2
|2,4
|0,5
|28,4
|21,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,5
|-
|1. septembris – 1. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum]
|679
|'''13,4'''
|0,7
|'''6,9'''
|'''14,8'''
|'''11,9'''
|'''8,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,5'''
|4,0
|2,9
|'''5,7'''
|'''6,1'''
|3,1
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |49,1 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,7
|-
|septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV]
|1806
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,0'''
|0,4
|2,9
|4,8
|'''6,9'''
|'''8,3'''
|'''8,2'''
|3,1
|2,6
|3,5
|3,7
|2,9
|0,7
|21,3
|18,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,1
|-
|27.–31. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum]
|710
|'''14,6'''
|1,0
|'''6,1'''
|'''14,0'''
|'''11,7'''
|'''9,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|3,7
|2,8
|'''5,7'''
|'''5,1'''
|3,6
|4,8
| colspan=&quot;2&quot; |47,6 (no 1181)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,3
|-
|?.–18. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV]
|1825
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,6'''
|0,4
|3,1
|'''5,0'''
|'''7,1'''
|'''7,3'''
|'''6,7'''
|2,8
|3,3
|3,6
|3,2
|–
|1,6
|23,1
|20,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV]
|1801
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|0,9
|4,0
|'''5,6'''
|'''7,3'''
|'''7,7'''
|'''7,6'''
|3,5
|3,5
|3,0
|3,4
|style=&quot;background:#d3d3d3;&quot; rowspan=&quot;14&quot; |''nav''
|1,7
|18,2
|22,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,6
|-
|27.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum]
|612
|'''15,8'''
|0,6
|'''5,8'''
|'''11,5'''
|'''14,4'''
|'''11,6'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,2'''
|4,1
|3,4
|'''6,5'''
|4,1
|6,0
| colspan=&quot;2&quot; |45,9 (no 1029)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,4
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=admin SKDS/LTV]
|1793
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,1'''
|0,6
|3,7
|'''5,6'''
|'''9,3'''
|'''9,4'''
|'''7,2'''
|2,7
|3,4
|4,3
|3,3
|1,1
|18,0
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,7
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV]
|1816
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''10,3'''
|0,8
|4,7
|4,9
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''6,6'''
|1,9
|3,6
|3,7
|3,2
|0,9
|22,8
|20,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,3
|-
|26.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum]
|576
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''17,1'''
|0,6
|'''7,8'''
|'''11,1'''
|'''13,3'''
|'''12,5'''
|'''15,9'''
|3,5
|3,8
|'''6,1'''
|3,3
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |47,9 (no 1089)
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|1,2
|-
|aprīlis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,0'''
|0,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''7,0'''
|2,0
|4,2
|4,5
|4,2
|0,6
|20,1
|20,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|4,0
|-
|26.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum]
|680
|'''15,2'''
|1,0
|'''7,4'''
|'''12,2'''
|'''11,9'''
|'''10,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,8'''
|4,3
|4,1
|'''6,4'''
|'''5,6'''
|5,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,6 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,6
|-
|9.–19. aprīlis
|[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti]
|1003
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,2'''
|1,1
|3,7
|'''5,3'''
|'''6,2'''
|'''7,3'''
|'''6,2'''
|2,2
|1,8
|2,6
|2,7
|–
|36,0
|15,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,0
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |marts
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,5'''
|1,3
|4,4
|'''5,2'''
|'''6,6'''
|'''6,2'''
|'''6,1'''
|2,2
|1,4
|2,8
|2,6
|–
|35,6
|15,1
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,9
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV]
|1806
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''9,9'''
|–
|3,9
|'''5,1'''
|'''7,3'''
|'''6,4'''
|'''6,3'''
|2,6
|2,9
|4,2
|3,7
|1,9
|28,3
|17,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,6
|-
|26.–30. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum]
|990
|'''13,5'''
|1,3
|'''8,3'''
|'''13,4'''
|'''12,2'''
|'''10,7'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,7'''
|3,5
|3,2
|'''5,6'''
|'''5,7'''
|6,8
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,2
|-
|februāris
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,5'''
|1,0
|4,6
|'''7,2'''
|'''5,7'''
|'''9,8'''
|'''6,5'''
|2,3
|1,8
|2,8
|2,7
|–
|28,1
|16,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum]
|1903
|'''12,0'''
|1,9
|'''8,0'''
|'''14,6'''
|'''11,1'''
|'''11,9'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,1'''
|3,6
|3,9
|'''7,0'''
|4,3
|6,5
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,5
|-
|7.–31. janvāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum]
|1250
|'''11,8'''
|2,5
|'''7,5'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''14,0'''
|'''12,4'''
|'''12,3'''
|'''13,7'''
|3,0
|4,1
|'''6,8'''
|3,5
|6,8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |0,3
|}

==== 2020. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''5,3'''
|4,8
|'''5,8'''
|'''8,0'''
|4,1
|3,0
|2,1
|3,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.-17. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum]
|2421
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#8BD9A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''13'''
|4
|4
|'''8'''
|9
|–
|–
|–
|-
|novembis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,6'''
|1,1
|4,9
|'''8,6'''
|'''8,2'''
|'''7,0'''
|'''5,0'''
|3,2
|3,6
|2,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,0
|-
|11.-20. novembis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum]
|817
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''15'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''13'''
|4
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
|–
|-
|26.–30. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum]
|853
|'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|3
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|9.-20. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV]
|889
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''6,4'''
|'''7,8'''
|'''6,4'''
|'''8,9'''
|'''5,4'''
|3,0
|2,8
|3,3
|0,7
|23
|19
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|29. septembris – 4. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum]
|442
|'''15'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''9'''
|'''15'''
|4
|3
|'''7'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|11.-22. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV]
|888
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,2'''
|2,2
|'''6,1'''
|'''7,6'''
|'''6,2'''
|'''9,8'''
|'''6,6'''
|3,5
|2,6
|3
|1,1
|22,4
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |0,4
|-
|7.–24. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum]
|637
|'''15'''
|2
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''16'''
|'''13'''
|'''10'''
|'''15'''
|3
|4
|'''5'''
|7
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |1
|-
|7.–20. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV]
|900 
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,2'''
|1,9
|4,6
|'''7,8'''
|'''5,2'''
|'''10,7'''
|'''6,6'''
|3,8
|1,5
|1,4
|0,7
|28,5
|17,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,5
|-
|8.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum]
|1975
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16'''
|4
|3
|'''8'''
|6
|–
|–
|–
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,5'''
|2,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''6,8'''
|'''8,3'''
|'''5,8'''
|2,9
|2,1
|2,2
|0,2
|26,0
|18,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,2
|-
|1.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum]
|1461
|'''15'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''5'''
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|1,8
|4,2
|'''5,8'''
|'''5,6'''
|'''8,9'''
|'''5,1'''
|2,8
|2,2
|1,7
|0,6
|29,8
|18,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,0
|-
|23. maijs – 2. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV]
|902
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,2'''
|2,0
|3,7
|'''5,0'''
|'''5,5'''
|'''8,1'''
|'''6,1'''
|2,6
|2,3
|1,5
|9,6
|29,6
|19,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,1
|-
|18.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum]
|1182
|'''16'''
|2
|'''9'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18'''
|4
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|7.–26. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum]
|1325
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|2
|'''11'''
|'''14'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''16'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV]
|903
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,8'''
|2,2
|4,8
|'''5,6'''
|'''5,8'''
|'''8,6'''
|'''5,8'''
|2,9
|1,5
|1,5
|0,6
|28,8
|17,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|4.–28. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum]
|1994
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''13'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''5'''
|4
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|24.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum]
|783
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|3
|'''11'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''14'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|7.–18. februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,3'''
|1,3
|4,1
|'''5,4'''
|'''5,4'''
|'''7,9'''
|'''6,4'''
|3,3
|2,0
|2,2
|0,4
|27,9
|21,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,4
|-
|28. janvāris – 1. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum]
|684
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''21'''
|2
|'''11'''
|'''11'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''5'''
|3
|'''7'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,6'''
|2,0
|'''6,1'''
|'''5,4'''
|'''6,3'''
|'''8,7'''
|'''6,1'''
|2,9
|2,5
|1,8
|0,8
|26,9
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|}

==== 2019. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|18.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum]
|1153
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|2
|'''12'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''5'''
|'''5'''
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6
|-
|30. novembris – 12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV]
|887
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,4'''
|1,8
|'''5,9'''
|4,6
|'''6,9'''
|'''8,0'''
|'''6,8'''
|2,0
|2,2
|2,4
|0,1
|26,7
|19,2
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,4
|-
|21.–24. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum]
|966
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''13'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|4
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|2.–12. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,2'''
|3,0
|'''5,4'''
|'''5,6'''
|'''8,8'''
|'''7,5'''
|'''6,5'''
|2,8
|2,0
|2,1
|0,2
|25,4
|19,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|15.–22. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum]
|502
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''14'''
|'''9'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''15'''
|4
|4
|'''6'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|5.–16. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV]
|909
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|2,5
|'''6,7'''
|'''5,2'''
|'''7,3'''
|'''8,0'''
|'''6,5'''
|2,2
|2,2
|2,8
|0,5
|24,9&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|18,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|-
|27.–30. septembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum]
|489
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19'''
|2
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''10'''
|'''17'''
|'''5'''
|4
|'''5'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2
|-
|6.–18. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,5'''
|2,8
|'''7,2'''
|'''6,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''8,3'''
|2,5
|–
|2,1
|1,0
|22,1
|16,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,6
|-
|27.–30. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum]
|1152
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|4
|'''16'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''17'''
|4
|4
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|augusts &lt;small&gt;(publicēts 30. augustā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16,1'''
|2,6
|'''6,3'''
|'''6,2'''
|'''7,2'''
|'''8,3'''
|'''8,8'''
|2,9
|2,5
|2,1
|0,3
|17,3
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,3
|-
|jūlijs &lt;small&gt;(publicēts 30. jūlijā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,7'''
|1,6
|'''5,0'''
|'''5,7'''
|'''6,3'''
|'''7,6'''
|'''8,5'''
|3,6
|2,3
|2,1
|0,5
|22,2
|19,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|22.–29. jūlijs 
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum]
|989
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|4
|'''6'''
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3
|-
|26.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum]
|860
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''12'''
|'''15'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''6'''
|4
|'''6'''
|0
|–
|–
|–
|-
|7.–17. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,8'''
|3,4
|4,6
|'''6,8'''
|'''7,7'''
|'''6,3'''
|'''10,5'''
|3,0
|1,6
|3,0
|0,4
|18,2
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,5'''
|2,4
|'''7,9'''
|'''5,9'''
|'''8,6'''
|'''8,8'''
|'''6,1'''
|4,0
|1,5
|1,9
|0,1
|16,9
|18,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,7
|-
|1.–28. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum]
|1079
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''8'''
|'''16'''
|4
|4
|'''7'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|1.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum]
|1236
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|4
|'''15'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''6'''
|3
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|aprīlis &lt;small&gt;(publicēts 26. aprīlī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,7'''
|2,8
|'''8,6'''
|'''5,6'''
|'''6,7'''
|'''6,9'''
|'''5,8'''
|3,0
|1,6
|1,5
|0,3
|20,6
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |11,1
|-
|rowspan=2|marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum]
|867
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|4
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''6'''
|'''5'''
|'''6'''
|5
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&amp;utm_campaign=news=&amp;utm_medium=chrome SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,7'''
|4,1
|'''8,0'''
|'''6,2'''
|'''5,0'''
|'''7,6'''
|'''5,3'''
|2,9
|1,6
|2,3
|0,5
|22,1
|16,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,3
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV]
|872
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,0'''
|3,5
|'''9,5'''
|'''5,9'''
|'''6,3'''
|'''5,7'''
|'''6,5'''
|2,4
|2,0
|2,7
|0,4
|19,3
|16,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |9,5
|-
|11.–23. janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV]
|906
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,4'''
|'''7,1'''
|'''12,1'''
|'''6,7'''
|'''7,7'''
|'''8,1'''
|4,0
|–
|–
|–
|5,3
|18,8
|12,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|}

==== 2018. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|1.–12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20,6'''
|'''10,4'''
|'''8,9'''
|'''6,2'''
|'''6,5'''
|'''6,6'''
|4,2
|3,0
|2,4
|2,3
|0,1
|16,5
|12,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |10,2
|-
|3.–15. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV]
|833
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18,2'''
|'''9,8'''
|'''10,2'''
|'''6,7'''
|'''5,9'''
|'''6,4'''
|4,7
|2,6
|1,6
|1,8
|0,1
|17,7
|14,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,0
|-
|13.–23. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,2'''
|'''11,5'''
|'''10,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''5,4'''
|4,4
|4,2
|1,4
|1,7
|0,2
|12,0
|12,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,7
|-
!colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]]
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,80'''
|'''14,25'''
|'''13,59'''
|'''12,05'''
|'''11,02'''
|'''9,92'''
|'''6,70'''
|4,15
|3,20
|2,62
|2,70
!colspan=2|
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,55
|}

=== Citas aptaujas ===
2019. gada augustā &quot;Kantar TNS&quot; aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc &quot;mazākā ļaunuma&quot; principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

&quot;Eurobarometer&quot; aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}&lt;/ref&gt; savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]
* [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>kznveldf6jdudn3oa30d1fycqi663nq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mets Lanters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>406575</id>
    <revision>
      <id>3658994</id>
      <parentid>3637131</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3084" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Mets Lanters
 | vārds_orig              = ''Matt Lanter''
 | attēls                  = Matt Lanter March 18, 2014 (cropped).jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Mets Lanters 2014. gada martā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{ddv|1983|04|1}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Ohaio (štats)}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[aktieris]]
 | darbības gadi           = 2004—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}

'''Metjū Makendrī Lanters''' ({{val|en|Matthew Mackendree &quot;Matt&quot; Lanter}}, dzimis {{Dat|1983|04|01}}) ir [[Amerika|amerikāņu]] [[aktieris]].

== Biogrāfija ==
Dzimis [[Melisona]]s pilsētā, [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā. Astoņu gadu vecumā Mets un viņa ģimene pārcēlās uz [[Atlanta|Atlantu]], kur Mets iestājās [[Džordžija]]s universitātē. Vēlāk viņš pārvācās uz [[Losandželosa|Losandželosu]], kur Mets sāka filmēties realitātes šovos.

2013. gada jūnijā precējies ar Andželu Steisiju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dailymail.co.uk/tvshowbiz/article-2155113/90210-hunk-Matt-Lanter-gets-engaged-long-term-lover-romantic-Paris-trip.html|title=Sorry ladies! 90210 hunk Matt Lanter gets engaged to his long-term lover on romantic Paris trip|publisher=dailymail.co.uk|language=angļu|accessdate={{dat|2018|9|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2017. gada decembrī viņiem piedzima meita.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://people.com/parents/matt-lanter-wife-angela-welcome-daughter-mackenlee-faire/|title=Matt Lanter and Wife Angela Welcome Daughter MacKenlee Faire|publisher=people.com|language=angļu|accessdate={{dat|2018|9|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders sortable&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Filma
! scope=&quot;col&quot; | Gads
! scope=&quot;col&quot; | Loma
|-
| ''[[Bobby Jones: Stroke Of Genius]]''
| 2004
| 
|-
| ''[[WarGames: The Dead Code]]''
| 2004
| Vils Fārmers
|-
| &quot;[[Zvaigžņu kari: Klonu kari (filma)|Zvaigžņu kari: Klonu kari]]&quot; (''Star Wars: The Clone Wars'')
| 2008
| [[Dārts Veiders|Anakins Debesgājējs]] (balss)
|-
| ''[[Disaster Movie]]''
| 2008
| Vils
|-
| &quot;[[Slaktiņš meiteņu biedrībā]]&quot; (''Sorority Row'')
| 2009
| Kails Taisons
|-
| &quot;[[Vampīru sūcfilma]]&quot; (''Vampires Suck'')
| 2010
| Edvards Salens
|-
| &quot;[[Istabas biedre]]&quot; (''The Roommate'')
| 2011
| Džeisons Vebers
|-
| ''[[Secret of the Wings]]''
| 2012
| Sleds (balss)
|-
| ''[[Liars All]]''
| 2013
| Maiks
|-
| ''[[USS Indianapolis: Men of Courage]]''
| 2016
| Braiens Smitvīks
|-
| &quot;[[Pirmklasīgās 3]]&quot; (''Pitch Perfect 3'')
| 2017
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Lanters, Mets}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>ldi9w4aj1szdswekcho9gw59t2xyoit</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tonija Hārdinga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>406639</id>
    <revision>
      <id>3658943</id>
      <parentid>3386859</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:55:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4773/|QuickCategories batch #4773]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3906" xml:space="preserve">{{Daiļslidotāja infokaste
| name           = Tonija Hārdinga
| image          = Tonya harding mac club 1994 by andrew parodi.jpeg
| caption        = Hārdinga [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]] neilgi pēc [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]]
| country        = {{USA}}
| birth_name     = Tonija Maksīna Hārdinga
| fullname       = Tonija Maksīna Praisa
| birth_date     = {{dzimšanas datums  un vecums|1970|11|12}}
| birth_place    = {{vieta|ASV|Oregona|Portlenda|3s=Portlenda (Oregona)}} 
| death_date     = 
| death_place    = 
| residence      = 
| height         = 155 [[centimetrs|cm]]
| weight         = 
| coach          = 
*Diāna Ravlinsone 
*(1973–1989; 1992–1994)
*Dodijs Tīčmens (1989–1992)
| skating club   = 
| retired        = 
| spouse         = 
| medaltemplates = 
{{MedalCountry|ASV}}
{{MedalSport|Sieviešu [[daiļslidošana]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalSilver|[[1991. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|1991. gads Minhene]]|sieviešu vienslidojums}}
}}

'''Tonija Maksīna Praisa''' ({{val|en|Tonya Maxene Price}}, dzimusi '''Hārdinga''' ({{val|en|Harding}}) {{dat|1970|11|12}}) ir bijusī ASV daiļslidotāja.

Dzimusi [[Oregona]]s štata [[Portlenda (Oregona)|Partlendā]], Hārdingu pamatā audzināja māte, kas viņu no četru gadu vecuma sāka vest uz daiļslidošanas nodarbībām. Viņa veltīja ļoti daudz laika treniņiem un pat pameta vidusskolu, lai varētu laiku veltīt sportam. Pēc labiem panākumiem [[ASV Daiļslidošanas čempionāts|ASV Daiļslidošanas čempionātos]] laika posmā no 1986. līdz 1989. gadam, Hārdinga uzvarēja 1989. gada ''[[Skate America]]'' sacensībās. Viņa bija 1991. un 1994. gada ASV čempione, pirms viņai šos titulus 1994. gadā atņēma. [[1991. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|1991. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]] ieguva sudraba medaļu. 1991. gadā kļuva par pirmo amerikānieti, kura sacensībās veiksmīgi piezemējās pēc trīskāršā [[aksels|aksela]] un otrā sieviete daiļslidošanas vēsturē, kas to veiksmīgi izpildīja šo daiļslidošanas elementu (pēc [[Midori Ito]]). Vēl Hārdinga ir divkārtēja olimpiskā dalībniece un divkārtēja ''Skate America'' čempione.

1994. gada janvārī Hārdingas bijušais vīrs Džefs Gilūlijs organizēja uzbrukumu citai ASV olimpietei [[Nensija Kerigana|Nensijai Keriganai]]. Pēc [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]], 16. martā, Hārdinga atzinās, ka ir traucējusi uzbrukuma izmeklēšanai un {{dat|1994|6|30||bez}} viņa uz mūžu tika izslēgta no [[ASV Daiļslidošanas federācija]]s.

2000. gadu sākumā Hārdinga uzsāka profesionālas bokseres karjeru. Viņas dzīve ir atainota vairākās filmās un grāmatās. 2014. gadā divas televīzijas dokumentālās filmas par Hārdingas dzīvi un daiļslidošanas karjeru, iedvesmoja [[Stīvens Rodžers|Stīvenu Rodžeru]] sarakstīt scenāriju [[melnā komēdija|drūmi satīriskai]] [[biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai filmai]] &quot;[[Es, Tonija]]&quot;, kas uz ekrāniem iznāca 2017. gadā ar [[Margota Robija|Margotu Robiju]] Hārdingas lomā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20060212183748/http://www.courttv.com/onair/shows/mugshots/indepth/harding_schiller.html Intervija ar Hārviju Šilleru] (bijušo ASV Olimpiskās komitejas locekli) par Hārdingu

{{ASV sportists-aizmetnis}}
{{Ziemas sports-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hārdinga, Tonija}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV daiļslidotāji]]
[[Kategorija:Daiļslidotāji 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Daiļslidotāji 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]</text>
      <sha1>skd2ls282yb9ttb0x3n7xugj3ry1dxc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rivers Fīnikss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>407226</id>
    <revision>
      <id>3658948</id>
      <parentid>3386835</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:55:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4773/|QuickCategories batch #4773]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2549" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 |                 vārds = Rivers Fīnikss
 |            vārds_orig = ''River Phoenix''
 |                attēls = River Phoenix.png
 |            att_izmērs = 200px
 |             komentārs = 
 |              dz vārds = 
 |             dz datums = {{dat|1970|8|23}}
 |              dz vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Oregona|Madresa}}
 |           mirš datums = {{miršanas datums un vecums|1993|10|31|1970|8|23}}
 |            mirš vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Kalifornija|Rietumholivuda}}
 |            citi vārdi = 
 |          nodarbošanās = aktieris, mūziķis
 |         darbības gadi = 1982–1993
 |                vecāki = 
 |                 brāļi = 
 |                 māsas = 
 |          dzīvesbiedrs = 
 |                 bērni = 
 |             mājaslapa = 
 |              paraksts = 
 |          paraksts_izm = 
 |       akadēmijasbalva = 
 |              afibalva = 
 |           arielabalva = 
 |            BFTMAbalva = 
 |           cēzarabalva = 
 |              emibalva = 
 |         filmfarebalva = 
 |           geminibalva = 
 |       zeltapalmaszars = 
 |        zeltateļabalva = 
 |     zeltaglobusabalva = 
 |      zeltaavenesbalva = 
 |            gojasbalva = 
 |            gremībalva = 
 |              iftbalva = 
 |    lorensaolivjēbalva = 
 |            NAACPbalva = 
 | nacionālāsfilmasbalva = 
 |              SAGbalva = 
 |          tonijasbalva = 
 |           apbalvojumi = 
 |               dzimums = 
}}

'''Rivers Džūds Fīnikss''' ({{val|en|River Jude Phoenix}}, dzimis {{dat|1970|8|23}}, miris {{dat|1993|10|31}}) bija aktieris un mūziķis no [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]. Rivers Fīnikss filmējies 24 filmās, viņš kļuva var pusaudžu elku. Pirmā filma, kurā filmējās bija ''[[Explorers]]'' (1985). Viņš atveidoja [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] jaunībā filmā &quot;[[Indiana Džonss un pēdējais krustakarš]]&quot; (1989). Kā mūziķis dziedāja un spēlēja ģitāru, izpildīja [[alternatīvais roks|alternatīvā roka]] un [[folkroks|folkroka]] mūziku.

Rivers Fīnikss nomira {{dat|1993|10|31||bez}} no [[narkotikas|narkotiku]] pārdozēšanas.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Fīnikss, Rivers}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1993. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]</text>
      <sha1>ozz8racxdjd8qdazfel0uyf5ney11ty</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>3659035</id>
      <parentid>3658313</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:00:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8190" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2022-07-22 18:00:51{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Nemīlētie: Svešie|t|h|d}} || 2022-03-18 16:38:15 || 126 || {{U|Iveta 2015}} || &lt;nowiki&gt;Veidne: Dzēst+&lt;/nowiki&gt; ||  || 
|-
| {{page-multi|page=Nemīlētie: Nolemtie|t|h|d}} || 2022-03-18 16:40:30 || 126 || {{U|Iveta 2015}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; ||  || 
|-
| {{page-multi|page=Veikals &quot;Burka&quot;|t|h|d}} || 2022-04-14 11:51:40 || 99 || {{U|Papuass}} || &lt;nowiki&gt;rakstu varētu veidot par beziepakojuma veikaliem kā tādiem un tad pieminēt šo kā pirmo Latvijā&lt;/nowiki&gt; || Reklāma || 
|-
| {{page-multi|page=Katerina Soļara|t|h|d}} || 2022-07-01 07:38:27 || 21 || {{U|Svens Hudjajevs}} || &lt;nowiki&gt;Atcēlu [[Special:Contributions/Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[User talk:Svens Hudjajevs|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3642589&lt;/nowiki&gt; || not notable + cross-wiki promotion || 
|-
| {{page-multi|page=Fēlikss (Stray Kids)|t|h|d}} || 2022-07-05 15:13:48 || 17 || {{U|Papuass}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || slikts tulkojums || 
|-
| {{page-multi|page=Mēmes saistībā ar Covid-19 pandēmijas laiku Latvijā|t|h|d}} || 2022-07-05 17:37:15 || 17 || {{U|Biafra}} || &lt;nowiki&gt;raksts izvirzīts uz dzēšanu&lt;/nowiki&gt; || neenciklopēdisks, apšaubāms nozīmīgums.; termiņš: 20.07.2022 || 
|-
| {{page-multi|page=Labie mājas gariņi|t|h|d}} || 2022-07-10 20:33:37 || 11 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;dz&lt;/nowiki&gt; ||  || 
|-
| {{page-multi|page=Vilcēns (6. sezona)|t|h|d}} || 2022-07-10 20:36:00 || 11 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;rosinu dzēst.....&lt;/nowiki&gt; ||  || 
|-
| {{page-multi|page=Salons Arka|t|h|d}} || 2022-07-13 08:39:25 || 9 || {{U|Papuass}} || &lt;nowiki&gt;maznozīmīgs&lt;/nowiki&gt; || enciklopēdiski maznozīmīgs || 
|-
| {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Kabaty|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:04 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 4 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=NSF (Notes Storage Facility)|t|h|d}} || 2022-07-19 04:33:15 || 3 || {{U|Biafra}} || &lt;nowiki&gt;raksts izvirzīts uz dzēšanu&lt;/nowiki&gt; || šaubas par nozīmību un vājš noformējums.; termiņš: 03.08.2022 || 
|-
| {{page-multi|page=Mūzika uz ūdens (Hendelis)|t|h|d}} || 2022-07-20 18:42:40 || 1 || {{U|Biafra}} || &lt;nowiki&gt;raksts izvirzīts uz dzēšanu&lt;/nowiki&gt; || īsti nekā nav par pašu raksta tēmu; termiņš: 04.08.2022 || 
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>29yefhofhgynbvkftypkxevlu40pojz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Metjū Tkačuks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>415227</id>
    <revision>
      <id>3659172</id>
      <parentid>2987957</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T07:25:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1637" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2|vārds=Metjū Tkačuks|vārds_orig=''Matthew Tkachuk''|attēls=Matthew Tkachuk - London Knights.jpg|att_izm=|paraksts=&lt;!------ Personas dati ------&gt;|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1997|12|11}}|dz_viet={{Vieta|ASV|Arizona|Skotsdeila}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=188 [[centimetrs|cm]]|svars=95 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2016|kar_beig=|izglītība=&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;|kom={{flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]|numurs=|amats=|līga=[[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;|drafts=6., 1. kārtā|dr_gads=[[2016. gada NHL drafts|2016]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;|taut_sez 1=|taut 1=&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;|balv=|slavz=|aģenti=|dzimums=|atjaunots={{dat|2022|7|23||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;|rādīt_medaļas=jā|headercolor=|medaltemplates=}}

'''Metjū Tkačuks''' ({{Val|en|Matthew Tkachuk}}, dzimis {{Dat|1997|12|11}}) ir [[ASV]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā, Pašlaik (2022) Tkačuks pārstāv [[NHL]] koamandu [[Floridas &quot;Panthers&quot;]].

M. Tkačuks ir leģendārā NHL spēlētāja [[Kīts Tkačuks|Kīta Tkačuka]] dēls un viņam ir jaunākais brālis [[Breidijs Tkačuks]], kurš spēlē klubā [[Otavas &quot;Senators&quot;]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{hokejists-aizmetnis}}

[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot; spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Tkačuks, Metjū}}</text>
      <sha1>im4gp384oq3lrgqv9smbik4rfgykfno</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659173</id>
      <parentid>3659172</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T07:26:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1652" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2|vārds=Metjū Tkačuks|vārds_orig=''Matthew Tkachuk''|attēls=Matthew Tkachuk - London Knights.jpg|att_izm=|paraksts=&lt;!------ Personas dati ------&gt;|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1997|12|11}}|dz_viet={{Vieta|ASV|Arizona|Skotsdeila}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=188 [[centimetrs|cm]]|svars=95 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2016|kar_beig=|izglītība=&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;|kom={{flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]|numurs=|amats=|līga=[[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;|drafts=6., 1. kārtā|dr_gads=[[2016. gada NHL drafts|2016]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;|taut_sez 1=|taut 1=&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;|balv=|slavz=|aģenti=|dzimums=|atjaunots={{dat|2022|7|23||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;|rādīt_medaļas=jā|headercolor=|medaltemplates=}}

'''Metjū Tkačuks''' ({{Val|en|Matthew Tkachuk}}, dzimis {{Dat|1997|12|11}}) ir [[ASV]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā, Pašlaik (2022) Tkačuks pārstāv [[NHL]] koamandu [[Floridas &quot;Panthers&quot;]].

M. Tkačuks ir leģendārā NHL spēlētāja [[Kīts Tkačuks|Kīta Tkačuka]] dēls un viņam ir jaunākais brālis [[Breidijs Tkačuks]], kurš spēlē klubā [[Otavas &quot;Senators&quot;]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{hokejists-aizmetnis}}
== Atsauces ==

[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot; spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Tkačuks, Metjū}}</text>
      <sha1>724zelfxm7lf117gqi6267wvhvtvru7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659175</id>
      <parentid>3659173</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T07:28:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2255" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2|vārds=Metjū Tkačuks|vārds_orig=''Matthew Tkachuk''|attēls=Matthew Tkachuk - London Knights.jpg|att_izm=|paraksts=&lt;!------ Personas dati ------&gt;|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1997|12|11}}|dz_viet={{Vieta|ASV|Arizona|Skotsdeila}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=188 [[centimetrs|cm]]|svars=95 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2016|kar_beig=|izglītība=&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;|kom={{flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]|numurs=|amats=|līga=[[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;|drafts=6., 1. kārtā|dr_gads=[[2016. gada NHL drafts|2016]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;|taut_sez 1=|taut 1=&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;|balv=|slavz=|aģenti=|dzimums=|atjaunots={{dat|2022|7|23||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;|rādīt_medaļas=jā|headercolor=|medaltemplates=}}

'''Metjū Tkačuks''' ({{Val|en|Matthew Tkachuk}}, dzimis {{Dat|1997|12|11}}) ir [[ASV]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā, Pašlaik (2022) Tkačuks pārstāv [[NHL]] koamandu [[Floridas &quot;Panthers&quot;]].

M. Tkačuks ir leģendārā NHL spēlētāja [[Kīts Tkačuks|Kīta Tkačuka]] dēls un viņam ir jaunākais brālis [[Breidijs Tkačuks]], kurš spēlē klubā [[Otavas &quot;Senators&quot;]].

2022. gada 22. jūlijā, divas dienas pēc tam, kad tika informējis Flames par savu nodomu neatkārtot līgumu, Tkačuks tika aizmainīts uz Floridas Panthers kopā ar nosacītu ceturtās kārtas drafta izvēli 2025. gadā apmaiņā pret Džonatanu Huberdo, Makenziju Vīgaru, Kolu Švintu. un 2025. gadā ar loteriju aizsargāta pirmās kārtas izvēli. Tkačuks parakstīja astoņu gadu līgumu par 76 miljoniem ASV dolāru pēc tam, kad tika aizmainīts uz Panthers.&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/news/matthew-tkachuk-traded-to-florida-panthers-by-calgary-flames-for-jonathan-huberdeau/c-335072346&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{hokejists-aizmetnis}}
== Atsauces ==

[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot; spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Tkačuks, Metjū}}</text>
      <sha1>di4jprg00xm3te5i2azd083nw25w28c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659176</id>
      <parentid>3659175</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T07:31:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2302" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2|vārds=Metjū Tkačuks|vārds_orig=''Matthew Tkachuk''|attēls=Matthew Tkachuk - London Knights.jpg|att_izm=|paraksts=&lt;!------ Personas dati ------&gt;|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1997|12|11}}|dz_viet={{Vieta|ASV|Arizona|Skotsdeila}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=188 [[centimetrs|cm]]|svars=95 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2016|kar_beig=|izglītība=&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;|kom={{flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]|numurs=|amats=|līga=[[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;|drafts=6., 1. kārtā|dr_gads=[[2016. gada NHL drafts|2016]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;|taut_sez 1=|taut 1=&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;|balv=|slavz=|aģenti=|dzimums=|atjaunots={{dat|2022|7|23||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;|rādīt_medaļas=jā|headercolor=|medaltemplates=}}

'''Metjū Tkačuks''' ({{Val|en|Matthew Tkachuk}}, dzimis {{Dat|1997|12|11}}) ir [[ASV]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā, Pašlaik (2022) Tkačuks pārstāv [[NHL]] koamandu [[Floridas &quot;Panthers&quot;]].

M. Tkačuks ir leģendārā NHL spēlētāja [[Kīts Tkačuks|Kīta Tkačuka]] dēls un viņam ir jaunākais brālis [[Breidijs Tkačuks]], kurš spēlē klubā [[Otavas &quot;Senators&quot;]].

2022. gada 22. jūlijā, divas dienas pēc tam, kad tika informējis Flames par savu nodomu neatkārtot līgumu, Tkačuks tika aizmainīts uz [[Floridas Panthers]] kopā ar nosacītu ceturtās kārtas drafta izvēli 2025. gadā apmaiņā pret [[Džonatans Iberdo|Džonatanu Iberdo]], [[Makenzijs Vīgars|Makenziju Vīgaru]], Kolu Švintu. un 2025. gadā ar loteriju aizsargātu pirmās kārtas izvēli. Tkačuks parakstīja astoņu gadu līgumu par 76 miljoniem ASV dolāru pēc tam, kad tika aizmainīts uz Panthers.&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/news/matthew-tkachuk-traded-to-florida-panthers-by-calgary-flames-for-jonathan-huberdeau/c-335072346&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{hokejists-aizmetnis}}
== Atsauces ==

[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot; spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Tkačuks, Metjū}}</text>
      <sha1>4slnr0y3liamh6we98wy9rmpqregto4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659177</id>
      <parentid>3659176</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T07:33:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2342" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2|vārds=Metjū Tkačuks|vārds_orig=''Matthew Tkachuk''|attēls=Matthew Tkachuk - London Knights.jpg|att_izm=|paraksts=&lt;!------ Personas dati ------&gt;|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1997|12|11}}|dz_viet={{Vieta|ASV|Arizona|Skotsdeila}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=188 [[centimetrs|cm]]|svars=95 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2016|kar_beig=|izglītība=&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;|kom={{flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]|numurs=|amats=|līga=[[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;|drafts=6., 1. kārtā|dr_gads=[[2016. gada NHL drafts|2016]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;|taut_sez 1=|taut 1=&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;|balv=* [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] —2020|slavz=|aģenti=|dzimums=|atjaunots={{dat|2022|7|23||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;|rādīt_medaļas=jā|headercolor=|medaltemplates=}}

'''Metjū Tkačuks''' ({{Val|en|Matthew Tkachuk}}, dzimis {{Dat|1997|12|11}}) ir [[ASV]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā, Pašlaik (2022) Tkačuks pārstāv [[NHL]] koamandu [[Floridas &quot;Panthers&quot;]].

M. Tkačuks ir leģendārā NHL spēlētāja [[Kīts Tkačuks|Kīta Tkačuka]] dēls un viņam ir jaunākais brālis [[Breidijs Tkačuks]], kurš spēlē klubā [[Otavas &quot;Senators&quot;]].

2022. gada 22. jūlijā, divas dienas pēc tam, kad tika informējis Flames par savu nodomu neatkārtot līgumu, Tkačuks tika aizmainīts uz [[Floridas Panthers]] kopā ar nosacītu ceturtās kārtas drafta izvēli 2025. gadā apmaiņā pret [[Džonatans Iberdo|Džonatanu Iberdo]], [[Makenzijs Vīgars|Makenziju Vīgaru]], Kolu Švintu. un 2025. gadā ar loteriju aizsargātu pirmās kārtas izvēli. Tkačuks parakstīja astoņu gadu līgumu par 76 miljoniem ASV dolāru pēc tam, kad tika aizmainīts uz Panthers.&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/news/matthew-tkachuk-traded-to-florida-panthers-by-calgary-flames-for-jonathan-huberdeau/c-335072346&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{hokejists-aizmetnis}}
== Atsauces ==

[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot; spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Tkačuks, Metjū}}</text>
      <sha1>gqe40f4sbm39ikrncp9ef2wubnxabqy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659182</id>
      <parentid>3659177</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T07:56:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2559" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2|vārds=Metjū Tkačuks|vārds_orig=''Matthew Tkachuk''|attēls=Matthew Tkachuk - London Knights.jpg|att_izm=|paraksts=&lt;!------ Personas dati ------&gt;|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1997|12|11}}|dz_viet={{Vieta|ASV|Arizona|Skotsdeila}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=188 [[centimetrs|cm]]|svars=95 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2016|kar_beig=|izglītība=&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;|kom={{flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]|numurs=|amats=|līga=[[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;|drafts=6., 1. kārtā|dr_gads=[[2016. gada NHL drafts|2016]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;|taut_sez 1=|taut 1=&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;|balv=* [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] —2020|slavz=|aģenti=|dzimums=|atjaunots={{dat|2022|7|23||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;|rādīt_medaļas=jā|headercolor=|medaltemplates={{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionāts jauniešiem]]}}
{{MedalGold2|[[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Šveice 2015]]}}}}

'''Metjū Tkačuks''' ({{Val|en|Matthew Tkachuk}}, dzimis {{Dat|1997|12|11}}) ir [[ASV]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā, Pašlaik (2022) Tkačuks pārstāv [[NHL]] koamandu [[Floridas &quot;Panthers&quot;]].

M. Tkačuks ir leģendārā NHL spēlētāja [[Kīts Tkačuks|Kīta Tkačuka]] dēls un viņam ir jaunākais brālis [[Breidijs Tkačuks]], kurš spēlē klubā [[Otavas &quot;Senators&quot;]].

2022. gada 22. jūlijā, divas dienas pēc tam, kad tika informējis Flames par savu nodomu neatkārtot līgumu, Tkačuks tika aizmainīts uz [[Floridas Panthers]] kopā ar nosacītu ceturtās kārtas drafta izvēli 2025. gadā apmaiņā pret [[Džonatans Iberdo|Džonatanu Iberdo]], [[Makenzijs Vīgars|Makenziju Vīgaru]], Kolu Švintu. un 2025. gadā ar loteriju aizsargātu pirmās kārtas izvēli. Tkačuks parakstīja astoņu gadu līgumu par 76 miljoniem ASV dolāru pēc tam, kad tika aizmainīts uz Panthers.&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/news/matthew-tkachuk-traded-to-florida-panthers-by-calgary-flames-for-jonathan-huberdeau/c-335072346&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{hokejists-aizmetnis}}
== Atsauces ==

[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot; spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Tkačuks, Metjū}}</text>
      <sha1>bav8p36dypva9s8b4keamtb9bzdui59</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659183</id>
      <parentid>3659182</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T07:58:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2739" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2|vārds=Metjū Tkačuks|vārds_orig=''Matthew Tkachuk''|attēls=Matthew Tkachuk - London Knights.jpg|att_izm=|paraksts=&lt;!------ Personas dati ------&gt;|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1997|12|11}}|dz_viet={{Vieta|ASV|Arizona|Skotsdeila}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=188 [[centimetrs|cm]]|svars=95 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2016|kar_beig=|izglītība=&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;|kom={{flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]|numurs=|amats=|līga=[[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;|drafts=6., 1. kārtā|dr_gads=[[2016. gada NHL drafts|2016]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;|taut_sez 1=|taut 1=&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;|balv=* [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] —2020|slavz=|aģenti=|dzimums=|atjaunots={{dat|2022|7|23||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;|rādīt_medaļas=jā|headercolor=|medaltemplates={{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionāts jauniešiem]]}}
{{MedalGold2|[[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Šveice 2015]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}}
{{MedalBronze2|[[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Somija 2016]]}}}}
'''Metjū Tkačuks''' ({{Val|en|Matthew Tkachuk}}, dzimis {{Dat|1997|12|11}}) ir [[ASV]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā, Pašlaik (2022) Tkačuks pārstāv [[NHL]] koamandu [[Floridas &quot;Panthers&quot;]].

M. Tkačuks ir leģendārā NHL spēlētāja [[Kīts Tkačuks|Kīta Tkačuka]] dēls un viņam ir jaunākais brālis [[Breidijs Tkačuks]], kurš spēlē klubā [[Otavas &quot;Senators&quot;]].

2022. gada 22. jūlijā, divas dienas pēc tam, kad tika informējis Flames par savu nodomu neatkārtot līgumu, Tkačuks tika aizmainīts uz [[Floridas Panthers]] kopā ar nosacītu ceturtās kārtas drafta izvēli 2025. gadā apmaiņā pret [[Džonatans Iberdo|Džonatanu Iberdo]], [[Makenzijs Vīgars|Makenziju Vīgaru]], Kolu Švintu. un 2025. gadā ar loteriju aizsargātu pirmās kārtas izvēli. Tkačuks parakstīja astoņu gadu līgumu par 76 miljoniem ASV dolāru pēc tam, kad tika aizmainīts uz Panthers.&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/news/matthew-tkachuk-traded-to-florida-panthers-by-calgary-flames-for-jonathan-huberdeau/c-335072346&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{hokejists-aizmetnis}}
== Atsauces ==

[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot; spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Tkačuks, Metjū}}</text>
      <sha1>iwh20erchcq5xdyqogki002z5kcqxw9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659184</id>
      <parentid>3659183</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T07:59:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2787" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2|vārds=Metjū Tkačuks|vārds_orig=''Matthew Tkachuk''|attēls=Matthew Tkachuk - London Knights.jpg|att_izm=|paraksts=&lt;!------ Personas dati ------&gt;|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1997|12|11}}|dz_viet={{Vieta|ASV|Arizona|Skotsdeila}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=188 [[centimetrs|cm]]|svars=95 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2016|kar_beig=|izglītība=&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;|kom={{flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]|numurs=|amats=|līga=[[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;|drafts=6., 1. kārtā|dr_gads=[[2016. gada NHL drafts|2016]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;|taut_sez 1=|taut 1=&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;|balv=* [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] —2020|slavz=|aģenti=|dzimums=|atjaunots={{dat|2022|7|23||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;|rādīt_medaļas=jā|headercolor=|medaltemplates={{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionāts jauniešiem]]}}
{{MedalGold2|[[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Šveice 2015]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}}
{{MedalBronze2|[[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Somija 2016]]}}}}
'''Metjū Tkačuks''' ({{Val|en|Matthew Tkachuk}}, dzimis {{Dat|1997|12|11}}) ir [[ASV]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā, Pašlaik (2022) Tkačuks pārstāv [[NHL]] koamandu [[Floridas &quot;Panthers&quot;]].

M. Tkačuks ir leģendārā NHL spēlētāja [[Kīts Tkačuks|Kīta Tkačuka]] dēls un viņam ir jaunākais brālis [[Breidijs Tkačuks]], kurš spēlē klubā [[Otavas &quot;Senators&quot;]].

2022. gada 22. jūlijā, divas dienas pēc tam, kad tika informējis Flames par savu nodomu neatkārtot līgumu, Tkačuks tika aizmainīts uz [[Floridas Panthers]] kopā ar nosacītu ceturtās kārtas drafta izvēli 2025. gadā apmaiņā pret [[Džonatans Iberdo|Džonatanu Iberdo]], [[Makenzijs Vīgars|Makenziju Vīgaru]], Kolu Švintu. un 2025. gadā ar loteriju aizsargātu pirmās kārtas izvēli. Tkačuks parakstīja astoņu gadu līgumu par 76 miljoniem ASV dolāru pēc tam, kad tika aizmainīts uz Panthers.&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/news/matthew-tkachuk-traded-to-florida-panthers-by-calgary-flames-for-jonathan-huberdeau/c-335072346&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{hokejists-aizmetnis}}
== Atsauces ==

[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Floridas &quot;Panthers&quot; spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Tkačuks, Metjū}}</text>
      <sha1>dz3rb9mqhnl165jmqrm8wk5puyt7cv2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Magnolijas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>419617</id>
    <revision>
      <id>3659158</id>
      <parentid>3165568</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T05:59:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2001:2D8:E619:B59D:615A:6148:3F6B:8375</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1273" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 
|        nosaukums = Magnolijas
|         binomial = Magnolia
|           autors = [[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1753
|           attēls = Sweetbay Magnolia Magnolia virginiana Flower Closeup 2146px.jpg
|       att_izmērs = 220px
|    att_nosaukums = ''Magnolia virginiana''
|           valsts = Plantae
|        valsts_lv = Augi
|       nodalījums = Magnoliophyta
|    nodalījums_lv = Segsēkļi
|            klase = Magnoliopsida
|         klase_lv = Divdīgļlapji
|            rinda = Magnoliales
|         rinda_lv = Magnoliju rinda
|           dzimta = Magnoliaceae
|        dzimta_lv = Magnoliju dzimta
|            ģints = Magnolia
|         ģints_lv = Magnolijas
|         sinonīmi = 
|        izplatība = 
|  izcelsmes_vieta = 
|       iedalījums = 
|      kategorijas = nē
}}

'''Magnolijas''' (''Magnolia'') ir [[magnoliju dzimta]]s augu ģints. Ģintī ietilpst aptuveni 210 sugas, un tā ir pārliecinoši lielākā magnoliju dzimtas ģints pēc sugu skaita tajā. Ģints nosaukta par godu franču botāniķim [[Pjērs Maņols|Pjēram Maņolam]] (''Pierre Magnol'').


{{īss-aizmetnis}}
{{botānika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Magnoliju rinda]]
[[Kategorija:Ārstniecības augi]]</text>
      <sha1>5vjzlqmgivfo6bcbpcdlym4b84xopwx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Humanitārās zinātnes (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>423909</id>
    <revision>
      <id>3659270</id>
      <parentid>3654076</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T11:53:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: Radnor → Rednor (5) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2832" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Humanitārās zinātnes
| attēls                   = Liberal Arts FilmPoster.jpeg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Liberal Arts''
| žanrs                    = komēdija, drāma
| režisors                 = [[Džošs Rednors]]
| producents               = 
* [[Braiss Dal Farra]]
* [[Klods Dal Farra]]
* [[Džese Hara]]
* [[Lorēna Manša]]
* Džošs Rednors
| scenārija autors         = Džošs Rednors
| galvenajās lomās         = 
* Džošs Rednors
* [[Elizabete Olsena]]
* [[Ričards Dženkinss]]
* [[Elisona Džanija]]
* [[Džons Magaro]]
* [[Elizabete Rīzere]]
| mūzika                   = [[Bens Tots]]
| operators                = 
| montāža                  = 
| studija                  = 
* ''[[Strategic Motion Ventures]]''
* ''[[BCDF Pictures]]''
* ''[[Tom Sawyer Entertainment]]''
| izplatītājs              = ''[[IFC Films]]''
| izdošanas laiks          = {{Filmas datums|2012|1|22|[[Sandensas kinofestivāls]]|2012|9|14|ASV|}}
| ilgums                   = 93 minūtes&lt;ref name=&quot;BBFC&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/liberal-arts-2012|title=Liberal Arts|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=March 23, 2019|archive-date={{dat|2019|03|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190323133115/http://www.bbfc.co.uk/releases/liberal-arts-2012}}&lt;/ref&gt;
| valsts                   = {{USA}}
| valoda                   = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets                  = 
| ienākumi                 = {{ASV dolārs|1,1 miljons}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=liberalarts.htm|title=Liberal Arts (2012)|publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate= March 23, 2019}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā              = 
| nākamā                   =
| imdb                     = 
}}
'''&quot;Humanitārās zinātnes&quot;''' ({{val|en|Liberal Arts}}) ir 2012. gada drāma, kuras režisors, scenārija autors, kā arī viens no producentiem un galveno lomu atveidotājiem ir [[Džošs Rednors]]. Citas lomas filmā atveido [[Elizabete Olsena]], [[Ričards Dženkinss]], [[Elisona Džanija]], [[Džons Magaro]] un [[Elizabete Rīzere]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2012|1|22||bez}} [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]].

35 gadus vecais Džese atgriežas absolvētajā universitātē, lai nosvinētu sava bijušā angļu valodas pasniedzēja iešanu pensijā. Universitātē Džese satiek 19 veco studenti Zibiju; drīz vien starp abiem parādās romantiskas jūtas.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2012. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]</text>
      <sha1>o6zqcpskc61avmgbyldljcxa96dniic</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Domants Sabonis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>424673</id>
    <revision>
      <id>3658945</id>
      <parentid>3555280</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:55:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4773/|QuickCategories batch #4773]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10047" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Domants Sabonis
 |       vārds_orig = ''Domantas Sabonis''
 |           attēls = Domantas Sabonis (32768447291).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Domants Sabonis 2017. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{ddv|1996|5|3}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Oregona|Portlenda|3s=Portlenda (Oregona)}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[lietuvietis]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=211}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=109}}
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|45}}
 |          kar_sāk = 2012
 |         kar_beig = 
 |           numuri = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
 |            blank = 
 |          blank_d = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = [[Gonzagas Universitāte]]
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Sakramento &quot;Kings&quot;]]
 |           numurs = 11
 |            amats = 
 |             līga = [[NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 11., pirmajā kārtā
 |          dr_gads = [[2016. gada NBA drafts|2016]]
 |          dr_līga = NBA
 |           dr_kom = [[Orlando &quot;Magic&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2012–2014
 |          klubs 1 = {{flaga|Spānija}} ''[[Baloncesto Málaga|Unicaja Málaga]]''
 |         kl_sez 2 = 2012–2013
 |          klubs 2 = → {{flaga|Spānija}} ''[[CB Axarquía|Clínicas Rincón]]''
 |         kl_sez 3 = {{nbay|2016|full=y}}
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}}[[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]]
 |         kl_sez 4 = {{nbay|2017|start}}–{{nbay|2021|end}}
 |          klubs 4 = {{flaga|ASV}}[[Indiānas &quot;Pacers&quot;]]
 |         kl_sez 5 = {{nbay|2021|end}}–pašlaik
 |          klubs 5  = {{flaga|ASV}}[[Sakramento &quot;Kings&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
 |      karj stat 4 = 
 | karj stat 4_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = {{bk|LTU}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* 2× [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]] (2020, 2021)
 |           blankp = 
 |         blankp_d = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|[[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Francija 2015]]|Basketbols}}
}}
'''Domants Sabonis''' ({{val|lt|Domantas Sabonis}}; dzimis {{dat|1996|5|3}} [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]], [[ASV]]) ir [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[Centrs (basketbols)|centra]] un [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā, [[Lietuvas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2022. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Sakramento &quot;Kings&quot;]]. Divkārtējs [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībnieks.

Domanta tēvs ir Lietuvas basketbola leģenda [[Arvīds Sabonis]]. Dzimis [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]], ASV, laikā, kad tēvs spēlēja NBA komandā [[Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]].

== Karjera ==
Jaunieša karjeru aizvadījis [[Spānija|Spānijā]] [[Malagas &quot;Unicaja&quot;]] sastāvā. ASV spēlējis [[NCAA]] koledžu basketbolā [[Gonzagas Universitāte]]s komandas sastāvā.

[[2016. gada NBA drafts|2016. gada NBA draftā]] D. Saboni ar 11. kārtas numuru izvēlējās [[Orlando &quot;Magic&quot;]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=NBA duris pravėrė antras Sabonis: Domantui – 11-as šaukimas!|url=http://www.delfi.lt/krepsinis/naujienos/nba-duris-pravere-antras-sabonis-domantui-11-as-saukimas.d?id=71646656|website=Krepsinis.lt|language=lt|accessdate=June 24, 2016}}&lt;/ref&gt; tomēr spēlētājs nokļuva [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]] sastāvā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Domantas Sabonis iškeistas į &quot;Thunder&quot;|url=https://www.basketnews.lt/news-99017-domantas-sabonis-iskeistas-i-thunder.html|website=BasketNews.lt|language=lt|date=June 24, 2016|accessdate=June 24, 2016}}&lt;/ref&gt; jo drafta naktī kopā ar [[Ersans Iljasova|Ersanu Iljasovu]] un [[Viktors Oladipo|Viktoru Oladipo]] tika aizmainīts pret [[Seržs Ibaka|Seržu Ibaku]]. Pēc vienas sezonas 2017. gada vasarā viņš kopā ar V. Oladipo tika aizmainīts uz [[Indiānas &quot;Pacers&quot;]] pret [[Pols Džordžs|Polu Džordžu]]. &quot;Pacers&quot; sastāvā kā starta piecinieka spēlētājs nostiprinājies kopš [[2019.—2020. gada NBA sezona]]s. Šajā sezonā viņa sniegums tika novērtēts ari ārpus kluba — viņš saņēma savu pirmo uzaicinājumu piedalīties [[NBA Visu Zvaigžņu spēle|NBA Visu Zvaigžņu spēlē]] (šo sasniegumu atkārtoja arī pēc gada).

2022. gada janvārī D. Sabonis aizvaadīja savu karjeras rezultatīvāko spēli, uzvarā pret [[Jūtas &quot;Jazz&quot;]] (125—113) gūstot 42 punktus. Sezonas vidū &quot;Pacers&quot; paziņoja, ka ir gatavi piedāvāt citām komandām savus labākos spēlētājus, un februārī D. Sabonis kopā ar [[Džastins Holidejs|Džastinu Holideju]] un [[Džeremijs Lembs|Džeremiju Lembu]] tika aizmainīts uz [[Sakramento &quot;Kings&quot;]] pret [[Tairīssu Halibārtons|Tairīsu Halibārtonu]], [[Badijs Hīlds|Badiju Hīldu]] un [[Tristans Tompsons|Tristanu Tompsonu]].&lt;ref&gt;[https://www.wrtv.com/sports/espn-pacers-trading-domantas-sabonis-jeremy-lamb-and-justin-holiday ESPN: Pacers trading Domantas Sabonis, Jeremy Lamb and Justin Holiday] ESPN&lt;/ref&gt;

=== Lietuvas izlase ===
[[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas valstsvienības]] sastāvā debitējis 2015. gadā, kļūstot par jaunāko Lietuvas izlasē spēlējušo basketbolistu (par dažām dienām pārspēja [[Jons Valančūns|Jona Valančūna]] rekordu).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Lietuvos rinktinės statistika: naudingiausi, rezultatyviausi ir taikliausi|url=http://www.basketnews.lt/news-88608-lietuvos-rinktines-statistika-naudingiausi-rezultatyviausi-ir-taikliausi.html|website=BasketNews.lt|accessdate=September 1, 2015}}&lt;/ref&gt; Izlases sastāvā izcīnīja sudraba medaļu [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionātā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Dvejonės baigėsi – Jonas Kazlauskas paskelbė galutinį rinktinės dvyliktuką|url=http://www.15min.lt/24sek/naujiena/lietuva/dvejones-baigesi-jonas-kazlauskas-paskelbe-galutini-rinktines-dvyliktuka-875-524785|website=24sek.lt|accessdate=September 1, 2015}}&lt;/ref&gt; kā arī pārstāvēja izlasi {{oss|V=2016|L=L}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Domantas SABONIS at the Players of the Rio 2016 - Olympic Basketball Tournament (Men) 2016 - FIBA.com|url=http://www.fiba.com/olympics/2016/Domantas-SABONIS|website=FIBA.com|accessdate=November 25, 2016}}&lt;/ref&gt; Piedalījies [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpisko spēļu]] turnīrā.

Ticis atzīts par 2018. gada Lietuvas gada basketbolistu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Rimkus |first1=Kęstas |title=Domantas Sabonis nurungė Joną Valančiūną geriausio šalies krepšininko rinkimuose |url=https://www.15min.lt/24sek/naujiena/lietuva/domantas-sabonis-nurunge-jona-valanciuna-geriausio-salies-krepsininko-rinkimuose-875-1068574 |website=15min.lt/24sek |accessdate=December 4, 2018}}&lt;/ref&gt;

== Statistika ==
{{Basketbolista statistika}}

=== NBA ===

==== Regulārā sezona ====
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2016|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;|&quot;Thunder&quot;]]
| '''81''' || '''66''' || 20,1 || 39,9 || 32,1 || 65,7 || 3,6 || 1 || 0,5 || 0,4 || 5,9
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2017|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Indiānas &quot;Pacers&quot;|&quot;Pacers&quot;]]
| 74 || 19 || 24,5 || 51,4 || 35,1 || '''75,0''' || 7,7 || 2 || 0,5 || 0,4 || 11,6
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2018|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Indiānas &quot;Pacers&quot;|&quot;Pacers&quot;]]
| 74 || 5 || 24,8 || '''59,0''' || '''52,9''' || 71,5 || 9,3 || 2,9 || 0,6 || 0,4 || 14,1
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2019|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Indiānas &quot;Pacers&quot;|&quot;Pacers&quot;]]
| 62 || 62 || '''34,8''' || 54,0 || 25,4 || 72,3 || '''12,4''' || '''5''' || '''0,8''' || '''0,5''' || '''18,5'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;|Karjera
| 291 || 152 || 25,6 || 52,2 || 32,1 || 72,2 || 8 || 2,6 || 0,6 || 0,4 || 12,1
|}

==== Izslēgšanas spēles ====
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2017. gada NBA izslēgšanas spēles|2017]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;|&quot;Thunder&quot;]]
| 2 || 0 || 3 || 0 || 0 || '''100''' || 1 || 0 || 0,5 || '''0,5''' || 2
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2018. gada NBA izslēgšanas spēles|2018]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Indiānas &quot;Pacers&quot;|&quot;Pacers&quot;]]
| '''7''' || 0 || 23,7 || '''58,1''' || 14,3 || 77,8 || 4,6 || 0,7 || 0,1 || 0,3 || '''12,4'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2019. gada NBA izslēgšanas spēles|2019]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Indiānas &quot;Pacers&quot;|&quot;Pacers&quot;]]
| 4 || 0 || '''24,0''' || 41,4 || '''25,0''' || 64,3 || '''7,3''' || '''4''' || '''0,8''' || 0,3 || 8,5
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;|Karjera
| 13 || 0 || 20,6 || 51,1 || 16,7 || 75,0 || 4,8 || 1,6 || 0,4 || 0,3 || 9,6
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{basketbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Sabonis, Domants}}

[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]]
[[Kategorija:Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Indiānas &quot;Pacers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sakramento &quot;Kings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]</text>
      <sha1>8z3th5gia6rx7rp2cjnmzcw4yip8q4l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Meleuza</title>
    <ns>0</ns>
    <id>427244</id>
    <revision>
      <id>3658921</id>
      <parentid>3625886</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T15:09:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ongoingday</username>
        <id>107649</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2160" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Meleuza
 | official_name            = ''Мелеуз''&lt;br/&gt;''Мәләүез''
 | settlement_type          = pilsēta
 | motto                    = 
 | image_skyline            = 
 | image_flag               = 
 | image_shield             = Meleuz.gif
 | shield_size              = 80px
 | image_map                = 
 | map_caption              = 
 | pushpin_map              = Russia#Baškortostāna
 | pushpin_label_position   = 
 | pushpin_mapsize          = 
 | pushpin_map_caption      = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Republika
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name         = {{RUS}}
 | subdivision_name1        = [[Baškortostāna]]
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 32
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2017
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 58536
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[UTC+5]]
 | utc_offset               = +5
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 170
| latd = 52| latm =  57| lats = | latNS = N 
| longd = 55| longm = 56| longs = | longEW = E
 | website                  = {{url|http://meleuzadm.ru/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Meleuza''' ({{val|ru|Мелеуз}}, {{val|ba|Мәләүез}}) ir pilsēta [[Baškortostāna|Baškortostānā]] [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. Pilsēta atrodas Baškortostānas dienviddaļā, 225 km uz dienvidiem no [[Ufa]]s.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}} 

{{Krievija-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

{{Baškortostānas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>92ophcvlj13j6qw52412b2borgzgfo3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tims Konvejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>429667</id>
    <revision>
      <id>3659020</id>
      <parentid>3480021</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:05:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1708" xml:space="preserve">{{Infobox comedian
| name            = Tims Konvejs
| vārds_orig      = ''Tim Conway''
| image           = Tim Conway cropped.jpg
| caption         = Conway 2007. gadā
| birth_name      = Tomass Denjels Konvejs
| birth_date      = {{dat|1933|12|15}}
| birth_place     = {{vieta|ASV|Ohaio|Vilobija|2s=Ohaio (štats)}}
| death_date      = {{miršanas datums un vecums|2019|5|14|1933|12|15}}
| death_place     = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
| death_cause     = [[Dementia]]
| medium          = 
| nationality     = amerikānis
| active          = 1956–2016
| genre           = 
| influences      = 
| influenced      = 
| spouse          = 
| website         = {{url|http://www.timconway.com}}
}}
'''Tims Konvejs''' ({{val|en|Thomas Daniel Conway}}; dzimis {{dat|1933|12|15}} miris {{dat|2019|5|14}}) bija amerikāņu [[komiķis]] un [[aktieris]].

Par piedalīšanos TV šovā ''The Carol Burnett Show'' (1967) 1976. gadā ieguvis [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākais otrā plāna aktieris televīzijā, kā arī vēl vienu nomināciju šai balvai 1977. gadā. Ieguvis vairākas [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]] — par piedalīšanos TV šovos ''The Carol Burnett Show'' (1967), ''Coach'' (1989), ''30 Rock'' (2006).

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa|http://www.timconway.com}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Konvejs, Tims}}
[[Kategorija:1933. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2019. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Komiķi]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>2zjieifjzzzbwcfdukxw2iq838zjd1v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bills Heiders</title>
    <ns>0</ns>
    <id>429973</id>
    <revision>
      <id>3658962</id>
      <parentid>3338426</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:01:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4774/|QuickCategories batch #4774]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3208" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Bills Heiders
 | vārds_orig              = ''Bill Hader''
 | attēls                  = Bill Hader (29419489470) (cropped).jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Bills Heiders 2016. gadā
 | dz. vārds               = Viljams Tomass Heiders jr.
 | dz. datums              = {{ddv|1978|6|7}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Tulsa|Oklahoma}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = Komiķis, aktieris, balss aktieris, producents, rakstnieks un režisors.
 | darbības gadi           = 1998—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | bērni                   = 3
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 3
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltapalmaszars         = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijabalva            = 
 | apbalvojumi             = 7
 | dzimums                 = V
}}
'''Viljams Tomass &quot;Bills&quot; Heiders Jr.''' (dzimis {{dat|1978|6|7}}) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[komiķis]], [[aktieris]], balss aktieris, [[Kinoproducents|producents]], [[rakstnieks]] un [[režisors]]. Vislabāk zināms no lomām ''[[Saturday Night Live]]'' (2005—2013), par kuru viņš tika nominēts četrām [[Emmy balva|''Emmy'' balvām]]. Tēlojis dažādas lomas [[parodija|parodiju]] seriālā par dokumentālajām filmām
''[[Documentary Now!]]'' (2015—pašlaik) kurā viņš tēlo kopā ar [[Freds Armisens|Fredu Armisenu]] un citiem.

Viņš arī kopīgi ar Aleku Bergu izveidojis seriālu, kurā arī tēlo galveno lomu, Beriju Berkmenu un arī režisējis dažas epizodes [[HBO]] seriālā ''[[Barry (seriāls)|Barry]]'', kura pirmizrāde notika 2018. gada 25. martā. Jau šova pirmajā sezonā tika nominēts trim ''Emmy'' balvām, vienu no tām iegūstot. Atveidojis lomas tādās filmās kā &quot;[[Karstgalvis Rods]]&quot; (2007), &quot;[[Tas — otrā nodaļa]]&quot; (2019), tēlojis galveno lomu dramatiskajā komēdijā ''[[The Skeleton Twins]]'' (2014), kurā darbojies kopā ar [[Kristena Viga|Kristenu Vigu]], kā arī atveidojis lomas tādas filmās kā &quot;[[Pols (filma)|Pols]]&quot; (2011), &quot;[[Draiskule]]&quot; (2015), &quot;[[Nakts muzejā 2]]&quot; (2009) un &quot;[[Supergriboši]]&quot; (2007) un &quot;[[LDM: Lielais draudzīgais milzis]]&quot; (2016). Viņš arī ir ierunājis dažādas lomas multiplikācijas filmās, piemēram, &quot;[[Prāta spēles]]&quot; (2015), &quot;[[Cīsiņu klubs]]&quot; (2016) un daudzās citās.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}


{{DEFAULTSORT:Heiders, Bills}}
[[Kategorija:Komiķi]]
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]</text>
      <sha1>adovce5aw4l72m3bzmtmzh2iot9y9ji</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ouens Geriots</title>
    <ns>0</ns>
    <id>436667</id>
    <revision>
      <id>3658955</id>
      <parentid>3449955</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:01:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4774/|QuickCategories batch #4774]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5519" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Ouens Geriots
|     vārds_orig = ''Owen Garriott''
|         attēls = Owen K. Garriott portrait.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = O. Geriots 1981. gadā
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1930
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 29
|       dz_vieta = Ēnīda, [[Oklahoma]], {{USA}}
|         m_gads = 2019
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 15
|        m_vieta = [[Hantsvila]], [[Alabama]], {{USA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = Randalls, Roberts, [[Ričards Geriots|Ričards]], Linda
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[kosmonauts|astronauts]]
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk =
| kos_koplaiks = 69 d 18 h 56 min
| kos_iesaukums = 1965. gads
| kos_misija = ''[[Skylab 3]]'', ''[[STS-9]]''
| kos_kuģi = 
}}
{{Zinātnieka infodaļa
|   darba_vietas = [[Stenforda Universitāte]]
|     alma_mater = [[Oklahomas Universitāte]], [[Stenforda Universitāte]]
|        zinātne = elektroinžnierija, [[jonosfēra]]s fizika
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
}}
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = 
|  dienesta_laiks = 1953.—1956.
|          valsts = {{USA}}
|       struktūra = [[ASV Jūras kara flote]]
|         vienība =
|    nodarbošanās = elektroiekārtu virsnieks
|       komandēja =
|          kaujas = 
|     apbalvojumi = 
|       izglītība = 
|      cits_darbs = 
}}
}}
'''Ouens Kejs Geriots''' (''Owen Kay Garriott'', dzimis {{dat|1930|11|29}}, miris {{dat|2019|4|15}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[kosmonauts|astronauts]], elektroinžnieris, zinātnieks.

1953. gadā Geriots [[Oklahomas Universitāte|Oklahomas Universitātē]] ieguva bakalaura grādu elektroinžnierijā. 
Pēc tam viņš iestājās [[ASV Jūras kara flote|ASV Jūras kara flotē]] un līdz 1956. gadam dienēja par elektroiekārtu virsnieku uz mīnu kuģiem.
1957. gadā [[Stenforda Universitāte|Stenforda Universitātē]] viņš ieguva maģistra grādu. 1960. gadā Geriots ieguva doktora grādu elektroinžnierijā.
Pēc tam viņš Stenforda Universitātē bija asistējošais profesors un asociētais profesors. Viņš veica pētījumus [[jonosfēra]]s fizikā.

1965. gada 27. jūnijā Ouens Geriots tika uzņemts ''NASA'' zinātnieku astronautu grupā. Sešu zinātnieku grupa gatavojās lidojumiem ''[[Apollo (kosmiskais projekts)|Apollo]]'' projektā. 1966. gadā viņš ieguva reaktīvo lidmašīnu pilota kvalifikāciju.

1972. gada janvārī Geriots tika orbitālās stacijas ''[[Skylab]]'' otrās ekspedīcijas pamatapkalpē kā zinātniskais pilots.

Ouens Geriots pirmo lidojumu kosmosā veica 1973. gadā no 28. jūlija līdz 25. septembrim misijā ''[[Skylab 3]]''. Viņš veica trīs [[iziešana kosmosā|iziešanas kosmosā]].

Pēc tam viņš strādāja Džonsona kosmosa centrā Zinātnes un pielietojumu nodaļā kā direktora vietnieks, vēlāk direktors.
1978. gada augustā Geriots tika apstiprināts ''[[Space Shuttle]]'' lidojuma ''STS-9'' pamatapkalpē.

Otro lidojumu kosmosā Ouens Geriots veica 1983. gadā no 28. novembra līdz 8. decembrim, ar kosmoplānu ''[[Columbia (kosmoplāns)|Columbia]]'' dodoties misijā ''[[STS-9]]''. Pirmoreiz orbītā tika nogādāts laboratorijas modulis ''[[Spacelab]]'', kur tika veikti vairāk nekā 70 eksperimenti.

Pēc tam Geriots gatavojāš ''Earth Observation Missions'' programmā. Viņš tika iekļauts ''Atlantis'' ''STS-61K'' apkalpē, bet pēc [[Challenger katastrofa|''Challenger'' katastrofas]] 1986. gadā šis lidojums tika atcelts.
1986. gada jūnijā viņš atstāja ''NASA''.

Pēc tam Geriots bija konsultants vairākos aerokosmiskajos uzņēmumos.
1983. gada martā Ouens Geriots ar saviem dēliem un programmētāju Čaku Bīhi (''Chuck Bueche'') dibināja [[datorspēle|datorspēļu]] izstrādes uzņēmumu ''[[Origin Systems|Origin]]''.
No 1988. līdz 1993. gadam Ouens Geriots bija uzņēmuma ''[[Teledyne Technologies]]'' kosmisko programmu viceprezidents. Šī nodaļa nodrošināja [[derīgā krava|derīgo kravu]] integrāciju ''Spacelab'' projektiem.
1995. gadā Geriots pieņēma palīgprofesora vietu [[Alabamas Universitāte Hantsvilā|Alabamas Universitātes Hantsvilā]] Strukturālās bioloģijas laboratorijā. Viņš pētīja jaunu mikrobu tipus, kas dzīvo dažādās ekstrēmās vidēs (sālsezeri, hidrotermālie avoti jūras dzelmē). Viņš piedalījās arī ekspedīcijās uz Antarktīdu [[meteorīts|meteorītu]] vākšanā.

Ouenam Geriotam ir trīs dēli un meita. Pazīstamākais ir [[Ričards Geriots]], datorspēļu izstrādātājs, uzņēmējs, un arī ir lidojis kosmosā.

== Ārējās saites ==
* [https://historycollection.jsc.nasa.gov/JSCHistoryPortal/history/oral_histories/GarriottOK/garriottok.htm Owen K. Garriott Oral History Interviews] NASA
* [http://www.astronaut.ru/as_usa/text/garriott.htm Оуэн Кей Гэрриот, мл.] astronaut.ru, {{ru ikona}}

{{ASV astronauti}}

{{DEFAULTSORT:Geriots, Ouens}}
[[Kategorija:ASV zinātnieki]]
[[Kategorija:ASV astronauti]]
[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]</text>
      <sha1>2bf826tz64s58wugz7v9cai7cd5nw1a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Millija Bobija Brauna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>437041</id>
    <revision>
      <id>3659104</id>
      <parentid>3580129</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T21:49:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.1.171</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6707" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Millija Bobija Brauna
 | vārds_orig              = ''Millie Bobby Brown''
 | attēls                  = Millie Bobby Brown Pandora 2020 27s.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Millija Bobija Brauna 2022. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|2004|2|19}}
 | dz. vieta               = {{vieta|Spānija|Andalūzija|Marbeļa}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktrise, producente
 | darbības gadi           = 2013—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | bērni                   = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = S
}}
'''Millija Bobija Brauna''' ({{val|en|Millie Bobby Brown}}, dzimusi {{dat|2004|2|19}})&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.biography.com/people/millie-bobby-brown-9302016|title=Millie Bobby Brown - Biography|work=Biography.com|access-date=10 August 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180811033220/https://www.biography.com/people/millie-bobby-brown-9302016|archive-date=11 August 2018}}&lt;/ref&gt; ir angļu aktrise un producente. 

Plašāku atpazīstamību viņa ieguva ar Elevenas ('Elas')/Džeinas lomu ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]'',&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.emmys.com/bios/millie-bobby-brown |title=Millie Bobby Brown |publisher=[[The Academy of Television Arts &amp; Sciences]] (ATAS) |quote=[Brown] rose to prominence in her Primetime Emmy Award-nominated role (for Outstanding Supporting Actress in a Drama Series) as Jane &quot;Eleven&quot; Ives in the Netflix science fiction horror series ''Stranger Things''. |access-date=12 September 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180912131246/https://www.emmys.com/bios/millie-bobby-brown |archive-date=12 September 2018}}{{tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/awards/2017/05/08/millie-bobby-brown-mtv-awards-instagram-video/ |title=Millie Bobby Brown mocks her MTV Movie &amp; TV Awards breakdown in adorable video |website=[[Entertainment Weekly#Website|EW.com]] |last=Nolfi |first=Joey |date=8 May 2017 |access-date=12 September 2018 |quote=... [Brown] rose to prominence on the first season of the Netflix sci-fi thriller, [''Stranger Things''], as the character Eleven ... |archive-url=https://web.archive.org/web/20180912165638/https://ew.com/awards/2017/05/08/millie-bobby-brown-mtv-awards-instagram-video/ |archive-date=12 September 2018}}{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bustle.com/p/millie-bobby-brown-is-2018s-youngest-time-100-honoree-she-more-than-earned-her-spot-8839525 |title=Millie Bobby Brown Is 2018's Youngest 'TIME' 100 Honoree &amp; She More Than Earned Her Spot |work=[[Bustle (magazine)|Bustle]] |last=Ziss |first=Sophy |date=19 April 2018 |access-date=12 September 2018 |quote=Brown rose to prominence in 2016 with her leading role in ''Stranger Things'', but she'd been working in the industry for a few years before that. |archive-url=https://web.archive.org/web/20180912131446/https://www.bustle.com/p/millie-bobby-brown-is-2018s-youngest-time-100-honoree-she-more-than-earned-her-spot-8839525 |archive-date=12 September 2018}}&lt;/ref&gt; par ko divas reizes tika izvirzīta [[Primetime Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvai]] nominācijā &quot;Labākā aktrise otrā plāna lomā drāmas seriālā&quot; (2016. un 2017. gadā), tādējādi 13 gadu vecumā kļūstot par jaunāko aktrisi ''Emmy'' balvu vēsturē, kas izvirzīta nominācijai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.indiewire.com/2016/07/stranger-things-millie-bobby-brown-interview-eleven-11-netflix-season-2-1201707207/|title=Meet 'Stranger Things' Breakout Millie Bobby Brown, aka Lucky Number Eleven|last=Travers|first=Ben|date=19 July 2016|website=[[IndieWire]]|access-date=22 July 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20160722135117/http://www.indiewire.com/2016/07/stranger-things-millie-bobby-brown-interview-eleven-11-netflix-season-2-1201707207/|archive-date=22 July 2016}}&lt;/ref&gt; Tāpat par šo lomu viņa nominēta divām [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvām]] kā labākā aktrise drāmas seriālā (2017. un 2018. gadā). Kopā ar seriāla ''Stranger Things'' aktieru pamatsastāvu viņa ir ieguvusi Ekrāna aktieru ģildes balvu kategorijā &quot;Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā&quot; (2017).

Viņas kino debija bija 2019. gada filmā &quot;[[Godzilla: Briesmoņu karalis]]&quot;, viņa filmējusies arī filmas turpinājumā ''[[Godzilla vs. Kong]]'' (2021). 2020. gadā viņa atveidoja [[Šerloks Holmss|Šerloka Holmsa]] māsu filmā &quot;[[Enola Holmsa]]&quot; un bija arī viena no šīs filmas producentēm.

Brauna ir jaunākā persona ''[[Time 100]]'' pasaules ietekmīgāko cilvēku sarakstā un jaunākā [[UNICEF]] labās gribas sūtne.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://time.com/collection/most-influential-people-2018/5238181/millie-bobby-brown/|title=Millie Bobby Brown|last=Paul|first=Aaron|website=TIME|access-date=21 November 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20190102003320/http://time.com/collection/most-influential-people-2018/5238181/millie-bobby-brown/|archive-date=2 January 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/av/world-us-canada-46284390/millie-bobby-brown-i-ve-been-bullied-that-inspires-me/|title=Millie Bobby Brown: 'I've been bullied: that inspires me'|website=BBC|access-date=21 November 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20181120224711/https://www.bbc.co.uk/news/av/world-us-canada-46284390/millie-bobby-brown-i-ve-been-bullied-that-inspires-me|archive-date=20 November 2018}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Millie Bobby Brown|Millija Bobija Brauna}}
{{aktieru ārējās saites}}


{{aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Brauna, Millija Bobija}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Andalūzijā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Anglijas fotomodeļi]]</text>
      <sha1>d8lyo3btr8dxc6r1wda3987fb6trrmd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659107</id>
      <parentid>3659104</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T22:15:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/77.219.1.171|77.219.1.171]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Montenois</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6707" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Millija Bobija Brauna
 | vārds_orig              = ''Millie Bobby Brown''
 | attēls                  = Millie Bobby Brown Pandora 2020 27s.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Millija Bobija Brauna 2020. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|2004|2|19}}
 | dz. vieta               = {{vieta|Spānija|Andalūzija|Marbeļa}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktrise, producente
 | darbības gadi           = 2013—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | bērni                   = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = S
}}
'''Millija Bobija Brauna''' ({{val|en|Millie Bobby Brown}}, dzimusi {{dat|2004|2|19}})&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.biography.com/people/millie-bobby-brown-9302016|title=Millie Bobby Brown - Biography|work=Biography.com|access-date=10 August 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180811033220/https://www.biography.com/people/millie-bobby-brown-9302016|archive-date=11 August 2018}}&lt;/ref&gt; ir angļu aktrise un producente. 

Plašāku atpazīstamību viņa ieguva ar Elevenas ('Elas')/Džeinas lomu ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]'',&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.emmys.com/bios/millie-bobby-brown |title=Millie Bobby Brown |publisher=[[The Academy of Television Arts &amp; Sciences]] (ATAS) |quote=[Brown] rose to prominence in her Primetime Emmy Award-nominated role (for Outstanding Supporting Actress in a Drama Series) as Jane &quot;Eleven&quot; Ives in the Netflix science fiction horror series ''Stranger Things''. |access-date=12 September 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180912131246/https://www.emmys.com/bios/millie-bobby-brown |archive-date=12 September 2018}}{{tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/awards/2017/05/08/millie-bobby-brown-mtv-awards-instagram-video/ |title=Millie Bobby Brown mocks her MTV Movie &amp; TV Awards breakdown in adorable video |website=[[Entertainment Weekly#Website|EW.com]] |last=Nolfi |first=Joey |date=8 May 2017 |access-date=12 September 2018 |quote=... [Brown] rose to prominence on the first season of the Netflix sci-fi thriller, [''Stranger Things''], as the character Eleven ... |archive-url=https://web.archive.org/web/20180912165638/https://ew.com/awards/2017/05/08/millie-bobby-brown-mtv-awards-instagram-video/ |archive-date=12 September 2018}}{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bustle.com/p/millie-bobby-brown-is-2018s-youngest-time-100-honoree-she-more-than-earned-her-spot-8839525 |title=Millie Bobby Brown Is 2018's Youngest 'TIME' 100 Honoree &amp; She More Than Earned Her Spot |work=[[Bustle (magazine)|Bustle]] |last=Ziss |first=Sophy |date=19 April 2018 |access-date=12 September 2018 |quote=Brown rose to prominence in 2016 with her leading role in ''Stranger Things'', but she'd been working in the industry for a few years before that. |archive-url=https://web.archive.org/web/20180912131446/https://www.bustle.com/p/millie-bobby-brown-is-2018s-youngest-time-100-honoree-she-more-than-earned-her-spot-8839525 |archive-date=12 September 2018}}&lt;/ref&gt; par ko divas reizes tika izvirzīta [[Primetime Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvai]] nominācijā &quot;Labākā aktrise otrā plāna lomā drāmas seriālā&quot; (2016. un 2017. gadā), tādējādi 13 gadu vecumā kļūstot par jaunāko aktrisi ''Emmy'' balvu vēsturē, kas izvirzīta nominācijai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.indiewire.com/2016/07/stranger-things-millie-bobby-brown-interview-eleven-11-netflix-season-2-1201707207/|title=Meet 'Stranger Things' Breakout Millie Bobby Brown, aka Lucky Number Eleven|last=Travers|first=Ben|date=19 July 2016|website=[[IndieWire]]|access-date=22 July 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20160722135117/http://www.indiewire.com/2016/07/stranger-things-millie-bobby-brown-interview-eleven-11-netflix-season-2-1201707207/|archive-date=22 July 2016}}&lt;/ref&gt; Tāpat par šo lomu viņa nominēta divām [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvām]] kā labākā aktrise drāmas seriālā (2017. un 2018. gadā). Kopā ar seriāla ''Stranger Things'' aktieru pamatsastāvu viņa ir ieguvusi Ekrāna aktieru ģildes balvu kategorijā &quot;Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā&quot; (2017).

Viņas kino debija bija 2019. gada filmā &quot;[[Godzilla: Briesmoņu karalis]]&quot;, viņa filmējusies arī filmas turpinājumā ''[[Godzilla vs. Kong]]'' (2021). 2020. gadā viņa atveidoja [[Šerloks Holmss|Šerloka Holmsa]] māsu filmā &quot;[[Enola Holmsa]]&quot; un bija arī viena no šīs filmas producentēm.

Brauna ir jaunākā persona ''[[Time 100]]'' pasaules ietekmīgāko cilvēku sarakstā un jaunākā [[UNICEF]] labās gribas sūtne.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://time.com/collection/most-influential-people-2018/5238181/millie-bobby-brown/|title=Millie Bobby Brown|last=Paul|first=Aaron|website=TIME|access-date=21 November 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20190102003320/http://time.com/collection/most-influential-people-2018/5238181/millie-bobby-brown/|archive-date=2 January 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/av/world-us-canada-46284390/millie-bobby-brown-i-ve-been-bullied-that-inspires-me/|title=Millie Bobby Brown: 'I've been bullied: that inspires me'|website=BBC|access-date=21 November 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20181120224711/https://www.bbc.co.uk/news/av/world-us-canada-46284390/millie-bobby-brown-i-ve-been-bullied-that-inspires-me|archive-date=20 November 2018}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Millie Bobby Brown|Millija Bobija Brauna}}
{{aktieru ārējās saites}}


{{aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Brauna, Millija Bobija}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Andalūzijā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Anglijas fotomodeļi]]</text>
      <sha1>44ajgr5bw70ubzl9w19y0006dgdo9yz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tēmu Puki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>439535</id>
    <revision>
      <id>3659114</id>
      <parentid>3599923</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T00:34:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>$itdown</username>
        <id>103914</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7237" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|3|29}}
| birth_place = 
| caps1 = 29
| caps2 = 17
| caps3 = 1
| caps4 = 25
| clubnumber = 22
| clubs1 = {{flaga|Somija}} [[Kotkan Työväen Palloilijat|KTP]]
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla Atlético]]
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]]
| clubs4 = {{flaga|Somija}} [[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]
| countryofbirth = {{vieta|Somija|Kotka}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Norwich City F.C.|Norwich City]]
| goals1 = 3
| goals2 = 3
| goals3 = 0
| goals4 = 13
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]]
| years5 = 2011–2013
| caps5 = 37
| goals5 = 8
| height = 180
| image = Teemu Pukki S04.jpg
| caption = Puki 2013. gadā
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals1 = 5
| nationalgoals2 = 3
| nationalteam1 = {{flaga|Somija}} Somijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Somija}} Somijas U19
| nationalyears2 = 
| nationalyears1 = 
| nationalcaps1 = 9
| pcupdate = {{dat|2021|01|21|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2021|01|21|SK|bez}}
| name =Teemu Eino Antero Pukki 
| playername = Tēmu Puki
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2006–2008
| years2 = 2008–2010
| years3 = 2009–2010
| years4 = 2010–2011
| caps6 = 26
| caps7 = 130
| caps8 = 157
| clubs6 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic FC|Celtic]]
| clubs7 = {{flaga|Dānija}} [[Brøndby IF|Brøndby]]
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Norwich City F.C.|Norwich City]]
| goals6 = 7
| goals7 = 55
| goals8 = 77
| years6 = 2013–2014
| years7 = 2014–2018
| years8 = 2018–
| nationalcaps3 = 23
| nationalcaps4 = 100
| nationalgoals3 = 7
| nationalgoals4 = 33
| nationalteam3 = {{flaga|Somija}} Somijas U21
| nationalteam4 = {{fb|FIN}}
| nationalyears3 = 2007–2011
| nationalyears4 = 2009–
}}'''Tēmu Puki''' ({{Val|fi|Teemu Pukki}}, dzimis {{Dat|1990|3|29}}) ir [[Somi|somu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2022) Puki pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Norwich City F.C.|''Norwich City'']] un [[Somijas futbola izlase|Somijas futbola izlasi]].

== Karjera ==
Savu karjeru Puki sāka [[Somija|Somijā]], bet 2008. gadā pievienojās ''[[La Liga]]'' komandai ''[[Sevilla FC]]''. ''[[La Liga]]'' Puki aizvadīja vienu spēli, pārsvarā spēlējot rezerves komandā ''[[Sevilla Atletico]]''. 2010. gadā Puki atgriezās Somijā un pievienojās [[HJK|''Helsinku HJK'']]. 2011. gada augustā ''HJK'' aizvadīja [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgas]] kvalifikācijas spēli pret ''[[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;]]'', kur divās spēlēs guva trīs vārtus. {{Dat|2011|8|31|5=bez}} Puki pievienojās ''Schalke 04''. 2013. gadā Puki pievienojās [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] komandai ''[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]]'', kur kļuva par čempionu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/23832031|title=Celtic sign Teemu Pukki from Schalke on four-year deal|access-date=2019-08-20|date=2013-08-31|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Nākamajā sezonā Puki pievienojās [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīgas]] komandai [[Brøndby IF|''Brøndby'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.stv.tv/football/clubs/celtic/290470-celtic-forward-teemu-pukki-seals-surprise-move-to-danish-side-brondby/|title=Celtic forward Teemu Pukki seals surprise move to Danish side Brondby|website=STV Sport|access-date=2019-08-20|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307034834/http://sport.stv.tv/football/clubs/celtic/290470-celtic-forward-teemu-pukki-seals-surprise-move-to-danish-side-brondby/|archivedate=2016-03-07}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā Puki beidzās līgums ar ''Brøndby'' un viņš pievienojās [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandai [[Norwich City F.C.|''Norwich City'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canaries.co.uk/News/2018/june/pukki-signs/|title=Norwich City sign Finland striker Teemu Pukki|website=www.canaries.co.uk|access-date=2019-08-20|language=en-gb|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190820095248/https://www.canaries.co.uk/News/2018/june/pukki-signs/|archivedate=2019-08-20}}&lt;/ref&gt; Savā pirmajā sezonā Puki kļuva par līgas čempionu un labāko vārtu guvēju, kā arī kļuva par sezonas labāko spēlētāju.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/47847061|title=EFL Awards: Norwich City striker Teemu Pukki named Championship Player of the Season|access-date=2019-08-20|date=2019-04-08|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Savā pirmajā spēlē [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] Pukki guva vārtus pret ''[[Liverpool FC]]'', bet nākamajā spēlē guva trīs vārtus 3–1 uzvarā pār [[Newcastle United F.C.|''Newcastle United'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2019/aug/17/norwich-newcastle-premier-league-match-report|title=Norwich brush aside Newcastle thanks to Teemu Pukki hat-trick|work=The Observer|access-date=2019-08-20|date=2019-08-17|last=Road|first=Paul MacInnes at Carrow|issn=0029-7712|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

[[Somijas futbola izlase|Somijas futbola izlases]] sastāvā debitēja {{Dat|2009|2|4|5=bez}} pret [[Japānas futbola izlase|Japānu]].

2021. gada oktobrī guva savus 33. vārtus [[Somijas futbola izlase|Somijas izlases]] labā, apsteidzot [[Jari Litmanens|Jari Litmanenu]] kā visu laiku rezultatīvāko izlases spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/58891882|title=Pukki breaks Litmanen's Finland record|work=BBC Sport|access-date=2021-10-13|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''HJK'''

* [[Veikkausliiga]]: 2010, 2011
* [[Somijas kauss futbolā|Somijas kauss]]: 2011

'''Celtic'''

* [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2013–14

'''Brøndby IF'''

* [[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]]: 2017–18

'''Norwich City'''

* [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2018–19, 2020-2021

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] sezonas labākais spēlētājs: 2018–19&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* [[Norwich City F.C.|''Norwich City'']] sezonas labākais spēlētājs: 2018–19&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canaries.co.uk/News/2019/april/teemu-pukki-named-norwich-city-player-of-the-season/|title=Teemu Pukki crowned 2018-19 Player of the Season|website=www.canaries.co.uk|access-date=2021-03-29|language=en-gb|archive-date=2019-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20190509055037/https://www.canaries.co.uk/News/2019/april/teemu-pukki-named-norwich-city-player-of-the-season/}}&lt;/ref&gt;
* Anglijas čempionāta labākais vārtu guvējs: 2018–19
* Somijas gada futbolists: 2019, 2020
* Somijas gada sportists: 2019

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Puki, Tēmu}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kimenlākso dzimušie]]
[[Kategorija:Somijas futbolisti]]
[[Kategorija:Somijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>i686fn1zq29xlj26cphyn1bqx9qfy9o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vess Studi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>441703</id>
    <revision>
      <id>3658968</id>
      <parentid>3530662</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:01:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4774/|QuickCategories batch #4774]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5039" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Vess Studi
 | vārds_orig              = ''Wes Studi''&lt;br /&gt;''ᏪᏌ ᏍᏚᏗ''
 | attēls                  = Wes Studi visiting with Gavin Newsom - 2019 03.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Vess Studi 2019. gadā
 | dz. vārds               = Veslijs Studi
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1947|12|17}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Oklahoma|Čeroki|3s=Čeroki (apgabals)}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris, producents
 | darbības gadi           = 1988—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
* Rebeka Greivsa (1974—1982)
* Mora Du (1986)
 | bērni                   = 3
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = [[92. Kinoakadēmijas balva|2019]]: [[Kinoakadēmijas goda balva]]
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Veslijs Studi''' ({{val|en|Wesley Studi}}, {{val|chr|ᏪᏌ ᏍᏚᏗ}}, dzimis {{dat|1947|12|17}}) ir [[čiroki|čiroku]] amerikāņu aktieris un kinoproducents, kas saņēmis pozitīvu kritiku un kino apbalvojumus par [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] atveidošanu filmās.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Q&amp;a with Wes Studi: 'I Came Into the Business at the Right Time'|work=Los Angeles Times|date=1993-12-14|url=http://articles.latimes.com/1993-12-14/entertainment/ca-1832_1_wes-studi|accessdate=2010-11-30|first=Jane|last=Galbraith|archive-date=2016-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305071743/http://articles.latimes.com/1993-12-14/entertainment/ca-1832_1_wes-studi}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Carter&quot;&gt;{{ziņu atsauce|author=Kevin Carter|title=Actor Champions Indian Heritage|work=The Philadelphia Inquirer|publisher=[[Orlando Sentinel]]|date=22 December 1993|url=http://articles.orlandosentinel.com/1993-12-22/lifestyle/9312210846_1_geronimo-wes-studi-tnt-movie|accessdate=2010-12-12|archive-date=2012-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20120915015128/http://articles.orlandosentinel.com/1993-12-22/lifestyle/9312210846_1_geronimo-wes-studi-tnt-movie}}&lt;/ref&gt; Viņš ir filmējies [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] saņēmušās filmās &quot;[[Dejas ar vilkiem]]&quot; (1990) un &quot;[[Pēdējais mohikānis (filma)|Pēdējais mohikānis]]&quot; (''The Last of the Mohicans'', 1992), kā arī filmās, kas tika nominētas šai balvai — ''[[Geronimo: An American Legend]]'' (1993) un ''[[The New World]]'' (2005). Tāpat viņš zināms ar Sagata lomas atveidošanu filmā ''[[Street Fighter (filma)|Street Fighter]]'' (1994). Vēl Vess Studi ir filmējies filmās &quot;[[Naidnieki]]&quot;, &quot;[[Sadursme (1995.gada filma)|Sadursme]]&quot; (''Heat''), &quot;[[Noslēpumainie varoņi]]&quot; (''Mystery Men''), &quot;[[Avatars]]&quot;, &quot;[[Miljoniem iespēju, kā atdot galus]]&quot; un televīzijas seriālā ''[[Penny Dreadful]]''. 2019. gadā viņš saņēma [[Kinoakadēmijas goda balva|Kinoakadēmijas goda balvu]], kļūstot par pirmo Amerikas pamatiedzīvotāju, kas saņem Kinoakadēmijas balvu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-48511186|title=Oscar first for Native American actor|first=Emma|last=Saunders|date=4 June 2019|publisher=|via=www.bbc.co.uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;auto&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/06/oscars-governors-awards-geena-davis-david-lynch-wes-studi-lina-wertmuller-1202625741/|title=Oscars: Governors Awards To Geena Davis, David Lynch, Wes Studi, Lina Wertmuller|first1=Pete|last1=Hammond|first2=Pete|last2=Hammond|date=3 June 2019|publisher=}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā ''[[The New York Times]]'' ierindoja viņu 19. vietā starp 25 izcilākajiem 21. gadsimta aktieriem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Dargis|first1=Manohla|first2=A.O.|last2=Scott|title=The 25 greatest actors of the 21st century (so far)|work=[[The New York Times]]|date=November 25, 2020 |url=https://www.nytimes.com/interactive/2020/movies/greatest-actors-actresses.html|access-date=December 9, 2020}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Wes Studi|Vess Studi}}
{{aktieru ārējās saites}}


{{aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Studi, Vess}}

[[Kategorija:1947. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]</text>
      <sha1>aab17isedns9syrhna23n8bvtepgc9m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Roberts Eihelbergers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450309</id>
    <revision>
      <id>3659010</id>
      <parentid>3363165</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2694" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Roberts L. Eihelbergers
|     vārds_orig = ''Robert L. Eichelberger''
|         attēls = Robert_Eichelberger_(2).jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1886
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 9
|       dz_vieta = [[Ohaio (štats)|Ohaio]], {{USA}}
|         m_gads = 1961
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 26
|        m_vieta = [[Ešvila]], [[Ziemeļkarolīna]], {{USA}}
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
}}

'''Roberts Lorenss Eihelbergers''' ([[angļu valoda|angļu]]: ''Robert Lawrence Eichelberger'', 1886-1961), bija ASV armijas virsnieks un ģenerālis, kurš komandēja Astoto ASV armiju Dienvidrietumu Klusā okeāna apgabalā Otrā pasaules kara laikā. 1940. gadā bijis Savienoto valstu militārās akadēmijas Vestpointā superintendents, kurā viņš ieviesa dažādas reformas. Vadījis daudzas kaujas, to skaitā [[Sibīrijas iejaukšanās|Sibīrijas iejaukšanos]], [[Sabiedroto iejaukšanās Krievu pilsoņu karā|sabiedroto iejaukšanos krievu pilsoņu karā]], asiņaino [[Bunas-Gonas kauja|Bunas-Gonas kauju]], [[Operācija &quot;Sakāve&quot;|Operāciju &quot;Sakāve&quot;]], [[Davao kauja|Davao kauju]], [[Filipīnu kampaņa (1944-1945)|Filipīnu kampaņu]], [[Operācijas &quot;Nemiers&quot; un &quot;Vajāšana]], [[Jaungvinejas kampaņa|Jaungvinejas kampaņu]], [[Biakas kauja|Biakas kauju]], [[Visajas kauja|Visajas kauju]] un [[Mindanao kauja|Mindanao kauju]]. Tāpat kā astoto armiju komandējošais galvenais ģenerālis vadījis arī [[Palavanas invāzija|Palavanas invāziju]] Filipīnu salās, atņemot Filipīnām Mindoro, Marindukes, Panajas, Negrosas, Sebū un Boholas salas. Vēlāk Roberts L. Eihelbergers ar astoto armiju piedalījas [[Japānas okupācija|Japānas okupācijā]]. 1948. gada beigās Roberts L. Eihelbergers pēc 39 gadu ilgas un ļoti aktīvas militārās darbības nolēma aiziet no armijas. Apbalvojumiem bagāts ģenerālis, saņēmis 26 apbalvojumus par varonīgu un pašaizliedzīgu rīcību kaujas laukā, drosmi ienaidnieka priekšā un daudz dažādiem citiem nopelniem. Pēc kara sarakstījis grāmatas &quot;Mūsu džungļu ceļš uz Tokiju&quot; (''Our jungle road to Tokyo'') un &quot;Dear Miss Em: Ģenerāļa Roberta Eihelbergera karš Klusajā Okeāna, 1942-1945&quot;, kurās aprakstījis savas atmiņas par karu un armijas komandēšanu.


{{militārpersona-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Eihelbergers, Roberts}}

[[Kategorija:ASV militārpersonas]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>8wqkor6ygzmni7h0g908h04oyxoj2cj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Edgars2007/Missing popular2</title>
    <ns>2</ns>
    <id>450362</id>
    <revision>
      <id>3659118</id>
      <parentid>3658586</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T03:00:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: atjaunināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="65855" xml:space="preserve">Datums: {{dat|2022|07|22|n|bez}}

== en ==
{{div col|3}}
* [[:en:Droupadi Murmu|Droupadi Murmu]] (33 iw) — 374747 skatījumu
* [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (18 iw) — 299073 skatījumu
* [[:en:The Gray Man (2022 film)|The Gray Man (2022 film)]] (20 iw) — 258588 skatījumu
* [[:en:Elaine Luria|Elaine Luria]] (8 iw) — 163868 skatījumu
* [[:en:Shamshera|Shamshera]] (8 iw) — 134307 skatījumu
* [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 124786 skatījumu
* [[:en:Stray (video game)|Stray (video game)]] (10 iw) — 123931 skatījumu
* [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (7 iw) — 117154 skatījumu
* [[:en:Liz Truss|Liz Truss]] (38 iw) — 103781 skatījumu
* [[:en:Liz Cheney|Liz Cheney]] (27 iw) — 103739 skatījumu
* [[:en:Adam Kinzinger|Adam Kinzinger]] (20 iw) — 98425 skatījumu
* [[:en:Dungeons &amp; Dragons: Honor Among Thieves|Dungeons &amp; Dragons: Honor Among Thieves]] (14 iw) — 95764 skatījumu
* [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (41 iw) — 90822 skatījumu
* [[:en:President of India|President of India]] (64 iw) — 88370 skatījumu
* [[:en:2022 Indian presidential election|2022 Indian presidential election]] (14 iw) — 82745 skatījumu
* [[:en:RuPaul's Drag Race All Stars (season 7)|RuPaul's Drag Race All Stars (season 7)]] (4 iw) — 69434 skatījumu
* [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 64364 skatījumu
* [[:en:Oppenheimer (film)|Oppenheimer (film)]] (17 iw) — 60877 skatījumu
* [[:en:Don't Worry Darling|Don't Worry Darling]] (20 iw) — 60430 skatījumu
* [[:en:Samantha Ruth Prabhu|Samantha Ruth Prabhu]] (34 iw) — 59408 skatījumu
* [[:en:Matthew Pottinger|Matthew Pottinger]] (3 iw) — 57802 skatījumu
* [[:en:Soorarai Pottru|Soorarai Pottru]] (6 iw) — 55608 skatījumu
* [[:en:Noah Lyles|Noah Lyles]] (22 iw) — 53820 skatījumu
* [[:en:XXX (2002 film)|XXX (2002 film)]] (30 iw) — 53224 skatījumu
* [[:en:Russo brothers|Russo brothers]] (34 iw) — 49940 skatījumu
* [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (30 iw) — 49599 skatījumu
* [[:en:Vince McMahon|Vince McMahon]] (47 iw) — 47930 skatījumu
* [[:en:Steve Bannon|Steve Bannon]] (46 iw) — 47713 skatījumu
* [[:en:Jugjugg Jeeyo|Jugjugg Jeeyo]] (4 iw) — 47546 skatījumu
* [[:en:68th National Film Awards|68th National Film Awards]] (1 iw) — 47100 skatījumu
* [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (13 iw) — 46945 skatījumu
* [[:en:Anglo-Scottish war (1650–1652)|Anglo-Scottish war (1650–1652)]] (7 iw) — 45535 skatījumu
* [[:en:Stranger Things (season 4)|Stranger Things (season 4)]] (19 iw) — 44832 skatījumu
* [[:en:Where the Crawdads Sing|Where the Crawdads Sing]] (6 iw) — 43014 skatījumu
* [[:en:Virgin River (TV series)|Virgin River (TV series)]] (11 iw) — 42838 skatījumu
* [[:en:Suriya|Suriya]] (28 iw) — 42731 skatījumu
* [[:en:Maya Hawke|Maya Hawke]] (31 iw) — 42266 skatījumu
* [[:en:Vikram (2022 film)|Vikram (2022 film)]] (8 iw) — 41253 skatījumu
* [[:en:Lee Zeldin|Lee Zeldin]] (15 iw) — 41209 skatījumu
* [[:en:Paddy Pimblett|Paddy Pimblett]] (7 iw) — 40980 skatījumu
* [[:en:YouTube Music|YouTube Music]] (29 iw) — 39247 skatījumu
* [[:en:Dina Asher-Smith|Dina Asher-Smith]] (25 iw) — 38430 skatījumu
* [[:en:YouTube Premium|YouTube Premium]] (37 iw) — 37890 skatījumu
* [[:en:Better Call Saul (season 6)|Better Call Saul (season 6)]] (8 iw) — 37311 skatījumu
* [[:en:Dhanush|Dhanush]] (31 iw) — 36730 skatījumu
* [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (8 iw) — 36157 skatījumu
* [[:en:Susan Wojcicki|Susan Wojcicki]] (44 iw) — 35832 skatījumu
* [[:en:Darwin Núñez|Darwin Núñez]] (31 iw) — 34748 skatījumu
* [[:en:Naga Chaitanya|Naga Chaitanya]] (20 iw) — 34575 skatījumu
* [[:en:House of the Dragon|House of the Dragon]] (25 iw) — 34220 skatījumu
* [[:en:Chaudhry Pervaiz Elahi|Chaudhry Pervaiz Elahi]] (3 iw) — 34027 skatījumu
* [[:en:Stoneman Douglas High School shooting|Stoneman Douglas High School shooting]] (27 iw) — 33832 skatījumu
* [[:en:Regé-Jean Page|Regé-Jean Page]] (21 iw) — 33246 skatījumu
* [[:en:National Film Awards|National Film Awards]] (31 iw) — 32356 skatījumu
* [[:en:Resident Evil (TV series)|Resident Evil (TV series)]] (16 iw) — 32140 skatījumu
* [[:en:Yashwant Sinha|Yashwant Sinha]] (18 iw) — 32076 skatījumu
* [[:en:Maurizio Gucci|Maurizio Gucci]] (19 iw) — 31957 skatījumu
* [[:en:The Lord of the Rings: The Rings of Power|The Lord of the Rings: The Rings of Power]] (23 iw) — 31818 skatījumu
* [[:en:Joanne Woodward|Joanne Woodward]] (62 iw) — 31580 skatījumu
* [[:en:The Old Man (TV series)|The Old Man (TV series)]] (6 iw) — 31204 skatījumu
* [[:en:Jessica Henwick|Jessica Henwick]] (27 iw) — 31141 skatījumu
* [[:en:Caroline Kennedy|Caroline Kennedy]] (37 iw) — 31011 skatījumu
* [[:en:Foreigner (band)|Foreigner (band)]] (39 iw) — 29964 skatījumu
* [[:en:National Film Award for Best Actor|National Film Award for Best Actor]] (11 iw) — 29828 skatījumu
* [[:en:Keke Palmer|Keke Palmer]] (41 iw) — 29749 skatījumu
* [[:en:Vijay Deverakonda|Vijay Deverakonda]] (14 iw) — 29404 skatījumu
* [[:en:Austin Butler|Austin Butler]] (33 iw) — 28662 skatījumu
* [[:en:Super Bowl XXX|Super Bowl XXX]] (16 iw) — 28621 skatījumu
* [[:en:Liger (film)|Liger (film)]] (1 iw) — 28568 skatījumu
* [[:en:The Gray Man (novel)|The Gray Man (novel)]] (2 iw) — 28413 skatījumu
* [[:en:Null|Null]] (15 iw) — 27875 skatījumu
* [[:en:Marvel Cinematic Universe: Phase Four|Marvel Cinematic Universe: Phase Four]] (13 iw) — 27663 skatījumu
* [[:en:2022 monkeypox outbreak|2022 monkeypox outbreak]] (30 iw) — 27650 skatījumu
* [[:en:Shujaat Hussain|Shujaat Hussain]] (19 iw) — 27594 skatījumu
* [[:en:Patrizia Reggiani|Patrizia Reggiani]] (19 iw) — 26947 skatījumu
* [[:en:Jonas Vingegaard|Jonas Vingegaard]] (24 iw) — 26736 skatījumu
* [[:en:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 26411 skatījumu
* [[:en:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 25889 skatījumu
* [[:en:Aparna Balamurali|Aparna Balamurali]] (6 iw) — 25778 skatījumu
* [[:en:Shericka Jackson|Shericka Jackson]] (20 iw) — 25721 skatījumu
* [[:en:2003 World Junior Ice Hockey Championships|2003 World Junior Ice Hockey Championships]] (9 iw) — 25499 skatījumu
* [[:en:Jamie Campbell Bower|Jamie Campbell Bower]] (40 iw) — 25337 skatījumu
* [[:en:Taurean Blacque|Taurean Blacque]] (5 iw) — 25261 skatījumu
* [[:en:SummerSlam (2022)|SummerSlam (2022)]] (6 iw) — 24790 skatījumu
* [[:en:UFC Fight Night: Blaydes vs. Aspinall|UFC Fight Night: Blaydes vs. Aspinall]] (2 iw) — 24697 skatījumu
* [[:en:The Terminal List|The Terminal List]] (11 iw) — 24372 skatījumu
* [[:en:Josh Rosen|Josh Rosen]] (7 iw) — 24265 skatījumu
* [[:en:Dakota Johnson|Dakota Johnson]] (61 iw) — 24094 skatījumu
* [[:en:The Umbrella Academy (TV series)|The Umbrella Academy (TV series)]] (32 iw) — 23838 skatījumu
* [[:en:BBC World Service|BBC World Service]] (39 iw) — 23809 skatījumu
* [[:en:RRR (film)|RRR (film)]] (21 iw) — 23771 skatījumu
* [[:en:2021 United States Capitol attack|2021 United States Capitol attack]] (60 iw) — 23743 skatījumu
* [[:en:Chinese paddlefish|Chinese paddlefish]] (32 iw) — 23735 skatījumu
* [[:en:Martin Henderson|Martin Henderson]] (26 iw) — 23666 skatījumu
* [[:en:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 23566 skatījumu
* [[:en:Fabergé egg|Fabergé egg]] (44 iw) — 23477 skatījumu
* [[:en:Big Brother 24 (American season)|Big Brother 24 (American season)]] (1 iw) — 23455 skatījumu
* [[:en:Malayankunju|Malayankunju]] (1 iw) — 23360 skatījumu
* [[:en:Black Bird (miniseries)|Black Bird (miniseries)]] (3 iw) — 23279 skatījumu
* [[:en:Only Murders in the Building|Only Murders in the Building]] (21 iw) — 23099 skatījumu
{{div col end}}


== de ==
{{div col|3}}
* [[:de:Barry White|Barry White]] (47 iw) — 28891 skatījumu
* [[:de:Ernst Moritz Hess|Ernst Moritz Hess]] (8 iw) — 27616 skatījumu
* [[:de:Giant Rock|Giant Rock]] (4 iw) — 25084 skatījumu
* [[:de:Levin Öztunali|Levin Öztunali]] (26 iw) — 23972 skatījumu
* [[:de:Nia Künzer|Nia Künzer]] (10 iw) — 23815 skatījumu
* [[:de:Oliver Blume (Manager)|Oliver Blume (Manager)]] (4 iw) — 22066 skatījumu
* [[:de:Magdalenenhochwasser 1342|Magdalenenhochwasser 1342]] (3 iw) — 20384 skatījumu
* [[:de:Dieter Wedel|Dieter Wedel]] (3 iw) — 15715 skatījumu
* [[:de:Antonia Rados|Antonia Rados]] (3 iw) — 15235 skatījumu
* [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 15228 skatījumu
* [[:de:Diana Kinnert|Diana Kinnert]] (1 iw) — 13941 skatījumu
* [[:de:Dieter Seeler|Dieter Seeler]] (2 iw) — 13395 skatījumu
* [[:de:Martina Voss-Tecklenburg|Martina Voss-Tecklenburg]] (15 iw) — 13270 skatījumu
* [[:de:The Gray Man (2022)|The Gray Man (2022)]] (19 iw) — 12534 skatījumu
* [[:de:Alexandra Popp|Alexandra Popp]] (29 iw) — 12172 skatījumu
* [[:de:Kosovare Asllani|Kosovare Asllani]] (29 iw) — 10342 skatījumu
* [[:de:Funktionalanalysis|Funktionalanalysis]] (45 iw) — 10078 skatījumu
* [[:de:Fabergé-Ei|Fabergé-Ei]] (44 iw) — 9981 skatījumu
* [[:de:Tongaische Rugby-Union-Nationalmannschaft|Tongaische Rugby-Union-Nationalmannschaft]] (22 iw) — 9841 skatījumu
* [[:de:Lena Oberdorf|Lena Oberdorf]] (13 iw) — 9450 skatījumu
* [[:de:Bata Illic|Bata Illic]] (4 iw) — 9386 skatījumu
* [[:de:Detlev Buck|Detlev Buck]] (14 iw) — 9202 skatījumu
* [[:de:Giulia Gwinn|Giulia Gwinn]] (19 iw) — 8814 skatījumu
* [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 8529 skatījumu
* [[:de:Kasalla|Kasalla]] (1 iw) — 8321 skatījumu
* [[:de:Birgit Schrowange|Birgit Schrowange]] (2 iw) — 8064 skatījumu
* [[:de:Olaf Malolepski|Olaf Malolepski]] (1 iw) — 7593 skatījumu
* [[:de:Veluwemeer|Veluwemeer]] (12 iw) — 7571 skatījumu
* [[:de:Angelman-Syndrom|Angelman-Syndrom]] (33 iw) — 7384 skatījumu
* [[:de:Warschauer Ghetto|Warschauer Ghetto]] (49 iw) — 7184 skatījumu
* [[:de:The Fan (1996)|The Fan (1996)]] (25 iw) — 6958 skatījumu
* [[:de:Bahnhof Jejin|Bahnhof Jejin]] (4 iw) — 6853 skatījumu
* [[:de:Lars Eidinger|Lars Eidinger]] (17 iw) — 6580 skatījumu
* [[:de:Nord Stream|Nord Stream]] (1 iw) — 6506 skatījumu
* [[:de:Klara Bühl|Klara Bühl]] (10 iw) — 6404 skatījumu
* [[:de:Bananenspinnen (Gattung)|Bananenspinnen (Gattung)]] (27 iw) — 6335 skatījumu
* [[:de:K2 Black Panther|K2 Black Panther]] (29 iw) — 6137 skatījumu
* [[:de:Lina Magull|Lina Magull]] (12 iw) — 6031 skatījumu
* [[:de:Davina Philtjens|Davina Philtjens]] (7 iw) — 5835 skatījumu
* [[:de:Maria Katharina Prestel|Maria Katharina Prestel]] (6 iw) — 5747 skatījumu
* [[:de:Böhse Onkelz|Böhse Onkelz]] (19 iw) — 5716 skatījumu
* [[:de:Norderstedt|Norderstedt]] (51 iw) — 5698 skatījumu
* [[:de:Udo Lindenberg|Udo Lindenberg]] (25 iw) — 5542 skatījumu
* [[:de:Die Flippers|Die Flippers]] (6 iw) — 5503 skatījumu
* [[:de:Jonas Vingegaard|Jonas Vingegaard]] (24 iw) — 5498 skatījumu
* [[:de:Die besten Jahre unseres Lebens|Die besten Jahre unseres Lebens]] (42 iw) — 5490 skatījumu
* [[:de:Anschlag in München 2016|Anschlag in München 2016]] (39 iw) — 5480 skatījumu
* [[:de:Monarchfalter|Monarchfalter]] (55 iw) — 5403 skatījumu
* [[:de:Bruce Reynolds|Bruce Reynolds]] (10 iw) — 5374 skatījumu
* [[:de:Tomorrowland|Tomorrowland]] (35 iw) — 5364 skatījumu
* [[:de:Alamo (1960)|Alamo (1960)]] (27 iw) — 5290 skatījumu
* [[:de:Oliver Pocher|Oliver Pocher]] (9 iw) — 5217 skatījumu
* [[:de:Boris Lasarewitsch Joffe|Boris Lasarewitsch Joffe]] (2 iw) — 5143 skatījumu
* [[:de:Svenja Huth|Svenja Huth]] (19 iw) — 5126 skatījumu
* [[:de:Merle Frohms|Merle Frohms]] (14 iw) — 5089 skatījumu
* [[:de:Cork Celtic|Cork Celtic]] (15 iw) — 5003 skatījumu
* [[:de:Ehrenspielführer|Ehrenspielführer]] (1 iw) — 4878 skatījumu
* [[:de:Robert Habeck|Robert Habeck]] (33 iw) — 4877 skatījumu
* [[:de:Der Krieger und die Kaiserin|Der Krieger und die Kaiserin]] (11 iw) — 4818 skatījumu
* [[:de:Banachraum|Banachraum]] (37 iw) — 4714 skatījumu
* [[:de:Giorgia Meloni|Giorgia Meloni]] (33 iw) — 4704 skatījumu
* [[:de:Ronald Biggs|Ronald Biggs]] (20 iw) — 4699 skatījumu
* [[:de:Jacques Mesrine|Jacques Mesrine]] (19 iw) — 4506 skatījumu
* [[:de:The Boys (Fernsehserie)|The Boys (Fernsehserie)]] (30 iw) — 4405 skatījumu
* [[:de:KAI T-50|KAI T-50]] (30 iw) — 4285 skatījumu
* [[:de:Stranger Things/Staffel 4|Stranger Things/Staffel 4]] (19 iw) — 4282 skatījumu
* [[:de:Seeed|Seeed]] (14 iw) — 4223 skatījumu
* [[:de:CUP-Syndrom|CUP-Syndrom]] (5 iw) — 4197 skatījumu
* [[:de:Angelika Milster|Angelika Milster]] (1 iw) — 4147 skatījumu
* [[:de:Michel Abdollahi|Michel Abdollahi]] (1 iw) — 4107 skatījumu
* [[:de:Omer Meir Wellber|Omer Meir Wellber]] (4 iw) — 4106 skatījumu
* [[:de:Cahors|Cahors]] (62 iw) — 4011 skatījumu
* [[:de:Whiskey Cavalier|Whiskey Cavalier]] (14 iw) — 3934 skatījumu
* [[:de:Virgin River (Fernsehserie)|Virgin River (Fernsehserie)]] (11 iw) — 3919 skatījumu
* [[:de:Fritz Honka|Fritz Honka]] (14 iw) — 3876 skatījumu
* [[:de:Synodaler Weg|Synodaler Weg]] (3 iw) — 3861 skatījumu
* [[:de:Banach-Tarski-Paradoxon|Banach-Tarski-Paradoxon]] (30 iw) — 3860 skatījumu
* [[:de:Lemberger Mathematikerschule|Lemberger Mathematikerschule]] (17 iw) — 3849 skatījumu
* [[:de:Anja Knauer|Anja Knauer]] (6 iw) — 3803 skatījumu
* [[:de:Alice Harnoncourt|Alice Harnoncourt]] (5 iw) — 3794 skatījumu
* [[:de:Matthias Müller (Manager)|Matthias Müller (Manager)]] (11 iw) — 3768 skatījumu
* [[:de:Bruno Mahlow junior|Bruno Mahlow junior]] (3 iw) — 3753 skatījumu
* [[:de:Jördis Triebel|Jördis Triebel]] (14 iw) — 3683 skatījumu
* [[:de:Jenny Lind|Jenny Lind]] (53 iw) — 3656 skatījumu
* [[:de:Annalena Baerbock|Annalena Baerbock]] (49 iw) — 3649 skatījumu
* [[:de:Inka Grings|Inka Grings]] (23 iw) — 3591 skatījumu
* [[:de:Manuela Zinsberger|Manuela Zinsberger]] (12 iw) — 3559 skatījumu
* [[:de:Carolin Kebekus|Carolin Kebekus]] (7 iw) — 3541 skatījumu
* [[:de:Liste der IPA-Zeichen|Liste der IPA-Zeichen]] (10 iw) — 3529 skatījumu
* [[:de:Laura Karasek|Laura Karasek]] (3 iw) — 3460 skatījumu
* [[:de:Deichbrand|Deichbrand]] (3 iw) — 3458 skatījumu
* [[:de:Anna Maria Kaufmann|Anna Maria Kaufmann]] (5 iw) — 3431 skatījumu
* [[:de:Dürre und Hitze in Europa 2022|Dürre und Hitze in Europa 2022]] (11 iw) — 3350 skatījumu
* [[:de:Millennium-Probleme|Millennium-Probleme]] (39 iw) — 3324 skatījumu
* [[:de:Irene Fuhrmann|Irene Fuhrmann]] (6 iw) — 3324 skatījumu
* [[:de:Jule Brand (Fußballspielerin)|Jule Brand (Fußballspielerin)]] (8 iw) — 3292 skatījumu
* [[:de:Irina Wladimirowna Starschenbaum|Irina Wladimirowna Starschenbaum]] (11 iw) — 3286 skatījumu
* [[:de:Liste der Sieger der Tour de France|Liste der Sieger der Tour de France]] (21 iw) — 3262 skatījumu
* [[:de:Arte|Arte]] (43 iw) — 3244 skatījumu
* [[:de:Günther Maria Halmer|Günther Maria Halmer]] (5 iw) — 3218 skatījumu
{{div col end}}


== fr ==
{{div col|3}}
* [[:fr:Christophe Laporte|Christophe Laporte]] (17 iw) — 24736 skatījumu
* [[:fr:Barry White|Barry White]] (47 iw) — 21389 skatījumu
* [[:fr:Nicolas Portal|Nicolas Portal]] (18 iw) — 20915 skatījumu
* [[:fr:Jonas Vingegaard|Jonas Vingegaard]] (24 iw) — 15127 skatījumu
* [[:fr:Rebecca Balding|Rebecca Balding]] (7 iw) — 12953 skatījumu
* [[:fr:Affaire Dupont de Ligonnès|Affaire Dupont de Ligonnès]] (4 iw) — 12334 skatījumu
* [[:fr:Marion Rousse|Marion Rousse]] (9 iw) — 12127 skatījumu
* [[:fr:Agnès Pannier-Runacher|Agnès Pannier-Runacher]] (8 iw) — 12036 skatījumu
* [[:fr:Jean-Philippe Tanguy|Jean-Philippe Tanguy]] (1 iw) — 11577 skatījumu
* [[:fr:C'est quoi cette mamie ?!|C'est quoi cette mamie ?!]] (2 iw) — 10354 skatījumu
* [[:fr:Charlotte Valandrey|Charlotte Valandrey]] (16 iw) — 9012 skatījumu
* [[:fr:Dani (artiste)|Dani (artiste)]] (9 iw) — 8705 skatījumu
* [[:fr:Décès en juillet 2022|Décès en juillet 2022]] (10 iw) — 7785 skatījumu
* [[:fr:The Gray Man|The Gray Man]] (20 iw) — 7764 skatījumu
* [[:fr:Nicolas Bays|Nicolas Bays]] (3 iw) — 7485 skatījumu
* [[:fr:Béatrice de La Boulaye|Béatrice de La Boulaye]] (1 iw) — 7424 skatījumu
* [[:fr:Philippe Bond|Philippe Bond]] (1 iw) — 7019 skatījumu
* [[:fr:David Gaudu|David Gaudu]] (21 iw) — 6872 skatījumu
* [[:fr:Les Plus Belles Années de notre vie|Les Plus Belles Années de notre vie]] (42 iw) — 6812 skatījumu
* [[:fr:N'oubliez pas les paroles !|N'oubliez pas les paroles !]] (1 iw) — 6648 skatījumu
* [[:fr:Shirley et Dino|Shirley et Dino]] (1 iw) — 6525 skatījumu
* [[:fr:Nawell Madani|Nawell Madani]] (4 iw) — 6427 skatījumu
* [[:fr:Sophie Daumier|Sophie Daumier]] (7 iw) — 6225 skatījumu
* [[:fr:Navire de ligne|Navire de ligne]] (48 iw) — 6185 skatījumu
* [[:fr:Michel Schneider|Michel Schneider]] (2 iw) — 6002 skatījumu
* [[:fr:Cahors|Cahors]] (62 iw) — 5702 skatījumu
* [[:fr:Ballon d'or africain|Ballon d'or africain]] (1 iw) — 5346 skatījumu
* [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 5309 skatījumu
* [[:fr:Bienvenue chez les Rozes|Bienvenue chez les Rozes]] (4 iw) — 5161 skatījumu
* [[:fr:Palmarès du Tour de France|Palmarès du Tour de France]] (21 iw) — 5142 skatījumu
* [[:fr:Álex Quiñónez|Álex Quiñónez]] (20 iw) — 5133 skatījumu
* [[:fr:Djebril Zonga|Djebril Zonga]] (2 iw) — 5102 skatījumu
* [[:fr:Camille Lellouche|Camille Lellouche]] (3 iw) — 5091 skatījumu
* [[:fr:Adèle Exarchopoulos|Adèle Exarchopoulos]] (37 iw) — 5024 skatījumu
* [[:fr:Sonia Rolland|Sonia Rolland]] (11 iw) — 4795 skatījumu
* [[:fr:Aurore Bergé|Aurore Bergé]] (3 iw) — 4732 skatījumu
* [[:fr:L'elisir d'amore|L'elisir d'amore]] (33 iw) — 4562 skatījumu
* [[:fr:Tuxedo|Tuxedo]] (7 iw) — 4541 skatījumu
* [[:fr:Tuxedo (logiciel)|Tuxedo (logiciel)]] (9 iw) — 4518 skatījumu
* [[:fr:Event|Event]] (1 iw) — 4449 skatījumu
* [[:fr:Rachel Keke|Rachel Keke]] (2 iw) — 4438 skatījumu
* [[:fr:Championnats du monde d'escrime 2022|Championnats du monde d'escrime 2022]] (8 iw) — 4424 skatījumu
* [[:fr:Sacha Distel|Sacha Distel]] (21 iw) — 4416 skatījumu
* [[:fr:Giorgia Meloni|Giorgia Meloni]] (33 iw) — 4381 skatījumu
* [[:fr:Fausta (impératrice romaine)|Fausta (impératrice romaine)]] (32 iw) — 4379 skatījumu
* [[:fr:Guy Bedos|Guy Bedos]] (11 iw) — 4371 skatījumu
* [[:fr:Requin du Gange|Requin du Gange]] (25 iw) — 4369 skatījumu
* [[:fr:The Boys (série télévisée)|The Boys (série télévisée)]] (30 iw) — 4331 skatījumu
* [[:fr:Yoann Offredo|Yoann Offredo]] (16 iw) — 4264 skatījumu
* [[:fr:Darwin Núñez|Darwin Núñez]] (31 iw) — 4135 skatījumu
* [[:fr:Tour de France Femmes|Tour de France Femmes]] (12 iw) — 4126 skatījumu
* [[:fr:Audrey Crespo-Mara|Audrey Crespo-Mara]] (2 iw) — 4091 skatījumu
* [[:fr:Nuit d'ivresse (film)|Nuit d'ivresse (film)]] (1 iw) — 3888 skatījumu
* [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 3853 skatījumu
* [[:fr:Real Humans : 100 % humain|Real Humans : 100 % humain]] (15 iw) — 3851 skatījumu
* [[:fr:Tropiques criminels|Tropiques criminels]] (2 iw) — 3840 skatījumu
* [[:fr:Noah Lyles|Noah Lyles]] (22 iw) — 3780 skatījumu
* [[:fr:Saison 4 de Stranger Things|Saison 4 de Stranger Things]] (19 iw) — 3759 skatījumu
* [[:fr:Élisabeth Borne|Élisabeth Borne]] (44 iw) — 3749 skatījumu
* [[:fr:Jonathan Clauss|Jonathan Clauss]] (14 iw) — 3706 skatījumu
* [[:fr:Chantal Ladesou|Chantal Ladesou]] (5 iw) — 3613 skatījumu
* [[:fr:DJ Snake|DJ Snake]] (38 iw) — 3611 skatījumu
* [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 3546 skatījumu
* [[:fr:C'est quoi cette famille ?!|C'est quoi cette famille ?!]] (4 iw) — 3519 skatījumu
* [[:fr:Adriana Karembeu|Adriana Karembeu]] (38 iw) — 3460 skatījumu
* [[:fr:Dakota Johnson|Dakota Johnson]] (61 iw) — 3448 skatījumu
* [[:fr:Stray|Stray]] (10 iw) — 3441 skatījumu
* [[:fr:Afida Turner|Afida Turner]] (3 iw) — 3432 skatījumu
* [[:fr:Chantal Nobel|Chantal Nobel]] (2 iw) — 3365 skatījumu
* [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 3350 skatījumu
* [[:fr:Nino Ferrer|Nino Ferrer]] (16 iw) — 3338 skatījumu
* [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 3319 skatījumu
* [[:fr:Bernard Arnault|Bernard Arnault]] (43 iw) — 3301 skatījumu
* [[:fr:Canadair CL-415|Canadair CL-415]] (22 iw) — 3300 skatījumu
* [[:fr:Clémence Poésy|Clémence Poésy]] (38 iw) — 3298 skatījumu
* [[:fr:Sékou Mara|Sékou Mara]] (8 iw) — 3258 skatījumu
* [[:fr:Joueur africain de l'année|Joueur africain de l'année]] (28 iw) — 3256 skatījumu
* [[:fr:Booba|Booba]] (21 iw) — 3207 skatījumu
* [[:fr:Linda Lovelace|Linda Lovelace]] (49 iw) — 3176 skatījumu
* [[:fr:Florent Pagny|Florent Pagny]] (16 iw) — 3162 skatījumu
* [[:fr:Trouble-fête (film)|Trouble-fête (film)]] (1 iw) — 3099 skatījumu
* [[:fr:Taurean Blacque|Taurean Blacque]] (5 iw) — 3062 skatījumu
* [[:fr:Mireille Mathieu|Mireille Mathieu]] (60 iw) — 3044 skatījumu
* [[:fr:Jarry (humoriste)|Jarry (humoriste)]] (1 iw) — 3038 skatījumu
* [[:fr:Franck Ferrand|Franck Ferrand]] (2 iw) — 3035 skatījumu
* [[:fr:La Grande Boucle (film)|La Grande Boucle (film)]] (3 iw) — 3008 skatījumu
* [[:fr:Shannen Doherty|Shannen Doherty]] (44 iw) — 2988 skatījumu
* [[:fr:MAN SE|MAN SE]] (48 iw) — 2962 skatījumu
* [[:fr:Thomas Sankara|Thomas Sankara]] (71 iw) — 2955 skatījumu
* [[:fr:Maya Hawke|Maya Hawke]] (31 iw) — 2941 skatījumu
* [[:fr:Signe du zodiaque|Signe du zodiaque]] (52 iw) — 2926 skatījumu
* [[:fr:Lou-Adriane Cassidy|Lou-Adriane Cassidy]] (1 iw) — 2886 skatījumu
* [[:fr:Castelnau-Magnoac|Castelnau-Magnoac]] (35 iw) — 2860 skatījumu
* [[:fr:Virgin River (série télévisée)|Virgin River (série télévisée)]] (11 iw) — 2857 skatījumu
* [[:fr:Arte|Arte]] (43 iw) — 2831 skatījumu
* [[:fr:Dalida|Dalida]] (58 iw) — 2824 skatījumu
* [[:fr:Hélène Laporte|Hélène Laporte]] (10 iw) — 2710 skatījumu
* [[:fr:Menlo Park|Menlo Park]] (51 iw) — 2683 skatījumu
* [[:fr:Fête nationale belge|Fête nationale belge]] (12 iw) — 2674 skatījumu
* [[:fr:Oppenheimer (film)|Oppenheimer (film)]] (17 iw) — 2673 skatījumu
{{div col end}}


== ru ==
{{div col|3}}
* [[:ru:Стрельцов, Эдуард Анатольевич|Стрельцов, Эдуард Анатольевич]] (30 iw) — 66462 skatījumu
* [[:ru:Phoenix Ghost|Phoenix Ghost]] (8 iw) — 28926 skatījumu
* [[:ru:Земляне (группа)|Земляне (группа)]] (5 iw) — 23572 skatījumu
* [[:ru:HIMARS|HIMARS]] (29 iw) — 22678 skatījumu
* [[:ru:Список недружественных государств (Россия)|Список недружественных государств (Россия)]] (12 iw) — 20468 skatījumu
* [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (50 iw) — 17078 skatījumu
* [[:ru:Fairchild Republic A-10 Thunderbolt II|Fairchild Republic A-10 Thunderbolt II]] (50 iw) — 15511 skatījumu
* [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 15096 skatījumu
* [[:ru:Брилёв, Сергей Борисович|Брилёв, Сергей Борисович]] (6 iw) — 14942 skatījumu
* [[:ru:Мадянов, Роман Сергеевич|Мадянов, Роман Сергеевич]] (11 iw) — 14449 skatījumu
* [[:ru:Писанка, Руслана Игоревна|Писанка, Руслана Игоревна]] (11 iw) — 14322 skatījumu
* [[:ru:Тяжёлая огнемётная система|Тяжёлая огнемётная система]] (28 iw) — 13509 skatījumu
* [[:ru:Stray (игра)|Stray (игра)]] (10 iw) — 13417 skatījumu
* [[:ru:Roblox|Roblox]] (57 iw) — 12045 skatījumu
* [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (18 iw) — 10973 skatījumu
* [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 10905 skatījumu
* [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 10861 skatījumu
* [[:ru:Рыжков, Владимир Александрович|Рыжков, Владимир Александрович]] (13 iw) — 10835 skatījumu
* [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 9648 skatījumu
* [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (30 iw) — 8480 skatījumu
* [[:ru:СВЛК-14С|СВЛК-14С]] (1 iw) — 7818 skatījumu
* [[:ru:Груз 300|Груз 300]] (2 iw) — 7351 skatījumu
* [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 7202 skatījumu
* [[:ru:Philip Morris International|Philip Morris International]] (27 iw) — 7199 skatījumu
* [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (42 iw) — 6433 skatījumu
* [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 5910 skatījumu
* [[:ru:Стиляги (фильм, 2008)|Стиляги (фильм, 2008)]] (11 iw) — 5903 skatījumu
* [[:ru:Сурков, Владислав Юрьевич|Сурков, Владислав Юрьевич]] (22 iw) — 5643 skatījumu
* [[:ru:Стрельцов (фильм)|Стрельцов (фильм)]] (6 iw) — 5599 skatījumu
* [[:ru:С-400|С-400]] (44 iw) — 5175 skatījumu
* [[:ru:Гришаева, Нонна Валентиновна|Гришаева, Нонна Валентиновна]] (13 iw) — 5159 skatījumu
* [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 5070 skatījumu
* [[:ru:Смерч (РСЗО)|Смерч (РСЗО)]] (33 iw) — 4999 skatījumu
* [[:ru:Лазарева, Татьяна Юрьевна|Лазарева, Татьяна Юрьевна]] (1 iw) — 4798 skatījumu
* [[:ru:Мирошниченко, Ирина Петровна|Мирошниченко, Ирина Петровна]] (9 iw) — 4723 skatījumu
* [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 4638 skatījumu
* [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 4565 skatījumu
* [[:ru:Очень странные дела (4-й сезон)|Очень странные дела (4-й сезон)]] (19 iw) — 4515 skatījumu
* [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (52 iw) — 4491 skatījumu
* [[:ru:Волынская резня|Волынская резня]] (24 iw) — 4446 skatījumu
* [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 4333 skatījumu
* [[:ru:Терминатор (БМПТ)|Терминатор (БМПТ)]] (16 iw) — 4317 skatījumu
* [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 4185 skatījumu
* [[:ru:Серый человек (фильм)|Серый человек (фильм)]] (20 iw) — 4163 skatījumu
* [[:ru:Маршал, Александр Витальевич|Маршал, Александр Витальевич]] (12 iw) — 4153 skatījumu
* [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 4131 skatījumu
* [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 4104 skatījumu
* [[:ru:Газманов, Олег Михайлович|Газманов, Олег Михайлович]] (19 iw) — 4101 skatījumu
* [[:ru:Град (РСЗО)|Град (РСЗО)]] (40 iw) — 4097 skatījumu
* [[:ru:Буллок, Дэн|Буллок, Дэн]] (4 iw) — 4055 skatījumu
* [[:ru:M270 MLRS|M270 MLRS]] (34 iw) — 3987 skatījumu
* [[:ru:Deutsche Welle|Deutsche Welle]] (67 iw) — 3944 skatījumu
* [[:ru:Торнадо (РСЗО)|Торнадо (РСЗО)]] (12 iw) — 3863 skatījumu
* [[:ru:Петров, Александр Андреевич (актёр)|Петров, Александр Андреевич (актёр)]] (16 iw) — 3831 skatījumu
* [[:ru:MGM-140 ATACMS|MGM-140 ATACMS]] (18 iw) — 3803 skatījumu
* [[:ru:Бардаш, Юрий Фёдорович|Бардаш, Юрий Фёдорович]] (1 iw) — 3728 skatījumu
* [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 3671 skatījumu
* [[:ru:Юта (певица)|Юта (певица)]] (3 iw) — 3667 skatījumu
* [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3581 skatījumu
* [[:ru:Антоновский мост|Антоновский мост]] (7 iw) — 3578 skatījumu
* [[:ru:Околоноля|Околоноля]] (1 iw) — 3559 skatījumu
* [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 3481 skatījumu
* [[:ru:Эрчел, Ханде|Эрчел, Ханде]] (31 iw) — 3478 skatījumu
* [[:ru:Манучаров, Вячеслав Рафаэлевич|Манучаров, Вячеслав Рафаэлевич]] (2 iw) — 3473 skatījumu
* [[:ru:Матвеев, Максим Александрович|Матвеев, Максим Александрович]] (12 iw) — 3389 skatījumu
* [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 3365 skatījumu
* [[:ru:Бои за Иловайск|Бои за Иловайск]] (12 iw) — 3333 skatījumu
* [[:ru:Аномальная жара в Европе (2022)|Аномальная жара в Европе (2022)]] (13 iw) — 3313 skatījumu
* [[:ru:2С4|2С4]] (22 iw) — 3275 skatījumu
* [[:ru:AliExpress|AliExpress]] (35 iw) — 3272 skatījumu
* [[:ru:Дом дракона|Дом дракона]] (25 iw) — 3252 skatījumu
* [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 3247 skatījumu
* [[:ru:Список государств — членов НАТО|Список государств — членов НАТО]] (24 iw) — 3233 skatījumu
* [[:ru:С-300|С-300]] (38 iw) — 3209 skatījumu
* [[:ru:Вторая чеченская война|Вторая чеченская война]] (53 iw) — 3156 skatījumu
* [[:ru:Бадоева, Жанна Осиповна|Бадоева, Жанна Осиповна]] (6 iw) — 3143 skatījumu
* [[:ru:Панцирь-С1|Панцирь-С1]] (33 iw) — 3134 skatījumu
* [[:ru:Бюрсин, Керем|Бюрсин, Керем]] (18 iw) — 3067 skatījumu
* [[:ru:Московская биржа|Московская биржа]] (25 iw) — 3058 skatījumu
* [[:ru:Call of Duty (серия игр)|Call of Duty (серия игр)]] (54 iw) — 3036 skatījumu
* [[:ru:IRIS-T|IRIS-T]] (25 iw) — 3018 skatījumu
* [[:ru:Трасс, Лиз|Трасс, Лиз]] (38 iw) — 3006 skatījumu
* [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (21 iw) — 3001 skatījumu
* [[:ru:Драупади Мурму|Драупади Мурму]] (33 iw) — 2976 skatījumu
* [[:ru:Нуньес, Дарвин|Нуньес, Дарвин]] (31 iw) — 2954 skatījumu
* [[:ru:Почта Mail.ru|Почта Mail.ru]] (2 iw) — 2936 skatījumu
* [[:ru:Оппенгеймер (фильм)|Оппенгеймер (фильм)]] (17 iw) — 2898 skatījumu
* [[:ru:Варвара (певица)|Варвара (певица)]] (7 iw) — 2896 skatījumu
* [[:ru:Гордон, Лео|Гордон, Лео]] (11 iw) — 2894 skatījumu
* [[:ru:Су-35|Су-35]] (52 iw) — 2868 skatījumu
* [[:ru:Су-57|Су-57]] (48 iw) — 2851 skatījumu
* [[:ru:Брик, Евгения Владимировна|Брик, Евгения Владимировна]] (12 iw) — 2836 skatījumu
* [[:ru:Авидзба, Ахра Русланович|Авидзба, Ахра Русланович]] (1 iw) — 2802 skatījumu
* [[:ru:Яндекс.Карты|Яндекс.Карты]] (27 iw) — 2781 skatījumu
* [[:ru:Ермак, Андрей Борисович|Ермак, Андрей Борисович]] (8 iw) — 2775 skatījumu
* [[:ru:Бумага, Влад|Бумага, Влад]] (5 iw) — 2766 skatījumu
* [[:ru:Бесстыжие|Бесстыжие]] (34 iw) — 2753 skatījumu
* [[:ru:Яшин, Илья Валерьевич|Яшин, Илья Валерьевич]] (17 iw) — 2743 skatījumu
* [[:ru:Hasta la vista, baby|Hasta la vista, baby]] (13 iw) — 2743 skatījumu
* [[:ru:Санкции против России (2022)|Санкции против России (2022)]] (6 iw) — 2741 skatījumu
{{div col end}}


== be ==
{{div col|3}}
* [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 48 skatījumu
* [[:be:Канстанцін Канстанцінавіч Караткоў|Канстанцін Канстанцінавіч Караткоў]] (1 iw) — 40 skatījumu
* [[:be:Куфар|Куфар]] (45 iw) — 37 skatījumu
* [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 35 skatījumu
* [[:be:Брагін|Брагін]] (19 iw) — 32 skatījumu
* [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 30 skatījumu
* [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 27 skatījumu
* [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 26 skatījumu
* [[:be:Віленская беларуская гімназія|Віленская беларуская гімназія]] (5 iw) — 22 skatījumu
* [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 21 skatījumu
* [[:be:Ульскі раён|Ульскі раён]] (2 iw) — 21 skatījumu
* [[:be:Анамальная гарачыня ў Еўропе (2022)|Анамальная гарачыня ў Еўропе (2022)]] (13 iw) — 21 skatījumu
* [[:be:Мікалай Іванавіч Гусеў|Мікалай Іванавіч Гусеў]] (2 iw) — 20 skatījumu
* [[:be:Партыя аматараў піва|Партыя аматараў піва]] (8 iw) — 19 skatījumu
* [[:be:Янка Брыль|Янка Брыль]] (13 iw) — 18 skatījumu
* [[:be:МТБанк|МТБанк]] (1 iw) — 18 skatījumu
* [[:be:Новая зямля (паэма)|Новая зямля (паэма)]] (1 iw) — 18 skatījumu
* [[:be:Яўхім Фёдаравіч Карскі|Яўхім Фёдаравіч Карскі]] (7 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:Настаўніцкая газета|Настаўніцкая газета]] (1 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:Пратэсты ў Паўночнай Македоніі (2022)|Пратэсты ў Паўночнай Македоніі (2022)]] (4 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:Францішак Багушэвіч|Францішак Багушэвіч]] (16 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:Чахі (Хойніцкі раён)|Чахі (Хойніцкі раён)]] (2 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Эдвард Адамавіч Вайніловіч|Эдвард Адамавіч Вайніловіч]] (4 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Нікейская імперыя|Нікейская імперыя]] (58 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Геаграфія Аргенціны|Геаграфія Аргенціны]] (30 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:На ростанях|На ростанях]] (1 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Займеннік|Займеннік]] (17 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Гербы гарадоў Беларусі|Гербы гарадоў Беларусі]] (3 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Купалле|Купалле]] (25 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Ў|Ў]] (46 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Белсат|Белсат]] (11 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Аэрапоніка|Аэрапоніка]] (27 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Беларуская літаратура|Беларуская літаратура]] (17 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Павел Аляксандравіч Харланчук|Павел Аляксандравіч Харланчук]] (1 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Беларускі алфавіт|Беларускі алфавіт]] (16 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Аляксандр Генадзевіч Бахановіч|Аляксандр Генадзевіч Бахановіч]] (1 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Антон Гадзімавіч Матолька|Антон Гадзімавіч Матолька]] (1 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Іракскі канфлікт|Іракскі канфлікт]] (10 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Іван Мележ|Іван Мележ]] (7 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Слуцкае паўстанне|Слуцкае паўстанне]] (6 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Пошукавы маркетынг|Пошукавы маркетынг]] (26 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Лашанцы|Лашанцы]] (4 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Беларуская сацыялістычная грамада|Беларуская сацыялістычная грамада]] (7 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Суперкубак Польшчы па баскетболе|Суперкубак Польшчы па баскетболе]] (3 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Падазёрцы|Падазёрцы]] (1 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Вывад амерыканскіх войск з Ірака (2007—2011)|Вывад амерыканскіх войск з Ірака (2007—2011)]] (6 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Свіцязь (Ян Чачот)|Свіцязь (Ян Чачот)]] (1 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Звяняцкае|Звяняцкае]] (4 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Каляды|Каляды]] (5 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Алесь Петрашкевіч|Алесь Петрашкевіч]] (2 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Мальбаркскае ваяводства|Мальбаркскае ваяводства]] (10 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:INDELA-I.N.SKY|INDELA-I.N.SKY]] (5 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Спіс недружалюбных краін|Спіс недружалюбных краін]] (12 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Вялікія князі літоўскія|Вялікія князі літоўскія]] (8 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Чэмпіянат Беларусі па баскетболе сярод жанчын|Чэмпіянат Беларусі па баскетболе сярод жанчын]] (2 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Зянон Пазняк|Зянон Пазняк]] (12 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Народнае антыкрызіснае ўпраўленне|Народнае антыкрызіснае ўпраўленне]] (3 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Беларуская міфалогія|Беларуская міфалогія]] (4 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Кандрат Крапіва|Кандрат Крапіва]] (12 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Суперкубак Польшчы па баскетболе 2021|Суперкубак Польшчы па баскетболе 2021]] (1 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Дабея|Дабея]] (3 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Разбітае сэрца пацана|Разбітае сэрца пацана]] (1 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:І|І]] (48 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Караткоў|Караткоў]] (5 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Піт Паўлаў|Піт Паўлаў]] (2 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Бернар Арно|Бернар Арно]] (43 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Сельскія населеныя пункты Беларусі|Сельскія населеныя пункты Беларусі]] (1 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Трагедыя на Нямізе|Трагедыя на Нямізе]] (7 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Інструкцыя па транслітарацыі|Інструкцыя па транслітарацыі]] (6 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Лявон Вольскі|Лявон Вольскі]] (8 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Звычай цалаваць руку|Звычай цалаваць руку]] (28 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Чыбіс (лятальны апарат)|Чыбіс (лятальны апарат)]] (1 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Паморскае ваяводства (1466—1772)|Паморскае ваяводства (1466—1772)]] (9 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Беркут (АГАТ)|Беркут (АГАТ)]] (1 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Малады Фронт|Малады Фронт]] (9 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Барыс Рагуля|Барыс Рагуля]] (5 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Хатынь|Хатынь]] (7 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Пожаркі|Пожаркі]] (4 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Белы легіён|Белы легіён]] (2 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Водна-зялёны дыяметр Мінска|Водна-зялёны дыяметр Мінска]] (1 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Секс-лялька|Секс-лялька]] (39 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Нусрат Фацех Алі Хан|Нусрат Фацех Алі Хан]] (51 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Дзікае паляванне караля Стаха|Дзікае паляванне караля Стаха]] (4 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Бела-чырвона-белы сцяг|Бела-чырвона-белы сцяг]] (12 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Партулак буйнакветны|Партулак буйнакветны]] (34 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Слава Камісаранка|Слава Камісаранка]] (1 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Ева Вежнавец|Ева Вежнавец]] (1 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Беларуская кухня|Беларуская кухня]] (26 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Суперкубак Польшчы па баскетболе 2020|Суперкубак Польшчы па баскетболе 2020]] (2 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Дзмітрый Мікалаевіч Крутой|Дзмітрый Мікалаевіч Крутой]] (2 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Сіроцінскі раён|Сіроцінскі раён]] (1 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Трубяцкая разня|Трубяцкая разня]] (3 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Аўтабіяграфічны раман|Аўтабіяграфічны раман]] (10 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Тумініцкі сельсавет|Тумініцкі сельсавет]] (1 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:5-я асобная брыгада спецыяльнага прызначэння|5-я асобная брыгада спецыяльнага прызначэння]] (4 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Беларускі нацыянальны касцюм|Беларускі нацыянальны касцюм]] (5 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:А1 (тэлекам-правайдар)|А1 (тэлекам-правайдар)]] (9 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Дэкодэр сігналаў каляровасці|Дэкодэр сігналаў каляровасці]] (1 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Разбуры турмы муры|Разбуры турмы муры]] (9 iw) — 8 skatījumu
{{div col end}}


== pl ==
{{div col|3}}
* [[:pl:KAI T-50 Golden Eagle|KAI T-50 Golden Eagle]] (30 iw) — 19852 skatījumu
* [[:pl:K2 Black Panther|K2 Black Panther]] (29 iw) — 9306 skatījumu
* [[:pl:Katarzyna Zdziebło|Katarzyna Zdziebło]] (10 iw) — 9043 skatījumu
* [[:pl:Kwiat Jabłoni|Kwiat Jabłoni]] (4 iw) — 6791 skatījumu
* [[:pl:Narodowe Święto Odrodzenia Polski|Narodowe Święto Odrodzenia Polski]] (1 iw) — 5745 skatījumu
* [[:pl:Przestrzeń Banacha|Przestrzeń Banacha]] (37 iw) — 5112 skatījumu
* [[:pl:Paradoks Banacha-Tarskiego|Paradoks Banacha-Tarskiego]] (31 iw) — 4762 skatījumu
* [[:pl:Liga Narodów w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Liga Narodów w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 3886 skatījumu
* [[:pl:K9 Thunder|K9 Thunder]] (25 iw) — 3739 skatījumu
* [[:pl:Zmarli w lipcu 2022|Zmarli w lipcu 2022]] (10 iw) — 3695 skatījumu
* [[:pl:Analiza funkcjonalna|Analiza funkcjonalna]] (45 iw) — 3593 skatījumu
* [[:pl:Kawerna|Kawerna]] (1 iw) — 3297 skatījumu
* [[:pl:Otton Nikodym|Otton Nikodym]] (11 iw) — 3207 skatījumu
* [[:pl:Wielka akcja deportacyjna w getcie warszawskim|Wielka akcja deportacyjna w getcie warszawskim]] (11 iw) — 3182 skatījumu
* [[:pl:Dominika Chorosińska|Dominika Chorosińska]] (4 iw) — 2903 skatījumu
* [[:pl:Kuba Sienkiewicz|Kuba Sienkiewicz]] (2 iw) — 2894 skatījumu
* [[:pl:Jaja Fabergé|Jaja Fabergé]] (44 iw) — 2604 skatījumu
* [[:pl:AHS Krab|AHS Krab]] (13 iw) — 2494 skatījumu
* [[:pl:Karmiciel wszy|Karmiciel wszy]] (2 iw) — 2466 skatījumu
* [[:pl:47 roninów (film 2013)|47 roninów (film 2013)]] (30 iw) — 2385 skatījumu
* [[:pl:Figura Jezusa Chrystusa Króla Wszechświata|Figura Jezusa Chrystusa Króla Wszechświata]] (25 iw) — 2286 skatījumu
* [[:pl:Liga Narodów w piłce siatkowej mężczyzn|Liga Narodów w piłce siatkowej mężczyzn]] (13 iw) — 2171 skatījumu
* [[:pl:Kenneth Bednarek|Kenneth Bednarek]] (18 iw) — 2012 skatījumu
* [[:pl:Zemsta rōninów z Akō|Zemsta rōninów z Akō]] (37 iw) — 1978 skatījumu
* [[:pl:Reprezentacja Polski w piłce siatkowej mężczyzn|Reprezentacja Polski w piłce siatkowej mężczyzn]] (27 iw) — 1882 skatījumu
* [[:pl:Sobel (piosenkarz)|Sobel (piosenkarz)]] (2 iw) — 1869 skatījumu
* [[:pl:Faraon (film)|Faraon (film)]] (22 iw) — 1860 skatījumu
* [[:pl:Piotr Naimski|Piotr Naimski]] (3 iw) — 1847 skatījumu
* [[:pl:PZL I-22 Iryda|PZL I-22 Iryda]] (17 iw) — 1841 skatījumu
* [[:pl:Alenia Aermacchi M-346|Alenia Aermacchi M-346]] (23 iw) — 1808 skatījumu
* [[:pl:Uniwersytet Lwowski|Uniwersytet Lwowski]] (43 iw) — 1778 skatījumu
* [[:pl:Lwowska szkoła matematyczna|Lwowska szkoła matematyczna]] (17 iw) — 1767 skatījumu
* [[:pl:Manifest PKWN|Manifest PKWN]] (3 iw) — 1661 skatījumu
* [[:pl:Szymon Niemiec (aktywista)|Szymon Niemiec (aktywista)]] (6 iw) — 1617 skatījumu
* [[:pl:07 zgłoś się|07 zgłoś się]] (2 iw) — 1596 skatījumu
* [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 1592 skatījumu
* [[:pl:Daniel Obajtek|Daniel Obajtek]] (3 iw) — 1560 skatījumu
* [[:pl:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (29 iw) — 1550 skatījumu
* [[:pl:Upiór filipiński|Upiór filipiński]] (16 iw) — 1549 skatījumu
* [[:pl:Rzeź wołyńska|Rzeź wołyńska]] (24 iw) — 1534 skatījumu
* [[:pl:Rōnin|Rōnin]] (53 iw) — 1512 skatījumu
* [[:pl:Afera Rywina|Afera Rywina]] (2 iw) — 1500 skatījumu
* [[:pl:James Bond (seria filmów)|James Bond (seria filmów)]] (26 iw) — 1496 skatījumu
* [[:pl:Anna Przybylska|Anna Przybylska]] (13 iw) — 1479 skatījumu
* [[:pl:James Bond|James Bond]] (31 iw) — 1450 skatījumu
* [[:pl:Don Vasyl|Don Vasyl]] (1 iw) — 1336 skatījumu
* [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1331 skatījumu
* [[:pl:Rekordy klimatyczne w Polsce|Rekordy klimatyczne w Polsce]] (1 iw) — 1311 skatījumu
* [[:pl:Joanna Opozda|Joanna Opozda]] (2 iw) — 1307 skatījumu
* [[:pl:Lista państw nieprzyjaznych Rosji|Lista państw nieprzyjaznych Rosji]] (12 iw) — 1293 skatījumu
* [[:pl:Michał Żyro|Michał Żyro]] (13 iw) — 1276 skatījumu
* [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 1268 skatījumu
* [[:pl:Ludwika Maria Gonzaga|Ludwika Maria Gonzaga]] (28 iw) — 1237 skatījumu
* [[:pl:M1 Abrams|M1 Abrams]] (53 iw) — 1236 skatījumu
* [[:pl:Twierdzenie Banacha o kontrakcji|Twierdzenie Banacha o kontrakcji]] (23 iw) — 1227 skatījumu
* [[:pl:Ivi López|Ivi López]] (9 iw) — 1223 skatījumu
* [[:pl:Stanisław Ignacy Witkiewicz|Stanisław Ignacy Witkiewicz]] (31 iw) — 1221 skatījumu
* [[:pl:Lista filmów Marvel Cinematic Universe|Lista filmów Marvel Cinematic Universe]] (30 iw) — 1200 skatījumu
* [[:pl:Lew Rywin|Lew Rywin]] (5 iw) — 1189 skatījumu
* [[:pl:Bartłomiej Pawłowski|Bartłomiej Pawłowski]] (11 iw) — 1179 skatījumu
* [[:pl:Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej|Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej]] (32 iw) — 1179 skatījumu
* [[:pl:Andrzej Lepper|Andrzej Lepper]] (22 iw) — 1175 skatījumu
* [[:pl:Bartosz Kurek|Bartosz Kurek]] (25 iw) — 1124 skatījumu
* [[:pl:BAE Hawk|BAE Hawk]] (32 iw) — 1114 skatījumu
* [[:pl:Twierdzenie Banacha-Steinhausa|Twierdzenie Banacha-Steinhausa]] (19 iw) — 1110 skatījumu
* [[:pl:Józef Pawłowski (aktor)|Józef Pawłowski (aktor)]] (5 iw) — 1107 skatījumu
* [[:pl:Liga Europy UEFA (2022/2023)|Liga Europy UEFA (2022/2023)]] (27 iw) — 1107 skatījumu
* [[:pl:Sebastian Fabijański|Sebastian Fabijański]] (3 iw) — 1102 skatījumu
* [[:pl:Paweł Królikowski|Paweł Królikowski]] (4 iw) — 1099 skatījumu
* [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1095 skatījumu
* [[:pl:Kamil Semeniuk|Kamil Semeniuk]] (5 iw) — 1092 skatījumu
* [[:pl:Siły Powietrzne|Siły Powietrzne]] (23 iw) — 1071 skatījumu
* [[:pl:Kingsajz|Kingsajz]] (7 iw) — 1055 skatījumu
* [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 1041 skatījumu
* [[:pl:Thomas Anders|Thomas Anders]] (40 iw) — 1040 skatījumu
* [[:pl:Marek Kondrat|Marek Kondrat]] (10 iw) — 1033 skatījumu
* [[:pl:Dancing with the Stars. Taniec z gwiazdami|Dancing with the Stars. Taniec z gwiazdami]] (2 iw) — 1002 skatījumu
* [[:pl:Leopold Okulicki|Leopold Okulicki]] (13 iw) — 996 skatījumu
* [[:pl:Mateusz Morawiecki|Mateusz Morawiecki]] (54 iw) — 984 skatījumu
* [[:pl:Stachursky|Stachursky]] (1 iw) — 983 skatījumu
* [[:pl:Guccio Gucci|Guccio Gucci]] (29 iw) — 975 skatījumu
* [[:pl:Fairchild A-10 Thunderbolt II|Fairchild A-10 Thunderbolt II]] (50 iw) — 934 skatījumu
* [[:pl:Tłumacz|Tłumacz]] (42 iw) — 916 skatījumu
* [[:pl:Remigiusz Mróz|Remigiusz Mróz]] (5 iw) — 907 skatījumu
* [[:pl:Jak-130|Jak-130]] (30 iw) — 900 skatījumu
* [[:pl:Szerszeń europejski|Szerszeń europejski]] (55 iw) — 899 skatījumu
* [[:pl:Adam Glapiński|Adam Glapiński]] (6 iw) — 898 skatījumu
* [[:pl:BMW serii 5|BMW serii 5]] (35 iw) — 882 skatījumu
* [[:pl:Andrzej Dragan|Andrzej Dragan]] (5 iw) — 881 skatījumu
* [[:pl:Andrzej Łapicki|Andrzej Łapicki]] (10 iw) — 880 skatījumu
* [[:pl:Całka Lebesgue’a|Całka Lebesgue’a]] (28 iw) — 878 skatījumu
* [[:pl:Pokolenie Z|Pokolenie Z]] (42 iw) — 877 skatījumu
* [[:pl:BMW serii 3|BMW serii 3]] (38 iw) — 874 skatījumu
* [[:pl:Mata (raper)|Mata (raper)]] (7 iw) — 868 skatījumu
* [[:pl:Rudolf Weigl|Rudolf Weigl]] (23 iw) — 866 skatījumu
* [[:pl:Kolczak zbrojny|Kolczak zbrojny]] (18 iw) — 864 skatījumu
* [[:pl:Anna Wielgosz|Anna Wielgosz]] (3 iw) — 861 skatījumu
* [[:pl:Telewizja Polska|Telewizja Polska]] (35 iw) — 860 skatījumu
* [[:pl:Marcin Wolski|Marcin Wolski]] (4 iw) — 851 skatījumu
* [[:pl:Order Odrodzenia Polski|Order Odrodzenia Polski]] (27 iw) — 850 skatījumu
{{div col end}}


== lt ==
{{div col|3}}
* [[:lt:Aloyzas Sakalas|Aloyzas Sakalas]] (8 iw) — 495 skatījumu
* [[:lt:Vytautas Paukštė|Vytautas Paukštė]] (5 iw) — 348 skatījumu
* [[:lt:Cukrinis žvyninukas|Cukrinis žvyninukas]] (57 iw) — 231 skatījumu
* [[:lt:Ignas Brazdeikis|Ignas Brazdeikis]] (10 iw) — 221 skatījumu
* [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 217 skatījumu
* [[:lt:Jūratė Landsbergytė|Jūratė Landsbergytė]] (1 iw) — 179 skatījumu
* [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 147 skatījumu
* [[:lt:Divizionas|Divizionas]] (18 iw) — 144 skatījumu
* [[:lt:Neapolio piranijos|Neapolio piranijos]] (7 iw) — 127 skatījumu
* [[:lt:Johan Reinholdz|Johan Reinholdz]] (5 iw) — 123 skatījumu
* [[:lt:Rokas Žilinskas|Rokas Žilinskas]] (11 iw) — 111 skatījumu
* [[:lt:Siauralapis gaurometis|Siauralapis gaurometis]] (53 iw) — 108 skatījumu
* [[:lt:Bijotai|Bijotai]] (4 iw) — 97 skatījumu
* [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 96 skatījumu
* [[:lt:Širšuolas|Širšuolas]] (55 iw) — 92 skatījumu
* [[:lt:Gražina Ručytė-Landsbergienė|Gražina Ručytė-Landsbergienė]] (2 iw) — 87 skatījumu
* [[:lt:Romulas ir Remas|Romulas ir Remas]] (68 iw) — 86 skatījumu
* [[:lt:Ignas Vėgėlė|Ignas Vėgėlė]] (1 iw) — 86 skatījumu
* [[:lt:Platono kūnas|Platono kūnas]] (58 iw) — 85 skatījumu
* [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 80 skatījumu
* [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 77 skatījumu
* [[:lt:Štuthofo koncentracijos stovykla|Štuthofo koncentracijos stovykla]] (31 iw) — 76 skatījumu
* [[:lt:Dovilė Šakalienė|Dovilė Šakalienė]] (3 iw) — 76 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (24 iw) — 75 skatījumu
* [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 72 skatījumu
* [[:lt:Vilniaus brigada|Vilniaus brigada]] (1 iw) — 71 skatījumu
* [[:lt:Paprastasis uodas|Paprastasis uodas]] (35 iw) — 70 skatījumu
* [[:lt:Jurijus Šatunovas|Jurijus Šatunovas]] (24 iw) — 68 skatījumu
* [[:lt:Vytautas V. Landsbergis|Vytautas V. Landsbergis]] (4 iw) — 68 skatījumu
* [[:lt:Borisas Dekanidzė|Borisas Dekanidzė]] (3 iw) — 66 skatījumu
* [[:lt:Remigijus Žemaitaitis|Remigijus Žemaitaitis]] (5 iw) — 65 skatījumu
* [[:lt:15min|15min]] (7 iw) — 62 skatījumu
* [[:lt:Lituanica|Lituanica]] (9 iw) — 62 skatījumu
* [[:lt:Gabrielius Landsbergis (1982)|Gabrielius Landsbergis (1982)]] (19 iw) — 62 skatījumu
* [[:lt:Arūnas Valinskas|Arūnas Valinskas]] (7 iw) — 62 skatījumu
* [[:lt:Marijonas Mikutavičius|Marijonas Mikutavičius]] (7 iw) — 59 skatījumu
* [[:lt:Luminor Bank|Luminor Bank]] (1 iw) — 59 skatījumu
* [[:lt:Mykolas Alekna|Mykolas Alekna]] (10 iw) — 59 skatījumu
* [[:lt:Nachmanas Dušanskis|Nachmanas Dušanskis]] (4 iw) — 59 skatījumu
* [[:lt:Kazimieras Motieka|Kazimieras Motieka]] (5 iw) — 58 skatījumu
* [[:lt:Užutrakio dvaras|Užutrakio dvaras]] (4 iw) — 57 skatījumu
* [[:lt:2022 m. Europos krepšinio čempionatas|2022 m. Europos krepšinio čempionatas]] (18 iw) — 57 skatījumu
* [[:lt:Ba.|Ba.]] (3 iw) — 56 skatījumu
* [[:lt:Lukiškių kalėjimas|Lukiškių kalėjimas]] (10 iw) — 54 skatījumu
* [[:lt:Galvijinė sparva|Galvijinė sparva]] (25 iw) — 53 skatījumu
* [[:lt:Milčius ardytojas|Milčius ardytojas]] (6 iw) — 53 skatījumu
* [[:lt:PHP-Fusion|PHP-Fusion]] (17 iw) — 53 skatījumu
* [[:lt:Justė Arlauskaitė|Justė Arlauskaitė]] (4 iw) — 51 skatījumu
* [[:lt:Plateliai|Plateliai]] (11 iw) — 51 skatījumu
* [[:lt:Dreverna|Dreverna]] (5 iw) — 51 skatījumu
* [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 50 skatījumu
* [[:lt:Mažoji saturnija|Mažoji saturnija]] (29 iw) — 50 skatījumu
* [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 49 skatījumu
* [[:lt:Asmenybės tipas|Asmenybės tipas]] (15 iw) — 49 skatījumu
* [[:lt:Paprastasis žabalis|Paprastasis žabalis]] (15 iw) — 49 skatījumu
* [[:lt:Justinas Jarutis|Justinas Jarutis]] (1 iw) — 48 skatījumu
* [[:lt:Laima Liucija Andrikienė|Laima Liucija Andrikienė]] (12 iw) — 47 skatījumu
* [[:lt:Didysis šliužas|Didysis šliužas]] (26 iw) — 47 skatījumu
* [[:lt:Svencelė|Svencelė]] (2 iw) — 46 skatījumu
* [[:lt:Medlieva|Medlieva]] (47 iw) — 46 skatījumu
* [[:lt:Ą|Ą]] (29 iw) — 46 skatījumu
* [[:lt:Vilniaus miesto dalys|Vilniaus miesto dalys]] (2 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:Paprastoji auslinda|Paprastoji auslinda]] (37 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:LRT Opus|LRT Opus]] (2 iw) — 43 skatījumu
* [[:lt:Žaliasis žiogas|Žaliasis žiogas]] (29 iw) — 43 skatījumu
* [[:lt:Vilniaus–Klaipėdos geležinkelis|Vilniaus–Klaipėdos geležinkelis]] (2 iw) — 42 skatījumu
* [[:lt:Pakinktai|Pakinktai]] (22 iw) — 42 skatījumu
* [[:lt:Liveta Jasiūnaitė|Liveta Jasiūnaitė]] (9 iw) — 42 skatījumu
* [[:lt:Barakudos|Barakudos]] (46 iw) — 42 skatījumu
* [[:lt:Segregacija|Segregacija]] (47 iw) — 41 skatījumu
* [[:lt:Barstyčių akmuo|Barstyčių akmuo]] (5 iw) — 41 skatījumu
* [[:lt:Noel Mbo|Noel Mbo]] (2 iw) — 41 skatījumu
* [[:lt:Airanas|Airanas]] (56 iw) — 41 skatījumu
* [[:lt:Deutsche Welle|Deutsche Welle]] (67 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:Palangos tiltas|Palangos tiltas]] (1 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:Hiperbolė (roko grupė)|Hiperbolė (roko grupė)]] (1 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:Rusnė|Rusnė]] (14 iw) — 39 skatījumu
* [[:lt:Status quo|Status quo]] (59 iw) — 39 skatījumu
* [[:lt:Romos istorija|Romos istorija]] (28 iw) — 39 skatījumu
* [[:lt:Palūšė|Palūšė]] (12 iw) — 39 skatījumu
* [[:lt:Lyduvėnų tiltas|Lyduvėnų tiltas]] (5 iw) — 39 skatījumu
* [[:lt:Ų|Ų]] (18 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Evelina Dobrovolska|Evelina Dobrovolska]] (7 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Briedmusė|Briedmusė]] (15 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Tomorrowland (festivalis)|Tomorrowland (festivalis)]] (35 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Jonas Klemensas Sungaila|Jonas Klemensas Sungaila]] (1 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Džordana Butkutė|Džordana Butkutė]] (2 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Sisters on Wire|Sisters on Wire]] (1 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Automatinė pavarų dėžė|Automatinė pavarų dėžė]] (30 iw) — 37 skatījumu
* [[:lt:Amerikiečių Stafordšyro terjeras|Amerikiečių Stafordšyro terjeras]] (36 iw) — 37 skatījumu
* [[:lt:Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė|Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė]] (6 iw) — 37 skatījumu
* [[:lt:Šaškai|Šaškai]] (2 iw) — 36 skatījumu
* [[:lt:Cista|Cista]] (45 iw) — 36 skatījumu
* [[:lt:Arbūzas|Arbūzas]] (40 iw) — 35 skatījumu
* [[:lt:Alaus rūšys|Alaus rūšys]] (13 iw) — 35 skatījumu
* [[:lt:Gediminas Žiemelis|Gediminas Žiemelis]] (5 iw) — 35 skatījumu
* [[:lt:Asmens kodas|Asmens kodas]] (21 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Iskander|Iskander]] (35 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Žalieji ežerai|Žalieji ežerai]] (3 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Vytenis Andriukaitis|Vytenis Andriukaitis]] (15 iw) — 34 skatījumu
{{div col end}}


== et ==
{{div col|3}}
* [[:et:Fabergé munad|Fabergé munad]] (44 iw) — 648 skatījumu
* [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 466 skatījumu
* [[:et:Kaia Iva|Kaia Iva]] (7 iw) — 230 skatījumu
* [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 209 skatījumu
* [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 194 skatījumu
* [[:et:Mart Sander|Mart Sander]] (6 iw) — 185 skatījumu
* [[:et:Siiri Sisask|Siiri Sisask]] (4 iw) — 172 skatījumu
* [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 167 skatījumu
* [[:et:Traviata|Traviata]] (54 iw) — 162 skatījumu
* [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 146 skatījumu
* [[:et:Karmen Bruus|Karmen Bruus]] (3 iw) — 141 skatījumu
* [[:et:1993. aasta Eurovisiooni lauluvõistlus|1993. aasta Eurovisiooni lauluvõistlus]] (44 iw) — 124 skatījumu
* [[:et:Piret Hartman|Piret Hartman]] (2 iw) — 124 skatījumu
* [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 116 skatījumu
* [[:et:Afaasia|Afaasia]] (60 iw) — 108 skatījumu
* [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 106 skatījumu
* [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 104 skatījumu
* [[:et:Ruja|Ruja]] (2 iw) — 100 skatījumu
* [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 97 skatījumu
* [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 95 skatījumu
* [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 92 skatījumu
* [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 89 skatījumu
* [[:et:Eino Baskin|Eino Baskin]] (3 iw) — 87 skatījumu
* [[:et:Kare Kauks|Kare Kauks]] (4 iw) — 86 skatījumu
* [[:et:Annely Peebo|Annely Peebo]] (9 iw) — 84 skatījumu
* [[:et:Meririst|Meririst]] (52 iw) — 82 skatījumu
* [[:et:Nele-Liis Vaiksoo|Nele-Liis Vaiksoo]] (5 iw) — 82 skatījumu
* [[:et:Kaukaasia rahvad|Kaukaasia rahvad]] (25 iw) — 81 skatījumu
* [[:et:Eesti filmide loend|Eesti filmide loend]] (2 iw) — 81 skatījumu
* [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 79 skatījumu
* [[:et:Kelgukoerad|Kelgukoerad]] (1 iw) — 78 skatījumu
* [[:et:August Jakobson|August Jakobson]] (12 iw) — 77 skatījumu
* [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (52 iw) — 74 skatījumu
* [[:et:Marko Atso|Marko Atso]] (1 iw) — 73 skatījumu
* [[:et:Gruusia õigeusu kiriku juhtide loend|Gruusia õigeusu kiriku juhtide loend]] (10 iw) — 73 skatījumu
* [[:et:Maicel Uibo|Maicel Uibo]] (15 iw) — 72 skatījumu
* [[:et:Eesti poliitikute loend|Eesti poliitikute loend]] (1 iw) — 72 skatījumu
* [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 71 skatījumu
* [[:et:Peep Peterson|Peep Peterson]] (1 iw) — 71 skatījumu
* [[:et:Gerli Padar|Gerli Padar]] (22 iw) — 70 skatījumu
* [[:et:Anu Raud|Anu Raud]] (5 iw) — 69 skatījumu
* [[:et:Grit Šadeiko|Grit Šadeiko]] (10 iw) — 67 skatījumu
* [[:et:Koeratõugude loend|Koeratõugude loend]] (48 iw) — 62 skatījumu
* [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 61 skatījumu
* [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 60 skatījumu
* [[:et:Väino Uibo|Väino Uibo]] (1 iw) — 59 skatījumu
* [[:et:Love Me Tender (laul)|Love Me Tender (laul)]] (21 iw) — 59 skatījumu
* [[:et:Ultima Thule (Eesti ansambel)|Ultima Thule (Eesti ansambel)]] (4 iw) — 59 skatījumu
* [[:et:Imetajate loend|Imetajate loend]] (13 iw) — 58 skatījumu
* [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 58 skatījumu
* [[:et:Maarjamäe memoriaal|Maarjamäe memoriaal]] (3 iw) — 58 skatījumu
* [[:et:Punane elavhõbe|Punane elavhõbe]] (18 iw) — 58 skatījumu
* [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 57 skatījumu
* [[:et:Eesti raadiojaamade loend|Eesti raadiojaamade loend]] (2 iw) — 55 skatījumu
* [[:et:Eero Epner|Eero Epner]] (2 iw) — 55 skatījumu
* [[:et:Sky Plus|Sky Plus]] (3 iw) — 53 skatījumu
* [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 51 skatījumu
* [[:et:Sofi Oksanen|Sofi Oksanen]] (47 iw) — 51 skatījumu
* [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 51 skatījumu
* [[:et:Liisi Ojamaa|Liisi Ojamaa]] (3 iw) — 50 skatījumu
* [[:et:Vapsik|Vapsik]] (55 iw) — 50 skatījumu
* [[:et:Vaimne tervis|Vaimne tervis]] (56 iw) — 50 skatījumu
* [[:et:Kõrgeim õhutemperatuur|Kõrgeim õhutemperatuur]] (9 iw) — 50 skatījumu
* [[:et:Nartsissism|Nartsissism]] (65 iw) — 49 skatījumu
* [[:et:JScript|JScript]] (22 iw) — 48 skatījumu
* [[:et:Ungari kirjanike loend|Ungari kirjanike loend]] (15 iw) — 48 skatījumu
* [[:et:Juuli 2022|Juuli 2022]] (14 iw) — 47 skatījumu
* [[:et:Luure Peavalitsus|Luure Peavalitsus]] (36 iw) — 46 skatījumu
* [[:et:Heliloojate loend|Heliloojate loend]] (14 iw) — 45 skatījumu
* [[:et:Hanno Pevkur|Hanno Pevkur]] (15 iw) — 45 skatījumu
* [[:et:Riina Sikkut|Riina Sikkut]] (5 iw) — 44 skatījumu
* [[:et:Eduard Riisna|Eduard Riisna]] (1 iw) — 44 skatījumu
* [[:et:Madal|Madal]] (21 iw) — 44 skatījumu
* [[:et:Ladinakeelsete väljendite loend|Ladinakeelsete väljendite loend]] (46 iw) — 43 skatījumu
* [[:et:Prantsuse kirjanike loend|Prantsuse kirjanike loend]] (23 iw) — 43 skatījumu
* [[:et:Sidney Sheldon|Sidney Sheldon]] (58 iw) — 43 skatījumu
* [[:et:Roomajate loend|Roomajate loend]] (9 iw) — 42 skatījumu
* [[:et:Eesti sportlaste loend|Eesti sportlaste loend]] (1 iw) — 42 skatījumu
* [[:et:Eesti ansamblite loend|Eesti ansamblite loend]] (1 iw) — 42 skatījumu
* [[:et:Eesti lauljate loend|Eesti lauljate loend]] (1 iw) — 41 skatījumu
* [[:et:Võsu|Võsu]] (14 iw) — 41 skatījumu
* [[:et:Ekstravertsus ja introvertsus|Ekstravertsus ja introvertsus]] (42 iw) — 41 skatījumu
* [[:et:Bullerby lapsed|Bullerby lapsed]] (14 iw) — 41 skatījumu
* [[:et:Riina Solman|Riina Solman]] (5 iw) — 40 skatījumu
* [[:et:Siim Valmar Kiisler|Siim Valmar Kiisler]] (7 iw) — 40 skatījumu
* [[:et:Phoenix Ghost|Phoenix Ghost]] (8 iw) — 40 skatījumu
* [[:et:Roblox|Roblox]] (57 iw) — 40 skatījumu
* [[:et:Terminaator (ansambel)|Terminaator (ansambel)]] (7 iw) — 40 skatījumu
* [[:et:Kihnu Virve|Kihnu Virve]] (4 iw) — 40 skatījumu
* [[:et:Madis Kallas|Madis Kallas]] (4 iw) — 39 skatījumu
* [[:et:Hugo Raudsepp|Hugo Raudsepp]] (9 iw) — 39 skatījumu
* [[:et:Loomade loendid|Loomade loendid]] (5 iw) — 39 skatījumu
* [[:et:Anu Saagim|Anu Saagim]] (1 iw) — 39 skatījumu
* [[:et:Shaunae Miller-Uibo|Shaunae Miller-Uibo]] (27 iw) — 38 skatījumu
* [[:et:Jürgen Veber|Jürgen Veber]] (1 iw) — 38 skatījumu
* [[:et:Lobitöö|Lobitöö]] (53 iw) — 38 skatījumu
* [[:et:Roman Baskin|Roman Baskin]] (5 iw) — 38 skatījumu
* [[:et:Lea Danilson-Järg|Lea Danilson-Järg]] (2 iw) — 37 skatījumu
* [[:et:Eesti järved|Eesti järved]] (1 iw) — 37 skatījumu
* [[:et:Tõde ja õigus|Tõde ja õigus]] (5 iw) — 37 skatījumu
{{div col end}}</text>
      <sha1>alfmknnlkdf0giqgapxqows4tx88jjg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS</title>
    <ns>3</ns>
    <id>459347</id>
    <revision>
      <id>3659224</id>
      <parentid>3645674</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:02:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bot: Notice of potential markup breaking</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6659" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=ZANDMANIS}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2020. gada 10. maijs, plkst. 21.52 (EEST)

== Pirmskatījums ==

{{ieteikums1}} [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. septembris, plkst. 18.42 (EEST)
== Iekavas (13.10.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3488211 šis labojums] lapā [[Smiltenes novads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Smiltenes novads|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#123;&lt;/span&gt;&amp;#123;Nepilnīga nodaļa&amp;#125;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 13. oktobris, plkst. 15.02 (EEST)

== 2021. gada labākais jaunais dalībnieks Vikipēdijas latviešu valodā ==

{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2021. gada labākais jaunais dalībnieks Vikipēdijā latviešu valodā'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2021|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2021. gada labāko jauno dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā
|} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 20.37 (EET)

:Paldies!! [[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 20.45 (EET)

== raksti par basketbolistiem ==
sveiks! pirmkārt, apsveicu ar kopienas augsto novērtējumu kā labākajam jaunajam dalībniekam! otrkārt, pateicos par regulāru rakstu par basketbolistiem atjaunināšanu! 
:ko es varu ieteikt: pievērst uzmanību tam, ko bieži vien es vēl papildinu pēc tavām izmaiņām, iespējams, kautko no tā gluži labprāt arī tu pats darītu vairāk, kad veic labojumus. piemērs šeit: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=D%C5%BEeimss_H%C4%81rdens&amp;diff=3557706&amp;oldid=3557593| Hārdena rakstā]. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 12. februāris, plkst. 19.25 (EET)

:Paldies par kopienas augsto novērtējumu!! [[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2022. gada 12. februāris, plkst. 21.42 (EET)
== Iekavas (05.07.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3645646 šis labojums] lapā [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Bostonas &quot;Bruins&quot;|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;nhl.com/bruins/news/jim-montgomery-named-29th-head-coach-of-the-boston-bruins/c-334794392&amp;lt;/ref&amp;gt; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;2022—pašlaik
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 5. jūlijs, plkst. 23.02 (EEST)
== Iekavas (23.07.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3659205 šis labojums] lapā [[Pirmais pasaules karš]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pirmais pasaules karš|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;dēļ. Nepietiekama uztura, genocīda un slimību dēļ gāja bojā 6—13 miljoni civiliedzīvotāju.&amp;lt;ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#123;&amp;#123;&lt;/span&gt;https://www.britannica.com/event/World-War-I/Killed-wounded-and-missing&amp;lt;/ref&amp;gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 2, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 23. jūlijs, plkst. 13.02 (EEST)</text>
      <sha1>s89czluxe7vyha2dqubjho6baxbbr9a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2033. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>461203</id>
    <revision>
      <id>3659223</id>
      <parentid>3299116</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:02:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Uzlabota veidne+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="931" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Gads|2033}}
'''2033. gads''' ({{Rom sk gadam|2033}}) būs parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[sestdiena|sestdienā]].

==Paredzētie notikumi==

* [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijā]] plānots pabeigt ātrgaitas [[High Speed 2]] [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] savienojumu.&lt;ref&gt;{{cite web|author=Richard Westcott |url=https://www.bbc.co.uk/news/uk-16453869 |title=HS2: High-speed rail link 'being seriously considered' - BBC News |publisher=Bbc.co.uk |date= |accessdate=2015-11-12}}{{angliski}}&lt;/ref&gt;
* 8. oktobrī notiks pilns [[Mēness aptumsums]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.timeanddate.com/eclipse/list-total-lunar.html?starty=2030 |title=Total Lunar Eclipses Worldwide – Period from 2030-2039 |publisher=Timeanddate.com |date= |accessdate=2015-11-12}}{{angliski}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Commons|2033}}
{{atsauces}}

{{laiks-aizmetnis}}
[[Kategorija:2033. gads| ]]</text>
      <sha1>nh48e149c71j9x2oub07xvtvwpcdunr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jēkabpils novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462576</id>
    <revision>
      <id>3658894</id>
      <parentid>3645986</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T12:21:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>vecais ģerbonis nav spēkā, tiek veidots jaunais (veco var redzēt vecā novada rakstā)</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6035" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Jēkabpils novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Jēkabpils novads
| karte            = Jēkabpils novads karte 2021.png
| karte2           = Jēkabpils novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Jēkabpils novads
| ģerboņa_attēls    = 
| ģerboņa_nosaukums = Jēkabpils novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Jēkabpils
| mērs              = Raivis Ragainis
| mērs_partija      = [[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 2996,1
| iedzīvotāji      = 46703
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 46703/ 2996.1 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.jekabpils.lv/
}}
'''Jēkabpils novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Jēkabpils pilsēta]], [[Jēkabpils novads (2009—2021)|Jēkabpils novads]], [[Aknīstes novads]], [[Krustpils novads]], [[Salas novads]] un [[Viesītes novads]]. Novada centrs atrodas [[Jēkabpils]] valsts[[pilsēta|pilsētā]]. Robežojas rietumos ar [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadu]], ziemeļos ar [[Madonas novads|Madonas]] un [[Varakļānu novads|Varakļānu novadiem]], austrumos ar [[Līvānu novads|Līvānu]] un [[Preiļu novads|Preiļu novadiem]], dienvidos ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]] un [[Lietuva]]s [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķi]].

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajona]] teritoriju.

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Aknīstes pagasts]], [[Aknīste]]s pilsēta, [[Asares pagasts]], [[Atašienes pagasts]], [[Ābeļu pagasts]], [[Dignājas pagasts]], [[Dunavas pagasts]], [[Elkšņu pagasts]], [[Gārsenes pagasts]], [[Jēkabpils]] valstspilsēta, [[Kalna pagasts]], [[Krustpils pagasts]], [[Kūku pagasts]], [[Leimaņu pagasts]], [[Mežāres pagasts]], [[Rites pagasts]], [[Rubenes pagasts]], [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]], [[Saukas pagasts]], [[Sēlpils pagasts]], [[Variešu pagasts]], [[Viesītes pagasts]], [[Viesīte]]s pilsēta, [[Vīpes pagasts]] un [[Zasas pagasts]].

== Daba ==
Novada austrumdaļā atrodas [[Vidusdaugavas zemiene]], dienvidaustrumos [[Aknīstes pacēlums]], rietumos [[Sēlijas valnis]] ([[Ormaņu kalns]] 167 m, [[Taborkalns (Sēlija)|Taborkalns]] 139 m). Augsnes — velēnu, podzolētās un purvu. Meži 1982. gadā aizņēma ap 40% no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants ([[Elkšņi]], Spārniņi), māls (Auzāni, Skanstenieki), dolomīts ([[Birži (Salas pagasts)|Birži]], [[Brodi]]), kūdra ([[Baraukas pūrs|Baraukas]], Nomaļu, Stridas purvi).&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|4|472}}&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra: -6 — -6,5 ° C janvārī, + 17 — 17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—650 mm gadā.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

=== Upes ===
* [[Daugava]]s baseina: Daugava, [[Odze (upe)|Odze]], [[Ziemeļsusēja]], [[Nereta (upe)|Nereta]], [[Aiviekste]] (robežupe).
* [[Lielupe]]s baseina: [[Dienvidsusēja]], [[Viesīte (upe)|Viesīte]].

=== Ūdenstilpes ===
74 ezeri, kas lielāki par 1 [[hektārs|ha]]. Lielākie: [[Saukas ezers]] 7,7 km², [[Viesītes ezers]] 2,3 km². Ziemeļrietumos [[Pļaviņu ūdenskrātuve]]s daļa.

== Vēsture ==
Novada teritorija apdzīvota kopš 9. gadu tūkstoša [[p.m.ē.]]&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; 1. gadu tūkstotī p.m.ē, nocietinātas apmetnes bija [[Asote|Asotē]], [[Dignāja|Dignājā]], [[Sēlpils|Sēlpilī]]. Mūsu ēras sākumā novadu apdzīvoja [[latgaļi]] un [[sēļi]], cauri tam gāja svarīgais Daugavas ūdensceļš un vietējie tirdzniecības ceļi. 13. gadsimtā Sēlpils un Asote kļuva par [[krustneši|krustnešu]] uzbrukumu mērķiem jau pirmajās desmitgadēs. 1250. gados Sēlijas daļa bija pakļauta. Pēc [[Livonija]]s sabrukuma 1560. gados Daugavas kreisā krasta zemes ieguva [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], labais krasts nonāca [[Polija]]s pārvaldē, tā ziemeļdaļa kopš 1620. gadiem piederēja [[Zviedrija]]i. 18. gadsimtā novada teritorija pārgāja [[Krievijas impērija]]s kontrolē.
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-  
| 1. || [[Jēkabpils]] || Valstspilsēta || - || 22 950
|-
| 2. || [[Viesīte]] || Pilsēta || - || 1558
|-
| 3. || [[Sala (Jēkabpils novads)|Sala]]|| Ciems || Salas || 1412
|-
| 4. || [[Aknīste]] || Pilsēta || - || 1016
|-
| 5. || [[Birži (Salas pagasts)|Birži]] || Ciems || Salas || 494
|-
| 6. || [[Brodi]] || Ciems || Ābeļu || 367
|-
| 7. || [[Zasa]] || Ciems || Zasas || 312
|-
| 8. || [[Mežāre]] || Ciems || Mežāres || 300
|-
| 9. || [[Zīlāni]] || Ciems || Kūku || 295
|-
| 10. || [[Jaunā muiža (Kūku pagasts)|Jaunā muiža]] || Ciems || Kūku || 287
|}

{{Nepilnīga nodaļa}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Jēkabpils rajons}}

[[Kategorija:Jēkabpils novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>hu4uzba00muxsy53a9vscvr9d6hlyas</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mārupes novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462592</id>
    <revision>
      <id>3658895</id>
      <parentid>3645319</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T12:22:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>vecais ģerbonis nav spēkā, tiek veidots jaunais (veco var redzēt vecā novada rakstā)</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6527" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Mārupes pagasts}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Mārupes novads
| karte            = Mārupes novads karte 2021.png
| karte2           = Mārupes novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Mārupes novads
| ģerboņa_attēls    = 
| ģerboņa_nosaukums = Mārupes novada ģerbonis
| karoga_attēls     = 
| karoga_nosaukums  = Mārupes novada karogs
| centrs           = Mārupe
| mērs              = Andrejs Ence 
| mērs_partija      = [[LRA]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 347,2
| iedzīvotāji      = 25352
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 25352/ 347.2 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.marupe.lv/
}}

'''Mārupes novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Mārupes novads (2009—2021)|Mārupes novads]] un [[Babītes novads]]. Robežojas ziemeļos ar [[Jūrmala]]s [[valstspilsēta|valstspilsētu]], rietumos ar [[Tukuma novads|Tukuma novadu]], dienvidrietumos ar [[Jelgavas novads|Jelgavas novadu]], dienvidos ar [[Olaines novads|Olaines novadu]] un austrumos ar [[Rīga|Rīgu]]. Novada centrs atrodas [[Mārupe|Mārupē]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Babītes pagasts]], [[Mārupes pagasts]], [[Mārupe]]s pilsēta un [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasts]].

== Daba ==
Novada ziemeļu un austrumu daļa ietilpst [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]], bet dienvidu un rietumu daļa — [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenumā]]. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, dominē [[devons|augšdevona]] nogulumi. Augsnes galvenokārt smilšainas gleja, podzolētās gleja un purvu kūdraugsnes. Dienvidos atrodas daļas no [[Cenas tīrelis|Cenas tīreļa]] un [[Medema purvs|Medema purva]], dienvidrietumos [[Ložmetējkalna purvs]]. Mežos pārsvarā [[priedes]].&lt;ref name=&quot;lga&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; 

Vidējā temperatūra: -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Vidējais gada nokrišņu daudzums 650 — 700 mm.&lt;ref name=&quot;lga&quot; /&gt;

=== Upes ===
Novads galvenokārt atrodas [[Lielupe]]s baseinā, galvenās ūdensteces ir Lielupe un tās savienojumi ar [[Babītes ezers|Babītes ezeru]] — [[Gāte]] un [[Varkaļu kanāls]]. Austrumos [[Daugava]]s pietekas [[Mārupīte]]s augštece. Daudz meliorācijas grāvju, ap Babītes ezeru un Lielupi [[polderis|polderi]].

=== Ūdenstilpes ===
Lielākās — [[Babītes ezers]] (25,6 km²), [[Božu ūdenskrātuve]] (0,5 km²), [[Skaista ezers]] (0,2 km²), [[Beberbeķu dzirnavezers]] (0,1 km²).

== Vēsture ==
Novada ziemeļdaļa vēl pirms 5—6 gadu tūkstošiem atradās zem jūras līmeņa. Tai pamazām ceļoties un Babītes ezeram kļūstot par lagūnu, piekrastē sāka veidoties zvejnieku un mednieku apmetnes. Senākā atklātā Romju-Kalniņu apmetne tiek datēta ar 3. gadu tūkstoti [[p.m.ē.]]&lt;ref&gt;[https://www.marupe.lv/lv/marupes-novads/vesture/babites-un-salas-pagasti Mārupe. Vēsture — Babītes un Salas pagasti]&lt;/ref&gt;
.
12. gadsimtā novadu apdzīvoja [[lībieši]] un [[zemgaļi]], šeit cauri gājis ceļš uz [[Prūsija|Prūsiju]]. Kopš 13. gadsimta tagadējais Mārupes novads ietilpa Rīgas landfogtejā, vēlāk [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas patrimoniālajā apgabalā]]. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] lielākā novada daļa nonāca [[Polija]]s [[Pārdaugavas hercogiste]]s pakļautībā, pēc 1629. gada to ieguva [[Zviedrija]]. Neliela daļa Lielupes kreisajā krastā tika iekļauta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. Zviedrijas daļu 1721., bet hercogistes 1795. gadā pievienoja [[Krievijas impērija]]i.
{{Nepilnīga nodaļa}}

=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Mārupe]] || Pilsēta || — || 16 826
|-
| 2. || [[Piņķi]] || Ciems || Babītes || 3695
|-
| 3. || [[Jaunmārupe]] || Ciems || Mārupes || 3212
|-
| 4. || [[Tīraine]] || Ciems || Mārupes || 1568
|-
| 5. || [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]] || Ciems || Babītes || 1359
|-
| 6. || [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežāres]] || Ciems || Babītes || 1315
|-
| 7. || [[Babīte]] || Ciems || Babītes || 1273
|-
| 8. || [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] || Ciems || Mārupes || 1128
|-
| 9. || [[Spuņciems]] || Ciems || Salas || 585
|-
| 10. || [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] || Ciems || Mārupes|| 538
|}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
{{Galvenais|2021. gada Mārupes novada domes vēlēšanas}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;5&quot;&gt;
Реконструированные укрепления - panoramio.jpg|Rekonstruēts nocietinājums Ložmetējkalna apkārtnē
Babītes ezers 09.jpg|Babītes ezers
20120630-03(Skaista ezers, Cenas tīrelis).jpg|Skaista ezers Cenas tīrelī
Cenas tīreļa laipa.jpg|Cenas tīreļa laipa
Jaunmārupe, Mārupes novads, LV-2166, Latvia - panoramio - alinco fan.jpg|Dzīvojamās ēkas Jaunmārupē
Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca,8.jpg|Piņķu luterāņu baznīca
Sluzas - panoramio.jpg|Varkaļu kanāla slūžu aizsprosts
Piņku kaujas piemiņai, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, Latvia - panoramio.jpg|Piņku kaujas piemineklis
Božu ūdenskrātuve, Babītes pagasts, Babītes novads, Latvia - panoramio (4).jpg|Božu ūdenskrātuve
Beberbeķu ezers, 22.04.2014.jpg|Beberbeķu dzirnavezers
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|www.marupe.lv}}

{{Latvijas novads-aizmetnis}}

{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}

[[Kategorija:Mārupes novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>m47m6cupm1lg0ao89888scu3jpqirzz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Smiltenes novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462610</id>
    <revision>
      <id>3658896</id>
      <parentid>3606524</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T12:22:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>vecais ģerbonis nav spēkā, tiek veidots jaunais (veco var redzēt vecā novada rakstā)</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8479" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Smiltenes novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Smiltenes novads
| karte            = Smiltenes novads karte 2021.png
| karte2           = Smiltenes novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Smiltenes novads no 2021. gada 1. jūlija
| ģerboņa_attēls    = 
| ģerboņa_nosaukums = Smiltenes novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Smiltene
| mērs              = Edgars Avotiņš
| mērs_partija      = Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai&quot;- &quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;
| mērs_gads         = 2021.
| platība          = 1801,3
| iedzīvotāji      = 20509
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 20509/ 1801.3 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://smiltenesnovads.lv/
}}

'''Smiltenes novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots agrākais [[Smiltenes novads (2009—2021)|Smiltenes novads]], [[Apes novads]] un [[Raunas novads]]. Robežojas rietumos ar [[Cēsu novads|Cēsu novadu]], dienvidos ar [[Gulbenes novads|Gulbenes novadu]], austrumos ar [[Alūksnes novads|Alūksnes novadu]] un ziemeļos ar [[Valmieras novads|Valmieras]] un [[Valkas novads|Valkas novadiem]], kā arī [[Igaunija]]s [[Valgas apriņķis|Valgas]] un [[Veru apriņķis|Veru apriņķiem]]. Novada centrs atrodas [[Smiltene]]s [[pilsēta|pilsētā]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Apes pagasts]], [[Ape]]s pilsēta, [[Bilskas pagasts]], [[Blomes pagasts]], [[Brantu pagasts]], [[Drustu pagasts]], [[Gaujienas pagasts]], [[Grundzāles pagasts]], [[Launkalnes pagasts]], [[Palsmanes pagasts]], [[Raunas pagasts]], [[Smiltenes pagasts]], [[Smiltene]]s pilsēta, [[Trapenes pagasts]], [[Variņu pagasts]] un [[Virešu pagasts]].

== Daba ==
Novads pieder pie dažādiem fizioģeogrāfiskiem apgabaliem. Dienvidos un dienvidrietumos atrodas [[Vidzemes augstiene]]s [[Mežoles pauguraine]], ziemeļdaļā un dienviddaļā attiecīgi tās pašas augstienes [[Aumeisteru paugurvalnis]] un [[Augšgaujas pazeminājums]], ziemeļos [[Ziemeļvidzemes zemiene]]s [[Sedas līdzenums]], austrumos [[Vidusgaujas zemiene]]s [[Trapenes līdzenums]], galējos austrumos [[Alūksnes augstiene]]s [[Veclaicenes pauguraine]]. Ģeoloģiski novada lielākajā daļā dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]], bet ziemeļrietumos vidusdevona nogulumi. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] ([[Dārzciems (Gaujienas pagasts)|Dārzciems]], Dzeņi, Ape), [[māls]] ([[Trapene]]), [[smilts]] un [[grants]] ([[Brutuļi]]), [[kūdra]] (Melnsalas-Kaulezera purvs).&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, +16,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā, ar minimumu vidusdaļā.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Upes ===
Novads pilnībā ietilpst [[Gauja]]s baseinā.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt; Lielākās upes — Gauja un tās pietekas:
* labā krasta — [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupe]] un [[Vaidava (upe)|Vaidava]] (abas ietek Gaujas pietekā [[Mustjegi]]),
* kreisā krasta — [[Vija]], [[Vizla (upe)|Vizla]] ar [[Palsa|Palsu]], [[Abuls]], [[Vecpalsa]] ar [[Rauza (upe)|Rauzu]], [[Rauna (upe)|Rauna]].

=== Ūdenstilpes ===
Lielu ezeru novadā nav, augstienēs daudz nelielu ezeriņu, tai skaitā [[Juveris]] (0,8 km²) un [[Lizdoles ezers]] (0,5 km²).

=== Dabas aizsardzība ===
Novada centrā Gaujas apkaimē atrodas aizsargājamo ainavu apvidus [[Ziemeļgauja]] (tai skaitā [[Vireši (dabas liegums)|Virešu dabas liegums]]). Ziemeļos [[dabas liegums|dabas liegumi]] [[Melnsalas purvs]], [[Sloku purvs]], [[Lepuru purvs]], [[Tetersalas meži]], [[Melnupes meži]], rietumos [[Raunas Staburags]], vidusdaļā [[Mežole]], [[Launkalne (dabas liegums)|Launkalne]], [[Rauza (dabas liegums)|Rauza]] un [[Šepka]], austrumos daļa no [[Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus]].

== Vēsture ==
Senatnē novadā jaukti dzīvojušas [[balti|baltu]] un [[somugri|somugru]] ciltis, 10. gadsimtā tās pamatā bija [[latgaļi]] un [[igauņi]]. Vēlāk sāka iezīmēties latgaļu pārsvars.&lt;ref name=&quot;LV&quot;&gt;Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, &quot;Zinātne&quot;, 1986.&lt;/ref&gt; 13. gadsimta sākumā novada teritorijas lielākā daļa bija pakļauta [[Tālava]]i Gaujas kreisajā krastā un [[Atzele]]i labajā, paša novada teritorijā lielu pārvaldes centru nebija.&lt;ref name=&quot;LV&quot; /&gt;

Pēc iekarotās [[Livonija]]s sadalīšanas novada dienvidi un rietumi nonāca [[Rīgas arhibīskapija]]s pakļautībā, ziemeļi un austrumi — [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa pakļautībā]]. Ordeņa komtura pils bija [[Gaujiena|Gaujienā]], bīskapa pilis — Smiltenē un [[Rauna|Raunā]].&lt;ref name=&quot;LV&quot; /&gt;

[[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā novads nokļuva [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē kā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s daļa. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|ilgstoša kara]] 1629. gadā [[Zviedrija]] ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz tās iekaroto Vidzemi.

Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā novads nonāca [[Krievijas impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķī]].

== Iedzīvotāji ==

=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LGIA&quot;&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Smiltene]] || Pilsēta || — || 5397
|-
| 2. || [[Rauna]] || Ciems || Raunas || 1218
|-
| 3. || [[Ape]] || Pilsēta || — || 847
|-
| 4. || [[Palsmane]] || Ciems || Palsmanes || 560
|-
| 5. || [[Gaujiena]] || Ciems || Gaujienas || 501
|-
| 6. || [[Variņi]] || Ciems || Variņu || 401
|-
| 7. || [[Grundzāle]] || Ciems || Grundzāles || 366
|-
| 8. || [[Silva (ciems)|Silva]] || Ciems || Launkalnes || 346
|-
| 9. || [[Trapene]] || Ciems || Trapenes || 344
|-
| 10. || [[Drusti]] || Ciems || Drustu || 264
|}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
Novadu visā garumā šķērso [[Vidzemes šoseja]] (A2).
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
* [[Jūlijs Auškāps]] (1884—1942), ķīmijas tehnologs, profesors, izglītības ministrs
* [[Jānis Cimze]] (1814—1881), pedagogs, tautas dziesmu vācējs
* [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927), skolotājs, grāmatizdevējs
* [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] (1888—1974), vācbaltiešu vēsturnieks un rakstnieks
* [[Ķikuļu Jēkabs]] (1740—1777), audējs, [[hernhūtietis]]
* [[Matīss Karro]] (1991), motosportists
* [[Linards Laicens]] (1883—1938), rakstnieks
* [[Jēkabs Lange]] (1711—1777), mācītājs, pirmās vācu — latviešu vārdnīcas autors
* [[Mairis Levans]] (1967), motosportists
* [[Pauls Līvens]] (1875—1963), [[Smiltenes muiža]]s īpašnieks
* [[Rūdolfs Pērle]] (1875—1917), mākslinieks 
* [[Jūlijs Pētersons]] (1880—1945), rakstnieks
* [[Pēteris Šmits]] (1869—1938), sinologs, valodnieks un etnogrāfs
* [[Ojārs Vācietis]] (1933—1983), dzejnieks
* [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948), komponists
* [[Elīna Zālīte]] (1898—1955), rakstniece

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Raunas staburags - Guntars Mednis - Panoramio.jpg|Raunas Staburags
Gaujienas muižas ēka (21).jpg|Gaujienas muižas ēka
Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|Ape, Raganu klintis pie Vaidavas
Gauja pie Gaujienas 1998-09-10.jpg|Gauja pie Gaujienas
Пожарное депо - panoramio.jpg|Smiltenes ugunsdzēsēju depo
Niedrāja Ezers.2021.gadā.jpg|Niedrāja ezers
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Valkas rajons}}

[[Kategorija:Smiltenes novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>drityw4q7fsthxqke95c3m7xmo4h3wc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alberts Tailers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>463000</id>
    <revision>
      <id>3658971</id>
      <parentid>3629563</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5375" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Alberts Tailers
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Albert Tyler''
 |              attēls = Albert Tyler 1896 (cropped).jpg
 |             att_izm = 150
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1872|1|4}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ohaio (štats)|Glendeila}}
 |             mir_dat = {{dat|1945|7|27}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Meina|Harpsvella}}
 |             tautība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|ASV|1891}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896]])
 |          os_medaļas = 1 (1 sudraba)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalCountry     | {{flaga|ASV}} [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]]}} (USA)
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]]}}
{{MedalSilver      | [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] | [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, kārtslēkšana|Kārtslēkšana]]}}
}}

'''Alberts Tailers''' ({{val|en|Albert Tyler}}; dzimis {{dat|1872|1|4}}, miris {{dat|1945|7|27}}) bija amerikāņu [[vieglatlēts]], olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajās spēlēs]].

== Privātā dzīve ==
No 1888. gada Tailers bija Franklina klases (Ohaio) biedrs. Studējot [[Prinstonas Universitāte|Prinstonas Universitātē]], Tailers spēlēja arī [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] un [[beisbols|beisbolu]]. Viņš 1897. gadā absolvēja universitāti un kļuva par tās skolotāju un futbola amatpersonu.

Viņš nomira no [[pneimonija]]s 1945. gada 27. jūlijā, dodoties atvaļinājumā uz [[Meina|Meinu]].&lt;ref name=r1&gt;[https://web.archive.org/web/20200417173928/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ty/albert-tyler-1.html Albert Tyler]. sports-reference.com&lt;/ref&gt;

== Olimpiskās spēles ==
1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs [[Atēnas|Atēnās]] Tailers startēja vienā [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnā — [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]. Šajā disciplīnā viņš ar rezultātu 3.20 metri izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties savam tautietim [[Viljams Hoits|Viljamam Hoitam]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-pole-vault.html |title=Athletics at the 1896 Athens Summer Games: Men's Pole Vault |work=sports-reference.com |access-date={{dat|2020|04|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417173859/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-pole-vault.html |archivedate={{dat|2020|04|17||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417173859/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-pole-vault.html |date={{dat|2020|04|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Rezultāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- 
! Spēles !! Sporta veids !! Disciplīna || Rezultāts || Vieta 
|-
! align=left|{{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]
| align=left|{{osv|Vieglatlētika|1896|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, kārtslēkšana|Kārtslēkšana]] || 3.20 || {{silver2}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.olympic.org/albert-tyler Alberts Tailers (SOK profils)] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20200703080822/http://www.olympedia.org/athletes/79145 Alberts Tailers (''Olympedia'' profils)] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20200417173928/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ty/albert-tyler-1.html Alberts Tailers (''Sports Reference'' profils)] {{en ikona}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{ASV medaļnieki 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{ASV sportisti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Tailers, Alberts}}
[[Kategorija:1872. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1945. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1896. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Kārtslēcēji]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>5ur5nxz5fbxyr72a9um82d16o0cph3f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2040. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>463758</id>
    <revision>
      <id>3659122</id>
      <parentid>3524177</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T04:03:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Uzlabota veidne+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3144" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Gads|2040}}

'''2040. gads''' ({{Rom sk gadam|2040}}) būs garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[svētdiena|svētdienā]].

== Gaidāmie notikumi ==

* [[Francija|Francijā]] plāno aizliegt automobiļu ar dīzeļa un benzīna dzinēju tirdzniecību.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.bbc.co.uk/news/uk-40723581 |title= New diesel and petrol vehicles to be banned from 2040 in UK - BBC News |publisher=bbc.co.uk |date= |accessdate=2017-07-26}}{{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[Japāna|Japānā]] tiks slēgtas pēdējās [[atomelektrostacija]]s.&lt;ref&gt;{{cite news|author=Justin McCurry |url=https://www.theguardian.com/world/2012/sep/14/japan-end-nuclear-power |title=Japan plans to end reliance on nuclear power within 30 years &amp;#124; World news |newspaper=The Guardian |date=2012-09-19 |accessdate=2015-11-11}}{{angliski}}&lt;/ref&gt;
* Paredzēts pabeigt Transeiropas dzelzceļa transporta (TEN-T) koridoru no [[Vācija]]s līdz [[Dienviditālija]]i.&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.gisdevelopment.net/application/miscellaneous/e20apr09.htm |title=Development of Alpine Rail Link using GIS |author=Jim Baumann |accessdate=2011-12-31 archiveurl=https://web.archive.org/web/20120306060017/http://www.gisdevelopment.net/application/miscellaneous/e20apr09.htm |archivedate=2012-03-06 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120306060017/http://www.gisdevelopment.net/application/miscellaneous/e20apr09.htm }}{{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[Amsterdam]]a plāno būt brīva no fosilās degvielas, darbinot [[Elektroauto|automašīnas]], kravas automašīnas un laivas un apgādājot celtnes ar enerģiju, kas iegūta no vēja, Saules un biomasas.&lt;ref&gt;{{cite web|title = Top EV-Friendly Cities: What Are They Doing Right?|url = http://thinkprogress.org/climate/2012/07/03/510344/top-ev-friendly-cities-what-are-they-doing-right/|accessdate = August 30, 2015|archive-url = https://web.archive.org/web/20160303221154/http://thinkprogress.org/climate/2012/07/03/510344/top-ev-friendly-cities-what-are-they-doing-right/|archive-date = March 3, 2016}}{{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[ASV]] tiks pabeigts ziemeļaustrumu ātrgaitas dzelzceļa koridors no [[Bostona]]s līdz [[Vašingtona]]i.&lt;ref&gt;{{cite web |last=Falk |first=Tyler |url=http://www.smartplanet.com/blog/cities/on-amtrak-philadelphia-to-new-york-in-37-minutes/3854 |title=On Amtrak, Philadelphia to New York in 37 minutes &amp;#124; ZDNet |publisher=Smartplanet.com |date=2012-07-09 |accessdate=2015-11-11 |archive-date=2012-10-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20121021194756/http://www.smartplanet.com/blog/cities/on-amtrak-philadelphia-to-new-york-in-37-minutes/3854 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.amtrak.com/ccurl/453/325/Amtrak-Vision-for-the-Northeast-Corridor.pdf |format=PDF |title=The Amtrak Vision for the Northeast Corridor : 2012 Update Report |publisher=Amtrak.com |accessdate=2015-11-11 archiveurl=https://web.archive.org/web/20151230065625/https://www.amtrak.com/ccurl/453/325/Amtrak-Vision-for-the-Northeast-Corridor.pdf |archivedate=December 30, 2015  }}{{angliski}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{laiks-aizmetnis}}
[[Kategorija:2040. gads| ]]</text>
      <sha1>ermo6jd8hm66d5mzfvdo6iatxwnzgqe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2041. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>463914</id>
    <revision>
      <id>3658920</id>
      <parentid>3580775</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T14:18:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Uzlabota veidne+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1142" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Gads|2041}}

'''2041. gads''' ({{Rom sk gadam|2041}}) būs parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[otrdiena|otrdienā]].

== Gaidāmie notikumi ==

* Tiks pārskatīts [[Antarktīdas līgums]].&lt;ref&gt;{{cite book|url=https://books.google.com/books?id=-GstDwAAQBAJ&amp;pg=PT9&amp;dq=Antarctic+Treaty+System+review+2041&amp;hl=en&amp;newbks=1&amp;newbks_redir=0&amp;sa=X&amp;ved=2ahUKEwjx59rVxI3oAhVpHTQIHcp8DXkQ6AEwAXoECAYQAg#v=onepage&amp;q=Antarctic%20Treaty%20System%20review%202041&amp;f=false|title=Antarctica: The Frozen Continent's Environment, Changing Logistics and Relevance to India|author=Jagadish Khadilkar|publisher=Bloomsbury Publishing|year=2017}}{{angliski}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/politics-and-nation/13-indians-take-the-harshest-route-in-the-world-to-save-antarctica/articleshow/46583356.cms?from=mdr|title=13 Indians take the harshest route in the world to save Antarctica|work=economictimes.indiatimes.com|date=March 16, 2015|accessdate=March 9, 2020}}{{angliski}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{īss aizmetnis}}
{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:2041. gads| ]]</text>
      <sha1>6754pvpllryh36y8snt2tyekoi6rpcc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2042. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>464177</id>
    <revision>
      <id>3658919</id>
      <parentid>3282218</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T14:17:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Uzlabota veidne+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2046" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Gads|2042}}

'''2042. gads''' ({{Rom sk gadam|2042}}) būs parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[trešdiena|trešdienā]].

== Gaidāmie notikumi ==

* 30. aprīlī tiks atvērta [[Nickelodeon Studios|Nickelodeon]] [[laika kapsula]], kas aprakta 1992. gada aprīlī.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://mentalfloss.com/article/31016/every-item-inside-time-capsule-nickelodeon-buried-1992|work=Mental Floss|title=Every item inside time capsule Nickelodeon buried in 1992|date=June 25, 2012|first=Adrienne|last=Crezo|publisher=Mental Floss, Inc.|accessdate=June 8, 2015}}{{angliski}}&lt;/ref&gt;
* 17. septembrī būs laika skaitīšanas problēma IBM lieldatoru sistēmās, kas līdzīga [[2000. gada problēma]]i.
* No ekspluatācijas tiks izņemta zemūdens [[UGM-133 Trident_II|Trident D5]] kodolraķete.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.armscontrol.org/factsheets/USNuclearModernization |title=U.S. Nuclear Modernization Programs  |publisher=Arms Control Association|date=August 2016|accessdate=September 6, 2016}}{{angliski}}&lt;/ref&gt;
* Saskaņā ar [[ASV statistikas birojs|ASV statistikas biroja]] datiem ASV pilsoņi, kuriem ir spāņu, Latīņamerikas, Āzijas, Klusā okeāna salu iedzīvotāju un dabīgo amerikāņu izcelsme, skaitliskā ziņā pārspēs tos amerikāņus, kuri nav spāņu izcelsmes un ir baltie.&lt;ref&gt;{{citation |first1=Jennifer M. |last1=Ortman |first2=Christine E. |last2=Guarneri |title=United States Population Projections: 2000 to 2050 |date=2009 |publisher=United States Census Bureau |location=United States of America |url=https://www.census.gov/population/projections/files/analytical-document09.pdf |type=PDF |work=2009 National Population Projections |accessdate=February 16, 2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170226194041/https://www.census.gov/population/projections/files/analytical-document09.pdf |archive-date=February 26, 2017 |url-status=dead |df=mdy-all }}{{angliski}}.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:2042. gads| ]]</text>
      <sha1>chnhpkf5i51yekz89f9zmk58i0g8dxm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2043. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>464429</id>
    <revision>
      <id>3658918</id>
      <parentid>3284229</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T14:17:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Uzlabota veidne+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="356" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Gads|2043}}

'''2043. gads''' ({{Rom sk gadam|2043}}) būs parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Gaidāmie notikumi ==

* [[Slovēnija|Slovēnijā]] šajā gadā tiks slēgta [[Krško atomelektostacija]].

{{īss aizmetnis}}
{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:2043. gads| ]]</text>
      <sha1>nnpshliw5qt6030w8gkzb4x0hv1rc92</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2044. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>464667</id>
    <revision>
      <id>3658917</id>
      <parentid>3299112</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T14:17:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Uzlabota veidne+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="641" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Gads|2044}}

'''2044. gads''' ({{Rom sk gadam|2044}}) būs garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[piektdiena|piektdienā]].

== Gaidāmie notikumi ==

* Maijs &amp;ndash; [[Message to Extra-Terrestrial Intelligence|METI]] ziņojums [[Kosmiskais zvans 2]], kas tika sūtīts no 70-metru [[Eipatorija|Eipatorijas]] [[Planetārais radars|planetārā radara]], sasniegs zvaigzni [[55 Cancri]].
* Septembris &amp;ndash; cits METI ziņojums ''Kosmiskais zvans 2'', kas tika sūtīts no 70-metru Eipatorijas planetārā radara, sasniegs zvaigzni [[HD 10307]].

{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:2044. gads| ]]</text>
      <sha1>kwvl3qine7pr0ansde49s8rhuai4tiv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2045. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>465000</id>
    <revision>
      <id>3658916</id>
      <parentid>3596432</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T14:11:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Uzlabota veidne+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2978" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Gads|2045}}

'''2045. gads''' ({{Rom sk gadam|2045}}) būs parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[svētdiena|svētdienā]].

== Gaidāmie notikumi ==

* Futūrists [[Rejs Kurcveils]] šajā gadā paredz [[tehnoloģiskā singularitāte|tehnoloģisko singularitāti]], t.i. inteliģentu mašīnu sevis pilnveidošanu, kuras rezultāts ir straujš tehnoloģisks progress.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|accessdate=2008-01-28 | date=2005-12-10|url=https://www.usatoday.com/tech/science/discoveries/2005-10-12-kurzweil-interview_x.htm | title=Progress at light speed: Ray Kurzweil | work=USA Today | first=Gregory M. | last=Lamb}}{{angliski}}&lt;/ref&gt;
* Balstoties uz Reja Kurcveila idejām, žurnāls ''Time'' paredz, ka šajā gadā cilvēki kļūs nemirstīgi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Grossman |first=Lev |url=http://content.time.com/time/magazine/article/0,9171,2048299,00.html |title=Singularity: Kurzweil on 2045, When Humans, Machines Merge - TIME |publisher=Content.time.com |date=2011-02-10 |accessdate=2015-11-11}}{{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[Korejas pussalas apvienošana]], kuru ierosinājis [[Dienvidkoreja]]s prezidents [[Muns Čeins]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=2019-08-15|title=Korean peninsula will be united by 2045, says Seoul amid Japan row|url=http://www.theguardian.com/world/2019/aug/15/korean-peninsula-will-be-united-by-2045-says-seoul-amid-japan-row|access-date=2020-06-04|website=the Guardian|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Saskaņā ar [[Nils Fergusons|Nila Fergusona]] prognozēm [[Ēģipte]]s iedzīvotāju skaits pārsniegs [[Krievija]]s iedzīvotāju skaitu&quot;.&lt;ref&gt;&quot;The Year the World Really Changed,&quot; ''Newsweek'', November 16, 2009{{angliski}}&lt;/ref&gt;
* Divas Japānas pilsētas - [[Tokija]] un [[Osaka]] - būs savienotas ar tiešu ātrgaitas [[Maglevs|magleva]] savienojumu.&lt;ref&gt;[http://www.ens-newswire.com/ens/may2011/2011-05-30-01.html ] {{webarchive |url=https://web.archive.org/web/20111119143049/http://www.ens-newswire.com/ens/may2011/2011-05-30-01.html |date=November 19, 2011 }}{{angliski}}&lt;/ref&gt;
* Saskaņā ar 2003. gada [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] prognozēm, šajā gadā būs iespējams cilvēku lidojums uz [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoni [[Kallisto (pavadonis)|Kallisto]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://trajectory.grc.nasa.gov/aboutus/papers/STAIF-2003-177.pdf|format=PDF|title=High Power MPD Nuclear Electric Propulsion (NEP) for Artificial Gravity HOPE Missions to Callisto|publisher=Trajectory.grc.nasa.gov|accessdate=2015-11-11|archive-url=https://www.webcitation.org/68rIn3JrS?url=http://trajectory.grc.nasa.gov/aboutus/papers/STAIF-2003-177.pdf|archive-date=July 2, 2012}} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/68rIn3JrS?url=http://trajectory.grc.nasa.gov/aboutus/papers/STAIF-2003-177.pdf |date=2012-07-02 }}{{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[2045. gada iniciatīva]]s beigas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:2045. gads| ]]</text>
      <sha1>4ge9snohfhz5z82df23cref1zrq8mrw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2047. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>465893</id>
    <revision>
      <id>3658914</id>
      <parentid>3568772</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T14:11:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Uzlabota veidne+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1919" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Gads|2047}}

'''2047. gads''' ({{Rom sk gadam|2047}}) būs parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[otrdiena|otrdienā]].

== Gaidāmie notikumi ==

* Jūlijs - [[Message to Extra-Terrestrial Intelligence|METI]] ziņojums ''[[Teen Age Message]]'', kas tika sūtīts no 70-metru [[Eipatorija|Eipatorijas]] [[Planetārais radars|planetārā radara]], sasniegs zvaigzni [[47 Ursae Majoris|47 UMa]].
* 1. jūlijs - pašreizējai [[viena valsts, divas sistēmas]] sistēmai ar [[Honkonga|Honkongu]], kas tika garantēta 50 gadus kopš 1997. gada 1. jūlija, saskaņā ar Honkongas pamatlikumu beigsies derīguma termiņš. Vienošanos 1997. gadā ierosināja [[Dens Sjaopins]], lai risinātu Hongkongas atkalapvienošanos ar [[Ķīna|Ķīnas tautas republiku]], un tā tika noteikta Ķīnas un [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas]] kopīgajā deklarācijā 1984. gadā. Tas, kas tiks darīts, nav noteikts nevienā dokumentā.&lt;ref&gt;See also [http://202.99.23.245/deng/newfiles/c1320.html the transcript] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050415095330/http://202.99.23.245/deng/newfiles/c1320.html |date=April 15, 2005 }} of Deng's dialogue with [[Mārgarita Tečere|Margaret Thatcher]].{{angliski}}&lt;/ref&gt;
* 31. decembris - ir iespēja, ka pēc šī datuma darbi, kas publicēti laika periodā no 1978. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nonāks brīvā izmantošanā. Spēkā esošais Amerikas Savienoto Valstu autortiesību likums īpaši aizliedz jebkuram šajā laika posmā radītam darbam automātiski nonākt publiskā lietošanā pirms šī datuma.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.copyright.gov/circs/circ15a.pdf|title=Duration of Copyright|work=United States Copyright Office|accessdate=March 9, 2020}}{{angliski}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:2047. gads| ]]</text>
      <sha1>6ww9akdla7h6mytnpfr6nb53o19h3wd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2048. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>466225</id>
    <revision>
      <id>3658913</id>
      <parentid>3298416</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T14:10:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Uzlabota veidne+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="972" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Gads|2048}}

'''2048. gads''' ({{Rom sk gadam|2048}}) būs garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[trešdiena|trešdienā]].

== Gaidāmie notikumi ==

* 14. janvāris - Tiks pārskatīts [[Antarktīdas līguma vides aizsardzības protokols]].&lt;ref&gt;{{cite book|last1=Brady|first1=Anne-Marie|title=China as a Polar Great Power|date=2017|publisher=Cambridge University Press|isbn=9781316844670|page=225|url=https://books.google.co.uk/books?id=QRkuDwAAQBAJ&amp;pg=PA225|language=en}}&lt;/ref&gt;
* 29. februāris - Būs rets [[pilnmēness]] garā gada papilddienā, šāds notikums notiek vienu reizi gadsimtā.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.madsci.org/posts/archives/2007-01/1168904698.As.r.html|title=Re: When is the next time in which a full moon falls on a leap day, Feb. 29|author=Bart Broks|work=www.madsci.org|accessdate=March 4, 2020}}{{angliski}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:2048. gads| ]]</text>
      <sha1>smpfwsx4yramt9wtwul9mihcp03x36y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2049. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>466677</id>
    <revision>
      <id>3658912</id>
      <parentid>3303249</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T14:10:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Uzlabota veidne+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1499" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Gads|2049}}

'''2049. gads''' ({{Rom sk gadam|2049}}) būs parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[piektdiena|piektdienā]].

== Gaidāmie notikumi ==

* 20. decembrī pašreizējai &quot;[[viena valsts, divas sistēmas]]&quot; sistēmai ar [[Makao]], kas no 1999. gada 20. decembra tika garantēta 50 gadus, beigsies derīguma termiņš.&lt;ref&gt;{{cite web|title=10 fascinating facts about Europe's last colony in Asia – and the most crowded place on Earth|url=https://www.telegraph.co.uk/travel/destinations/asia/macau/articles/macau-facts-about-the-last-european-colony-in-asia/|website=The Telegraph|accessdate=May 8, 2018}}{{angliski}}&lt;/ref&gt;
* Paredzēts pabeigt [[Jostas un ceļu iniciatīva|jostas un ceļu iniciatīvu]], par godu [[Ķīnas Tautas Republika]]s dibināšanas 100. gadadienai.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.pr.com/press-release/780645|title=CrowdReviews Partnered with Strategic Marketing &amp; Exhibitions to Announce: One Belt, One Road Forum|date=2019-03-25|website=PR.com|access-date=2019-04-30}}{{angliski}}&lt;/ref&gt;
* Pilna laika darba stundas, iespējams, būs īsākas nekā [[21. gadsimts|21. gadsimta]] sākumā. Cilvēki, iespējams, strādās tikai 2 dienas nedēļā (ierasto 5 ([[2020. gads]]) vietā).&lt;ref&gt;https://www.standard.co.uk/futurelondon/skills/the-future-of-work-smart-working-technology-two-day-week-lord-mayor-a4103161.html{{angliski}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:2049. gads| ]]</text>
      <sha1>f7n6g56urz1gy1tk3om0ayovxzk73ay</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bananarama</title>
    <ns>0</ns>
    <id>471628</id>
    <revision>
      <id>3658906</id>
      <parentid>3506846</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T12:45:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Labvelis</username>
        <id>35633</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>info par jauno albumu</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2004" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''Bananarama''
| Fons = grupa
| Vieta = {{vieta|Anglija|Londona}}
| Žanrs = [[popmūzika]]&lt;br /&gt;[[jaunais vilnis]]&lt;br /&gt;[[deju mūzika]]
| Gadi = [[1979]]—mūsdienas
| Mlapa = {{url|www.bananarama.co.uk/}}
| Izdevējkompānija = [[Deram Records]] [[London Recordings]]
| Attēls = File:Bananarama (cropped).jpg
}}

'''''Bananarama''''' ir [[Angļi|angļu]] popgrupa, kas slavas zenītā bija 80. gados ar tādiem hitiem kā ''Venus'', ''Love in the First Degree'', ''Robert de Niro's Waiting'' un ''Cruel Summer''. Grupa tika izveidota 1979. gadā kā [[trio]], bet kopš 1991. gada darbību turpina kā [[duets]]. Grupa popularitāti iemantojusi kā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] un citās [[Eiropa|Eiropas]] valstīs, tā arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]. Pirmo trio sastāvu veidoja Sāra Dalina, Ševona Fāhi un Kerena Vudvorda. 1988. gadā Fāhi grupu pameta, un viņas vietā stājās Džekija O'Salivana, bet pēc O'Salivanas aiziešanas 1991. gadā Dalina un Vudvorda turpina darboties kā duets. Grupa klajā laidusi 12 studijas albumus&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.contactmusic.com/bananarama/news/bananarama-to-release-new-album-to-mark-40th-anniversary_6341611|title=Bananarama to release new album to mark 40th anniversary|work=contactmusic.com|access-date=22.07.2022|date=29.04.2022}}&lt;/ref&gt;.

== Diskogrāfija ==
=== Studijas albumi ===
* Deep Sea Skiving (1983) 
* Bananarama (1984) 
* True Confessions (1986)
* Wow! (1987) 
* Pop Life (1991) 
* Please Yourself (1993) 
* Ultra Violet (1995) 
* Exotica (2001) 
* Drama (2005) 
* Viva (2009) 
* In Stereo (2019)
* Masquerade (2022)

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes popgrupas]]
[[Kategorija:Anglijas popgrupas]]
[[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]</text>
      <sha1>cp11u7dx8ylrbv0jgtz4mrgl42g77ii</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Darja Preta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>474238</id>
    <revision>
      <id>3658977</id>
      <parentid>3634532</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5186" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Darja Preta
 |       piktogramma_1 = Golf pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Golfs
 |          vārds_orig = ''Daria Pratt''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1859|3|21}}
 |             dz_viet = [[Klīvlenda]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |             mir_dat = {{dat|1938|6|26}}
 |            mir_viet = [[Kannas]], [[Francija]]
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[golfs]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens =
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]])
 |          os_medaļas = 1 bronza
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry      | {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA)
{{MedalSport        | [[File:Golf pictogram.svg|20px]] [[Golfs]]}}
{{MedalCompetition  | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{Medal|Bronze      | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]]| [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]]}}
}}

'''Darja Preta''' ({{val|en|Daria Pratt}}, dzimusi kā '''Ebija Preta''' ({{val|en|Abbie Pratt}}), vēlāk zināma arī kā '''Darja Karageorgeviča'''; dzimusi {{dat|1859|3|21}}, mirusi {{dat|1938|6|26}}) bija amerikāņu [[golfere]], olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/pr/abbie-pratt-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417123237/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/pr/abbie-pratt-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2020. gada 30. decembris |title=Abbie Pratt |accessdate=2020. gada 30. decembris}}&lt;/ref&gt;

1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs [[Parīze|Parīzē]] viņa startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur ieguva sudraba medaļu. Šajā disciplīnā viņa piekāpās tikai savām tautietēm [[Margareta Ebota|Margaretai Ebotai]] (zelta medaļa) un [[Polīna Vitjēra|Polīnai Vitjērai]] (sudraba medaļa).&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.olympic.org/paris-1900/golf/individual-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 28. novembris |title=Paris 1900 Golf: individual women |accessdate=2020. gada 28. novembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/GOL/womens-individual.html |title=Golf at the 1900 Paris Summer Games: Women's Individual |accessdate=2020. gada 28. decembris |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417193110/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/GOL/womens-individual.html |archivedate=2020. gada 28. decembris}}&lt;/ref&gt;

Ņujorkā viņa vispirms apprecējās ar Herbertu Raitu un vairākus gadus nodzīvoja [[Klīvlenda|Klīvlendā]]. Viņas otrais vīrs bija Tomass Hadžers Prets, kurš vairākus gadus pēc olimpiskajām spēlēm piedzīvoja priekšlaicīgu nāvi. 1913. gadā Ebija Preta kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbijas karaliste|Serbijas]] princi [[Aleksis Karageorgevičs|Aleksi Karageorgeviču]]. Pēc šīm kāzām viņa pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.olympedia.org/athletes/18191 |work=Olympedia.org |title=Abbie Pratt |accessdate=2020. gada 30. decembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}
* [https://www.olympic.org/daria-pratt Darja Preta (SOK profils)] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20200417123237/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/pr/abbie-pratt-1.html Darja Preta (Sports Reference profils)] {{en ikona}}

{{ASV medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Preta, Darja}}
[[Kategorija:1859. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV golferi]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Golferi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki golfā]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>fhu4n3xf0zjvsfa8wtgybgi0jcn0gts</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elizabete Vorena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>474625</id>
    <revision>
      <id>3658959</id>
      <parentid>3655955</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:01:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4774/|QuickCategories batch #4774]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2622" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Elizabete Vorena
| vārds_orģ           = ''Elizabeth Warren''
| attēls              =Elizabeth_Warren_by_Gage_Skidmore.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[ASV Senāts|ASV senatore]] no [[Masačūsetsa]]s
| term_sākums         = {{dat|2013|1|3|N}}
| term_beigas         = ''pašlaik''
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2              = 
| term_sākums2        = 
| term_beigas2        = 
| viceprezidents2     = 
| vicepremjers2       = 
| vietnieks2          = 
| prezidents2         = 
| premjers2           = 
| priekštecis2        = 
| pēctecis2           = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1949|6|22}}
| dzim_vieta          = {{vieta|ASV|Oklahoma|Oklahomasitija}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = Amerikāniete
| partija             = [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]]
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = Advokāte, politiķe
| alma_mater          = [[Hjūstonas Universitāte]]
| reliģija            = 
| paraksts            = Elizabeth_Warren_Signature.svg
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Elizabete Anna Vorena''' ({{val|en|Elizabeth Ann Warren}}; dzimusi {{dat|1949|6|22}}) ir amerikāņu advokāte un politiķe, pārstāv [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātisko partiju]]. No 2013. gada viņa ir [[ASV Senāts|ASV Senatore]] no [[Masačūsetsa]]s štata.

{{dat|2019|2|9}} Vorena paziņoja par kandidēšanu [[ASV Prezidents|ASV Prezidenta]] amatam, bet 2020. gadā martā izstājās no cīņas pēc vājajiem rezultātiem priekšvēlēšanu sacīkstē, kur viņa zaudēja pat Masačūsetsā.&lt;ref&gt;https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/senatore-elizabete-vorena-izstajas-no-cinas-par-balto-namu.a350735/&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{politiķis-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{ASV Senāta senatori}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vorena, Elizabete}}
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV politiķi]]
[[Kategorija:ASV senatori]]
[[Kategorija:Oklahomā dzimušie]]</text>
      <sha1>m2hrcx442ppbs32lli1eom6s4rduk03</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeks Roslovics</title>
    <ns>0</ns>
    <id>476353</id>
    <revision>
      <id>3658989</id>
      <parentid>3582983</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2322" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
| vārds = Džeks Roslovics
| taut 1 = &lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;| drafts = 25., 1. kārtā
| dr_gads = [[2015. gada NHL drafts|2015]]
| dr_līga = NHL
| dr_kom = [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;| taut_sez 1 = 
| balv = 
| numurs = 
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = 
| atjaunots = {{dat|2021|1|26||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| amats = 
| kom = {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
| vārds_orig = ''Jack Roslovic''
| mir_dat = 
| attēls = Jack Roslovic (32447120782).jpg
| att_izm = 
| paraksts = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|29}}
| dz_viet = {{Vieta|ASV|Ohaio|Kolumbusa|2s=Ohaio (štats)}}
| mir_viet = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| garums = 185 [[centimetrs|cm]]
| svars = 85 [[kilograms|kg]]
| iesauka = 
| poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]
| tvēriens = Labais
| kar_sāk = 2016
| kar_beig = 
| medaltemplates = 
}}

'''Džeks Roslovics''' ({{Val|en|Jack Roslovic}}, dzimis {{Dat|1997|1|29}}) ir [[ASV]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2021) Roslovics pārstāv [[NHL]] komandu [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]].

== Karjera ==
[[2015. gada NHL drafts|2015. gada NHL draftā]] Roslovicu ar kopējo 25. numuru izvēlējās [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]. 2016. gadā sācis spēlēt [[AHL]] komandā [[Manitobas &quot;Moose&quot;]]. NHL Roslovics debitēja {{Dat|2017|4|6|5=bez}}. 2021. gada janvārī, Roslovics kopā ar [[Patriks Laine|Patriku Laini]], tika aizmainīti uz [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/pierre-luc-dubois-traded-for-patrik-laine/c-320615208|title=Dubois traded to Jets by Blue Jackets for Laine, Roslovic|website=NHL.com|access-date=2021-01-26|language=angliski}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Hokejists-aizmetnis}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Vinipegas &quot;Jets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]
{{DEFAULTSORT:Roslovics, Džeks}}</text>
      <sha1>su8e0znseewh2lb8dc9zgiu1nwzkchp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Zāmelis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>477080</id>
    <revision>
      <id>3658900</id>
      <parentid>3650224</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T12:36:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kasparoviča</username>
        <id>81325</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīves gājums */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10092" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Aleksandrs Zāmelis
|     vārds_orig = 
|         attēls = Aleksandrs Zamelis.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1897
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 25
|       dz_vieta = Jaunvāles pag. &quot;Norveļos&quot;, Latvijā
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1943
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 7
|        m_vieta = Siguldā, Latvijā {{LAT}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Latvieši|Latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = Eduards Zāmelis (1866 - 1947), Minna Zāmele (1870 - 1946) 
|          brāļi = Nikolajs Zāmelis (1902 - 1981)
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = Ruta Zāmele Grotiņa (1930 - 1964), Ansis Zāmelis (1937 - 1972)
|       paraksts = 
|        zinātne = Botānika, augu ģenētika
|          grāds = Dr. biol.
|   darba_vietas = Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte; Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Mežsaimniecības fakultāte
|     akad_amats = Docents, ārkārtas profesors
|     alma_mater = Latvijas Universitāte
|    pasniedzēji = [[Nikolajs Malta]]
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Aleksandrs Zāmelis''' (1897—1943) bija latviešu [[botānika|botāniķis]], augu [[Ģenētika|ģenētiķis]]. [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes]] docents. [[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitātes]] profesors. ''Dr. biol.''

== Dzīves gājums ==

Aleksandrs Zāmelis, dzimis 1897. g. 25. augustā [[Trikātas draudzes novads|Trikātas]] draudzē, [[Jaunvāles pagasts|Jaunvāles pagasta]] &quot;Norveļos&quot;, [[Veterinārārsts|veterinārārsta]] un sabiedriskā darbinieka Edvarda un Minnas (dzim. Norviles) Zāmeļu ģimenē. Bērnību viņš pavadījis [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķī]], 1915. gadā beidzis Viļņas 2. Valsts ģimnāziju un iestājies Petrogradas Universitātes ([[Pēterburgas Universitāte|Pēterburgas Universitāte]]) Fizikas un matemātikas fakultātē.

1918. gadā atgriezies [[Latvija|Latvijā]] un strādājis par skolotāju [[Valmieras reālskola|Valmieras reālskolā]] un Valmieras sieviešu ģimnāzijā. 1919.—1920. gadā kā brīvprātīgais piedalījies [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]].

1920. gada 1. februārī A. Zāmelis sāk strādāt LU Matemātikas un dabas zinātņu fakultātes Sistemātiskās botānikas katedrā par palīgasistentu profesora [[Nikolajs Malta|Nikolaja Maltas]] vadībā. 1921. gada pavasara sesijā viņš nokārtojis valsts eksāmenus [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē]] un tā paša gada rudenī iesniedzis savu dabas zinātņu kandidāta darbu. 1925. gadā ievēlēts par privātdocentu, 1935. gadā — par docentu. 1942. gadā ieguvis bioloģijas zinātņu doktora grādu un uzsācis darbu kā ārkārtas profesors [[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] Mežsaimniecības fakultātē.

Aleksandrs Zāmelis miris 1943. gada 7. septembrī [[Sigulda|Siguldā]], apglabāts Siguldas pilsētas kapos.

== Zinātniskā darbība ==

[[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] A. Zāmelis, sākot ar 1927. gadu, lasīja lekcijas vispārīgajā [[Botānika|botānikā]], augu sistemātikā, ievadu [[Latvijas flora]]s pētīšanas darbos, [[Ģenētika|augu salīdzinošo ģenētiku]] un ģenētikas pētīšanas metodes. Vadīja kandidāta darbus ģenētikā un ziedaugu [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģijā]] un [[Sistemātika|sistemātikā]]. Strādājis pie LU Botāniskā dārza iekārtošanas.&lt;ref&gt;Latvijas Universitāte 1919—1929. Rīga, 1929.&lt;/ref&gt;

Zāmelis ir veicis pētījumus augu anatomijā, morfoloģijā, sistemātikā un ģenētikā. 1927. gadā viņš [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|LU Botāniskajā]] dārzā uzsāka pētījumus par [[Krustziežu dzimta|krustziežu]] (''Cruciferaea'') dzimtas [[Iedzimtība|iedzimtību]], par ko 1941. gadā aizstāvēja doktora disertāciju &quot;Ģinšu un sugu krustošanas mēģinājumi krustziežu dzimtā&quot;. Krustojot sugas un hibrīdus, Zāmelis veica filadelfu un begoniju [[Selekcija|selekciju]]. Viņš pētījis [[Rasaskrēsliņi|rasaskrēsliņu]] (''Alchemilla'') un silpureņu (''Pulsatilla'') sugas Latvijā un Baltijā, aprakstījis vairākus zinātnei jaunus taksonus abās ģintīs (četras rasaskrēsliņu sugas un 6 silpureņu taksonus). Pēc LU Muzeja materiāliem&lt;ref&gt;[https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/Apaksvietnes/Izstrade/Muzejs/Jekabs_Raipulis_par_Aleksandru_Zameli.pdf LU. Jēkabs Raipulis par Aleksandru Zāmeli]&lt;/ref&gt;.

1923. gadā A. Zāmelis papildinājies [[Berlīnes Universitāte]]s botānikas muzejā un botāniskajā dārzā Dālemā.&lt;ref&gt;Latvijas Universitāte 20 gados, 1.sēj. Rīga, 1939&lt;/ref&gt;

Zāmelis ir veicis arī zinātnes popularizēšanas darbu — Izglītības ministrijas rīkotos kursos vidusskolu skolotājiem pasniedzis augu morfoloģiju, ziedaugu sistemātiku un ģenētiku. [[Latvijas Radio|Rīgas radiofonā]] lasījis lekciju ciklus: ievads iedzimtības mācībā un mājkustoņu iedzimtība. Rakstījis rakstus žurnāliem, veicis pētījumu &quot;Augi [[Latvju dainas|latvju dainās]]&quot;, kurā analizējis informāciju par augu nosaukumiem un to pielietojumu tautas medicīnā.

1920.—1930. gados Aleksandrs Zāmelis izveidoja svešzemju koku stādījumus sava tēva mājās [[Brenguļu pagasts|Brenguļu pagasta]] &quot;Ciekuržos&quot;. 2001. gadā tiem noteikts aizsargājamo [[Dendroloģija|dendroloģisko stādījumu]] statuss.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/5773-noteikumi-par-aizsargajamiem-dendrologiskajiem-stadijumiem Likumi.lv. Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem]&lt;/ref&gt; 2018. gadā veiktajā inventarizācijā stādījumos konstatētas 18 introducēto koku sugas un divi [[Dižkoks|dižkoki]] — [[Sibīrijas ciedrupriede]] un baltais [[vītols]].&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/brengulu-ciekurzu-dendrologiskie-stadijumi DAP. Brenguļu “Čiekuržu” dendroloģiskie stādījumi]&lt;/ref&gt;

Aleksandrs Zāmelis bija biedrs Latvijas Bioloģijas biedrībā, kur uzstājies ar ziņojumiem par saviem pētījumiem. Bijis arī šīs biedrības sekretārs, viceprezidents un prezidents. Bijis biedrs arī Latvijas Ģeogrāfijas biedrībā, ''Naturforscher-Verein zu Riga'', ''Deutsche Botanische Gesellschaft'', ''Societas Botanicorum Poloniae'' un ''The American Genetic Association''. Latvijas Veselības veicināšanas biedrības Tautas dzīvā spēka pētīšanas institūta loceklis. Sākot ar 1931. gadu līdzredaktors [[Hāga|Hāgā]] izdotajam žurnālam &quot;Resumptio Genetica&quot;. Viņš lasījis referātus Baltijas augu ģeogrāfu savienības sanāksmēs Rīgā 1931. gadā un [[Kuresāre|Kuresarē]] 1935. gadā.&lt;ref&gt;Latvijas Universitāte 20 gados, 2.sēj. Rīga, 1939&lt;/ref&gt;

Aleksandra Zāmeļa savāktais herbārijs glabājas [[Herbārijs|LU Muzeja herbārijā]] (RIG).

== Darbi ==

Aleksandra Zāmeļa bibliogrāfija kā publicēta enciklopēdijas &quot;Latvijas daba&quot; 6.sējumā&lt;ref&gt;Enciklopēdija Latvijas daba, 6.sēj. Rīga, 1998&lt;/ref&gt;:

* Zāmelis A. Trīs Latvijā jaunatrastās ziedaugu sugas. Latvijas Universitātes Raksti, nr. 10. Rīga, 1924.
* Zāmelis A. Place phylogénétique et exstension géographique de Pulsatilla nigricans Stoerck (1771). Comptes rendus des séances de la Société de biologie et de ses filiales, 92. Paris, 1925.
* Zāmelis A. Pulsatilla Wolfgangiana Besser et Pulsatilla Teklae Zāmelis sp.n. Comptes rendus des séances de la Société de biologie et de ses filiales, 92. Paris, 1925.
* Zāmelis A. Dažas piezīmes par mūsu sila purenēm (Pulsatilla). Daba, nr. 4. Rīga, 1926.
* Zāmelis A. Par Eryngium maritimum, Limnanthemum nymphaeoides un Erica tetralix atrodnēm pie Ziemupes. Botāniskā Dārza Raksti, 1. Rīga, 1926.
* Zāmelis A. Beiträge zum Kenntnis des Formenkreises Pulsatilla patens (L.) Mill. Botāniskā Dārza Raksti, nr. 1. Rīga, 1926.
* Zāmelis A. Verbreitung des Pulsatill patens (L.) Mill.in Lettland. Botāniskā Dārza Raksti, nr. 2. Rīga, 1927.
* Zāmelis A. Alchemillae novae (1), Alchemilla alechinii, species nova et Latvia descripta. Botāniskā Dārza Raksti, nr. 4. Rīga, 1929.
* Zāmelis A., Kvitte A. Zur verbreitung der Alchemilla-arten in Lettland. Botāniskā Dārza Raksti, nr. 4. Rīga, 1929.
* Zāmelis A. Ein neuer Frauenmantel für das Ostbaltische Gebiet — Alchemilla pratensis Schmidt. Botāniskā dārza raksti, nr. 5. Rīga, 1930.
* Zāmelis A. Früchtende Lysimachia nummularia L.in Lettland. Botāniskā Dārza Raksti, nr. 6. Rīga, 1931.
* Zāmelis A. Mārītes. Daba un Zinātne, nr. 2. Rīga, 1935.
* Zāmelis A. Key to the East Baltic species of Alchemilla, Botāniskā Dārza Raksti, nr. 8. Rīga, 1935.
* Zāmelis A., Melderis A. Kādi augi apskatāmi, rudenī ekskursējot Siguldā. Daba un Zinātne, nr. 1. Rīga, 1937.
* Zāmelis A. Alchemilla novae. Latvijas Bioloģijas Biedrības Raksti, nr. 7. Rīga, 1937.
* Zāmelis A. Ekoloģiskās separācijas paralēlisma piemēri Latvijas florai. Daba un Zinātne, nr. 1. Rīga, 1938.
* Zāmelis A. Jauni ziedaugi Latvijas florai. Daba un Zinātne, nr. 4. Rīga, 1938.

== Ārējie avoti ==

* Enciklopēdija Latvijas daba, 6. sēj. Rīga, 1998.
* Latvijas Universitāte 1919—1929. Rīga, 1929.
* Latvijas Universitāte 20 gados, 2. sēj. Rīga, 1939.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zāmelis, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1943. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas biologi]]
[[Kategorija:Botāniķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]]</text>
      <sha1>73s26kdd2kkzshh3a1s8sff632efocs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šerods Brauns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>481935</id>
    <revision>
      <id>3658992</id>
      <parentid>3519944</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5116" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Šerods Brauns
 |       vārds_orģ = ''Sherrod Brown''
 |          attēls = Sherrod_Brown_official_photo_2009.jpg
 |         att_izm = 230
 |        apraksts = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = [[ASV Senāts|ASV Senators]] no [[Ohaio (štats)|Ohaio]]
 |     term_sākums = {{dat|2007|1|3|N}}
 |     term_beigas = 
 |  viceprezidents = 
 |    vicepremjers = 
 |       vietnieks = 
 |      prezidents = 
 |        premjers = 
 |     priekštecis = [[Maiks Devains]]
 |        pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 |          amats2 = 
 |    term_sākums2 = 
 |    term_beigas2 = 
 | viceprezidents2 = 
 |   vicepremjers2 = 
 |      vietnieks2 = 
 |     prezidents2 = 
 |       premjers2 = 
 |    priekštecis2 = 
 |       pēctecis2 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1952|11|9}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Mensfīlda|2s=Ohaio (štats)|3s=Mensfīlda (Ohaio)}}
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = 
 |       mir_vieta = 
 |       apglabāts = 
 |         tautība = amerikānis
 |         partija = [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrāts]]
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = 
 |           bērni = 
 |       profesija = [[politiķis]], [[pedagogs]]
 |      alma_mater = [[Jeila Universitāte]] &lt;br /&gt; [[Ohaio štata Universitāte]]
 |        reliģija = [[Luterisms|Luterānis]]
 |        paraksts = Sherrod_Brown_Signature.svg
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
}}
'''Šerods Kempbels Brauns''' (''Sherrod Campbell Brown'', dzimis {{dat|1952|11|9}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] politiķis, pārstāv [[ASV Demokrātiskā partija|ASV Demokrātisko partiju]]. Kopš 2007. gada ir [[ASV Senāts|ASV senators]], pārstāvot [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatu. Pirms kļūšanas par [[ASV Senāts|ASV senatoru]] Brauns bija [[ASV pārstāvju palāta]]s deputāts, no 1993 līdz 2007. gadam pārstāvot [[Ohaio (štats)|Ohaio]] 13. [[ASV Kongress|kongresa]] apgabalu. Vēl pirms tam bija [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štata sekretārs, no 1983. gada līdz 1991. gadam.

Brauns piedzima [[Mensfīlda|Mensfīldā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā, Emīlijas un Čārlza Braunu ģimenē.&lt;ref&gt;[http://freepages.genealogy.rootsweb.com/~battle/senators/brown.htm 1. Sherrod Campbell Brown]&lt;/ref&gt; 1974. gadā Brauns saņēma bakalaura grādu, [[Jeila Universitāte|Jeila Universitātē]]. Koledžas laikā, Brauns [[1972. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1972. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] atbalstīja un aģitēja par [[Džordžs Makgoverns|Džordžu Makgovernu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Hayes|first1=Christopher|title=Who is Sherrod Brown?|url=https://inthesetimes.com/article/who-is-sherrod-brown|access-date=July 25, 2016|work=In These Times|date=November 21, 2015}}&lt;/ref&gt; Pēc Jeila Universitātes pabeigšanas Brauns mācījās [[Ohaio štata Universitāte|Ohaio štata Universitātē]].

1982. gadā Brauns tika ievēlēts par [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štata sekretāru. Kā štata sekretārs Brauns koncentrējās uz vēlētāju reģistrācijas piejamību štatā. 1992. gadā Brauns tika ievēlēts par [[ASV Pārstāvju palāta]]s pārstāvi no Ohaio 13. kongresa apgabala. 2006. gadā viņš tika ievēlēts [[ASV Senāts|ASV Senātā]].

Pēc tam, kad Brauns tika pārvēlēts uz savu trešo pilnvaru termiņu [[ASV Senāts|Senātā]], 2018. gadā, viņš tika uzskatīts par potenciālo [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijas]] kandidātu uz [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanām]], taču {{dat|2019|3|7}} viņš paziņoja, ka tomēr nekandidēs uz prezidenta amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usnews.com/news/best-states/ohio/articles/2019-01-30/sen-sherrod-brown-begins-tour-ahead-of-2020-decision|title=Sen. Sherrod Brown Begins Tour Ahead of 2020 Decision|work=[[U.S. News &amp; World Report]]|date=January 30, 2019|access-date=September 25, 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Sherrod Brown will not run for president in 2020|date=March 7, 2019|url=https://www.politico.com/story/2019/03/07/sherrod-brown-will-not-run-for-president-in-2020-1210139|first=Daniel|last=Strauss|access-date=September 25, 2020}}&lt;/ref&gt;

Šerods Brauns ir viens no sešiem [[ASV Senāts|ASV Senatoriem]], kurš sevi [[reliģija|reliģiski]] pozicionē, kā [[Luterisms|luterāni]].&lt;ref&gt;https://www.livinglutheran.org/2015/01/lutherans-congress/&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://brown.senate.gov/ Senator Sherod Brown] oficiālā ASV Senāta mājaslapa

{{politiķis-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{ASV Senāta senatori}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Brauns, Šerods}}
[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV politiķi]]
[[Kategorija:ASV senatori]]
[[Kategorija:ASV Pārstāvju palātas locekļi]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>8cfwfzp6206uzs1xfrw0wumxo2uarm0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ana Brnabiča</title>
    <ns>0</ns>
    <id>485193</id>
    <revision>
      <id>3658925</id>
      <parentid>3583180</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T15:42:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */ papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5824" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Ana Brnabiča
 |    vārds_orig = ''Ана Брнабић''
 |        attēls = Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg
 |    att_izmērs = 200px
 | att_nosaukums = A. Brnabiča 2018. gadā
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1975
 |    dz_mēnesis = 9
 |      dz_diena = 28
 |      dz_vieta = [[Belgrada]], [[Dienvidslāvija]] (tagad {{SRB}})
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = {{SRB}}
 |       tautība = [[serbi|serbiete]]
 |  nodarbošanās = 
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = S
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = Nortvūdas Universitāte, Halla Universitāte
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
{{Amatpersonas infodaļa
| amatp_virsr = Valsts amati
|       amats = [[Serbija]]s valdības priekšsēdētājs
| term_sākums = 2017. gada 29. jūnijs
| term_beigas = 
|    piezīmes = 
}}
{{Amatpersonas infodaļa
|       amats = Serbijas ārlietu ministrs
| term_sākums = 2020. gada 22. oktobris
| term_beigas = 2020. gada 28. oktobris
|    piezīmes = 
}}
{{Amatpersonas infodaļa
|       amats = Serbijas finanšu ministrs
| term_sākums = 2018. gada 18. maijs
| term_beigas = 2018. gada 29. maijs
|    piezīmes = 
}}
{{Amatpersonas infodaļa
|       amats = Serbijas valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministrs
| term_sākums = 2016. gada 11. augusts
| term_beigas = 2017. gada 29. jūnijs
|    piezīmes = 
}}
}}
'''Ana Brnabiča''' ({{val|sr|Ана Брнабић}}, dzimusi {{dat|1975|9|28}}) ir [[Serbija]]s politiķe. Kopš 2017. gada viņa ir Serbijas premjerministre. Brnabiča ir bijusi valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministre. Viņa ir [[Serbijas progresīvā partija|Serbijas progresīvās partijas]] biedre. Brnabiča ir pirmā sieviete Serbijas premjerministra amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā. 

== Biogrāfija ==
Ana Brnabiča piedzima {{dat|1975|9|28||bez}} [[Belgrada|Belgradā]]. 1994. gadā viņa absolvēja Belgradas 5. ģimnāziju. 1998. gadā Brnabiča Nortvūdas Universitātē [[Mičigana|Mičiganā]] ieguva bakalaura grādu biznesa pārvaldībā. 2001. gadā Halla Universitātē Anglijā viņa ieguva maģistra grādu biznesa pārvaldībā [[tirgzinība|tirgzinībā]].&lt;ref name=&quot;East-West Bridge&quot; /&gt;

No 1999. gada marta līdz 2002. gada oktobrim Brnabiča darbojās Serbijas Informācijas centrā Londonā.
2002. gadā viņa atgriezās Serbijā un darbojās dažādos valdības un ''[[ASV Aģentūra starptautiskajai attīstībai|USAID]]'' projektos cilvēkresursu pārvaldībā un apmācībā, konsultēšanā, kā sabiedrisko ziņojumu speciālists u. c.&lt;ref name=&quot;East-West Bridge&quot; /&gt;
2011. gadā Brnabiča sāka darbu uzņēmumā ''Continental Wind Partners''. 2013. gadā viņa kļuva par tā direktori. Viņas vadībā tika sākts darbs pie vēja ģeneratoru parka ''Čibuk'' [[Dolovo (Pančevo)|Dolovo]]. 2015. gada septembrī Serbiju satricināja liels noklausīšanās skandāls, tostarp bija aizdomas par lieliem kukuļiem, kur bija iesaistīta ''Continental Wind'' īpašnieka sieva. Pēc tam Brnabiča publiski atkāpās no uzņēmuma direktora amata.&lt;ref name=&quot;nacional.hr 2018.03.13&quot; /&gt;

2016. gada augustā Ana Brnabiča kļuva par Serbijas valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministri [[Aleksandars Vučičs|Aleksandara Vučiča]] valdībā.

Pēc 2017. gada prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Aleksandars Vučičs, Anai Branbičai tika piedāvāts Serbijas valdības priekšsēdētāja (premjerministra) amats. 2017. gada 15. jūnijā Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs apstiprināja Brnabiču par valdības priekšsēdētāju.
2018. gada maijā Brnabiča arī īslaicīgi pildīja finanšu ministra pienākumus, kad atkāpās [[Dušans Vujovičs]], kā arī 2020. gada oktobrī īslaicīgi pildīja ārlietu ministra pienākumus, kad atkāpās [[Ivica Dačičs]].
2019. gada oktobrī Ana Brnabiča paziņoja, ka iestājusies [[Serbijas progresīvā partija|Serbijas progresīvajā partijā]].

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;East-West Bridge&quot;&gt;[http://www.ewb.rs/member.aspx?id=46 Ana Brnabić, Prime Minister] East-West Bridge&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;nacional.hr 2018.03.13&quot;&gt;[https://www.nacional.hr/offshore-wind-blowing-over-serbian-prime-minister/ Offshore wind blowing over Serbian Prime Minister] Nacional Novizni News Magazin, 13.03.2018.&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.srbija.gov.rs/biografija/184/ana-brnabic.php Aна Брнабић Председница Владе Републике Србије] Serbijas valdības vietne


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{s-bef|before = [[Kori Udovički]] }}
{{s-ttl|title = Serbijas valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministrs | years= 2016 — 2017 }}
{{s-aft|after = [[Branko Ružičs]] }}
|-
{{s-bef|before = [[Ivica Dačičs]] (pienākumu izpildītājs) }}
{{s-ttl|title = [[Serbija]]s valdības priekšsēdētājs | years= kopš 2017. gada }}
{{s-aft|after = }}
|-
{{s-bef|before = [[Dušans Vujovičs]] }}
{{s-ttl|title = Serbijas finanšu ministrs (pienākumu izpildītājs) | years= 2017. gads }}
{{s-aft|after = [[Siniša Mali]] }}
|-
{{s-bef|before = [[Ivica Dačičs]] }}
{{s-ttl|title = Serbijas ārlietu ministrs (pienākumu izpildītājs) | years= 2020. gads }}
{{s-aft|after = [[Nikola Selakovičs]] }}
{{kastes beigas}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Brnabiča, Ana}}
[[Kategorija:Belgradā dzimušie]]
[[Kategorija:Serbijas politiķi]]
[[Kategorija:Serbijas premjerministri]]</text>
      <sha1>mrpt0ysyqhwwdjl8erjhzl1u3rn0doo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lincoln Red Imps FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>491966</id>
    <revision>
      <id>3659253</id>
      <parentid>3627021</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:54:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5277" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
 | text_color      = #FFFFFF
 | bg_color        = #C00000
 | nos             = ''Lincoln Red Imps''
 | logo_links      = Lincoln Red Imps logo.svg
 | logo_izm        = 175px
 | pilns           = ''Lincoln Red Imps Football Club''
 | iesauka         = 
 | pilsēta         = {{vieta|Gibraltārs}}
 | līga            = [[Gibraltāra Nacionālā līga]]
 | sez             = 2021.—2022.
 | poz             = 1. vieta 
 | dib             = 1976
 | dib_dat         = 
 | dib_com         = 
 | beidza_pastāvēt = 
 | darbojās        = 
 | stad            = [[Viktorijas stadions]]
 | ietilp          = 5000
 | krāsas          = 
 | īpašn           = 
 | prez            = [[Dilans Viagas]]
 | menedžeris      = 
 | tren            = {{flaga|Anglija}} Maiks Makelvī
 | kapteinis       = [[Rojs Čipolina]]
 | mediji          = {{url|https://lincolnredimpsfc.co.uk/}}
| pattern_la1 = _givovasupporter1br
| pattern_b1 = _givovasupporter1br
| pattern_ra1 = _givovasupporter1br
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = FF0000
| body1 = FF0000
| rightarm1 = FF0000
| shorts1 = ffffff
| socks1 = FF0000
| pattern_la2 = _givovarevolution18wr
| pattern_b2 = _givovarevolution18wr
| pattern_ra2 = _givovarevolution18wr
| pattern_sh2 = 
| leftarm2 = ffffff
| body2 = ffffff
| rightarm2 = ffffff
| shorts2 = FF0000
| socks2 = ffffff
|}}

'''''Lincoln Red Imps FC''''' ir [[Gibraltārs|Gibraltāra]] [[futbols|futbola]] klubs. Pašlaik spēlē [[Gibraltāra Nacionālā līga|Gibraltāra Nacionālā līgā]]. Mājas spēles aizvada [[Viktorijas stadions|Viktorijas stadionā]], ko dala ar citiem Gibraltāra klubiem. Kluba futbolisti ir 25 reizes izcīnījuši Gibraltāra čempionu titulu un 18 reizes uzvarējuši Gibraltāra kausa izcīņā.

Klubs ir dibināts 1976. gadā kā ''Lincoln Football Club''. Tas tika nosaukts par godu [[Anglija]]s futbola klubam  no [[Linkolna (Anglija)|Linkolnas]] pilsētas ''[[Lincoln City FC]]'', kura iesauka ir ''the Imps'' (velnēni). No 2002. līdz 2007. gadam kluba nosaukums bija ''Newcastle FC''. Vēlāk tas ieguva pašreizējo nosaukumu ''Lincoln Red Imps''.

[[UEFA]] rīkotājās Eiropas klubu sacensībās pirmo reizi piedalījās [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2014.—2015. gada sezonā]], startējot [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] kvalifikācijā.  Pirmo reizi kādu no kārtām pārvarēja [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas]] kvalifikācijā, divu spēļu summā uzvarot [[Andora]]s klubu ''[[FC Santa Coloma]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0223-0e912f0eeba5-1291f1687ef4-1000/ |title=Historic win helps Lincoln's dream come true |language=en |date={{dat|2015|7|8||bez}} |website=uefa.com |access-date={{dat|2021|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2016. gada jūlijā Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā mājas spēlē pārsteidzoši ar 1:0 uzvarēja [[Skotija]]s klubu [[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/12072016-celtic_piedzivo_kaunu_cempionu_liga_zaude |title=&quot;Celtic&quot; piedzīvo kaunu Čempionu līgā - zaudējums Gibraltāra čempionei |date={{dat|2016|7|12||bez}} |website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2021|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Taču atbildes spēlē zaudēja 0:3 un nespēja kvalificēties nākamajai kārtai.

== Sasniegumi ==
* '''Gibraltāra čempionāts''' (tagad — '''[[Gibraltāra Nacionālā līga]]''')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablesg/gibchamp.html |title=Gibraltar – List of Champions |language=en |publisher=[[RSSSF]]|access-date={{dat|2021|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (26): 1984–85, 1988–89, 1989–90, 1990–91, 1991–92, 1992–93, 1993–94, 2000–01, 2002–03, 2003–04, 2004–05, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2017–18, 2018–19, 2020–21, 2021–22
** Vicečempioni (): 
* '''Gibraltāra kauss''' (''Rock Cup'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablesg/gibcuphist.html |title=Gibraltar – List of Cup Winners |language=en| publisher=[[RSSSF]] |access-date={{dat|2021|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (18): 1985–86, 1988–89, 1989–90, 1992–93, 1993–94, 2001–02, 2003–04, 2004–05, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2020–21
* '''Pepes Rejesa kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablesg/gibsupcuphist.html |title=Gibraltar - List of Super Cup (Pepe Reyes Cup) Finals|language=en| publisher=[[RSSSF]] |access-date={{dat|2021|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (11): 2001, 2002, 2004, 2007, 2008, 2009, 2010, 2011, 2014, 2015, 2017

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa|https://lincolnredimpsfc.co.uk/}} {{en ikona}}
* [https://int.soccerway.com/teams/gibraltar/newcastle-fc/7906/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}}
* [https://www.transfermarkt.com/lincoln-red-imps-fc/startseite/verein/38204 Kluba profils ''transfermarkt.com''] {{en ikona}}


{{futbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Gibraltāra futbola klubi]]</text>
      <sha1>rceqnioi4oe8jhlf93cv134genrfs1j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Breds Frīdels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>495089</id>
    <revision>
      <id>3658990</id>
      <parentid>3582984</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3970" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1971|5|18}}
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]
| nationalcaps1 = 82
| name = 
| playername = Breds Frīdels
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 1995
| years2 = 1995–1996
| years3 = 1996–1997
| years4 = 1997–2000
| caps6 = 114
| goals6 = 0
| nationalteam1 = {{fb|ASV}}
| years6 = 2008–2011
| caps7 = 50
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
| goals7 = 0
| years7 = 2011–2015
| totalgoals = 1
| totalcaps = 547
| managerclubs1 = {{flaga|ASV}} ASV U19
| manageryears1 = 2016–2017
| managerclubs2 = {{flaga|ASV}} [[Jaunanglijas &quot;Revolution&quot;|New England Revolution]]
| nationalyears1 = 1992–2005
| nationalgoals1 = 0
| birth_place = 
| countryofbirth = {{vieta|ASV|Ohaio|Leikvuda|2s=Ohaio (štats)}}
| caps1 = 0
| caps2 = 30
| caps3 = 38
| caps4 = 25
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Dānija}} [[Brøndby IF|Brøndby]]
| clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]]
| clubs3 = {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Crew&quot;|Columbus Crew]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| currentclub = 
| caption = Frīdels 2011. gadā
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers]]
| years5 = 2000–2008
| caps5 = 290
| goals5 = 1
| height = 191
| image = Brad Friedel entrance Brighton v Spurs Amex Opening 30711.jpg
| manageryears2 = 2017–2019
}}'''Bredlijs Hovards Frīdels''' ({{Val|en|Bradley Howard Friedel}}, dzimis {{Dat|1971|5|18}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, bijis [[ASV futbola izlase]]s dalībnieks.

Frīdelam pieder [[Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm pēc kārtas (310 mači), ko viņš sasniedza ar ''[[Blackburn Rovers]]'', [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']] un [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur'']] komandām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cardschat.com/news/us-goalie-legend-brad-friedel-speaks-to-cardschat-98100/|title=US goalkeeper Brad Friedel speaks to CardsChat on Allison Controversy|last=News|first=CardsChat|website=Cardschat|access-date=2021-10-14|language=angļu}}&lt;/ref&gt; Frīdels ir arī visvecākais spēlētājs, kurš ir spēlējis gan ''Aston Villa'', gan ''Tottenham Hotspur'' sastāvā. Savu karjeru Frīdels noslēdza 2015. gadā. Ar 450 mačiem Premjerlīgā, viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais ASV futbolists.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/appearances?co=1&amp;se=-1&amp;cl=-1&amp;iso=-1&amp;po=-1?se=-1|title=Premier League Player Stats - Appearances|website=www.premierleague.com|access-date=2021-10-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

ASV futbola izlases sastāvā spēlējis no 1992. līdz 2005. gadam. Piedalījies [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Galatasaray'''

* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 1995—96

'''Blackburn Rovers'''

* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2001—02

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Amerikas Savienoto Valstu futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Frīdels, Breds}}
[[Kategorija:1971. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:ASV futbola treneri]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>o841xilw4tcdo5laok2c37roqukktke</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rigobērs Songs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>495383</id>
    <revision>
      <id>3659042</id>
      <parentid>3490522</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:12:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5068" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1976|7|1}}
| goals7 = 4
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 1994–1998
| years2 = 1998
| years3 = 1999–2000
| years4 = 2000–2002
| caps6 = 63
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]]
| goals6 = 3
| years6 = 2002–2004
| caps7 = 104
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]]
| years7 = 2004–2008
| name = 
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]]
| years8 = 2008–2010
| caps8 = 46
| goals8 = 0
| totalcaps = 417
| totalgoals = 11
| managerclubs1 = {{flaga|Kamerūna}} [[Cameroon A']]
| manageryears1 = 2016–2018
| managerclubs2 = {{fb|Kamerūna}} (pagaidu treneris)
| manageryears2 = 2018
| managerclubs3 = {{flaga|Kamerūna}} Kamerūnas U23
| playername = Rigobērs Songs
| ntupdate = {{dat|2020|09|06|SK|bez}}
| birth_place = 
| goals2 = 1
| caps1 = 123
| caps2 = 4
| caps3 = 34
| caps4 = 24
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]]
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[US Salernitana 1919|Salernitana]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United F.C.|West Ham United]]
| countryofbirth = {{vieta|Kamerūna|Nkenglikoka}}
| currentclub = {{flaga|Kamerūna}} Kamerūnas U23 izlase (treneris)
| goals1 = 3
| goals3 = 0
| nationalcaps1 = 137
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]]
| years5 = 2001–2002
| caps5 = 16
| goals5 = 0
| height = 183
| image = Rigobert Song 2008.jpg
| caption = Songs 2008. gadā
| nationalgoals1 = 5
| nationalteam1 = {{fb|Kamerūna}}
| nationalyears1 = 1993–2010
| manageryears3 = 2018–2022
}}'''Rigobērs Songs Bahanags''' ({{Val|fr|Rigobert Song Bahanag}}, dzimis {{Dat|1976|7|1}}) ir [[Kamerūna|Kamerūnas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2018. gada Songs ir Kamerūnas U23 izlases galvenais treneris.

== Karjera ==
Pārsvarā spēlējis centra aizsarga vai labā aizsarga pozīcijā. Savu profesionālo karjeru viņš sāka [[Francija|Francijas]] komandā [[FC Metz|''Metz'']]. 1996. gadā viņš palīdzēja klubam izcīnīt ''[[Coupe de la Ligue]]'' trofeju. 1999. gadā viņš pievienojās [[Itālijas A sērija|Itālijas A sērijas]] komandai [[US Salernitana 1919|''Salernitana'']]. Vēlāk uzspēlējis [[Anglija|Anglijas]] komandās [[Liverpool FC|''Liverpool'']] un [[West Ham United FC|''West Ham United'']], kā arī [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandā ''[[1. FC Köln]]'', tomēr viņš nespēja nostiprināties komandu sastāvos. 2002. gadā Songs atgriezās Francijā, kur viņš divus gadus spēlēja [[RC Lens|''Lens'']] komandā. 2004. gadā Songs pievienojās [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandai [[Galatasaray S.K. (football team)|''Galatasaray'']], uzvarot divus Superlīgas titulus un vienu [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausu]]. Savu karjeru noslēdza ''[[Trabzonspor]]'' vienībā.

[[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlases]] sastāvā piedalījies astoņos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausos]], kas ir rekords. Piecos no turnīriem bijis arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Viņam pieder arī rekords par visvairāk nospēlētiem mačiem Āfrikas Nāciju kausā (35 mači). 2000. un 2002. gadā kļuvis arī par turnīra uzvarētāju. Aizvadījis arī visvairāk mačus Kamerūnas izlasē (137 mači). Spēlējis [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viņš un [[Zinedins Zidāns]] ir vienīgie divi spēlētāji, kuri ir noraidīti no laukuma divos dažādos FIFA Pasaules kausos.

== Sasniegumi ==
'''Metz'''

* [[Coupe de la Ligue]]: 1995–96

'''Liverpool'''

* [[UEFA kauss]]: 2000–01

'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2005–06, 2007–08
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2004–05

'''Trabzonspor'''

* Turcijas kauss: 2009–10

'''Kamerūna'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2000, 2002

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kamerūnas futbolists-aizmetnis}}
[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbolisti]]
[[Kategorija:Kamerūnas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbola treneri]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:FC Metz spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]]
[[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Songs, Rigobērs}}</text>
      <sha1>it6r1bcutc2ew3wlf8tgiq9kgkzggtd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659044</id>
      <parentid>3659042</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:14:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5129" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1976|7|1}}
| goals7 = 4
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 1994–1998
| years2 = 1998
| years3 = 1999–2000
| years4 = 2000–2002
| caps6 = 63
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]]
| goals6 = 3
| years6 = 2002–2004
| caps7 = 104
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]]
| years7 = 2004–2008
| name = 
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]]
| years8 = 2008–2010
| caps8 = 46
| goals8 = 0
| totalcaps = 417
| totalgoals = 11
| managerclubs1 = {{flaga|Kamerūna}} [[Cameroon A']]
| manageryears1 = 2016–2018
| managerclubs2 = {{fb|Kamerūna}} (pagaidu treneris)
| manageryears2 = 2018
| managerclubs3 = {{flaga|Kamerūna}} Kamerūnas U23
| managerclubs4 = {{fb|Kamerūna}}
| playername = Rigobērs Songs
| ntupdate = {{dat|2022|07|22|SK|bez}}
| birth_place = 
| goals2 = 1
| caps1 = 123
| caps2 = 4
| caps3 = 34
| caps4 = 24
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]]
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[US Salernitana 1919|Salernitana]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United F.C.|West Ham United]]
| countryofbirth = {{vieta|Kamerūna|Nkenglikoka}}
| currentclub = {{flaga|Kamerūna}} Kamerūnas U23 izlase (treneris)
| goals1 = 3
| goals3 = 0
| nationalcaps1 = 137
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]]
| years5 = 2001–2002
| caps5 = 16
| goals5 = 0
| height = 183
| image = Rigobert Song 2008.jpg
| caption = Songs 2008. gadā
| nationalgoals1 = 5
| nationalteam1 = {{fb|Kamerūna}}
| nationalyears1 = 1993–2010
| manageryears3 = 2018–2022
| manageryears4 = 2022—
}}'''Rigobērs Songs Bahanags''' ({{Val|fr|Rigobert Song Bahanag}}, dzimis {{Dat|1976|7|1}}) ir [[Kamerūna|Kamerūnas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2018. gada Songs ir Kamerūnas U23 izlases galvenais treneris.

== Karjera ==
Pārsvarā spēlējis centra aizsarga vai labā aizsarga pozīcijā. Savu profesionālo karjeru viņš sāka [[Francija|Francijas]] komandā [[FC Metz|''Metz'']]. 1996. gadā viņš palīdzēja klubam izcīnīt ''[[Coupe de la Ligue]]'' trofeju. 1999. gadā viņš pievienojās [[Itālijas A sērija|Itālijas A sērijas]] komandai [[US Salernitana 1919|''Salernitana'']]. Vēlāk uzspēlējis [[Anglija|Anglijas]] komandās [[Liverpool FC|''Liverpool'']] un [[West Ham United FC|''West Ham United'']], kā arī [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandā ''[[1. FC Köln]]'', tomēr viņš nespēja nostiprināties komandu sastāvos. 2002. gadā Songs atgriezās Francijā, kur viņš divus gadus spēlēja [[RC Lens|''Lens'']] komandā. 2004. gadā Songs pievienojās [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandai [[Galatasaray S.K. (football team)|''Galatasaray'']], uzvarot divus Superlīgas titulus un vienu [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausu]]. Savu karjeru noslēdza ''[[Trabzonspor]]'' vienībā.

[[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlases]] sastāvā piedalījies astoņos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausos]], kas ir rekords. Piecos no turnīriem bijis arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Viņam pieder arī rekords par visvairāk nospēlētiem mačiem Āfrikas Nāciju kausā (35 mači). 2000. un 2002. gadā kļuvis arī par turnīra uzvarētāju. Aizvadījis arī visvairāk mačus Kamerūnas izlasē (137 mači). Spēlējis [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viņš un [[Zinedins Zidāns]] ir vienīgie divi spēlētāji, kuri ir noraidīti no laukuma divos dažādos FIFA Pasaules kausos.

== Sasniegumi ==
'''Metz'''

* [[Coupe de la Ligue]]: 1995–96

'''Liverpool'''

* [[UEFA kauss]]: 2000–01

'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2005–06, 2007–08
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2004–05

'''Trabzonspor'''

* Turcijas kauss: 2009–10

'''Kamerūna'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2000, 2002

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kamerūnas futbolists-aizmetnis}}
[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbolisti]]
[[Kategorija:Kamerūnas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbola treneri]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:FC Metz spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]]
[[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Songs, Rigobērs}}</text>
      <sha1>jk2vsfh5gut4ccg9dzo5re2q3pcllg4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659047</id>
      <parentid>3659044</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:16:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5147" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1976|7|1}}
| goals7 = 4
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 1994–1998
| years2 = 1998
| years3 = 1999–2000
| years4 = 2000–2002
| caps6 = 63
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]]
| goals6 = 3
| years6 = 2002–2004
| caps7 = 104
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]]
| years7 = 2004–2008
| name = 
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]]
| years8 = 2008–2010
| caps8 = 46
| goals8 = 0
| totalcaps = 417
| totalgoals = 11
| managerclubs1 = {{flaga|Kamerūna}} [[Cameroon A']]
| manageryears1 = 2016–2018
| managerclubs2 = {{fb|Kamerūna}} (pagaidu treneris)
| manageryears2 = 2018
| managerclubs3 = {{flaga|Kamerūna}} Kamerūnas U23
| managerclubs4 = {{fb|Kamerūna}}
| playername = Rigobērs Songs
| ntupdate = {{dat|2022|07|22|SK|bez}}
| birth_place = 
| goals2 = 1
| caps1 = 123
| caps2 = 4
| caps3 = 34
| caps4 = 24
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]]
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[US Salernitana 1919|Salernitana]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United F.C.|West Ham United]]
| countryofbirth = {{vieta|Kamerūna|Nkenglikoka}}
| currentclub = {{flaga|Kamerūna}} [[Kamerūnas izlase]] (treneris)
| goals1 = 3
| goals3 = 0
| nationalcaps1 = 137
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]]
| years5 = 2001–2002
| caps5 = 16
| goals5 = 0
| height = 183
| image = Rigobert Song 2008.jpg
| caption = Songs 2008. gadā
| nationalgoals1 = 5
| nationalteam1 = {{fb|Kamerūna}}
| nationalyears1 = 1993–2010
| manageryears3 = 2018–2022
| manageryears4 = 2022—
}}'''Rigobērs Songs Bahanags''' ({{Val|fr|Rigobert Song Bahanag}}, dzimis {{Dat|1976|7|1}}) ir [[Kamerūna|Kamerūnas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2022. gada Songs ir [[Kamerūnas izlase|Kamerūnas izlases]] galvenais treneris.

== Karjera ==
Pārsvarā spēlējis centra aizsarga vai labā aizsarga pozīcijā. Savu profesionālo karjeru viņš sāka [[Francija|Francijas]] komandā [[FC Metz|''Metz'']]. 1996. gadā viņš palīdzēja klubam izcīnīt ''[[Coupe de la Ligue]]'' trofeju. 1999. gadā viņš pievienojās [[Itālijas A sērija|Itālijas A sērijas]] komandai [[US Salernitana 1919|''Salernitana'']]. Vēlāk uzspēlējis [[Anglija|Anglijas]] komandās [[Liverpool FC|''Liverpool'']] un [[West Ham United FC|''West Ham United'']], kā arī [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandā ''[[1. FC Köln]]'', tomēr viņš nespēja nostiprināties komandu sastāvos. 2002. gadā Songs atgriezās Francijā, kur viņš divus gadus spēlēja [[RC Lens|''Lens'']] komandā. 2004. gadā Songs pievienojās [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandai [[Galatasaray S.K. (football team)|''Galatasaray'']], uzvarot divus Superlīgas titulus un vienu [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausu]]. Savu karjeru noslēdza ''[[Trabzonspor]]'' vienībā.

[[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlases]] sastāvā piedalījies astoņos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausos]], kas ir rekords. Piecos no turnīriem bijis arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Viņam pieder arī rekords par visvairāk nospēlētiem mačiem Āfrikas Nāciju kausā (35 mači). 2000. un 2002. gadā kļuvis arī par turnīra uzvarētāju. Aizvadījis arī visvairāk mačus Kamerūnas izlasē (137 mači). Spēlējis [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viņš un [[Zinedins Zidāns]] ir vienīgie divi spēlētāji, kuri ir noraidīti no laukuma divos dažādos FIFA Pasaules kausos.

== Sasniegumi ==
'''Metz'''

* [[Coupe de la Ligue]]: 1995–96

'''Liverpool'''

* [[UEFA kauss]]: 2000–01

'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2005–06, 2007–08
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2004–05

'''Trabzonspor'''

* Turcijas kauss: 2009–10

'''Kamerūna'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2000, 2002

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kamerūnas futbolists-aizmetnis}}
[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbolisti]]
[[Kategorija:Kamerūnas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbola treneri]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:FC Metz spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]]
[[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Songs, Rigobērs}}</text>
      <sha1>7a5o258xrb3dnlqm3xtpekspvjy1tyl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659048</id>
      <parentid>3659047</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:17:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5171" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1976|7|1}}
| goals7 = 4
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 1994–1998
| years2 = 1998
| years3 = 1999–2000
| years4 = 2000–2002
| caps6 = 63
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]]
| goals6 = 3
| years6 = 2002–2004
| caps7 = 104
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]]
| years7 = 2004–2008
| name = 
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]]
| years8 = 2008–2010
| caps8 = 46
| goals8 = 0
| totalcaps = 417
| totalgoals = 11
| managerclubs1 = {{flaga|Kamerūna}} [[Cameroon A']]
| manageryears1 = 2016–2018
| managerclubs2 = {{fb|Kamerūna}} (pagaidu treneris)
| manageryears2 = 2018
| managerclubs3 = {{flaga|Kamerūna}} Kamerūnas U23
| managerclubs4 = {{fb|Kamerūna}}
| playername = Rigobērs Songs
| ntupdate = {{dat|2022|07|22|SK|bez}}
| birth_place = 
| goals2 = 1
| caps1 = 123
| caps2 = 4
| caps3 = 34
| caps4 = 24
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]]
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[US Salernitana 1919|Salernitana]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United F.C.|West Ham United]]
| countryofbirth = {{vieta|Kamerūna|Nkenglikoka}}
| currentclub = {{flaga|Kamerūna}} [[Kamerūnas futbola izlase]] (treneris)
| goals1 = 3
| goals3 = 0
| nationalcaps1 = 137
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]]
| years5 = 2001–2002
| caps5 = 16
| goals5 = 0
| height = 183
| image = Rigobert Song 2008.jpg
| caption = Songs 2008. gadā
| nationalgoals1 = 5
| nationalteam1 = {{fb|Kamerūna}}
| nationalyears1 = 1993–2010
| manageryears3 = 2018–2022
| manageryears4 = 2022—
}}'''Rigobērs Songs Bahanags''' ({{Val|fr|Rigobert Song Bahanag}}, dzimis {{Dat|1976|7|1}}) ir [[Kamerūna|Kamerūnas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2022. gada Songs ir [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlases]] galvenais treneris.

== Karjera ==
Pārsvarā spēlējis centra aizsarga vai labā aizsarga pozīcijā. Savu profesionālo karjeru viņš sāka [[Francija|Francijas]] komandā [[FC Metz|''Metz'']]. 1996. gadā viņš palīdzēja klubam izcīnīt ''[[Coupe de la Ligue]]'' trofeju. 1999. gadā viņš pievienojās [[Itālijas A sērija|Itālijas A sērijas]] komandai [[US Salernitana 1919|''Salernitana'']]. Vēlāk uzspēlējis [[Anglija|Anglijas]] komandās [[Liverpool FC|''Liverpool'']] un [[West Ham United FC|''West Ham United'']], kā arī [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandā ''[[1. FC Köln]]'', tomēr viņš nespēja nostiprināties komandu sastāvos. 2002. gadā Songs atgriezās Francijā, kur viņš divus gadus spēlēja [[RC Lens|''Lens'']] komandā. 2004. gadā Songs pievienojās [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandai [[Galatasaray S.K. (football team)|''Galatasaray'']], uzvarot divus Superlīgas titulus un vienu [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausu]]. Savu karjeru noslēdza ''[[Trabzonspor]]'' vienībā.

[[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlases]] sastāvā piedalījies astoņos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausos]], kas ir rekords. Piecos no turnīriem bijis arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Viņam pieder arī rekords par visvairāk nospēlētiem mačiem Āfrikas Nāciju kausā (35 mači). 2000. un 2002. gadā kļuvis arī par turnīra uzvarētāju. Aizvadījis arī visvairāk mačus Kamerūnas izlasē (137 mači). Spēlējis [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viņš un [[Zinedins Zidāns]] ir vienīgie divi spēlētāji, kuri ir noraidīti no laukuma divos dažādos FIFA Pasaules kausos.

== Sasniegumi ==
'''Metz'''

* [[Coupe de la Ligue]]: 1995–96

'''Liverpool'''

* [[UEFA kauss]]: 2000–01

'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2005–06, 2007–08
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2004–05

'''Trabzonspor'''

* Turcijas kauss: 2009–10

'''Kamerūna'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2000, 2002

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kamerūnas futbolists-aizmetnis}}
[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbolisti]]
[[Kategorija:Kamerūnas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbola treneri]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:FC Metz spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]]
[[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Songs, Rigobērs}}</text>
      <sha1>07rdul1w0d4hhq9dr6rdu5z0atzetuh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659049</id>
      <parentid>3659048</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:18:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5187" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1976|7|1}}
| goals7 = 4
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 1994–1998
| years2 = 1998
| years3 = 1999–2000
| years4 = 2000–2002
| caps6 = 63
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]]
| goals6 = 3
| years6 = 2002–2004
| caps7 = 104
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]]
| years7 = 2004–2008
| name = 
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]]
| years8 = 2008–2010
| caps8 = 46
| goals8 = 0
| totalcaps = 417
| totalgoals = 11
| managerclubs1 = {{flaga|Kamerūna}} [[Cameroon A']]
| manageryears1 = 2016–2018
| managerclubs2 = {{fb|Kamerūna}} (pagaidu treneris)
| manageryears2 = 2018
| managerclubs3 = {{flaga|Kamerūna}} Kamerūnas U23
| managerclubs4 = {{fb|Kamerūna}}
| playername = Rigobērs Songs
| ntupdate = {{dat|2022|07|22|SK|bez}}
| birth_place = 
| goals2 = 1
| caps1 = 123
| caps2 = 4
| caps3 = 34
| caps4 = 24
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]]
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[US Salernitana 1919|Salernitana]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United F.C.|West Ham United]]
| countryofbirth = {{vieta|Kamerūna|Nkenglikoka}}
| currentclub = {{flaga|Kamerūna}} [[Kamerūnas futbola izlase]] (treneris)
| goals1 = 3
| goals3 = 0
| nationalcaps1 = 137
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]]
| years5 = 2001–2002
| caps5 = 16
| goals5 = 0
| height = 183
| image = Rigobert Song 2008.jpg
| caption = Songs 2008. gadā
| nationalgoals1 = 5
| nationalteam1 = {{fb|Kamerūna}}
| nationalyears1 = 1993–2010
| manageryears3 = 2018–2022
| manageryears4 = 2022—
}}'''Rigobērs Songs Bahanags''' ({{Val|fr|Rigobert Song Bahanag}}, dzimis {{Dat|1976|7|1}}) ir [[Kamerūna|Kamerūnas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2022. gada Songs ir [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlases]] galvenais treneris.

== Karjera ==
Pārsvarā spēlējis centra aizsarga vai labā aizsarga pozīcijā. Savu profesionālo karjeru viņš sāka [[Francija|Francijas]] komandā [[FC Metz|''Metz'']]. 1996. gadā viņš palīdzēja klubam izcīnīt ''[[Coupe de la Ligue]]'' trofeju. 1999. gadā viņš pievienojās [[Itālijas A sērija|Itālijas A sērijas]] komandai [[US Salernitana 1919|''Salernitana'']]. Vēlāk uzspēlējis [[Anglija|Anglijas]] komandās [[Liverpool FC|''Liverpool'']] un [[West Ham United FC|''West Ham United'']], kā arī [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandā ''[[1. FC Köln]]'', tomēr viņš nespēja nostiprināties komandu sastāvos. 2002. gadā Songs atgriezās Francijā, kur viņš divus gadus spēlēja [[RC Lens|''Lens'']] komandā. 2004. gadā Songs pievienojās [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandai [[Galatasaray S.K. (football team)|''Galatasaray'']], uzvarot divus Superlīgas titulus un vienu [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausu]]. Savu karjeru noslēdza ''[[Trabzonspor]]'' vienībā.

[[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlases]] sastāvā piedalījies astoņos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausos]], kas ir rekords. Piecos no turnīriem bijis arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Viņam pieder arī rekords par visvairāk nospēlētiem mačiem Āfrikas Nāciju kausā (35 mači). 2000. un 2002. gadā kļuvis arī par turnīra uzvarētāju. Aizvadījis arī visvairāk mačus Kamerūnas izlasē (137 mači). Spēlējis [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viņš un [[Zinedins Zidāns]] ir vienīgie divi spēlētāji, kuri ir noraidīti no laukuma divos dažādos FIFA Pasaules kausos.

== Sasniegumi ==
'''Metz'''

* [[Coupe de la Ligue]]: 1995–96

'''Liverpool'''

* [[UEFA kauss]]: 2000–01

'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2005–06, 2007–08
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2004–05

'''Trabzonspor'''

* Turcijas kauss: 2009–10

'''Kamerūna'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2000, 2002

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kamerūnas futbolists-aizmetnis}}
== Atsauces ==

[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbolisti]]
[[Kategorija:Kamerūnas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbola treneri]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:FC Metz spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]]
[[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Songs, Rigobērs}}</text>
      <sha1>klk8agivnozqqf9mayjf05fa3i08g3w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659050</id>
      <parentid>3659049</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:20:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5296" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1976|7|1}}
| goals7 = 4
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 1994–1998
| years2 = 1998
| years3 = 1999–2000
| years4 = 2000–2002
| caps6 = 63
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]]
| goals6 = 3
| years6 = 2002–2004
| caps7 = 104
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]]
| years7 = 2004–2008
| name = 
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]]
| years8 = 2008–2010
| caps8 = 46
| goals8 = 0
| totalcaps = 417
| totalgoals = 11
| managerclubs1 = {{flaga|Kamerūna}} [[Cameroon A']]
| manageryears1 = 2016–2018
| managerclubs2 = {{fb|Kamerūna}} (pagaidu treneris)
| manageryears2 = 2018
| managerclubs3 = {{flaga|Kamerūna}} Kamerūnas U23
| managerclubs4 = {{fb|Kamerūna}}
| playername = Rigobērs Songs
| ntupdate = {{dat|2022|07|22|SK|bez}}
| birth_place = 
| goals2 = 1
| caps1 = 123
| caps2 = 4
| caps3 = 34
| caps4 = 24
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]]
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[US Salernitana 1919|Salernitana]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United F.C.|West Ham United]]
| countryofbirth = {{vieta|Kamerūna|Nkenglikoka}}
| currentclub = {{flaga|Kamerūna}} [[Kamerūnas futbola izlase]] (treneris)
| goals1 = 3
| goals3 = 0
| nationalcaps1 = 137
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]]
| years5 = 2001–2002
| caps5 = 16
| goals5 = 0
| height = 183
| image = Rigobert Song 2008.jpg
| caption = Songs 2008. gadā
| nationalgoals1 = 5
| nationalteam1 = {{fb|Kamerūna}}
| nationalyears1 = 1993–2010
| manageryears3 = 2018–2022
| manageryears4 = 2022—
}}'''Rigobērs Songs Bahanags''' ({{Val|fr|Rigobert Song Bahanag}}, dzimis {{Dat|1976|7|1}}) ir [[Kamerūna|Kamerūnas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2022. gada Songs ir [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlases]] galvenais treneris.&lt;ref&gt;https://www.lequipe.fr/Football/Actualites/Rigobert-song-nouveau-selectionneur-du-cameroun/1319738&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Pārsvarā spēlējis centra aizsarga vai labā aizsarga pozīcijā. Savu profesionālo karjeru viņš sāka [[Francija|Francijas]] komandā [[FC Metz|''Metz'']]. 1996. gadā viņš palīdzēja klubam izcīnīt ''[[Coupe de la Ligue]]'' trofeju. 1999. gadā viņš pievienojās [[Itālijas A sērija|Itālijas A sērijas]] komandai [[US Salernitana 1919|''Salernitana'']]. Vēlāk uzspēlējis [[Anglija|Anglijas]] komandās [[Liverpool FC|''Liverpool'']] un [[West Ham United FC|''West Ham United'']], kā arī [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandā ''[[1. FC Köln]]'', tomēr viņš nespēja nostiprināties komandu sastāvos. 2002. gadā Songs atgriezās Francijā, kur viņš divus gadus spēlēja [[RC Lens|''Lens'']] komandā. 2004. gadā Songs pievienojās [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandai [[Galatasaray S.K. (football team)|''Galatasaray'']], uzvarot divus Superlīgas titulus un vienu [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausu]]. Savu karjeru noslēdza ''[[Trabzonspor]]'' vienībā.

[[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlases]] sastāvā piedalījies astoņos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausos]], kas ir rekords. Piecos no turnīriem bijis arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Viņam pieder arī rekords par visvairāk nospēlētiem mačiem Āfrikas Nāciju kausā (35 mači). 2000. un 2002. gadā kļuvis arī par turnīra uzvarētāju. Aizvadījis arī visvairāk mačus Kamerūnas izlasē (137 mači). Spēlējis [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viņš un [[Zinedins Zidāns]] ir vienīgie divi spēlētāji, kuri ir noraidīti no laukuma divos dažādos FIFA Pasaules kausos.

== Sasniegumi ==
'''Metz'''

* [[Coupe de la Ligue]]: 1995–96

'''Liverpool'''

* [[UEFA kauss]]: 2000–01

'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2005–06, 2007–08
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2004–05

'''Trabzonspor'''

* Turcijas kauss: 2009–10

'''Kamerūna'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2000, 2002

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kamerūnas futbolists-aizmetnis}}
== Atsauces ==

[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbolisti]]
[[Kategorija:Kamerūnas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbola treneri]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:FC Metz spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]]
[[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Songs, Rigobērs}}</text>
      <sha1>8t9ci48ucpq6imrnpox5xbqhslznrdk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659051</id>
      <parentid>3659050</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:23:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5364" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1976|7|1}}
| goals7 = 4
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 1994–1998
| years2 = 1998
| years3 = 1999–2000
| years4 = 2000–2002
| caps6 = 63
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]]
| goals6 = 3
| years6 = 2002–2004
| caps7 = 104
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]]
| years7 = 2004–2008
| name = 
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]]
| years8 = 2008–2010
| caps8 = 46
| goals8 = 0
| totalcaps = 417
| totalgoals = 11
| managerclubs1 = {{flaga|Kamerūna}} [[Cameroon A']]
| manageryears1 = 2016–2018
| managerclubs2 = {{fb|Kamerūna}} (pagaidu treneris)
| manageryears2 = 2018
| managerclubs3 = {{flaga|Kamerūna}} Kamerūnas U23
| managerclubs4 = {{fb|Kamerūna}}
| playername = Rigobērs Songs
| ntupdate = {{dat|2022|07|22|SK|bez}}
| birth_place = 
| goals2 = 1
| caps1 = 123
| caps2 = 4
| caps3 = 34
| caps4 = 24
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]]
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[US Salernitana 1919|Salernitana]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United F.C.|West Ham United]]
| countryofbirth = {{vieta|Kamerūna|Nkenglikoka}}
| currentclub = {{flaga|Kamerūna}} [[Kamerūnas futbola izlase]] (treneris)
| goals1 = 3
| goals3 = 0
| nationalcaps1 = 137
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]]
| years5 = 2001–2002
| caps5 = 16
| goals5 = 0
| height = 183
| image = Rigobert Song 2008.jpg
| caption = Songs 2008. gadā
| nationalgoals1 = 5
| nationalteam1 = {{fb|Kamerūna}}
| nationalyears1 = 1993–2010
| manageryears3 = 2018–2022
| manageryears4 = 2022—
}}'''Rigobērs Songs Bahanags''' ({{Val|fr|Rigobert Song Bahanag}}, dzimis {{Dat|1976|7|1}}) ir [[Kamerūna|Kamerūnas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2022. gada Songs ir [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlases]] galvenais treneris.&lt;ref&gt;https://www.lequipe.fr/Football/Actualites/Rigobert-song-nouveau-selectionneur-du-cameroun/1319738&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Pārsvarā spēlējis centra aizsarga vai labā aizsarga pozīcijā. Savu profesionālo karjeru viņš sāka [[Francija|Francijas]] komandā [[FC Metz|''Metz'']]. 1996. gadā viņš palīdzēja klubam izcīnīt ''[[Coupe de la Ligue]]'' trofeju. 1999. gadā viņš pievienojās [[Itālijas A sērija|Itālijas A sērijas]] komandai [[US Salernitana 1919|''Salernitana'']]. Vēlāk uzspēlējis [[Anglija|Anglijas]] komandās [[Liverpool FC|''Liverpool'']] un [[West Ham United FC|''West Ham United'']], kā arī [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandā ''[[1. FC Köln]]'', tomēr viņš nespēja nostiprināties komandu sastāvos. 2002. gadā Songs atgriezās Francijā, kur viņš divus gadus spēlēja [[RC Lens|''Lens'']] komandā. 2004. gadā Songs pievienojās [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandai [[Galatasaray S.K. (football team)|''Galatasaray'']], uzvarot divus Superlīgas titulus un vienu [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausu]]. Savu karjeru noslēdza ''[[Trabzonspor]]'' vienībā.

[[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlases]] sastāvā piedalījies astoņos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausos]], kas ir rekords. Piecos no turnīriem bijis arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Viņam pieder arī rekords par visvairāk nospēlētiem mačiem Āfrikas Nāciju kausā (35 mači). 2000. un 2002. gadā kļuvis arī par turnīra uzvarētāju. Aizvadījis arī visvairāk mačus Kamerūnas izlasē (137 mači). Spēlējis [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viņš un [[Zinedins Zidāns]] ir vienīgie divi spēlētāji, kuri ir noraidīti no laukuma divos dažādos FIFA Pasaules kausos.

== Sasniegumi ==
'''Metz'''

* [[Coupe de la Ligue]]: 1995–96

'''Liverpool'''

* [[UEFA kauss]]: 2000–01

'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2005–06, 2007–08
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2004–05

'''Trabzonspor'''

* Turcijas kauss: 2009–10

'''Kamerūna'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2000, 2002; finālists: 2008
* [[FIFA Konfederācijas kauss]] finālists: 2003

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kamerūnas futbolists-aizmetnis}}
== Atsauces ==

[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbolisti]]
[[Kategorija:Kamerūnas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbola treneri]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:FC Metz spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]]
[[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Songs, Rigobērs}}</text>
      <sha1>lbvrfyfb4hfdxqfp3n2mp94wk55uqtq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659052</id>
      <parentid>3659051</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:23:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5363" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1976|7|1}}
| goals7 = 4
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 1994–1998
| years2 = 1998
| years3 = 1999–2000
| years4 = 2000–2002
| caps6 = 63
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]]
| goals6 = 3
| years6 = 2002–2004
| caps7 = 104
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]]
| years7 = 2004–2008
| name = 
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]]
| years8 = 2008–2010
| caps8 = 46
| goals8 = 0
| totalcaps = 417
| totalgoals = 11
| managerclubs1 = {{flaga|Kamerūna}} [[Cameroon A']]
| manageryears1 = 2016–2018
| managerclubs2 = {{fb|Kamerūna}} (pagaidu treneris)
| manageryears2 = 2018
| managerclubs3 = {{flaga|Kamerūna}} Kamerūnas U23
| managerclubs4 = {{fb|Kamerūna}}
| playername = Rigobērs Songs
| ntupdate = {{dat|2022|07|22|SK|bez}}
| birth_place = 
| goals2 = 1
| caps1 = 123
| caps2 = 4
| caps3 = 34
| caps4 = 24
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]]
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[US Salernitana 1919|Salernitana]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United F.C.|West Ham United]]
| countryofbirth = {{vieta|Kamerūna|Nkenglikoka}}
| currentclub = {{flaga|Kamerūna}} [[Kamerūnas futbola izlase]] (treneris)
| goals1 = 3
| goals3 = 0
| nationalcaps1 = 137
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]]
| years5 = 2001–2002
| caps5 = 16
| goals5 = 0
| height = 183
| image = Rigobert Song 2008.jpg
| caption = Songs 2008. gadā
| nationalgoals1 = 5
| nationalteam1 = {{fb|Kamerūna}}
| nationalyears1 = 1993–2010
| manageryears3 = 2018–2022
| manageryears4 = 2022—
}}'''Rigobērs Songs Bahanags''' ({{Val|fr|Rigobert Song Bahanag}}, dzimis {{Dat|1976|7|1}}) ir [[Kamerūna|Kamerūnas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2022. gada Songs ir [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlases]] galvenais treneris.&lt;ref&gt;https://www.lequipe.fr/Football/Actualites/Rigobert-song-nouveau-selectionneur-du-cameroun/1319738&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Pārsvarā spēlējis centra aizsarga vai labā aizsarga pozīcijā. Savu profesionālo karjeru viņš sāka [[Francija|Francijas]] komandā [[FC Metz|''Metz'']]. 1996. gadā viņš palīdzēja klubam izcīnīt ''[[Coupe de la Ligue]]'' trofeju. 1999. gadā viņš pievienojās [[Itālijas A sērija|Itālijas A sērijas]] komandai [[US Salernitana 1919|''Salernitana'']]. Vēlāk uzspēlējis [[Anglija|Anglijas]] komandās [[Liverpool FC|''Liverpool'']] un [[West Ham United FC|''West Ham United'']], kā arī [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandā ''[[1. FC Köln]]'', tomēr viņš nespēja nostiprināties komandu sastāvos. 2002. gadā Songs atgriezās Francijā, kur viņš divus gadus spēlēja [[RC Lens|''Lens'']] komandā. 2004. gadā Songs pievienojās [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandai [[Galatasaray S.K. (football team)|''Galatasaray'']], uzvarot divus Superlīgas titulus un vienu [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausu]]. Savu karjeru noslēdza ''[[Trabzonspor]]'' vienībā.

[[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlases]] sastāvā piedalījies astoņos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausos]], kas ir rekords. Piecos no turnīriem bijis arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Viņam pieder arī rekords par visvairāk nospēlētiem mačiem Āfrikas Nāciju kausā (35 mači). 2000. un 2002. gadā kļuvis arī par turnīra uzvarētāju. Aizvadījis arī visvairāk mačus Kamerūnas izlasē (137 mači). Spēlējis [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viņš un [[Zinedins Zidāns]] ir vienīgie divi spēlētāji, kuri ir noraidīti no laukuma divos dažādos FIFA Pasaules kausos.

== Sasniegumi ==
'''Metz'''

* [[Coupe de la Ligue]]: 1995–96

'''Liverpool'''

* [[UEFA kauss]]: 2000–01

'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2005–06, 2007–08
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2004–05

'''Trabzonspor'''

* Turcijas kauss: 2009–10

'''Kamerūna'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2000, 2002; finālists: 2008
* [[FIFA Konfederāciju kauss]] finālists: 2003

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kamerūnas futbolists-aizmetnis}}
== Atsauces ==

[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbolisti]]
[[Kategorija:Kamerūnas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbola treneri]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:FC Metz spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]]
[[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Songs, Rigobērs}}</text>
      <sha1>7rbfzmwibz0x3n7zdx23qnk49s7mq5v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stabilitātei!</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497257</id>
    <revision>
      <id>3658889</id>
      <parentid>3658886</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T12:02:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5641" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
|name               = Stabilitātei!
|native_name        = 
|lang1              =
|name_lang1         =
|lang2              =
|name_lang2         =
|lang3              =
|name_lang3         =
|lang4              =
|name_lang4         = 
|logo               = [[File:Lejupielāde (1).png]]
|colorcode          = #f57d00
|chairperson        = 
* [[Aleksejs Rosļikovs]]
|president          =
|secretary_general  =
|spokesperson       =
|founder            = [[Aleksejs Rosļikovs]]
* [[Valērijs Petrovs]]&lt;ref&gt;https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei.a389520/&lt;/ref&gt;
|leader1_title      = Partijas valde
|leader1_name       = [[Aleksejs Rosļikovs]] &lt;br /&gt;[[Jefimijs Klementjevs]] &lt;br /&gt;[[Svetlana Čulkova]] &lt;br /&gt;[[Natālija Marčenko-Jodko]] &lt;br /&gt;[[Amils Salimovs]] &lt;br /&gt;[[Viktorija Pleškāne]] &lt;br /&gt;[[Ruslans Vereščagins]] &lt;br /&gt;[[Igors Judins]]
|leader2_title      = 
|leader2_name       = 
|leader3_title      = 
|leader3_name       = 
|leader4_title      = 
|leader4_name       = 
|leader5_title      = 
|leader5_name       = 
|leader6_title      = Valdes loceklis
|leader6_name       = [[Viktorija Pleškāne]]
|leader7_title      = Valdes loceklis
|leader7_name       = [[Ruslans Vereščagins]]
|leader8_title      = Valdes loceklis
|leader8_name       = [[Igors Judins]]
|slogan             = Vienlīdzīgas tiesības un taisnīgajos lēmumos visiem kas dzīvo Latvijā!

|founded            = {{dat|2021|2|26|N|bez}}
|dissolved          =
|merger             = 
|split              =
|predecessor        =
|merged             = Biedrība Stabilitātei-Jā!
|successor          =
|headquarters       = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|newspaper          =
|student_wing       =
|youth_wing         =
|wing1_title        =
|wing1              =
|wing2_title        =
|wing2              =
|wing3_title        =
|wing3              =
|membership_year    = 2021
|membership         = 647&lt;ref&gt;https://www.partijastabilitatei.lv/lv/#contacts&lt;/ref&gt;
|ideology           = 
* [[centrisms]]
* [[populisms]]
* [[eiroskepticisms]] 	
|position           = 
|religion           =
|national           =
|international      =
|european           =
|europarl           =
|affiliation1_title =
|affiliation1       =
|colors             = {{krāsa|#f57d00}} [[Oranžā krāsa|Oranža]]
|seats1_title       = [[13. Saeima]]
|seats1             = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#f57d00}} &lt;small&gt;(nepiedalijās)&lt;/small&gt;
|seats2_title       = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
|seats2             = {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#f57d00}}
|seats3_title       = [[Kariņa Ministru kabinets|Valdība]]
|seats3             = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#f57d00}}
|seats4_title       = [[Rīgas dome]]
|seats4             = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#f57d00}}
|symbol             =
|flag               =
|website            = [https://www.partijastabilitatei.lv partijastabilitatei.lv]
|state              =
|country            = {{LAT}}
|country_dab1       =
|parties_dab1       =
|elections_dab1     =
|country2           =
|country_dab2       =
|parties_dab2       =
|elections_dab2     =
|footnotes          = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''Stabilitātei!''' ir 2021. gada 26. februārī dibināta [[Populisms|populistiska]],{{Nepieciešama atsauce}} [[Centrisms|centriska]] [[Latvija]]s [[politiskā partija]]. To dibināja [[Rīgas Dome]]s bijušie deputāti [[Aleksejs Rosļikovs]] un [[Valērijs Petrovs]]. Par savu [[ideoloģija|ideoloģiju]] partija uzskata [[centrisms|centrismu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-stabilitatei-rigas-saraksta-lideris--roslikovs.a465253/|title=Partijas «Stabilitātei!» Rīgas saraksta līderis – Rosļikovs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Partija arī aicina vienlaikus uz lielāku valsts kontroli un valsts aparāta samazināšanu, kā arī distancēšanos no [[Eiropas Savienība]]s, t.i. vienlaikus uz [[Kreisa politika|kreisu]] un [[Labēja politika|labēju]] politiku. Partijas programma iekļauj: [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidenta]] varas palielināšanu, deputātu skaita samazināšanu un atļaut balsot [[Nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.partijastabilitatei.lv/|title=Stabilitātei!|website=www.partijastabilitatei.lv|access-date=}}&lt;/ref&gt; Par vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšanu partija tiek vainota [[Populisms|populismā]].

== Vēsture ==

2021. gada 19. janvārī bijušie [[Rīgas dome]]s deputāti [[Aleksejs Rosļikovs]] un [[Valērijs Petrovs]] partijas dibināšanas sanāksmē tika ievēlēti politiskā spēka vadībā. Beidzoties parakstu vākšanai atvēlētajām desmit dienām, kopumā partijas dibināšanā piedalījušies 315 cilvēki. Uz dibināšanas brīdī partijā bija 647 biedri.&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/news/national/politics/roslikova-un-petrova-dibinataja-partija-stabilitatei-pieteikusies-vairak-neka-300-cilveki.d?id=52890927&lt;/ref&gt; Par partijas dibināšanu tika nobalsots vienbalsīgi, un partija oficiāli dibināta 2021. gada 26. februārī.&lt;ref&gt;https://company.lursoft.lv/ru/stabilitatei!/40008304516&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.partijastabilitatei.lv/ Partijas mājaslapa]
* [https://www.facebook.com/StabilitateiJa/ ''Facebook'' konts]


{{politika-aizmetnis}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]</text>
      <sha1>8a6h65wt3dswkqafkdbte52vl4tji43</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659187</id>
      <parentid>3658889</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T08:21:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6120" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
|name               = Stabilitātei!
|native_name        = 
|lang1              =
|name_lang1         =
|lang2              =
|name_lang2         =
|lang3              =
|name_lang3         =
|lang4              =
|name_lang4         = 
|logo               = [[File:Lejupielāde (1).png]]
|colorcode          = #f57d00
|chairperson        = 
* [[Aleksejs Rosļikovs]]
|president          =
|secretary_general  =
|spokesperson       =
|founder            = [[Aleksejs Rosļikovs]]
* [[Valērijs Petrovs]]&lt;ref&gt;https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei.a389520/&lt;/ref&gt;
|leader1_title      = Partijas valde
|leader1_name       = [[Aleksejs Rosļikovs]] &lt;br /&gt;[[Jefimijs Klementjevs]] &lt;br /&gt;[[Svetlana Čulkova]] &lt;br /&gt;[[Natālija Marčenko-Jodko]] &lt;br /&gt;[[Amils Salimovs]] &lt;br /&gt;[[Viktorija Pleškāne]] &lt;br /&gt;[[Ruslans Vereščagins]] &lt;br /&gt;[[Igors Judins]]
|leader2_title      = 
|leader2_name       = 
|leader3_title      = 
|leader3_name       = 
|leader4_title      = 
|leader4_name       = 
|leader5_title      = 
|leader5_name       = 
|leader6_title      = Valdes loceklis
|leader6_name       = [[Viktorija Pleškāne]]
|leader7_title      = Valdes loceklis
|leader7_name       = [[Ruslans Vereščagins]]
|leader8_title      = Valdes loceklis
|leader8_name       = [[Igors Judins]]
|slogan             = Vienlīdzīgas tiesības un taisnīgajos lēmumos visiem kas dzīvo Latvijā!

|founded            = {{dat|2021|2|26|N|bez}}
|dissolved          =
|merger             = 
|split              =
|predecessor        =
|merged             = Biedrība Stabilitātei-Jā!
|successor          =
|headquarters       = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|newspaper          =
|student_wing       =
|youth_wing         =
|wing1_title        =
|wing1              =
|wing2_title        =
|wing2              =
|wing3_title        =
|wing3              =
|membership_year    = 2021
|membership         = 647&lt;ref&gt;https://www.partijastabilitatei.lv/lv/#contacts&lt;/ref&gt;
|ideology           = 
* [[centrisms]]
* [[populisms]]
* [[eiroskepticisms]] 	
|position           = 
|religion           =
|national           =
|international      =
|european           =
|europarl           =
|affiliation1_title =
|affiliation1       =
|colors             = {{krāsa|#f57d00}} [[Oranžā krāsa|Oranža]]
|seats1_title       = [[13. Saeima]]
|seats1             = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#f57d00}} &lt;small&gt;(nepiedalijās)&lt;/small&gt;
|seats2_title       = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
|seats2             = {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#f57d00}}
|seats3_title       = [[Kariņa Ministru kabinets|Valdība]]
|seats3             = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#f57d00}}
|seats4_title       = [[Rīgas dome]]
|seats4             = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#f57d00}}
|symbol             =
|flag               =
|website            = [https://www.partijastabilitatei.lv partijastabilitatei.lv]
|state              =
|country            = {{LAT}}
|country_dab1       =
|parties_dab1       =
|elections_dab1     =
|country2           =
|country_dab2       =
|parties_dab2       =
|elections_dab2     =
|footnotes          = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''Stabilitātei!''' ir 2021. gada 26. februārī dibināta [[Centrisms|centriska]] [[Latvija]]s [[politiskā partija]]. To dibināja [[Rīgas Dome]]s bijušie deputāti [[Aleksejs Rosļikovs]] un [[Valērijs Petrovs]]. Par savu [[ideoloģija|ideoloģiju]] partija uzskata [[centrisms|centrismu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-stabilitatei-rigas-saraksta-lideris--roslikovs.a465253/|title=Partijas «Stabilitātei!» Rīgas saraksta līderis – Rosļikovs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Partija aicina vienlaikus uz lielāku valsts kontroli un valsts aparāta samazināšanu, kā arī distancēšanos no [[Eiropas Savienība]]s, t.i. vienlaikus uz [[Kreisa politika|kreisu]] un [[Labēja politika|labēju]] politiku. Partijas programma iekļauj: [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidenta]] varas palielināšanu, deputātu skaita samazināšanu un atļauju balsot [[Nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.partijastabilitatei.lv/|title=Stabilitātei!|website=www.partijastabilitatei.lv|access-date=}}&lt;/ref&gt; Par vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšanu partija tiek vainota [[Populisms|populismā]].

== Vēsture ==

2021. gada 19. janvārī bijušie [[Rīgas dome]]s deputāti [[Aleksejs Rosļikovs]] un [[Valērijs Petrovs]] partijas dibināšanas sanāksmē tika ievēlēti politiskā spēka vadībā. Beidzoties parakstu vākšanai atvēlētajām desmit dienām, kopumā partijas dibināšanā piedalījušies 315 cilvēki. Uz dibināšanas brīdī partijā bija 647 biedri.&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/news/national/politics/roslikova-un-petrova-dibinataja-partija-stabilitatei-pieteikusies-vairak-neka-300-cilveki.d?id=52890927&lt;/ref&gt; Par partijas dibināšanu tika nobalsots vienbalsīgi, un partija oficiāli dibināta 2021. gada 26. februārī.&lt;ref&gt;https://company.lursoft.lv/ru/stabilitatei!/40008304516&lt;/ref&gt;

=== 14. Saeimas vēlēšanas ===
2022. gada 13. jūlijā partija iesniedza [[CVK]] kandidātu sarakstu ar kuru startēs [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], [[Premjerministrs|Premjērministra]] kandidāts no partijas būs [[Aleksejs Rosļikovs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-stabilitatei-rigas-saraksta-lideris--roslikovs.a465253/|title=Partijas «Stabilitātei!» Rīgas saraksta līderis – Rosļikovs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.partijastabilitatei.lv/ Partijas mājaslapa]
* [https://www.facebook.com/StabilitateiJa/ ''Facebook'' konts]


{{politika-aizmetnis}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]</text>
      <sha1>qiodcbl75bzxpxc1mmgeno4hcaan8l5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>500254</id>
    <revision>
      <id>3659043</id>
      <parentid>3656391</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:12:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūlijs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="133236" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2022. gads Latvijā|2022]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat     =
|min Lat     =  
|max Lat     = 
|vid Rīga    =
|min Rīga    = 
|max Rīga    =

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dēkādē       =  
|nokrišņi diennaktī     = 
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        =

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads Latvijā|2022. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==

'''2021./2022. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s.

'''2022. gada pavasaris''', vidēja gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste
|jan temp = –0,9 °C 
|feb temp = +0,4 °C
|mar temp = +0,8 °C
|apr temp = +5,0 °C
|mai temp = +9,9 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp =
|nov temp =  
|dec temp =

|jan nokr = 72,7 mm  
|feb nokr = 70,5 mm
|mar nokr = 5,2 mm
|apr nokr = 38,9 mm
|mai nokr = 65,5 mm
|jūn nokr = 73,1 mm
|jūl nokr = 
|aug nokr =  
|sep nokr =  
|okt nokr = 
|nov nokr =  
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C '''2022. gada janvāris''' bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C '''2022. gada februāris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C '''2022. gada marts''' bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C '''2022. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos.

Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C '''2022. gada maijs''' bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2022. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā.

Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris  ===
* [[2. janvāris]] — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī [[putenis|puteni]].&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477547756625530880 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}&lt;/ref&gt; Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja [[atkala|atkalā]] un lietū, izveidojās [[apledojums]], kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7420872/svetdien-izsludinats-dzeltenais-bridinajums-par-atkalu-daudzviet-ari-specigi-snigs Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|2|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477661212326477832 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Atkala Rīgā 2022 1 2.jpg|alt=Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā.|thumb|176x176px|Atkala Rīgā, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], 2. janvāra vakarā]]
* [[4. janvāris]] — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis [[Venta|Ventā]] pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas &quot;0'&quot;, pārsniedzis [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] maksimālo līmeni.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1478298410142863361 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|4|SK}}&lt;/ref&gt; Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā [[Bārta (upe)|Bārtā]] pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet [[Durbe|Durbē]] — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7422420/venta-pie-kuldigas-udens-limenis-sasniedzis-pedejo-gadu-augstako-atzimi-udens-limenis-celas-ari-citas-upes Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}&lt;/ref&gt; Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī [[Lielupe]]s augštecē posmā no [[Bauska]]s līdz [[Mežotne]]i, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lielupe-un-kurzemes-upes-strauji-kapj-udens-limenis-speka-oranzais-bridinajums.a437390/ Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums], lsm.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta [[Ventspils]] novadā — 19 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1480032522264264709 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Ainaži|Ainažos]] (−20,3 °C), [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−18,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1480787763611979778 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — līdz −20,3 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481154076599533573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7428025/tresdien-latvija-daudzviet-gaidams-neliels-sniegs Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. janvāris]] — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481664701536817157 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|13|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad temperatūra sasniedza +6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no +2, +3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem +7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/riga-parspets-13-janvara-siltuma-rekords.a438712/ Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2022|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. janvāris]]:
** Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta [[aukstā atmosfēras fronte]] daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] novembra.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481959900397850630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]] 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-un-vietam-zemgale-bijusas-stiprakas-veja-brazmas-vismaz-pedejo-14-gadu-laika.a438913/ Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt; Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1481966860178448388 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt;
** Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss iesila līdz +7,4 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +7,2 °C un [[Saldus|Saldū]], kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481880732465250308 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1481888537284915201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vetra Daugavgriva 2022 1 17.jpg|alt=Uzkritušais koks vētras laikā, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris|thumb|193x193px|Vētras laikā kritis koks, [[Daugavgrīva]], 2022. gada 17. janvāris]]
* [[17. janvāris]] — Latvijā plosījās stipra [[vētra]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7431276/pirmdien-gaidama-vetra-nokrisni-un-putenis Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt; Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|2005. gada 9. janvāra vētras]], un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483077791377727493 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1483098947270889474 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. [[Ādaži|Ādažos]] vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu &quot;[[Valsts nekustamie īpašumi]]&quot; piederošai ēkai Rīgā, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 106.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7431700/veja-atrums-latvija-mazinas-speka-oranzais-bridinajums Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt; Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483105356347813894 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. janvāris]] — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās [[sniega vētra]].&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1484171434398150662 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484196661173923841 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7434994/veja-atrums-brazmas-ventspili-sasniedzis-33-m-s-kurzeme-stipri-apgrutinata-brauksana Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt; Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.&lt;ref&gt;
[http://tvnet.lv/7435023/glabeji-dienas-laika-26-reizes-devusies-noverst-stipra-veja-postijumus Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus], tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja [[Sigulda|Siguldu]] — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484437168932200448 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7435208/piektdiena-bus-makonaina-daudzviet-latvija-snigs-stipri Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[29. janvāris]]: 
** Sniega segas biezums no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7441476/latvijai-tuvojas-vetra-riga-stipri-putenos Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1487475894272905219 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|1|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, [[Liepājas osta|Liepājas ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, [[Rucava|Rucavā]] — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1487825460281106436 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|30|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. [[Užava (upe)|Užavā]] pie [[Tērande]]s ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā [[Durbe (upe)|Durbē]] un [[Rīva (upe)|Rīvā]], ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vairakas-kurzemes-upes-udens-limenis-tuvojas-pedejo-gadu-augstakajai-atzimei.a441212/ Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2022|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Februāris  ===
* [[3. februāris]] — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7445095/kurzeme-ceturtdien-stipri-snigs-bridina-vugd Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — rīta agrumā gaisa temperatūra [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1489439129926569989 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|2|4|SK}}&lt;/ref&gt; Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un [[sarma]].&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7446057/piektdien-daudzviet-gaidami-nelieli-nokrisni-nedelas-nogale-lis-un-snigs Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. februāris]]: 
** Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]]. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1493189509500092417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
** Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Madona]]s (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt [[Dobele]]s un [[Gulbene]]s novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet [[Jelgava]]s un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490579081846534144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}&lt;/ref&gt; Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490613789200470017 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7447932/aluksne-izveidojusies-41-cm-bieza-sniega-sega Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris]] — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.&lt;ref&gt;
[http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/130936353 Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2022|2|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Madona]]s (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un [[Rucava]]s novērojumu stacijā (19,1 mm).&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494205296448835591 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|17|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[atmosfēras spiediens]] noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], dienas vidū [[Kolka]]s un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7456597/latvija-atmosferas-spiediens-noslidejis-lidz-zemakajam-raditajam-kops-2008-gada Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}&lt;/ref&gt; Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lietavu-un-atkusna-del-applust-ari-vietas-kur-pali-ir-reti.a444090/ Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti], lsm.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. februāris]] — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja  brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494931297613008896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. februāris]] — Bauskā un [[Jelgava|Jelgavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +7 grādiem, sasniedzot attiecīgi +7,0 °C un +7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C.&lt;ref&gt;
[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=02&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[25. februāris]] — gar Latvijas ziemeļiem uz [[Igaunija|Igauniju]] virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1497129146903846933 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|2|25|SK}}&lt;/ref&gt; Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, [[Liepāja]]s lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7462621/kurzemes-rietumkrasta-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-27-metriem-sekunde Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes [[Augstiene|augstienē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7464155/februara-pirmspedeja-diena-bus-saulaina Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|27|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Marts  ===
Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511946074738540545 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|7|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[1. marts]] — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–11,0 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–10,2 °C) un [[Zosēni|Zosēnos]] (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +7 grādiem.&lt;ref&gt;[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=03&amp;day=01&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[5. marts]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.&lt;ref&gt;[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=03&amp;day=05&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt; Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/7469560/sestdienas-rita-vietam-termometra-stabins-noslidejis-lidz-pat-13-gradiem-diena-bus-saulaina Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]] — naktī daudzviet tika novērota snigšana, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās [[Alūksne]]s pusē.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1501427003257405444 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša [[Anticiklons|anticiklona]] centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1501816248274984963 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts]] — naktī un no rīta gaisa temperatūra [[Daugavpils]] novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502176235073388551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. marts]]:
** Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza [[migla]] ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502828799821504513 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}&lt;/ref&gt;
** Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (+10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz +9,9 °C, Rīgā — līdz +9,3 °C, [[Rucava|Rucavā]] — līdz +9,2 °C, bet [[Saldus|Saldū]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503043050746130442 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. marts]] — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +11 grādiem, [[Rūjiena]]s un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +10,2 °C un +11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. +10 grādu atzīme tika sasniegta [[Zīlāni|Zīlānos]], Saldū, Daugavpilī, [[Bauska|Bauskā]], Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz +4,2 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503393142640463877 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. marts]] — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, +13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], +12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz +12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,8 °C), savukārt [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,4 °C).&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1504117325552922624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. marts]] — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā [[meteoroloģiskā redzamība]] plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/meteozinas/status/1505270216917491714 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2022|3|19|SK}}&lt;/ref&gt; Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22.
* [[20. marts]] — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/laurijss/status/1505435916101431298 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2022|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 [[Meteoroloģiskā redzamība|redzamība]] samazinājās līdz 80 metriem.
* [[22. marts]] — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs +14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie +15 grādi.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1506330482983772162 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vakarbulli 2022 3 26.jpg|alt=Vakarbuļļu pludmale 26. martā|thumb|196x196px|[[Vakarbuļļi|Vakarbuļļu]] pludmale 26. martā]]
* [[25. marts]] — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz +15,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Rīgā — līdz +15,2 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507354839449317381 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. marts]] — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot [[vētra]]s spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507782075889369092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;[[Sadales tīkls]]&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti [[Talsi|Talsu]], Bauskas, [[Olaine]]s un Ķekavas novadā.&lt;ref&gt;
[http://www.tvnet.lv/7486437/sestdienas-vakara-elektroapgade-trauceta-ap-38-000-sadales-tikla-klientu Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 &quot;Sadales tīkla&quot; klientu], tvnet.lv, {{dat|2022|3|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. marts]] — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā −3,5 °C un [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], −4,6 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509045829042114564 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis  ===
* [[1. aprīlis]] — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509781473703907338 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. aprīlis]] — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās [[oklūzijas fronte]] un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un [[krusa]]s graudus, kā arī brāzmainu vēju.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511353206114242576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}&lt;/ref&gt; Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511169233912320002 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}&lt;/ref&gt; Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, [[Viesīte]]s apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1511262488628805634 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:20220406 063734 Sniegs Bullu iela.jpg|alt=Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis.|thumb|188x188px|Ar sniegu pārklātā [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] Rīgā, 6. aprīlis]]
* [[6. aprīlis]] — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, [[Sigulda|Siguldā]] sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511596132744454144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts [[Ainaži|Ainažu]] un [[Salacgrīva]]s pusē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7494036/riga-izveidojusies-septinus-centimetrus-bieza-sniega-karta Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. aprīlis]] — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietus-mākoņi]], atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7495949/piektdiena-bus-vejaina-un-nokrisniem-bagata Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|8|SK}}&lt;/ref&gt; Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta [[Dobele]]s apkārtnē.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1512292330715418629 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. aprīlis]] — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas [[zibens]] izlādes. [[Priekuļi|Priekuļu]] novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1513106026295435266 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1513096162882031618 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. aprīlis]] — Rīgas līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, [[Jelgava]]s un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.&lt;ref&gt;
[http://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/biezaka-migla-sorit-riga-un-piekraste-diena-gaiss-iesils-lidz-13-gradiem.d?id=54241504 Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz +13 grādiem], delfi.lv, {{dat|2022|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1514119396838490114 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7502175/svetdienas-rita-laiks-ir-dzestrs-diena-bus-saulaina Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|17|SK}}&lt;/ref&gt; Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]], Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.&lt;ref&gt;
[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=04&amp;day=17&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — daudzviet gaiss iesila līdz +14, +18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, +18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai +10,3 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1516770379062296578 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, Jēkabpilī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7507725/pirmdien-saule-misies-ar-makoniem-vietam-islaicigi-lis Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}&lt;/ref&gt; Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7507888/vugd-bridina-par-miglu-riga VUGD brīdina par miglu Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. aprīlis]] — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]], –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gada]] uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz +3,5 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1519533746638278659 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs  ===
* [[2. maijs]] — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš [[Ainaži|Ainažos]] un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, [[Liepāja]]s novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7513005/pirmdien-gaiss-iesils-lidz-15-gradiem Pirmdien gaiss iesils līdz +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem +4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7514800/dzestraka-nakts-aizvadita-kurzeme-dienas-gaita-termometra-stabins-pakapsies-lidz-13-gradiem Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +13 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1521880193568321540 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. maijs]] — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza +19,6 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1522611293043269633 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1523528018253148160 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|9|SK}}&lt;/ref&gt; Zemākā gaisa temperatūra no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu stacijām tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap +1, +4 grādiem.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdiena-bus-saulaina-visa-latvija.a455806/ Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā], lsm.lv, {{dat|2022|5|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. maijs]] — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7520587/gaisa-temperatura-saja-pavasari-pirmo-reizi-sasniegusi-20-gradus Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi +20 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1524356885549400065 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt; Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +20,2 °C, tāpat +20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas (+20,1 °C), [[Dobele]]s (+20,1 °C) un Bauskas (+20,0 °C) novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524427098315763713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt; Šie bija vēlākie +20 grādi [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] un trešie vēlākie +20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder [[1965. gads|1965. gadam]], kad pirmie +20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie +20 °C tika novēroti [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] 14. maijā.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524362777971904512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]] — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1941. gads|1941. gadā]], kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1526783956724731905 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Kanieris 21mai2022.jpg|thumb|250px|Lietaina un vēsa diena pie [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezera]], 21. maijs]]
* [[20. maijs]]:
** Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1527510807944339457 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}&lt;/ref&gt; Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet [[Ainaži|Ainažos]] tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 24,4 mm, savukārt Skultē un [[Rūjiena|Rūjienā]] attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1527721458247548929 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}&lt;/ref&gt; Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi.
** Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza tikai +7,6 °C, turpretī [[Dobele|Dobelē]], uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/boms_tricis/status/1527658569126006787 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.&lt;ref&gt; 
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1528290972647538689/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
** Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529316418600198144 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|25|SK}}&lt;/ref&gt; Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs +10 grādiem, Latgalē tā tuvojās +24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru.
** Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem.
[[Attēls:Varaviksne Riga 2022 05 28.jpg|alt=Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs|thumb|197x197px|[[Varavīksne]] virs Rīgas, 28. maijs]]
* [[26. maijs]]:
** Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji [[Virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].&lt;ref&gt;[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529692365627310080 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}&lt;/ref&gt; Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.&lt;ref&gt;[https://www.estofex.org/cgi-bin/polygon/showforecast.cgi?text=yes&amp;fcstfile=2022052706_202205252336_2_stormforecast.xml ESTOFEX Storm Forecast], estofex.org, {{dat|2022|5|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529768043269742592 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un [[krusa]]s mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1530467747657916416 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. maijs]] — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, [[Kolka|Kolkā]] nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet [[Dobele|Dobelē]] — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1531527289388908545 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7534648/otrdien-daudzviet-gaidams-ilgstoss-lietus Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|31|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs  ===
* [[4. jūnijs]] — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no +7, +9 grādiem [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē līdz +16 grādiem Daugavā pie [[Krāslava]]s un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija +10, +14 grādi, [[Venta|Ventā]], Lielupē un [[Aiviekste|Aiviekstē]] +14, +15 grādi, Gaujā +13, +14 grādi, Daugavā +13, +16 grādi. Lielākajos ezeros [[ūdens]] temperatūra svarstījās ap +13, +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7537965/udens-temperatura-peldvietas-no-7-lidz-16-gradiem Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — Latvijā iestājās meteoroloģiskā [[vasara]], tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7538732/latvija-sakas-meteorologiska-vasara Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sakusies-meteorologiska-vasara--sonedel-silts-laiks-bet-briziem-ari-lis.a460215/ Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs], lsm.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. jūnijs]] — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — +26,2 °C. Virs +25 grādiem gaiss iesila arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,7 °C), Priekuļos (+25,3 °C), [[Valka|Valkā]] (+25,3 °C) un Skultē (+25,1 °C).&lt;ref name=&quot;Meteo.lv&quot;&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534211224761663488 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}&lt;/ref&gt; Pirmie +25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā (+25,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-sovasar-temperatura-virs-25-gradiem-tresdiena-bus-lietainaka.a460445/ Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka], lsm.lv, {{dat|2022|6|7|SK}}&lt;/ref&gt; Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien +18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un [[Lietuva]]s robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534198460542484480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}&lt;/ref&gt; Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, [[Ventspils|Ventspilī]] stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.&lt;ref name=&quot;Meteo.lv&quot; /&gt;
* [[8. jūnijs]] — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza +16, +18 grādus, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534604987015344131 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}&lt;/ref&gt; Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes novadus]] — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] austrumu daļā, tajā skaitā [[Ape|Apē]].&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/laurijss/status/1534539075440492544 Laurijs Svirskis], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Dagda|Dagdā]] — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Gulbene|Gulbenē]] — 21,1 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1535346168347213824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. jūnijs|14.]]—[[15. jūnijs]] — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta [[Alūksne]]s, Gulbenes un Madonas novads.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536992259085942784 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. jūnijs]]:
** Spēcīga ciklona dēļ, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] un [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem [[plūdi]]em. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536269307834994691 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7543772/sarkanais-bridinajums-otrdien-valsts-austrumos-intensivi-lis-sinoptiki-prognoze-pludus Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|13|SK}}&lt;/ref&gt;
** Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija [[Jelgava|Jelgavā]], kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536606879597703169 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536767101423198208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Gulbenē — 72 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/boms_tricis/status/1536768565990277122 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/lietavas-vietam-izraisa-applusanu-latvijas-austrumos-lietus-mitesies-tikai-tresdien.a461444/ Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien], lsm.lv, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūnijs]] — galējos valsts austrumos, galvenokārt [[Krievija]]s pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas [[Madona]] ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7545240/latviju-skarusas-stiprakas-lietavas-kops-2017-gada-24-augusta Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūnijs]] — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 29 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7548483/pirmdien-uzspides-saule-gaidami-20-gradi Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi +20 grādi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūnijs]] — [[Jāņi|Jāņu dienas]] rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā (+15 grādi).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1540214268158771201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. jūnijs]] — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras [[karstuma vilnis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lv|access-date=2022-06-26}}&lt;/ref&gt; 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1540539617669267456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}&lt;/ref&gt; pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils|Ventspilī]] (+30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]], +29,8 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1540747476453298176 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Gubumakoni Pardaugava 2022 6 29.jpg|alt=Gubu-lietus mākoņi virs Pārdaugavas, 29. jūnijā|thumb|200x200px|[[Gubu lietusmākoņi|Gubu-lietus mākoņi]] virs Pārdaugavas, 29. jūnijā]]
* [[26. jūnijs]] — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, +32,6 °C.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128286960590850 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}&lt;/ref&gt; Valkā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +32,0 °C. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā +29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +28,9 °C), Rūjienā +31,4 °C (iepriekš. rekords [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], +30,2 °C), Pāvilostā +31,5 °C (iepriekš. rekords [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +29,1 °C), Priekuļos +31,6 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C) un Rēzeknē +30,9 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128290861305858 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūnijs]]:
** Rīgā un vietām citviet tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2022. gadā, gaisa temperatūrai nenoslīdot zemāk par +20 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra sasniedza +21,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,3 °C. Savukārt Ventspilī minimālā gaisa temperatūra rīta stundās bija +20,0 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/boms_tricis/status/1541275020319756288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-aizvadita-tropiska-nakts-pirmdiena-bus-rekordkarsta.a463019/ Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta], lsm.lv, {{dat|2022|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
** Teju visā valsts teritorijā gaisa temperatūrai pārsniedzot +30 grādu atzīmi, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija [[Gulbene|Gulbenē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,7 °C''' un tika labots Latvijas 27. jūnija karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541485130136670208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}&lt;/ref&gt; Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatīura sasniedza +31,9 °C.
* [[28. jūnijs]]:
** Latvijā tika novērota otra [[tropiskā nakts]]. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +22,2 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,5 °C, Ventspilī +20,9 °C, bet Liepājā un Priekuļos +20,3 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541658650640613377 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visās meteoloroģisko novērojumu stacijās, izņemot [[Kolka|Kolku]] un [[Mērsrags|Mērsragu]], tika uzstādītas jaunas 28. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +30, +33 grādus.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541853674992984065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, +33,1 °C.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/tresdien-joprojam-bus-tveicigs-daudzviet-gaidams-negaiss.a463356/ Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss], lsm.lv, {{dat|2022|6|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[29. jūnijs]] — tika aizvadīta kārtējā tropiskā nakts (minimālā gaisa teemperatūra galvaspilsētā bija +22,3 °C), ko vietām, pārsvarā Kurzemē, pavadīja pērkona lietusgāzes. Līdz plkst. 9.00 visvairāk nolija [[Saldus|Saldū]] (21,9 mm), Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 12,3 mm, Liepājā 11,8 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 11,1 mm, Ventspilī 10,6 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542038961455079426 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt dienā virs Latvijas intensīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa pērkona negaisu un stipru lietu. No plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Rūjiena|Rūjienā]] (26 mm), Gulbenē (18 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (16 mm).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542112437838794752 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs  ===
* [[1. jūlijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta ceturtā [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra bija +21,6 °C. Kurzemes rietumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja intensīvi negaisa mākoņi, atnesot ne tikai lietusgāzes, bet arī vēja brāzmas. Visstiprākās lietusgāzes un vēja brāzmas tika fiksētas [[Liepāja|Liepājā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm (mēneša norma 64,3 mm) un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542746136389230594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr dienā daudzviet turpinājās karsts laiks, divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Priekuļi|Priekuļos]] +30,4 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1997. gads|1997. gadā]], +29,7 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] +30,0 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]], +29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542914534016442368 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. jūlijs]]:
** 6 novērojumu stacijās tika aizvadīta [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +22,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,7 °C. Tāpat ļoti silta nakts tika piedzīvota Skultē (+20,8 °C), Ventspilī (+20,7 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+20,5 °C) un [[Stende|Stendē]] (+20,2 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543136105159081986 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt;
** No dienvidrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos nesot pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas [[vējš|vēja]] brāzmas.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sestdien-dala-latvijas-gaidams-karstuma-rekords-no-rietumiem-naks-vesums.a463814/ Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums], lsm.lv, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt; Reģionos, kurus skāra aukstā fronte, tika novērota strauja gaisa temperatūras pazemināšana, pēcpusdienā Kurzemē, bet vēlāk arī citviet Latvijas centrālajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem +20 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543224601777524738 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt; Pirms aukstas frontes ierašanās, astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet divās — atkārtoti.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543309188876615682 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūlijs]] — virzoties plašai nokrišņu zonai pāri Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur diennakts laikā nolija 10,4 mm.&lt;ref&gt;
[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=07&amp;day=06&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski), {{dat|2022|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūlijs]] — pie Liepājas un [[Pāvilosta|Pāvilostas]] agrā rītā intensīvi zibeņoja, savukārt Skultes meteostacijā, [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm, bet diennaktī — 44 mm jeb 59% no mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1545972485899927552 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}&lt;/ref&gt; Negaisi un lietusgāzes tika novēroti arī vietām citviet valstī, tostarp arī Rīgā. Pēcpusdienā, piemēram [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems|Purvciemā]] plosījās negaiss, bet [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] nav lijis.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/7561495/video-pludu-del-pie-gaisa-tilta-riga-bija-apstajusies-1-marsruta-tramvaja-kustiba-sobrid-satiksme-atjaunota?_ga=2.199633129.636044261.1657554513-521278949.1588450321 Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2022|7|10|SK}}&lt;/ref&gt; Lai arī Rīgas centrā esošā meteostacija fiksējusi tikai 6 mm lietus, dažās Rīgas daļās tika applūdinātas ielas.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/boms_tricis/status/1546138412641566721 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — sākot no austrumiem, Latvijas teritoriju naktī šķersoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Nakts laikā visvairāk lija Daugavpilī (25,0 mm), [[Dagda|Dagdā]] (24,5 mm) un [[Sīļi|Sīļos]] (23,9 mm).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546747985144549377 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā ilgstoši nokrišņi turpinājās valsts austrumu un centralājos rajonos, lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skrīveru, Jelgavas, [[Daugavpils]] un Rīgas novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546948276196343811 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. jūlijs]] — rītā vietām Kurzemē spēcīgi lija, visintensīvāk — Stendes pusē, citviet rīts atnāca ar saulainu laiku.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1547043928641249281 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1547094081171607552 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur nolija 50 mm jeb 65% no visa mēneša klimatiskās normas. Jelgavas novada [[Staļģene|Staļģenē]] nolija 49 mm, Skrīveros 47 mm, Madonā un Bauskā 38 mm, Rīgā 31 mm, Daugavpilī 30 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-vietam-nolijusi-puse-menesa-normas-igaunija-plosijies-virpulviesulis.a465177/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2022|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūlijs]] — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Vidzemē naktī tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], kur kopš 14.07. vakara lietus summa sasniedza 49,4 mm jeb 66% no mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7564895/piektdien-latvija-vietam-stipri-lis-dardes-perkons Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. jūlijs]] — diena visā Latvijā bija saulaina un skaidra, teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +31 grādu, vēsākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Liepājā temperatūrai nesasniedzot +25 grādus. Tikmēr viskarstāks LVĢMC novērojumu tīklā bija [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Bauska|Bauskā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +30,8 °C. Savukārt [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 22. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, +28,1 °C (iepriekšējāis rekords tika fiksēts [[2010. gads|2010. gadā]], +27,8 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1550524736706416645 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|22|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūras Latvijā ===
Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.
* Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv&lt;/ref&gt;
* Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.&lt;ref&gt;[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;16&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )'''
|- 
! width=&quot;40&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Nr.
! width=&quot;120&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! width=&quot;600&quot; colspan=&quot;12&quot; | Mēnesis
! width=&quot;5&quot; | 
! width=&quot;100&quot; rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;2&quot; | Gadā
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;50&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]]
! width=&quot;50&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]]
! width=&quot;50&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Mar]]
! width=&quot;50&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]]
! width=&quot;50&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Mai]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]]
! width=&quot;50&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]]
! width=&quot;50&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]]
! width=&quot;50&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]]
! width=&quot;50&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]]
! width=&quot;50&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| align=&quot;left&quot; | [[Liepāja]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–5,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;left&quot; | [[Ventspils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–5,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–4,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+0,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;left&quot; | [[Kolka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–11,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–9,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–0,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;left&quot; | [[Saldus]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–12,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–9,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;left&quot; | [[Bauska]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–14,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–5,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–1,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;left&quot; | [[Ainaži]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–12,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–11,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–3,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;left&quot; | [[Zosēni]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–23,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–18,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–10,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–3,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;left&quot; | [[Valka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–23,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–18,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–13,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;left&quot; | [[Alūksne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–19,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–16,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;left&quot; | [[Rēzekne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–19,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–17,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–14,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–1,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;left&quot; | [[Daugavpils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–19,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–15,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;16&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )'''
|- 
! width=&quot;40&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Nr.
! width=&quot;120&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! width=&quot;600&quot; colspan=&quot;12&quot; | Mēnesis
! width=&quot;5&quot; | 
! width=&quot;100&quot; rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;2&quot; | Gadā
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;50&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]]
! width=&quot;50&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]]
! width=&quot;50&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Mar]]
! width=&quot;50&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]]
! width=&quot;50&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Mai]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]]
! width=&quot;50&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]]
! width=&quot;50&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]]
! width=&quot;50&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]]
! width=&quot;50&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]]
! width=&quot;50&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| align=&quot;left&quot; | [[Liepāja]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+18,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;left&quot; | [[Ventspils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+12,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+16,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;left&quot; | [[Kolka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+8,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+12,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;left&quot; | [[Saldus]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;left&quot; | [[Bauska]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+15,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+18,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;left&quot; | [[Ainaži]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+10,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+20,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;left&quot; | [[Zosēni]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+11,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;left&quot; | [[Valka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+23,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;left&quot; | [[Alūksne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+3,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+11,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+15,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+22,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;left&quot; | [[Rēzekne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+3,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+22,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;left&quot; | [[Daugavpils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+15,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+19,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+23,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|}

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.

Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
&lt;!-- krāsu paraugi ievietošanai
| style=&quot;background:#XXXXXX;&quot;|
min temp krāsa 99C7FF
max temp krāsa FFCA7A
*** 
zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF
virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A
nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF
nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --&gt;
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;560&quot; colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Temperatūra]]
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Mēnesis
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Minimums
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Maksimums
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;215&quot; colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Vidējā mēneša un dekādes temp.
|-
| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| &lt;center&gt; –12,5 °C
| [[12. janvāris]]
| &lt;center&gt; +6,9 °C
| [[13. janvāris]]
| {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}}
| {{Temperatūras krāsa|0,0}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,0}}
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| &lt;center&gt; –5,6 °C
| [[2. februāris|2.]], [[3. februāris]]
| &lt;center&gt; +7,6 °C
| [[28. februāris]]
| {{Temperatūras krāsa|+1,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,4}}
| {{Temperatūras krāsa|1,7}}
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| &lt;center&gt; –7,1 °C
| [[10. marts]]
| &lt;center&gt; +15,2 °C
| [[25. marts]]
| {{Temperatūras krāsa|+2,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,8}}
| {{Temperatūras krāsa|0,0}}
| {{Temperatūras krāsa|3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|3,9}}
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| &lt;center&gt; –3,5 °C
| [[1. aprīlis]]
| &lt;center&gt; +19,0 °C
| [[21. aprīlis]]
| {{Temperatūras krāsa|+6,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,3}}
| {{Temperatūras krāsa|6,6}}
| {{Temperatūras krāsa|8,3}}
|-
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| &lt;center&gt; +1,8 °C
| [[4. maijs]]
| &lt;center&gt; +21,7 °C
| [[24. maijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,7}}
| {{Temperatūras krāsa|9,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,4}}
| {{Temperatūras krāsa|12,5}}
|-
| [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|16,0}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;240&quot; colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Nokrišņi]]
|-
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Summa
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 1.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 2.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 3.
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Diennaktī
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 51,1 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 12,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 13,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 25,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,0 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[31. janvāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 52,3 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 21,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 22,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 8,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 10,7 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[7. februāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 4,7 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 2,1
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 0,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 2,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 1,5 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[29. marts]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 32,9 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 21,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 5,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 6,1
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,7 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[6. aprīlis]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 69,9 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 0,2
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 21,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 48,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 17,0 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[30. maijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 20,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 32,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −1,9 °C — [[1. februāris]]
* −1,7 °C — [[12. janvāris]]
* −1,6 °C — [[4. februāris]]
* −1,4 °C — [[3. februāris]]
* −1,2 °C — [[11. janvāris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* — 
* — 
* — 
* — 
* —

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2022. gads Latvijā]]

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces2}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>shq69aw2ombo4stfwynz003354edtvd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659046</id>
      <parentid>3659043</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:16:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūlijs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="133260" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2022. gads Latvijā|2022]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat     =
|min Lat     =  
|max Lat     = 
|vid Rīga    =
|min Rīga    = 
|max Rīga    =

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dēkādē       =  
|nokrišņi diennaktī     = 
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        =

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads Latvijā|2022. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==

'''2021./2022. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s.

'''2022. gada pavasaris''', vidēja gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste
|jan temp = –0,9 °C 
|feb temp = +0,4 °C
|mar temp = +0,8 °C
|apr temp = +5,0 °C
|mai temp = +9,9 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp =
|nov temp =  
|dec temp =

|jan nokr = 72,7 mm  
|feb nokr = 70,5 mm
|mar nokr = 5,2 mm
|apr nokr = 38,9 mm
|mai nokr = 65,5 mm
|jūn nokr = 73,1 mm
|jūl nokr = 
|aug nokr =  
|sep nokr =  
|okt nokr = 
|nov nokr =  
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C '''2022. gada janvāris''' bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C '''2022. gada februāris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C '''2022. gada marts''' bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C '''2022. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos.

Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C '''2022. gada maijs''' bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2022. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā.

Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris  ===
* [[2. janvāris]] — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī [[putenis|puteni]].&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477547756625530880 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}&lt;/ref&gt; Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja [[atkala|atkalā]] un lietū, izveidojās [[apledojums]], kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7420872/svetdien-izsludinats-dzeltenais-bridinajums-par-atkalu-daudzviet-ari-specigi-snigs Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|2|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477661212326477832 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Atkala Rīgā 2022 1 2.jpg|alt=Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā.|thumb|176x176px|Atkala Rīgā, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], 2. janvāra vakarā]]
* [[4. janvāris]] — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis [[Venta|Ventā]] pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas &quot;0'&quot;, pārsniedzis [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] maksimālo līmeni.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1478298410142863361 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|4|SK}}&lt;/ref&gt; Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā [[Bārta (upe)|Bārtā]] pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet [[Durbe|Durbē]] — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7422420/venta-pie-kuldigas-udens-limenis-sasniedzis-pedejo-gadu-augstako-atzimi-udens-limenis-celas-ari-citas-upes Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}&lt;/ref&gt; Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī [[Lielupe]]s augštecē posmā no [[Bauska]]s līdz [[Mežotne]]i, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lielupe-un-kurzemes-upes-strauji-kapj-udens-limenis-speka-oranzais-bridinajums.a437390/ Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums], lsm.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta [[Ventspils]] novadā — 19 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1480032522264264709 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Ainaži|Ainažos]] (−20,3 °C), [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−18,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1480787763611979778 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — līdz −20,3 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481154076599533573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7428025/tresdien-latvija-daudzviet-gaidams-neliels-sniegs Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. janvāris]] — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481664701536817157 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|13|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad temperatūra sasniedza +6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no +2, +3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem +7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/riga-parspets-13-janvara-siltuma-rekords.a438712/ Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2022|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. janvāris]]:
** Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta [[aukstā atmosfēras fronte]] daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] novembra.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481959900397850630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]] 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-un-vietam-zemgale-bijusas-stiprakas-veja-brazmas-vismaz-pedejo-14-gadu-laika.a438913/ Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt; Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1481966860178448388 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt;
** Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss iesila līdz +7,4 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +7,2 °C un [[Saldus|Saldū]], kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481880732465250308 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1481888537284915201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vetra Daugavgriva 2022 1 17.jpg|alt=Uzkritušais koks vētras laikā, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris|thumb|193x193px|Vētras laikā kritis koks, [[Daugavgrīva]], 2022. gada 17. janvāris]]
* [[17. janvāris]] — Latvijā plosījās stipra [[vētra]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7431276/pirmdien-gaidama-vetra-nokrisni-un-putenis Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt; Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|2005. gada 9. janvāra vētras]], un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483077791377727493 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1483098947270889474 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. [[Ādaži|Ādažos]] vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu &quot;[[Valsts nekustamie īpašumi]]&quot; piederošai ēkai Rīgā, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 106.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7431700/veja-atrums-latvija-mazinas-speka-oranzais-bridinajums Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt; Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483105356347813894 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. janvāris]] — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās [[sniega vētra]].&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1484171434398150662 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484196661173923841 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7434994/veja-atrums-brazmas-ventspili-sasniedzis-33-m-s-kurzeme-stipri-apgrutinata-brauksana Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt; Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.&lt;ref&gt;
[http://tvnet.lv/7435023/glabeji-dienas-laika-26-reizes-devusies-noverst-stipra-veja-postijumus Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus], tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja [[Sigulda|Siguldu]] — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484437168932200448 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7435208/piektdiena-bus-makonaina-daudzviet-latvija-snigs-stipri Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[29. janvāris]]: 
** Sniega segas biezums no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7441476/latvijai-tuvojas-vetra-riga-stipri-putenos Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1487475894272905219 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|1|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, [[Liepājas osta|Liepājas ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, [[Rucava|Rucavā]] — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1487825460281106436 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|30|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. [[Užava (upe)|Užavā]] pie [[Tērande]]s ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā [[Durbe (upe)|Durbē]] un [[Rīva (upe)|Rīvā]], ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vairakas-kurzemes-upes-udens-limenis-tuvojas-pedejo-gadu-augstakajai-atzimei.a441212/ Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2022|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Februāris  ===
* [[3. februāris]] — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7445095/kurzeme-ceturtdien-stipri-snigs-bridina-vugd Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — rīta agrumā gaisa temperatūra [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1489439129926569989 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|2|4|SK}}&lt;/ref&gt; Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un [[sarma]].&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7446057/piektdien-daudzviet-gaidami-nelieli-nokrisni-nedelas-nogale-lis-un-snigs Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. februāris]]: 
** Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]]. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1493189509500092417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
** Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Madona]]s (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt [[Dobele]]s un [[Gulbene]]s novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet [[Jelgava]]s un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490579081846534144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}&lt;/ref&gt; Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490613789200470017 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7447932/aluksne-izveidojusies-41-cm-bieza-sniega-sega Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris]] — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.&lt;ref&gt;
[http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/130936353 Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2022|2|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Madona]]s (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un [[Rucava]]s novērojumu stacijā (19,1 mm).&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494205296448835591 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|17|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[atmosfēras spiediens]] noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], dienas vidū [[Kolka]]s un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7456597/latvija-atmosferas-spiediens-noslidejis-lidz-zemakajam-raditajam-kops-2008-gada Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}&lt;/ref&gt; Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lietavu-un-atkusna-del-applust-ari-vietas-kur-pali-ir-reti.a444090/ Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti], lsm.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. februāris]] — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja  brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494931297613008896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. februāris]] — Bauskā un [[Jelgava|Jelgavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +7 grādiem, sasniedzot attiecīgi +7,0 °C un +7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C.&lt;ref&gt;
[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=02&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[25. februāris]] — gar Latvijas ziemeļiem uz [[Igaunija|Igauniju]] virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1497129146903846933 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|2|25|SK}}&lt;/ref&gt; Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, [[Liepāja]]s lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7462621/kurzemes-rietumkrasta-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-27-metriem-sekunde Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes [[Augstiene|augstienē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7464155/februara-pirmspedeja-diena-bus-saulaina Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|27|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Marts  ===
Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511946074738540545 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|7|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[1. marts]] — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–11,0 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–10,2 °C) un [[Zosēni|Zosēnos]] (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +7 grādiem.&lt;ref&gt;[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=03&amp;day=01&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[5. marts]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.&lt;ref&gt;[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=03&amp;day=05&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt; Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/7469560/sestdienas-rita-vietam-termometra-stabins-noslidejis-lidz-pat-13-gradiem-diena-bus-saulaina Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]] — naktī daudzviet tika novērota snigšana, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās [[Alūksne]]s pusē.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1501427003257405444 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša [[Anticiklons|anticiklona]] centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1501816248274984963 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts]] — naktī un no rīta gaisa temperatūra [[Daugavpils]] novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502176235073388551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. marts]]:
** Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza [[migla]] ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502828799821504513 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}&lt;/ref&gt;
** Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (+10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz +9,9 °C, Rīgā — līdz +9,3 °C, [[Rucava|Rucavā]] — līdz +9,2 °C, bet [[Saldus|Saldū]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503043050746130442 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. marts]] — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +11 grādiem, [[Rūjiena]]s un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +10,2 °C un +11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. +10 grādu atzīme tika sasniegta [[Zīlāni|Zīlānos]], Saldū, Daugavpilī, [[Bauska|Bauskā]], Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz +4,2 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503393142640463877 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. marts]] — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, +13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], +12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz +12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,8 °C), savukārt [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,4 °C).&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1504117325552922624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. marts]] — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā [[meteoroloģiskā redzamība]] plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/meteozinas/status/1505270216917491714 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2022|3|19|SK}}&lt;/ref&gt; Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22.
* [[20. marts]] — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/laurijss/status/1505435916101431298 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2022|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 [[Meteoroloģiskā redzamība|redzamība]] samazinājās līdz 80 metriem.
* [[22. marts]] — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs +14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie +15 grādi.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1506330482983772162 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vakarbulli 2022 3 26.jpg|alt=Vakarbuļļu pludmale 26. martā|thumb|196x196px|[[Vakarbuļļi|Vakarbuļļu]] pludmale 26. martā]]
* [[25. marts]] — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz +15,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Rīgā — līdz +15,2 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507354839449317381 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. marts]] — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot [[vētra]]s spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507782075889369092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;[[Sadales tīkls]]&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti [[Talsi|Talsu]], Bauskas, [[Olaine]]s un Ķekavas novadā.&lt;ref&gt;
[http://www.tvnet.lv/7486437/sestdienas-vakara-elektroapgade-trauceta-ap-38-000-sadales-tikla-klientu Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 &quot;Sadales tīkla&quot; klientu], tvnet.lv, {{dat|2022|3|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. marts]] — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā −3,5 °C un [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], −4,6 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509045829042114564 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis  ===
* [[1. aprīlis]] — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509781473703907338 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. aprīlis]] — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās [[oklūzijas fronte]] un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un [[krusa]]s graudus, kā arī brāzmainu vēju.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511353206114242576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}&lt;/ref&gt; Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511169233912320002 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}&lt;/ref&gt; Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, [[Viesīte]]s apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1511262488628805634 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:20220406 063734 Sniegs Bullu iela.jpg|alt=Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis.|thumb|188x188px|Ar sniegu pārklātā [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] Rīgā, 6. aprīlis]]
* [[6. aprīlis]] — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, [[Sigulda|Siguldā]] sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511596132744454144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts [[Ainaži|Ainažu]] un [[Salacgrīva]]s pusē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7494036/riga-izveidojusies-septinus-centimetrus-bieza-sniega-karta Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. aprīlis]] — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietus-mākoņi]], atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7495949/piektdiena-bus-vejaina-un-nokrisniem-bagata Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|8|SK}}&lt;/ref&gt; Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta [[Dobele]]s apkārtnē.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1512292330715418629 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. aprīlis]] — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas [[zibens]] izlādes. [[Priekuļi|Priekuļu]] novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1513106026295435266 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1513096162882031618 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. aprīlis]] — Rīgas līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, [[Jelgava]]s un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.&lt;ref&gt;
[http://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/biezaka-migla-sorit-riga-un-piekraste-diena-gaiss-iesils-lidz-13-gradiem.d?id=54241504 Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz +13 grādiem], delfi.lv, {{dat|2022|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1514119396838490114 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7502175/svetdienas-rita-laiks-ir-dzestrs-diena-bus-saulaina Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|17|SK}}&lt;/ref&gt; Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]], Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.&lt;ref&gt;
[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=04&amp;day=17&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — daudzviet gaiss iesila līdz +14, +18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, +18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai +10,3 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1516770379062296578 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, Jēkabpilī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7507725/pirmdien-saule-misies-ar-makoniem-vietam-islaicigi-lis Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}&lt;/ref&gt; Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7507888/vugd-bridina-par-miglu-riga VUGD brīdina par miglu Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. aprīlis]] — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]], –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gada]] uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz +3,5 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1519533746638278659 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs  ===
* [[2. maijs]] — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš [[Ainaži|Ainažos]] un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, [[Liepāja]]s novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7513005/pirmdien-gaiss-iesils-lidz-15-gradiem Pirmdien gaiss iesils līdz +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem +4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7514800/dzestraka-nakts-aizvadita-kurzeme-dienas-gaita-termometra-stabins-pakapsies-lidz-13-gradiem Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +13 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1521880193568321540 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. maijs]] — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza +19,6 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1522611293043269633 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1523528018253148160 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|9|SK}}&lt;/ref&gt; Zemākā gaisa temperatūra no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu stacijām tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap +1, +4 grādiem.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdiena-bus-saulaina-visa-latvija.a455806/ Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā], lsm.lv, {{dat|2022|5|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. maijs]] — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7520587/gaisa-temperatura-saja-pavasari-pirmo-reizi-sasniegusi-20-gradus Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi +20 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1524356885549400065 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt; Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +20,2 °C, tāpat +20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas (+20,1 °C), [[Dobele]]s (+20,1 °C) un Bauskas (+20,0 °C) novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524427098315763713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt; Šie bija vēlākie +20 grādi [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] un trešie vēlākie +20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder [[1965. gads|1965. gadam]], kad pirmie +20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie +20 °C tika novēroti [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] 14. maijā.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524362777971904512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]] — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1941. gads|1941. gadā]], kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1526783956724731905 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Kanieris 21mai2022.jpg|thumb|250px|Lietaina un vēsa diena pie [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezera]], 21. maijs]]
* [[20. maijs]]:
** Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1527510807944339457 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}&lt;/ref&gt; Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet [[Ainaži|Ainažos]] tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 24,4 mm, savukārt Skultē un [[Rūjiena|Rūjienā]] attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1527721458247548929 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}&lt;/ref&gt; Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi.
** Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza tikai +7,6 °C, turpretī [[Dobele|Dobelē]], uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/boms_tricis/status/1527658569126006787 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.&lt;ref&gt; 
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1528290972647538689/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
** Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529316418600198144 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|25|SK}}&lt;/ref&gt; Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs +10 grādiem, Latgalē tā tuvojās +24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru.
** Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem.
[[Attēls:Varaviksne Riga 2022 05 28.jpg|alt=Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs|thumb|197x197px|[[Varavīksne]] virs Rīgas, 28. maijs]]
* [[26. maijs]]:
** Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji [[Virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].&lt;ref&gt;[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529692365627310080 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}&lt;/ref&gt; Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.&lt;ref&gt;[https://www.estofex.org/cgi-bin/polygon/showforecast.cgi?text=yes&amp;fcstfile=2022052706_202205252336_2_stormforecast.xml ESTOFEX Storm Forecast], estofex.org, {{dat|2022|5|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529768043269742592 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un [[krusa]]s mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1530467747657916416 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. maijs]] — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, [[Kolka|Kolkā]] nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet [[Dobele|Dobelē]] — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1531527289388908545 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7534648/otrdien-daudzviet-gaidams-ilgstoss-lietus Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|31|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs  ===
* [[4. jūnijs]] — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no +7, +9 grādiem [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē līdz +16 grādiem Daugavā pie [[Krāslava]]s un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija +10, +14 grādi, [[Venta|Ventā]], Lielupē un [[Aiviekste|Aiviekstē]] +14, +15 grādi, Gaujā +13, +14 grādi, Daugavā +13, +16 grādi. Lielākajos ezeros [[ūdens]] temperatūra svarstījās ap +13, +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7537965/udens-temperatura-peldvietas-no-7-lidz-16-gradiem Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — Latvijā iestājās meteoroloģiskā [[vasara]], tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7538732/latvija-sakas-meteorologiska-vasara Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sakusies-meteorologiska-vasara--sonedel-silts-laiks-bet-briziem-ari-lis.a460215/ Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs], lsm.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. jūnijs]] — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — +26,2 °C. Virs +25 grādiem gaiss iesila arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,7 °C), Priekuļos (+25,3 °C), [[Valka|Valkā]] (+25,3 °C) un Skultē (+25,1 °C).&lt;ref name=&quot;Meteo.lv&quot;&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534211224761663488 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}&lt;/ref&gt; Pirmie +25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā (+25,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-sovasar-temperatura-virs-25-gradiem-tresdiena-bus-lietainaka.a460445/ Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka], lsm.lv, {{dat|2022|6|7|SK}}&lt;/ref&gt; Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien +18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un [[Lietuva]]s robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534198460542484480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}&lt;/ref&gt; Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, [[Ventspils|Ventspilī]] stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.&lt;ref name=&quot;Meteo.lv&quot; /&gt;
* [[8. jūnijs]] — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza +16, +18 grādus, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534604987015344131 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}&lt;/ref&gt; Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes novadus]] — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] austrumu daļā, tajā skaitā [[Ape|Apē]].&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/laurijss/status/1534539075440492544 Laurijs Svirskis], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Dagda|Dagdā]] — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Gulbene|Gulbenē]] — 21,1 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1535346168347213824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. jūnijs|14.]]—[[15. jūnijs]] — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta [[Alūksne]]s, Gulbenes un Madonas novads.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536992259085942784 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. jūnijs]]:
** Spēcīga ciklona dēļ, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] un [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem [[plūdi]]em. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536269307834994691 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7543772/sarkanais-bridinajums-otrdien-valsts-austrumos-intensivi-lis-sinoptiki-prognoze-pludus Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|13|SK}}&lt;/ref&gt;
** Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija [[Jelgava|Jelgavā]], kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536606879597703169 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536767101423198208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Gulbenē — 72 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/boms_tricis/status/1536768565990277122 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/lietavas-vietam-izraisa-applusanu-latvijas-austrumos-lietus-mitesies-tikai-tresdien.a461444/ Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien], lsm.lv, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūnijs]] — galējos valsts austrumos, galvenokārt [[Krievija]]s pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas [[Madona]] ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7545240/latviju-skarusas-stiprakas-lietavas-kops-2017-gada-24-augusta Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūnijs]] — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 29 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7548483/pirmdien-uzspides-saule-gaidami-20-gradi Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi +20 grādi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūnijs]] — [[Jāņi|Jāņu dienas]] rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā (+15 grādi).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1540214268158771201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. jūnijs]] — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras [[karstuma vilnis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lv|access-date=2022-06-26}}&lt;/ref&gt; 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1540539617669267456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}&lt;/ref&gt; pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils|Ventspilī]] (+30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]], +29,8 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1540747476453298176 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Gubumakoni Pardaugava 2022 6 29.jpg|alt=Gubu-lietus mākoņi virs Pārdaugavas, 29. jūnijā|thumb|200x200px|[[Gubu lietusmākoņi|Gubu-lietus mākoņi]] virs Pārdaugavas, 29. jūnijā]]
* [[26. jūnijs]] — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, +32,6 °C.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128286960590850 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}&lt;/ref&gt; Valkā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +32,0 °C. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā +29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +28,9 °C), Rūjienā +31,4 °C (iepriekš. rekords [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], +30,2 °C), Pāvilostā +31,5 °C (iepriekš. rekords [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +29,1 °C), Priekuļos +31,6 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C) un Rēzeknē +30,9 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128290861305858 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūnijs]]:
** Rīgā un vietām citviet tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2022. gadā, gaisa temperatūrai nenoslīdot zemāk par +20 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra sasniedza +21,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,3 °C. Savukārt Ventspilī minimālā gaisa temperatūra rīta stundās bija +20,0 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/boms_tricis/status/1541275020319756288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-aizvadita-tropiska-nakts-pirmdiena-bus-rekordkarsta.a463019/ Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta], lsm.lv, {{dat|2022|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
** Teju visā valsts teritorijā gaisa temperatūrai pārsniedzot +30 grādu atzīmi, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija [[Gulbene|Gulbenē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,7 °C''' un tika labots Latvijas 27. jūnija karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541485130136670208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}&lt;/ref&gt; Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatīura sasniedza +31,9 °C.
* [[28. jūnijs]]:
** Latvijā tika novērota otra [[tropiskā nakts]]. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +22,2 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,5 °C, Ventspilī +20,9 °C, bet Liepājā un Priekuļos +20,3 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541658650640613377 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visās meteoloroģisko novērojumu stacijās, izņemot [[Kolka|Kolku]] un [[Mērsrags|Mērsragu]], tika uzstādītas jaunas 28. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +30, +33 grādus.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541853674992984065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, +33,1 °C.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/tresdien-joprojam-bus-tveicigs-daudzviet-gaidams-negaiss.a463356/ Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss], lsm.lv, {{dat|2022|6|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[29. jūnijs]] — tika aizvadīta kārtējā tropiskā nakts (minimālā gaisa teemperatūra galvaspilsētā bija +22,3 °C), ko vietām, pārsvarā Kurzemē, pavadīja pērkona lietusgāzes. Līdz plkst. 9.00 visvairāk nolija [[Saldus|Saldū]] (21,9 mm), Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 12,3 mm, Liepājā 11,8 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 11,1 mm, Ventspilī 10,6 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542038961455079426 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt dienā virs Latvijas intensīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa pērkona negaisu un stipru lietu. No plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Rūjiena|Rūjienā]] (26 mm), Gulbenē (18 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (16 mm).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542112437838794752 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs  ===
* [[1. jūlijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta ceturtā [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra bija +21,6 °C. Kurzemes rietumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja intensīvi negaisa mākoņi, atnesot ne tikai lietusgāzes, bet arī vēja brāzmas. Visstiprākās lietusgāzes un vēja brāzmas tika fiksētas [[Liepāja|Liepājā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm (mēneša norma 64,3 mm) un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542746136389230594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr dienā daudzviet turpinājās karsts laiks, divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Priekuļi|Priekuļos]] +30,4 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1997. gads|1997. gadā]], +29,7 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] +30,0 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]], +29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542914534016442368 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. jūlijs]]:
** 6 novērojumu stacijās tika aizvadīta [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +22,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,7 °C. Tāpat ļoti silta nakts tika piedzīvota Skultē (+20,8 °C), Ventspilī (+20,7 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+20,5 °C) un [[Stende|Stendē]] (+20,2 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543136105159081986 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt;
** No dienvidrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos nesot pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas [[vējš|vēja]] brāzmas.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sestdien-dala-latvijas-gaidams-karstuma-rekords-no-rietumiem-naks-vesums.a463814/ Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums], lsm.lv, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt; Reģionos, kurus skāra aukstā fronte, tika novērota strauja gaisa temperatūras pazemināšana, pēcpusdienā Kurzemē, bet vēlāk arī citviet Latvijas centrālajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem +20 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543224601777524738 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt; Pirms aukstas frontes ierašanās, astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet divās — atkārtoti.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543309188876615682 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūlijs]] — virzoties plašai nokrišņu zonai pāri Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur diennakts laikā nolija 10,4 mm.&lt;ref&gt;
[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=07&amp;day=06&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski), {{dat|2022|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūlijs]] — pie Liepājas un [[Pāvilosta|Pāvilostas]] agrā rītā intensīvi zibeņoja, savukārt Skultes meteostacijā, [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm, bet diennaktī — 44 mm jeb 59% no mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1545972485899927552 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}&lt;/ref&gt; Negaisi un lietusgāzes tika novēroti arī vietām citviet valstī, tostarp arī Rīgā. Pēcpusdienā, piemēram [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems|Purvciemā]] plosījās negaiss, bet [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] nav lijis.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/7561495/video-pludu-del-pie-gaisa-tilta-riga-bija-apstajusies-1-marsruta-tramvaja-kustiba-sobrid-satiksme-atjaunota?_ga=2.199633129.636044261.1657554513-521278949.1588450321 Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2022|7|10|SK}}&lt;/ref&gt; Lai arī Rīgas centrā esošā meteostacija fiksējusi tikai 6 mm lietus, dažās Rīgas daļās tika applūdinātas ielas.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/boms_tricis/status/1546138412641566721 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — sākot no austrumiem, Latvijas teritoriju naktī šķersoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Nakts laikā visvairāk lija Daugavpilī (25,0 mm), [[Dagda|Dagdā]] (24,5 mm) un [[Sīļi|Sīļos]] (23,9 mm).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546747985144549377 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā ilgstoši nokrišņi turpinājās valsts austrumu un centralājos rajonos, lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skrīveru, Jelgavas, [[Daugavpils]] un Rīgas novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546948276196343811 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. jūlijs]] — rītā vietām Kurzemē spēcīgi lija, visintensīvāk — Stendes pusē, citviet rīts atnāca ar saulainu laiku.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1547043928641249281 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1547094081171607552 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur nolija 50 mm jeb 65% no visa mēneša klimatiskās normas. Jelgavas novada [[Staļģene|Staļģenē]] nolija 49 mm, Skrīveros 47 mm, Madonā un Bauskā 38 mm, Rīgā 31 mm, Daugavpilī 30 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-vietam-nolijusi-puse-menesa-normas-igaunija-plosijies-virpulviesulis.a465177/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2022|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūlijs]] — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Vidzemē naktī tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], kur kopš 14.07. vakara lietus summa sasniedza 49,4 mm jeb 66% no mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7564895/piektdien-latvija-vietam-stipri-lis-dardes-perkons Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. jūlijs]] — diena visā Latvijā bija saulaina un skaidra, teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +31 grādu, vēsākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Liepājā temperatūrai nesasniedzot +25 grādus. Tikmēr viskarstāks LVĢMC novērojumu tīklā bija [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Bauska|Bauskā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +30,8 °C. Savukārt [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 22. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, +28,1 °C (iepriekšējāis rekords tika fiksēts [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]], +27,8 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1550524736706416645 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|22|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūras Latvijā ===
Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.
* Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv&lt;/ref&gt;
* Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.&lt;ref&gt;[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;16&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )'''
|- 
! width=&quot;40&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Nr.
! width=&quot;120&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! width=&quot;600&quot; colspan=&quot;12&quot; | Mēnesis
! width=&quot;5&quot; | 
! width=&quot;100&quot; rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;2&quot; | Gadā
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;50&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]]
! width=&quot;50&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]]
! width=&quot;50&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Mar]]
! width=&quot;50&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]]
! width=&quot;50&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Mai]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]]
! width=&quot;50&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]]
! width=&quot;50&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]]
! width=&quot;50&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]]
! width=&quot;50&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]]
! width=&quot;50&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| align=&quot;left&quot; | [[Liepāja]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–5,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;left&quot; | [[Ventspils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–5,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–4,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+0,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;left&quot; | [[Kolka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–11,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–9,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–0,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;left&quot; | [[Saldus]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–12,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–9,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;left&quot; | [[Bauska]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–14,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–5,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–1,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;left&quot; | [[Ainaži]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–12,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–11,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–3,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;left&quot; | [[Zosēni]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–23,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–18,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–10,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–3,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;left&quot; | [[Valka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–23,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–18,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–13,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;left&quot; | [[Alūksne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–19,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–16,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;left&quot; | [[Rēzekne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–19,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–17,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–14,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–1,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;left&quot; | [[Daugavpils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–19,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–15,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;16&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )'''
|- 
! width=&quot;40&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Nr.
! width=&quot;120&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! width=&quot;600&quot; colspan=&quot;12&quot; | Mēnesis
! width=&quot;5&quot; | 
! width=&quot;100&quot; rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;2&quot; | Gadā
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;50&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]]
! width=&quot;50&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]]
! width=&quot;50&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Mar]]
! width=&quot;50&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]]
! width=&quot;50&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Mai]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]]
! width=&quot;50&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]]
! width=&quot;50&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]]
! width=&quot;50&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]]
! width=&quot;50&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]]
! width=&quot;50&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| align=&quot;left&quot; | [[Liepāja]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+18,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;left&quot; | [[Ventspils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+12,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+16,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;left&quot; | [[Kolka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+8,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+12,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;left&quot; | [[Saldus]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;left&quot; | [[Bauska]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+15,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+18,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;left&quot; | [[Ainaži]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+10,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+20,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;left&quot; | [[Zosēni]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+11,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;left&quot; | [[Valka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+23,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;left&quot; | [[Alūksne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+3,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+11,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+15,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+22,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;left&quot; | [[Rēzekne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+3,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+22,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;left&quot; | [[Daugavpils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+15,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+19,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+23,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|}

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.

Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
&lt;!-- krāsu paraugi ievietošanai
| style=&quot;background:#XXXXXX;&quot;|
min temp krāsa 99C7FF
max temp krāsa FFCA7A
*** 
zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF
virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A
nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF
nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --&gt;
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;560&quot; colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Temperatūra]]
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Mēnesis
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Minimums
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Maksimums
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;215&quot; colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Vidējā mēneša un dekādes temp.
|-
| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| &lt;center&gt; –12,5 °C
| [[12. janvāris]]
| &lt;center&gt; +6,9 °C
| [[13. janvāris]]
| {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}}
| {{Temperatūras krāsa|0,0}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,0}}
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| &lt;center&gt; –5,6 °C
| [[2. februāris|2.]], [[3. februāris]]
| &lt;center&gt; +7,6 °C
| [[28. februāris]]
| {{Temperatūras krāsa|+1,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,4}}
| {{Temperatūras krāsa|1,7}}
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| &lt;center&gt; –7,1 °C
| [[10. marts]]
| &lt;center&gt; +15,2 °C
| [[25. marts]]
| {{Temperatūras krāsa|+2,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,8}}
| {{Temperatūras krāsa|0,0}}
| {{Temperatūras krāsa|3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|3,9}}
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| &lt;center&gt; –3,5 °C
| [[1. aprīlis]]
| &lt;center&gt; +19,0 °C
| [[21. aprīlis]]
| {{Temperatūras krāsa|+6,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,3}}
| {{Temperatūras krāsa|6,6}}
| {{Temperatūras krāsa|8,3}}
|-
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| &lt;center&gt; +1,8 °C
| [[4. maijs]]
| &lt;center&gt; +21,7 °C
| [[24. maijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,7}}
| {{Temperatūras krāsa|9,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,4}}
| {{Temperatūras krāsa|12,5}}
|-
| [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|16,0}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;240&quot; colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Nokrišņi]]
|-
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Summa
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 1.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 2.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 3.
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Diennaktī
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 51,1 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 12,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 13,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 25,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,0 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[31. janvāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 52,3 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 21,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 22,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 8,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 10,7 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[7. februāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 4,7 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 2,1
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 0,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 2,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 1,5 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[29. marts]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 32,9 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 21,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 5,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 6,1
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,7 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[6. aprīlis]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 69,9 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 0,2
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 21,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 48,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 17,0 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[30. maijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 20,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 32,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −1,9 °C — [[1. februāris]]
* −1,7 °C — [[12. janvāris]]
* −1,6 °C — [[4. februāris]]
* −1,4 °C — [[3. februāris]]
* −1,2 °C — [[11. janvāris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* — 
* — 
* — 
* — 
* —

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2022. gads Latvijā]]

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces2}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>plh9jakiv7vl3udygdjg6d798rqaulj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2046. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>505578</id>
    <revision>
      <id>3658915</id>
      <parentid>3583395</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T14:11:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Uzlabota veidne+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1537" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Gads|2046}}

'''2046. gads''' ({{Rom sk gadam|2046}}) būs parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[pirmdiena|pirmdienā]].

== Gaidāmie notikumi ==

* [[Japāna]]s iedzīvotāju skaits būs mazāks par 100 000 000.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=2046 Future Timeline Japan-future-population|url=https://www.futuretimeline.net/21stcentury/2046.htm#japan-future-population|access-date=6 March 2022|publisher=https://www.futuretimeline.net/}}{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] valsts [[pensija]]s vecumu palielinās līdz 70 gadiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=2046 Future Timeline UK-state-pension-age-70|url=https://www.futuretimeline.net/21stcentury/2046.htm#2046-uk-state-pension-age-70|access-date=6 March 2022|publisher=https://www.futuretimeline.net/}}{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[Angola]] tiks pasludināta par brīvu no sauszemes mīnām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=2046 Future Timeline Angola-demining|url=https://www.futuretimeline.net/21stcentury/2046.htm#angola-demining|access-date=6 March 2022|publisher=https://www.futuretimeline.net/}}{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[Oglekļa dioksīds|Oglekļa dioksīda]] emisiju cenas būs visuresošas visā pasaulē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=2046 Future Timeline Carbon pricing|url=https://www.futuretimeline.net/21stcentury/2046.htm#carbon|access-date=6 March 2022|publisher=https://www.futuretimeline.net/}}{{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:2046. gads| ]]</text>
      <sha1>h8296slssmgfey6q5a94mw9opdonyha</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ukraina 24</title>
    <ns>0</ns>
    <id>511757</id>
    <revision>
      <id>3659194</id>
      <parentid>3631558</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:00:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Svens Hudjajevs</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Likvidēts kanāls</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8051" xml:space="preserve">{{Televīzijas infokaste
|nosaukums          = Ukraina 24
|logo               = Ukraine24_logo.svg
|logo izmērs        = 
|formāts            = Komerctelevīzija
|valsts             = {{karogs|Ukraina}}
|valoda             = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]]
|adrese             = [[Kijiva]], Ukraina
|dibināta           = 2019
|raida-kopš         = {{dat|2019|12|02|Ģ}}
|sauklis            = &quot;Dažādu viedokļu kanāls&quot; (''Канал різноманітних думок'')
|īpašnieks          = ''Media Group Ukraine''
|ģenerāldirektors   = Jurijs Suhaks
|redzam-cilvēki     = 
|popular-raidījumi  = 
|apraide            = [[Ciparu televīzija|Virszemes TV]], [[Televīzija|Internetā]], kabeļtelevīzijā, [[Mākslīgais pavadonis|satelīttelevīzijā]]
|kanāli             = 
|tirgus-daļa        = 
|iepriekšējais      = 
|nākamais           = 
|mājas-lapa         = [https://u24.ua/ua u24.ua/ua]
|cable serv 1       =
|cable chan 1       =
|sat serv 1         =
|sat chan 1         =
|attēla formāts=[[576i|576i]] 16:9 ([[Standarta izšķirtspējas televīzija|SDTV]]);
1080i ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])|iptv serv 1=Balticom iTV|iptv chan 1=6}}
'''Ukraina 24''' ({{val|uk|Україна 24}}) bija [[Ukraina|Ukrainas]] informatīvi analītisks [[Televīzija|TV]] kanāls, kas piederēja [[Oligarhs|oligarha]] [[Rinats Ahmetovs|Rinata Ahmetova]] [[Uzņēmums|uzņēmumam]] ''[[Media Group Ukraine]]''.

Kanāls, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]] laikā, bija pieejams arī [[Latvija|Latvijas]] televīzijas operātoru klāstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tet.lv/par-tet/par-mums/jaunumi/ukrainas-mediju-apvienotais-zinu-kanals-ukraina-24-tagad-pieejams-visa-latvija-ari-bez-maksas-zemes-apraide|title=Ukrainas mediju apvienotais ziņu kanāls Ukraina 24 tagad pieejams visā Latvijā, arī bez maksas zemes apraidē - Tet.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/go3-home3-un-tv3-play-tagad-pieejams-zinu-kanals-ukraina-24/|title=“Go3”, “Home3” un “TV3 Play” tagad pieejams ziņu kanāls “Ukraina 24” – skaties tiešraidē|website=tv3.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; Beidza savu darbību 2022. gada 22. jūlijā 10 no rīta.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Україна 24 (Ukraine) - Final Closedown/Shutdown (22 July 2022)|url=https://www.youtube.com/watch?v=w3u3gS-W_7Q|accessdate=2022-07-23|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[2019. gads|2019.]] gada [[7. novembris|7. novembrī]] [[Ukrainas Nacionālā televīzijas un radio apraides padome|Nacionālā televīzijas un radio apraides padome]] vienojās par televīzijas kanāla '''Eskulap TV''', kas ietilpst [[Oligarhs|oligarham]] [[Rinats Ahmetovs|Rinatam Ahmetovam]] piederošajā koncernā ''Media Group Ukraine'', pārdēvēšanu par '''Ukraina 24'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/172234/2019-11-07-media-grupa-ukraina-zapuskaie-novynnyy-kanal-ukraina-24/|title=«Медіа Група Україна» запускає новинний канал «Україна 24»|last=Данькова|first=Наталія|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2019-11-07|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2019. gads|2019.]] gada [[2. decembris|2. decembrī]] [[Televīzija|televīzijas]] kanāls Ukraina 24, kas izveidots, mainot zīmolu Esculap TV'','' sāka testa apraidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/139311/2018-07-13-telekanal-akhmetova-eskulap-tv-zminyt-nazvu-i-perezapustytsya-do-kintsya-roku/|title=Телеканал Ахметова «Ескулап TV» змінить назву і перезапуститься до кінця року|last=Закусило|first=Мар'яна|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2018-07-13|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2019. gads|2019.]] gada [[16. decembris|16. decembrī]] kanāls sāka raidīt visu [[Diennakts|diennakti]] visā [[Ukraina|Ukrainā]], operatoru kabeļtīklos, [[Xtra TV]] [[Mākslīgais pavadonis|satelīta]] platformā un [[Oll.tv]] OTT platformā. Tika uzsākta tiešraižu un ik stundas ziņu izlaidumu pārraides.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/173950/2020-01-16-ukraina-24-movytyme-na-suputnyku-v-nekodovanomu-vyglyadi/|title=«Україна 24» мовитиме на супутнику в некодованому вигляді|last=Закусило|first=Мар'яна|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-01-16|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2020. gads|2020.]] gada [[Janvāris|janvārī]] kanāls saņēma satelīta licenci raidīšanai atklātā, nešifrētā formā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2020. gada janvārī televīzijas kanāla [[NASH]] raidījumu vadītājs [[Tihrans Martirosjans]] pārnāca uz Ukraina 24, un nākamajā mēnesī par televīzijas kanāla politiskās līnijas izveidi kļuva atbildīgs [[Vasiļs Holovanovs]], kurš iepriekš strādāja kanālā [[NewsOne]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/173916/2020-01-15-tygran-martyrosyan-pereyshov-z-kanalu-nash-do-media-grupy-ukraina-dopovneno/|title=Тигран Мартиросян перейшов з каналу «Наш» до «Медіа Групи Україна» (ДОПОВНЕНО)|last=Рябоштан|first=Іра|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-01-15|language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/175027/2020-02-25-vasyl-golovanov-stav-radnykom-dyrektora-media-grupy-ukraina/|title=Василь Голованов став радником директора «Медіа Групи Україна»|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-02-25|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2020. gads|2020.]] gada [[Augusts|augustā]] kļuva zināms, ka televīzijas raidījumu vadītāja [[Natālija Vlaščenko]] no televīzijas kanāla [[ZIK]] vadīs savus raidījumus ''Народ проти'' un ''HARD з Влащенко'' telekanālā Ukraina 24.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/179868/2020-08-21-programy-natalii-vlashchenko-na-ukraina-24-startuyut-u-veresni-dopovneno/|title=Програми Наталії Влащенко на «Україна 24» стартують у вересні (ДОПОВНЕНО)|last=медіа»|first=«Детектор|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-08-21|language=uk}}&lt;/ref&gt;

[[2020. gads|2020.]] gada [[18. jūnijs|18. jūnijā]] [[Ukrainas Nacionālā televīzijas un radio apraides padome|Nacionālā televīzijas un radio apraides padome]] atkārtoti izsniedza kanāla Ukraina 24 licenci sakarā ar [[Juridiska persona|juridiskās personas]] nosaukuma maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/178089/2020-06-18-novynna-grupa-ukraina-nova-nazva-yurydychnoi-osoby-kanalu-ukraina-24/|title=«Новинна Група Україна» – нова назва юридичної особи каналу «Україна 24»|last=Закусило|first=Мар'яна|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-06-18|language=uk}}&lt;/ref&gt;

[[2020. gads|2020.]] gada [[Novembris|novembra]] beigās televīzijas kanālā tika atklāta jauna studija ar 360 grādu tehnoloģiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/production/article/182942/2020-11-30-dlya-kanaliv-ukraina-i-ukraina-24-oblashtuvaly-novu-studiyu/|title=Для каналів «Україна» і «Україна 24» облаштували нову студію|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-11-30|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Satelīta apraide ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Parametri
!Ukraina 24 SD
!Ukraina 24 HD
!Ukraina 24 HD
|-
!Satelīts
|[[Astra 4A]] 4.9°E
|Astra 4A 4.9°E
|Hotbird 13°E
|-
!Frekvence
|12130
|12245
|11219
|-
!Polarizācija
|V
|V
|H
|-
!SR
|27500
|30000
|29900
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Televīzijas kanāli]]
[[Kategorija:Ukrainas televīzijas kanāli]]</text>
      <sha1>244t0xzakvhjnoe6bfs06uxsyrdt82j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659195</id>
      <parentid>3659194</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:03:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Svens Hudjajevs</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8094" xml:space="preserve">{{Televīzijas infokaste
|nosaukums          = Ukraina 24
|logo               = Ukraine24_logo.svg
|logo izmērs        = 
|formāts            = Komerctelevīzija
|valsts             = {{karogs|Ukraina}}
|valoda             = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]]
|adrese             = [[Kijiva]], Ukraina
|dibināta           = 2019
|raida-kopš         = {{dat|2019|12|02|Ģ}}
|pārtrauca raidīt   = {{dat|2022|07|22}}
|sauklis            = &quot;Dažādu viedokļu kanāls&quot; (''Канал різноманітних думок'')
|īpašnieks          = ''Media Group Ukraine''
|ģenerāldirektors   = Jurijs Suhaks
|redzam-cilvēki     = 
|popular-raidījumi  = 
|apraide            = [[Ciparu televīzija|Virszemes TV]], [[Televīzija|Internetā]], kabeļtelevīzijā, [[Mākslīgais pavadonis|satelīttelevīzijā]]
|kanāli             = 
|tirgus-daļa        = 
|iepriekšējais      = 
|nākamais           = 
|mājas-lapa         = [https://u24.ua/ua u24.ua/ua]
|cable serv 1       =
|cable chan 1       =
|sat serv 1         =
|sat chan 1         =
|attēla formāts=[[576i|576i]] 16:9 ([[Standarta izšķirtspējas televīzija|SDTV]]);
1080i ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])|iptv serv 1=Balticom iTV|iptv chan 1=6}}
'''Ukraina 24''' ({{val|uk|Україна 24}}) bija [[Ukraina|Ukrainas]] informatīvi analītisks [[Televīzija|TV]] kanāls, kas piederēja [[Oligarhs|oligarha]] [[Rinats Ahmetovs|Rinata Ahmetova]] [[Uzņēmums|uzņēmumam]] ''[[Media Group Ukraine]]''.

Kanāls, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]] laikā, bija pieejams arī [[Latvija|Latvijas]] televīzijas operātoru klāstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tet.lv/par-tet/par-mums/jaunumi/ukrainas-mediju-apvienotais-zinu-kanals-ukraina-24-tagad-pieejams-visa-latvija-ari-bez-maksas-zemes-apraide|title=Ukrainas mediju apvienotais ziņu kanāls Ukraina 24 tagad pieejams visā Latvijā, arī bez maksas zemes apraidē - Tet.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/go3-home3-un-tv3-play-tagad-pieejams-zinu-kanals-ukraina-24/|title=“Go3”, “Home3” un “TV3 Play” tagad pieejams ziņu kanāls “Ukraina 24” – skaties tiešraidē|website=tv3.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; Beidza savu darbību 2022. gada 22. jūlijā 10 no rīta.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Україна 24 (Ukraine) - Final Closedown/Shutdown (22 July 2022)|url=https://www.youtube.com/watch?v=w3u3gS-W_7Q|accessdate=2022-07-23|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[2019. gads|2019.]] gada [[7. novembris|7. novembrī]] [[Ukrainas Nacionālā televīzijas un radio apraides padome|Nacionālā televīzijas un radio apraides padome]] vienojās par televīzijas kanāla '''Eskulap TV''', kas ietilpst [[Oligarhs|oligarham]] [[Rinats Ahmetovs|Rinatam Ahmetovam]] piederošajā koncernā ''Media Group Ukraine'', pārdēvēšanu par '''Ukraina 24'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/172234/2019-11-07-media-grupa-ukraina-zapuskaie-novynnyy-kanal-ukraina-24/|title=«Медіа Група Україна» запускає новинний канал «Україна 24»|last=Данькова|first=Наталія|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2019-11-07|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2019. gads|2019.]] gada [[2. decembris|2. decembrī]] [[Televīzija|televīzijas]] kanāls Ukraina 24, kas izveidots, mainot zīmolu Esculap TV'','' sāka testa apraidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/139311/2018-07-13-telekanal-akhmetova-eskulap-tv-zminyt-nazvu-i-perezapustytsya-do-kintsya-roku/|title=Телеканал Ахметова «Ескулап TV» змінить назву і перезапуститься до кінця року|last=Закусило|first=Мар'яна|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2018-07-13|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2019. gads|2019.]] gada [[16. decembris|16. decembrī]] kanāls sāka raidīt visu [[Diennakts|diennakti]] visā [[Ukraina|Ukrainā]], operatoru kabeļtīklos, [[Xtra TV]] [[Mākslīgais pavadonis|satelīta]] platformā un [[Oll.tv]] OTT platformā. Tika uzsākta tiešraižu un ik stundas ziņu izlaidumu pārraides.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/173950/2020-01-16-ukraina-24-movytyme-na-suputnyku-v-nekodovanomu-vyglyadi/|title=«Україна 24» мовитиме на супутнику в некодованому вигляді|last=Закусило|first=Мар'яна|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-01-16|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2020. gads|2020.]] gada [[Janvāris|janvārī]] kanāls saņēma satelīta licenci raidīšanai atklātā, nešifrētā formā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2020. gada janvārī televīzijas kanāla [[NASH]] raidījumu vadītājs [[Tihrans Martirosjans]] pārnāca uz Ukraina 24, un nākamajā mēnesī par televīzijas kanāla politiskās līnijas izveidi kļuva atbildīgs [[Vasiļs Holovanovs]], kurš iepriekš strādāja kanālā [[NewsOne]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/173916/2020-01-15-tygran-martyrosyan-pereyshov-z-kanalu-nash-do-media-grupy-ukraina-dopovneno/|title=Тигран Мартиросян перейшов з каналу «Наш» до «Медіа Групи Україна» (ДОПОВНЕНО)|last=Рябоштан|first=Іра|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-01-15|language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/175027/2020-02-25-vasyl-golovanov-stav-radnykom-dyrektora-media-grupy-ukraina/|title=Василь Голованов став радником директора «Медіа Групи Україна»|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-02-25|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2020. gads|2020.]] gada [[Augusts|augustā]] kļuva zināms, ka televīzijas raidījumu vadītāja [[Natālija Vlaščenko]] no televīzijas kanāla [[ZIK]] vadīs savus raidījumus ''Народ проти'' un ''HARD з Влащенко'' telekanālā Ukraina 24.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/179868/2020-08-21-programy-natalii-vlashchenko-na-ukraina-24-startuyut-u-veresni-dopovneno/|title=Програми Наталії Влащенко на «Україна 24» стартують у вересні (ДОПОВНЕНО)|last=медіа»|first=«Детектор|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-08-21|language=uk}}&lt;/ref&gt;

[[2020. gads|2020.]] gada [[18. jūnijs|18. jūnijā]] [[Ukrainas Nacionālā televīzijas un radio apraides padome|Nacionālā televīzijas un radio apraides padome]] atkārtoti izsniedza kanāla Ukraina 24 licenci sakarā ar [[Juridiska persona|juridiskās personas]] nosaukuma maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/178089/2020-06-18-novynna-grupa-ukraina-nova-nazva-yurydychnoi-osoby-kanalu-ukraina-24/|title=«Новинна Група Україна» – нова назва юридичної особи каналу «Україна 24»|last=Закусило|first=Мар'яна|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-06-18|language=uk}}&lt;/ref&gt;

[[2020. gads|2020.]] gada [[Novembris|novembra]] beigās televīzijas kanālā tika atklāta jauna studija ar 360 grādu tehnoloģiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/production/article/182942/2020-11-30-dlya-kanaliv-ukraina-i-ukraina-24-oblashtuvaly-novu-studiyu/|title=Для каналів «Україна» і «Україна 24» облаштували нову студію|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-11-30|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Satelīta apraide ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Parametri
!Ukraina 24 SD
!Ukraina 24 HD
!Ukraina 24 HD
|-
!Satelīts
|[[Astra 4A]] 4.9°E
|Astra 4A 4.9°E
|Hotbird 13°E
|-
!Frekvence
|12130
|12245
|11219
|-
!Polarizācija
|V
|V
|H
|-
!SR
|27500
|30000
|29900
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Televīzijas kanāli]]
[[Kategorija:Ukrainas televīzijas kanāli]]</text>
      <sha1>4yxl7vysk3x43vahdu5xe7qo76cs8j6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659196</id>
      <parentid>3659195</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:03:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Svens Hudjajevs</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8095" xml:space="preserve">{{Televīzijas infokaste
|nosaukums          = Ukraina 24
|logo               = Ukraine24_logo.svg
|logo izmērs        = 
|formāts            = Komerctelevīzija
|valsts             = {{karogs|Ukraina}}
|valoda             = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]]
|adrese             = [[Kijiva]], Ukraina
|dibināta           = 2019
|sāka raidīt        = {{dat|2019|12|02|Ģ}}
|pārtrauca raidīt   = {{dat|2022|07|22}}
|sauklis            = &quot;Dažādu viedokļu kanāls&quot; (''Канал різноманітних думок'')
|īpašnieks          = ''Media Group Ukraine''
|ģenerāldirektors   = Jurijs Suhaks
|redzam-cilvēki     = 
|popular-raidījumi  = 
|apraide            = [[Ciparu televīzija|Virszemes TV]], [[Televīzija|Internetā]], kabeļtelevīzijā, [[Mākslīgais pavadonis|satelīttelevīzijā]]
|kanāli             = 
|tirgus-daļa        = 
|iepriekšējais      = 
|nākamais           = 
|mājas-lapa         = [https://u24.ua/ua u24.ua/ua]
|cable serv 1       =
|cable chan 1       =
|sat serv 1         =
|sat chan 1         =
|attēla formāts=[[576i|576i]] 16:9 ([[Standarta izšķirtspējas televīzija|SDTV]]);
1080i ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])|iptv serv 1=Balticom iTV|iptv chan 1=6}}
'''Ukraina 24''' ({{val|uk|Україна 24}}) bija [[Ukraina|Ukrainas]] informatīvi analītisks [[Televīzija|TV]] kanāls, kas piederēja [[Oligarhs|oligarha]] [[Rinats Ahmetovs|Rinata Ahmetova]] [[Uzņēmums|uzņēmumam]] ''[[Media Group Ukraine]]''.

Kanāls, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]] laikā, bija pieejams arī [[Latvija|Latvijas]] televīzijas operātoru klāstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tet.lv/par-tet/par-mums/jaunumi/ukrainas-mediju-apvienotais-zinu-kanals-ukraina-24-tagad-pieejams-visa-latvija-ari-bez-maksas-zemes-apraide|title=Ukrainas mediju apvienotais ziņu kanāls Ukraina 24 tagad pieejams visā Latvijā, arī bez maksas zemes apraidē - Tet.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/go3-home3-un-tv3-play-tagad-pieejams-zinu-kanals-ukraina-24/|title=“Go3”, “Home3” un “TV3 Play” tagad pieejams ziņu kanāls “Ukraina 24” – skaties tiešraidē|website=tv3.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; Beidza savu darbību 2022. gada 22. jūlijā 10 no rīta.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Україна 24 (Ukraine) - Final Closedown/Shutdown (22 July 2022)|url=https://www.youtube.com/watch?v=w3u3gS-W_7Q|accessdate=2022-07-23|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[2019. gads|2019.]] gada [[7. novembris|7. novembrī]] [[Ukrainas Nacionālā televīzijas un radio apraides padome|Nacionālā televīzijas un radio apraides padome]] vienojās par televīzijas kanāla '''Eskulap TV''', kas ietilpst [[Oligarhs|oligarham]] [[Rinats Ahmetovs|Rinatam Ahmetovam]] piederošajā koncernā ''Media Group Ukraine'', pārdēvēšanu par '''Ukraina 24'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/172234/2019-11-07-media-grupa-ukraina-zapuskaie-novynnyy-kanal-ukraina-24/|title=«Медіа Група Україна» запускає новинний канал «Україна 24»|last=Данькова|first=Наталія|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2019-11-07|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2019. gads|2019.]] gada [[2. decembris|2. decembrī]] [[Televīzija|televīzijas]] kanāls Ukraina 24, kas izveidots, mainot zīmolu Esculap TV'','' sāka testa apraidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/139311/2018-07-13-telekanal-akhmetova-eskulap-tv-zminyt-nazvu-i-perezapustytsya-do-kintsya-roku/|title=Телеканал Ахметова «Ескулап TV» змінить назву і перезапуститься до кінця року|last=Закусило|first=Мар'яна|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2018-07-13|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2019. gads|2019.]] gada [[16. decembris|16. decembrī]] kanāls sāka raidīt visu [[Diennakts|diennakti]] visā [[Ukraina|Ukrainā]], operatoru kabeļtīklos, [[Xtra TV]] [[Mākslīgais pavadonis|satelīta]] platformā un [[Oll.tv]] OTT platformā. Tika uzsākta tiešraižu un ik stundas ziņu izlaidumu pārraides.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/173950/2020-01-16-ukraina-24-movytyme-na-suputnyku-v-nekodovanomu-vyglyadi/|title=«Україна 24» мовитиме на супутнику в некодованому вигляді|last=Закусило|first=Мар'яна|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-01-16|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2020. gads|2020.]] gada [[Janvāris|janvārī]] kanāls saņēma satelīta licenci raidīšanai atklātā, nešifrētā formā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2020. gada janvārī televīzijas kanāla [[NASH]] raidījumu vadītājs [[Tihrans Martirosjans]] pārnāca uz Ukraina 24, un nākamajā mēnesī par televīzijas kanāla politiskās līnijas izveidi kļuva atbildīgs [[Vasiļs Holovanovs]], kurš iepriekš strādāja kanālā [[NewsOne]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/173916/2020-01-15-tygran-martyrosyan-pereyshov-z-kanalu-nash-do-media-grupy-ukraina-dopovneno/|title=Тигран Мартиросян перейшов з каналу «Наш» до «Медіа Групи Україна» (ДОПОВНЕНО)|last=Рябоштан|first=Іра|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-01-15|language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/175027/2020-02-25-vasyl-golovanov-stav-radnykom-dyrektora-media-grupy-ukraina/|title=Василь Голованов став радником директора «Медіа Групи Україна»|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-02-25|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2020. gads|2020.]] gada [[Augusts|augustā]] kļuva zināms, ka televīzijas raidījumu vadītāja [[Natālija Vlaščenko]] no televīzijas kanāla [[ZIK]] vadīs savus raidījumus ''Народ проти'' un ''HARD з Влащенко'' telekanālā Ukraina 24.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/179868/2020-08-21-programy-natalii-vlashchenko-na-ukraina-24-startuyut-u-veresni-dopovneno/|title=Програми Наталії Влащенко на «Україна 24» стартують у вересні (ДОПОВНЕНО)|last=медіа»|first=«Детектор|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-08-21|language=uk}}&lt;/ref&gt;

[[2020. gads|2020.]] gada [[18. jūnijs|18. jūnijā]] [[Ukrainas Nacionālā televīzijas un radio apraides padome|Nacionālā televīzijas un radio apraides padome]] atkārtoti izsniedza kanāla Ukraina 24 licenci sakarā ar [[Juridiska persona|juridiskās personas]] nosaukuma maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/178089/2020-06-18-novynna-grupa-ukraina-nova-nazva-yurydychnoi-osoby-kanalu-ukraina-24/|title=«Новинна Група Україна» – нова назва юридичної особи каналу «Україна 24»|last=Закусило|first=Мар'яна|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-06-18|language=uk}}&lt;/ref&gt;

[[2020. gads|2020.]] gada [[Novembris|novembra]] beigās televīzijas kanālā tika atklāta jauna studija ar 360 grādu tehnoloģiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/production/article/182942/2020-11-30-dlya-kanaliv-ukraina-i-ukraina-24-oblashtuvaly-novu-studiyu/|title=Для каналів «Україна» і «Україна 24» облаштували нову студію|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-11-30|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Satelīta apraide ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Parametri
!Ukraina 24 SD
!Ukraina 24 HD
!Ukraina 24 HD
|-
!Satelīts
|[[Astra 4A]] 4.9°E
|Astra 4A 4.9°E
|Hotbird 13°E
|-
!Frekvence
|12130
|12245
|11219
|-
!Polarizācija
|V
|V
|H
|-
!SR
|27500
|30000
|29900
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Televīzijas kanāli]]
[[Kategorija:Ukrainas televīzijas kanāli]]</text>
      <sha1>kqxpu5fskih6hx1du92rn9299fqrv5l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659197</id>
      <parentid>3659196</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:04:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Svens Hudjajevs</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8094" xml:space="preserve">{{Televīzijas infokaste
|nosaukums          = Ukraina 24
|logo               = Ukraine24_logo.svg
|logo izmērs        = 
|formāts            = Komerctelevīzija
|valsts             = {{karogs|Ukraina}}
|valoda             = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]]
|adrese             = [[Kijiva]], Ukraina
|dibināta           = 2019
|raidīja no         = {{dat|2019|12|02|Ģ}}
|pārtrauca raidīt   = {{dat|2022|07|22}}
|sauklis            = &quot;Dažādu viedokļu kanāls&quot; (''Канал різноманітних думок'')
|īpašnieks          = ''Media Group Ukraine''
|ģenerāldirektors   = Jurijs Suhaks
|redzam-cilvēki     = 
|popular-raidījumi  = 
|apraide            = [[Ciparu televīzija|Virszemes TV]], [[Televīzija|Internetā]], kabeļtelevīzijā, [[Mākslīgais pavadonis|satelīttelevīzijā]]
|kanāli             = 
|tirgus-daļa        = 
|iepriekšējais      = 
|nākamais           = 
|mājas-lapa         = [https://u24.ua/ua u24.ua/ua]
|cable serv 1       =
|cable chan 1       =
|sat serv 1         =
|sat chan 1         =
|attēla formāts=[[576i|576i]] 16:9 ([[Standarta izšķirtspējas televīzija|SDTV]]);
1080i ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])|iptv serv 1=Balticom iTV|iptv chan 1=6}}
'''Ukraina 24''' ({{val|uk|Україна 24}}) bija [[Ukraina|Ukrainas]] informatīvi analītisks [[Televīzija|TV]] kanāls, kas piederēja [[Oligarhs|oligarha]] [[Rinats Ahmetovs|Rinata Ahmetova]] [[Uzņēmums|uzņēmumam]] ''[[Media Group Ukraine]]''.

Kanāls, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]] laikā, bija pieejams arī [[Latvija|Latvijas]] televīzijas operātoru klāstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tet.lv/par-tet/par-mums/jaunumi/ukrainas-mediju-apvienotais-zinu-kanals-ukraina-24-tagad-pieejams-visa-latvija-ari-bez-maksas-zemes-apraide|title=Ukrainas mediju apvienotais ziņu kanāls Ukraina 24 tagad pieejams visā Latvijā, arī bez maksas zemes apraidē - Tet.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/go3-home3-un-tv3-play-tagad-pieejams-zinu-kanals-ukraina-24/|title=“Go3”, “Home3” un “TV3 Play” tagad pieejams ziņu kanāls “Ukraina 24” – skaties tiešraidē|website=tv3.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; Beidza savu darbību 2022. gada 22. jūlijā 10 no rīta.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Україна 24 (Ukraine) - Final Closedown/Shutdown (22 July 2022)|url=https://www.youtube.com/watch?v=w3u3gS-W_7Q|accessdate=2022-07-23|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[2019. gads|2019.]] gada [[7. novembris|7. novembrī]] [[Ukrainas Nacionālā televīzijas un radio apraides padome|Nacionālā televīzijas un radio apraides padome]] vienojās par televīzijas kanāla '''Eskulap TV''', kas ietilpst [[Oligarhs|oligarham]] [[Rinats Ahmetovs|Rinatam Ahmetovam]] piederošajā koncernā ''Media Group Ukraine'', pārdēvēšanu par '''Ukraina 24'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/172234/2019-11-07-media-grupa-ukraina-zapuskaie-novynnyy-kanal-ukraina-24/|title=«Медіа Група Україна» запускає новинний канал «Україна 24»|last=Данькова|first=Наталія|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2019-11-07|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2019. gads|2019.]] gada [[2. decembris|2. decembrī]] [[Televīzija|televīzijas]] kanāls Ukraina 24, kas izveidots, mainot zīmolu Esculap TV'','' sāka testa apraidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/139311/2018-07-13-telekanal-akhmetova-eskulap-tv-zminyt-nazvu-i-perezapustytsya-do-kintsya-roku/|title=Телеканал Ахметова «Ескулап TV» змінить назву і перезапуститься до кінця року|last=Закусило|first=Мар'яна|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2018-07-13|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2019. gads|2019.]] gada [[16. decembris|16. decembrī]] kanāls sāka raidīt visu [[Diennakts|diennakti]] visā [[Ukraina|Ukrainā]], operatoru kabeļtīklos, [[Xtra TV]] [[Mākslīgais pavadonis|satelīta]] platformā un [[Oll.tv]] OTT platformā. Tika uzsākta tiešraižu un ik stundas ziņu izlaidumu pārraides.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/173950/2020-01-16-ukraina-24-movytyme-na-suputnyku-v-nekodovanomu-vyglyadi/|title=«Україна 24» мовитиме на супутнику в некодованому вигляді|last=Закусило|first=Мар'яна|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-01-16|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2020. gads|2020.]] gada [[Janvāris|janvārī]] kanāls saņēma satelīta licenci raidīšanai atklātā, nešifrētā formā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2020. gada janvārī televīzijas kanāla [[NASH]] raidījumu vadītājs [[Tihrans Martirosjans]] pārnāca uz Ukraina 24, un nākamajā mēnesī par televīzijas kanāla politiskās līnijas izveidi kļuva atbildīgs [[Vasiļs Holovanovs]], kurš iepriekš strādāja kanālā [[NewsOne]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/173916/2020-01-15-tygran-martyrosyan-pereyshov-z-kanalu-nash-do-media-grupy-ukraina-dopovneno/|title=Тигран Мартиросян перейшов з каналу «Наш» до «Медіа Групи Україна» (ДОПОВНЕНО)|last=Рябоштан|first=Іра|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-01-15|language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/175027/2020-02-25-vasyl-golovanov-stav-radnykom-dyrektora-media-grupy-ukraina/|title=Василь Голованов став радником директора «Медіа Групи Україна»|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-02-25|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2020. gads|2020.]] gada [[Augusts|augustā]] kļuva zināms, ka televīzijas raidījumu vadītāja [[Natālija Vlaščenko]] no televīzijas kanāla [[ZIK]] vadīs savus raidījumus ''Народ проти'' un ''HARD з Влащенко'' telekanālā Ukraina 24.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/179868/2020-08-21-programy-natalii-vlashchenko-na-ukraina-24-startuyut-u-veresni-dopovneno/|title=Програми Наталії Влащенко на «Україна 24» стартують у вересні (ДОПОВНЕНО)|last=медіа»|first=«Детектор|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-08-21|language=uk}}&lt;/ref&gt;

[[2020. gads|2020.]] gada [[18. jūnijs|18. jūnijā]] [[Ukrainas Nacionālā televīzijas un radio apraides padome|Nacionālā televīzijas un radio apraides padome]] atkārtoti izsniedza kanāla Ukraina 24 licenci sakarā ar [[Juridiska persona|juridiskās personas]] nosaukuma maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/178089/2020-06-18-novynna-grupa-ukraina-nova-nazva-yurydychnoi-osoby-kanalu-ukraina-24/|title=«Новинна Група Україна» – нова назва юридичної особи каналу «Україна 24»|last=Закусило|first=Мар'яна|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-06-18|language=uk}}&lt;/ref&gt;

[[2020. gads|2020.]] gada [[Novembris|novembra]] beigās televīzijas kanālā tika atklāta jauna studija ar 360 grādu tehnoloģiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/production/article/182942/2020-11-30-dlya-kanaliv-ukraina-i-ukraina-24-oblashtuvaly-novu-studiyu/|title=Для каналів «Україна» і «Україна 24» облаштували нову студію|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-11-30|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Satelīta apraide ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Parametri
!Ukraina 24 SD
!Ukraina 24 HD
!Ukraina 24 HD
|-
!Satelīts
|[[Astra 4A]] 4.9°E
|Astra 4A 4.9°E
|Hotbird 13°E
|-
!Frekvence
|12130
|12245
|11219
|-
!Polarizācija
|V
|V
|H
|-
!SR
|27500
|30000
|29900
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Televīzijas kanāli]]
[[Kategorija:Ukrainas televīzijas kanāli]]</text>
      <sha1>q965ylu6fi0xrdsfwsiip6o51lflq3l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659198</id>
      <parentid>3659197</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:06:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Svens Hudjajevs</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7832" xml:space="preserve">{{Televīzijas infokaste
|nosaukums          = Ukraina 24
|logo               = Ukraine24_logo.svg
|logo izmērs        = 
|formāts            = Komerctelevīzija
|valsts             = {{karogs|Ukraina}}
|valoda             = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]]
|adrese             = [[Kijiva]], Ukraina
|dibināta           = 2019
|raidīja no         = {{dat|2019|12|02|Ģ}}
|pārtrauca raidīt   = {{dat|2022|07|22}}
|sauklis            = &quot;Dažādu viedokļu kanāls&quot; (''Канал різноманітних думок'')
|īpašnieks          = ''Media Group Ukraine''
|ģenerāldirektors   = Jurijs Suhaks
|redzam-cilvēki     = 
|popular-raidījumi  = 
|apraide            = [[Ciparu televīzija|Virszemes TV]], [[Televīzija|Internetā]], kabeļtelevīzijā, [[Mākslīgais pavadonis|satelīttelevīzijā]]
|kanāli             = 
|tirgus-daļa        = 
|iepriekšējais      = 
|nākamais           = 
|mājas-lapa         = [https://u24.ua/ua u24.ua/ua]
|cable serv 1       =
|cable chan 1       =
|sat serv 1         =
|sat chan 1         =
|attēla formāts=[[576i|576i]] 16:9 ([[Standarta izšķirtspējas televīzija|SDTV]]);
1080i ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])|iptv serv 1=Balticom iTV|iptv chan 1=6}}
'''Ukraina 24''' ({{val|uk|Україна 24}}) bija [[Ukraina|Ukrainas]] informatīvi analītisks [[Televīzija|TV]] kanāls, kas piederēja [[Oligarhs|oligarha]] [[Rinats Ahmetovs|Rinata Ahmetova]] [[Uzņēmums|uzņēmumam]] ''[[Media Group Ukraine]]''.

Kanāls, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]] laikā, bija pieejams arī [[Latvija|Latvijas]] televīzijas operātoru klāstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tet.lv/par-tet/par-mums/jaunumi/ukrainas-mediju-apvienotais-zinu-kanals-ukraina-24-tagad-pieejams-visa-latvija-ari-bez-maksas-zemes-apraide|title=Ukrainas mediju apvienotais ziņu kanāls Ukraina 24 tagad pieejams visā Latvijā, arī bez maksas zemes apraidē - Tet.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/go3-home3-un-tv3-play-tagad-pieejams-zinu-kanals-ukraina-24/|title=“Go3”, “Home3” un “TV3 Play” tagad pieejams ziņu kanāls “Ukraina 24” – skaties tiešraidē|website=tv3.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; Beidza savu darbību 2022. gada 22. jūlijā 10 no rīta.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Україна 24 (Ukraine) - Final Closedown/Shutdown (22 July 2022)|url=https://www.youtube.com/watch?v=w3u3gS-W_7Q|accessdate=2022-07-23|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[2019. gads|2019.]] gada [[7. novembris|7. novembrī]] [[Ukrainas Nacionālā televīzijas un radio apraides padome|Nacionālā televīzijas un radio apraides padome]] vienojās par televīzijas kanāla '''Eskulap TV''', kas ietilpst [[Oligarhs|oligarham]] [[Rinats Ahmetovs|Rinatam Ahmetovam]] piederošajā koncernā ''Media Group Ukraine'', pārdēvēšanu par '''Ukraina 24'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/172234/2019-11-07-media-grupa-ukraina-zapuskaie-novynnyy-kanal-ukraina-24/|title=«Медіа Група Україна» запускає новинний канал «Україна 24»|last=Данькова|first=Наталія|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2019-11-07|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2019. gads|2019.]] gada [[2. decembris|2. decembrī]] [[Televīzija|televīzijas]] kanāls Ukraina 24, kas izveidots, mainot zīmolu Esculap TV'','' sāka testa apraidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/139311/2018-07-13-telekanal-akhmetova-eskulap-tv-zminyt-nazvu-i-perezapustytsya-do-kintsya-roku/|title=Телеканал Ахметова «Ескулап TV» змінить назву і перезапуститься до кінця року|last=Закусило|first=Мар'яна|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2018-07-13|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2019. gads|2019.]] gada [[16. decembris|16. decembrī]] kanāls sāka raidīt visu [[Diennakts|diennakti]] visā [[Ukraina|Ukrainā]], operatoru kabeļtīklos, [[Xtra TV]] [[Mākslīgais pavadonis|satelīta]] platformā un [[Oll.tv]] OTT platformā. Tika uzsākta tiešraižu un ik stundas ziņu izlaidumu pārraides.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/173950/2020-01-16-ukraina-24-movytyme-na-suputnyku-v-nekodovanomu-vyglyadi/|title=«Україна 24» мовитиме на супутнику в некодованому вигляді|last=Закусило|first=Мар'яна|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-01-16|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2020. gads|2020.]] gada [[Janvāris|janvārī]] kanāls saņēma satelīta licenci raidīšanai atklātā, nešifrētā formā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2020. gada janvārī televīzijas kanāla [[NASH]] raidījumu vadītājs [[Tihrans Martirosjans]] pārnāca uz Ukraina 24, un nākamajā mēnesī par televīzijas kanāla politiskās līnijas izveidi kļuva atbildīgs [[Vasiļs Holovanovs]], kurš iepriekš strādāja kanālā [[NewsOne]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/173916/2020-01-15-tygran-martyrosyan-pereyshov-z-kanalu-nash-do-media-grupy-ukraina-dopovneno/|title=Тигран Мартиросян перейшов з каналу «Наш» до «Медіа Групи Україна» (ДОПОВНЕНО)|last=Рябоштан|first=Іра|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-01-15|language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/175027/2020-02-25-vasyl-golovanov-stav-radnykom-dyrektora-media-grupy-ukraina/|title=Василь Голованов став радником директора «Медіа Групи Україна»|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-02-25|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2020. gads|2020.]] gada [[Augusts|augustā]] kļuva zināms, ka televīzijas raidījumu vadītāja [[Natālija Vlaščenko]] no televīzijas kanāla [[ZIK]] vadīs savus raidījumus ''Народ проти'' un ''HARD з Влащенко'' telekanālā Ukraina 24.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/179868/2020-08-21-programy-natalii-vlashchenko-na-ukraina-24-startuyut-u-veresni-dopovneno/|title=Програми Наталії Влащенко на «Україна 24» стартують у вересні (ДОПОВНЕНО)|last=медіа»|first=«Детектор|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-08-21|language=uk}}&lt;/ref&gt;

[[2020. gads|2020.]] gada [[18. jūnijs|18. jūnijā]] [[Ukrainas Nacionālā televīzijas un radio apraides padome|Nacionālā televīzijas un radio apraides padome]] atkārtoti izsniedza kanāla Ukraina 24 licenci sakarā ar [[Juridiska persona|juridiskās personas]] nosaukuma maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/178089/2020-06-18-novynna-grupa-ukraina-nova-nazva-yurydychnoi-osoby-kanalu-ukraina-24/|title=«Новинна Група Україна» – нова назва юридичної особи каналу «Україна 24»|last=Закусило|first=Мар'яна|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-06-18|language=uk}}&lt;/ref&gt;

[[2020. gads|2020.]] gada [[Novembris|novembra]] beigās televīzijas kanālā tika atklāta jauna studija ar 360 grādu tehnoloģiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/production/article/182942/2020-11-30-dlya-kanaliv-ukraina-i-ukraina-24-oblashtuvaly-novu-studiyu/|title=Для каналів «Україна» і «Україна 24» облаштували нову студію|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-11-30|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Televīzijas kanāli]]
[[Kategorija:Ukrainas televīzijas kanāli]]</text>
      <sha1>rm38ctshscyj75liuj073a3147ycidi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659200</id>
      <parentid>3659198</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:08:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Svens Hudjajevs</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8182" xml:space="preserve">{{Televīzijas infokaste
|nosaukums          = Ukraina 24
|logo               = Ukraine24_logo.svg
|logo izmērs        = 
|formāts            = Komerctelevīzija
|valsts             = {{karogs|Ukraina}}
|valoda             = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]]
|adrese             = [[Kijiva]], Ukraina
|dibināta           = 2019
|raidīja no         = {{dat|2019|12|02|Ģ}}
|pārtrauca raidīt   = {{dat|2022|07|22}}
|sauklis            = &quot;Dažādu viedokļu kanāls&quot; (''Канал різноманітних думок'')
|īpašnieks          = ''Media Group Ukraine''
|ģenerāldirektors   = Jurijs Suhaks
|redzam-cilvēki     = 
|popular-raidījumi  = 
|apraide            = [[Ciparu televīzija|Virszemes TV]], [[Televīzija|Internetā]], kabeļtelevīzijā, [[Mākslīgais pavadonis|satelīttelevīzijā]]
|kanāli             = 
|tirgus-daļa        = 
|iepriekšējais      = 
|nākamais           = 
|mājas-lapa         = [https://u24.ua/ua u24.ua/ua]
|cable serv 1       =
|cable chan 1       =
|sat serv 1         =
|sat chan 1         =
|attēla formāts=[[576i|576i]] 16:9 ([[Standarta izšķirtspējas televīzija|SDTV]]);
1080i ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])|iptv serv 1=Balticom iTV|iptv chan 1=6}}
'''Ukraina 24''' ({{val|uk|Україна 24}}) bija [[Ukraina|Ukrainas]] informatīvi analītisks [[Televīzija|TV]] kanāls, kas piederēja [[Oligarhs|oligarha]] [[Rinats Ahmetovs|Rinata Ahmetova]] [[Uzņēmums|uzņēmumam]] ''[[Media Group Ukraine]]''.

Kanāls, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]] laikā, bija pieejams arī [[Latvija|Latvijas]] televīzijas operātoru klāstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tet.lv/par-tet/par-mums/jaunumi/ukrainas-mediju-apvienotais-zinu-kanals-ukraina-24-tagad-pieejams-visa-latvija-ari-bez-maksas-zemes-apraide|title=Ukrainas mediju apvienotais ziņu kanāls Ukraina 24 tagad pieejams visā Latvijā, arī bez maksas zemes apraidē - Tet.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/go3-home3-un-tv3-play-tagad-pieejams-zinu-kanals-ukraina-24/|title=“Go3”, “Home3” un “TV3 Play” tagad pieejams ziņu kanāls “Ukraina 24” – skaties tiešraidē|website=tv3.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; Beidza savu darbību 2022. gada 22. jūlijā 10 no rīta.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Україна 24 (Ukraine) - Final Closedown/Shutdown (22 July 2022)|url=https://www.youtube.com/watch?v=w3u3gS-W_7Q|accessdate=2022-07-23|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[2019. gads|2019.]] gada [[7. novembris|7. novembrī]] [[Ukrainas Nacionālā televīzijas un radio apraides padome|Nacionālā televīzijas un radio apraides padome]] vienojās par televīzijas kanāla '''Eskulap TV''', kas ietilpst [[Oligarhs|oligarham]] [[Rinats Ahmetovs|Rinatam Ahmetovam]] piederošajā koncernā ''Media Group Ukraine'', pārdēvēšanu par '''Ukraina 24'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/172234/2019-11-07-media-grupa-ukraina-zapuskaie-novynnyy-kanal-ukraina-24/|title=«Медіа Група Україна» запускає новинний канал «Україна 24»|last=Данькова|first=Наталія|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2019-11-07|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2019. gads|2019.]] gada [[2. decembris|2. decembrī]] [[Televīzija|televīzijas]] kanāls Ukraina 24, kas izveidots, mainot zīmolu Esculap TV'','' sāka testa apraidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/139311/2018-07-13-telekanal-akhmetova-eskulap-tv-zminyt-nazvu-i-perezapustytsya-do-kintsya-roku/|title=Телеканал Ахметова «Ескулап TV» змінить назву і перезапуститься до кінця року|last=Закусило|first=Мар'яна|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2018-07-13|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2019. gads|2019.]] gada [[16. decembris|16. decembrī]] kanāls sāka raidīt visu [[Diennakts|diennakti]] visā [[Ukraina|Ukrainā]], operatoru kabeļtīklos, [[Xtra TV]] [[Mākslīgais pavadonis|satelīta]] platformā un [[Oll.tv]] OTT platformā. Tika uzsākta tiešraižu un ik stundas ziņu izlaidumu pārraides.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/173950/2020-01-16-ukraina-24-movytyme-na-suputnyku-v-nekodovanomu-vyglyadi/|title=«Україна 24» мовитиме на супутнику в некодованому вигляді|last=Закусило|first=Мар'яна|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-01-16|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2020. gads|2020.]] gada [[Janvāris|janvārī]] kanāls saņēma satelīta licenci raidīšanai atklātā, nešifrētā formā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2020. gada janvārī televīzijas kanāla [[NASH]] raidījumu vadītājs [[Tihrans Martirosjans]] pārnāca uz Ukraina 24, un nākamajā mēnesī par televīzijas kanāla politiskās līnijas izveidi kļuva atbildīgs [[Vasiļs Holovanovs]], kurš iepriekš strādāja kanālā [[NewsOne]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/173916/2020-01-15-tygran-martyrosyan-pereyshov-z-kanalu-nash-do-media-grupy-ukraina-dopovneno/|title=Тигран Мартиросян перейшов з каналу «Наш» до «Медіа Групи Україна» (ДОПОВНЕНО)|last=Рябоштан|first=Іра|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-01-15|language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/175027/2020-02-25-vasyl-golovanov-stav-radnykom-dyrektora-media-grupy-ukraina/|title=Василь Голованов став радником директора «Медіа Групи Україна»|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-02-25|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[2020. gads|2020.]] gada [[Augusts|augustā]] kļuva zināms, ka televīzijas raidījumu vadītāja [[Natālija Vlaščenko]] no televīzijas kanāla [[ZIK]] vadīs savus raidījumus ''Народ проти'' un ''HARD з Влащенко'' telekanālā Ukraina 24.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/179868/2020-08-21-programy-natalii-vlashchenko-na-ukraina-24-startuyut-u-veresni-dopovneno/|title=Програми Наталії Влащенко на «Україна 24» стартують у вересні (ДОПОВНЕНО)|last=медіа»|first=«Детектор|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-08-21|language=uk}}&lt;/ref&gt;

[[2020. gads|2020.]] gada [[18. jūnijs|18. jūnijā]] [[Ukrainas Nacionālā televīzijas un radio apraides padome|Nacionālā televīzijas un radio apraides padome]] atkārtoti izsniedza kanāla Ukraina 24 licenci sakarā ar [[Juridiska persona|juridiskās personas]] nosaukuma maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/rinok/article/178089/2020-06-18-novynna-grupa-ukraina-nova-nazva-yurydychnoi-osoby-kanalu-ukraina-24/|title=«Новинна Група Україна» – нова назва юридичної особи каналу «Україна 24»|last=Закусило|first=Мар'яна|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-06-18|language=uk}}&lt;/ref&gt;

[[2020. gads|2020.]] gada [[Novembris|novembra]] beigās televīzijas kanālā tika atklāta jauna studija ar 360 grādu tehnoloģiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/production/article/182942/2020-11-30-dlya-kanaliv-ukraina-i-ukraina-24-oblashtuvaly-novu-studiyu/|title=Для каналів «Україна» і «Україна 24» облаштували нову студію|website=detector.media|access-date=2022-05-15|date=2020-11-30|language=uk}}&lt;/ref&gt;

[[2022. gads|2022.]] gada [[Jūlijs|jūlijā]] uzņēmums SCM nolēma atteikties no mediju biznesa un nodot ''Media Group Ukraine'' televīzijas kanālu licences apraidei par labu valstij. &quot;Vienoto Ziņu&quot; maratons tiek pārraidīts ēterā, un kanālu vietnēs publicēts [[Rinats Ahmetovs|Rinata Ahmetova]] paziņojums par mediju grupas aktīviem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Televīzijas kanāli]]
[[Kategorija:Ukrainas televīzijas kanāli]]</text>
      <sha1>oubkvjt42zf180mo0303c7zd3nvy57a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm</title>
    <ns>0</ns>
    <id>513559</id>
    <revision>
      <id>3658907</id>
      <parentid>3658294</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T13:02:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izslēgšanas spēles */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28377" xml:space="preserve">{{notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = 2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm
 |     citi_nosaukumi = ''UEFA Women's Euro 2022''
 |             attēls = UEFA Women's Euro 2022 logo.svg
 |            att_izm = 175px
 |             valsts = {{ENG}}
 |              laiks = 6.—31. jūlijs
 |     komandu_skaits = 16
 |     konfederācijas = 1
 |           stadioni = 10
 |           pilsētas = 8
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |             spēles = 
 |              vārti = 
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]
 |            nak_sez = ''2025''
}}
'''2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm''' ir 13. [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] sieviešu [[futbols|futbola]] nacionālajām izlasēm, ko rīko [[UEFA]]. Tas notiek [[Anglija|Anglijā]] no 6. līdz 31. jūlijam. Čempionāta finālturnīrā piedalās 16 izlases.

Sākotnēji bija paredzēts, ka čempionāts notiks no 2021. gada 7. jūlija līdz 1. augustam. Tomēr [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ un sakarā ar [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] un [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta futbolā]] pārcelšanu uz 2021. gada vasaru turnīrs tika pārcelts uz 2022. gadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/womenseuro/news/025c-0f3d8be5c46b-a606252552ee-1000--/ |title=UEFA Women's EURO moved to July 2022 |language=en |date={{dat|2020|4|23|N|bez}}|website=uefa.com|access-date={{dat|2022|6|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; Anglija Eiropas sieviešu čempionāta finālturnīru iepriekšējo reizi rīkoja [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005. gadā]], kad pēdējo reizi turnīrā piedalījās astoņas komandas.

[[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlase]] ir mājiniece, [[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] centīsies aizstāvēt [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017. gadā]] izcīnīto čempiontitulu, bet [[Ziemeļīrijas sieviešu futbola izlase|Ziemeļīrija]] pirmo reizi piedalās Eiropas čempionāta sievietēm finālturnīrā. Finālturnīram bija kvalificējusies [[Krievijas sieviešu futbola izlase|Krievijas izlase]], bet pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] tā tika izslēgta un tās vietā finālturnīra dalībnieču vidū tika iekļauta [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]], kas zaudēja Krievijai kvalifikācijas izslēgšanas spēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/womenseuro/news/0275-150d0f953412-3977608c047f-1000--uefa-decisions-for-upcoming-competitions-relating-to-the-ongoin/ |title=UEFA decisions for upcoming competitions relating to the ongoing suspension of Russian national teams and clubs |language=en |date={{dat|2022|5|2||bez}} |website=FIFA.com|access-date={{dat|2022|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Finālturnīrā tiek izmantoti video tiesneša asistenti (VAR), kā arī vārtu līnijas tehnoloģija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/insideuefa/about-uefa/news/newsid=2625412.html |title=Format change for 2020/21 UEFA Nations League |language=en |website=uefa.com |date=24 September 2019|access-date={{dat|2022|6|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; Fināls notiks [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] Londonā.

== Stadioni ==
Finālturnīrs tiek aizvadīts 10 stadionos astoņās Anglijas pilsētās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/womenseuro/news/0258-0e224d7813eb-26ad8eed1f04-1000--women-s-euro-cities-and-stadiums-venue-guide/ |title=Women's EURO cities and stadiums: Venue guide |language=en |website=uefa.com |date={{dat|2022|2|2|N|bez}} |access-date={{dat|2022|6|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;center&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:1em auto; text-align:center;&quot;
|-
! [[Londona]]
! [[Mančestra]]
! [[Šefīlda]]
! [[Sauthemptona]]
|-
| [[Vemblija stadions]]
| ''[[Old Trafford]]''
| ''[[Bramall Lane]]''
| ''[[St. Mary's Stadium]]''
|-
| Ietilpība: '''90 000'''
| Ietilpība: '''74 879'''
| Ietilpība: '''32 702'''
| Ietilpība: '''32 505'''
|-
| [[File:Wembley Stadium interior.jpg|180px]]
| [[File:View of Old Trafford from East Stand.jpg|180px]]
| [[File:Bramall lane1.jpg|180px]]
| [[File:Southampton U23s versus Dinamo Zagreb II.jpg|180px]]
|-
! [[Braitona un Hava]]
| colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;8&quot; align=center | 
{{VietasKarte+|Anglija|float=none|width=400|caption=|places=
{{VietasKarte~|Anglija|lat=51.523|long=-0.284|label='''[[Londona]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Anglija|lat=53.472|long=-2.242|label=&lt;div style=&quot;position:relative; top:-8px; left:-12px;&quot;&gt;'''[[Mančestra]]'''&lt;/div&gt;|position=right}}
{{VietasKarte~|Anglija|lat=53.370|long=-1.471|label='''[[Šefīlda]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Anglija|lat=50.906|long=-1.391|label='''[[Sauthemptona]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Anglija|lat=50.862|long=-0.083|label='''[[Braitona un Hava]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Anglija|lat=52.010|long=-0.734|label='''[[Miltonkīnza]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Anglija|lat=53.428|long=-1.362|label='''[[Roterema]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Anglija|lat=53.491|long=-2.529|label='''[[Lī (Lielā Mančestra)|Lī]]'''|position=left}}}}
|-
| ''[[Falmer Stadium]]''
|-
| Ietilpība: '''31 800'''
|-
| [[File:Falmer Stadium - night.jpg|180px]]
|-
! [[Miltonkīnza]]
|-
| ''[[Stadium MK]]''
|-
| Ietilpība: '''30 500'''
|-
| [[File:Stadium MK.jpg|180px]]
|-
! [[Londona]]
! [[Roterema]]
! [[Lī (Lielā Mančestra)|Lī]]&lt;br /&gt;{{small|([[Lielā Mančestra]])}}
! [[Mančestra]]
|-
| ''[[Brentford Community Stadium]]''
| ''[[New York Stadium]]''
| ''[[Leigh Sports Village]]''
| [[Manchester City akadēmijas stadions|Akadēmijas stadions]]
|-
| Ietilpība: '''17 250'''
| Ietilpība: '''12 021'''
| Ietilpība: '''12 000'''
| Ietilpība: '''7000'''
|-
| [[File:Brentford Community Stadium 2020.jpg|180px]]
| [[File:The New York Stadium.JPG|180px]]
| [[File:LeighStadium-May2008.jpg|180px]]
| [[File:Academy Stadium 02.jpg|200px]]
|}
&lt;/center&gt;

== Grupu turnīrs ==
Visi spēļu sākuma laiki norādīti pēc Latvijas laika ([[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]), iekavās ir norādīts norises vietas laiks ([[UTC+1]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/womenseuro/news/0258-0e223dbee206-0b8de08ec9ba-1000--schedule-all-the-matches/ |title=Women's EURO 2022 schedule: All the matches |website=uefa.com |language=en |date={{dat|2022|5|2|N|bez}} |access-date={{dat|2022|6|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/womenseuro/standings/ UEFA]
|name_ENG={{fbw|ENG}}
|name_AUT={{fbw|AUT}}
|name_NOR={{fbw|NOR}}
|name_NIR={{fbw|NIR}}

&lt;!--UPDATE standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_ENG=3 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=14 |ga_ENG=0 |status_ENG=
|win_AUT=2 |draw_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=3 |ga_AUT=1 |status_AUT=
|win_NOR=1 |draw_NOR=0 |loss_NOR=2 |gf_NOR=4 |ga_NOR=10 |status_NOR=
|win_NIR=0 |draw_NIR=0 |loss_NIR=3 |gf_NIR=1 |ga_NIR=11 |status_NIR=

&lt;!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=AUT |team3=NOR |team4=NIR

|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|6|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|ENG}}
  | rezultāts = 1:0
  | komanda2  = {{fbw|AUT}}
  | vārti1    = [[Beta Mīda|Mīda]] {{goal|16}}
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Old Trafford]]'', [[Mančestra]]
  | skatītāji = 68 871
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Marta de Asa
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032206--england-vs-austria/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|7|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|NOR}}
  | rezultāts = 4:1
  | komanda2  = {{fbw|NIR}}
  | vārti1    = [[Jūlije Blakstade|Blakstade]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Frīda Mānuma|Mānuma]] {{goal|13}}&lt;br /&gt;[[Karolīne Greiema Hansena|Greiema Hansena]] {{goal|31|11m}}&lt;br /&gt;[[Gūru Reitena|Reitena]] {{goal|54}}
  | vārti2    = [[Džūlija Nelsone|Nelsone]] {{goal|49}}
  | stadions  = ''[[St. Mary's Stadium]]'', [[Sauthemptona]]
  | skatītāji = 9146
  | tiesnesis = {{flaga|Somija}} Lina Lehtovāra
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032207--norway-vs-northern-ireland/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|11|N|bez}}
  | laiks     = 19:00 ({{small|17:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|AUT}}
  | rezultāts = 2:0
  | komanda2  = {{fbw|NIR}}
  | vārti1    = [[Katarīna Šīhtla|Šīhtla]] {{goal|19}}&lt;br /&gt;[[Katarīna Našenvenga|Našenvenga]] {{goal|88}}
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[St. Mary's Stadium]]'', [[Sauthemptona]]
  | skatītāji = 9268
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} Emikara Kalderasa Barrera
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032208--austria-vs-northern-ireland/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|11|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|ENG}}
  | rezultāts = 8:0
  | komanda2  = {{fbw|NOR}}
  | vārti1    = [[Džordžija Stenveja|Stenveja]] {{goal|12|11m}}&lt;br /&gt;[[Lorena Hempa|Hempa]] {{goal|15}}&lt;br /&gt;[[Elena Vaita|Vaita]] {{goal|29||41}}&lt;br /&gt;[[Beta Mīda|Mīda]] {{goal|34||38||81}}&lt;br /&gt;[[Alesija Ruso|Ruso]] {{goal|66}}
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Falmer Stadium]]'', [[Braitona un Hava]]
  | skatītāji = 28 847
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} Rīma Huseina
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032209--england-vs-norway/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|15|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|NIR}}
  | rezultāts = 0:5
  | komanda2  = {{fbw|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Frana Kērbija|Kērbija]] {{goal|41}}&lt;br /&gt;[[Beta Mīda|Mīda]] {{goal|45}}&lt;br /&gt;[[Alesija Ruso|Ruso]] {{goal|48||53}}&lt;br /&gt;[[Kelsija Barovsa|Barovsa]] {{goal|76|s.v.}}
  | stadions  = ''[[St. Mary's Stadium]]'', [[Sauthemptona]]
  | skatītāji = 30 785
  | tiesnesis = {{flaga|Šveice}} Estere Štaubli
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032210--northern-ireland-vs-england/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|15|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|AUT}}
  | rezultāts = 1:0
  | komanda2  = {{fbw|NOR}}
  | vārti1    = [[Nikola Billa|Billa]] {{goal|37}}
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Falmer Stadium]]'', [[Braitona un Hava]]
  | skatītāji = 12 667
  | tiesnesis = {{flaga|Ukraina}} Katerina Monzula
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032211--austria-vs-norway/ Pārskats]
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/womenseuro/standings/ UEFA]
|name_GER={{fbw|GER}}
|name_DEN={{fbw|DEN}}
|name_ESP={{fbw|ESP}}
|name_FIN={{fbw|FIN}}

&lt;!--UPDATE standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_GER=3 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=9 |ga_GER=0 |status_GER=
|win_ESP=2 |draw_ESP=0 |loss_ESP=1 |gf_ESP=5 |ga_ESP=3 |status_ESP=
|win_DEN=1 |draw_DEN=0 |loss_DEN=2 |gf_DEN=1 |ga_DEN=5 |status_DEN=
|win_FIN=0 |draw_FIN=0 |loss_FIN=3 |gf_FIN=1 |ga_FIN=8 |status_FIN=

&lt;!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=ESP |team3=DEN |team4=FIN

|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|8|N|bez}}
  | laiks     = 19:00 ({{small|17:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|ESP}}
  | rezultāts = 4:1
  | komanda2  = {{fbw|FIN}}
  | vārti1    = [[Irene Paredesa|Paredesa]] {{goal|26}}&lt;br /&gt;[[Aitana Bonmati|Bonmati]] {{goal|41}}&lt;br /&gt;[[Lusija Garsija|L. Garsija]] {{goal|75}}&lt;br /&gt;[[Mariona Kaldenteja|Kaldenteja]] {{goal|90+5|11m}}
  | vārti2    = [[Linda Selstrema|Selstrema]] {{goal|1}}
  | stadions  = ''[[Stadium MK]]'', [[Miltonkīnza]]
  | skatītāji = 16 819
  | tiesnesis = {{flaga|Ukraina}} Katerina Monzula
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032212--spain-vs-finland/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|8|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|GER}}
  | rezultāts = 4:0
  | komanda2  = {{fbw|DEN}}
  | vārti1    = [[Līna Magula|Magula]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Lea Šillere|Šillere]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Lēna Latveina|Latveina]] {{goal|78}}&lt;br /&gt;[[Aleksandra Popa|Popa]] {{goal|86}}
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Brentford Community Stadium]]'', [[Londona]]
  | skatītāji = 15 736
  | tiesnesis = {{flaga|Šveice}} Estere Štaubli
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032213--germany-vs-denmark/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|12|N|bez}}
  | laiks     = 19:00 ({{small|17:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|DEN}}
  | rezultāts = 1:0
  | komanda2  = {{fbw|FIN}}
  | vārti1    = [[Pernille Hārdere|Hārdere]] {{goal|72}}
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Stadium MK]]'', [[Miltonkīnza]]
  | skatītāji = 11 615
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Juliana Demetresku
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032214--denmark-vs-finland/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|12|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|GER}}
  | rezultāts = 2:0
  | komanda2  = {{fbw|ESP}}
  | vārti1    = [[Klāra Bīla|Bīla]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Aleksandra Popa|Popa]] {{goal|37}}
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Brentford Community Stadium]]'', [[Londona]]
  | skatītāji = 16 037
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Stefānija Frapāra]]
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032215--germany-vs-spain/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|16|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|FIN}}
  | rezultāts = 0:3
  | komanda2  = {{fbw|GER}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Sofija Kleinherne|Kleinherne]] {{goal|40}}&lt;br /&gt;[[Aleksandra Popa|Popa]] {{goal|48}}&lt;br /&gt;[[Nikola Anjomi|Anjomi]] {{goal|63}}
  | stadions  = ''[[Stadium MK]]'', [[Miltonkīnza]]
  | skatītāji = 20 721
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} Tesa Ūlofsone
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032216--finland-vs-germany/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|16|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|DEN}}
  | rezultāts = 0:1
  | komanda2  = {{fbw|ESP}}
  | vārti1    =
  | vārti2    = [[Marta Kardona|Kardona]] {{goal|90}}
  | stadions  = ''[[Brentford Community Stadium]]'', [[Londona]]
  | skatītāji = 16 041
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Rebeka Velča
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032217--denmark-vs-spain/ Pārskats]
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/womenseuro/standings/ UEFA]
|name_NED={{fbw|NED}}
|name_SWE={{fbw|SWE}}
|name_SUI={{fbw|SUI}}
|name_POR={{fbw|POR}}

&lt;!--UPDATE standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=8 |ga_NED=4 |status_NED=
|win_SWE=2 |draw_SWE=1 |loss_SWE=0 |gf_SWE=8 |ga_SWE=2 |status_SWE=
|win_POR=0 |draw_POR=1 |loss_POR=2 |gf_POR=4 |ga_POR=10 |status_POR=
|win_SUI=0 |draw_SUI=1 |loss_SUI=2 |gf_SUI=4 |ga_SUI=8 |status_SUI=

&lt;!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SWE |team2=NED |team3=SUI |team4=POR

|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|9|N|bez}}
  | laiks     = 19:00 ({{small|17:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|POR}}
  | rezultāts = 2:2
  | komanda2  = {{fbw|SUI}}
  | vārti1    = [[Diana Gomeša|Gomeša]] {{goal|58}}&lt;br /&gt;[[Žesika Silva|Ž. Silva]] {{goal|65}}
  | vārti2    = [[Kumba Sova|Sova]] {{goal|2}}&lt;br /&gt;[[Rahela Kīvica|Kīvica]] {{goal|5}}
  | stadions  = ''[[Leigh Sports Village]]'', [[Lī (Lielā Mančestra)|Lī]] ([[Lielā Mančestra]])
  | skatītāji = 5902
  | tiesnesis = {{flaga|Čehija}} Jana Adāmkova
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032219--portugal-vs-switzerland/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|9|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|NED}}
  | rezultāts = 1:1
  | komanda2  = {{fbw|SWE}}
  | vārti1    = [[Džila Rorda|Rorda]] {{goal|52}}
  | vārti2    = [[Jonna Andešone|Andešone]] {{goal|36}}
  | stadions  = ''[[Bramall Lane]]'', [[Šefīlda]]
  | skatītāji = 21 342
  | tiesnesis = {{flaga|Velsa}} Čerila Fostere
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032218--netherlands-vs-sweden/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|13|N|bez}}
  | laiks     = 19:00 ({{small|17:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|SWE}}
  | rezultāts = 2:1
  | komanda2  = {{fbw|SUI}}
  | vārti1    = [[Fridolina Rolfe|Rolfe]] {{goal|53}}&lt;br /&gt;[[Hanna Bennisone|Bennisone]] {{goal|79}}
  | vārti2    = [[Ramona Bahmane|Bahmane]] {{goal|55}}
  | stadions  = ''[[Bramall Lane]]'', [[Šefīlda]]
  | skatītāji = 12 914
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Marta de Asa
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032220--sweden-vs-switzerland/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|13|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|NED}}
  | rezultāts = 3:2
  | komanda2  = {{fbw|POR}}
  | vārti1    = [[Damarisa Egurola|Egurola]] {{goal|7}}&lt;br /&gt;[[Stefanī van der Gragta|Van der Gragta]] {{goal|16}}&lt;br /&gt;[[Daniele van de Donka|Van de Donka]] {{goal|62}}
  | vārti2    = [[Karole Košta|K. Košta]] {{goal|38|11m}}&lt;br /&gt;[[Diana Silva]] {{goal|47}}
  | stadions  = ''[[Leigh Sports Village]]'', [[Lī (Lielā Mančestra)|Lī]] ([[Lielā Mančestra]])
  | skatītāji = 6966
  | tiesnesis = {{flaga|Horvātija}} Ivana Martinčiča
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032221--netherlands-vs-portugal/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|17|N|bez}}
  | laiks     = 19:00 ({{small|17:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|SUI}}
  | rezultāts = 1:4
  | komanda2  = {{fbw|NED}}
  | vārti1    = [[Žeraldina Reitelere|Reitelere]] {{goal|53}}
  | vārti2    = [[Ana Marija Crnogorčeviča|Crnogorčeviča]] {{goal|49|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Romē Leihtere|Leihtere]] {{goal|84||90+5}}&lt;br /&gt;[[Viktorija Pelova|Pelova]] {{goal|89}}
  | stadions  = ''[[Bramall Lane]]'', [[Šefīlda]]
  | skatītāji = 22 596
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Juliana Demetresku
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032222--switzerland-vs-netherlands/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|17|N|bez}}
  | laiks     = 19:00 ({{small|17:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|SWE}}
  | rezultāts = 5:0
  | komanda2  = {{fbw|POR}}
  | vārti1    = [[Filipa Angeldāle|Angeldāle]] {{goal|21||45}}&lt;br /&gt;[[Karole Košta|K. Košta]] {{goal|45+7|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Kosovare Aslāni|Aslāni]] {{goal|54|pen.}}&lt;br /&gt;[[Stīna Blakstēniusa|Blakstēniusa]] {{goal|90+1}}
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Leigh Sports Village]]'', [[Lī (Lielā Mančestra)|Lī]] ([[Lielā Mančestra]])
  | skatītāji = 7118
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Stefānija Frapāra]]
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032223--sweden-vs-portugal/ Pārskats]
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/womenseuro/standings/ UEFA]
|name_FRA={{fbw|FRA}}
|name_ITA={{fbw|ITA}}
|name_BEL={{fbw|BEL}}
|name_ISL={{fbw|ISL}}

&lt;!--UPDATE standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_FRA=2 |draw_FRA=1 |loss_FRA=0 |gf_FRA=8 |ga_FRA=3 |status_FRA=
|win_ITA=0 |draw_ITA=1 |loss_ITA=2 |gf_ITA=2 |ga_ITA=7 |status_ITA=
|win_BEL=1 |draw_BEL=1 |loss_BEL=1 |gf_BEL=3 |ga_BEL=3 |status_BEL=
|win_ISL=0 |draw_ISL=3 |loss_ISL=0 |gf_ISL=3 |ga_ISL=3 |status_ISL=

&lt;!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=BEL |team3=ISL |team4=ITA

|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|10|N|bez}}
  | laiks     = 19:00 ({{small|17:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|BEL}}
  | rezultāts = 1:1
  | komanda2  = {{fbw|ISL}}
  | vārti1    = [[Justīne Vanhāvermāta|Vanhāvermāta]] {{goal|67|11m}}
  | vārti2    = [[Berglinda Bjerga Torvaldsdoutira|Torvaldsdoutira]] {{goal|50}}
  | stadions  = [[Manchester City akadēmijas stadions|Akadēmijas stadions]], [[Mančestra]]
  | skatītāji = 3859
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} Tesa Ūlofsone
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032225--belgium-vs-iceland/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|10|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|FRA}}
  | rezultāts = 5:1
  | komanda2  = {{fbw|ITA}}
  | vārti1    = [[Greisa Gejoro|Gejoro]] {{goal|9||40||45}}&lt;br /&gt;[[Marija Antuanete Katoto|Katoto]] {{goal|12}}&lt;br /&gt;[[Delfīne Kaskarino|Kaskarino]] {{goal|38}}
  | vārti2    = [[Martina Pjemonte|Pjemonte]] {{goal|76}}
  | stadions  = ''[[New York Stadium]]'', [[Roterema]]
  | skatītāji = 8541
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Rebeka Velča
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032224--france-vs-italy/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|14|N|bez}}
  | laiks     = 19:00 ({{small|17:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|ITA}}
  | rezultāts = 1:1
  | komanda2  = {{fbw|ISL}}
  | vārti1    = [[Valentina Bergamaski|Bergamaski]] {{goal|62}}
  | vārti2    = [[Karoulīna Lea Vilhjalmsdoutira|Vilhjalmsdoutira]] {{goal|3}}
  | stadions  = [[Manchester City akadēmijas stadions|Akadēmijas stadions]], [[Mančestra]]
  | skatītāji = 4029
  | tiesnesis = {{flaga|Somija}} Lina Lehtovāra
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032227--italy-vs-iceland/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|14|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|FRA}}
  | rezultāts = 2:1
  | komanda2  = {{fbw|BEL}}
  | vārti1    = [[Kadidiatu Dianī|Dianī]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Gridža Mboka Batī|Mboka Batī]] {{goal|41}}
  | vārti2    = [[Janisa Kaimana|Kaimana]] {{goal|36}}
  | stadions  = ''[[New York Stadium]]'', [[Roterema]]
  | skatītāji = 8173
  | tiesnesis = {{flaga|Velsa}} Čerila Fostere
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032226--france-vs-belgium/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|18|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|ISL}}
  | rezultāts = 1:1
  | komanda2  = {{fbw|FRA}}
  | vārti1    = [[Dagni Brinjarsdoutira|Brinjarsdoutira]] {{goal|90+12|11m}}
  | vārti2    = [[Melvina Malāra|Malāra]] {{goal|1}}
  | stadions  = ''[[New York Stadium]]'', [[Roterema]]
  | skatītāji = 7392
  | tiesnesis = {{flaga|Čehija}} Jana Adāmkova
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032228--iceland-vs-france/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|18|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|ITA}}
  | rezultāts = 0:1
  | komanda2  = {{fbw|BEL}}
  | vārti1    =
  | vārti2    = [[Tine De Kaigni|De Kaigni]] {{goal|49}}
  | stadions  = [[Manchester City akadēmijas stadions|Akadēmijas stadions]], [[Mančestra]]
  | skatītāji = 3919
  | tiesnesis = {{flaga|Horvātija}} Ivana Martinčiča
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032229--italy-vs-belgium/ Pārskats]
}}

== Izslēgšanas spēles ==
{{#invoke:RoundN|N8
|3rdplace=no|bold_winner=high|widescore=yes|style=white-space:nowrap
|RD1=Ceturtdaļfināli
|RD2=Pusfināli
|RD3=Fināls
&lt;!--Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2--&gt;
&lt;!--Quarter-finals--&gt;
|20. jūlijs — [[Falmer Stadium|Braitona un Hava]]|{{fbw|ENG}} ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})|2|{{fbw|ESP}}|1
|22. jūlijs — [[Leigh Sports Village|Lī]]|{{fbw|SWE}}||{{fbw|BEL}}|
|21. jūlijs — [[Brentford Community Stadium|Londona (Brentforda)]]|{{fbw|GER}}|2|{{fbw|AUT}}|0
|23. jūlijs — [[New York Stadium|Roterema]]|{{fbw|FRA}}||{{fbw|NED}}|
&lt;!--Semi-finals--&gt;
|26. jūlijs — [[Bramall Lane|Šefīlda]]|{{fbw|ENG}}||&lt;!--{{fbw|}}--&gt;|
|27. jūlijs — [[Stadium MK|Miltonkīnza]]|{{fbw|GER}}||&lt;!--{{fbw|}}--&gt;|
&lt;!--Final--&gt;
|31. jūlijs — [[Wembley Stadium|Londona]]|&lt;!--{{fbw|}}--&gt;||&lt;!--{{fbw|}}--&gt;|
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|20|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|ENG}}
  | rezultāts = 2:1 &lt;br /&gt;(papildlaikā)
  | komanda2  = {{fbw|ESP}}
  | vārti1    = [[Ella Tūna|Tūna]] {{goal|84}}&lt;br /&gt;[[Džordžija Stenveja|Stenveja]] {{goal|96}}
  | vārti2    = [[Estere Gonsalesa|Gonsalesa]] {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[Falmer Stadium]]'', [[Braitona un Hava]]
  | skatītāji = 28 994
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Stefānija Frapāra]]
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032230/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|21|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|GER}}
  | rezultāts = 2:0
  | komanda2  = {{fbw|AUT}}
  | vārti1    = [[Līna Magula|Magula]] {{goal|25}}&lt;br /&gt;[[Aleksandra Popa|Popa]] {{goal|90}}
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Brentford Community Stadium]]'', [[Londona]]
  | skatītāji = 16 025
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Rebeka Velča
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032231/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|22|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|SWE}}
  | rezultāts = (3. ceturtdaļfināls)
  | komanda2  = {{fbw|BEL}}
  | vārti1    =
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Leigh Sports Village]]'', [[Lī (Lielā Mančestra)|Lī]] ([[Lielā Mančestra]])
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|Ukraina}} Katerina Monzula
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032232/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|23|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|FRA}}
  | rezultāts = (4. ceturtdaļfināls)
  | komanda2  = {{fbw|NED}}
  | vārti1    =
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[New York Stadium]]'', [[Roterema]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis =
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032233/ Pārskats]
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|26|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|ENG}}
  | rezultāts = (1. pusfināls)
  | komanda2  = &lt;!--{{fbw|}}--&gt;3. ceturtdaļfināla uzvarētājas
  | vārti1    =
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Bramall Lane]]'', [[Šefīlda]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis =
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032234/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|27|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|GER}}
  | rezultāts = (2. pusfināls)
  | komanda2  = &lt;!--{{fbw|}}--&gt;4. ceturtdaļfināla uzvarētājas
  | vārti1    =
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Stadium MK]]'', [[Miltonkīnza]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis =
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032235/ Pārskats]
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|31|N|bez}}
  | laiks     = 19:00 ({{small|17:00}})
  | komanda1  = &lt;!--{{fbw-rt|}}--&gt;1. pusfināla uzvarētājas
  | rezultāts = Fināls
  | komanda2  = &lt;!--{{fbw|}}--&gt;2. pusfināla uzvarētājas
  | vārti1    =
  | vārti2    =
  | stadions  = [[Vemblija stadions]], [[Londona]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis =
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032236/ Pārskats]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.uefa.com/womenseuro/index.html}}

{{Eiropas čempionāts futbolā sievietēm}}

[[Kategorija:Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]]
[[Kategorija:2022. gads futbolā|Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]]
[[Kategorija:Futbols Anglijā]]</text>
      <sha1>iep0aauot9gjkq6frqx52v4auin392p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659188</id>
      <parentid>3658907</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T08:27:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izslēgšanas spēles */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28408" xml:space="preserve">{{notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = 2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm
 |     citi_nosaukumi = ''UEFA Women's Euro 2022''
 |             attēls = UEFA Women's Euro 2022 logo.svg
 |            att_izm = 175px
 |             valsts = {{ENG}}
 |              laiks = 6.—31. jūlijs
 |     komandu_skaits = 16
 |     konfederācijas = 1
 |           stadioni = 10
 |           pilsētas = 8
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |             spēles = 
 |              vārti = 
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]
 |            nak_sez = ''2025''
}}
'''2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm''' ir 13. [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] sieviešu [[futbols|futbola]] nacionālajām izlasēm, ko rīko [[UEFA]]. Tas notiek [[Anglija|Anglijā]] no 6. līdz 31. jūlijam. Čempionāta finālturnīrā piedalās 16 izlases.

Sākotnēji bija paredzēts, ka čempionāts notiks no 2021. gada 7. jūlija līdz 1. augustam. Tomēr [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ un sakarā ar [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] un [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta futbolā]] pārcelšanu uz 2021. gada vasaru turnīrs tika pārcelts uz 2022. gadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/womenseuro/news/025c-0f3d8be5c46b-a606252552ee-1000--/ |title=UEFA Women's EURO moved to July 2022 |language=en |date={{dat|2020|4|23|N|bez}}|website=uefa.com|access-date={{dat|2022|6|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; Anglija Eiropas sieviešu čempionāta finālturnīru iepriekšējo reizi rīkoja [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005. gadā]], kad pēdējo reizi turnīrā piedalījās astoņas komandas.

[[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlase]] ir mājiniece, [[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] centīsies aizstāvēt [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017. gadā]] izcīnīto čempiontitulu, bet [[Ziemeļīrijas sieviešu futbola izlase|Ziemeļīrija]] pirmo reizi piedalās Eiropas čempionāta sievietēm finālturnīrā. Finālturnīram bija kvalificējusies [[Krievijas sieviešu futbola izlase|Krievijas izlase]], bet pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] tā tika izslēgta un tās vietā finālturnīra dalībnieču vidū tika iekļauta [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]], kas zaudēja Krievijai kvalifikācijas izslēgšanas spēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/womenseuro/news/0275-150d0f953412-3977608c047f-1000--uefa-decisions-for-upcoming-competitions-relating-to-the-ongoin/ |title=UEFA decisions for upcoming competitions relating to the ongoing suspension of Russian national teams and clubs |language=en |date={{dat|2022|5|2||bez}} |website=FIFA.com|access-date={{dat|2022|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Finālturnīrā tiek izmantoti video tiesneša asistenti (VAR), kā arī vārtu līnijas tehnoloģija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/insideuefa/about-uefa/news/newsid=2625412.html |title=Format change for 2020/21 UEFA Nations League |language=en |website=uefa.com |date=24 September 2019|access-date={{dat|2022|6|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; Fināls notiks [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] Londonā.

== Stadioni ==
Finālturnīrs tiek aizvadīts 10 stadionos astoņās Anglijas pilsētās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/womenseuro/news/0258-0e224d7813eb-26ad8eed1f04-1000--women-s-euro-cities-and-stadiums-venue-guide/ |title=Women's EURO cities and stadiums: Venue guide |language=en |website=uefa.com |date={{dat|2022|2|2|N|bez}} |access-date={{dat|2022|6|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;center&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:1em auto; text-align:center;&quot;
|-
! [[Londona]]
! [[Mančestra]]
! [[Šefīlda]]
! [[Sauthemptona]]
|-
| [[Vemblija stadions]]
| ''[[Old Trafford]]''
| ''[[Bramall Lane]]''
| ''[[St. Mary's Stadium]]''
|-
| Ietilpība: '''90 000'''
| Ietilpība: '''74 879'''
| Ietilpība: '''32 702'''
| Ietilpība: '''32 505'''
|-
| [[File:Wembley Stadium interior.jpg|180px]]
| [[File:View of Old Trafford from East Stand.jpg|180px]]
| [[File:Bramall lane1.jpg|180px]]
| [[File:Southampton U23s versus Dinamo Zagreb II.jpg|180px]]
|-
! [[Braitona un Hava]]
| colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;8&quot; align=center | 
{{VietasKarte+|Anglija|float=none|width=400|caption=|places=
{{VietasKarte~|Anglija|lat=51.523|long=-0.284|label='''[[Londona]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Anglija|lat=53.472|long=-2.242|label=&lt;div style=&quot;position:relative; top:-8px; left:-12px;&quot;&gt;'''[[Mančestra]]'''&lt;/div&gt;|position=right}}
{{VietasKarte~|Anglija|lat=53.370|long=-1.471|label='''[[Šefīlda]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Anglija|lat=50.906|long=-1.391|label='''[[Sauthemptona]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Anglija|lat=50.862|long=-0.083|label='''[[Braitona un Hava]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Anglija|lat=52.010|long=-0.734|label='''[[Miltonkīnza]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Anglija|lat=53.428|long=-1.362|label='''[[Roterema]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Anglija|lat=53.491|long=-2.529|label='''[[Lī (Lielā Mančestra)|Lī]]'''|position=left}}}}
|-
| ''[[Falmer Stadium]]''
|-
| Ietilpība: '''31 800'''
|-
| [[File:Falmer Stadium - night.jpg|180px]]
|-
! [[Miltonkīnza]]
|-
| ''[[Stadium MK]]''
|-
| Ietilpība: '''30 500'''
|-
| [[File:Stadium MK.jpg|180px]]
|-
! [[Londona]]
! [[Roterema]]
! [[Lī (Lielā Mančestra)|Lī]]&lt;br /&gt;{{small|([[Lielā Mančestra]])}}
! [[Mančestra]]
|-
| ''[[Brentford Community Stadium]]''
| ''[[New York Stadium]]''
| ''[[Leigh Sports Village]]''
| [[Manchester City akadēmijas stadions|Akadēmijas stadions]]
|-
| Ietilpība: '''17 250'''
| Ietilpība: '''12 021'''
| Ietilpība: '''12 000'''
| Ietilpība: '''7000'''
|-
| [[File:Brentford Community Stadium 2020.jpg|180px]]
| [[File:The New York Stadium.JPG|180px]]
| [[File:LeighStadium-May2008.jpg|180px]]
| [[File:Academy Stadium 02.jpg|200px]]
|}
&lt;/center&gt;

== Grupu turnīrs ==
Visi spēļu sākuma laiki norādīti pēc Latvijas laika ([[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]), iekavās ir norādīts norises vietas laiks ([[UTC+1]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/womenseuro/news/0258-0e223dbee206-0b8de08ec9ba-1000--schedule-all-the-matches/ |title=Women's EURO 2022 schedule: All the matches |website=uefa.com |language=en |date={{dat|2022|5|2|N|bez}} |access-date={{dat|2022|6|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/womenseuro/standings/ UEFA]
|name_ENG={{fbw|ENG}}
|name_AUT={{fbw|AUT}}
|name_NOR={{fbw|NOR}}
|name_NIR={{fbw|NIR}}

&lt;!--UPDATE standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_ENG=3 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=14 |ga_ENG=0 |status_ENG=
|win_AUT=2 |draw_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=3 |ga_AUT=1 |status_AUT=
|win_NOR=1 |draw_NOR=0 |loss_NOR=2 |gf_NOR=4 |ga_NOR=10 |status_NOR=
|win_NIR=0 |draw_NIR=0 |loss_NIR=3 |gf_NIR=1 |ga_NIR=11 |status_NIR=

&lt;!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=AUT |team3=NOR |team4=NIR

|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|6|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|ENG}}
  | rezultāts = 1:0
  | komanda2  = {{fbw|AUT}}
  | vārti1    = [[Beta Mīda|Mīda]] {{goal|16}}
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Old Trafford]]'', [[Mančestra]]
  | skatītāji = 68 871
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Marta de Asa
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032206--england-vs-austria/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|7|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|NOR}}
  | rezultāts = 4:1
  | komanda2  = {{fbw|NIR}}
  | vārti1    = [[Jūlije Blakstade|Blakstade]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Frīda Mānuma|Mānuma]] {{goal|13}}&lt;br /&gt;[[Karolīne Greiema Hansena|Greiema Hansena]] {{goal|31|11m}}&lt;br /&gt;[[Gūru Reitena|Reitena]] {{goal|54}}
  | vārti2    = [[Džūlija Nelsone|Nelsone]] {{goal|49}}
  | stadions  = ''[[St. Mary's Stadium]]'', [[Sauthemptona]]
  | skatītāji = 9146
  | tiesnesis = {{flaga|Somija}} Lina Lehtovāra
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032207--norway-vs-northern-ireland/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|11|N|bez}}
  | laiks     = 19:00 ({{small|17:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|AUT}}
  | rezultāts = 2:0
  | komanda2  = {{fbw|NIR}}
  | vārti1    = [[Katarīna Šīhtla|Šīhtla]] {{goal|19}}&lt;br /&gt;[[Katarīna Našenvenga|Našenvenga]] {{goal|88}}
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[St. Mary's Stadium]]'', [[Sauthemptona]]
  | skatītāji = 9268
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} Emikara Kalderasa Barrera
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032208--austria-vs-northern-ireland/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|11|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|ENG}}
  | rezultāts = 8:0
  | komanda2  = {{fbw|NOR}}
  | vārti1    = [[Džordžija Stenveja|Stenveja]] {{goal|12|11m}}&lt;br /&gt;[[Lorena Hempa|Hempa]] {{goal|15}}&lt;br /&gt;[[Elena Vaita|Vaita]] {{goal|29||41}}&lt;br /&gt;[[Beta Mīda|Mīda]] {{goal|34||38||81}}&lt;br /&gt;[[Alesija Ruso|Ruso]] {{goal|66}}
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Falmer Stadium]]'', [[Braitona un Hava]]
  | skatītāji = 28 847
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} Rīma Huseina
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032209--england-vs-norway/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|15|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|NIR}}
  | rezultāts = 0:5
  | komanda2  = {{fbw|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Frana Kērbija|Kērbija]] {{goal|41}}&lt;br /&gt;[[Beta Mīda|Mīda]] {{goal|45}}&lt;br /&gt;[[Alesija Ruso|Ruso]] {{goal|48||53}}&lt;br /&gt;[[Kelsija Barovsa|Barovsa]] {{goal|76|s.v.}}
  | stadions  = ''[[St. Mary's Stadium]]'', [[Sauthemptona]]
  | skatītāji = 30 785
  | tiesnesis = {{flaga|Šveice}} Estere Štaubli
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032210--northern-ireland-vs-england/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|15|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|AUT}}
  | rezultāts = 1:0
  | komanda2  = {{fbw|NOR}}
  | vārti1    = [[Nikola Billa|Billa]] {{goal|37}}
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Falmer Stadium]]'', [[Braitona un Hava]]
  | skatītāji = 12 667
  | tiesnesis = {{flaga|Ukraina}} Katerina Monzula
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032211--austria-vs-norway/ Pārskats]
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/womenseuro/standings/ UEFA]
|name_GER={{fbw|GER}}
|name_DEN={{fbw|DEN}}
|name_ESP={{fbw|ESP}}
|name_FIN={{fbw|FIN}}

&lt;!--UPDATE standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_GER=3 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=9 |ga_GER=0 |status_GER=
|win_ESP=2 |draw_ESP=0 |loss_ESP=1 |gf_ESP=5 |ga_ESP=3 |status_ESP=
|win_DEN=1 |draw_DEN=0 |loss_DEN=2 |gf_DEN=1 |ga_DEN=5 |status_DEN=
|win_FIN=0 |draw_FIN=0 |loss_FIN=3 |gf_FIN=1 |ga_FIN=8 |status_FIN=

&lt;!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=ESP |team3=DEN |team4=FIN

|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|8|N|bez}}
  | laiks     = 19:00 ({{small|17:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|ESP}}
  | rezultāts = 4:1
  | komanda2  = {{fbw|FIN}}
  | vārti1    = [[Irene Paredesa|Paredesa]] {{goal|26}}&lt;br /&gt;[[Aitana Bonmati|Bonmati]] {{goal|41}}&lt;br /&gt;[[Lusija Garsija|L. Garsija]] {{goal|75}}&lt;br /&gt;[[Mariona Kaldenteja|Kaldenteja]] {{goal|90+5|11m}}
  | vārti2    = [[Linda Selstrema|Selstrema]] {{goal|1}}
  | stadions  = ''[[Stadium MK]]'', [[Miltonkīnza]]
  | skatītāji = 16 819
  | tiesnesis = {{flaga|Ukraina}} Katerina Monzula
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032212--spain-vs-finland/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|8|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|GER}}
  | rezultāts = 4:0
  | komanda2  = {{fbw|DEN}}
  | vārti1    = [[Līna Magula|Magula]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Lea Šillere|Šillere]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Lēna Latveina|Latveina]] {{goal|78}}&lt;br /&gt;[[Aleksandra Popa|Popa]] {{goal|86}}
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Brentford Community Stadium]]'', [[Londona]]
  | skatītāji = 15 736
  | tiesnesis = {{flaga|Šveice}} Estere Štaubli
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032213--germany-vs-denmark/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|12|N|bez}}
  | laiks     = 19:00 ({{small|17:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|DEN}}
  | rezultāts = 1:0
  | komanda2  = {{fbw|FIN}}
  | vārti1    = [[Pernille Hārdere|Hārdere]] {{goal|72}}
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Stadium MK]]'', [[Miltonkīnza]]
  | skatītāji = 11 615
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Juliana Demetresku
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032214--denmark-vs-finland/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|12|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|GER}}
  | rezultāts = 2:0
  | komanda2  = {{fbw|ESP}}
  | vārti1    = [[Klāra Bīla|Bīla]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Aleksandra Popa|Popa]] {{goal|37}}
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Brentford Community Stadium]]'', [[Londona]]
  | skatītāji = 16 037
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Stefānija Frapāra]]
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032215--germany-vs-spain/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|16|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|FIN}}
  | rezultāts = 0:3
  | komanda2  = {{fbw|GER}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Sofija Kleinherne|Kleinherne]] {{goal|40}}&lt;br /&gt;[[Aleksandra Popa|Popa]] {{goal|48}}&lt;br /&gt;[[Nikola Anjomi|Anjomi]] {{goal|63}}
  | stadions  = ''[[Stadium MK]]'', [[Miltonkīnza]]
  | skatītāji = 20 721
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} Tesa Ūlofsone
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032216--finland-vs-germany/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|16|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|DEN}}
  | rezultāts = 0:1
  | komanda2  = {{fbw|ESP}}
  | vārti1    =
  | vārti2    = [[Marta Kardona|Kardona]] {{goal|90}}
  | stadions  = ''[[Brentford Community Stadium]]'', [[Londona]]
  | skatītāji = 16 041
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Rebeka Velča
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032217--denmark-vs-spain/ Pārskats]
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/womenseuro/standings/ UEFA]
|name_NED={{fbw|NED}}
|name_SWE={{fbw|SWE}}
|name_SUI={{fbw|SUI}}
|name_POR={{fbw|POR}}

&lt;!--UPDATE standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=8 |ga_NED=4 |status_NED=
|win_SWE=2 |draw_SWE=1 |loss_SWE=0 |gf_SWE=8 |ga_SWE=2 |status_SWE=
|win_POR=0 |draw_POR=1 |loss_POR=2 |gf_POR=4 |ga_POR=10 |status_POR=
|win_SUI=0 |draw_SUI=1 |loss_SUI=2 |gf_SUI=4 |ga_SUI=8 |status_SUI=

&lt;!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SWE |team2=NED |team3=SUI |team4=POR

|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|9|N|bez}}
  | laiks     = 19:00 ({{small|17:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|POR}}
  | rezultāts = 2:2
  | komanda2  = {{fbw|SUI}}
  | vārti1    = [[Diana Gomeša|Gomeša]] {{goal|58}}&lt;br /&gt;[[Žesika Silva|Ž. Silva]] {{goal|65}}
  | vārti2    = [[Kumba Sova|Sova]] {{goal|2}}&lt;br /&gt;[[Rahela Kīvica|Kīvica]] {{goal|5}}
  | stadions  = ''[[Leigh Sports Village]]'', [[Lī (Lielā Mančestra)|Lī]] ([[Lielā Mančestra]])
  | skatītāji = 5902
  | tiesnesis = {{flaga|Čehija}} Jana Adāmkova
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032219--portugal-vs-switzerland/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|9|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|NED}}
  | rezultāts = 1:1
  | komanda2  = {{fbw|SWE}}
  | vārti1    = [[Džila Rorda|Rorda]] {{goal|52}}
  | vārti2    = [[Jonna Andešone|Andešone]] {{goal|36}}
  | stadions  = ''[[Bramall Lane]]'', [[Šefīlda]]
  | skatītāji = 21 342
  | tiesnesis = {{flaga|Velsa}} Čerila Fostere
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032218--netherlands-vs-sweden/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|13|N|bez}}
  | laiks     = 19:00 ({{small|17:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|SWE}}
  | rezultāts = 2:1
  | komanda2  = {{fbw|SUI}}
  | vārti1    = [[Fridolina Rolfe|Rolfe]] {{goal|53}}&lt;br /&gt;[[Hanna Bennisone|Bennisone]] {{goal|79}}
  | vārti2    = [[Ramona Bahmane|Bahmane]] {{goal|55}}
  | stadions  = ''[[Bramall Lane]]'', [[Šefīlda]]
  | skatītāji = 12 914
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Marta de Asa
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032220--sweden-vs-switzerland/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|13|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|NED}}
  | rezultāts = 3:2
  | komanda2  = {{fbw|POR}}
  | vārti1    = [[Damarisa Egurola|Egurola]] {{goal|7}}&lt;br /&gt;[[Stefanī van der Gragta|Van der Gragta]] {{goal|16}}&lt;br /&gt;[[Daniele van de Donka|Van de Donka]] {{goal|62}}
  | vārti2    = [[Karole Košta|K. Košta]] {{goal|38|11m}}&lt;br /&gt;[[Diana Silva]] {{goal|47}}
  | stadions  = ''[[Leigh Sports Village]]'', [[Lī (Lielā Mančestra)|Lī]] ([[Lielā Mančestra]])
  | skatītāji = 6966
  | tiesnesis = {{flaga|Horvātija}} Ivana Martinčiča
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032221--netherlands-vs-portugal/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|17|N|bez}}
  | laiks     = 19:00 ({{small|17:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|SUI}}
  | rezultāts = 1:4
  | komanda2  = {{fbw|NED}}
  | vārti1    = [[Žeraldina Reitelere|Reitelere]] {{goal|53}}
  | vārti2    = [[Ana Marija Crnogorčeviča|Crnogorčeviča]] {{goal|49|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Romē Leihtere|Leihtere]] {{goal|84||90+5}}&lt;br /&gt;[[Viktorija Pelova|Pelova]] {{goal|89}}
  | stadions  = ''[[Bramall Lane]]'', [[Šefīlda]]
  | skatītāji = 22 596
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Juliana Demetresku
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032222--switzerland-vs-netherlands/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|17|N|bez}}
  | laiks     = 19:00 ({{small|17:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|SWE}}
  | rezultāts = 5:0
  | komanda2  = {{fbw|POR}}
  | vārti1    = [[Filipa Angeldāle|Angeldāle]] {{goal|21||45}}&lt;br /&gt;[[Karole Košta|K. Košta]] {{goal|45+7|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Kosovare Aslāni|Aslāni]] {{goal|54|pen.}}&lt;br /&gt;[[Stīna Blakstēniusa|Blakstēniusa]] {{goal|90+1}}
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Leigh Sports Village]]'', [[Lī (Lielā Mančestra)|Lī]] ([[Lielā Mančestra]])
  | skatītāji = 7118
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Stefānija Frapāra]]
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032223--sweden-vs-portugal/ Pārskats]
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/womenseuro/standings/ UEFA]
|name_FRA={{fbw|FRA}}
|name_ITA={{fbw|ITA}}
|name_BEL={{fbw|BEL}}
|name_ISL={{fbw|ISL}}

&lt;!--UPDATE standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_FRA=2 |draw_FRA=1 |loss_FRA=0 |gf_FRA=8 |ga_FRA=3 |status_FRA=
|win_ITA=0 |draw_ITA=1 |loss_ITA=2 |gf_ITA=2 |ga_ITA=7 |status_ITA=
|win_BEL=1 |draw_BEL=1 |loss_BEL=1 |gf_BEL=3 |ga_BEL=3 |status_BEL=
|win_ISL=0 |draw_ISL=3 |loss_ISL=0 |gf_ISL=3 |ga_ISL=3 |status_ISL=

&lt;!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=BEL |team3=ISL |team4=ITA

|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|10|N|bez}}
  | laiks     = 19:00 ({{small|17:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|BEL}}
  | rezultāts = 1:1
  | komanda2  = {{fbw|ISL}}
  | vārti1    = [[Justīne Vanhāvermāta|Vanhāvermāta]] {{goal|67|11m}}
  | vārti2    = [[Berglinda Bjerga Torvaldsdoutira|Torvaldsdoutira]] {{goal|50}}
  | stadions  = [[Manchester City akadēmijas stadions|Akadēmijas stadions]], [[Mančestra]]
  | skatītāji = 3859
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} Tesa Ūlofsone
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032225--belgium-vs-iceland/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|10|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|FRA}}
  | rezultāts = 5:1
  | komanda2  = {{fbw|ITA}}
  | vārti1    = [[Greisa Gejoro|Gejoro]] {{goal|9||40||45}}&lt;br /&gt;[[Marija Antuanete Katoto|Katoto]] {{goal|12}}&lt;br /&gt;[[Delfīne Kaskarino|Kaskarino]] {{goal|38}}
  | vārti2    = [[Martina Pjemonte|Pjemonte]] {{goal|76}}
  | stadions  = ''[[New York Stadium]]'', [[Roterema]]
  | skatītāji = 8541
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Rebeka Velča
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032224--france-vs-italy/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|14|N|bez}}
  | laiks     = 19:00 ({{small|17:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|ITA}}
  | rezultāts = 1:1
  | komanda2  = {{fbw|ISL}}
  | vārti1    = [[Valentina Bergamaski|Bergamaski]] {{goal|62}}
  | vārti2    = [[Karoulīna Lea Vilhjalmsdoutira|Vilhjalmsdoutira]] {{goal|3}}
  | stadions  = [[Manchester City akadēmijas stadions|Akadēmijas stadions]], [[Mančestra]]
  | skatītāji = 4029
  | tiesnesis = {{flaga|Somija}} Lina Lehtovāra
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032227--italy-vs-iceland/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|14|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|FRA}}
  | rezultāts = 2:1
  | komanda2  = {{fbw|BEL}}
  | vārti1    = [[Kadidiatu Dianī|Dianī]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Gridža Mboka Batī|Mboka Batī]] {{goal|41}}
  | vārti2    = [[Janisa Kaimana|Kaimana]] {{goal|36}}
  | stadions  = ''[[New York Stadium]]'', [[Roterema]]
  | skatītāji = 8173
  | tiesnesis = {{flaga|Velsa}} Čerila Fostere
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032226--france-vs-belgium/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|18|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|ISL}}
  | rezultāts = 1:1
  | komanda2  = {{fbw|FRA}}
  | vārti1    = [[Dagni Brinjarsdoutira|Brinjarsdoutira]] {{goal|90+12|11m}}
  | vārti2    = [[Melvina Malāra|Malāra]] {{goal|1}}
  | stadions  = ''[[New York Stadium]]'', [[Roterema]]
  | skatītāji = 7392
  | tiesnesis = {{flaga|Čehija}} Jana Adāmkova
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032228--iceland-vs-france/ Pārskats]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|18|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|ITA}}
  | rezultāts = 0:1
  | komanda2  = {{fbw|BEL}}
  | vārti1    =
  | vārti2    = [[Tine De Kaigni|De Kaigni]] {{goal|49}}
  | stadions  = [[Manchester City akadēmijas stadions|Akadēmijas stadions]], [[Mančestra]]
  | skatītāji = 3919
  | tiesnesis = {{flaga|Horvātija}} Ivana Martinčiča
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032229--italy-vs-belgium/ Pārskats]
}}

== Izslēgšanas spēles ==
{{#invoke:RoundN|N8
|3rdplace=no|bold_winner=high|widescore=yes|style=white-space:nowrap
|RD1=Ceturtdaļfināli
|RD2=Pusfināli
|RD3=Fināls
&lt;!--Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2--&gt;
&lt;!--Quarter-finals--&gt;
|20. jūlijs — [[Falmer Stadium|Braitona un Hava]]|{{fbw|ENG}} ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})|2|{{fbw|ESP}}|1
|22. jūlijs — [[Leigh Sports Village|Lī]]|{{fbw|SWE}}|1|{{fbw|BEL}}|0
|21. jūlijs — [[Brentford Community Stadium|Londona (Brentforda)]]|{{fbw|GER}}|2|{{fbw|AUT}}|0
|23. jūlijs — [[New York Stadium|Roterema]]|{{fbw|FRA}}||{{fbw|NED}}|
&lt;!--Semi-finals--&gt;
|26. jūlijs — [[Bramall Lane|Šefīlda]]|{{fbw|ENG}}||{{fbw|SWE}}|
|27. jūlijs — [[Stadium MK|Miltonkīnza]]|{{fbw|GER}}||&lt;!--{{fbw|}}--&gt;|
&lt;!--Final--&gt;
|31. jūlijs — [[Wembley Stadium|Londona]]|&lt;!--{{fbw|}}--&gt;||&lt;!--{{fbw|}}--&gt;|
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|20|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|ENG}}
  | rezultāts = 2:1 &lt;br /&gt;(papildlaikā)
  | komanda2  = {{fbw|ESP}}
  | vārti1    = [[Ella Tūna|Tūna]] {{goal|84}}&lt;br /&gt;[[Džordžija Stenveja|Stenveja]] {{goal|96}}
  | vārti2    = [[Estere Gonsalesa|Gonsalesa]] {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[Falmer Stadium]]'', [[Braitona un Hava]]
  | skatītāji = 28 994
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Stefānija Frapāra]]
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032230/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|21|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|GER}}
  | rezultāts = 2:0
  | komanda2  = {{fbw|AUT}}
  | vārti1    = [[Līna Magula|Magula]] {{goal|25}}&lt;br /&gt;[[Aleksandra Popa|Popa]] {{goal|90}}
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Brentford Community Stadium]]'', [[Londona]]
  | skatītāji = 16 025
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Rebeka Velča
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032231/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|22|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|SWE}}
  | rezultāts = 1:0
  | komanda2  = {{fbw|BEL}}
  | vārti1    = [[Linda Sembranta|Sembranta]] {{goal|90+2}}
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Leigh Sports Village]]'', [[Lī (Lielā Mančestra)|Lī]] ([[Lielā Mančestra]])
  | skatītāji = 7517
  | tiesnesis = {{flaga|Ukraina}} Katerina Monzula
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032232/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|23|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|FRA}}
  | rezultāts = (4. ceturtdaļfināls)
  | komanda2  = {{fbw|NED}}
  | vārti1    =
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[New York Stadium]]'', [[Roterema]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis = {{flaga|Horvātija}} Ivana Martinčiča
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032233/ Pārskats]
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|26|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|ENG}}
  | rezultāts = (1. pusfināls)
  | komanda2  = {{fbw|SWE}}
  | vārti1    =
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Bramall Lane]]'', [[Šefīlda]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis =
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032234/ Pārskats]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|27|N|bez}}
  | laiks     = 22:00 ({{small|20:00}})
  | komanda1  = {{fbw-rt|GER}}
  | rezultāts = (2. pusfināls)
  | komanda2  = &lt;!--{{fbw|}}--&gt;4. ceturtdaļfināla uzvarētājas
  | vārti1    =
  | vārti2    =
  | stadions  = ''[[Stadium MK]]'', [[Miltonkīnza]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis =
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032235/ Pārskats]
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2022|7|31|N|bez}}
  | laiks     = 19:00 ({{small|17:00}})
  | komanda1  = &lt;!--{{fbw-rt|}}--&gt;1. pusfināla uzvarētājas
  | rezultāts = Fināls
  | komanda2  = &lt;!--{{fbw|}}--&gt;2. pusfināla uzvarētājas
  | vārti1    =
  | vārti2    =
  | stadions  = [[Vemblija stadions]], [[Londona]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis =
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2032236/ Pārskats]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.uefa.com/womenseuro/index.html}}

{{Eiropas čempionāts futbolā sievietēm}}

[[Kategorija:Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]]
[[Kategorija:2022. gads futbolā|Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]]
[[Kategorija:Futbols Anglijā]]</text>
      <sha1>4990wxnqzbb9ybl5ve7gfodqbxaippl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>514477</id>
    <revision>
      <id>3658934</id>
      <parentid>3657466</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:32:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2. kvalifikācijas kārta */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13068" xml:space="preserve">{{Sporta sezonas infokaste
| title            = 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona
| league           = [[UEFA Čempionu līga]]
| sport            = [[futbols]]
| logo             = Istanbul Atatürk Olympic Stadium 1.jpg
| pixels           = 250
| caption          = [[Ataturka Olimpiskais stadions]] [[Stambula|Stambulā]], kur notiks fināls
| duration         = 
| no_of_teams      = 32 (grupu turnīrs)&lt;br /&gt;78 (ieskaitot kvalifikāciju)
| attendance       = 
| TV               = 
| draft            = 
| draft_link       = 
| top_pick         = 
| picked_by        = 
| season           = 
| season_champs    = 
| season_champ_name= 
| league_champs    = 
| league_champ_name= 
| top_scorer       = 
| seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s
| pag_sez          = [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&amp;nbsp;2021.—2022.]]
| nak_sez          = ''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023.—2024.&amp;nbsp;→]]''
}}
'''2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 68. sezona un 31. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar priekšsacīkšu kārtu {{dat|2022|6|21||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 24. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2022|9|6||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2023|6|10||bez}} ar finālu [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], Turcijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142ef4c4d9e4-ba6d9cd2db69-1000--where-is-the-2023-final/ |title=2023 UEFA Champions League final: Istanbul |date={{dat|2022|6|6|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

No 2022.—2023. gada sezonas UEFA rīkotajiem turnīriem ir izslēgti [[Krievija]]s klubi tās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukuma Ukrainā]] dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/mediareleases/news/0275-150c9887cacb-882c686f407f-1000/ |title=UEFA decisions for upcoming competitions relating to the ongoing suspension of Russian national teams and clubs |date={{dat|2022|5|2|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023. gada [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]], kur tiksies ar [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] uzvarētājiem, kā arī varēs spēlēt nākamās sezonas Čempionu līgas grupu turnīrā, ja nebūs kvalificējušies. 

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142f3fd58879-cb7c5a6fdf79-1000--2022-23-match-and-draw-dates/ |title=2022/23 UEFA Champions League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|6||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;
|-
!Posms
!Kārta
!Izlozes datums
!Pirmā spēle
!Otrā spēle
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|Kvalifikācija
|Priekšsacīkšu kārta
|2022. gada 7. jūnijs
|2022. gada 21. jūnijs (pusfināli)
|2022. gada 24. jūnijs (fināls)
|-
|1. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 14. jūnijs
|2022. gada 5.—6. jūlijs
|2022. gada 12.—13. jūlijs
|-
|2. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 15. jūnijs
|2022. gada 19.—20. jūlijs
|2022. gada 26.—27. jūlijs
|-
|3. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 18. jūlijs
|2022. gada 2.—3. augusts
|2022. gada 9. augusts
|-
|Izslēgšanas kārta
|2022. gada 1. augusts
|2022. gada 16.—17. augusts
|2022. gada 23.—24. augusts
|-
|rowspan=&quot;6&quot;|Grupu turnīrs
|1. kārta
|rowspan=&quot;6&quot;|2022. gada 25. augusts
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 6.—7. septembris
|-
|2. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 13.—14. septembris
|-
|3. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 4.—5. oktobris
|-
|4. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 11.—12. oktobris
|-
|5. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 25.—26. oktobris
|-
|6. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 1.—2. novembris
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|Izslēgšanas spēles
|Astotdaļfināli
|2022. gada 7. novembris
|2023. gada 14.—15. un 21.—22. februāris
|2023. gada 7.—8. un 14.—15. marts
|-
|Ceturtdaļfināli
|rowspan=&quot;3&quot;|2023. gada 17. marts
|2023. gada 11.—12. aprīlis
|2023. gada 18.—19. aprīlis
|-
|Pusfināli
|2023. gada 9.—10. maijs
|2023. gada 17.—17. maijs
|-
|Fināls
|colspan=&quot;2&quot;|2023. gada 10. maijs, [[Ataturka Olimpiskais stadions]], [[Stambula]]
|}

== Kvalifikācija ==

=== Priekšsacīkšu kārta ===
Priekšsacīkšu kārtas izloze notika {{dat|2022|6|7||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154caa18201a-0684d14f9afc-1000--preliminary-round-draw-result/ |title=UEFA Champions League preliminary round draw |website=UEFA.com |language=en |date=7 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pusfināli tika aizvadīti 21. jūnijā, bet priekšsacīkšu kārtas fināls notika 24. jūnijā. Fināla uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 1. kvalifikācijas kārtā, bet pārējās komandas sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā.

{{OneLegStart}}
|-
!colspan=3|Pusfināli
{{OneLegResult|[[FCI Levadia]]|EST|1–6|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}}
{{OneLegResult|[[Società Polisportiva La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|1–2|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND}}
|-
!colspan=3|Fināls
{{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|0–1|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}}
|}

=== 1. kvalifikācijas kārta ===
1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|14||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc25545c1-6471a679f56f-1000--first-qualifying-round-draw-results/|title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=14 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 5.—6. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 12.—13. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[CFR Cluj]]|ROU|0–0|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[NK Maribor|Maribor]]'''|SVN|2–0|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR|0–0|2–0}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|3–0|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|2–0|1–0}}
{{TwoLegResult|'''[[F91 Dudelange]]'''|LUX|3–1|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|1–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|1–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|0–0|1–5}}
{{TwoLegResult|'''[[Malmö FF]]'''|SWE|6–5|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]|ISL|3–2|3–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|1–2|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|1–1|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|2–2 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK RFS|RFS]]|LVA|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|4–3|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|3–0|1–3}}
{{TwoLegResult|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|1–2|'''[[Linfield F.C.|Linfield]]'''|NIR|1–0|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|3–0|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|3–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|2–5|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|1–0|1–5}}
{{TwoLegResult|'''[[KF Shkupi|Shkupi]]'''|MKD|3–2|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3–0|0–2}}
{{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]|BIH|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|2–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}

=== 2. kvalifikācijas kārta ===
2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|15||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc64bc0ba-584fac8baef8-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=15 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 19.—20. jūlijā, bet atbildes spēles būs 26.—27. jūlijā. Uzvarētāji kvalificēsies 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN||[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|1–2|{{small|27. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO||[[KF Shkupi|Shkupi]]|MKD|2–2|{{small|26. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE||[[FC Zürich|Zürich]]|SUI|3–2|{{small|27. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN||[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|1–2|{{small|26. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]|WAL||[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|1–0|{{small|27. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU||[[Malmö FF]]|SWE|1–0|{{small|27. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|BUL||[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|3–0|{{small|26. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN||[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA|0–0|{{small|26. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]|ISR||[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–1|{{small|27. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Pyunik|Pyunik]]|ARM||[[F91 Dudelange]]|LUX|0–1|{{small|26. jūlijā}}}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN||[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP|1–1|{{small|26. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR||[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|TUR|0–0|{{small|27. jūlijā}}}}
|}

=== 3. kvalifikācijas kārta ===
{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]/[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] uzvarētāji|&lt;!--ISR/GRE--&gt;||[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Zürich|Zürich]]/[[Qarabağ FK|Qarabağ]] uzvarētāji|&lt;!--SUI/AZE--&gt;||[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]/[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] uzvarētāji|&lt;!--HUN/SVK--&gt;|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]/[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]] uzvarētāji|&lt;!--BUL/IRL--&gt;||[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]/[[KF Shkupi|Shkupi]] uzvarētāji|&lt;!--CRO/MKD--&gt;|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]/[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]] uzvarētāji|&lt;!--SVN/MDA--&gt;||[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]/[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]] uzvarētāji|&lt;!--FIN/CZE--&gt;|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]/[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] uzvarētāji|&lt;!--NIR/NOR--&gt;||[[FK Žalgiris|Žalgiris]]/[[Malmö FF]] uzvarētāji|&lt;!--LTU/SWE--&gt;|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Crvena Zvezda]]|SRB||[[FC Pyunik|Pyunik]]/[[F91 Dudelange]] uzvarētāji|&lt;!--ARM/LUX--&gt;|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA||[[PSV Eindhoven]]|NED|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]/[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]] uzvarētāji|&lt;!--UKR/TUR--&gt;||[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL||[[Rangers F.C.|Rangers]]|SCO|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR||[[FC Midtjylland|Midtjylland]]/[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]] uzvarētāji|&lt;!--DEN/CYP--&gt;|{{small|2.—3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{UEFA Čempionu līgas sezonas}}

[[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]]
[[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līga]]</text>
      <sha1>hf4tplb1bam29dhytk9ppxxmtmgwbzb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Filips Beikers Hols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>514801</id>
    <revision>
      <id>3659000</id>
      <parentid>3637857</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4539" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 |                 vārds = Filips Beikers Hols
 |            vārds_orig = ''Philip Baker Hall''
 |                attēls = Philip Baker Hall at the 2009 Tribeca Film Festival.jpg
 |            att_izmērs = 
 |             komentārs = Hols 2009. gadā Tribekas kinofestivālā.
 |              dz vārds = 
 |             dz datums = {{dat|1931|9|10}}
 |              dz vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Tolīdo|2s=Ohaio (štats)}}
 |           mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2022|6|12|1931|9|10}}
 |            mirš vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Glendeila|3s=Glendeila (Kalifornija)}}
 |            citi vārdi = 
 |          nodarbošanās = aktieris
 |         darbības gadi = 1960–2021&lt;ref name=playbill&gt;{{publikācijas atsauce |last=Cashill |first=Robert |title=Buffalo Stance: Philip Baker Hall Takes Care of Business In Mamet Revival |date=March 20, 2000 |magazine=[[Playbill]] |url=http://www.playbill.com/features/article/buffalo-stance-philip-baker-hall-takes-care-of-business-in-mamet-revival-101414 |access-date=April 29, 2015}}&lt;/ref&gt;
 |                vecāki = 
 |                 brāļi = 
 |                 māsas = 
 |          dzīvesbiedrs = 
* Mērija Ella Holsta
* ​(prec. 1955; šk. 1966)​
* Daiana Luisa
* ​(prec. 1973; šk. 1976)​
* Holija Vulfa ​(prec. 1981)
 |                 bērni = 4
 |             mājaslapa = 
 |              paraksts = 
 |          paraksts_izm = 
 |       akadēmijasbalva = 
 |              afibalva = 
 |           arielabalva = 
 |            BFTMAbalva = 
 |           cēzarabalva = 
 |              emibalva = 
 |         filmfarebalva = 
 |           geminibalva = 
 |       zeltapalmaszars = 
 |        zeltateļabalva = 
 |     zeltaglobusabalva = 
 |      zeltaavenesbalva = 
 |            gojasbalva = 
 |            gremībalva = 
 |              iftbalva = 
 |    lorensaolivjēbalva = 
 |            NAACPbalva = 
 | nacionālāsfilmasbalva = 
 |              SAGbalva = 
 |          tonijasbalva = 
 |        spēlmaņu_nakts = 
 |              kristaps = 
 |           apbalvojumi = 
 |               dzimums = V
}}
'''Filips Beikers Hols''' ({{val|en|Philip Baker Hall}}; dzimis {{dat|1931|9|10}} , miris {{dat|2022|6|12}}) bija amerikāņu aktieris.

Viņš pazīstams ar piedalīšanos [[Pols Tomass Andersons|Pola Tomasa Andersona]] filmās, tostarp ''[[Hard Eight]]'' (1996), &quot;[[Naktis bugi stilā]]&quot; (1997) un &quot;[[Magnolija (filma)|Magnolija]]&quot; (1999). Tāpat atveidojis nozīmīgas lomas tādās filmās kā ''[[Secret Honor]]'' (1984) un ''[[Duck]]'' (2005). Hols pārsvarā atveidojis otrā plāna lomas, tostarp filmās ''[[Say Anything...]]'' (1989), &quot;[[Trūmena šovs]]&quot; (1998), &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot; (1999), &quot;[[Savējais]]&quot; (''The Insider'', 1999), ''[[The Contender]]'' (2000), &quot;[[Visvarenais Brūss]]&quot; (2003), &quot;[[Dogvila]]&quot; (2003), &quot;[[Zodiaks (filma)|Zodiaks]]&quot; (2007), &quot;[[50/50]]&quot; (2011) un &quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; (2012). Par lomu filmā ''Hard Eight'' viņš saņēma [[Neatkarīgā gara balva]]s nomināciju kategorijā &quot;Labākais galvenās lomas aktieris&quot;, bet par lomām filmās &quot;Naktis bugi stilā&quot; un &quot;Magnolija&quot; saņēma divas [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]s nominācijas kategorijā &quot;Labākais aktieru sastāvs spēlfilmā&quot;.

Tāpat Hols zināms ar darbu televīzijā mūža garumā. Starp viņa pirmajiem seriāliem ir &quot;[[Lazarete (seriāls)|Lazarete]]&quot; (''M*A*S*H''), &quot;[[Noziegumam pa pēdām]]&quot; (''Murder, She Wrote'') un ''[[Cheers]]''. Viena no viņa atpazīstamākajām televīzijas seriāla lomām ir leitnanta Džo Būkmena loma seriālā ''[[Seinfeld]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-features/philip-baker-hall-best-seinfeld-guest-library-joe-bookman-1235164461/ |title=Philip Baker Hall's One-Time Guest Spot on 'Seinfeld' Is Arguably Series' Greatest |website=[[The Hollywood Reporter]] |date=June 13, 2022 |accessdate=June 14, 2022}}&lt;/ref&gt; Vēl filmējies seriālos ''[[The Practice]]'', &quot;[[Rietumu spārns]]&quot; (''The West Wing''), ''[[Curb Your Enthusiasm]]'', &quot;[[Amerikāņu ģimenīte]]&quot; un ''[[BoJack Horseman]]''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}


{{aktieris-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hols, Filips Beikers}}
[[Kategorija:1931. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]
[[Kategorija:ASV teātra aktieri]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>3w28d5birxn68uww0sirczqfcw30cy5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Schizosteus striatus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>515499</id>
    <revision>
      <id>3659239</id>
      <parentid>3658614</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:23:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4236" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 240px
|        attēls = Schizosteus striatus muguras plātne.jpg
| att_nosaukums = ''Sch. striatus'' muguras plātne (nepilna).
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| virsklase =Agnatha
| virsklase_lv =Bezžokļaiņi
| klase = Pteraspidomorphi
| klase_lv =Pteraspidomorfi
| apakšklase = Heterostraci
| apakšklase_lv =Dažādvairodži
| kārta = Pteraspidiformes
| kārta_lv =
| apakškārta = Psammosteida
| apakškārta_lv =
| dzimta = Pycnosteidae
| dzimta_lv =
| ģints = Schizosteus
| ģints_lv =
| suga = Schizosteus striatus
| suga_lv =
| iedalījums=
| kategorijas =nē
| binomial= Schizosteus striatus &lt;small&gt;(Gross, 1933)&lt;/small&gt;
}}
'''''Schizosteus striatus''''' ir [[Piknosteīdas|piknosteīdu]] dzimtas [[bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] suga, kas dzīvoja [[devona periods|devona periodā]] [[Igaunija|Igaunijā]]. Sugu pirmo reizi kā ''Psammloepis striata'' aprakstīja [[Valters Gross]] 1933. gadā. [[Dmitrijs Obručevs]] 1940. gadā, izveidojot jaunu ģinti ''Schizosteus'', sugu iekļāva [[šizosteji|šizosteju]] ģintī. ''Sch. striatus'' [[holotips]] ir branhialās plātnes priekšējās daļas fragments, kas tika atrasts Gorodenkas upītes ([[Narva (upe)|Narvas]] pieteka) atsegumā, [[Igaunija|Igaunijā]] ([[vidusdevons]], [[narvas svīta]]). Nosaukums ''Schizosteus striatus'' nozīmē (''striatus'' — strīpains) strīpainais šizostejs. Suga ir sastopama Igaunijā pie Narvas [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]] [[Luga (upe)|Lugas]] un [[Ļemovža]]s upju rajonā, un pie [[Gatčina]]s, [[vidusdevons|vidusdevona]] narvas svītā un [[arukilas svīta]]s apakšdaļā.

== Apraksts ==
Sugu pārstāv vidēja izmēra īpatņi. Plātņu biezums nav liels. [[Muguras plātne]] iegarena (l:w = 1,2). Vēdera plātne ovāla; aizmugurējais izgriezums stiepjas līdz augšanas centram blakus ģeometriskajam centram. [[Branhiālā plātne|Branhiālo]] un [[postorbitālā plātne|postorbitālo plātņu]], kā arī [[iores zvīņas|kores zvīņu]] [[ādas zobi]] bieži vien saaug garos valnīšos. Uz [[rostrālā plātne|rostrālās]] un [[vēdera plātne]]s ādas zobi ir ieapaļi, bet uz zvīņām visbiežāk rombiski. Ādas zobu izmēri ir nelieli, un to zobiņi smalki un ļoti bieži.&lt;ref&gt;Д.В. Обручев, Э.Ю. Марк-Курик, Псаммостеиды (Agnatha, Psammosteidae) девона СССР, Таллин, 1965 г. 138. lpp&lt;/ref&gt;

== Salīdzinājums ==
Sugai ir tai raksturīgs ornamentējums, kuru uz branhiālās un postorbitālās plātnes, bet reizēm arī uz kores zvīņām veido gari valnīši. Ādas zobu saplūšana valnīšos citām šizosteju sugām netiek novērota. Citām psammosteīdām šāds ornamentējums tika aprakstīts pie ''[[Psammolepis proia]]'', ''[[Pycnosteus tuberculatus]]'' un ''[[Psammosteus bergi]]''. Psammoseju ģintī šāds ornamentējums ir plaši izplatīts. Savdabīgi ir ieapaļie ādas zobi uz rostrālās un vēdera plātnes, bet reizēm arī uz zvīņām. Vietām ir sastopami gandrīz apaļi, vēdekļveidīgi, asimetriski un daudzstūraini ādas zobi, kurus var sajaukt ar ''[[Schizosteus splendens]]'' zobiem, taču pēdējie ir lielāki. ''Sch. striatus'' branhiālā plātne ir garāka un šaurāka, nekā ''Sch. splendens''. Iespējams, ka pēc formas tā ir tuvāka ''[[Schizosteus heterolepis]]'' plātnei.

Rostrālā plātne ir īsāka un platāka, nekā ''Sch. splendens'', un tai nav malējo tesēru, līdzīgi kā ''[[Drepanaspis gemuendenensis]]''. Postorbitālā plātne aizmugurējā daļā ir tik pat šaura, kā ''Sch. heterolepis''. Muguras plātne ir šaurāka, nekā ''Sch. splendens'', bet vēdera plātne caurmērā līdzīga ''Sch. splendens'' vēdera plātnei. Abām sugām aizmugurējais izgriezums stiepjas apmēram līdz augšanas centram, kurš atrodas pie plātnes ģeometriskā centra. Spriežot pēc augšanas līnijām, ''Sch. striatus'' jaunu īpatņu vēdera plātņu forma ļoti atgādina ''[[Schizosteus asatkini]]'' vēdera plātņu formu, kaut arī izgriezums pirmajiem ir nedaudz garāks.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bezžokļaiņi]]
[[Kategorija:Devons]]</text>
      <sha1>t86j8k3tlbcmlfvomlk3kxcjavvauyb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kaspars Briškens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>515755</id>
    <revision>
      <id>3658903</id>
      <parentid>3657919</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T12:41:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Noņēmu tukšvārdību par filozofiju</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7676" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Kaspars Briškens
| attēls = Kaspars Briškens.png
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|11|12}}
| dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ādažu novads|Kalngale}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[latvietis]]
| partija = [[Kustība Par!]] &lt;small&gt;(2017—2021)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Progresīvie]] &lt;small&gt;(kopš 2021. gada)&lt;/small&gt;
| profesija = [[politiķis]], [[ekonomists]], [[diplomāts]]
| alma_mater = [[Rīgas Ekonomikas augstskola]], [[Stokholmas universitāte]]
}}
'''Kaspars Briškens''' (dzimis {{Dat|1982|11|12}} [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]] un [[ekonomists]], un bijušais [[diplomāts]]. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] Kaspars Briškens ir partijas [[Progresīvie]] premjera amata kandidāts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/progresivo-premjera-amata-kandidats-bus-kaspars-briskens.d?id=54379884|title='Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Kaspars Briškens |last=www.DELFI.lv|website=DELFI|access-date=2022-07-01|date=2022-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Absolvējis [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija]]s Starptautiskā bakalaurāta mācību programmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linkedin.com/in/briskens/|title=Kaspars Briškens |last=www.linkedin.com |website=Linkedin|access-date=2022-07-01 |language=en}}&lt;/ref&gt; 2005. gadā ieguvis bakalaura grādu ekonomikā un uzņēmumu vadībā [[Rīgas Ekonomikas augstskola|Rīgas Ekonomikas augstskolā]]. 2011. gadā ieguvis zinātnisko maģistra grādu [[ekonomika|ekonomikā]] [[Stokholmas Universitāte|Stokholmas Universitātē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/dalibnieki/|title=Kaspars Briškens |last=www.esipro.lv |website=Esi PRO|access-date=2022-07-01 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

2005. gadā sācis darba gaitas [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijā]] kā vecākais referents. No 2007. līdz 2011. bijis ekonomiskais un politiskais diplomāts, strādājot Latvijas vēstniecībā [[Zviedrija|Zviedrijā]]. 2011. gadā kļuvis par Ārlietu ministrijas Ārējās tirdzniecības un investīciju nodaļas vadītāja vietnieku, amatu atstājot pēc diviem mēnešiem par labu darbam [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijā]] ministra padomnieka amatā. 4 gadu laikā no 2011. līdz 2015. gadam Satiksmes ministrijā ieņēmis gan ministra padomnieka, gan valsts sekretāra vietnieka amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linkedin.com/in/briskens/|title=Kaspars Briškens |last=www.linkedin.com |website=Linkedin|access-date=2022-07-01 |language=en}}&lt;/ref&gt; Bijis [[NATO]] Ziemeļu distribūcijas tīkla transporta un loģistikas sadarbības politiskais koordinators, pārstāvot Satiksmes ministriju. No 2013. Līdz 2014. gadam bijis Latvijas Loģistikas asociācijas izpilddirektors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/dalibnieki/|title=Kaspars Briškens |last=www.esipro.lv |website=Esi PRO|access-date=2022-07-01 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2012. gada līdz 2020. gadam ieņēmis nacionālās lidsabiedrības [[airBaltic]] padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Trīs termiņu padomes locekļa un vietnieka amatā strādājis pie uzņēmuma restrukturizācijas, attīstības, [[Airbus]] A220-300 modeļa lidaparātu pasūtīšanas, privātu investoru piesaistes un kompānijas biznesa plāna ''Destination 2025'' izstrādes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/en/after-third-term-kaspars-briskens-to-leave-vice-chairman-role-at-airbaltic |title=After third term Kaspars Briškens to leave Vice Chairman role at airBaltic|last=www.airbaltic.lv|website=airBaltic|access-date=2022-07-01|date=2020-04-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā sācis strādāt ''RB Rail'' ([[Rail Baltica]]), sākotnēji par padomes locekli, vēlāk ieņemot stratēģijas un attīstības vadītāja amatu. No 2021. gada ir uzņēmuma [[Pasažieru vilciens]] padomes loceklis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/par-mums/par-mums/padome |title=Padome |last=www.pv.lv |website=Pasažieru vilciens|access-date=2022-07-01 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2019. gada Kaspars ir arī ikgadējais labas pārvaldības lektors Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta mācību programmās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linkedin.com/in/briskens/|title=Kaspars Briškens |last=www.linkedin.com |website=Linkedin|access-date=2022-07-01 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Rail Baltica ==
Briškens bijis iesaistīts [[Rail Baltica]] projektā kopš 2006. gada, kad darbojās diplomātiskajā dienestā [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railbaltica.org/kaspars-briskens-to-leave-rail-baltica-joint-venture-after-more-than-ten-years-in-the-megaproject/ |title=Kaspars Briškens to leave Rail Baltica join venture after more than ten years in the megaproject|last=www.railbaltica.org |website=RailBaltica|access-date=2022-07-01 |language=en}}&lt;/ref&gt; Bijis arī padomnieks diviem satiksmes ministriem. Uzņēmumā ''RB Rail'' stratēģijas un attīstības vadītāja amatā vadīja projekta attīstību, komercializāciju un digitalizāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cece.eu/summit/speakers/kaspars-briskens |title=Kaspars Briškens |last=www.cece.lv |website=CECE|access-date=2022-07-01 |language=en}}&lt;/ref&gt; Projektā nodrošinājis [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Starptautiskās lidostas “Rīga”]] iekļaušanu ''Rail Baltica'' dzelzceļa trasē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railbaltica.org/kaspars-briskens-to-leave-rail-baltica-joint-venture-after-more-than-ten-years-in-the-megaproject/ |title=Kaspars Briškens to leave Rail Baltica join venture after more than ten years in the megaproject|last=www.railbaltica.org |website=RailBaltica|access-date=2022-07-01 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
Bijis [[Kustība Par!|Kustības Par!]] dibinātājs, ievēlēts partijas pirmajā valdē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-kustiba-par-vadis-pavluts-valde-ievele-ari-vinkeli-un-dalderi.a247997/ |title=Partiju «Kustība Par!» vadīs Pavļuts; valdē ievēlē arī Viņķeli un Dālderi|last=www.lsm.lv |website=LSM|access-date=2022-07-01|date=2017-08-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc izstāšanās no “Kustības Par!”, pievienojies bezpartejisko ekspertu grupai “PRO Platforma”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/14saeimu-gaidot--progresivie-par-premjeru-vizionaru-un-taisnigakiem-nodokliem.a458663/ |title=14.Saeimu gaidot – «Progresīvie» par premjeru - vizionāru un taisnīgākiem nodokļiem|last=www.lsm.lv |website=LSM|access-date=2022-07-01|date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]] partija “Progresīvie” izvirzīja Briškenu par savu premjerministra amata kandidātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivie-premjera-amatam-virza-briskenu-ministru-amatiem--rigas-domniekus-un-nozaru-ekspertus.a458269 |title=14.Saeimu gaidot – «Progresīvie» premjera amatam virza Briškenu; ministru amatiem – Rīgas domniekus un nozaru ekspertus|last=www.lsm.lv |website=LSM|access-date=2022-07-01|date=2022-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{twitter|Briskens}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Progresīvie&quot; politiķi]]
{{DEFAULTSORT:Briškens, Kaspars}}</text>
      <sha1>q8diz26tjco3we8387velxf9k6v563b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>515764</id>
    <revision>
      <id>3658902</id>
      <parentid>3658322</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T12:40:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13633" xml:space="preserve">{{notiek sports|vieglatlētika}}
{{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste
 | Nosaukums       = 2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā
 | Logo            = 
 | Izmērs          = 
 | Stadions        = ''[[Hayward Field]]''
 | Norises vieta   = {{vieta|ASV|Oregona|Jūdžīna}}
 | Laiks           = 15.—24. jūlijs
 | Valstu skaits   = 
 | Atlētu skaits   = 
 | Disciplīnas     = 49
 | Balvas_ind      = 
 | Balvas_kom      = 
 | Iepriekšējais   = [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019 Doha]]
 | Nākamais        = ''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023 Budapešta]]''
}}

'''2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]''' ir 18. pasaules čempionāts [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], kuru organizē ''[[World Athletics]]''. Čempionāts notiek [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], [[Oregona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], no 2022. gada 15. līdz. 24. jūlijam. Sacensības pamatā notiek ''[[Hayward Field]]'' stadionā.

Sākotnēji bija plānots čempionātu rīkot 2021. gadā no 6. līdz 15. augustam, bet sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un tās dēļ īstenoto [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] pārcelšanu uz 2021. gadu ''World Athletics'' 2020. gada aprīlī paziņoja par čempionāta pārcelšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-release/dates-world-championships-oregon-2022 |title=Dates confirmed for World Athletics Championships Oregon 2022 |date=8 April 2020 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada martā ''World Athletics'' paziņoja, ka pirmoreiz pasaules čempionātā tiks piešķirta arī komandu sacensību trofeja, pamatojoties uz individuālajās sacensībās izcīnītiem punktiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22/news/press-releases/wch-oregon22-announces-first-ever-team-trophies-at-world-championships |title=WCH Oregon22 announces first ever Team Trophies at World Championships |date=10 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] ''World Athletics'' aizliedza visiem Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un amatpersonām piedalīties čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-releases/world-athletics-council-sanctions-russia-and-belarus |title=World Athletics Council sanctions Russia and Belarus |date=1 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 
== Rezultāti ==

=== Vīrieši ===
==== Skrejceļa disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| 100 metri
| {{flagathlete|[[Freds Kērlijs]]|USA}} || 9,86
| {{flagathlete|[[Mārvins Breisijs]]|USA}} || 9,88
| {{flagathlete|[[Treivons Bromels]]|USA}} || 9,88
|-
| 200 metri
| {{flagathlete|[[Noa Lailss]]|USA}} || 19,31 WL, NR
| {{flagathlete|[[Kenijs Bednareks]]|USA}} || 19,77 SB
| {{flagathlete|[[Erijons Naitons]]|USA}} || 19,80
|-
| 400 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 800 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 1500 metri
| {{flagathlete|[[Džeiks Vaitmens]]|GBR}} || 3:29,23 WL, PB
| {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:29,47 SB
| {{flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 3:29,90 SB
|-
| 5000 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 10 000 metri
| {{flagathlete|[[Džošua Čeptegei]]|UGA}} || 27:27,43 SB
| {{flagathlete|[[Stenlijs Mburu]]|KEN}} || 27:27,90 SB
| {{flagathlete|[[Džeikobs Kiplimo]]|UGA}} || 27:27,97 SB
|-
| 110 metru barjerskrējiens
| {{flagathlete|[[Grānts Holowejs]]|USA}} || 13,03
| {{flagathlete|[[Trejs Kaningems]]|USA}} || 13,08
| {{flagathlete|[[Asjers Martiness]]|SPA}} || 13,17 PB
|-
| 400 metru barjerskrējiens
| {{flagathlete|[[Alisons dus Santuss]]|BRA}} || 46,29 CR, AR
| {{flagathlete|[[Rejs Bendžamins]]|USA}} || 46,89 SB
| {{flagathlete|[[Trevors Basits]]|USA}} || 47,39 PB
|-
| 3000 metru šķēršļu skrējiens
| {{flagathlete|[[Sufiāns El Bakalī]]|MAR}} || 8:25,13
| {{flagathlete|[[Lameča Girma]]|ETH}} || 8:26,01
| {{flagathlete|[[Konsesluss Kipruto]]|KEN}} || 8:27,92
|-
| 4x100 metru stafete
| || 
| || 
| || 
|-
| 4x400 metru stafete
| || 
| || 
| || 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Šosejas disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Maratons
| {{flagathlete|[[Tamirats Tola]]|ETH}} || 2:05:36 CR
| {{flagathlete|[[Mosinets Geremevs]]|ETH}} || 2:06:44
| {{flagathlete|[[Baširs Abdī]]|BEL}} || 2:06:48
|-
| 20 kilometru soļošana
| {{flagathlete|[[Tošikadzu Jamaniši]]|JPN}} || 1:19:07
| {{flagathlete|[[Koki Ikeda]]|JPN}} || 1:19:14
| {{flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 1:19:18
|-
| 35 kilometru soļošana
| || 
| || 
| || 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Laukuma disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Augstlēkšana
| {{flagathlete|[[Mutazs Isa Beršims]]|QAT}} || 2,37 WL
| {{flagathlete|[[U Sanhjoks]]|KOR}} || 2,35 =NR
| {{flagathlete|[[Andrijs Procenko]]|UKR}} || 2,33 SB
|-
| Tāllēkšana
| {{flagathlete|[[Vans Dzjaņaņs]]|CHN}} || 8,36 SB
| {{flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,32 
| {{flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8,16
|-
| Trīssoļlēkšana
| || 
| || 
| || 
|-
| Kārtslēkšana
| || 
| || 
| || 
|-
| Lodes grūšana
| {{flagathlete|[[Raians Krauzers]]|USA}} || 22,94 CR
| {{flagathlete|[[Džo Kovačs]]|USA}} || 22,89 SB
| {{flagathlete|[[Džošs Avotunde]]|USA}} || 22,29 PB
|-
| Diska mešana
| {{flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}} || 71,13 CR
| {{flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LTU}} || 69,27
| {{flagathlete|[[Andrjus Gudžus]]|LTU}} || 67,55
|-
| Šķēpa mešana
| || 
| || 
| || 
|-
| Vesera mešana
| {{flagathlete|[[Pavels Fajdeks]]|POL}}|| 81,98 WL
| {{flagathlete|[[Vojcechs Novickis]]|POL}}|| 81,03
| {{flagathlete|[[Eivinns Henriksens]]|NOR}}|| 80,87 SB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Kombinētās disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Desmitcīņa
| || 
| || 
| || 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

=== Sievietes ===

==== Skrejceļa disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| 100 metri
| {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 10,67 CR
| {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 10,73 PB
| {{flagathlete|[[Eleina Tompsone-Hera]]|JAM}} || 10,81
|-
| 200 metri
| {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 21,45 CR, NR, WL
| {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 21,81 SB
| {{flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 22,02
|-
| 400 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 800 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 1500 metri
| {{flagathlete|[[Feita Kipjegona]]|KEN}} || 3:52,96
| {{flagathlete|[[Gudafa Cegaja]]|ETH}} || 3:54,52
| {{flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 3:55,28 SB
|-
| 5000 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 10 000 metri
| {{flagathlete|[[Letesenbeta Gideja]]|ETH}} || 30:09,94 WL
| {{flagathlete|[[Helena Obiri]]|KEN}} || 30:10,02 PB
| {{flagathlete|[[Mārgarita Čelimo Kipkemboi]]|KEN}} || 30:10,07 PB
|-
| 100 metru barjerskrējiens
| || 
| || 
| || 
|-
| 400 metru barjerskrējiens
| || 
| || 
| || 
|-
| 3000 metru šķēršļu skrējiens
| {{flagathlete|[[Nora Džeruto]]|KAZ}} || 8:53,02 CR, WL
| {{flagathlete|[[Verkuha Getačeva]]|ETH}} || 8:54,61 NR
| {{flagathlete|[[Mekidesa Abebe]]|ETH}} || 8:56,08 PB
|-
| 4x100 metru stafete
| || 
| || 
| || 
|-
| 4x400 metru stafete
| || 
| || 
| || 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Šosejas disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Maratons
| {{flagathlete|[[Gotitoma Gebreslase]]|ETH}} || 02:18:11 CR
| {{flagathlete|[[Džudita Džeptuma Korira]]|KEN}} || 02:18:20 PB
| {{flagathlete|[[Lona Salpetere]]|ISR}} || 02:20:18
|-
| 20 kilometru soļošana
| {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 1:26:58
| {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 1:27.31
| {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 1:27:56
|-
| 35 kilometru soļošana
| || 
| || 
| || 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Laukuma disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Augstlēkšana
| {{flagathlete|[[Eleanora Patersone]]|AUS}} || 2,02 =AR
| {{flagathlete|[[Jaroslava Mahučiha]]|UKR}} || 2,02
| {{flagathlete|[[Elena Vallortigara]]|ITA}} || 2,00 SB
|-
| Tāllēkšana
| || 
| || 
| || 
|-
| Trīssoļlēkšana
| {{flagathlete|[[Julimara Rohasa]]|VEN}} || 15.47 WL
| {{flagathlete|[[Šanīka Riketsa]]|JAM}} || 14,89 SB
| {{flagathlete|[[Torija Frenklina]]|USA}} || 14,72 SB
|-
| Kārtslēkšana
| {{flagathlete|[[Keitija Nedžota]]|USA}} || 4,85 WL
| {{flagathlete|[[Sendija Morisa]]|USA}} || 4,85 WL
| {{flagathlete|[[Nina Kenedija]]|AUS}} || 4,80 SB
|-
| Lodes grūšana
| {{flagathlete|[[Čeisa Īlija]]|USA}} || 20,49
| {{flagathlete|[[Guna Lidzjao]]|CHN}} || 20,39
| {{flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 19,77
|-
| Diska mešana
| {{flagathlete|[[Fena Biņa]]|CHN}} || 69,12 PB
| {{flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 68,45 SB
| {{flagathlete|[[Valarija Olmena]]|USA}} || 68,30
|-
| Šķēpa mešana
| || 
| || 
| || 
|-
| Vesera mešana
| {{flagathlete|[[Brūka Andersena]]|USA}} || 78,96
| {{flagathlete|[[Kemrina Rodžersa]]|CAN}} || 75,52 
| {{flagathlete|[[Džeinija Kasanavoida]]|USA}} || 74,86 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Kombinētās disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Septiņcīņa
| {{flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6947 WL
| {{flagathlete|[[Anuka Vetere]]|NED}} || 6867 NR
| {{flagathlete|[[Anna Hola]]|USA}} || 6755 PB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

=== Jaukti ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| 4x400 metru stafete
| {{DOM}} || 3:09,82 WL
| {{NED}} || 3:09,90 NR
| {{USA}} || 3:10,16 SB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

== Latvijas sportisti ==
2022. gada jūnijā [[Latvijas Vieglatlētikas savienība]]s Treneru komisija un valde apstiprināja Latvijas izlases sastāvā dalībai Pasaules čempionātā sešus sportistus: šķēpa metējus [[Līna Mūze|Līnu Mūzi]], [[Madara Palameika|Madaru Palameiku]], [[Patriks Gailums|Patriku Gailumu]] un [[Rolands Štrobinders|Rolandu Štrobinderu]], soļotāju [[Arnis Rumbenieks|Arni Rumbenieku]], kā arī sprinteri [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] startam 400 metru distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://athletics.lv/lv/article/4491/zinams-latvijas-izlases-sastavs-dalibai-pasaules-cempionata |title=Zināms Latvijas izlases sastāvs dalībai Pasaules čempionātā |date={{dat|2022|6|30|N|bez}} |website=athletics.lv |access-date={{dat|2022|7|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!Sportists
!Disciplīna
!Vieta
!Rezultāts
|-
|align=left|[[Arnis Rumbenieks]]||35 km soļošana||||
|-
|align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||25.||52,21 s
|-
|align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana||||
|-
|align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana||13.||58,61 m
|-
|align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana||||
|-
|align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana||||
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22}} {{en ikona}}

{{Pasaules čempionāts vieglatlētikā}}

[[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Vieglatlētika ASV]]</text>
      <sha1>49qq732kzwrye2cghe41cmghcksik4l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3658905</id>
      <parentid>3658902</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T12:41:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Latvijas sportisti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13653" xml:space="preserve">{{notiek sports|vieglatlētika}}
{{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste
 | Nosaukums       = 2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā
 | Logo            = 
 | Izmērs          = 
 | Stadions        = ''[[Hayward Field]]''
 | Norises vieta   = {{vieta|ASV|Oregona|Jūdžīna}}
 | Laiks           = 15.—24. jūlijs
 | Valstu skaits   = 
 | Atlētu skaits   = 
 | Disciplīnas     = 49
 | Balvas_ind      = 
 | Balvas_kom      = 
 | Iepriekšējais   = [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019 Doha]]
 | Nākamais        = ''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023 Budapešta]]''
}}

'''2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]''' ir 18. pasaules čempionāts [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], kuru organizē ''[[World Athletics]]''. Čempionāts notiek [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], [[Oregona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], no 2022. gada 15. līdz. 24. jūlijam. Sacensības pamatā notiek ''[[Hayward Field]]'' stadionā.

Sākotnēji bija plānots čempionātu rīkot 2021. gadā no 6. līdz 15. augustam, bet sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un tās dēļ īstenoto [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] pārcelšanu uz 2021. gadu ''World Athletics'' 2020. gada aprīlī paziņoja par čempionāta pārcelšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-release/dates-world-championships-oregon-2022 |title=Dates confirmed for World Athletics Championships Oregon 2022 |date=8 April 2020 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada martā ''World Athletics'' paziņoja, ka pirmoreiz pasaules čempionātā tiks piešķirta arī komandu sacensību trofeja, pamatojoties uz individuālajās sacensībās izcīnītiem punktiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22/news/press-releases/wch-oregon22-announces-first-ever-team-trophies-at-world-championships |title=WCH Oregon22 announces first ever Team Trophies at World Championships |date=10 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] ''World Athletics'' aizliedza visiem Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un amatpersonām piedalīties čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-releases/world-athletics-council-sanctions-russia-and-belarus |title=World Athletics Council sanctions Russia and Belarus |date=1 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 
== Rezultāti ==

=== Vīrieši ===
==== Skrejceļa disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| 100 metri
| {{flagathlete|[[Freds Kērlijs]]|USA}} || 9,86
| {{flagathlete|[[Mārvins Breisijs]]|USA}} || 9,88
| {{flagathlete|[[Treivons Bromels]]|USA}} || 9,88
|-
| 200 metri
| {{flagathlete|[[Noa Lailss]]|USA}} || 19,31 WL, NR
| {{flagathlete|[[Kenijs Bednareks]]|USA}} || 19,77 SB
| {{flagathlete|[[Erijons Naitons]]|USA}} || 19,80
|-
| 400 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 800 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 1500 metri
| {{flagathlete|[[Džeiks Vaitmens]]|GBR}} || 3:29,23 WL, PB
| {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:29,47 SB
| {{flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 3:29,90 SB
|-
| 5000 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 10 000 metri
| {{flagathlete|[[Džošua Čeptegei]]|UGA}} || 27:27,43 SB
| {{flagathlete|[[Stenlijs Mburu]]|KEN}} || 27:27,90 SB
| {{flagathlete|[[Džeikobs Kiplimo]]|UGA}} || 27:27,97 SB
|-
| 110 metru barjerskrējiens
| {{flagathlete|[[Grānts Holowejs]]|USA}} || 13,03
| {{flagathlete|[[Trejs Kaningems]]|USA}} || 13,08
| {{flagathlete|[[Asjers Martiness]]|SPA}} || 13,17 PB
|-
| 400 metru barjerskrējiens
| {{flagathlete|[[Alisons dus Santuss]]|BRA}} || 46,29 CR, AR
| {{flagathlete|[[Rejs Bendžamins]]|USA}} || 46,89 SB
| {{flagathlete|[[Trevors Basits]]|USA}} || 47,39 PB
|-
| 3000 metru šķēršļu skrējiens
| {{flagathlete|[[Sufiāns El Bakalī]]|MAR}} || 8:25,13
| {{flagathlete|[[Lameča Girma]]|ETH}} || 8:26,01
| {{flagathlete|[[Konsesluss Kipruto]]|KEN}} || 8:27,92
|-
| 4x100 metru stafete
| || 
| || 
| || 
|-
| 4x400 metru stafete
| || 
| || 
| || 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Šosejas disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Maratons
| {{flagathlete|[[Tamirats Tola]]|ETH}} || 2:05:36 CR
| {{flagathlete|[[Mosinets Geremevs]]|ETH}} || 2:06:44
| {{flagathlete|[[Baširs Abdī]]|BEL}} || 2:06:48
|-
| 20 kilometru soļošana
| {{flagathlete|[[Tošikadzu Jamaniši]]|JPN}} || 1:19:07
| {{flagathlete|[[Koki Ikeda]]|JPN}} || 1:19:14
| {{flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 1:19:18
|-
| 35 kilometru soļošana
| || 
| || 
| || 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Laukuma disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Augstlēkšana
| {{flagathlete|[[Mutazs Isa Beršims]]|QAT}} || 2,37 WL
| {{flagathlete|[[U Sanhjoks]]|KOR}} || 2,35 =NR
| {{flagathlete|[[Andrijs Procenko]]|UKR}} || 2,33 SB
|-
| Tāllēkšana
| {{flagathlete|[[Vans Dzjaņaņs]]|CHN}} || 8,36 SB
| {{flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,32 
| {{flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8,16
|-
| Trīssoļlēkšana
| || 
| || 
| || 
|-
| Kārtslēkšana
| || 
| || 
| || 
|-
| Lodes grūšana
| {{flagathlete|[[Raians Krauzers]]|USA}} || 22,94 CR
| {{flagathlete|[[Džo Kovačs]]|USA}} || 22,89 SB
| {{flagathlete|[[Džošs Avotunde]]|USA}} || 22,29 PB
|-
| Diska mešana
| {{flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}} || 71,13 CR
| {{flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LTU}} || 69,27
| {{flagathlete|[[Andrjus Gudžus]]|LTU}} || 67,55
|-
| Šķēpa mešana
| || 
| || 
| || 
|-
| Vesera mešana
| {{flagathlete|[[Pavels Fajdeks]]|POL}}|| 81,98 WL
| {{flagathlete|[[Vojcechs Novickis]]|POL}}|| 81,03
| {{flagathlete|[[Eivinns Henriksens]]|NOR}}|| 80,87 SB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Kombinētās disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Desmitcīņa
| || 
| || 
| || 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

=== Sievietes ===

==== Skrejceļa disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| 100 metri
| {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 10,67 CR
| {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 10,73 PB
| {{flagathlete|[[Eleina Tompsone-Hera]]|JAM}} || 10,81
|-
| 200 metri
| {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 21,45 CR, NR, WL
| {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 21,81 SB
| {{flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 22,02
|-
| 400 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 800 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 1500 metri
| {{flagathlete|[[Feita Kipjegona]]|KEN}} || 3:52,96
| {{flagathlete|[[Gudafa Cegaja]]|ETH}} || 3:54,52
| {{flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 3:55,28 SB
|-
| 5000 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 10 000 metri
| {{flagathlete|[[Letesenbeta Gideja]]|ETH}} || 30:09,94 WL
| {{flagathlete|[[Helena Obiri]]|KEN}} || 30:10,02 PB
| {{flagathlete|[[Mārgarita Čelimo Kipkemboi]]|KEN}} || 30:10,07 PB
|-
| 100 metru barjerskrējiens
| || 
| || 
| || 
|-
| 400 metru barjerskrējiens
| || 
| || 
| || 
|-
| 3000 metru šķēršļu skrējiens
| {{flagathlete|[[Nora Džeruto]]|KAZ}} || 8:53,02 CR, WL
| {{flagathlete|[[Verkuha Getačeva]]|ETH}} || 8:54,61 NR
| {{flagathlete|[[Mekidesa Abebe]]|ETH}} || 8:56,08 PB
|-
| 4x100 metru stafete
| || 
| || 
| || 
|-
| 4x400 metru stafete
| || 
| || 
| || 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Šosejas disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Maratons
| {{flagathlete|[[Gotitoma Gebreslase]]|ETH}} || 02:18:11 CR
| {{flagathlete|[[Džudita Džeptuma Korira]]|KEN}} || 02:18:20 PB
| {{flagathlete|[[Lona Salpetere]]|ISR}} || 02:20:18
|-
| 20 kilometru soļošana
| {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 1:26:58
| {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 1:27.31
| {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 1:27:56
|-
| 35 kilometru soļošana
| || 
| || 
| || 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Laukuma disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Augstlēkšana
| {{flagathlete|[[Eleanora Patersone]]|AUS}} || 2,02 =AR
| {{flagathlete|[[Jaroslava Mahučiha]]|UKR}} || 2,02
| {{flagathlete|[[Elena Vallortigara]]|ITA}} || 2,00 SB
|-
| Tāllēkšana
| || 
| || 
| || 
|-
| Trīssoļlēkšana
| {{flagathlete|[[Julimara Rohasa]]|VEN}} || 15.47 WL
| {{flagathlete|[[Šanīka Riketsa]]|JAM}} || 14,89 SB
| {{flagathlete|[[Torija Frenklina]]|USA}} || 14,72 SB
|-
| Kārtslēkšana
| {{flagathlete|[[Keitija Nedžota]]|USA}} || 4,85 WL
| {{flagathlete|[[Sendija Morisa]]|USA}} || 4,85 WL
| {{flagathlete|[[Nina Kenedija]]|AUS}} || 4,80 SB
|-
| Lodes grūšana
| {{flagathlete|[[Čeisa Īlija]]|USA}} || 20,49
| {{flagathlete|[[Guna Lidzjao]]|CHN}} || 20,39
| {{flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 19,77
|-
| Diska mešana
| {{flagathlete|[[Fena Biņa]]|CHN}} || 69,12 PB
| {{flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 68,45 SB
| {{flagathlete|[[Valarija Olmena]]|USA}} || 68,30
|-
| Šķēpa mešana
| || 
| || 
| || 
|-
| Vesera mešana
| {{flagathlete|[[Brūka Andersena]]|USA}} || 78,96
| {{flagathlete|[[Kemrina Rodžersa]]|CAN}} || 75,52 
| {{flagathlete|[[Džeinija Kasanavoida]]|USA}} || 74,86 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Kombinētās disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Septiņcīņa
| {{flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6947 WL
| {{flagathlete|[[Anuka Vetere]]|NED}} || 6867 NR
| {{flagathlete|[[Anna Hola]]|USA}} || 6755 PB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

=== Jaukti ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| 4x400 metru stafete
| {{DOM}} || 3:09,82 WL
| {{NED}} || 3:09,90 NR
| {{USA}} || 3:10,16 SB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

== Latvijas sportisti ==
2022. gada jūnijā [[Latvijas Vieglatlētikas savienība]]s Treneru komisija un valde apstiprināja Latvijas izlases sastāvā dalībai Pasaules čempionātā sešus sportistus: šķēpa metējus [[Līna Mūze|Līnu Mūzi]], [[Madara Palameika|Madaru Palameiku]], [[Patriks Gailums|Patriku Gailumu]] un [[Rolands Štrobinders|Rolandu Štrobinderu]], soļotāju [[Arnis Rumbenieks|Arni Rumbenieku]], kā arī sprinteri [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] startam 400 metru distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://athletics.lv/lv/article/4491/zinams-latvijas-izlases-sastavs-dalibai-pasaules-cempionata |title=Zināms Latvijas izlases sastāvs dalībai Pasaules čempionātā |date={{dat|2022|6|30|N|bez}} |website=athletics.lv |access-date={{dat|2022|7|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!Sportists
!Disciplīna
!Vieta
!Rezultāts
|-
|align=left|[[Arnis Rumbenieks]]||35 km soļošana||||
|-
|align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||25.||52,21 s
|-
|align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana||||
|-
|align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana||13.||58,61 m
|-
|align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana||13.||79,66 m
|-
|align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana||15.||79,39 m
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22}} {{en ikona}}

{{Pasaules čempionāts vieglatlētikā}}

[[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Vieglatlētika ASV]]</text>
      <sha1>i31clzqk3kfzfqej654r2eo3gikiu26</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659067</id>
      <parentid>3658905</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T19:52:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13818" xml:space="preserve">{{notiek sports|vieglatlētika}}
{{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste
 | Nosaukums       = 2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā
 | Logo            = 
 | Izmērs          = 
 | Stadions        = ''[[Hayward Field]]''
 | Norises vieta   = {{vieta|ASV|Oregona|Jūdžīna}}
 | Laiks           = 15.—24. jūlijs
 | Valstu skaits   = 
 | Atlētu skaits   = 
 | Disciplīnas     = 49
 | Balvas_ind      = 
 | Balvas_kom      = 
 | Iepriekšējais   = [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019 Doha]]
 | Nākamais        = ''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023 Budapešta]]''
}}

'''2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]''' ir 18. pasaules čempionāts [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], kuru organizē ''[[World Athletics]]''. Čempionāts notiek [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], [[Oregona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], no 2022. gada 15. līdz. 24. jūlijam. Sacensības pamatā notiek ''[[Hayward Field]]'' stadionā.

Sākotnēji bija plānots čempionātu rīkot 2021. gadā no 6. līdz 15. augustam, bet sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un tās dēļ īstenoto [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] pārcelšanu uz 2021. gadu ''World Athletics'' 2020. gada aprīlī paziņoja par čempionāta pārcelšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-release/dates-world-championships-oregon-2022 |title=Dates confirmed for World Athletics Championships Oregon 2022 |date=8 April 2020 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada martā ''World Athletics'' paziņoja, ka pirmoreiz pasaules čempionātā tiks piešķirta arī komandu sacensību trofeja, pamatojoties uz individuālajās sacensībās izcīnītiem punktiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22/news/press-releases/wch-oregon22-announces-first-ever-team-trophies-at-world-championships |title=WCH Oregon22 announces first ever Team Trophies at World Championships |date=10 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] ''World Athletics'' aizliedza visiem Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un amatpersonām piedalīties čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-releases/world-athletics-council-sanctions-russia-and-belarus |title=World Athletics Council sanctions Russia and Belarus |date=1 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 
== Rezultāti ==

=== Vīrieši ===
==== Skrejceļa disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| 100 metri
| {{flagathlete|[[Freds Kērlijs]]|USA}} || 9,86
| {{flagathlete|[[Mārvins Breisijs]]|USA}} || 9,88
| {{flagathlete|[[Treivons Bromels]]|USA}} || 9,88
|-
| 200 metri
| {{flagathlete|[[Noa Lailss]]|USA}} || 19,31 WL, NR
| {{flagathlete|[[Kenijs Bednareks]]|USA}} || 19,77 SB
| {{flagathlete|[[Erijons Naitons]]|USA}} || 19,80
|-
| 400 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 800 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 1500 metri
| {{flagathlete|[[Džeiks Vaitmens]]|GBR}} || 3:29,23 WL, PB
| {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:29,47 SB
| {{flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 3:29,90 SB
|-
| 5000 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 10 000 metri
| {{flagathlete|[[Džošua Čeptegei]]|UGA}} || 27:27,43 SB
| {{flagathlete|[[Stenlijs Mburu]]|KEN}} || 27:27,90 SB
| {{flagathlete|[[Džeikobs Kiplimo]]|UGA}} || 27:27,97 SB
|-
| 110 metru barjerskrējiens
| {{flagathlete|[[Grānts Holowejs]]|USA}} || 13,03
| {{flagathlete|[[Trejs Kaningems]]|USA}} || 13,08
| {{flagathlete|[[Asjers Martiness]]|SPA}} || 13,17 PB
|-
| 400 metru barjerskrējiens
| {{flagathlete|[[Alisons dus Santuss]]|BRA}} || 46,29 CR, AR
| {{flagathlete|[[Rejs Bendžamins]]|USA}} || 46,89 SB
| {{flagathlete|[[Trevors Basits]]|USA}} || 47,39 PB
|-
| 3000 metru šķēršļu skrējiens
| {{flagathlete|[[Sufiāns El Bakalī]]|MAR}} || 8:25,13
| {{flagathlete|[[Lameča Girma]]|ETH}} || 8:26,01
| {{flagathlete|[[Konsesluss Kipruto]]|KEN}} || 8:27,92
|-
| 4x100 metru stafete
| || 
| || 
| || 
|-
| 4x400 metru stafete
| || 
| || 
| || 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Šosejas disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Maratons
| {{flagathlete|[[Tamirats Tola]]|ETH}} || 2:05:36 CR
| {{flagathlete|[[Mosinets Geremevs]]|ETH}} || 2:06:44
| {{flagathlete|[[Baširs Abdī]]|BEL}} || 2:06:48
|-
| 20 kilometru soļošana
| {{flagathlete|[[Tošikadzu Jamaniši]]|JPN}} || 1:19:07
| {{flagathlete|[[Koki Ikeda]]|JPN}} || 1:19:14
| {{flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 1:19:18
|-
| 35 kilometru soļošana
| || 
| || 
| || 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Laukuma disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Augstlēkšana
| {{flagathlete|[[Mutazs Isa Beršims]]|QAT}} || 2,37 WL
| {{flagathlete|[[U Sanhjoks]]|KOR}} || 2,35 =NR
| {{flagathlete|[[Andrijs Procenko]]|UKR}} || 2,33 SB
|-
| Tāllēkšana
| {{flagathlete|[[Vans Dzjaņaņs]]|CHN}} || 8,36 SB
| {{flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,32 
| {{flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8,16
|-
| Trīssoļlēkšana
| || 
| || 
| || 
|-
| Kārtslēkšana
| || 
| || 
| || 
|-
| Lodes grūšana
| {{flagathlete|[[Raians Krauzers]]|USA}} || 22,94 CR
| {{flagathlete|[[Džo Kovačs]]|USA}} || 22,89 SB
| {{flagathlete|[[Džošs Avotunde]]|USA}} || 22,29 PB
|-
| Diska mešana
| {{flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}} || 71,13 CR
| {{flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LTU}} || 69,27
| {{flagathlete|[[Andrjus Gudžus]]|LTU}} || 67,55
|-
| Šķēpa mešana
| || 
| || 
| || 
|-
| Vesera mešana
| {{flagathlete|[[Pavels Fajdeks]]|POL}}|| 81,98 WL
| {{flagathlete|[[Vojcechs Novickis]]|POL}}|| 81,03
| {{flagathlete|[[Eivinns Henriksens]]|NOR}}|| 80,87 SB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Kombinētās disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Desmitcīņa
| || 
| || 
| || 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

=== Sievietes ===

==== Skrejceļa disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| 100 metri
| {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 10,67 CR
| {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 10,73 PB
| {{flagathlete|[[Eleina Tompsone-Hera]]|JAM}} || 10,81
|-
| 200 metri
| {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 21,45 CR, NR, WL
| {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 21,81 SB
| {{flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 22,02
|-
| 400 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 800 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 1500 metri
| {{flagathlete|[[Feita Kipjegona]]|KEN}} || 3:52,96
| {{flagathlete|[[Gudafa Cegaja]]|ETH}} || 3:54,52
| {{flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 3:55,28 SB
|-
| 5000 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 10 000 metri
| {{flagathlete|[[Letesenbeta Gideja]]|ETH}} || 30:09,94 WL
| {{flagathlete|[[Helena Obiri]]|KEN}} || 30:10,02 PB
| {{flagathlete|[[Mārgarita Čelimo Kipkemboi]]|KEN}} || 30:10,07 PB
|-
| 100 metru barjerskrējiens
| || 
| || 
| || 
|-
| 400 metru barjerskrējiens
| || 
| || 
| || 
|-
| 3000 metru šķēršļu skrējiens
| {{flagathlete|[[Nora Džeruto]]|KAZ}} || 8:53,02 CR, WL
| {{flagathlete|[[Verkuha Getačeva]]|ETH}} || 8:54,61 NR
| {{flagathlete|[[Mekidesa Abebe]]|ETH}} || 8:56,08 PB
|-
| 4x100 metru stafete
| || 
| || 
| || 
|-
| 4x400 metru stafete
| || 
| || 
| || 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Šosejas disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Maratons
| {{flagathlete|[[Gotitoma Gebreslase]]|ETH}} || 02:18:11 CR
| {{flagathlete|[[Džudita Džeptuma Korira]]|KEN}} || 02:18:20 PB
| {{flagathlete|[[Lona Salpetere]]|ISR}} || 02:20:18
|-
| 20 kilometru soļošana
| {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 1:26:58 NR
| {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 1:27:31 NR
| {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 1:27:56
|-
| 35 kilometru soļošana
| {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 2:39:16 CR, AR
| {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 2:40:03 PB
| {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 2:40:37 AR
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Laukuma disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Augstlēkšana
| {{flagathlete|[[Eleanora Patersone]]|AUS}} || 2,02 =AR
| {{flagathlete|[[Jaroslava Mahučiha]]|UKR}} || 2,02
| {{flagathlete|[[Elena Vallortigara]]|ITA}} || 2,00 SB
|-
| Tāllēkšana
| || 
| || 
| || 
|-
| Trīssoļlēkšana
| {{flagathlete|[[Julimara Rohasa]]|VEN}} || 15.47 WL
| {{flagathlete|[[Šanīka Riketsa]]|JAM}} || 14,89 SB
| {{flagathlete|[[Torija Frenklina]]|USA}} || 14,72 SB
|-
| Kārtslēkšana
| {{flagathlete|[[Keitija Nedžota]]|USA}} || 4,85 WL
| {{flagathlete|[[Sendija Morisa]]|USA}} || 4,85 WL
| {{flagathlete|[[Nina Kenedija]]|AUS}} || 4,80 SB
|-
| Lodes grūšana
| {{flagathlete|[[Čeisa Īlija]]|USA}} || 20,49
| {{flagathlete|[[Guna Lidzjao]]|CHN}} || 20,39
| {{flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 19,77
|-
| Diska mešana
| {{flagathlete|[[Fena Biņa]]|CHN}} || 69,12 PB
| {{flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 68,45 SB
| {{flagathlete|[[Valarija Olmena]]|USA}} || 68,30
|-
| Šķēpa mešana
| || 
| || 
| || 
|-
| Vesera mešana
| {{flagathlete|[[Brūka Andersena]]|USA}} || 78,96
| {{flagathlete|[[Kemrina Rodžersa]]|CAN}} || 75,52 
| {{flagathlete|[[Džeinija Kasanavoida]]|USA}} || 74,86 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Kombinētās disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Septiņcīņa
| {{flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6947 WL
| {{flagathlete|[[Anuka Vetere]]|NED}} || 6867 NR
| {{flagathlete|[[Anna Hola]]|USA}} || 6755 PB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

=== Jaukti ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| 4x400 metru stafete
| {{DOM}} || 3:09,82 WL
| {{NED}} || 3:09,90 NR
| {{USA}} || 3:10,16 SB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

== Latvijas sportisti ==
2022. gada jūnijā [[Latvijas Vieglatlētikas savienība]]s Treneru komisija un valde apstiprināja Latvijas izlases sastāvā dalībai Pasaules čempionātā sešus sportistus: šķēpa metējus [[Līna Mūze|Līnu Mūzi]], [[Madara Palameika|Madaru Palameiku]], [[Patriks Gailums|Patriku Gailumu]] un [[Rolands Štrobinders|Rolandu Štrobinderu]], soļotāju [[Arnis Rumbenieks|Arni Rumbenieku]], kā arī sprinteri [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] startam 400 metru distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://athletics.lv/lv/article/4491/zinams-latvijas-izlases-sastavs-dalibai-pasaules-cempionata |title=Zināms Latvijas izlases sastāvs dalībai Pasaules čempionātā |date={{dat|2022|6|30|N|bez}} |website=athletics.lv |access-date={{dat|2022|7|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!Sportists
!Disciplīna
!Vieta
!Rezultāts
|-
|align=left|[[Arnis Rumbenieks]]||35 km soļošana||||
|-
|align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||25.||52,21 s
|-
|align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana||||
|-
|align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana||13.||58,61 m
|-
|align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana||13.||79,66 m
|-
|align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana||15.||79,39 m
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22}} {{en ikona}}

{{Pasaules čempionāts vieglatlētikā}}

[[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Vieglatlētika ASV]]</text>
      <sha1>2g4x5ajv7cwx2hb9ld5zou5vhrrj2rf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659191</id>
      <parentid>3659067</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T08:47:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14393" xml:space="preserve">{{notiek sports|vieglatlētika}}
{{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste
 | Nosaukums       = 2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā
 | Logo            = 
 | Izmērs          = 
 | Stadions        = ''[[Hayward Field]]''
 | Norises vieta   = {{vieta|ASV|Oregona|Jūdžīna}}
 | Laiks           = 15.—24. jūlijs
 | Valstu skaits   = 
 | Atlētu skaits   = 
 | Disciplīnas     = 49
 | Balvas_ind      = 
 | Balvas_kom      = 
 | Iepriekšējais   = [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019 Doha]]
 | Nākamais        = ''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023 Budapešta]]''
}}

'''2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]''' ir 18. pasaules čempionāts [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], kuru organizē ''[[World Athletics]]''. Čempionāts notiek [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], [[Oregona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], no 2022. gada 15. līdz. 24. jūlijam. Sacensības pamatā notiek ''[[Hayward Field]]'' stadionā.

Sākotnēji bija plānots čempionātu rīkot 2021. gadā no 6. līdz 15. augustam, bet sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un tās dēļ īstenoto [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] pārcelšanu uz 2021. gadu ''World Athletics'' 2020. gada aprīlī paziņoja par čempionāta pārcelšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-release/dates-world-championships-oregon-2022 |title=Dates confirmed for World Athletics Championships Oregon 2022 |date=8 April 2020 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada martā ''World Athletics'' paziņoja, ka pirmoreiz pasaules čempionātā tiks piešķirta arī komandu sacensību trofeja, pamatojoties uz individuālajās sacensībās izcīnītiem punktiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22/news/press-releases/wch-oregon22-announces-first-ever-team-trophies-at-world-championships |title=WCH Oregon22 announces first ever Team Trophies at World Championships |date=10 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] ''World Athletics'' aizliedza visiem Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un amatpersonām piedalīties čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-releases/world-athletics-council-sanctions-russia-and-belarus |title=World Athletics Council sanctions Russia and Belarus |date=1 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 
== Rezultāti ==

=== Vīrieši ===
==== Skrejceļa disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| 100 metri
| {{flagathlete|[[Freds Kērlijs]]|USA}} || 9,86
| {{flagathlete|[[Mārvins Breisijs]]|USA}} || 9,88
| {{flagathlete|[[Treivons Bromels]]|USA}} || 9,88
|-
| 200 metri
| {{flagathlete|[[Noa Lailss]]|USA}} || 19,31 WL, NR
| {{flagathlete|[[Kenijs Bednareks]]|USA}} || 19,77 SB
| {{flagathlete|[[Erijons Naitons]]|USA}} || 19,80
|-
| 400 metri
| {{flagathlete|[[Maikls Normens]]|USA}} || 44,29
| {{flagathlete|[[Kirani Džeimss]]|GRN}} || 44,48
| {{flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,66
|-
| 800 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 1500 metri
| {{flagathlete|[[Džeiks Vaitmens]]|GBR}} || 3:29,23 WL, PB
| {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:29,47 SB
| {{flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 3:29,90 SB
|-
| 5000 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 10 000 metri
| {{flagathlete|[[Džošua Čeptegei]]|UGA}} || 27:27,43 SB
| {{flagathlete|[[Stenlijs Mburu]]|KEN}} || 27:27,90 SB
| {{flagathlete|[[Džeikobs Kiplimo]]|UGA}} || 27:27,97 SB
|-
| 110 metru barjerskrējiens
| {{flagathlete|[[Grānts Holowejs]]|USA}} || 13,03
| {{flagathlete|[[Trejs Kaningems]]|USA}} || 13,08
| {{flagathlete|[[Asjers Martiness]]|SPA}} || 13,17 PB
|-
| 400 metru barjerskrējiens
| {{flagathlete|[[Alisons dus Santuss]]|BRA}} || 46,29 CR, AR
| {{flagathlete|[[Rejs Bendžamins]]|USA}} || 46,89 SB
| {{flagathlete|[[Trevors Basits]]|USA}} || 47,39 PB
|-
| 3000 metru šķēršļu skrējiens
| {{flagathlete|[[Sufiāns El Bakalī]]|MAR}} || 8:25,13
| {{flagathlete|[[Lameča Girma]]|ETH}} || 8:26,01
| {{flagathlete|[[Konsesluss Kipruto]]|KEN}} || 8:27,92
|-
| 4x100 metru stafete
| || 
| || 
| || 
|-
| 4x400 metru stafete
| || 
| || 
| || 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Šosejas disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Maratons
| {{flagathlete|[[Tamirats Tola]]|ETH}} || 2:05:36 CR
| {{flagathlete|[[Mosinets Geremevs]]|ETH}} || 2:06:44
| {{flagathlete|[[Baširs Abdī]]|BEL}} || 2:06:48
|-
| 20 kilometru soļošana
| {{flagathlete|[[Tošikadzu Jamaniši]]|JPN}} || 1:19:07
| {{flagathlete|[[Koki Ikeda]]|JPN}} || 1:19:14
| {{flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 1:19:18
|-
| 35 kilometru soļošana
| || 
| || 
| || 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Laukuma disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Augstlēkšana
| {{flagathlete|[[Mutazs Isa Beršims]]|QAT}} || 2,37 WL
| {{flagathlete|[[U Sanhjoks]]|KOR}} || 2,35 =NR
| {{flagathlete|[[Andrijs Procenko]]|UKR}} || 2,33 SB
|-
| Tāllēkšana
| {{flagathlete|[[Vans Dzjaņaņs]]|CHN}} || 8,36 SB
| {{flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,32 
| {{flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8,16
|-
| Trīssoļlēkšana
| || 
| || 
| || 
|-
| Kārtslēkšana
| || 
| || 
| || 
|-
| Lodes grūšana
| {{flagathlete|[[Raians Krauzers]]|USA}} || 22,94 CR
| {{flagathlete|[[Džo Kovačs]]|USA}} || 22,89 SB
| {{flagathlete|[[Džošs Avotunde]]|USA}} || 22,29 PB
|-
| Diska mešana
| {{flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}} || 71,13 CR
| {{flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LTU}} || 69,27
| {{flagathlete|[[Andrjus Gudžus]]|LTU}} || 67,55
|-
| Šķēpa mešana
| || 
| || 
| || 
|-
| Vesera mešana
| {{flagathlete|[[Pavels Fajdeks]]|POL}}|| 81,98 WL
| {{flagathlete|[[Vojcechs Novickis]]|POL}}|| 81,03
| {{flagathlete|[[Eivinns Henriksens]]|NOR}}|| 80,87 SB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Kombinētās disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Desmitcīņa
| || 
| || 
| || 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

=== Sievietes ===

==== Skrejceļa disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| 100 metri
| {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 10,67 CR
| {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 10,73 PB
| {{flagathlete|[[Eleina Tompsone-Hera]]|JAM}} || 10,81
|-
| 200 metri
| {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 21,45 CR, NR, WL
| {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 21,81 SB
| {{flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 22,02
|-
| 400 metri
| {{flagathlete|[[Šona Millere-Uibo]]|BAH}} || 49,11 WL
| {{flagathlete|[[Merileidija Paulino]]|DOM}} || 49,60
| {{flagathlete|[[Sada Viljamsa]]|BAR}} || 49,75 NR
|-
| 800 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 1500 metri
| {{flagathlete|[[Feita Kipjegona]]|KEN}} || 3:52,96
| {{flagathlete|[[Gudafa Cegaja]]|ETH}} || 3:54,52
| {{flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 3:55,28 SB
|-
| 5000 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 10 000 metri
| {{flagathlete|[[Letesenbeta Gideja]]|ETH}} || 30:09,94 WL
| {{flagathlete|[[Helena Obiri]]|KEN}} || 30:10,02 PB
| {{flagathlete|[[Mārgarita Čelimo Kipkemboi]]|KEN}} || 30:10,07 PB
|-
| 100 metru barjerskrējiens
| || 
| || 
| || 
|-
| 400 metru barjerskrējiens
| {{flagathlete|[[Sidnija Maklaflina]]|USA}} || 50,68 '''WR'''
| {{flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 52,27 SB
| {{flagathlete|[[Delaila Muhameda]]|USA}} || 53,13 SB
|-
| 3000 metru šķēršļu skrējiens
| {{flagathlete|[[Nora Džeruto]]|KAZ}} || 8:53,02 CR, WL
| {{flagathlete|[[Verkuha Getačeva]]|ETH}} || 8:54,61 NR
| {{flagathlete|[[Mekidesa Abebe]]|ETH}} || 8:56,08 PB
|-
| 4x100 metru stafete
| || 
| || 
| || 
|-
| 4x400 metru stafete
| || 
| || 
| || 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Šosejas disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Maratons
| {{flagathlete|[[Gotitoma Gebreslase]]|ETH}} || 02:18:11 CR
| {{flagathlete|[[Džudita Džeptuma Korira]]|KEN}} || 02:18:20 PB
| {{flagathlete|[[Lona Salpetere]]|ISR}} || 02:20:18
|-
| 20 kilometru soļošana
| {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 1:26:58 NR
| {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 1:27:31 NR
| {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 1:27:56
|-
| 35 kilometru soļošana
| {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 2:39:16 CR, AR
| {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 2:40:03 PB
| {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 2:40:37 AR
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Laukuma disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Augstlēkšana
| {{flagathlete|[[Eleanora Patersone]]|AUS}} || 2,02 =AR
| {{flagathlete|[[Jaroslava Mahučiha]]|UKR}} || 2,02
| {{flagathlete|[[Elena Vallortigara]]|ITA}} || 2,00 SB
|-
| Tāllēkšana
| || 
| || 
| || 
|-
| Trīssoļlēkšana
| {{flagathlete|[[Julimara Rohasa]]|VEN}} || 15.47 WL
| {{flagathlete|[[Šanīka Riketsa]]|JAM}} || 14,89 SB
| {{flagathlete|[[Torija Frenklina]]|USA}} || 14,72 SB
|-
| Kārtslēkšana
| {{flagathlete|[[Keitija Nedžota]]|USA}} || 4,85 WL
| {{flagathlete|[[Sendija Morisa]]|USA}} || 4,85 WL
| {{flagathlete|[[Nina Kenedija]]|AUS}} || 4,80 SB
|-
| Lodes grūšana
| {{flagathlete|[[Čeisa Īlija]]|USA}} || 20,49
| {{flagathlete|[[Guna Lidzjao]]|CHN}} || 20,39
| {{flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 19,77
|-
| Diska mešana
| {{flagathlete|[[Fena Biņa]]|CHN}} || 69,12 PB
| {{flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 68,45 SB
| {{flagathlete|[[Valarija Olmena]]|USA}} || 68,30
|-
| Šķēpa mešana
| {{flagathlete|[[Kelsija Lī Bārbere]]|AUS}} || 66,91 WL
| {{flagathlete|[[Kara Vingere]]|USA}} || 64,05
| {{flagathlete|[[Haruka Kitaguči]]|JPN}} || 63,27
|-
| Vesera mešana
| {{flagathlete|[[Brūka Andersena]]|USA}} || 78,96
| {{flagathlete|[[Kemrina Rodžersa]]|CAN}} || 75,52 
| {{flagathlete|[[Džeinija Kasanavoida]]|USA}} || 74,86 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Kombinētās disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Septiņcīņa
| {{flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6947 WL
| {{flagathlete|[[Anuka Vetere]]|NED}} || 6867 NR
| {{flagathlete|[[Anna Hola]]|USA}} || 6755 PB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

=== Jaukti ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| 4x400 metru stafete
| {{DOM}} || 3:09,82 WL
| {{NED}} || 3:09,90 NR
| {{USA}} || 3:10,16 SB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

== Latvijas sportisti ==
2022. gada jūnijā [[Latvijas Vieglatlētikas savienība]]s Treneru komisija un valde apstiprināja Latvijas izlases sastāvā dalībai Pasaules čempionātā sešus sportistus: šķēpa metējus [[Līna Mūze|Līnu Mūzi]], [[Madara Palameika|Madaru Palameiku]], [[Patriks Gailums|Patriku Gailumu]] un [[Rolands Štrobinders|Rolandu Štrobinderu]], soļotāju [[Arnis Rumbenieks|Arni Rumbenieku]], kā arī sprinteri [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] startam 400 metru distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://athletics.lv/lv/article/4491/zinams-latvijas-izlases-sastavs-dalibai-pasaules-cempionata |title=Zināms Latvijas izlases sastāvs dalībai Pasaules čempionātā |date={{dat|2022|6|30|N|bez}} |website=athletics.lv |access-date={{dat|2022|7|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!Sportists
!Disciplīna
!Vieta
!Rezultāts
|-
|align=left|[[Arnis Rumbenieks]]||35 km soļošana||||
|-
|align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||25.||52,21 s
|-
|align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana||||
|-
|align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana||13.||58,61 m
|-
|align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana||13.||79,66 m
|-
|align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana||15.||79,39 m
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22}} {{en ikona}}

{{Pasaules čempionāts vieglatlētikā}}

[[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Vieglatlētika ASV]]</text>
      <sha1>fnnjfjo62lbw0dboabgwmyao2vqo4m2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659192</id>
      <parentid>3659191</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T08:48:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Latvijas sportisti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14402" xml:space="preserve">{{notiek sports|vieglatlētika}}
{{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste
 | Nosaukums       = 2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā
 | Logo            = 
 | Izmērs          = 
 | Stadions        = ''[[Hayward Field]]''
 | Norises vieta   = {{vieta|ASV|Oregona|Jūdžīna}}
 | Laiks           = 15.—24. jūlijs
 | Valstu skaits   = 
 | Atlētu skaits   = 
 | Disciplīnas     = 49
 | Balvas_ind      = 
 | Balvas_kom      = 
 | Iepriekšējais   = [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019 Doha]]
 | Nākamais        = ''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023 Budapešta]]''
}}

'''2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]''' ir 18. pasaules čempionāts [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], kuru organizē ''[[World Athletics]]''. Čempionāts notiek [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], [[Oregona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], no 2022. gada 15. līdz. 24. jūlijam. Sacensības pamatā notiek ''[[Hayward Field]]'' stadionā.

Sākotnēji bija plānots čempionātu rīkot 2021. gadā no 6. līdz 15. augustam, bet sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un tās dēļ īstenoto [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] pārcelšanu uz 2021. gadu ''World Athletics'' 2020. gada aprīlī paziņoja par čempionāta pārcelšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-release/dates-world-championships-oregon-2022 |title=Dates confirmed for World Athletics Championships Oregon 2022 |date=8 April 2020 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada martā ''World Athletics'' paziņoja, ka pirmoreiz pasaules čempionātā tiks piešķirta arī komandu sacensību trofeja, pamatojoties uz individuālajās sacensībās izcīnītiem punktiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22/news/press-releases/wch-oregon22-announces-first-ever-team-trophies-at-world-championships |title=WCH Oregon22 announces first ever Team Trophies at World Championships |date=10 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] ''World Athletics'' aizliedza visiem Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un amatpersonām piedalīties čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-releases/world-athletics-council-sanctions-russia-and-belarus |title=World Athletics Council sanctions Russia and Belarus |date=1 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 
== Rezultāti ==

=== Vīrieši ===
==== Skrejceļa disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| 100 metri
| {{flagathlete|[[Freds Kērlijs]]|USA}} || 9,86
| {{flagathlete|[[Mārvins Breisijs]]|USA}} || 9,88
| {{flagathlete|[[Treivons Bromels]]|USA}} || 9,88
|-
| 200 metri
| {{flagathlete|[[Noa Lailss]]|USA}} || 19,31 WL, NR
| {{flagathlete|[[Kenijs Bednareks]]|USA}} || 19,77 SB
| {{flagathlete|[[Erijons Naitons]]|USA}} || 19,80
|-
| 400 metri
| {{flagathlete|[[Maikls Normens]]|USA}} || 44,29
| {{flagathlete|[[Kirani Džeimss]]|GRN}} || 44,48
| {{flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,66
|-
| 800 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 1500 metri
| {{flagathlete|[[Džeiks Vaitmens]]|GBR}} || 3:29,23 WL, PB
| {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:29,47 SB
| {{flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 3:29,90 SB
|-
| 5000 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 10 000 metri
| {{flagathlete|[[Džošua Čeptegei]]|UGA}} || 27:27,43 SB
| {{flagathlete|[[Stenlijs Mburu]]|KEN}} || 27:27,90 SB
| {{flagathlete|[[Džeikobs Kiplimo]]|UGA}} || 27:27,97 SB
|-
| 110 metru barjerskrējiens
| {{flagathlete|[[Grānts Holowejs]]|USA}} || 13,03
| {{flagathlete|[[Trejs Kaningems]]|USA}} || 13,08
| {{flagathlete|[[Asjers Martiness]]|SPA}} || 13,17 PB
|-
| 400 metru barjerskrējiens
| {{flagathlete|[[Alisons dus Santuss]]|BRA}} || 46,29 CR, AR
| {{flagathlete|[[Rejs Bendžamins]]|USA}} || 46,89 SB
| {{flagathlete|[[Trevors Basits]]|USA}} || 47,39 PB
|-
| 3000 metru šķēršļu skrējiens
| {{flagathlete|[[Sufiāns El Bakalī]]|MAR}} || 8:25,13
| {{flagathlete|[[Lameča Girma]]|ETH}} || 8:26,01
| {{flagathlete|[[Konsesluss Kipruto]]|KEN}} || 8:27,92
|-
| 4x100 metru stafete
| || 
| || 
| || 
|-
| 4x400 metru stafete
| || 
| || 
| || 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Šosejas disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Maratons
| {{flagathlete|[[Tamirats Tola]]|ETH}} || 2:05:36 CR
| {{flagathlete|[[Mosinets Geremevs]]|ETH}} || 2:06:44
| {{flagathlete|[[Baširs Abdī]]|BEL}} || 2:06:48
|-
| 20 kilometru soļošana
| {{flagathlete|[[Tošikadzu Jamaniši]]|JPN}} || 1:19:07
| {{flagathlete|[[Koki Ikeda]]|JPN}} || 1:19:14
| {{flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 1:19:18
|-
| 35 kilometru soļošana
| || 
| || 
| || 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Laukuma disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Augstlēkšana
| {{flagathlete|[[Mutazs Isa Beršims]]|QAT}} || 2,37 WL
| {{flagathlete|[[U Sanhjoks]]|KOR}} || 2,35 =NR
| {{flagathlete|[[Andrijs Procenko]]|UKR}} || 2,33 SB
|-
| Tāllēkšana
| {{flagathlete|[[Vans Dzjaņaņs]]|CHN}} || 8,36 SB
| {{flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,32 
| {{flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8,16
|-
| Trīssoļlēkšana
| || 
| || 
| || 
|-
| Kārtslēkšana
| || 
| || 
| || 
|-
| Lodes grūšana
| {{flagathlete|[[Raians Krauzers]]|USA}} || 22,94 CR
| {{flagathlete|[[Džo Kovačs]]|USA}} || 22,89 SB
| {{flagathlete|[[Džošs Avotunde]]|USA}} || 22,29 PB
|-
| Diska mešana
| {{flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}} || 71,13 CR
| {{flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LTU}} || 69,27
| {{flagathlete|[[Andrjus Gudžus]]|LTU}} || 67,55
|-
| Šķēpa mešana
| || 
| || 
| || 
|-
| Vesera mešana
| {{flagathlete|[[Pavels Fajdeks]]|POL}}|| 81,98 WL
| {{flagathlete|[[Vojcechs Novickis]]|POL}}|| 81,03
| {{flagathlete|[[Eivinns Henriksens]]|NOR}}|| 80,87 SB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Kombinētās disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Desmitcīņa
| || 
| || 
| || 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

=== Sievietes ===

==== Skrejceļa disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| 100 metri
| {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 10,67 CR
| {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 10,73 PB
| {{flagathlete|[[Eleina Tompsone-Hera]]|JAM}} || 10,81
|-
| 200 metri
| {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 21,45 CR, NR, WL
| {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 21,81 SB
| {{flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 22,02
|-
| 400 metri
| {{flagathlete|[[Šona Millere-Uibo]]|BAH}} || 49,11 WL
| {{flagathlete|[[Merileidija Paulino]]|DOM}} || 49,60
| {{flagathlete|[[Sada Viljamsa]]|BAR}} || 49,75 NR
|-
| 800 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 1500 metri
| {{flagathlete|[[Feita Kipjegona]]|KEN}} || 3:52,96
| {{flagathlete|[[Gudafa Cegaja]]|ETH}} || 3:54,52
| {{flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 3:55,28 SB
|-
| 5000 metri
| || 
| || 
| || 
|-
| 10 000 metri
| {{flagathlete|[[Letesenbeta Gideja]]|ETH}} || 30:09,94 WL
| {{flagathlete|[[Helena Obiri]]|KEN}} || 30:10,02 PB
| {{flagathlete|[[Mārgarita Čelimo Kipkemboi]]|KEN}} || 30:10,07 PB
|-
| 100 metru barjerskrējiens
| || 
| || 
| || 
|-
| 400 metru barjerskrējiens
| {{flagathlete|[[Sidnija Maklaflina]]|USA}} || 50,68 '''WR'''
| {{flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 52,27 SB
| {{flagathlete|[[Delaila Muhameda]]|USA}} || 53,13 SB
|-
| 3000 metru šķēršļu skrējiens
| {{flagathlete|[[Nora Džeruto]]|KAZ}} || 8:53,02 CR, WL
| {{flagathlete|[[Verkuha Getačeva]]|ETH}} || 8:54,61 NR
| {{flagathlete|[[Mekidesa Abebe]]|ETH}} || 8:56,08 PB
|-
| 4x100 metru stafete
| || 
| || 
| || 
|-
| 4x400 metru stafete
| || 
| || 
| || 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Šosejas disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Maratons
| {{flagathlete|[[Gotitoma Gebreslase]]|ETH}} || 02:18:11 CR
| {{flagathlete|[[Džudita Džeptuma Korira]]|KEN}} || 02:18:20 PB
| {{flagathlete|[[Lona Salpetere]]|ISR}} || 02:20:18
|-
| 20 kilometru soļošana
| {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 1:26:58 NR
| {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 1:27:31 NR
| {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 1:27:56
|-
| 35 kilometru soļošana
| {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 2:39:16 CR, AR
| {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 2:40:03 PB
| {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 2:40:37 AR
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Laukuma disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Augstlēkšana
| {{flagathlete|[[Eleanora Patersone]]|AUS}} || 2,02 =AR
| {{flagathlete|[[Jaroslava Mahučiha]]|UKR}} || 2,02
| {{flagathlete|[[Elena Vallortigara]]|ITA}} || 2,00 SB
|-
| Tāllēkšana
| || 
| || 
| || 
|-
| Trīssoļlēkšana
| {{flagathlete|[[Julimara Rohasa]]|VEN}} || 15.47 WL
| {{flagathlete|[[Šanīka Riketsa]]|JAM}} || 14,89 SB
| {{flagathlete|[[Torija Frenklina]]|USA}} || 14,72 SB
|-
| Kārtslēkšana
| {{flagathlete|[[Keitija Nedžota]]|USA}} || 4,85 WL
| {{flagathlete|[[Sendija Morisa]]|USA}} || 4,85 WL
| {{flagathlete|[[Nina Kenedija]]|AUS}} || 4,80 SB
|-
| Lodes grūšana
| {{flagathlete|[[Čeisa Īlija]]|USA}} || 20,49
| {{flagathlete|[[Guna Lidzjao]]|CHN}} || 20,39
| {{flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 19,77
|-
| Diska mešana
| {{flagathlete|[[Fena Biņa]]|CHN}} || 69,12 PB
| {{flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 68,45 SB
| {{flagathlete|[[Valarija Olmena]]|USA}} || 68,30
|-
| Šķēpa mešana
| {{flagathlete|[[Kelsija Lī Bārbere]]|AUS}} || 66,91 WL
| {{flagathlete|[[Kara Vingere]]|USA}} || 64,05
| {{flagathlete|[[Haruka Kitaguči]]|JPN}} || 63,27
|-
| Vesera mešana
| {{flagathlete|[[Brūka Andersena]]|USA}} || 78,96
| {{flagathlete|[[Kemrina Rodžersa]]|CAN}} || 75,52 
| {{flagathlete|[[Džeinija Kasanavoida]]|USA}} || 74,86 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Kombinētās disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Septiņcīņa
| {{flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6947 WL
| {{flagathlete|[[Anuka Vetere]]|NED}} || 6867 NR
| {{flagathlete|[[Anna Hola]]|USA}} || 6755 PB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

=== Jaukti ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| 4x400 metru stafete
| {{DOM}} || 3:09,82 WL
| {{NED}} || 3:09,90 NR
| {{USA}} || 3:10,16 SB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

== Latvijas sportisti ==
2022. gada jūnijā [[Latvijas Vieglatlētikas savienība]]s Treneru komisija un valde apstiprināja Latvijas izlases sastāvā dalībai Pasaules čempionātā sešus sportistus: šķēpa metējus [[Līna Mūze|Līnu Mūzi]], [[Madara Palameika|Madaru Palameiku]], [[Patriks Gailums|Patriku Gailumu]] un [[Rolands Štrobinders|Rolandu Štrobinderu]], soļotāju [[Arnis Rumbenieks|Arni Rumbenieku]], kā arī sprinteri [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] startam 400 metru distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://athletics.lv/lv/article/4491/zinams-latvijas-izlases-sastavs-dalibai-pasaules-cempionata |title=Zināms Latvijas izlases sastāvs dalībai Pasaules čempionātā |date={{dat|2022|6|30|N|bez}} |website=athletics.lv |access-date={{dat|2022|7|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!Sportists
!Disciplīna
!Vieta
!Rezultāts
|-
|align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana||6.||61,26 m
|-
|align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana||13.||58,61 m
|-
|align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana||13.||79,66 m
|-
|align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana||15.||79,39 m
|-
|align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||25.||52,21 s
|-
|align=left|[[Arnis Rumbenieks]]||35 km soļošana||||
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22}} {{en ikona}}

{{Pasaules čempionāts vieglatlētikā}}

[[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Vieglatlētika ASV]]</text>
      <sha1>6htjlcjkcs6jqpc0omqhvdddfr2uem3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Trippie Redd</title>
    <ns>0</ns>
    <id>515835</id>
    <revision>
      <id>3658975</id>
      <parentid>3653319</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:04:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]; [[toolforge:quickcategories/batch/4775/|QuickCategories batch #4775]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2449" xml:space="preserve">{{Italic title}}{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = Solists
| Vārds = ''Trippie Redd''
| Vārds_orig = ''Maikls Lamars Vaits IV''
| Attēls = Trippie Redd.png
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = ''Trippie Redd'' 2018. gadā
| Dz_vārds = Maikls Lamars Vaits II
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dat|1999|6|18}}
| Vieta_dz = {{vieta|ASV|Canton|Ohio}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = Ohio
| Žanrs = [[Hiphops]], eksperimentāls hiphops
| Nodarbošanās = Reperis, dziedātājs, mūzikas autors
| Instrumenti = balss
| Gadi = [[2014]] - pāslaik
| Izdevējkompānija = ''10k' {{!}} ''Virgin''
| Darbojies_arī = [[Playboi Carti]]&lt;br /&gt;[[Lil Uzi Vert]]&lt;br /&gt;[[XXXTENTACION]]&lt;br /&gt;[[Ski Mask The Slump God]]&lt;br /&gt;[[Travis Scott]]&lt;br /&gt;[[KSI]]
| Mlapa = 
| Dzimums = V
}}'''Maikls Lamars Vaits II''' (dzimis 1999. gada 18. jūnijā), profesionāli pazīstams kā '''Trippie Redd''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]] un [[dziedātājs]]. Viņš ir viens no ievērojamākajiem [[SoundCloud]] repa skatuves dalībniekiem, kas [[2010]]. gadu beigās ieguva galveno atzinību. Viņa debijas miksteips ''[[A Love Letter to You]]'' (2017) un tā galvenais singls &quot;''Love Scars''&quot; viņu pamudināja gūt popularitāti. Trippie Redd singli &quot;''Dark Knight Dummo''&quot;, &quot;''Taking a Walk''&quot; un &quot;''Topanga''&quot; sasniedza [[Billboard]] ''Hot 100''. Viņa debijas studijas albums [[Life's a Trip|''Life's a Trip'']] (2018) un otrā kursa albums [[! (Trippie Redd albums)|''!'']] (2019),[8] abi iekļuva [[Billboard]] ''200'' labāko pieciniekā, savukārt viņa ceturtais miksteips [[A Love Letter to You 4|''A Love Letter to You 4'']] (2019) ierindojās topa pirmajā vietā. ''Trippie Redd'' trešais studijas albums [[Pegasus (Trippie Redd albums)|''Pegasus'']] (2020) un ceturtais studijas albums [[Trip at Knight|''Trip at Knight'']] (2021) sasniedza ''Billboard'' ''200'' otro vietu.

== Diskogrāfija ==

==== Studijas albumi ====
* ''[[Life's a Trip]]'' (2018)
* ''[[! (Trippie Redd albums)|!]]'' (2019)
* ''[[Pegasus (Trippie Redd albums)|Pegasus]]'' (2020)
* ''[[Trip at Knight|Trip At Knight]]'' (2021) 

==== Miksteipi ====

* ''[[A Love Letter To You]]'' (2017)
* ''[[A Love Letter To You 2]]'' (2017)
* ''[[A Love Letter To You 3]]'' (2018)
* ''[[A Love Letter To You 4]]'' (2019)
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]
[[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>5bz9my2i0pd9uptz9t4hbt514iemk91</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Psammosteus praecursor</title>
    <ns>0</ns>
    <id>515957</id>
    <revision>
      <id>3659130</id>
      <parentid>3644418</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T04:35:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3438" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 240px
|        attēls = Psammosteus praecursor branhiālā plātne.jpg
| att_nosaukums = ''Psammosteus praecursor'' branhiālā plātne.
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| virsklase =Agnatha
| virsklase_lv =Bezžokļaiņi
| klase = Pteraspidomorphi
| klase_lv =Pteraspidomorfi
| apakšklase = Heterostraci
| apakšklase_lv =Dažādvairodži
| kārta = Pteraspidiformes
| kārta_lv =
| apakškārta = Psammosteida
| apakškārta_lv =
| dzimta = Psammosteidae
| dzimta_lv =
| ģints = Psammosteus
| ģints_lv =
| suga = Psammosteus praecursor
| suga_lv =
| iedalījums=
| kategorijas =nē
| binomial= Psammosteus praecursor &lt;small&gt;Obruchev, 1947&lt;/small&gt;
}}
'''''Psammosteus praecursor''''' ir [[Psammosteīdas|psammosteīdu]] dzimtas [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] suga, kas dzīvoja [[Devona periods|devona periodā]] [[Baltija|Baltijā]]. Sugu pirmo reizi aprakstīja [[Dmitrijs Obručevs]] 1947. gadā. Sugas [[holotips]] ir labā [[branhiālā plātne]] no [[Orodeža]]s upes kreisā krasta atseguma pie Jamtesovas ciema [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]] ([[augšdevons]], [[amatas svīta]]s apakšējā daļa). Nosaukums ''Psammosteus praecursor'' nozīmē &quot;iepriekšējais [[Psammosteji|psammostejs]]&quot; (attiecībā pret ''[[Psammosteus maeandrinus]]''). Suga bija izplatīta [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], amatas svītā (staricas slāņi) Orodežas un tās pietekas Tesovkas krastos pie Jamtesovas un Boras ciemiem, pie Udraikas ([[Luga (upe)|Lugas]] pieteka), [[Veļikaja]]s upes lejtecē (pie Piskovičiem un Muromicas), [[Latvija|Latvijā]] pie [[Pasta muiža]]s [[Daugava]]s krastā, [[Timāns|Timāna]] kosminas slāņos ([[Ciļma]]s upe, [[Pečora (upe)|Pečora]]s pieteka).

== Apraksts ==
[[Branhiālā plātne|Branhiālās plātnes]] platums gandrīz trīs reizes lielāks par pamatnes garumu. [[Muguras plātne|Muguras]] un [[Vēdera plātne|vēdera plātņu]] [[tesēras]] sīkas un tām ir neregulāra forma. [[Ādas zobi]] uz branhiālās plātnes izvietojas izliektās distālā virziena rindās, bet pie malām gandrīz paralēlās rindās un bieži saplūst ķīlīšos. starp lielajiem ādas zobiem trāpās sīki zobi.&lt;ref&gt;Д.В. Обручев, Э.Ю. Марк-Курик, Псаммостеиды (Agnatha, Psammosteidae) девона СССР, Таллин, 1965 г. 219-220. lpp&lt;/ref&gt; Vēdera plātne ar šauru mediālo paplašinājumu aizmugurējā daļā.&lt;ref&gt;L.BEVERLY HALSTEAD TARLO, PSAMMOSTEIFORMES (AGNATHA) A REVIEW WITH DESCRIPTIONS OF NEW MATERIAL FROM THE LOWER DEVONIAN OF  POLAND, (II Systematic Part) PALAEONTOLOGIA POLONICA - No.15, WARSZAWA, 1965, 127. lpp.&lt;/ref&gt;

== Salīdzinājums ==
''Ps. praecursor'' pēc branhiālo plātņu formas un ādas zobu veida uz tām ir ļoti tuvs ''Ps. maeandrinus'', atšķiroties ar garāku branhiālo plātņu pamatni un būtiski mazāku ādas zobiem klāto laukumu. Ādas zobi uz branhiālajām plātnēm ir vienkāršāki un mazāki, zobiņi izvietoti vienmērīgāk no abām pusēm, nekā ''Ps. maeandrinus''. Tas, ka uz branhiālajām plātnēm kopā ar lieliem ādas zobiem ir arī sīki zobi, padara to līdzīgu ''[[Psammolepis heteraster]]'', bet šādi zobi uz kores zvīņām pielīdzina to ''[[Psammolepis undulata]]'' sugai.
 
== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bezžokļaiņi]]
[[Kategorija:Devons]]</text>
      <sha1>dxudy8qov76ginu55by7h0pc1v05qj1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Patriks Gailums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516047</id>
    <revision>
      <id>3659201</id>
      <parentid>3646128</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:11:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6409" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Patriks Gailums
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|5|10}}
 |         dz_viet = 
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{LAT}}
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=192}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=85}}
 |         iesauka = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[šķēpa mešana]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = Gints Palameiks
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 
 |            pc-a = 
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 
 |            rc-t = 
 |            reg1 = 
 |            reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 83,65 m
 |           PR1_d = [[šķēpa mešana]]
 |             PR2 = 
 |           PR2_d = 
 |             PR3 = 
 |           PR3_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Patriks Gailums''' (dzimis {{dat|1998|5|10}}) ir latviešu [[vieglatlēts]], startē [[šķēpa mešana]]s sacensībās.

== Karjera ==
Piedalījies 2013. gada Eiropas Jaunatnes olimpiskajā festivālā [[Utrehta|Utrehtā]] un izcīnījis bronzas medaļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/18072013-skepmetejs_gailums_izcina_bronzu_jaunatne |title=Šķēpmetējs Gailums izcīna bronzu Jaunatnes vasaras Olimpiādē |date={{dat|2013|7|18|N|bez}}|website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2022|7|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2016. gada Pasaules U-20 čempionātā, kas risinājās [[Bidgošča|Bidgoščā]], iekļuva sacensību finālā, ieņemot 11. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/gailums-skepmesana-finise-11.vieta-sirma-u-20-pasaules-rekords-kritis.a193232/ |title=Gailums šķēpmešanā finišē 11.vietā; Sirmā U-20 pasaules rekords kritis |date={{dat|2016|7|23|N|bez}}|website=lsm.lv |accessdate={{dat|2022|7|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2017. gada Eiropas U-20 čempionātā [[Groseto]] ar rezultātu 73,43 metri ieguva 4. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/22072017-patriks_gailums_eiropas_u20_cempionata_pa |title=Gailums paliek bez medaļas, Sinčukovam Latvijas U20 rekords un vieta finālā |date={{dat|2017|7|22|N|bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2022|7|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Piedalījās [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada Eiropas čempionātā]], kvalifikācijā šķēpu raidīja 78,10 metrus tālu un finālā neiekļuva, ieņemot 14. vietu. 2019. gada Eiropas U-23 čempionātā [[Jēvle|Jēvlē]] ieguva 4. vietu, sasniedzot rezultātu 79,81 m.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/13072019-u23_eiropas_cempionata_skepmesana_13_juli |title=Šķēpmetējs Gailums ceturtais, Donānei personīgais rekords un U23 EČ fināls |date={{dat|2019|7|13|N|bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2022|7|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada martā Eiropas kausā mešanu disciplīnās izcīnīja 2. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/vieglatletika/skepmetejs-gailums-izcina-otro-vietu-eiropas-kausa/ |title=Šķēpmetējs Gailums izcīna otro vietu Eiropas kausā   |date={{dat|2022|3|14|N|bez}}|website=tv3.lv |accessdate={{dat|2022|7|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada maijā uzvarēja ''Papaflessia Meeting'' sacensībās Grieķijā, raidot šķēpu 83,65 metru tālumā, un sasniedza savu personisko rekordu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/gailums-sacensibas-griekija-labo-personigo-rekordu/ |title=Gailums sacensībās Grieķijā labo personīgo rekordu  |date={{dat|2022|5|22|N|bez}}|website=tv3.lv |accessdate={{dat|2022|7|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Gailums tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā startam [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/4491/zinams-latvijas-izlases-sastavs-dalibai-pasaules-cempionata |title=Zināms Latvijas izlases sastāvs dalībai Pasaules čempionātā  |date={{dat|2022|6|30|N|bez}}|website=athletics.lv |accessdate={{dat|2022|7|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pasaules čempionātā kvalifikācijā sasniedza rezultātu 79,66 m un ieņēma 13. vietu, finālā neiekļuva.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/22072022-pietrukst_mazak_par_metru_gailums_un_stro |title=Pietrūkst mazāk par metru: Gailums un Štrobinders nesasniedz šķēpmešanas finālu |date={{dat|2022|7|22|N|bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2022|7|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Personiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width: 50%; font-size: 95%;&quot;
! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta
|-
| [[Šķēpa mešana]] ||style=&quot;text-align:center;&quot;| 83,65 m || {{dat|2022|5|21|N|bez}} || {{vieta|Grieķija|Kalamata}}
|}

== Sasniegumi ==
{| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}}
|-
| 2013
| Eiropas Jaunatnes olimpiskais festivāls
| {{vieta|Nīderlande|Utrehta}}
| {{medal-bg|bronze}}|3. vieta
| 65,73 m
|-
| 2015
| Pasaules U-18 čempionāts
| {{vieta|Kolumbija|Kali|2s=Kali (pilsēta)}}
| 11. vieta
| 66,75 m
|-
| 2016
| Pasaules U-20 čempionāts
| {{vieta|Polija|Bidgošča}}
| 11. vieta
| 66,84 m
|-
| 2017
| Eiropas U-20 čempionāts
| {{vieta|Itālija|Groseto}}
| 4. vieta
| 73,43 m
|-
| 2018
| [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
| {{vieta|Vācija|Berlīne}}
| 14. vieta
| 78,10 m
|-
| 2019
| Eiropas U-23 čempionāts
| {{vieta|Zviedrija|Jēvle}}
| 4. vieta
| 79,81 m
|-
| 2022
| [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
| {{vieta|ASV|Jūdžīna}}
| 13. vieta
| 79,66 m
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* {{instagram|patriksgailums}}


{{DEFAULTSORT:Gailums, Patriks}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Šķēpa metēji]]</text>
      <sha1>pa7mc4if7jx7wno3sc885jfn5lcg4df</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Eremu1</title>
    <ns>2</ns>
    <id>516133</id>
    <revision>
      <id>3659078</id>
      <parentid>3655504</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T20:13:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="609" xml:space="preserve">{| align=&quot;right&quot;
|{{User lv}}
|-
|{{User ru}}
|-
|{{User en-2}}
|-
|{{User es-1}}
|-
|{{Rīgas iedzīvotājs}}
|-
|{{Latvijas patriots}}
|-
|{{userbox|#000099|white|[[Attēls:Flag of Courland (civil).svg|42px]]|Šis dalībnieks ir par [[Kurzemes kolonijas|Kursas Transkontinentālās Impērijas]] atjaunošanu.}}
|-
|{{VikiLaiks3|day=13|month=11|year=2021}}
|}

Esmu jauns Vikipēdijas lietotājs, līdz ar to dažreiz pielaižu kļūdas :(

Interesējos ar šīm tēmām:

* [[Vēsture]]
* [[Politika]] 
* [[Kultūra|Kūltūra]]
* [[Latvija]]
* [[Reliģija|Relīģija]]

Un arī ar citām dažādām tēmām.</text>
      <sha1>0ya648fjm0cvvdwf7m8cx1r3ev0nvax</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659079</id>
      <parentid>3659078</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T20:18:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="616" xml:space="preserve">{| align=&quot;right&quot;
|{{User lv}}
|-
|{{User ru}}
|-
|{{User en-2}}
|-
|{{User es-1}}
|-
|{{Rīgas iedzīvotājs}}
|-
|{{Latvijas patriots}}
|-
|{{userbox|#000099|white|[[Attēls:Flag of Courland (civil).svg|42px]]|Šis dalībnieks ir par [[Kurzemes kolonijas|Kursas Transkontinentālās Impērijas]] atjaunošanu.}}
|-
|{{VikiLaiks3|day=13|month=11|year=2021}}
|}

Esmu jauns Vikipēdijas lietotājs, līdz ar to dažreiz pielaižu kļūdas :(

Interesējos ar šīm tēmām:

* [[Vēsture]]
* [[Politika]] 
* [[Kultūra|Kūltūra]]
* [[Reliģija|Relīģija]]

Un arī ar citām tēmām, kuras ir saistītas ar Latviju.</text>
      <sha1>a13lrfawhf83gquyn9bc5uade9yk9lf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Veidemanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516566</id>
    <revision>
      <id>3659246</id>
      <parentid>3650990</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:47:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Lāčplēša kara → Lāčplēša Kara (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3229" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Kārlis Veidemanis
| vārds_orig = 
| attēls = Kārlis Veidemanis.gif
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1891
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 23
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Pleskavas guberņa|Ostrovas apriņķis|Porhova}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1920
| m_mēnesis = 4
| m_diena = 27
| m_vieta = [[Krāslava]] {{LAT}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| dzimums = 
}}

'''Kārlis Veidemanis''' ({{dat|1891|10|23|N}} — {{dat|1920|4|27|N}}) bija [[virsnieks]], [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris]]. 1920. g. 27. aprīlī miris [[Kārsava|Kārsavā]] no [[Tīfs|tīfa]].

== Dzīvesgājums ==

Dzimis 1891. g. 23. okt. [[Porhova|Porhovā]] [[Krievija|Krievijā]], bērnību aizvadījis [[Limbaži|Limbažos]]. Izglītojies vidusskolā.

[[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]] iesaukts 1910. gadā, dienējis [[3. dragūnu pulks|3. dragūnu pulkā]] [[Polocka|Polockā]]. Pulka rindās piedalījies [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] pirmajās kaujās. 1915. g. beidzis [[Praporščiks|praporščiku]] skolu [[Pēterhofa|Pēterhofā]], pēc tam dienējis [[11. Sibīrijas strēlnieku pulks|11. Sibīrijas strēlnieku pulkā]]. apbalvots ar [[Annas ordenis IV šķiras|Annas ordeņa IV šķiras]] paaugstināts līdz [[Štabskapteinis|štabskapitānam]]. 1918. g. [[Rumānija|Rumānijā]] [[Kontūzija|kontuzēts]].&lt;ref name=&quot;timenote.info&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Karlis-Veidemanis-23.10.1891|title=Kārlis Veidemanis|website=timenote.info|access-date=2022-07-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Brīvprātīgi iestājās [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijā]] 1919. gada martā. No 6. maija [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s Rezerves bataljonā, pēc tam [[5. Cēsu kājnieku pulks|2. (5.) Cēsu kājinieku pulka]] rindās piedalījies kaujās pret [[Baltijas landesvērs|landesvēru]] un [[Dzelzsdivīzija|dzelzsdivīziju]] pie [[Cēsis|Cēsīm]] un [[Rauna]]s.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Cīņa par brīvību 2: Latvijas Neatkarības karš (1918-1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos|last=|publisher=Jānis Roze|year=2019|page=215}}&lt;/ref&gt;

1919. gada 22. jūnijā kaujā ar vāciešiem [[Lode (stacija)|Lodes stacijas]] rajonā Veidemanis kā bataljona komandieris, mežā pilnīgi ielenkts, bija izlēmis nepadoties, kopā ar saviem kareivjiem turpināja cīņu līdz papildspēku pienākšanai un vāciešu sakāvei pie [[Skangaļu muiža]]s. Par to 1920. gadā tika apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni III šķiras.]] Pulka rindās piedalījies arī cīņās pret [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|bermontiešiem]] un [[Boļševiki|lieliniekiem]] [[Latgale|Latgalē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=1646|title=LKOK nr.3/476 : Veidemanis, Kārlis|website=lkok.com|access-date=2022-07-10}}&lt;/ref&gt;

Saslimis ar [[Tīfs|tīfu]] un 1920. gada 27. aprīlī [[Kārsava|Kārsavā]] miris. Apbedīts [[Umurgas kapi|Umurgas kapos.]]&lt;ref name=&quot;timenote.info&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas virsnieki]]</text>
      <sha1>8gakud86t5wdbn42b880wo267i7ng38</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilis Ģelbe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516670</id>
    <revision>
      <id>3659265</id>
      <parentid>3649577</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T11:23:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Lāčplēša kara → Lāčplēša Kara using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2696" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Vilis Ģelbe
| vārds_orig = 
| attēls = Vilis Ģilbe.gif
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1890
| dz_mēnesis = 11
| dz_diena = 8
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Zemītes pagasts|Zemīte}}&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1919
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 19
| m_vieta = [[Vidriži]] {{LAT}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = latvietis
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| dzimums = 
}}

'''Vilis Ģelbe''' ({{dat|1890|11|8|N}} — {{dat|1919|6|19|N}}) bija jūras [[virsnieks]] ([[virsleitnants]]), [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris]]. 1919. g. 19. jūnijā kritis sadursmē ar vācu spēkiem pie Vidrižiem.

== Dzīvesgājums ==
Vilis Ģelbe dzimis 1890. gada 8. novembrī [[Zemīte|Zemītē]]. Beidzis vietējo skolu, [[Talsu pilsētas skola|Talsu pilsētas skolu]], tad [[Engures jūrskola|Engures]] un [[Pēterpils jūrskola|Pēterpils]] jūrskolas. Ieguvis [[Tālbraucējs stūrmanis|tālbraucēja stūrmaņa]] diplomu un pēc [[Oranienbaumas jūrskola]]s beigšanas 1918. gada jūlijā arī [[Jūras kapteinis|kapteiņa]] diplomu. Pirmā pasaules kara laikā bijis kuģu «[[Kotka (kuģis)|Kotka]]» un «[[Arguņ (kuģis)|Arguņ]]» komandieris, piedaloties operācijās pret vāciešiem.

[[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijā]] iestājās brīvprātīgi 1918. gada novembrī kā viens no pirmajiem [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s [[Kareivis|karavīriem.]] Piedalijies kaujās galvenokārt [[Vidzeme|Vidzemē]].

1919. gada 19. jūnijā pie [[Vidriži|Vidrižu]] [[muiža]]s Ģelbe ar komandu devās uzbrukumā vācu pārspēkam, ar savu drošsirdību pamudināja kareivjus cīņai, tā nodrošinot spēku labo spārnu. Šīs kaujas laikā krita varoņa nāvē un pēc nāves 1921. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru]]. Vilis Ģelbe apglabāts [[Limbaži|Limbažu]] kapos.

Viļa Ģelbes kapa pieminekli 1922. gada 10. septembrī atklāja toreizējais [[Latvijas Valsts prezidents]] [[Jānis Čakste]]. Uzstādīta piemiņas zīme arī Viļa Ģelbes pēdējās kaujas vietā [[Vidrižu muiža]]s parkā.

2017. gadā pēc [[Rīgas dome]]s lēmuma, Viļa Ģelbes vārdā tika nosaukta [[Viļa Ģelbes iela|iela]] [[Rīga|Rīgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/news/pieskirs-jaunus-un-mainis-esosos-rigas-ielu-nosaukumus?11867|title=Iela}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* https://militaryheritagetourism.info/lv/military/topics/view/34
* http://lkok.com/detail1.asp?ID=533

[[Kategorija:Latvijas virsnieki]]</text>
      <sha1>74810jcmq96eq6r5mrtgm9692c115or</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516681</id>
    <revision>
      <id>3658938</id>
      <parentid>3652616</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:42:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2. kvalifikācijas kārta */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15338" xml:space="preserve">{{Sporta sezonas infokaste
| title            = 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona
| league           = [[UEFA Eiropas konferences līga]]
| sport            = [[futbols]]
| logo             = Synot Tip Arena - Viktoria Plzen - FC Barcelona 0-4.jpg
| pixels           = 250
| caption          = ''[[Eden Arena]]'' stadions [[Prāga|Prāgā]], kur norisināsies fināls
| duration         = 
| no_of_teams      = Pamatturnīrs: 32 + 8&lt;br /&gt;Kopā: 134 + 43
| attendance       = 
| TV               = 
| draft            = 
| draft_link       = 
| top_pick         = 
| picked_by        = 
| season           = 
| season_champs    = 
| season_champ_name= 
| league_champs    = 
| league_champ_name= 
| top_scorer       = 
| seasonslistnames = [[UEFA Eiropas konferences līga]]s
| pag_sez          = [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|←&amp;nbsp;2021.—2022.]]
| nak_sez          = ''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2023.—2024.&amp;nbsp;→]]''
}}
'''2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona''' ir otrā [[UEFA Eiropas konferences līga]]s, trešā līmeņa Eiropas [[futbols|futbola]] klubu turnīra, sezona. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar pirmo kvalifikācijas kārtu {{dat|2022|7|5||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 25. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2021|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2022|6|7||bez}} ar finālu ''[[Eden Arena]]'' stadionā (zināms arī kā ''Sinobo'' stadions) [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0275-15286fe28064-ad90bed5046e-1000--2023-uefa-europa-conference-league-final-prague/ |title=2023 UEFA Europa Conference League final: Prague |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt; 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023.—2024. gada [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīrā.

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+2022.—2023. gada UEFA Eiropas konference līgas kalendārs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0271-142f4c17015a-86d5502d5193-1000--2022-23-season-details/ |title=2022/23 UEFA Europa Conference League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;
|-
!Posms
!Kārta
!Izlozes datums
!Pirmā spēle
!Otrā spēle
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|Kvalifikācija
|1. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 14. jūnijs
|2022. gada 5.—7. jūlijs
|2022. gada 14. jūlijs
|-
|2. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 15. jūnijs
|2022. gada 21. jūlijs
|2022. gada 28. jūlijs
|-
|3. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 18. jūlijs
|2022. gada 4. augusts
|2022. gada 11. augusts
|-
|Izslēgšanas kārta
|2022. gada 2. augusts
|2022. gada 18. augusts
|2022. gada 25. augusts
|-
|rowspan=&quot;6&quot;|Grupu turnīrs
|1. kārta
|rowspan=&quot;6&quot;|2022. gada 26. augusts
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 8. septembris
|-
|2. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 15. septembris
|-
|3. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 6. oktobris
|-
|4. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 13. oktobris
|-
|5. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 27. oktobris
|-
|6. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 3. novembris
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|Izslēgšanas spēles
|1/16 fināli
|2022. gada 7. novembris
|2023. gada 16. februāris
|2023. gada 23. februāris
|-
|Astotdaļfināli
|2023. gada 24. februāris
|2023. gada 9. marts
|2023. gada 16. marts
|-
|Ceturtdaļfināli
|rowspan=&quot;3&quot;|2023. gada 17. marts
|2023. gada 13. aprīlis
|2023. gada 20. aprīlis
|-
|Pusfināli
|2023. gada 11. maijs
|2023. gada 18. maijs
|-
|Fināls
| colspan=&quot;2&quot; |2023. gada 7. jūnijs ''[[Eden Arena]]'', [[Prāga]]
|}

== Kvalifikācija ==
=== 1. kvalifikācijas kārta ===
1. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 14. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155723416f86-d324b74141c2-1000--first-qualifying-round-ties/ |title=UEFA Europa Conference League first qualifying round |date={{dat|2022|7|7||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 5.—7. jūlijā, bet atbildes spēles 12. un 14. jūlijā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|[[FC Alashkert|Alashkert]]|ARM|2–4|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|1–0|1–4}}
{{TwoLegResult|'''[[Lechia Gdańsk]]'''|POL|6–2|[[Akademija Pandev]]|MKD|4–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Inter Turku|Inter Turku]]|FIN|1–3|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1–0|0–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|4–4 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|2–3|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|LTU|0–2|'''[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]'''|MDA|0–0|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[KF Laçi|Laçi]]'''|ALB|1–0|[[FK Iskra Danilovgrad|Iskra]]|MNE|0–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[SC Gjilani|Gjilani]]|KOS|2–3|'''[[FK Liepāja|Liepāja]]'''|LVA|1–0|1–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Sfîntul Gheorghe|Sfîntul Gheorghe]]|MDA|2–4|'''[[NŠ Mura|Mura]]'''|SVN|1–2|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|2–0|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|GEO|2–0|0–0}}
{{TwoLegResult|'''[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]'''|SVK|2–0|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|2–0|0–0}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]'''|MNE|4–2|[[KF Llapi|Llapi]]|KOS|2–0|2–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|2–1|[[Atlètic Club d'Escaldes]]|AND|1–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|3–3 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|2–0|1–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]'''|SVN|3–2|[[FC Differdange 03|Differdange 03]]|LUX|1–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]'''|GIB|1–0|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[UE Santa Coloma]]|AND|1–5|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|0–1|1–4}}
{{TwoLegResult|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|5–1|[[Cliftonville F.C.|Cliftonville]]|NIR|2–1|3–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Víkingur Gøta|Víkingur]]'''|FRO|3–1|[[Europa F.C.|Europa]]|GIB|1–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Bala Town F.C.|Bala Town]]|WAL|2–2 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|1–2|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[CS Fola Esch|Fola Esch]]|LUX|1–4|'''[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]'''|SMR|0–1|1–3}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|3–2|[[FK Dečić|Dečić]]|MNE|1–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[S.P. Tre Penne|Tre Penne]]|SMR|0–8|'''[[FK Tuzla City|Tuzla City]]'''|BIH|0–2|0–6}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]'''|GEO|1–1 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Partizani Tirana|Partizani]]|ALB|0–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|4–2|[[FC Ararat Yerevan|Ararat Yerevan]]|ARM|2–0|2–2}}
{{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|0–1|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Pogoń Szczecin]]'''|POL|4–2|[[Knattspyrnufélag Reykjavíkur|KR]]|ISL|4–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[Havnar Bóltfelag|HB]]|FRO|2–2 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Newtown A.F.C.|Newtown]]'''|WAL|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[F.C. Bruno's Magpies|Bruno's Magpies]]|GIB|3–4|'''[[Crusaders F.C.|Crusaders]]'''|NIR|2–1|1–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|3–4|'''[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]'''|FIN|1–0|2–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|0–4|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–2|0–2}}
|}

=== 2. kvalifikācijas kārta ===
2. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 15. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|

url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572508ca8a-7ef4a2cdcd36-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League second qualifying round draw |date={{dat|2022|6|15||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR|''bez spēles''|N/A||—|—}}
{{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|''bez spēles''|N/A||—|—}}
{{TwoLegResult|[[S.P. La Fiorita|La Fiorita]]|SMR||[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|0–4|{{small|26. julijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL||[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|{{small|26. julijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE||[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO| 	0–0|{{small|27. julijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT||[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]|EST|3–2|{{small|28. julijā}}}}
{{TwoLegResult|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB||[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]|BIH|0–1|{{small|28. julijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|POL||[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|5–0|{{small|28. julijā}}}}
{{TwoLegResult|[[CFR Cluj]]|ROU||[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–0|{{small|26. julijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ||[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|2–0|{{small|26. julijā}}}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Pamata zars
{{TwoLegResult|[[Gżira United F.C.|Gżira United]]|MLT||[[FK Radnički Niš|Radnički Niš]]|SRB|2–2|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]]|GRE||[[FC Gomel|Gomel]]|BLR|5–1|{{small|27. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Botev Plovdiv]]|BUL||[[APOEL FC|APOEL]]|CYP|0–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Fehérvár FC|Fehérvár]]|HUN||[[Gabala FK|Gabala]]|AZE|4–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|TUR||[[Maccabi Netanya F.C.|Maccabi Netanya]]|ISR|1–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|CYP||[[Neftçi PFK|Neftçi Baku]]|AZE|2–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|BIH||[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]|MLT|0–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]|GEO||[[FCSB]]|ROU|1–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK Makedonija Gjorče Petrov|Makedonija Gjorče Petrov]]|MKD||[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|0–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR||[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|BLR|2–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Zira FK|Zira]]|AZE||[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR|0–3|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[KF Vllaznia Shkodër|Vllaznia]]|ALB||[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM||[[Paide Linnameeskond]]|EST|0–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ||[[Kisvárda FC|Kisvárda]]|HUN|0–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|BLR||[[Konyaspor]]|TUR|0–3|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]|ROU||[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]|SVN|3–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]|KAZ||[[NK Osijek|Osijek]]|CRO|1–2|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK Liepāja|Liepāja]]|LVA||[[BSC Young Boys|Young Boys]]|SUI|0–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|AUT||[[Lechia Gdańsk]]|POL|0–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|FIN||[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|0–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]|ISL||[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]|MNE|2–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]|IRL||[[NŠ Mura|Mura]]|SVN|1–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]|NIR||[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|CZE|0–4|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|SVK||[[Newtown A.F.C.|Newtown]]|WAL|4–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK Sūduva|Sūduva]]|LTU||[[Viborg FF|Viborg]]|DEN|0–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|FRO||[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]|SVK|0–2|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Pogoń Szczecin]]|POL||[[Brøndby IF|Brøndby]]|DEN|1–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED||[[FK Tuzla City|Tuzla City]]|BIH|1–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|SCO||[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]|WAL|0–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Molde FK|Molde]]|NOR||[[IF Elfsborg|Elfsborg]]|SWE|4–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Koper|Koper]]|SVN||[[FC Vaduz|Vaduz]]|LIE|0–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[B36 Tórshavn]]|FRO||[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]|LUX|1–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]|SVK||[[Riga FC|Riga]]|LVA|0–3|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Basel|Basel]]|SWI||[[Crusaders F.C.|Crusaders]]|NIR|2–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]|BEL||[[FC Drita|Drita]]|KOS|0–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA||[[KF Laçi|Laçi]]|ALB|0–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Racing FC Union Luxembourg|Racing Union]]|LUX||[[FK Čukarički|Čukarički]]|SRB|1–4|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL||[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|2–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]|POR||[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|HUN|3–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[HNK Rijeka|Rijeka]]|CRO||[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgårdens IF]]|SWE|1–2|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]|UKR||[[AIK Fotboll|AIK]]|SWE|3–2|{{small|27. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Valmiera FC|Valmiera]]|LVA||[[KF Shkëndija|Shkëndija]]|MKD|1–2|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Raków Częstochowa]]|POL||[[FC Astana|Astana]]|KAZ|5–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN||[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]|MDA|2–2|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE||[[Viking FK|Viking]]|NOR|0–0|{{small|28. jūlijā}}}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]]
[[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]]
[[Kategorija:UEFA Eiropas konferences līga]]</text>
      <sha1>d530ulr3ix4sq1r0zduzcxseewt9n1p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659025</id>
      <parentid>3658938</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:08:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22999" xml:space="preserve">{{Sporta sezonas infokaste
| title            = 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona
| league           = [[UEFA Eiropas konferences līga]]
| sport            = [[futbols]]
| logo             = Synot Tip Arena - Viktoria Plzen - FC Barcelona 0-4.jpg
| pixels           = 250
| caption          = ''[[Eden Arena]]'' stadions [[Prāga|Prāgā]], kur norisināsies fināls
| duration         = 
| no_of_teams      = Pamatturnīrs: 32 + 8&lt;br /&gt;Kopā: 134 + 43
| attendance       = 
| TV               = 
| draft            = 
| draft_link       = 
| top_pick         = 
| picked_by        = 
| season           = 
| season_champs    = 
| season_champ_name= 
| league_champs    = 
| league_champ_name= 
| top_scorer       = 
| seasonslistnames = [[UEFA Eiropas konferences līga]]s
| pag_sez          = [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|←&amp;nbsp;2021.—2022.]]
| nak_sez          = ''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2023.—2024.&amp;nbsp;→]]''
}}
'''2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona''' ir otrā [[UEFA Eiropas konferences līga]]s, trešā līmeņa Eiropas [[futbols|futbola]] klubu turnīra, sezona. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar pirmo kvalifikācijas kārtu {{dat|2022|7|5||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 25. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2021|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2022|6|7||bez}} ar finālu ''[[Eden Arena]]'' stadionā (zināms arī kā ''Sinobo'' stadions) [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0275-15286fe28064-ad90bed5046e-1000--2023-uefa-europa-conference-league-final-prague/ |title=2023 UEFA Europa Conference League final: Prague |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt; 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023.—2024. gada [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīrā.

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+2022.—2023. gada UEFA Eiropas konference līgas kalendārs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0271-142f4c17015a-86d5502d5193-1000--2022-23-season-details/ |title=2022/23 UEFA Europa Conference League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;
|-
!Posms
!Kārta
!Izlozes datums
!Pirmā spēle
!Otrā spēle
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|Kvalifikācija
|1. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 14. jūnijs
|2022. gada 5.—7. jūlijs
|2022. gada 14. jūlijs
|-
|2. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 15. jūnijs
|2022. gada 21. jūlijs
|2022. gada 28. jūlijs
|-
|3. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 18. jūlijs
|2022. gada 4. augusts
|2022. gada 11. augusts
|-
|Izslēgšanas kārta
|2022. gada 2. augusts
|2022. gada 18. augusts
|2022. gada 25. augusts
|-
|rowspan=&quot;6&quot;|Grupu turnīrs
|1. kārta
|rowspan=&quot;6&quot;|2022. gada 26. augusts
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 8. septembris
|-
|2. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 15. septembris
|-
|3. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 6. oktobris
|-
|4. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 13. oktobris
|-
|5. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 27. oktobris
|-
|6. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 3. novembris
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|Izslēgšanas spēles
|1/16 fināli
|2022. gada 7. novembris
|2023. gada 16. februāris
|2023. gada 23. februāris
|-
|Astotdaļfināli
|2023. gada 24. februāris
|2023. gada 9. marts
|2023. gada 16. marts
|-
|Ceturtdaļfināli
|rowspan=&quot;3&quot;|2023. gada 17. marts
|2023. gada 13. aprīlis
|2023. gada 20. aprīlis
|-
|Pusfināli
|2023. gada 11. maijs
|2023. gada 18. maijs
|-
|Fināls
| colspan=&quot;2&quot; |2023. gada 7. jūnijs ''[[Eden Arena]]'', [[Prāga]]
|}

== Kvalifikācija ==
=== 1. kvalifikācijas kārta ===
1. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 14. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155723416f86-d324b74141c2-1000--first-qualifying-round-ties/ |title=UEFA Europa Conference League first qualifying round |date={{dat|2022|7|7||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 5.—7. jūlijā, bet atbildes spēles 12. un 14. jūlijā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|[[FC Alashkert|Alashkert]]|ARM|2–4|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|1–0|1–4}}
{{TwoLegResult|'''[[Lechia Gdańsk]]'''|POL|6–2|[[Akademija Pandev]]|MKD|4–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Inter Turku|Inter Turku]]|FIN|1–3|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1–0|0–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|4–4 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|2–3|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|LTU|0–2|'''[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]'''|MDA|0–0|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[KF Laçi|Laçi]]'''|ALB|1–0|[[FK Iskra Danilovgrad|Iskra]]|MNE|0–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[SC Gjilani|Gjilani]]|KOS|2–3|'''[[FK Liepāja|Liepāja]]'''|LVA|1–0|1–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Sfîntul Gheorghe|Sfîntul Gheorghe]]|MDA|2–4|'''[[NŠ Mura|Mura]]'''|SVN|1–2|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|2–0|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|GEO|2–0|0–0}}
{{TwoLegResult|'''[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]'''|SVK|2–0|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|2–0|0–0}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]'''|MNE|4–2|[[KF Llapi|Llapi]]|KOS|2–0|2–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|2–1|[[Atlètic Club d'Escaldes]]|AND|1–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|3–3 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|2–0|1–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]'''|SVN|3–2|[[FC Differdange 03|Differdange 03]]|LUX|1–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]'''|GIB|1–0|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[UE Santa Coloma]]|AND|1–5|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|0–1|1–4}}
{{TwoLegResult|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|5–1|[[Cliftonville F.C.|Cliftonville]]|NIR|2–1|3–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Víkingur Gøta|Víkingur]]'''|FRO|3–1|[[Europa F.C.|Europa]]|GIB|1–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Bala Town F.C.|Bala Town]]|WAL|2–2 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|1–2|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[CS Fola Esch|Fola Esch]]|LUX|1–4|'''[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]'''|SMR|0–1|1–3}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|3–2|[[FK Dečić|Dečić]]|MNE|1–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[S.P. Tre Penne|Tre Penne]]|SMR|0–8|'''[[FK Tuzla City|Tuzla City]]'''|BIH|0–2|0–6}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]'''|GEO|1–1 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Partizani Tirana|Partizani]]|ALB|0–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|4–2|[[FC Ararat Yerevan|Ararat Yerevan]]|ARM|2–0|2–2}}
{{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|0–1|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Pogoń Szczecin]]'''|POL|4–2|[[Knattspyrnufélag Reykjavíkur|KR]]|ISL|4–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[Havnar Bóltfelag|HB]]|FRO|2–2 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Newtown A.F.C.|Newtown]]'''|WAL|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[F.C. Bruno's Magpies|Bruno's Magpies]]|GIB|3–4|'''[[Crusaders F.C.|Crusaders]]'''|NIR|2–1|1–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|3–4|'''[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]'''|FIN|1–0|2–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|0–4|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–2|0–2}}
|}

=== 2. kvalifikācijas kārta ===
2. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 15. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572508ca8a-7ef4a2cdcd36-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League second qualifying round draw |date={{dat|2022|6|15||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR|''bez spēles''|N/A||—|—}}
{{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|''bez spēles''|N/A||—|—}}
{{TwoLegResult|[[S.P. La Fiorita|La Fiorita]]|SMR||[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|0–4|{{small|26. julijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL||[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|{{small|26. julijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE||[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO| 	0–0|{{small|27. julijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT||[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]|EST|3–2|{{small|28. julijā}}}}
{{TwoLegResult|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB||[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]|BIH|0–1|{{small|28. julijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|POL||[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|5–0|{{small|28. julijā}}}}
{{TwoLegResult|[[CFR Cluj]]|ROU||[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–0|{{small|26. julijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ||[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|2–0|{{small|26. julijā}}}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Pamata zars
{{TwoLegResult|[[Gżira United F.C.|Gżira United]]|MLT||[[FK Radnički Niš|Radnički Niš]]|SRB|2–2|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]]|GRE||[[FC Gomel|Gomel]]|BLR|5–1|{{small|27. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Botev Plovdiv]]|BUL||[[APOEL FC|APOEL]]|CYP|0–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Fehérvár FC|Fehérvár]]|HUN||[[Gabala FK|Gabala]]|AZE|4–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|TUR||[[Maccabi Netanya F.C.|Maccabi Netanya]]|ISR|1–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|CYP||[[Neftçi PFK|Neftçi Baku]]|AZE|2–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|BIH||[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]|MLT|0–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]|GEO||[[FCSB]]|ROU|1–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK Makedonija Gjorče Petrov|Makedonija Gjorče Petrov]]|MKD||[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|0–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR||[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|BLR|2–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Zira FK|Zira]]|AZE||[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR|0–3|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[KF Vllaznia Shkodër|Vllaznia]]|ALB||[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM||[[Paide Linnameeskond]]|EST|0–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ||[[Kisvárda FC|Kisvárda]]|HUN|0–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|BLR||[[Konyaspor]]|TUR|0–3|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]|ROU||[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]|SVN|3–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]|KAZ||[[NK Osijek|Osijek]]|CRO|1–2|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK Liepāja|Liepāja]]|LVA||[[BSC Young Boys|Young Boys]]|SUI|0–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|AUT||[[Lechia Gdańsk]]|POL|0–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|FIN||[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|0–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]|ISL||[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]|MNE|2–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]|IRL||[[NŠ Mura|Mura]]|SVN|1–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]|NIR||[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|CZE|0–4|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|SVK||[[Newtown A.F.C.|Newtown]]|WAL|4–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK Sūduva|Sūduva]]|LTU||[[Viborg FF|Viborg]]|DEN|0–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|FRO||[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]|SVK|0–2|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Pogoń Szczecin]]|POL||[[Brøndby IF|Brøndby]]|DEN|1–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED||[[FK Tuzla City|Tuzla City]]|BIH|1–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|SCO||[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]|WAL|0–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Molde FK|Molde]]|NOR||[[IF Elfsborg|Elfsborg]]|SWE|4–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Koper|Koper]]|SVN||[[FC Vaduz|Vaduz]]|LIE|0–1|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[B36 Tórshavn]]|FRO||[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]|LUX|1–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]|SVK||[[Riga FC|Riga]]|LVA|0–3|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Basel|Basel]]|SWI||[[Crusaders F.C.|Crusaders]]|NIR|2–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]|BEL||[[FC Drita|Drita]]|KOS|0–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA||[[KF Laçi|Laçi]]|ALB|0–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Racing FC Union Luxembourg|Racing Union]]|LUX||[[FK Čukarički|Čukarički]]|SRB|1–4|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL||[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|2–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]|POR||[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|HUN|3–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[HNK Rijeka|Rijeka]]|CRO||[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgårdens IF]]|SWE|1–2|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]|UKR||[[AIK Fotboll|AIK]]|SWE|3–2|{{small|27. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Valmiera FC|Valmiera]]|LVA||[[KF Shkëndija|Shkëndija]]|MKD|1–2|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Raków Częstochowa]]|POL||[[FC Astana|Astana]]|KAZ|5–0|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN||[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]|MDA|2–2|{{small|28. jūlijā}}}}
{{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE||[[Viking FK|Viking]]|NOR|0–0|{{small|28. jūlijā}}}}
|}

=== 3. kvalifikācijas kārta ===
3. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 18. jūlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572751393a-eb95c0c01d09-1000--third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League third qualifying round draw |date={{dat|2022|7|18||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|22||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]/[[The New Saints F.C.|The New Saints]] uzvarētāji|&lt;!--ISL/WAL--&gt;||[[KF Tirana|Tirana]]/[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]] uzvarētāji|&lt;!--ALB/BIH--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK RFS|RFS]]|LVA||[[Hibernians F.C.|Hibernians]]/[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]] uzvarētāji|&lt;!--MLT/EST--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[S.P. La Fiorita|La Fiorita]]/[[FC Ballkani|Ballkani]] uzvarētāji|&lt;!--SMR/FRO--&gt;||[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]/[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]] uzvarētāji|&lt;!--MNE/FRO--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]/[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]] uzvarētāji|&lt;!--POL/GEO--&gt;||[[FC Tobol|Tobol]]/[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]] uzvarētāji|&lt;!--KAZ/GIB--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR||[[CFR Cluj]]/[[Inter Club d'Escaldes]] uzvarētāji|&lt;!--ROU/AND--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]/[[Newtown A.F.C.|Newtown]] uzvarētāji|&lt;!--SVK/WAL--&gt;||[[Raków Częstochowa]]/[[FC Astana|Astana]] uzvarētāji|&lt;!--POL/KAZ--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]/[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]] uzvarētāji|&lt;!--FIN/MDA--&gt;||[[FK Liepāja|Liepāja]]/[[BSC Young Boys|Young Boys]] uzvarētāji|&lt;!--LVA/SUI--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Pogoń Szczecin]]/[[Brøndby IF|Brøndby]] uzvarētāji|&lt;!--POL/DEN--&gt;||[[FC Basel|Basel]]/[[Crusaders F.C.|Crusaders]] uzvarētāji|&lt;!--SUI/NIR--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]/[[AIK Fotboll|AIK]] uzvarētāji|&lt;!--UKR/SWE--&gt;||[[Valmiera FC|Valmiera]]/[[KF Shkëndija|Shkëndija]] uzvarētāji|&lt;!--LVA/MKD--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]/[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]] uzvarētāji|&lt;!--FIN/NOR--&gt;||[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]/[[FC Drita|Drita]] uzvarētāji|&lt;!--BEL/KOS--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]/[[Paide Linnameeskond]] uzvarētāji|&lt;!--ARM/EST--&gt;||[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]/[[Viking FK|Viking]] uzvarētāji|&lt;!--CZE/NO--&gt;||[[Motherwell F.C.|Motherwell]]/[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]] uzvarētāji|&lt;!--SCO/IRL--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO||[[Vitória S.C.|Vitória Guimarães]]/[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]] uzvarētāji|&lt;!--POR/HUN--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK Sūduva|Sūduva]]/[[Viborg FF|Viborg]] uzvarētāji|&lt;!--LTU/DEN--&gt;||[[B36 Tórshavn]]/[[Società Polisportiva Tre Fiori|Tre Fiori]] uzvarētāji|&lt;!--FRO/SMR--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK Makedonija Gjorče Petrov|Makedonija GP]]/[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]] uzvarētāji|&lt;!--MKD/BUL--&gt;||[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]/[[NŠ Mura|Mura]] uzvarētāji|&lt;!--IRL/SVN--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]/[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]] uzvarētāji|&lt;!--ISL/MNE--&gt;||[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]/[[Maccabi Netanya F.C.|Maccabi Netanya]] uzvarētāji|&lt;!--TUR/ISR--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Dundee United F.C.|Dundee United]]|SCO||[[AZ Alkmaar|AZ]]/[[FK Tuzla City|Tuzla City]] uzvarētāji|&lt;!--NED/BIH--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[PFC Botev Plovdiv|Botev Plovdiv]]/[[APOEL FC|APOEL]] uzvarētāji|&lt;!--BUL/CYP--&gt;||[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]/[[NK Osijek|Osijek]] uzvarētāji|&lt;!--KAZ/CRO--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Víkingur Gøta]]/[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC 1904]] uzvarētāji|&lt;!--FRO/SVK--&gt;||[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]/[[FCSB]] uzvarētāji|&lt;!--GEO/ROU--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]/[[Riga FC|Riga]] uzvarētāji|&lt;!--SVK/LVA--&gt;||[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|POR|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Wolfsberger AC]]|AUT||[[Gżira United F.C.|Gżira United]]/[[FK Radnički Niš|Radnički Niš]] uzvarētāji|&lt;!--MLT/SRB--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Zira FK|Zira]]/[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]] uzvarētāji|&lt;!--AZE/ISR--&gt;||[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]]/[[FC Gomel|Gomel]] uzvarētāji|&lt;!--GRE/BLR--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Molde FK|Molde]]/[[IF Elfsborg|Elfsborg]] uzvarētāji|&lt;!--NOR/SWE--&gt;||[[FC Kairat|Kairat]]/[[Kisvárda F.C.|Kisvárda]] uzvarētāji|&lt;!--KAZ/HUN--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]/[[Neftçi PFK|Neftçi]] uzvarētāji|&lt;!--CYP/AZE--&gt;||[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]/[[Lechia Gdańsk]] uzvarētāji|&lt;!--AUT/POL--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI||[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]/[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]] uzvarētāji|&lt;!--ISR/BLR--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]/[[PAOK FC|PAOK]] uzvarētāji|&lt;!--BUL/GRE--&gt;||[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]/[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]] uzvarētāji|&lt;!--BIH/MLT--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED||[[Racing FC Union Luxembourg|Racing Union]]/[[FK Čukarički|Čukarički]] uzvarētāji|&lt;!--LUX/SRB--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]|UKR||[[KS Vllaznia Shkodër|Vllaznia Shkodër]]/[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]] uzvarētāji|&lt;!--ALB/ROU--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Koper|Koper]]/[[FC Vaduz|Vaduz]] uzvarētāji|&lt;!--SVN/LIE--&gt;||[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]/[[Konyaspor]] uzvarētāji|&lt;!--BLR/TUR--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[ACS Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]/[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]] uzvarētāji|&lt;!--ROU/SVN--&gt;||[[HNK Rijeka|Rijeka]]/[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]] uzvarētāji|&lt;!--CRO/SWE--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Fehérvár FC|Fehérvár]]/[[Gabala FK|Gabala]] uzvarētāji|&lt;!--HUN/AZE--&gt;||[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]/[[KF Laçi|Laçi]] uzvarētāji|&lt;!--MDA/ALB--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]/[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]] uzvarētāji|&lt;!--GIB/CZE--&gt;||[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]]
[[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]]
[[Kategorija:UEFA Eiropas konferences līga]]</text>
      <sha1>ce8girzaqxrlqj9s7ci0qv4auohvc4y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aldis Blumbergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516846</id>
    <revision>
      <id>3658930</id>
      <parentid>3656223</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:20:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>80.89.78.132</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4345" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Aldis Blumbergs
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = Aldis Blumbergs 2018. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas =   {{dat|2022|7|17|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats3 = 
| term_sākums3 = 
| term_beigas3 = 
| prezidents3 = 
| premjers3 = 
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati =  {{dat|1969|10|16|N|bez}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Babītes novads}}
| mir_dati =  {{miršanas datums un vecums|2022|7|17|1969|10|16}}
| mir_vieta =  {{vieta|Latvija|Rīga}}
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
* [[Par cilvēcīgu Latviju]] (2017—2020)
* [[Jaunā vienotība]] (2020-2022)
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[jurists]], [[politiķis]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Aldis Blumbergs''' (dzimis {{dat|1969|10|16}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2022|7|17}}) bija latviešu [[jurists]] un [[politiķis]], 13. [[Saeima]]s deputāts, ievēlēts no partijas [[KPV LV]] saraksta, vēlāk kļuvis par partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; biedru.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1969. gadā Rīgā. 1989. gadā [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Industriālajā politehnikumā]] ieguva mēbeļu ražošanas tehnologa kvalifikāciju. Vēlāk studēja [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], 2003. gadā ieguva bakalaura grādu jurisprudencē, tad 2004. gadā sociālo zinātņu maģistra grādu Eiropas un starptautiskajās tiesībās. Strādāja zvērinātā advokāta Dēvija Elnioņa birojā un bija šķīrējtiesnesis Baltijas Reģionālajā šķīrējtiesā, vēlāk darbojās kā individuāli praktizējošs [[zvērināts advokāts]].

== Politiskā darbība ==
Pirms [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] 2018. gadā Aldis Blumbergs iesaistījās politikā un tika ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas [[KPV LV]] saraksta (vēlākā &quot;[[Par cilvēcīgu Latviju]]&quot;). 2019. gadā darbojās arī kā [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. 2019. gada jūnijā iekšlietu ministrs [[Sandis Ģirģens]] atbrīvoja A. Blumbergu no amata, lēmumu pamatojot ar viņa nespēju pietiekami pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus, vienlaikus tika atbrīvoti visu [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ministru parlamentārie sekretāri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/aldis-blumbergs/|title=Aldis Blumbergs|website=Puaro.lv|access-date=2022-07-12|date=2020-09-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; 2020. gada 8. janvārī Aldi Blumbergu izslēdza no [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] [[13. Saeima]]s frakcijas un 2020. gada septembrī viņš pievienojās partijai &quot;[[Vienotība]]&quot;, balsojumos atbalstot &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; Saeimas frakciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/2DE6973DB7C1EC91C22583320029E5D9?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Aldis Blumbergs - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-12}}&lt;/ref&gt;

Miris 2022. gada 17. jūlijā pēc ilgstošas slimības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/52-gadu-vecuma-muziba-devies-saeimas-deputats-aldis-blumbergs.a465753/|title=52 gadu vecumā mūžībā devies Saeimas deputāts Aldis Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{13. Saeima}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Blumbergs, Aldis}}
[[Kategorija:1969. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>a6y1gwvnw49ri9nydtqgio5rfr9tofs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3658931</id>
      <parentid>3658930</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:20:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>80.89.78.132</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4345" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Aldis Blumbergs
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = Aldis Blumbergs 2018. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas =   {{dat|2022|7|17|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats3 = 
| term_sākums3 = 
| term_beigas3 = 
| prezidents3 = 
| premjers3 = 
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati =  {{dat|1969|10|16|N|bez}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Babītes novads}}
| mir_dati =  {{miršanas datums un vecums|2022|7|17|1969|10|16}}
| mir_vieta =  {{vieta|Latvija|Rīga}}
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
* [[Par cilvēcīgu Latviju]] (2017—2020)
* [[Jaunā Vienotība]] (2020-2022)
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[jurists]], [[politiķis]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Aldis Blumbergs''' (dzimis {{dat|1969|10|16}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2022|7|17}}) bija latviešu [[jurists]] un [[politiķis]], 13. [[Saeima]]s deputāts, ievēlēts no partijas [[KPV LV]] saraksta, vēlāk kļuvis par partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; biedru.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1969. gadā Rīgā. 1989. gadā [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Industriālajā politehnikumā]] ieguva mēbeļu ražošanas tehnologa kvalifikāciju. Vēlāk studēja [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], 2003. gadā ieguva bakalaura grādu jurisprudencē, tad 2004. gadā sociālo zinātņu maģistra grādu Eiropas un starptautiskajās tiesībās. Strādāja zvērinātā advokāta Dēvija Elnioņa birojā un bija šķīrējtiesnesis Baltijas Reģionālajā šķīrējtiesā, vēlāk darbojās kā individuāli praktizējošs [[zvērināts advokāts]].

== Politiskā darbība ==
Pirms [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] 2018. gadā Aldis Blumbergs iesaistījās politikā un tika ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas [[KPV LV]] saraksta (vēlākā &quot;[[Par cilvēcīgu Latviju]]&quot;). 2019. gadā darbojās arī kā [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. 2019. gada jūnijā iekšlietu ministrs [[Sandis Ģirģens]] atbrīvoja A. Blumbergu no amata, lēmumu pamatojot ar viņa nespēju pietiekami pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus, vienlaikus tika atbrīvoti visu [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ministru parlamentārie sekretāri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/aldis-blumbergs/|title=Aldis Blumbergs|website=Puaro.lv|access-date=2022-07-12|date=2020-09-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; 2020. gada 8. janvārī Aldi Blumbergu izslēdza no [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] [[13. Saeima]]s frakcijas un 2020. gada septembrī viņš pievienojās partijai &quot;[[Vienotība]]&quot;, balsojumos atbalstot &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; Saeimas frakciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/2DE6973DB7C1EC91C22583320029E5D9?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Aldis Blumbergs - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-12}}&lt;/ref&gt;

Miris 2022. gada 17. jūlijā pēc ilgstošas slimības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/52-gadu-vecuma-muziba-devies-saeimas-deputats-aldis-blumbergs.a465753/|title=52 gadu vecumā mūžībā devies Saeimas deputāts Aldis Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{13. Saeima}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Blumbergs, Aldis}}
[[Kategorija:1969. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>6pcfz0jqtrpbw4vh38u1n94f8w7xwem</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kimberlija Garsija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517200</id>
    <revision>
      <id>3659267</id>
      <parentid>3654665</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T11:43:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4404" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Kimberlija Garsija
 |      vārds_orig = ''Kimberly García''
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = Gabriela Kimberlija Garsija Leona
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|10|19}}
 |         dz_viet = {{vieta|Peru|Vankajo}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{PER}}
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = 
 |           svars = 
 |         iesauka = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[soļošana]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 2 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}})
 |            pc-a = 
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 
 |            rc-t = 
 |            reg1 = 
 |            reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 
 |           PR1_d = 
 |             PR2 = 
 |           PR2_d = 
 |             PR3 = 
 |           PR3_d = 
 |             PR4 = 
 |           PR4_d = 
 |             PR5 = 
 |           PR5_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = S
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{Medal|Sport|Sieviešu [[soļošana]]}}
{{Medal|Country|{{PER}}}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|20 km soļošana}}
{{MedalGold|Oregona 2022|35 km soļošana}}
{{Medal|Competition|[[Panamerikas spēles]]}}
{{Medal|Silver|Lima 2019|20 km soļošana}}
}}
'''Gabriela Kimberlija Garsija Leona''' ({{val|es|Gabriela Kimberly García León}}; dzimusi {{dat|1993|10|19}} [[Vankajo]]) ir [[Peru]] [[vieglatlētika|vieglatlēte]], [[soļošana|soļotāja]]. 

Piedalījusies [[2010. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles|2010. gada vasaras jaunatnes olimpiskajās spēlēs]], bija Peru delegācijas karognesēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/flagbearers?edition_id=65 |title=Flagbearers for 2010 Summer Youth Olympics |language=en |website=olympedia.org |access-date={{dat|2022|7|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; 5 km soļošanā meitenēm ieņēma 7. vietu. Piedalījusies divās [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gadā]] [[Riodežaneiro]] ieņēma 14. vietu, bet [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]] nefinišēja.

2019. gada [[Panamerikas spēles|Panamerikas spēlēs]] izcīnīja sudraba medaļu 20 km soļošanā. [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013. gadā]] [[Maskava|Maskavā]], 20 km distancē ieņemot 31. vietu.  [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja zelta medaļu 20 km distancē. Tā bija pirmā Peru medaļa pasaules vieglatlētikas čempionātu vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldathletics.org/news/report/wch-oregon22-report-women-20km-race-walk |title=Garcia ends Chinese dominance of 20km race walk with landmark Oregon triumph |language=en |date={{dat|2022|7|16|N|bez}} |website=worldathletics.org |access-date={{dat|2022|7|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Uzvarēja arī 35 km soļošanā, izcīnot otru zelta medaļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/22072022-damu_solosana_abas_distances_identisks_go |title=Dāmu soļošanā abās distancēs identisks goda pjedestāls - otrais triumfs Garsijai |date={{dat|2022|7|22|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2022|7|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}}
{{vieglatlēts-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Garsija, Kimberlija}}

[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Peru dzimušie]]
[[Kategorija:Peru vieglatlētes]]
[[Kategorija:Soļotāji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>h0pzb72kqhgddprrvo2sl75g12ud8km</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lindstrēma pussala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517349</id>
    <revision>
      <id>3659156</id>
      <parentid>3656256</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T05:56:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2213" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Lindstrēma pussala
|attēls              = 
|attēla paraksts     = 
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Kanāda#Nunavuta
|relief              = jā
|mark                = Orange_pog.svg
|position            = right
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Elsmīra sala]]
|arhipelāgs          = 
|latd=76|latm=36|lats= |latNS=N 
|longd=83|longm=40|longs= |longEW=W
|platība             = 
|garums              = 40
|platums             = 12—20
|krasta līnija       =
|augstākais kalns    =
|augstums            = 
|salu skaits         =
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips = Teritorija
|valsts adm vienība       = {{CA-NU}}
|valsts adm vienības tips1 = 
|valsts adm vienība1       = 
|iedzīvotāji         = 
|iedzīvotāju gads    =
|blīvums             =
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts ciems  = 
|piezīme =
}}
'''Lindstrēma pussala''' ({{val|en|Lindstrom Peninsula}}) ir ap {{nobr|40 km}} gara un no 12 līdz {{nobr|20 km}} plata [[pussala]] [[Kanāda]]s ziemeļos. Administratīvi ietilpst [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kikiktāluka]]s reģionā. Izvietojusies [[Elsmīra sala]]s dienvidos pie [[Džonsa šaurums|Džonsa šauruma]] starp Grisfjordu austrumos un Hārborfjordu rietumos. Izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā. Reljefs paugurains, ainavā valda arktiskais tuksnesis. 

1953. gada vasarā [[Augstās Arktikas pārcelšanās]] kampaņas ietvaros pussalas piekrastē tika nometinātas vairākas [[inuiti|inuitu]] ģimenes, izveidojot pirmo pastāvīgo apdzīvoto vietu salā kopš Mazā ledus laikmeta sākuma 16. gadsimtā, kad inuiti salu pameta. 1961. gadā inuiti tika pārvietoti uz jauno ciematu [[Grisfjorda|Grisfjordu]] fjorda austrumu krastā.&lt;ref&gt;[https://www.qtcommission.ca/sites/default/files/community/community_histories_grise_fiord.pdf Qikiqtani Truth Commission. Community Histories 1950–1975. Grise Fiord]&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ziemeļamerikas pussalas]]
[[Kategorija:Kanādas pussalas]]
[[Kategorija:Nunavuta]]
[[Kategorija:Elsmīra sala]]</text>
      <sha1>by3youdy1ixzzy1stad14guqu3t2hl5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Romāns Mežeckis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517354</id>
    <revision>
      <id>3658933</id>
      <parentid>3658223</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T16:30:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>80.89.78.132</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6695" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Romāns Mežeckis
| vārds_orģ = 
| attēls              = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15096437444).jpg
| att_izm = 275px 
| mazs_att = 
| apraksts = 
| amats = Jūrmalas domes deputāts, Rīgas domes deputāts
| term_sākums = 2021.gada 5.jūnijs
| term_beigas = 2022.gada 20.jūlijs
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = 2014.gada novembris
| term_beigas2 = 2018.gada 6.novembris
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
| amats7 = [[7. Saeima]]s deputāts
| term_sākums7 = {{dat|1998|11|3|N}}
| term_beigas7 = {{dat|2002|11|5|N}}
| viceprezidents7 = 
| vicepremjers7 = 
| vietnieks7 = 
| prezidents7 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
* [[Guntis Ulmanis]]
| premjers7 = * [[Guntars Krasts]]
* [[Vilis Krištopans]]
* [[Andris Šķēle]]
* [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]
| priekštecis7 = 
| pēctecis7 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|9|7}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvietis]]
| partija = * [[Demokrātiskā partija Saimnieks]]
* [[Jaunā partija]]
* [[Latvijas Pirmā partija]]
* [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
* [[No sirds Latvijai]]
* [[Saskaņa]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = [[Iveta Grigule-Pēterse]] (1987-1996)
| bērni = 
| profesija = [[jurists]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Romāns Mežeckis''' (dzimis {{dat|1964|9|7}}) ir latviešu jurists un politiķis. Kopš 2022.gada 20.jūlija ir [[Jūrmalas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jūrmalas pilsētas Domes]] deputāts, ievēlēts no Zaļo un Zemnieku savienības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/darbinieks/romans-mezeckis|title=Romāns Mežeckis {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;  Darbojies politikā no 1995.gada, bijis  [[7. Saeima|7.]] un [[12. Saeima]]s deputāts, Jūrmalas pilsētas domes deputāts un [[Rīgas dome|Rīgas domes]] deputāts.

[[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas]] vēlēšanās ievēlēts  no &quot;[[Jaunā partija|Jaunās partijas]]&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/arhivs/7_saeima/deputati/mezeckis.htm|title=Romāns Mežeckis  Ievēlēts no saraksta|website=www.saeima.lv|access-date=2022-07-21}}&lt;/ref&gt; (1998. gada 3.novembrī). Darbojās  Saeimas Vides apakškomisijā, Sporta apakškomisijā, Parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā, Parlamentārā izmeklēšanas komisijā, lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar 1991.gada 29.augustā LR AP Prezidija īpaši plnvarotā deputāta P. Simsosna un PSRS VDK pārstāvju parakstīto slepeno protokolu, kā arī tā nozīmes izvērtēšanai , Parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā, Aizsardzības un iekšlietu komisijā un Nacionālās drošības komisijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/arhivs/7_saeima/deputati/mezeckis.htm|title=Romāns Mežeckis  Ievēlēts no saraksta|website=www.saeima.lv|access-date=2022-07-21}}&lt;/ref&gt;  2013. gada pašvaldību vēlēšanās kandidēja  no [[Zaļo un zemnieku savienība|Zaļo un zemnieku savienības]], no kuras tika ievēlēts [[Jūrmala]]s domē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2013-gada-1-junija-velesanas|title=2013.gada 1.jūnija vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}&lt;/ref&gt; 

2014. gadā Romānu Mežecki ievēlēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimā]], no partijas [[No sirds Latvijai|&quot;No sirds Latvijai&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf/deputies?OpenView&amp;lang=LV&amp;count=1000|title=Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāti|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-21}}&lt;/ref&gt; 12.Saeimā darbojies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Eiropas lietu komisijā un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijā.2018. gadā izstājies no Saeimas frakcijas, kļūstot par neatkarīgo deputātu.

2018.gadā 13.Saeimas vēlēšanās kandidēja no [[Saskaņa|&quot;Saskaņa&quot; sociāldemokrātiskā partija.]] 

2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanās ievēlēts Rīgas domē no  [[Saskaņa|&quot;Saskaņa&quot; sociāldemokrātiskā partija.]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/riga/saraksti/saskana-socialdemokratiska-partija|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās kandidēja  uz Jūrmalas domes deputāta krēslu ([[Zaļo un zemnieku savienība|Zaļo un zemnieku savienība)]],taču netika ievēlēts. R.Mežeckis apstrīdēja šo vēlēšanu rezultātus, bet izmaiņas nepanāca. Kad ziemā Jūrmalas domniece Anita Adijāne uz laiku nolika mandātu, jo nevēlējās vakcinēties pret Covid-19, Mežeckis nolika Rīgas domnieka mandātu, lai dažus mēnešus aizstātu kolēģi Jūrmalas domē un tās komitejās. 2022.gada jūnijā Adijāne deputātes mandātu nolikusi pavisam, kas pavēra iespēju R. Mežeckim uzņemties Jūrmalas domnieka amatu.
[[Attēls:12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15096437444).jpg|thumb]]


1982.gadā beidzis [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2.vidusskolu.]] 2007. gadā absolvējis [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti]], iegūstot sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/Candidates/Candidate?id=eo5CsVnsukVokSr5EEEFpw==|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{12. Saeima}}
{{7. Saeima}}
{{Rīgas dome 2020}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mežeckis, Romāns}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>ef4wmni4sb4coxo1925701b2e2fx8er</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659264</id>
      <parentid>3658933</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T11:20:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: .gad → . gad (11), .jūnij → . jūnij (2), .jūlij → . jūlij (2), .august → . august, .novembr → . novembr (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6519" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Romāns Mežeckis
| vārds_orģ = 
| attēls              = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15096437444).jpg
| att_izm = 275px 
| mazs_att = 
| apraksts = 
| amats = Jūrmalas domes deputāts, Rīgas domes deputāts
| term_sākums = 2021. gada 5. jūnijs
| term_beigas = 2022. gada 20. jūlijs
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = 2014. gada novembris
| term_beigas2 = 2018. gada 6. novembris
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
| amats7 = [[7. Saeima]]s deputāts
| term_sākums7 = {{dat|1998|11|3|N}}
| term_beigas7 = {{dat|2002|11|5|N}}
| viceprezidents7 = 
| vicepremjers7 = 
| vietnieks7 = 
| prezidents7 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
* [[Guntis Ulmanis]]
| premjers7 = * [[Guntars Krasts]]
* [[Vilis Krištopans]]
* [[Andris Šķēle]]
* [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]
| priekštecis7 = 
| pēctecis7 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|9|7}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvietis]]
| partija = * [[Demokrātiskā partija Saimnieks]]
* [[Jaunā partija]]
* [[Latvijas Pirmā partija]]
* [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
* [[No sirds Latvijai]]
* [[Saskaņa]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = [[Iveta Grigule-Pēterse]] (1987-1996)
| bērni = 
| profesija = [[jurists]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Romāns Mežeckis''' (dzimis {{dat|1964|9|7}}) ir latviešu jurists un politiķis. Kopš 2022. gada 20. jūlija ir [[Jūrmalas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jūrmalas pilsētas Domes]] deputāts, ievēlēts no Zaļo un Zemnieku savienības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/darbinieks/romans-mezeckis|title=Romāns Mežeckis {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;  Darbojies politikā no 1995. gada, bijis  [[7. Saeima|7.]] un [[12. Saeima]]s deputāts, Jūrmalas pilsētas domes deputāts un [[Rīgas dome]]s deputāts.

[[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas]] vēlēšanās ievēlēts  no &quot;[[Jaunā partija|Jaunās partijas]]&quot;&lt;ref name=&quot;saeima.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/arhivs/7_saeima/deputati/mezeckis.htm|title=Romāns Mežeckis  Ievēlēts no saraksta|website=www.saeima.lv|access-date=2022-07-21}}&lt;/ref&gt; (1998. gada 3. novembrī). Darbojās  Saeimas Vides apakškomisijā, Sporta apakškomisijā, Parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā, Parlamentārā izmeklēšanas komisijā, lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar 1991. gada 29. augustā LR AP Prezidija īpaši plnvarotā deputāta P. Simsosna un PSRS VDK pārstāvju parakstīto slepeno protokolu, kā arī tā nozīmes izvērtēšanai , Parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā, Aizsardzības un iekšlietu komisijā un Nacionālās drošības komisijā.&lt;ref name=&quot;saeima.lv&quot;/&gt;  2013. gada pašvaldību vēlēšanās kandidēja  no [[Zaļo un zemnieku savienība]]s, no kuras tika ievēlēts [[Jūrmala]]s domē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2013-gada-1-junija-velesanas|title=2013. gada 1. jūnija vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā Romānu Mežecki ievēlēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimā]], no partijas [[No sirds Latvijai|&quot;No sirds Latvijai&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf/deputies?OpenView&amp;lang=LV&amp;count=1000|title=Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāti|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-21}}&lt;/ref&gt; 12.Saeimā darbojies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Eiropas lietu komisijā un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijā.2018. gadā izstājies no Saeimas frakcijas, kļūstot par neatkarīgo deputātu.

2018. gadā 13. Saeimas vēlēšanās kandidēja no [[Saskaņa|&quot;Saskaņa&quot; sociāldemokrātiskā partija.]]

2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanās ievēlēts Rīgas domē no  [[Saskaņa|&quot;Saskaņa&quot; sociāldemokrātiskā partija.]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/riga/saraksti/saskana-socialdemokratiska-partija|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās kandidēja  uz Jūrmalas domes deputāta krēslu ([[Zaļo un zemnieku savienība|Zaļo un zemnieku savienība)]],taču netika ievēlēts. R.Mežeckis apstrīdēja šo vēlēšanu rezultātus, bet izmaiņas nepanāca. Kad ziemā Jūrmalas domniece Anita Adijāne uz laiku nolika mandātu, jo nevēlējās vakcinēties pret Covid-19, Mežeckis nolika Rīgas domnieka mandātu, lai dažus mēnešus aizstātu kolēģi Jūrmalas domē un tās komitejās. 2022. gada jūnijā Adijāne deputātes mandātu nolikusi pavisam, kas pavēra iespēju R. Mežeckim uzņemties Jūrmalas domnieka amatu.
[[Attēls:12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15096437444).jpg|thumb]]

1982. gadā beidzis [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2.vidusskolu.]] 2007. gadā absolvējis [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti]], iegūstot sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/Candidates/Candidate?id=eo5CsVnsukVokSr5EEEFpw==|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{12. Saeima}}
{{7. Saeima}}
{{Rīgas dome 2020}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mežeckis, Romāns}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>nahu8ldfq4s9kzw2ieah5i3npfbi9xc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eternal Atake</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517355</id>
    <revision>
      <id>3659208</id>
      <parentid>3657492</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:43:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Yungchains</username>
        <id>107090</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4230" xml:space="preserve">{{Italic title}}{{Albuma infokaste
| Nosaukums = ''Eternal Atake''
| Izpildītājs = Studijas albūms no [[Lil Uzi Vert]]
| Vāks = Lil Uzi Vert - Eternal Atake.jpg
| Background = #66accc
| Izdots = {{dat|2020|3|5}}
| Ierakstīts = 2018–2020
| Žanrs = [[hiphops]]
| Garums = 62:13
| Valoda = [[angļu valoda|angļu]]
| Ierakstu kompānija = Generation Now  [[Atlantic Records|Atlantic]]
| Producents = * Bobby Raps
* Brandon Finessin
* Bugz Ronin
* Chief Keef
* Cousin Vinny
* Dez Wright Beats
* Felipe S
* Harold Harper
* Ike Beatz
* Loesoe
* Mayyzo
* Nick Seeley
* Oogie Mane
* Outtatown
* Starboy
* Supah Mario
* TM88
* Wheezy
* Yung Lan
| Izpildītājsģen = Lil Uzi Vert
| Iepriekšējais albums = [[Attēls:Luv Is Rage 2.jpg|60px]]&lt;br /&gt;'''''[[Luv Is Rage 2]]'''''&lt;br /&gt;([[2017. gads|2017]])
| Šis albums = [[Attēls:Lil Uzi Vert - Eternal Atake.jpg|60px]]&lt;br /&gt;'''''Eternal Atake'''''&lt;br /&gt;([[2020. gads|2020]])
| Nākamais albums = &lt;br /&gt;'''''The Pink Tape'''''&lt;br /&gt;(TBA)
| Singls1 = Futsal Shuffle 2020
| Singls1 datums = 13. decembris, 2019. gads
| Singls2 = That Way
| Singls2 datums = 1. marts, 2020. gads
| Skaits = 18
}}
'''''Eternal Atake''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|repera]] [[Lil Uzi Vert]] otrais studijas albums. Tas ir viņu pirmais projekts kopš 2017. gada studijas albuma &quot;''[[Luv Is Rage 2]]''&quot;. Pēc sākotnējās izziņošanas 2018. gadā albums tika izdots 2020. gada 6. martā, izmantojot ''Generation Now'' un ''[[Atlantic Records]]'' kā pārsteiguma izlaidumu. Albumu atbalstīja singli &quot;''Futsal Shuffle 2020''&quot; un &quot;''That Way''&quot;, kas vēlāk parādījās kā albuma bonusa skaņdarbi. Albumā viesojas amerikāņu dziedātājs [[Syd]].

''Eternal Atake'' saņēma plašu atzinību un debitēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Billboard 200]] virsotnē, kļūstot par Lil Uzi Vert otro ASV albumu pirmajā vietā. Albuma luksusa versija ar nosaukumu &quot;''[[Lil Uzi Vert vs. The World 2]]''&quot; tika izdota nedēļu vēlāk, 13. martā.

== Fons ==
2018. gada jūlijā [[Lil Uzi Vert]] [[Twitter]] publicēja divus ziņojumus: &quot;''Eternal Atake''&quot; un &quot;''Eternal means forever. Atake means 2 overtake''&quot;, kas tika raksturoti kā noslēpumaini. 2018. gada 31. jūlijā, kas bija arī Lil Uzi Vert 23. dzimšanas diena, viņi no sava [[Instagram]] profila noņēma visas ziņas, izņemot divus — “''New Patek''” fragmentu un ''Eternal Atake'' veco vāka noformējumu. 9. decembrī Lil Uzi Vert apstiprināja, ka ''Eternal Atake'' ir pabeigts un ir paredzēts atbrīvošanai.

2019. gada 11. janvārī Lil Uzi Vert, izmantojot Instagram, paziņoja, ka viņi ir &quot;''deleted everything''&quot; un ir &quot;done with music&quot;, lai gan daudzi uzskatīja, ka tas varētu būt tikai reklāmas triks un/vai reklāmas izvēršana. albums. 2020. gada 3. martā Lil Uzi Vert atklāja jaunu albuma vāku vietnē Twitter, pēc tam, kad ļāva faniem balsot par jauno vāku.

== Dziesmu sarakts ==
{{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=Eternal Atake|all_writing=[[Lil Uzi Vert]], izņēmumi ir minēti|writing_credits=yes|title1=Baby Pluto|length1=3:30|title2=Lo Mein|length2=3:15|title3=Silly Watch|writer3=Lil Uzi Vert|length3=3:15|title4=POP|title5=You Better Move|length5=3:16|title6=Homecoming|writer6=Lil Uzi Vert|length6=3:33|title7=I'm Sorry|length7=3:31|title8=Celebration Station|writer8=Lil Uzi Vert|length8=3:15|title9=Bigger Than Life|writer9=Lil Uzi Vert|length9=3:12|title10=Chrome Heart Tags|length10=3:32|title11=Bust Me|length11=3:14|writer2=Lil Uzi Vert|writer1=Lil Uzi Vert|writer4=Lil Uzi Vert|writer5=Lil Uzi Vert|writer11=Lil Uzi Vert|writer10=Lil Uzi Vert|writer7=Lil Uzi Vert|length4=3:47|all_lyrics=Lil Uzi Vert|title12=Prices|length12=3:53|writer12=Lil Uzi Vert|title13=Urgency|length13=3:01|writer13=Lil Uzi Vert &amp; Syd|title14=Venetia|length14=3:08|writer14=Lil Uzi Vert|title15=Secure The Bag|length15=3:58|writer15=Lil Uzi Vert|total_length=60:02|note13=piedaloties [[Syd]]|title16=P2|length16=3:64|writer16=Lil Uzi Vert|title17=Futsal Shuffle 2020 - Bonus Track|length17=3:18|writer17=Lil Uzi Vert|title18=That Way - Bonus Track|length18=3:32|writer18=Lil Uzi Vert}}

[[Kategorija:Lil Uzi Vert albumi]]
[[Kategorija:2020. gada albumi]]</text>
      <sha1>9l3wktn2cbzwaoeqllqb0ltfghcanul</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Končita Martinesa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517431</id>
    <revision>
      <id>3659209</id>
      <parentid>3658189</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T09:46:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10262" xml:space="preserve">{{Tenisista infokaste
 |                       playername = Končita Martinesa
 |                       vārds_orig = ''Conchita Martínez''
 |                           attēls = {{wikidata|property|raw|P18}}
 |                          att_izm = 220px
 |                          caption = 
&lt;!--------- Personas dati -----------&gt;
 |                         nickname = 
 |                          country = {{wikidata|property|linked|P1532}}
 |                        residence = 
 |                        datebirth = {{Dzimšanas datums un vecums|1972|4|16}}
 |                       placebirth = {{wikidata|property|linked|P19}}
 |                        datedeath = 
 |                       placedeath = 
 |                           height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]]
 |                           weight = {{wikidata|property|raw|P2067}} [[kilograms|kg]]
 |                        turnedpro = {{wikidata|property|P2031}}
 |                          retired = {{wikidata|property|P2032}}
 |                            coach = 
 |                            plays = ar labo roku
 |                 careerprizemoney = {{wikidata|property|raw|P2121}} [[ASV dolārs|USD]]
&lt;!------------ Vienspēles -----------&gt;
 |                    singlesrecord = 
 |                    singlestitles = 33 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]]
 |            highestsinglesranking = 2. &lt;small&gt;({{dat|1995|10|30|L|bez}})&lt;/small&gt;
 |             AustralianOpenresult = F (1998)
 |                 FrenchOpenresult = F (2000)
 |                  Wimbledonresult = W (1994)
 |                     USOpenresult = SF (1995, 1996)
 |           WTAChampionshipsresult = 
 |                   Olympicsresult = QF (1992, 1996)
&lt;!--------- Dubultspēles ------------&gt;
 |                    doublesrecord = 
 |                    doublestitles = 13 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]]
 |            highestdoublesranking = 7. &lt;small&gt;({{dat|1993|1|11|L|bez}})&lt;/small&gt;
 |      AustralianOpenDoublesresult = SF (1998, 2002)
 |          FrenchOpenDoublesresult = F (1992, 2001)
 |           WimbledonDoublesresult = QF (1995, 2003)
 |              USOpenDoublesresult = SF (2005)
 |    WTAChampionshipsDoublesresult = 
 |            OlympicsDoublesresult = 
&lt;!--------- Jauktās dubultspēles ------------&gt;
 |                      mixedrecord = 
 |                      mixedtitles = 
 |              highestmixedranking = 
 |        AustralianOpenMixedresult = 
 |            FrenchOpenMixedresult = 
 |             WimbledonMixedresult = 
 |                USOpenMixedresult = 
 |            MastersCupMixedresult = 
 |      WTAChampionshipsMixedresult = 
 |              OlympicsMixedresult = 
&lt;!--------- Citas sadaļas -----------&gt;
 |                          updated = {{dat|2022|7|19|L|bez}}
 |                            slavz = [[Starptautiskā tenisa slavas zāle]] (2020)
&lt;!-------------- Medaļas ------------&gt;
 |                    rādīt_medaļas = 
 |                      headercolor = 
 |                   medaltemplates =
{{MedalCountry | {{ESP}} }}
{{Medal|VOS}}
{{Medal|Silver|[[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|Barselona 1992]]|sieviešu dubultspēle}}
{{Medal|Bronze|[[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|Atlanta 1996]]|sieviešu dubultspēle}}
{{Medal|Silver|[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 2004]]|sieviešu dubultspēle}}
}}
'''Konsepsjona (&quot;Končita&quot;) Martinesa Bernata''' ({{val|es|Concepción Martínez Bernat}}; dzimusi {{dat|1972|4|16}}) ir profesionālo karjeru beigusī [[Spāņi|spāņu]] [[tenisiste]]. Viņa bija pirmā spāniete, kura [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonā]] ieguva sieviešu vienspēļu titulu (1994).&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce |last1= |first1= |last2= |first2= |year= |title=Martinas Vimbldonas atvadas |journal=Sports |publisher= |volume= |issue=Nr. 155 (04.07.1994) |page=8. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7cissue:614327%7cpage:8 |doi= }}&lt;/ref&gt; Martinesa bija arī [[1998. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|1998. gada Austrālijas atklātā čempionāta]] un [[2000. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2000. gada Francijas atklātā čempionāta]] vicečempione. 1995. gada oktobrī viņa sasniedza karjerā augstāko ranga 2. vietu un deviņus gadus bija gada beigās ''Top 10''. Martinesa savas 18 gadus ilgās karjeras laikā izcīnīja 33 vienspēļu un 13 dubultspēļu titulus, kā arī trīs olimpiskās medaļas. 2020. gadā viņa tika uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tennisfame.com/hall-of-famers/inductees/conchita-martinez|title= Conchita Martínez|website=International Tennis Hall of Fame }}&lt;/ref&gt;

Pieckārtēja [[Billijas Džīnas Kingas kauss|Fed kausa]] ieguvēja kā spēlētāja, Martinesa bija arī Spānijas Fed kausa komandas kapteinis no 2013. līdz 2017. gadam un Spānijas [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] komandas kapteinis no 2015. līdz 2017. gadam, atvedot Deivisa kausa komandu atpakaļ augstākā līmeņa pasaules grupā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Conchita Martinez lashes out at Spanish tennis bosses after firing|url=http://www.tennis.com/pro-game/2017/09/martinez-fired-from-spains-fed-cup-and-davis-cup-teams/69415/|publisher=Tennis.com|date=14 September 2017}}&lt;/ref&gt;

Viņa ir strādājusi arī par [[Garbinje Mugurusa|Garbinjes Mugurusas]] nepilnas slodzes treneri, palīdzot viņai izcīnīt [[2017. gada Vimbldonas čempionāts — sieviešu vienspēles|2017. gada Vimbldonas čempionāta]] titulu. 2018. un 2019. gadā viņa bija pilnas slodzes trenere [[Karolīna Plīškova|Karolīnai Plīškovai]]. 2019. gadā novembrī viņa sāka trenēt Mugurusu uz pilnu slodzi un par šo darbu 2021. gadā ieguva WTA labākā trenera balvu.

== Karjeras statistika ==
=== Sasniegtā kārta Grand Slam turnīros ===
{{Tenisa apzīmējumi}}
==== Vienspēles ====
{{Tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|1988|1989|1990|1991|1992|1993|1994|1995|1996|1997|1998|1999|2000|2001|2002|2003|2004|2005}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=1989|A|2R| A| A|4R|4R|QF|SF|QF|4R|F|3R|SF|2R|2R|1R|1R|1R}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=1988|4R|QF|QF|QF|QF|QF|SF|SF|SF|4R|4R|QF|F|3R|2R|QF|2R|1R}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1992|A| A| A| A|2R|SF|W|SF|4R|3R|3R|3R|2R|QF|3R|3R|1R|3R}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=1988|1R|4R|3R|QF|1R|4R|3R|SF|SF|3R|4R|4R|3R|A|2R|2R|1R|1R}}
|}

=== Grand Slam fināli ===
==== Vienspēles: 3 (1—2) ====
{| class='wikitable' 
!style=&quot;width:40px&quot;|Rezultāts
!style=&quot;width:30px&quot;|Gads
!style=&quot;width:150px&quot;|Čempionāts
!style=&quot;width:200px&quot;|Pretiniece
!style=&quot;width:110px&quot; class=&quot;unsortable&quot;|Punkti
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
|style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1994 || [[Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|ASV}} [[Martina Navratilova]] || 6–4, 3–6, 6–3
|-style=&quot;background:#ffc;&quot;
|style=&quot;background:#ffa07a;&quot; |Zaudējums || 1998 || [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] || {{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]] || 3–6, 3–6
|-style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
|style=&quot;background:#ffa07a;&quot; |Zaudējums || 2000 || [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] || {{flaga|Francija}} [[Mērija Pīrsa]] || 2–6, 5–7
|}

==== Sieviešu dubultspēles: 2 (0—2) ====
{|class='wikitable'
|-
!style=&quot;width:40px&quot;|Rezultāts
!style=&quot;width:35px&quot;|Gads
!style=&quot;width:120px&quot;|Čempionāts
!style=&quot;width:170px&quot;|Partnere
!style=&quot;width:180px&quot;|Pretinieces
!style=&quot;width:90px&quot;|Punkti
|-style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
|style=&quot;background:#ffa07a;&quot; |Zaudējums || 1992 || [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] || {{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]] || {{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]] &lt;br&gt; {{flaga|Baltkrievija|1991}} [[Nataļja Zvereva]] || 3–6, 2–6
|-style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
|style=&quot;background:#ffa07a;&quot; |Zaudējums || 2001 || [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] || {{flaga|SCG}} [[Jeļena Dokiča]] || {{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]] &lt;br&gt; {{flaga|Argentīna}} [[Paola Sureza]] || 2–6, 1–6
|}

=== Olimpisko spēļu fināli ===
==== Dubultspēles: 2 sudraba medaļas, 1 bronzas medaļa ====
{|class=&quot;wikitable&quot;
!Rezultāts
!Gads
!Turnīrs
!Partnere
!Pretinieces
!class=unsortable|Punkti
|-bgcolor=FFEA5C 
| bgcolor=silver|Sudrabs|| [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992]]|| [[Teniss 1992. gada vasaras olimpiskās spēlēs|Barselona]] || {{unbulleted list|{{flaga|Spānija}}&amp;nbsp;[[Aranča Sančesa-Vikario]] || {{unbulleted list|{{flaga|USA}} [[Džidži Fernandesa]]|{{flaga|USA}}&amp;nbsp;[[Mērija Džo Fernandesa]]}} || 5–7, 6–2, 2–6
|-bgcolor=FFEA5C 
| bgcolor=cc9966|Bronza|| [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996]]|| [[Teniss 1996. gada vasaras olimpiskās spēlēs|Atlanta]] || {{flaga|ESP}} [[Aranča Sančesa-Vikario]] || {{unbulleted list|{{flaga|NED}}&amp;nbsp;[[Manona Bolegrafa]]|{{flaga|NED}}&amp;nbsp;[[Brenda Šulca-Makārtija]]}} || 6–3, 6–1
|-bgcolor=FFEA5C 
| bgcolor=silver|Sudrabs|| [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]]|| [[Teniss 2004. gada vasaras olimpiskās spēlēs|Atēnas]] || {{unbulleted list|{{flaga|Spānija}}&amp;nbsp;[[Virginija Ruano Paskvala]] || {{unbulleted list|{{flaga|Ķīna}} [[Li Tina]]|{{flaga|Ķīna}}&amp;nbsp;[[Suņa Tiaņtiaņa]]}} || 3–6, 3–6
|}

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* Apbalvota ar [[Sporta Nopelnu Karaliskais ordenis|Sporta Nopelnu Karaliskā ordeņa]] Lielo krustu.
* Uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]] (2020)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}

{{tenisists-aizmetnis}}
{{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Martinesa, Končita}}
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Aragonā dzimušie]]
[[Kategorija:Spānijas tenisisti]]
[[Kategorija:Spānijas treneri]]
[[Kategorija:1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskās sudraba medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēji]]</text>
      <sha1>fq2cxxvwhsykj8o8ebphefp7pbfu8pn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Kanoe federācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517614</id>
    <revision>
      <id>3659249</id>
      <parentid>3658287</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:50:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;. → ref&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4286" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
| nombre              = Latvijas Kanoe federācija
| acrónimo            = LKF
| formation           = {{dat|1993}}
| status              = Biedrība
| headquarters        = Grostonas iela 6b, [[Rīga]], LV-1013, [[Latvija]]
| región              = Latvija
| leader_name         = Lelde Laure
| affiliations        = Starptautiskā Kanoe federācija
| website             = http://canoe.lv
}}

'''Latvijas Kanoe federācija''' ir vadošā organizācija, kas atbildīga par [[Smaiļošana un kanoe airēšana|smaiļošanas un kanoe]], kā arī [[Airēšanas slaloms|airēšanas slaloma]] sporta notikumiem [[Latvija|Latvijā]]. Federācijas prezidents ir Lelde Laure.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://canoe.lv/lv/valde.html|title=Latvijas Kanoe federācijas valde}}&lt;/ref&gt;

Latvijas Kanoe federācija dibināta 1993. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/5136-smai%C4%BCo%C5%A1ana-un-kanoe-Latvij%C4%81|title=Smaiļošana un kanoe airēšana Latvijā}}&lt;/ref&gt;

== Mērķi un uzdevumi ==

=== Federācijas darbības mērķi: ===

* Uz brīvprātības principiem apvienot [[Smaiļošana un kanoe airēšana|smaiļošanas un kanoe airēšanas]], [[Airēšanas slaloms|airēšanas slaloma]] sporta biedrības, nodibinājumus un juridiskās personas, kuras atbalsta un vēlas nodarboties, attīstīt un popularizēt [[Smaiļošana un kanoe airēšana olimpiskajās spēlēs|smaiļošanas un kanoe airēšanas olimpiskos sporta veidus]]:
** gludūdens smaiļošanu un kanoe airēšanu; 
** airēšanas slalomu;
** visus pārējos airēšanas sporta veidus, kuros airētājs atrodas ar seju pārvietošanās kustības virzienā.
* Palīdzēt radīt nepieciešamos apstākļus smaiļošanas un kanoe airēšanas, airēšanas slaloma  attīstībai un sekmēt augstu sportisko rezultātu sasniegšanu.
* Popularizēt veselīgu dzīvesveidu, izmantojot smaiļošanas un kanoe airēšanas, airēšanas slaloma sportu.
* Veikt sabiedriskā labuma funkcijas:
** tālākizglītības pasākumu organizēšanu; 
** sporta un atpūtas masu pasākumu organizēšanu; 
** drošības un vides aizsardzības pasākumu organizēšanu.

=== Federācijas darbības uzdevumi: ===

* Pārstāvēt smaiļošanu un kanoe airēšanu, airēšanas slalomu kā sporta veidu [[Latvija]]s valstī un starptautiskajā līmenī, t.s. [[Starptautiskā Kanoe federācija|Starptautiskajā Kanoe federācijā]] un [[Eiropas Kanoe asociācija|Eiropas Kanoe asociācijā]].
* Nodrošināt Latvijas izlašu piedalīšanos [[Olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]], Pasaules un Eiropas čempionātos, starptautiskajās regatēs un sacensībās, [[Universiāde|universiādēs]] u.c. sacensībās nacionālo izlašu līmenī.
* Rīkot nacionālos čempionātus smaiļošanā un kanoe airēšanā un airēšanas slalomā.
* Rīkot mācību - treniņu nometnes un seminārus.
* Savā darbībā ievērot antidopinga konvenciju prasības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://canoe.lv/lv/dokumenti/statuti.html|title=Latvijas Kanoe federācijas statūti}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1930. gadā airēšanas klubs “Neptūns” noorganizēja pirmās smaiļošanas sacensības Latvijā. 1936. gadā smaiļošanu un kanoe airēšanu iekļāva [[Smaiļošana un kanoe airēšana olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] programmā, līdz ar to  Latvijā pieauga interese par šo sporta veidu. Pirmās Latvijas meistarsacīkstes smaiļošanā notika 09.10.1938. [[Rīga|Rīgā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[AB dambis|AB dambja]]. Piedalījās 12 [[smailīte]]s. Sacensības notika tikai  divniekos 1 km un 10 km distancē. Otrās Latvijas meistarsacīkstes notika vienlaicīgi ar Rīgas airētāju kluba rīkotajām tradicionālajām sacensībām akadēmiskajā airēšanā “Pokal Riga”. Tās bija pirmās starptautiskās sacensības smaiļošanā Latvijas airētājiem. Šajās sacensībās pirmo reizi startēja arī sievietes. &lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Latvijas Kanoe federācija dibināta 1993. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==

* [http://canoe.lv Oficiālā mājaslapa]

[[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]]
[[Kategorija:Smaiļošana un kanoe airēšana Latvijā]]
[[Kategorija:Smaiļošana un kanoe airēšana]]</text>
      <sha1>9kkhmc5asdv9jv8k5nry2i80yjs2iip</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaroslavs Dvoraks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517615</id>
    <revision>
      <id>3659083</id>
      <parentid>3658887</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T20:43:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>POLNET55</username>
        <id>56829</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Galvenās ziņas */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7667" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jaroslavs Dvoraks
|     vārds_orig = ''Jaroslav Dvorak''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1974
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 15
|       dz_vieta = {{vieta|Lietuva|Klaipēda}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = politologs, menedžeris
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =
|    citas daļas = 
}}

'''Jaroslavs Dvoraks''' ({{val|lt|Jaroslav Dvorak}}; dzimis {{dat|1974|9|15}}) lietuviešu politologs, menedžeris, sociālo zinātņu doktors.

== Biogrāfija ==
[[2002]] gadā viņš absolvēja Kauņas Tehnisko universitāti un pēc tam studēja valsts pārvaldi [[Klaipēdas Universitāte|Klaipēdas universitātē]]. Ieguvis doktora grādu politikas zinātnē un menedžmentā [[Vītauta Dižā Universitāte|Vītauta Dižā universitātē]] [[Kauņa|Kauņā]].
VStrādājis par tirgotāju Klaipēdā, pēc tam iesaistījies zinātnes pasaulē. Bijis pasniedzējs Klaipēdas Valsts koledžā, vēlāk pārcelts uz Klaipēdas Universitāti. Strādājis par viespētnieku [[Upsālas Universitāte|Upsalas Universitātes]] Krievu un Eirāzijas studiju institūtā (2017) un par viesprofesoru [[Bjalistoka|Bjalistokas]] Tehnoloģiju universitātē ([[2017]]). Šobrīd viņš ir Klaipēdas Universitātes Valsts pārvaldes un politikas zinātnes katedras vadītājs. Viņš ir starptautisku zinātnisku žurnālu redakciju biedrs. Viņš ir paneļu &quot;Uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana&quot; un &quot;Kultūras politika un radošums gudrai attīstībai Centrāleiropā un Austrumeiropā&quot; Koordinators.&lt;ref&gt;[https://przegladbaltycki.pl/16680,jaroslav-dvorak-rezultaty-sojusznika-tomaszewskiego-aliansu-rosjan-pokazaly-ze-ma-on-potencjal-w-klajpedzie.html Jaroslav Dvorak: rezultaty sojusznika Tomaszewskiego „Aliansu Rosjan“ pokazały, że ma on potencjał w Kłajpedzie]&lt;/ref&gt;

== Iesniegtās pozīcijas ==
*2019– 2021 – Klaipēdas reģiona attīstības padomes loceklis.&lt;ref&gt;[http://lietuvosregionai.lt/lt/8/sudetis-ir-kontaktai-183;64;65;66.html lietuvosregionai.lt]&lt;/ref&gt;
*2021 – ''People Powered'' pētniecības padomes loceklis.&lt;ref&gt;[https://www.peoplepoweredhub.org/staff-and-boards/jaroslav-dvorak Jaroslav Dvorak – People Powered]&lt;/ref&gt; 
*2021 - Klaipēdas pilsētas NVO padomes priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;[https://www.klaipeda.lt/lt/taryba/komisijos-ir-tarybos/nevyriausybiniu-organizaciju-taryba/2354]&lt;/ref&gt;

== Galvenās ziņas ==

* Dvorak, J., Karnite, R., &amp; Guogis, A. (2018). The Characteristic features of social dialogue in the Baltics. STEPP: Socialinė teorija, empirija, politika ir praktika, (16), 26 – 36.
* Dvorak, J., &amp; Civinskas, R. (2018). The determinants of cooperation and the need for better communication between stakeholders in EU countries: The case of posted workers. Polish Journal of Management Studies, 18.
* Burksiene, V., Dvorak, J., &amp; Burbulyte-Tsiskarishvili, G. (2018). Sustainability and sustainability marketing in competing for the title of [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|European Capital of Culture]]. Organizacija, 51(1), 66 – 78.
* Burksiene, V., Dvorak, J., &amp; Duda, M. (2019). Upstream Social Marketing for Implementing Mobile Government. Societies, 9(3), 54.
* Dvorak, J., &amp; Civinskas, R. (2019). The Sweden Model of Information Exchange and Partnership between Stakeholders: The Case of Posting Workers. Public administration issues, (1), 190 – 210.
* Dvorak, J., Burkšienė, V., &amp; Sadauskaitė, L. (2019). Issues in the implementation of cultural heritage projects in Lithuania: the case of the Klaipeda region. Cultural Management, 23.
* Civinskas, R., &amp; Dvorak, J. (2019). In search of employee perspective: understanding how Lithuanian companies use employees representatives in the adoption of company’s decisions. Administrative Sciences, 9(4), 78.
* Burksiene, V., &amp; Dvorak, J. (2020). Performance Management in Protected Areas: Localizing Governance of the Curonian Spit National Park, Lithuania. Public administration issues, (5), 105 – 124.
* Burksiene, V., Dvorak, J., Burbulytė-Tsiskarishvili, G. (2020). City Diplomacy in Young Democracies: The Case of the Baltics. In City Diplomacy (pp. 305 – 330). Palgrave Macmillan, Cham.
* [https://www.researchgate.net/publication/346952084_Lithuanian_COVID-19_Lessons_for_Public_Governance Dvorak, J. (2020). Lithuanian COVID-19 Lessons for Public Governance. In: Joyce P., Maron, F. et. al. (eds) Good Public Governance in a Global Pandemic. Brussels: IIAS-IISA].
* [https://journals.kantiana.ru/upload/iblock/ffe/4_70-88.pdf Dvorak, J. (2021). Response of the Lithuanian municipalities to the First Wave of COVID-19, Balt. Reg., Vol. 13, no. 1, p. 70 – 88. DOI: 10.5922/2079-8555-2021-1-4].
* [https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/14751798.2021.1919345?src= Dvorak, J., Pernica, B. (2021). To free or not to free (ride): a comparative analysis of the NATO burden-sharing in the Czech Republic and Lithuania – another insight into the issues of military performance in the Central and Eastern Europe, Defense &amp; Security Analysis, DOI: 10.1080/14751798.2021.1919345]
* [https://www.researchgate.net/publication/352831848_The_Bioeconomiy_During_a_COVID-19_Pandemic_The_Case_of_Bulgaria_and_Lithuania Kotseva-Tikova, M., Dvorak, J. (2021). The Bioeconomiy During a COVID-19 Pandemic: The Case of Bulgaria and Lithuania. Икономическа мисъл, 4, p. 71 – 92]
*[http://cjssp.uni-corvinus.hu/index.php/cjssp/article/view/540/pdf_1 Civinskas, R., Dvorak, J., Šumskas, G. (2021). Beyond the Front-Line: the Coping Strategies and Discretion of Lithuanian Street-Level Bureaucracy During COVID-19. Corvinus Journal of Sociology and Social Policy, Vol. 12, No.1, p. 3-28]
*[https://www.igi-global.com/viewtitlesample.aspx?id=291889&amp;ptid=271370&amp;t=The%20Use%20of%20Employee%20Financial%20Participation%20in%20Lithuanian%20Companies&amp;isxn=9781799885573 Dvorak, J., Civinskas, R. (2022). The use of employee financial participation in Lithuanian companies (pp. 35–54). Hershey, PA: Business Science Reference. https://doi.org/10.4018/978-1-7998-8557-3.ch003]
* [https://sciendo.com/article/10.2478/pce-2021-0024 Steblyna, N., Dvorak, J. (2021). Reflections on the Independent Mass Media of Post-Soviet Countries and Political Competitiveness Politics in Central Europe, vol.17, no.3,  pp.565-588. https://doi.org/10.2478/pce-2021-0024]
* [https://www.mdpi.com/2071-1050/14/1/3/htm Mills, D.; Pudney, S.; Pevcin, P.; Dvorak, J. Evidence-Based Public Policy Decision-Making in Smart Cities: Does Extant Theory Support Achievement of City Sustainability Objectives? Sustainability 2022, 14, 3. https://doi.org/10.3390/su14010003]
*[https://www.ijournalse.org/index.php/ESJ/article/view/1051/pdf Burkšienė, V., Burbulytė-Tsiskarishvili, G., Dvorak, J. (2022). Mayoral Influence on Participatory Budgeting in Lithuania during Covid-19. Emerging Science Journal, Vol.6, Special Issue &quot;COVID-19: Emerging Research&quot;, p. 151-164]
*[https://www.mdpi.com/2076-3387/12/2/70/htm Burksiene, V.; Dvorak, J. (2022). E-Communication of ENGO’s for Measurable Improvements for Sustainability. Adm. Sci., 12, 70. https://doi.org/10.3390/admsci12020070]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Politologi]]</text>
      <sha1>27xvd1malz48mxi4o0fpraecz7z7b6x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659087</id>
      <parentid>3659083</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T20:57:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Egilus pārvietoja lapu [[Jaroslav Dvorak]] uz [[Jaroslavs Dvoraks]]: Latviešu valodā tāds vārds un uzvārds nav iespējami.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7667" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jaroslavs Dvoraks
|     vārds_orig = ''Jaroslav Dvorak''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1974
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 15
|       dz_vieta = {{vieta|Lietuva|Klaipēda}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = politologs, menedžeris
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =
|    citas daļas = 
}}

'''Jaroslavs Dvoraks''' ({{val|lt|Jaroslav Dvorak}}; dzimis {{dat|1974|9|15}}) lietuviešu politologs, menedžeris, sociālo zinātņu doktors.

== Biogrāfija ==
[[2002]] gadā viņš absolvēja Kauņas Tehnisko universitāti un pēc tam studēja valsts pārvaldi [[Klaipēdas Universitāte|Klaipēdas universitātē]]. Ieguvis doktora grādu politikas zinātnē un menedžmentā [[Vītauta Dižā Universitāte|Vītauta Dižā universitātē]] [[Kauņa|Kauņā]].
VStrādājis par tirgotāju Klaipēdā, pēc tam iesaistījies zinātnes pasaulē. Bijis pasniedzējs Klaipēdas Valsts koledžā, vēlāk pārcelts uz Klaipēdas Universitāti. Strādājis par viespētnieku [[Upsālas Universitāte|Upsalas Universitātes]] Krievu un Eirāzijas studiju institūtā (2017) un par viesprofesoru [[Bjalistoka|Bjalistokas]] Tehnoloģiju universitātē ([[2017]]). Šobrīd viņš ir Klaipēdas Universitātes Valsts pārvaldes un politikas zinātnes katedras vadītājs. Viņš ir starptautisku zinātnisku žurnālu redakciju biedrs. Viņš ir paneļu &quot;Uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana&quot; un &quot;Kultūras politika un radošums gudrai attīstībai Centrāleiropā un Austrumeiropā&quot; Koordinators.&lt;ref&gt;[https://przegladbaltycki.pl/16680,jaroslav-dvorak-rezultaty-sojusznika-tomaszewskiego-aliansu-rosjan-pokazaly-ze-ma-on-potencjal-w-klajpedzie.html Jaroslav Dvorak: rezultaty sojusznika Tomaszewskiego „Aliansu Rosjan“ pokazały, że ma on potencjał w Kłajpedzie]&lt;/ref&gt;

== Iesniegtās pozīcijas ==
*2019– 2021 – Klaipēdas reģiona attīstības padomes loceklis.&lt;ref&gt;[http://lietuvosregionai.lt/lt/8/sudetis-ir-kontaktai-183;64;65;66.html lietuvosregionai.lt]&lt;/ref&gt;
*2021 – ''People Powered'' pētniecības padomes loceklis.&lt;ref&gt;[https://www.peoplepoweredhub.org/staff-and-boards/jaroslav-dvorak Jaroslav Dvorak – People Powered]&lt;/ref&gt; 
*2021 - Klaipēdas pilsētas NVO padomes priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;[https://www.klaipeda.lt/lt/taryba/komisijos-ir-tarybos/nevyriausybiniu-organizaciju-taryba/2354]&lt;/ref&gt;

== Galvenās ziņas ==

* Dvorak, J., Karnite, R., &amp; Guogis, A. (2018). The Characteristic features of social dialogue in the Baltics. STEPP: Socialinė teorija, empirija, politika ir praktika, (16), 26 – 36.
* Dvorak, J., &amp; Civinskas, R. (2018). The determinants of cooperation and the need for better communication between stakeholders in EU countries: The case of posted workers. Polish Journal of Management Studies, 18.
* Burksiene, V., Dvorak, J., &amp; Burbulyte-Tsiskarishvili, G. (2018). Sustainability and sustainability marketing in competing for the title of [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|European Capital of Culture]]. Organizacija, 51(1), 66 – 78.
* Burksiene, V., Dvorak, J., &amp; Duda, M. (2019). Upstream Social Marketing for Implementing Mobile Government. Societies, 9(3), 54.
* Dvorak, J., &amp; Civinskas, R. (2019). The Sweden Model of Information Exchange and Partnership between Stakeholders: The Case of Posting Workers. Public administration issues, (1), 190 – 210.
* Dvorak, J., Burkšienė, V., &amp; Sadauskaitė, L. (2019). Issues in the implementation of cultural heritage projects in Lithuania: the case of the Klaipeda region. Cultural Management, 23.
* Civinskas, R., &amp; Dvorak, J. (2019). In search of employee perspective: understanding how Lithuanian companies use employees representatives in the adoption of company’s decisions. Administrative Sciences, 9(4), 78.
* Burksiene, V., &amp; Dvorak, J. (2020). Performance Management in Protected Areas: Localizing Governance of the Curonian Spit National Park, Lithuania. Public administration issues, (5), 105 – 124.
* Burksiene, V., Dvorak, J., Burbulytė-Tsiskarishvili, G. (2020). City Diplomacy in Young Democracies: The Case of the Baltics. In City Diplomacy (pp. 305 – 330). Palgrave Macmillan, Cham.
* [https://www.researchgate.net/publication/346952084_Lithuanian_COVID-19_Lessons_for_Public_Governance Dvorak, J. (2020). Lithuanian COVID-19 Lessons for Public Governance. In: Joyce P., Maron, F. et. al. (eds) Good Public Governance in a Global Pandemic. Brussels: IIAS-IISA].
* [https://journals.kantiana.ru/upload/iblock/ffe/4_70-88.pdf Dvorak, J. (2021). Response of the Lithuanian municipalities to the First Wave of COVID-19, Balt. Reg., Vol. 13, no. 1, p. 70 – 88. DOI: 10.5922/2079-8555-2021-1-4].
* [https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/14751798.2021.1919345?src= Dvorak, J., Pernica, B. (2021). To free or not to free (ride): a comparative analysis of the NATO burden-sharing in the Czech Republic and Lithuania – another insight into the issues of military performance in the Central and Eastern Europe, Defense &amp; Security Analysis, DOI: 10.1080/14751798.2021.1919345]
* [https://www.researchgate.net/publication/352831848_The_Bioeconomiy_During_a_COVID-19_Pandemic_The_Case_of_Bulgaria_and_Lithuania Kotseva-Tikova, M., Dvorak, J. (2021). The Bioeconomiy During a COVID-19 Pandemic: The Case of Bulgaria and Lithuania. Икономическа мисъл, 4, p. 71 – 92]
*[http://cjssp.uni-corvinus.hu/index.php/cjssp/article/view/540/pdf_1 Civinskas, R., Dvorak, J., Šumskas, G. (2021). Beyond the Front-Line: the Coping Strategies and Discretion of Lithuanian Street-Level Bureaucracy During COVID-19. Corvinus Journal of Sociology and Social Policy, Vol. 12, No.1, p. 3-28]
*[https://www.igi-global.com/viewtitlesample.aspx?id=291889&amp;ptid=271370&amp;t=The%20Use%20of%20Employee%20Financial%20Participation%20in%20Lithuanian%20Companies&amp;isxn=9781799885573 Dvorak, J., Civinskas, R. (2022). The use of employee financial participation in Lithuanian companies (pp. 35–54). Hershey, PA: Business Science Reference. https://doi.org/10.4018/978-1-7998-8557-3.ch003]
* [https://sciendo.com/article/10.2478/pce-2021-0024 Steblyna, N., Dvorak, J. (2021). Reflections on the Independent Mass Media of Post-Soviet Countries and Political Competitiveness Politics in Central Europe, vol.17, no.3,  pp.565-588. https://doi.org/10.2478/pce-2021-0024]
* [https://www.mdpi.com/2071-1050/14/1/3/htm Mills, D.; Pudney, S.; Pevcin, P.; Dvorak, J. Evidence-Based Public Policy Decision-Making in Smart Cities: Does Extant Theory Support Achievement of City Sustainability Objectives? Sustainability 2022, 14, 3. https://doi.org/10.3390/su14010003]
*[https://www.ijournalse.org/index.php/ESJ/article/view/1051/pdf Burkšienė, V., Burbulytė-Tsiskarishvili, G., Dvorak, J. (2022). Mayoral Influence on Participatory Budgeting in Lithuania during Covid-19. Emerging Science Journal, Vol.6, Special Issue &quot;COVID-19: Emerging Research&quot;, p. 151-164]
*[https://www.mdpi.com/2076-3387/12/2/70/htm Burksiene, V.; Dvorak, J. (2022). E-Communication of ENGO’s for Measurable Improvements for Sustainability. Adm. Sci., 12, 70. https://doi.org/10.3390/admsci12020070]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Politologi]]</text>
      <sha1>27xvd1malz48mxi4o0fpraecz7z7b6x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Morēna Konolija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517621</id>
    <revision>
      <id>3659242</id>
      <parentid>3658323</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T10:35:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10052" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Tenisista infokaste
 |                       playername = Morēna Konolija
 |                       vārds_orig = ''Maureen Connolly''
 |                           attēls = {{wikidata|property|raw|P18}}
 |                          att_izm = 220px
 |                          caption = 
&lt;!--------- Personas dati -----------&gt;
 |                         nickname = 
 |                          country = {{wikidata|property|linked|P1532}}
 |                        residence = 
 |                        datebirth = {{dat|1934|9|17}}
 |                       placebirth = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sandjego}}
 |                        datedeath = {{Miršanas datums un vecums|1969|6|21|1934|9|17}}
 |                       placedeath = {{vieta|ASV|Teksasa|Dalasa}}
 |                           height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]]
 |                           weight = 
 |                        turnedpro = amatiere
 |                          retired = 1955. gada februārī
 |                            coach = 
 |                            plays = ar labo roku; vienrocīgs kreisais sitiens
 |                 careerprizemoney = 
&lt;!------------ Vienspēles -----------&gt;
 |                    singlesrecord = 
 |                    singlestitles = 
 |            highestsinglesranking = 1. &lt;small&gt;(1952)&lt;/small&gt;
 |             AustralianOpenresult = '''W''' ('''1953''')
 |                 FrenchOpenresult = '''W''' ('''1953''', 1954)
 |                  Wimbledonresult = '''W''' (1952, '''1953''', 1954)
 |                     USOpenresult = '''W''' (1951, 1952, '''1953''')
 &lt;!--------- Dubultspēles ------------&gt;
 |                    doublesrecord = 
 |                    doublestitles = 
 |            highestdoublesranking = 
 |      AustralianOpenDoublesresult = '''W''' (1953)
 |          FrenchOpenDoublesresult = '''W''' (1954)
 |           WimbledonDoublesresult = F (1952, 1953)
 |              USOpenDoublesresult = F (1952)
 &lt;!--------- Jauktās dubultspēles ------------&gt;
 |                      mixedrecord = 
 |                      mixedtitles = 
 |              highestmixedranking = 
 |        AustralianOpenMixedresult = F (1953)
 |            FrenchOpenMixedresult = '''W''' (1954)
 |             WimbledonMixedresult = SF (1954)
 |                USOpenMixedresult = 
 &lt;!--------- Citas sadaļas -----------&gt;
 |                          updated = {{dat|2022|7|21|L|bez}}
 |                            slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}}
&lt;!-------------- Medaļas ------------&gt;
 |                    rādīt_medaļas = 
 |                      headercolor = 
 |                   medaltemplates =
}}
'''Morēna Konolija''' ({{val|en|Maureen Connolly}}; dzimusi {{dat|1934|9|17}}, mirusi {{dat|1969|6|21}}) bija amerikāņu [[tenisiste]], kalendārā Grand Slam ieguvēja sieviešu vienspēlēs 1953. gadā, divpadsmitkārtēja Grand Slam uzvarētāja vienspēlēs, sieviešu un jauktajās dubultspēlēs. Starptautiskās tenisa slavas zāles locekle kopš 1969. gada.

== Biogrāfija ==

== Karjeras statistika ==
=== Sasniegtā kārta Grand Slam turnīros ===
{{Tenisa apzīmējumi}}
==== Vienspēles ====
{{Tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|1949|1950|1951|1952|1953|1954}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=1953|A|A|A|A|W|A}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=1953|A|A|A|A|W|W}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1952|A|A|A|W|W|W}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=1949|2R|2R|W|W|W|A}}
|}

=== Grand Slam fināli ===
==== Vienspēles: 9 (9—0) ====
{| class='wikitable' 
!style=&quot;width:40px&quot;|Rezultāts
!style=&quot;width:30px&quot;|Gads
!style=&quot;width:150px&quot;|Čempionāts
!style=&quot;width:200px&quot;|Pretiniece
!style=&quot;width:110px&quot; class=&quot;unsortable&quot;|Punkti
|- style=&quot;background:#ccccff;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1951 || ASV čempionāts || {{flagicon|USA}} [[Shirley Fry Irvin|Shirley Fry]] ||6–3, 1–6, 6–4 ||&lt;ref name=&quot;Collins471&quot;&gt;{{cite book|last=Collins|first=Bud|title=The Bud Collins History of Tennis|year=2010|publisher=New Chapter Press|location=[New York City]|isbn=978-0942257700|edition=2nd|page=471}}&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1952 ||[[The Championships, Wimbledon|Wimbledon]] ||  {{flagicon|USA}} [[Louise Brough Clapp|Louise Brough]] ||6–4, 6–3 ||&lt;ref name=&quot;Barrett2014&quot;&gt;{{cite book|last=Barrett|first=John|title=Wimbledon: The Official History|date=2014|publisher=Vision Sports Publishing|isbn=9-781909-534230|edition=4th}}&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;background:#ccccff;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1952|| U.S. Championships &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt; || {{flagicon|USA}} [[Doris Hart]] ||6–3, 7–5 ||&lt;ref name=&quot;Collins471&quot;/&gt;
|- style=&quot;background:#ffffcc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1953 || [[Australian Open|Australian Championships]]  || {{flagicon|USA}} [[Julia Sampson Hayward|Julia Sampson]] || 6–3, 6–2 ||&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://ausopen.com/history/honour-roll/womens-singles |title=Honour Roll – Women's Singles |website=Australian Open |language=en-AU |access-date=June 20, 2018 }}&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1953 || [[French Open|French Championships]] || {{flagicon|USA}} Doris Hart || 6–2, 6–4 ||&lt;ref name=&quot;Collins394&quot;&gt;Collins (2010), p. 394&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1953 ||Wimbledon &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt;||  {{flagicon|USA}} Doris Hart ||8–6, 7–5 ||&lt;ref name=&quot;Barrett2014&quot;/&gt;
|- style=&quot;background:#ccccff;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1953 || U.S. Championships &lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt; ||  {{flagicon|USA}} Doris Hart ||6–2, 6–4 ||&lt;ref name=&quot;Collins471&quot;/&gt;
|- style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1954 ||French Championships &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt; || {{flagicon|FRA}} [[Ginette Bucaille]]|| 6–4, 6–1 ||&lt;ref name=&quot;Collins394&quot;/&gt;
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1954 || Wimbledon &lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt; || {{flagicon|USA}} Louise Brough ||6–2, 7–5 ||&lt;ref name=&quot;Barrett2014&quot;/&gt;
|}


==== Sieviešu dubultspēles: 6 (2—4) ====
{|class='wikitable'
|-
!style=&quot;width:40px&quot;|Rezultāts
!style=&quot;width:35px&quot;|Gads
!style=&quot;width:120px&quot;|Čempionāts
!style=&quot;width:170px&quot;|Partnere
!style=&quot;width:180px&quot;|Pretinieces
!style=&quot;width:90px&quot;|Punkti
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1952 || [[The Championships, Wimbledon|Wimbledon]]  || {{flagicon|USA}} [[Louise Brough]] || {{flagicon|USA}} [[Doris Hart]]&lt;br /&gt;{{flagicon|USA}} [[Shirley Fry Irvin|Shirley Fry]] || 6–8, 3–6 ||&lt;ref name=&quot;Barrett2014&quot;/&gt;
|- style=&quot;background:#ccccff;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1952 || [[U.S. Open (tennis)|U.S. Championships]]  || {{flagicon|USA}} Louise Brough || {{flagicon|USA}} Doris Hart&lt;br /&gt;{{flagicon|USA}} Shirley Fry || 8–10, 4–6 ||&lt;ref&gt;Collins (2010), p. 480&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;background:#ffffcc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1953 || [[Australian Open|Australian Championships]]  || {{flagicon|USA}} [[Julia Sampson Hayward|Julia Sampson]] || {{flagicon|AUS}} [[Beryl Penrose]]&lt;br /&gt; {{flagicon|AUS}} [[Mary Bevis Hawton]] || 6–4, 6–2 || &lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://ausopen.com/history/honour-roll/womens-doubles |title=Honour Roll – Women's Doubles |website=Australian Open |language=en |access-date=June 20, 2018 }}&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1953 || [[French Open|French Championships]]  ||{{flagicon|USA}} [[Julia Sampson Hayward|Julia Sampson]] || {{flagicon|USA}} Doris Hart&lt;br /&gt;{{flagicon|USA}} Shirley Fry || 4–6, 3–6 || 
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1953 || Wimbledon   || {{flagicon|USA}} [[Julia Sampson Hayward|Julia Sampson]] || {{flagicon|USA}} Doris Hart&lt;br /&gt;{{flagicon|USA}} Shirley Fry || 0–6, 0–6 ||&lt;ref name=&quot;Barrett2014&quot;/&gt;
|- style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1954 || [[French Open|French Championships]]  ||{{flagicon|AUS}} [[Nell Hall Hopman]] || {{flagicon|FRA}} [[:fr:Maude Galtier|Maude Galtier]]&lt;br /&gt;{{flagicon|FRA}} [[:fr:Suzanne Schmitt|Suzanne Schmitt]] || 7–5, 4–6, 6–0 || 
|}

==== Jauktās dubultspēles: 3 (1—2) ====
{|class='wikitable'
|-
!style=&quot;width:40px&quot;|Rezultāts
!style=&quot;width:35px&quot;|Gads
!style=&quot;width:120px&quot;|Čempionāts
!style=&quot;width:170px&quot;|Partnere
!style=&quot;width:180px&quot;|Pretinieces
!style=&quot;width:90px&quot;|Punkti
|- style=&quot;background:#ffffcc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1953 || [[Australian Open|Australian Championships]]  || {{flagicon|United States}} [[Ham Richardson|Hamilton Richardson]] || {{flagicon|USA}} [[Julia Sampson Hayward|Julia Sampson]]&lt;br /&gt; {{flagicon|AUS}} [[Rex Hartwig]] || 4–6, 3–6 ||&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://ausopen.com/history/honour-roll/mixed-doubles |title=Honour Roll – Mixed Doubles |website=Australian Open |language=en |access-date=June 20, 2018 }}&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1953 || [[French Open|French Championships]]  ||  {{flagicon|AUS}} [[Mervyn Rose]] || {{flagicon|USA}} [[Doris Hart]]&lt;br /&gt;{{flagicon|USA}} [[Vic Seixas]] || 6–4, 4–6, 0–6 ||  
|- style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1954 || [[French Open|French Championships]]  || {{flagicon|AUS}} [[Lew Hoad]] || {{flagicon|AUS}} [[Jacqueline Patorni]]&lt;br /&gt;{{flagicon|AUS}} [[Rex Hartwig]] || 6–4, 6–3 ||  
|}

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* Uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]] (1969).
* Uzņemta Starptautiskajā sieviešu sporta slavas zālē (1987).  

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}

{{tenisists-aizmetnis}}
{{ASV sportists-aizmetnis}}
{{Kalendārā gada Grand Slam ieguvēji}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Konolija, Morēna}}

[[Kategorija:1934. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1969. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV tenisisti]]</text>
      <sha1>2r87er1akkd4yqkjfmti84prhh9tn9z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659263</id>
      <parentid>3659242</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T11:17:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{cite book → {{grāmatas atsauce (2), {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (3) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10091" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Tenisista infokaste
 |                       playername = Morēna Konolija
 |                       vārds_orig = ''Maureen Connolly''
 |                           attēls = {{wikidata|property|raw|P18}}
 |                          att_izm = 220px
 |                          caption = 
&lt;!--------- Personas dati -----------&gt;
 |                         nickname = 
 |                          country = {{wikidata|property|linked|P1532}}
 |                        residence = 
 |                        datebirth = {{dat|1934|9|17}}
 |                       placebirth = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sandjego}}
 |                        datedeath = {{Miršanas datums un vecums|1969|6|21|1934|9|17}}
 |                       placedeath = {{vieta|ASV|Teksasa|Dalasa}}
 |                           height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]]
 |                           weight = 
 |                        turnedpro = amatiere
 |                          retired = 1955. gada februārī
 |                            coach = 
 |                            plays = ar labo roku; vienrocīgs kreisais sitiens
 |                 careerprizemoney = 
&lt;!------------ Vienspēles -----------&gt;
 |                    singlesrecord = 
 |                    singlestitles = 
 |            highestsinglesranking = 1. &lt;small&gt;(1952)&lt;/small&gt;
 |             AustralianOpenresult = '''W''' ('''1953''')
 |                 FrenchOpenresult = '''W''' ('''1953''', 1954)
 |                  Wimbledonresult = '''W''' (1952, '''1953''', 1954)
 |                     USOpenresult = '''W''' (1951, 1952, '''1953''')
 &lt;!--------- Dubultspēles ------------&gt;
 |                    doublesrecord = 
 |                    doublestitles = 
 |            highestdoublesranking = 
 |      AustralianOpenDoublesresult = '''W''' (1953)
 |          FrenchOpenDoublesresult = '''W''' (1954)
 |           WimbledonDoublesresult = F (1952, 1953)
 |              USOpenDoublesresult = F (1952)
 &lt;!--------- Jauktās dubultspēles ------------&gt;
 |                      mixedrecord = 
 |                      mixedtitles = 
 |              highestmixedranking = 
 |        AustralianOpenMixedresult = F (1953)
 |            FrenchOpenMixedresult = '''W''' (1954)
 |             WimbledonMixedresult = SF (1954)
 |                USOpenMixedresult = 
 &lt;!--------- Citas sadaļas -----------&gt;
 |                          updated = {{dat|2022|7|21|L|bez}}
 |                            slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}}
&lt;!-------------- Medaļas ------------&gt;
 |                    rādīt_medaļas = 
 |                      headercolor = 
 |                   medaltemplates =
}}
'''Morēna Konolija''' ({{val|en|Maureen Connolly}}; dzimusi {{dat|1934|9|17}}, mirusi {{dat|1969|6|21}}) bija amerikāņu [[tenisiste]], kalendārā Grand Slam ieguvēja sieviešu vienspēlēs 1953. gadā, divpadsmitkārtēja Grand Slam uzvarētāja vienspēlēs, sieviešu un jauktajās dubultspēlēs. Starptautiskās tenisa slavas zāles locekle kopš 1969. gada.

== Biogrāfija ==

== Karjeras statistika ==
=== Sasniegtā kārta Grand Slam turnīros ===
{{Tenisa apzīmējumi}}
==== Vienspēles ====
{{Tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|1949|1950|1951|1952|1953|1954}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=1953|A|A|A|A|W|A}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=1953|A|A|A|A|W|W}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1952|A|A|A|W|W|W}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=1949|2R|2R|W|W|W|A}}
|}

=== Grand Slam fināli ===
==== Vienspēles: 9 (9—0) ====
{| class='wikitable' 
!style=&quot;width:40px&quot;|Rezultāts
!style=&quot;width:30px&quot;|Gads
!style=&quot;width:150px&quot;|Čempionāts
!style=&quot;width:200px&quot;|Pretiniece
!style=&quot;width:110px&quot; class=&quot;unsortable&quot;|Punkti
|- style=&quot;background:#ccccff;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1951 || ASV čempionāts || {{flagicon|USA}} [[Shirley Fry Irvin|Shirley Fry]] ||6–3, 1–6, 6–4 ||&lt;ref name=&quot;Collins471&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Collins|first=Bud|title=The Bud Collins History of Tennis|year=2010|publisher=New Chapter Press|location=[New York City]|isbn=978-0942257700|edition=2nd|page=471}}&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1952 ||[[The Championships, Wimbledon|Wimbledon]] ||  {{flagicon|USA}} [[Louise Brough Clapp|Louise Brough]] ||6–4, 6–3 ||&lt;ref name=&quot;Barrett2014&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Barrett|first=John|title=Wimbledon: The Official History|date=2014|publisher=Vision Sports Publishing|isbn=9-781909-534230|edition=4th}}&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;background:#ccccff;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1952|| U.S. Championships &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt; || {{flagicon|USA}} [[Doris Hart]] ||6–3, 7–5 ||&lt;ref name=&quot;Collins471&quot;/&gt;
|- style=&quot;background:#ffffcc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1953 || [[Australian Open|Australian Championships]]  || {{flagicon|USA}} [[Julia Sampson Hayward|Julia Sampson]] || 6–3, 6–2 ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://ausopen.com/history/honour-roll/womens-singles |title=Honour Roll – Women's Singles |website=Australian Open |language=en-AU |access-date=June 20, 2018 }}&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1953 || [[French Open|French Championships]] || {{flagicon|USA}} Doris Hart || 6–2, 6–4 ||&lt;ref name=&quot;Collins394&quot;&gt;Collins (2010), p. 394&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1953 ||Wimbledon &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt;||  {{flagicon|USA}} Doris Hart ||8–6, 7–5 ||&lt;ref name=&quot;Barrett2014&quot;/&gt;
|- style=&quot;background:#ccccff;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1953 || U.S. Championships &lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt; ||  {{flagicon|USA}} Doris Hart ||6–2, 6–4 ||&lt;ref name=&quot;Collins471&quot;/&gt;
|- style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1954 ||French Championships &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt; || {{flagicon|FRA}} [[Ginette Bucaille]]|| 6–4, 6–1 ||&lt;ref name=&quot;Collins394&quot;/&gt;
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1954 || Wimbledon &lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt; || {{flagicon|USA}} Louise Brough ||6–2, 7–5 ||&lt;ref name=&quot;Barrett2014&quot;/&gt;
|}

==== Sieviešu dubultspēles: 6 (2—4) ====
{|class='wikitable'
|-
!style=&quot;width:40px&quot;|Rezultāts
!style=&quot;width:35px&quot;|Gads
!style=&quot;width:120px&quot;|Čempionāts
!style=&quot;width:170px&quot;|Partnere
!style=&quot;width:180px&quot;|Pretinieces
!style=&quot;width:90px&quot;|Punkti
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1952 || [[The Championships, Wimbledon|Wimbledon]]  || {{flagicon|USA}} [[Louise Brough]] || {{flagicon|USA}} [[Doris Hart]]&lt;br /&gt;{{flagicon|USA}} [[Shirley Fry Irvin|Shirley Fry]] || 6–8, 3–6 ||&lt;ref name=&quot;Barrett2014&quot;/&gt;
|- style=&quot;background:#ccccff;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1952 || [[U.S. Open (tennis)|U.S. Championships]]  || {{flagicon|USA}} Louise Brough || {{flagicon|USA}} Doris Hart&lt;br /&gt;{{flagicon|USA}} Shirley Fry || 8–10, 4–6 ||&lt;ref&gt;Collins (2010), p. 480&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;background:#ffffcc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1953 || [[Australian Open|Australian Championships]]  || {{flagicon|USA}} [[Julia Sampson Hayward|Julia Sampson]] || {{flagicon|AUS}} [[Beryl Penrose]]&lt;br /&gt; {{flagicon|AUS}} [[Mary Bevis Hawton]] || 6–4, 6–2 || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://ausopen.com/history/honour-roll/womens-doubles |title=Honour Roll – Women's Doubles |website=Australian Open |language=en |access-date=June 20, 2018 }}&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1953 || [[French Open|French Championships]]  ||{{flagicon|USA}} [[Julia Sampson Hayward|Julia Sampson]] || {{flagicon|USA}} Doris Hart&lt;br /&gt;{{flagicon|USA}} Shirley Fry || 4–6, 3–6 || 
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1953 || Wimbledon   || {{flagicon|USA}} [[Julia Sampson Hayward|Julia Sampson]] || {{flagicon|USA}} Doris Hart&lt;br /&gt;{{flagicon|USA}} Shirley Fry || 0–6, 0–6 ||&lt;ref name=&quot;Barrett2014&quot;/&gt;
|- style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1954 || [[French Open|French Championships]]  ||{{flagicon|AUS}} [[Nell Hall Hopman]] || {{flagicon|FRA}} [[:fr:Maude Galtier|Maude Galtier]]&lt;br /&gt;{{flagicon|FRA}} [[:fr:Suzanne Schmitt|Suzanne Schmitt]] || 7–5, 4–6, 6–0 || 
|}

==== Jauktās dubultspēles: 3 (1—2) ====
{|class='wikitable'
|-
!style=&quot;width:40px&quot;|Rezultāts
!style=&quot;width:35px&quot;|Gads
!style=&quot;width:120px&quot;|Čempionāts
!style=&quot;width:170px&quot;|Partnere
!style=&quot;width:180px&quot;|Pretinieces
!style=&quot;width:90px&quot;|Punkti
|- style=&quot;background:#ffffcc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1953 || [[Australian Open|Australian Championships]]  || {{flagicon|United States}} [[Ham Richardson|Hamilton Richardson]] || {{flagicon|USA}} [[Julia Sampson Hayward|Julia Sampson]]&lt;br /&gt; {{flagicon|AUS}} [[Rex Hartwig]] || 4–6, 3–6 ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://ausopen.com/history/honour-roll/mixed-doubles |title=Honour Roll – Mixed Doubles |website=Australian Open |language=en |access-date=June 20, 2018 }}&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1953 || [[French Open|French Championships]]  ||  {{flagicon|AUS}} [[Mervyn Rose]] || {{flagicon|USA}} [[Doris Hart]]&lt;br /&gt;{{flagicon|USA}} [[Vic Seixas]] || 6–4, 4–6, 0–6 ||  
|- style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1954 || [[French Open|French Championships]]  || {{flagicon|AUS}} [[Lew Hoad]] || {{flagicon|AUS}} [[Jacqueline Patorni]]&lt;br /&gt;{{flagicon|AUS}} [[Rex Hartwig]] || 6–4, 6–3 ||  
|}

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* Uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]] (1969).
* Uzņemta Starptautiskajā sieviešu sporta slavas zālē (1987).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}

{{tenisists-aizmetnis}}
{{ASV sportists-aizmetnis}}
{{Kalendārā gada Grand Slam ieguvēji}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Konolija, Morēna}}
[[Kategorija:1934. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1969. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV tenisisti]]</text>
      <sha1>2niml531ll72x5d5i0boa0kz030pc66</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Schizosteus striatus</title>
    <ns>1</ns>
    <id>517640</id>
    <revision>
      <id>3658928</id>
      <parentid>3658655</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T15:48:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="676" xml:space="preserve">== Nosaukuma tulkojums ==

Tad jau jātulko no latīņu valodas visu nosaukumu — strīpainais šķeltkaulis :) [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 10.06 (EEST)
:Tad jau prasītos latviskot arī citas izmirušo dzīvnieku sugas, bet ne vienmēr tas tā izdosies. Jebkurā gadījumā, sugas aprakstu zem latīniskā nosaukuma vēlāk var pārveidot uz latvisko nosaukumu. Pagaidām paleontoloģiskajā literatūrā latviešu valodā ar sugu latviskošanu neaizraujas. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 18.48 (EEST)</text>
      <sha1>ghnsc4mkxovgqc8w69m942l1mwj0fov</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659157</id>
      <parentid>3658928</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T05:58:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Nosaukuma tulkojums */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1196" xml:space="preserve">== Nosaukuma tulkojums ==

Tad jau jātulko no latīņu valodas visu nosaukumu — strīpainais šķeltkaulis :) [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 10.06 (EEST)
:Tad jau prasītos latviskot arī citas izmirušo dzīvnieku sugas, bet ne vienmēr tas tā izdosies. Jebkurā gadījumā, sugas aprakstu zem latīniskā nosaukuma vēlāk var pārveidot uz latvisko nosaukumu. Pagaidām paleontoloģiskajā literatūrā latviešu valodā ar sugu latviskošanu neaizraujas. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 18.48 (EEST)
::Es jau tikai pajokoju :) Protams, pašiem veidot latviskos nosaukumus nevajadzētu, tas skaitīsies oriģinālpētījums, jāgaida kādi oficiāli avoti. Nesen, piemēram,  pēdējās izmaiņās pazibēja [[sprūdratastes koku žagata]], kas ir mūsu pašu izdomāts tulkojums no angļu valodas. Savukārt paskaidrot, ko nozīmē latīniskais nosaukums, protams, ir visnotaļ noderīgi.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 23. jūlijs, plkst. 08.57 (EEST)</text>
      <sha1>lhi90l08gyk9zfp1qh3k8yaohnj3rlm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kuļikovas kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517642</id>
    <revision>
      <id>3659045</id>
      <parentid>3658667</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T18:14:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4589" xml:space="preserve">
[[Attēls:Kulikovo05.jpg|thumb|200px|Maskavas kņaza Dmitrija un mongoļu karavadoņa Mamaja karavīri Kuļikovas laukā (15. gs. miniatūra)]] 
[[Attēls:Golden Horde 1389.svg|thumb|200px|Hanam Tohtamišam pakļautā teritorija (1389).]]
'''Kuļikovas kauja''' bija miltitāra sadurme [[Zelta Orda]]s iekšējo cīņu laikā starp hanu [[Tohtamišs|Tohtamišu]] un karavadoni [[Mamajs|Mamaju]]. Kauja notika 1380. gada 7. septembrī Sloku laukā ({{val-ru|Куликово поле}}) pie [[Dona|Donas upes]] tagadējā [[Tula]]s apgabalā starp Tohtamiša sabiedroto [[Maskavas kņazs|Maskavas kņazu]] [[Dmitrijs Donskis|Dmitriju]] un emīra Mamaja vadīto karaspēku pirms viņa sabiedroto lietuviešu dižkunigaiša [[Jagailis|Jagaiļa]] un krievu Rjazaņas kņaza Oļega ierašanās kaujas laukā.

== Priekšvēsture ==
Pēc hana Berdibeka nogalināšanas 1359. gadā uz Ordas hana troni pretendēja vairākas Čingishana pēcteču sānu līnijas, reizēm vienlaikus pat četri pretendenti sacentās par ietekmīgo karavadoņu labvēlību. Lietuvas dižkunigaitis [[Aļģirds]] 1362. gadā uzvarēja [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums|Ordas hana]] Hadži Murada karaspēku kaujā pie Zilajiem ūdeņiem un pievienoja saviem valdījumiem Kijevas kņazisti un Melnās jūras piekrastes stepes [[Ukraina]]s teritorijā. Maskavas kņazs Dmitrijs 1362. gadā ieguva lielkņaza jarliku. 

Šis laiks sakrita ar nestabilitātes periodu [[Mongoļu impērija]]s centrā Ķīnā, kur uzvarēja [[Sarkano apsēju sacelšanās]]. Pēdējais [[Juaņu dinastija]]s imperators Togantemurs 1368. gadā bēga uz Karakorumu Mongolijā un zaudēja savu varu pār agrākās impērijas daļām. Bijušajā impērijas galvaspilsētā Pekinā sāka valdīt [[Minu dinastija]]. Mazgadīgā hana Muhameda Bolaka valdīšanas laikā 1370. gadā Dženovas tirgotāju atbalstītais karavadonis [[Mamajs]] kļuva par reģentu un patieso Ordas valdnieku, kaut arī nebūdams Čingishana pēctecis, viņš formāli nevarēja kļūt par hanu. To izmantoja kņazs [[Dmitrijs Donskis]], kas 1371. gadā atteicās pakļauties Mamaja prasībai atdot lielkņaza titulu savam sāncensim Tveras kņazam. 
1375. gadā [[Horezma]]s hanam Urusam izdevās ieņemt [[Saraja|Saraju]] un apvienot lielāko daļu no Mamajam nepakļautajām Ordas zemēm. 1377. gadā Mamajs vēlējas iegūt tiesības ievākt nodokļus krievu zemēs un viņa sabiedrotais karavadonis Arpašs sakāva Maskavas kņazu Dmitriju kaujā pie Pianas upes, savukārt 1378. gadā kņazam Dmitrijam izdevās uzvarēt karavadoni Murzu Begiču kauja pie Vožas upes.
1378. gadā attāls hana Urusa radinieks [[Tohtamišs]] ar Samarkandas emīra [[Tamerlans|Tamerlana]] palīdzību uzsāka karu pret Mamaju un 1380. gadā ieņēma Sarai-Berki.

== Norise ==
Pretendentu savstarpējās cīņās iesaistījās arī krievu kņazistes, pie kam Maskavas kņazs Dmitrijs nostājās hana Tohtamiša pusē un 1380. gada 7. septembrī Kuļikovas kaujā pie [[Dona|Donas upes]] pārliecinoši sakāva karavadoņa Mamaja vadīto karaspēku pirms viņa sabiedroto Lietuvas dižkunigaiša [[Jagailis|Jagaiļa]] un Rjazaņas kņaza Oļega ierašanās kaujas laukā.
Pēc Kuļikovas kaujas Tohtamišs Krimā pilnīgi sakāva Mamaja karaspēku un tika ievēlēts par jauno Ordas hanu. 

== Sekas ==
Mamaja sakāves rezultātā hanam Tohtamišam 1381. gadā no jauna izdevās apvienot Ordas zemes savā pakļautībā.
Lai atjaunotu kontroli pār krievu kņazistēm, 1382. gada augustā hans Tohtamišs iebruka krievu zemēs. Ņižņijnovgorodas, Rjazaņas un [[Tveras kņazi]] apliecināja savu padevību Tohtamišam, bet [[Maskavas kņazs]] Dmitrijs devās uz Kostromu vākt karaspēku. Maskavu aizstāvēja vienīgi tās garnizons un lietuvieši Aļgirda mazdēla Osteja vadībā, kurus Ordas karaspēks uzvarēja un izpostīja Maskavu un apkārtējās pilsētas. 1383. gadā hans Tohtamišs uzvarēja arī Lietuvas dižkunigaiti [[Jagailis|Jagaili]] kaujā pie [[Poltava]]s, kas piekrita maksāt Zelta Ordai meslus par viņam pakļautajām krievu zemēm.&lt;ref&gt;René Grousset. The Empire of the Steppes: A History of Central Asia, p.407&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://itaka.stv.ru/wiki/%D0%AF%D1%80%D0%BB%D1%8B%D0%BA_%D0%A2%D0%BE%D1%85%D1%82%D0%B0%D0%BC%D1%8B%D1%88_%D1%85%D0%B0%D0%BD%D0%B0_%D0%BA_%D0%AF%D0%B3%D0%B0%D0%B9%D0%BB%D1%83 Ярлык Тохтамыш хана к Ягайлу]{{Novecojusi saite}} (Hana Tohtamiša jarliks Jagailim senkrievu valodā)&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Zelta Orda]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]</text>
      <sha1>d0j6ettcxvm7h64gy11f97jlp8ihdkt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Kaspars Briškens</title>
    <ns>1</ns>
    <id>517665</id>
    <revision>
      <id>3658891</id>
      <timestamp>2022-07-22T12:05:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kuutnieks</username>
        <id>103360</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vai šis raksts atbilst Wikipedia standartiem? */ jauna sadaļa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="438" xml:space="preserve">== Vai šis raksts atbilst Wikipedia standartiem? ==

Lai arī kā premjera amata kandidāts K. Briškens (droši vien) atbilst kritērijiem, lai vispār būtu pārstāvēts Wikipedia, aktuālajā versijā raksts (lai arī formāli neitrāls) atbilst drīzāk Linkedin profilam nekā enciklopēdijas formātam. [[Dalībnieks:Kuutnieks|Kuutnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Kuutnieks|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 15.05 (EEST)</text>
      <sha1>30kltu5eqvpe0xkuy8vsukfjpd842nq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3658904</id>
      <parentid>3658891</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T12:41:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vai šis raksts atbilst Wikipedia standartiem? */ Atbilde</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="834" xml:space="preserve">== Vai šis raksts atbilst Wikipedia standartiem? ==

Lai arī kā premjera amata kandidāts K. Briškens (droši vien) atbilst kritērijiem, lai vispār būtu pārstāvēts Wikipedia, aktuālajā versijā raksts (lai arī formāli neitrāls) atbilst drīzāk Linkedin profilam nekā enciklopēdijas formātam. [[Dalībnieks:Kuutnieks|Kuutnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Kuutnieks|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 15.05 (EEST)

:Vienmēr gribas ko labāku, bet uz kopējā fona šis, manuprāt, ir tā nekas. Jā, bilde ir neadekvāta un stils neideāls, bet mums ir daudz tādu rakstu par personālijām. Es vēl nupat izmetu tukšvārdību par &quot;filozofiju&quot; un reklāmas frāzi par ekonomisko ieguvumu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 15.41 (EEST)</text>
      <sha1>7ypgi40liutiobk9o6or0975r5xtbzk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Belčera šaurums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517666</id>
    <revision>
      <id>3658898</id>
      <timestamp>2022-07-22T12:29:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Šauruma infokaste | šaurums       = Belčera šaurums   | citvalsts         = &lt;!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--&gt;   | citnosaukums      = &lt;!-- nosaukums latviski --&gt;   | citvaloda         = &lt;!-- valodas kods --&gt;   | citvaloriģin      = &lt;!-- nosaukums oriģinālvalodā --&gt;   | citvalsts1        =   | citnosaukums1     =   | citvaloda1        =   | citvaloriģin1     = | attēls       =  | paraksts     =  | vieta        = {{CAN}}&lt;br/&gt;{{CA-NU}} | ietilpst     =  | savieno...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2098" xml:space="preserve">{{Šauruma infokaste
| šaurums       = Belčera šaurums
  | citvalsts         = &lt;!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--&gt;
  | citnosaukums      = &lt;!-- nosaukums latviski --&gt;
  | citvaloda         = &lt;!-- valodas kods --&gt;
  | citvaloriģin      = &lt;!-- nosaukums oriģinālvalodā --&gt;
  | citvalsts1        =
  | citnosaukums1     =
  | citvaloda1        =
  | citvaloriģin1     =
| attēls       = 
| paraksts     = 
| vieta        = {{CAN}}&lt;br/&gt;{{CA-NU}}
| ietilpst     = 
| savieno      = [[Norvīdžena līcis]]
| savieno1     = 
| atdala       = [[Devona (sala)|Devona]]
| atdala1      = [[Kornvola (sala)|Kornvola]]
| vietaskarte  = Kanāda#Nunavuta#Arktika
| relief = jā
| alt = 
| plat_d=77| plat_m= 15| plat_s= | plat_NS=N 
| gar_d=95| gar_m= 00| gar_s= | gar_EW=W
| platība      = &lt;!-- tikai skatli; km² --&gt;
| garums       = 70
| platums      = 45
| Vid_dziļums  = 
| Max_dziļums  = 
| tilpums      = &lt;!-- tikai skatli; kubikkilometros --&gt;
| baseins      = &lt;!-- platība km²; tikai skatli --&gt;
| valstis      = &lt;!-- ja vairākas, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot; --&gt;
| salas        = 
| pilsētas     = 
}}

'''Belčera šaurums''' ({{val|en|Belcher Channel}}) ir [[jūras šaurums]] [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]] starp [[Kornvola (sala)|Kornvolas]] salu ziemeļos un [[Devona (sala)|Devona]]s salas [[Grinela pussala|Grinela pussalu]] dienvidos. Savieno [[Norvīdžena līcis|Norvīdžena līci]] austrumos ar bezvārda akvatoriju rietumos.&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OABXK Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Belcher Channel]&lt;/ref&gt; Šaurumā vairākas nelielas saliņas, lielākā no kurām ir Teiblailenda.

Pirmie no eiropiešiem šaurumu sasniedza [[Edvards Belčers|Edvarda Belčera]] ekspedīcija 1852. gadā [[Džons Franklins|Džona Franklina]] ekspedīcijas meklējumu laikā. Nosaukts pirmatklājēja vārdā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas šaurumi]]
[[Kategorija:Nunavuta]]</text>
      <sha1>03tvh40ssirnjyks1sjbh5v03h0zbi0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Абажангелдырдыйбек Оразгелдыев</title>
    <ns>3</ns>
    <id>517667</id>
    <revision>
      <id>3658899</id>
      <timestamp>2022-07-22T12:32:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="227" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Абажангелдырдыйбек Оразгелдыев}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 15.32 (EEST)</text>
      <sha1>a22g8t0n45d2r7990fn5yx7skzeppuw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Mehmet Serhat Aktaş</title>
    <ns>3</ns>
    <id>517668</id>
    <revision>
      <id>3658910</id>
      <timestamp>2022-07-22T13:57:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="188" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Mehmet Serhat Aktaş}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 16.57 (EEST)</text>
      <sha1>a4cdpajxk3wke4huyl36fo8eblgdywq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Shaggusha</title>
    <ns>3</ns>
    <id>517669</id>
    <revision>
      <id>3658911</id>
      <timestamp>2022-07-22T14:08:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Shaggusha}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 17.08 (EEST)</text>
      <sha1>lr1opo1ftldb05gacubw8kx9y90sfvo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Frimolime</title>
    <ns>3</ns>
    <id>517670</id>
    <revision>
      <id>3658922</id>
      <timestamp>2022-07-22T15:19:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Frimolime}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 18.19 (EEST)</text>
      <sha1>4wpd847vupruugsgrvvp3m5qd3q0zek</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:XNayr</title>
    <ns>3</ns>
    <id>517671</id>
    <revision>
      <id>3658926</id>
      <timestamp>2022-07-22T15:44:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="173" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=XNayr}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST)</text>
      <sha1>s09r700aadevcz5mb1vck92o7w6vcoy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sporta Komplekss 333</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517672</id>
    <revision>
      <id>3658954</id>
      <timestamp>2022-07-22T16:59:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Frodo Nine-Fingered</username>
        <id>107844</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: Sporta komplekss 333 ir daudzfunkcionāls motoru sporta un aktīvās atpūtas komplekss. Tā kopējā platība ir 38 hektāri. Tas atrodas netālu no Rīgas, Ropažu novadā „Sila Priedes”, Latvijā. Kompleksā ir pieejamas divas kartinga trases, Drošas braukšanas poligons, piepūšamo ūdens atrakciju parks, kempingmājiņas, kā arī sporta un atpūtas pasākumu rīkošanas iespējas. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://333.lv/|title=Par mums|website=Sporta Komplekss 33...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16212" xml:space="preserve">Sporta komplekss 333 ir daudzfunkcionāls motoru sporta un aktīvās atpūtas komplekss. Tā kopējā platība ir 38 hektāri. Tas atrodas netālu no Rīgas, Ropažu novadā „Sila Priedes”, Latvijā. Kompleksā ir pieejamas divas kartinga trases, Drošas braukšanas poligons, piepūšamo ūdens atrakciju parks, kempingmājiņas, kā arī sporta un atpūtas pasākumu rīkošanas iespējas. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://333.lv/|title=Par mums|website=Sporta Komplekss 333|access-date=2022-07-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Sporta kompleksa 333 pirmsākumi meklējami 2002.gadā, kad tā dibinātājam Vladislavam Šlēgelmilham radās ideja izveidot kartinga trasi.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;  

Jau 2003.gadā tiek uzbūvēta pirmā pēc CIK FIA standartiem atbilstoša kartingu trase Latvijā pēc neatkarības atgūšanas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;  

Savukārt 2007.gadā kompleksa teritorijā tika uzbūvēts Ziemeļeiropā pirmais Drošas braukšanas poligons.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;  

2010. gadā tika atklāts veikparks.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;  

Paralēli sporta kompleksa attīstībai 2012.gadā tā vadību pārņem Vladislava bērni Haralds un Nellija Šlēgelmilhi.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;  

2013.gadā tiek uzbūvēts Baltijā pirmais džipu jeb Offroad parks, bet jau 2014.gadā jauns kartingu parks, šajā pat gadā notiek pirmais Playground festivāls.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;  

2015.gadā tiek uzbūvēta vēl viena īres kartingu trase, kā arī apmeklētājiem darbu uzsāk sporta kompleksa 333 kafejnīca ”333 Cafe”. Vienlaikus tajā pašā gadā tiek atklāta kartingu trase uz tirdzniecības centra “Spice” jumta, Rīgā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;  

2016.gadā sadarbībā ar Šotu Abhazavu, krievu sacīkšu braucēju, autoinženieri un uzņēmēju (sadarbībā ar ADM Raceway Moscow un Rustavi International Motorpark) tiek iegādāti pasaulē ātrākie īres kartingi – RT8, kā arī sadarbībā ar “Wavelet” tiek izveidota ūdensmoču zona. Sākot ar 2016. gadu, Šota Abhazava pārņēma kompleksa vadību.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;   

2017.gadā tiek uzbūvēta pirmā pastāvīgā ēka birojiem un tehniskajai zonai, paralēli tajā pašā gadā tiek iegādāti pasaulē jaunākie īres kartingi - Sodi SR5 un izveidots Motokrosa un Enduro parks.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;  

2018.gadā tika uzsākta kempinga projekta būvniecība un pirmo reizi norisinājās lielākais bērnu festivāls ZZ Čempionāts ar 15 000 dalībniekiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt; 

2019. gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;  

Savukārt 2022. gadā &quot;333&quot; kartingu parks tika pilnībā atjaunots ar 20 Sodi RT10 kartingiem un 10 jaudīgākajiem &quot;Sodi&quot; ražotāja nomas kartingiem RT10 SPORT.  Kā arī tika renovēta mazā kartinga trase, kas papildināta ar jauniem līkumiem un pagarināta līdz 680m.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Labierīcības ==

=== Trases ===
Pašlaik sporta kompleksā 333 ir divas atsevišķas trases: 

Lielā trase (tajā iespējamas 12 dažādas trašu konfigurācijas, kas pēc specifikas piemērotas braucieniem ar kartingu, dažādām auto un moto disciplīnām, t.sk., auto driftam, rallijkrosam, supermoto un arī motošosejai). Trases grunts daļā ir reljefa maiņa un tramplīna elementi. Trases kopējais garums ir 1200m, bet platums 8–12m. 

Mazā trase (ar 4 dažādām konfigurācijām) ir piemērota braucieniem ar kartingu, kā arī pitbike un supermoto disciplīnām. Jaunās asfalta trases kopējais garums ir 680m.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Kartingi ===
Sporta kompleksā “333” ir Latvijā lielākais un jaunākais kartingu parks, kuru veido 20 jaunākās paaudzes &quot;Sodi&quot; RT10 kartingi un desmit jaudīgākie &quot;Sodi&quot; ražotāja īres kartingi RT10 SPORT, kā arī viens divvietīgais un seši bērnu kartingi. Ziemā ir iespēja braukt ar kartingiem, kas aprīkoti ar radžu riepām, pa speciāli veidotu ledus trasi.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Offroad trase ===
Bezceļu trase jeb Offroad parks ir vienīgā slēgta tipa apvidus automašīnu trase Baltijā, kur tiek nodrošināti plaši horizontālo, vertikālo un slīpo virsmu kompleksi, gan leņķu, gan seguma daudzveidība (smilts, dubļi, grants u.c.). Trasē braucējs sastapsies ar asām nogāzēm, dažādiem ūdens šķēršļiem, dubļu rievām, grāvjiem, bedres tiltu, šūpolēm un 3m augstu metāla tiltiņu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Motokrosa un Enduro parks ===
Sporta kompleksā ir pieejama 999m gara motokrosa trase ar smilšmāla segumu, un Enduro trase ar dažādām šķēršļu joslām. Trasē ir iespējams trenēties, izveidojot dažādas kombinācijas. Abas trases ir funkcionālas visa gada garumā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Drošas braukšas poligons ===
Sporta kompleksā ″333″ ir Latvijā vienīgā Drošas braukšanas trase ar četrām īpaši veidotām trasēm, kas nodrošina ekstrēmus apstākļus ceļu satiksmē – sānslīde, akvaplanēšana, negaidīti šķēršļi, u.c. Tāpēc tajā tiek organizētas reģionālās CSDD apmācības, kuras var izmantot arī autovadītāji, kuru vadītāja apliecībā ir 8 un vairāk ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu punkti. Drošas braukšanas apmācības tiek organizētas individuāli un grupās.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt; 

=== Ūdens atrakciju parks ===
″333″ ūdens parkā ir pūšļa parka trase ar 68 dažādiem šķēršļiem, tarzāna tramplīni, bumbas un batuti, un tā ir vairāk nekā 200 m gara. Ūdens parkā ir pieejama SUP dēļu noma, divi volejbola laukumi, piknika vietas, aktīvās atpūtas iespējas un bērnu spēļu laukums.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Kempinga parks ===
Kempinga parkā ir pieejamas četrvietīgas un sešvietīgas piecas labiekārtotas mājiņas, kemperu zona un piekļuve pludmalei. Tāpat, ir iespējams iznomāt pārvietojamo pirti un kublu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-07-22|title=Draft:Sports Complex 333|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Draft:Sports_Complex_333&amp;oldid=1099794094|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 333 Kafejnīcas ===
Kompleksā ir pieejamas divas ēstuves. 

== Pasākumi ==
Sporta kompleksā notiek dažāda veida pasākumi, tostarp Playground festivāls, Rotax Nordic Challenge kartinga sacensības un citas aktivitātes. Kompleksā notiek arī dažādas sporta aktivitātes, sacensības, korporatīvās prezentācijas, salidojumi, vecpuišu/vecmeitu ballītes, bērnu ballītes u.c. Visu sporta kompleksu ir iespējams iznomāt individuāliem pasākumiem.

== Virsraksta teksts ==</text>
      <sha1>hnod8e67nma4jd32qi2miltv8ldbddp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3658969</id>
      <parentid>3658954</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T17:02:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Frodo Nine-Fingered</username>
        <id>107844</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5963" xml:space="preserve">Sporta komplekss 333 ir daudzfunkcionāls motoru sporta un aktīvās atpūtas komplekss. Tā kopējā platība ir 38 hektāri. Tas atrodas netālu no Rīgas, Ropažu novadā „Sila Priedes”, Latvijā. Kompleksā ir pieejamas divas kartinga trases, Drošas braukšanas poligons, piepūšamo ūdens atrakciju parks, kempingmājiņas, kā arī sporta un atpūtas pasākumu rīkošanas iespējas. 

== Vēsture ==
Sporta kompleksa 333 pirmsākumi meklējami 2002.gadā, kad tā dibinātājam Vladislavam Šlēgelmilham radās ideja izveidot kartinga trasi. 

Jau 2003.gadā tiek uzbūvēta pirmā pēc CIK FIA standartiem atbilstoša kartingu trase Latvijā pēc neatkarības atgūšanas.

Savukārt 2007.gadā kompleksa teritorijā tika uzbūvēts Ziemeļeiropā pirmais Drošas braukšanas poligons.

2010. gadā tika atklāts veikparks.  

Paralēli sporta kompleksa attīstībai 2012.gadā tā vadību pārņem Vladislava bērni Haralds un Nellija Šlēgelmilhi.

2013.gadā tiek uzbūvēts Baltijā pirmais džipu jeb Offroad parks, bet jau 2014.gadā jauns kartingu parks, šajā pat gadā notiek pirmais Playground festivāls.

2015.gadā tiek uzbūvēta vēl viena īres kartingu trase, kā arī apmeklētājiem darbu uzsāk sporta kompleksa 333 kafejnīca ”333 Cafe”. Vienlaikus tajā pašā gadā tiek atklāta kartingu trase uz tirdzniecības centra “Spice” jumta, Rīgā.

2016.gadā sadarbībā ar Šotu Abhazavu, krievu sacīkšu braucēju, autoinženieri un uzņēmēju (sadarbībā ar ADM Raceway Moscow un Rustavi International Motorpark) tiek iegādāti pasaulē ātrākie īres kartingi – RT8, kā arī sadarbībā ar “Wavelet” tiek izveidota ūdensmoču zona. Sākot ar 2016. gadu, Šota Abhazava pārņēma kompleksa vadību.

2017.gadā tiek uzbūvēta pirmā pastāvīgā ēka birojiem un tehniskajai zonai, paralēli tajā pašā gadā tiek iegādāti pasaulē jaunākie īres kartingi - Sodi SR5 un izveidots Motokrosa un Enduro parks. 

2018.gadā tika uzsākta kempinga projekta būvniecība un pirmo reizi norisinājās lielākais bērnu festivāls ZZ Čempionāts ar 15 000 dalībniekiem. 

2019. gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas.

Savukārt 2022. gadā &quot;333&quot; kartingu parks tika pilnībā atjaunots ar 20 Sodi RT10 kartingiem un 10 jaudīgākajiem &quot;Sodi&quot; ražotāja nomas kartingiem RT10 SPORT.  Kā arī tika renovēta mazā kartinga trase, kas papildināta ar jauniem līkumiem un pagarināta līdz 680m.

== Labierīcības ==

=== Trases ===
Pašlaik sporta kompleksā 333 ir divas atsevišķas trases: 

Lielā trase (tajā iespējamas 12 dažādas trašu konfigurācijas, kas pēc specifikas piemērotas braucieniem ar kartingu, dažādām auto un moto disciplīnām, t.sk., auto driftam, rallijkrosam, supermoto un arī motošosejai). Trases grunts daļā ir reljefa maiņa un tramplīna elementi. Trases kopējais garums ir 1200m, bet platums 8–12m. 

Mazā trase (ar 4 dažādām konfigurācijām) ir piemērota braucieniem ar kartingu, kā arī pitbike un supermoto disciplīnām. Jaunās asfalta trases kopējais garums ir 680m.

=== Kartingi ===
Sporta kompleksā “333” ir Latvijā lielākais un jaunākais kartingu parks, kuru veido 20 jaunākās paaudzes &quot;Sodi&quot; RT10 kartingi un desmit jaudīgākie &quot;Sodi&quot; ražotāja īres kartingi RT10 SPORT, kā arī viens divvietīgais un seši bērnu kartingi. Ziemā ir iespēja braukt ar kartingiem, kas aprīkoti ar radžu riepām, pa speciāli veidotu ledus trasi.

=== Offroad trase ===
Bezceļu trase jeb Offroad parks ir vienīgā slēgta tipa apvidus automašīnu trase Baltijā, kur tiek nodrošināti plaši horizontālo, vertikālo un slīpo virsmu kompleksi, gan leņķu, gan seguma daudzveidība (smilts, dubļi, grants u.c.). Trasē braucējs sastapsies ar asām nogāzēm, dažādiem ūdens šķēršļiem, dubļu rievām, grāvjiem, bedres tiltu, šūpolēm un 3m augstu metāla tiltiņu.

=== Motokrosa un Enduro parks ===
Sporta kompleksā ir pieejama 999m gara motokrosa trase ar smilšmāla segumu, un Enduro trase ar dažādām šķēršļu joslām. Trasē ir iespējams trenēties, izveidojot dažādas kombinācijas. Abas trases ir funkcionālas visa gada garumā.

=== Drošas braukšas poligons ===
Sporta kompleksā ″333″ ir Latvijā vienīgā Drošas braukšanas trase ar četrām īpaši veidotām trasēm, kas nodrošina ekstrēmus apstākļus ceļu satiksmē – sānslīde, akvaplanēšana, negaidīti šķēršļi, u.c. Tāpēc tajā tiek organizētas reģionālās CSDD apmācības, kuras var izmantot arī autovadītāji, kuru vadītāja apliecībā ir 8 un vairāk ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu punkti. Drošas braukšanas apmācības tiek organizētas individuāli un grupās.

=== Ūdens atrakciju parks ===
″333″ ūdens parkā ir pūšļa parka trase ar 68 dažādiem šķēršļiem, tarzāna tramplīni, bumbas un batuti, un tā ir vairāk nekā 200 m gara. Ūdens parkā ir pieejama SUP dēļu noma, divi volejbola laukumi, piknika vietas, aktīvās atpūtas iespējas un bērnu spēļu laukums.

=== Kempinga parks ===
Kempinga parkā ir pieejamas četrvietīgas un sešvietīgas piecas labiekārtotas mājiņas, kemperu zona un piekļuve pludmalei. Tāpat, ir iespējams iznomāt pārvietojamo pirti un kublu.

=== 333 Kafejnīcas ===
Kompleksā ir pieejamas divas ēstuves. 

== Pasākumi ==
Sporta kompleksā notiek dažāda veida pasākumi, tostarp Playground festivāls, Rotax Nordic Challenge kartinga sacensības un citas aktivitātes. Kompleksā notiek arī dažādas sporta aktivitātes, sacensības, korporatīvās prezentācijas, salidojumi, vecpuišu/vecmeitu ballītes, bērnu ballītes u.c. Visu sporta kompleksu ir iespējams iznomāt individuāliem pasākumiem.

== Virsraksta teksts ==</text>
      <sha1>ly1zf2w31koxt5ncvrnso5mb8o0oisc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Bobebiks</title>
    <ns>3</ns>
    <id>517674</id>
    <revision>
      <id>3659031</id>
      <timestamp>2022-07-22T17:53:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Bobebiks}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 20.53 (EEST)</text>
      <sha1>edkfx6vz5blapeeyzrrkggfdybdq76j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Biktor627</title>
    <ns>3</ns>
    <id>517676</id>
    <revision>
      <id>3659070</id>
      <timestamp>2022-07-22T19:56:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Biktor627}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.56 (EEST)</text>
      <sha1>hvlghkirhqogfl0e12gdssfqjjvcg2p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:EA3S07</title>
    <ns>3</ns>
    <id>517677</id>
    <revision>
      <id>3659084</id>
      <timestamp>2022-07-22T20:45:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=EA3S07}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 23.45 (EEST)</text>
      <sha1>tugj8g3jiprdzzw6pde5806ln4y9ek8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaroslav Dvorak</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517678</id>
    <redirect title="Jaroslavs Dvoraks" />
    <revision>
      <id>3659088</id>
      <timestamp>2022-07-22T20:57:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Egilus pārvietoja lapu [[Jaroslav Dvorak]] uz [[Jaroslavs Dvoraks]]: Latviešu valodā tāds vārds un uzvārds nav iespējami.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jaroslavs Dvoraks]]</text>
      <sha1>nc9yiqp0kzmoe2z7gowxrshwv5hqvyy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saraja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517679</id>
    <revision>
      <id>3659095</id>
      <timestamp>2022-07-22T21:12:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1317" xml:space="preserve">[[Attēls:Сарай Бату.jpg|thumb|250px|Batu Sarajas rekonstrukcija (2013).]]
'''Saraja''' (''Sarāy'' no [[persiešu valoda]]s سرای, sarāy — 'māja, mājvieta') bija viduslaiku pilsēta, [[Zelta orda]]s galvaspilsēta un viena no lielākajām viduslaiku [[Eirāzija]]s pilsētām.

== Vecā Saraja == 
Veco Saraju jeb Batu Saraju ap 1242. gadu dibināja [[Batuhans]] pie [[Volga]]s attekas Ahtubas, aptuveni 120 kilometrus uz ziemeļiem no [[Astrahaņa]]s. 
Tā bija Zelta ordas ekonomiskais un tirdzniecības centrs pie [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] ziemeļu atzara. 

== Jaunā Saraja ==
Berkehans ap 1260. gadu nodibināja jaunu pilsētu jeb Berke Saraju aptuveni 180 km augšpus Vecās Sarajas netālu no mūsdienu [[Volgograda]]s. 
[[Uzbekhans|Uzbekhana]] valdīšanas laikā 1330. gados sākās jaunas galvaspilsētas būve, kas pieminēta viņa dēla Džanibeka valdīšanas laikā ap 1342. gadu. 
1395. gadā [[Tamerlans]] nopostīja Jauno Saraju, tomēr to līdz 1402. gadam atjaunoja. 1471. gadā Saraju pilnīgi izpostīja krievu laupītāji uškuiņiki (''ушкуйники'').
Pēc [[Astrahaņas haniste]]s iekarošanas 1556. gadā krievi iznīcināja Sarajas cietokšņa paliekas un 1558. gadā uzcēla [[Caricina]]s cietoksni.


[[Kategorija:Zelta Orda]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]</text>
      <sha1>42mmrud0c728zql6z8w9z7st619sz0o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659096</id>
      <parentid>3659095</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T21:16:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jaunā Saraja */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1480" xml:space="preserve">[[Attēls:Сарай Бату.jpg|thumb|250px|Batu Sarajas rekonstrukcija (2013).]]
'''Saraja''' (''Sarāy'' no [[persiešu valoda]]s سرای, sarāy — 'māja, mājvieta') bija viduslaiku pilsēta, [[Zelta orda]]s galvaspilsēta un viena no lielākajām viduslaiku [[Eirāzija]]s pilsētām.

== Vecā Saraja == 
Veco Saraju jeb Batu Saraju ap 1242. gadu dibināja [[Batuhans]] pie [[Volga]]s attekas Ahtubas, aptuveni 120 kilometrus uz ziemeļiem no [[Astrahaņa]]s. 
Tā bija Zelta ordas ekonomiskais un tirdzniecības centrs pie [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] ziemeļu atzara. 

== Jaunā Saraja ==
Berkehans ap 1260. gadu nodibināja jaunu pilsētu jeb Berke Saraju aptuveni 180 km augšpus Vecās Sarajas netālu no mūsdienu [[Volgograda]]s. 
[[Uzbekhans|Uzbekhana]] valdīšanas laikā 1330. gados sākās jaunas galvaspilsētas būve, kas pieminēta viņa dēla Džanibeka valdīšanas laikā ap 1342. gadu. 
1395. gadā [[Tamerlans]] nopostīja Jauno Saraju, tomēr to līdz 1402. gadam atjaunoja. 1471. gadā Saraju pilnīgi izpostīja krievu laupītāji uškuiņiki (''ушкуйники'').
Pēc [[Astrahaņas haniste]]s iekarošanas 1556. gadā krievi iznīcināja Sarajas cietokšņa paliekas un 1558. gadā uzcēla [[Caricina]]s cietoksni.

== Arheoloģiskie izrakumi ==
No 1919. līdz 1922. gadam [[Francis Balodis]] veica arheoloģiskos izrakumus Sarajā un citās [[Pievolga]]s tatāru senpilsētās.

[[Kategorija:Zelta Orda]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]</text>
      <sha1>ga6nkablbz2i50g86nu4chz7gufghj5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659128</id>
      <parentid>3659096</parentid>
      <timestamp>2022-07-23T04:23:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1549" xml:space="preserve">[[Attēls:Сарай Бату.jpg|thumb|250px|Batu Sarajas rekonstrukcija (2013).]]
'''Saraja''' (''Sarāy'' no [[persiešu valoda]]s سرای, sarāy — 'māja, mājvieta') bija viduslaiku pilsēta, [[Zelta orda]]s galvaspilsēta un viena no lielākajām viduslaiku [[Eirāzija]]s pilsētām.

== Vecā Saraja == 
Veco Saraju jeb Batu Saraju ({{val-tt|Сарай-Бату}}) ap 1242. gadu dibināja [[Batuhans]] pie [[Volga]]s attekas Ahtubas, aptuveni 120 kilometrus uz ziemeļiem no [[Astrahaņa]]s. 
Tā bija Zelta ordas ekonomiskais un tirdzniecības centrs pie [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] ziemeļu atzara. 

== Jaunā Saraja ==
Berkehans ap 1260. gadu nodibināja jaunu pilsētu jeb Berkes Saraju ({{val-tt|Сарай-Бәркә}}) aptuveni 180 km augšpus Vecās Sarajas netālu no mūsdienu [[Volgograda]]s. 
[[Uzbekhans|Uzbekhana]] valdīšanas laikā 1330. gados sākās jaunas galvaspilsētas būve, kas pieminēta viņa dēla Džanibeka valdīšanas laikā ap 1342. gadu. 
1395. gadā [[Tamerlans]] nopostīja Jauno Saraju, tomēr to līdz 1402. gadam atjaunoja. 1471. gadā Saraju pilnīgi izpostīja krievu laupītāji uškuiņiki (''ушкуйники'').
Pēc [[Astrahaņas haniste]]s iekarošanas 1556. gadā krievi iznīcināja Sarajas cietokšņa paliekas un 1558. gadā uzcēla [[Caricina]]s cietoksni.

== Arheoloģiskie izrakumi ==
No 1919. līdz 1922. gadam [[Francis Balodis]] veica arheoloģiskos izrakumus Sarajā un citās [[Pievolga]]s tatāru senpilsētās.

[[Kategorija:Zelta Orda]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]</text>
      <sha1>rf8dmlsf9wgfyaflesyo0vo4ecc6zyt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saraja-Berke</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517680</id>
    <redirect title="Saraja" />
    <revision>
      <id>3659097</id>
      <timestamp>2022-07-22T21:19:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Saraja]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Saraja]]]]</text>
      <sha1>8fp8wnln98jnn75y40ppi4ntdidxq62</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3659098</id>
      <parentid>3659097</parentid>
      <timestamp>2022-07-22T21:19:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Saraja]]</text>
      <sha1>05j7qg9l5k29k9er12tj33ippxz4xlc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Round Island Durrell 1976.JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>517681</id>
    <revision>
      <id>3659103</id>
      <timestamp>2022-07-22T21:45:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Algonkins</username>
        <id>30993</id>
      </contributor>
      <comment>Ar Durrell Wildlife Conservation Trust atļauju no The Gerald Durrell Story</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="118" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Ar Durrell Wildlife Conservation Trust atļauju no The Gerald Durrell Story
== Licence ==
{{Copyr}}</text>
      <sha1>i2dosu9z8ckf2gsbbdx6i6vnzzx0sm9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Brightblueskies</title>
    <ns>3</ns>
    <id>517683</id>
    <revision>
      <id>3659108</id>
      <timestamp>2022-07-22T22:21:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Brightblueskies}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 23. jūlijs, plkst. 01.21 (EEST)</text>
      <sha1>7g4valqmr1b0j1v5wi808mmguc7fdgp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:KittenBroEeev</title>
    <ns>3</ns>
    <id>517684</id>
    <revision>
      <id>3659109</id>
      <timestamp>2022-07-22T22:36:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=KittenBroEeev}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 23. jūlijs, plkst. 01.36 (EEST)</text>
      <sha1>e1h2akt079ol98410d1btep96nj4d5f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:PixelatedGalaxy</title>
    <ns>3</ns>
    <id>517685</id>
    <revision>
      <id>3659112</id>
      <timestamp>2022-07-22T23:55:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=PixelatedGalaxy}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 23. jūlijs, plkst. 02.55 (EEST)</text>
      <sha1>7yqkcldcqy4stc80s81j3xefmtyui7s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Danielkvety</title>
    <ns>3</ns>
    <id>517686</id>
    <revision>
      <id>3659113</id>
      <timestamp>2022-07-23T00:29:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Danielkvety}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 23. jūlijs, plkst. 03.29 (EEST)</text>
      <sha1>cr2xs5607zqezctf6dy0rb9p2a6c3x0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Samuel Pecho 2017</title>
    <ns>3</ns>
    <id>517687</id>
    <revision>
      <id>3659116</id>
      <timestamp>2022-07-23T00:47:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="185" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Samuel Pecho 2017}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 23. jūlijs, plkst. 03.47 (EEST)</text>
      <sha1>mc10hks1k2ns235byefynptfkyhe2fi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:BanunterX</title>
    <ns>3</ns>
    <id>517688</id>
    <revision>
      <id>3659174</id>
      <timestamp>2022-07-23T07:27:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=BanunterX}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 23. jūlijs, plkst. 10.27 (EEST)</text>
      <sha1>k20k4l5r6tlcaqsybsud7q4svs5pepu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Superfausto</title>
    <ns>3</ns>
    <id>517689</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Emanuele.fausto" />
    <revision>
      <id>3659186</id>
      <timestamp>2022-07-23T08:06:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>QueerEcofeminist</username>
        <id>73346</id>
      </contributor>
      <comment>QueerEcofeminist pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Superfausto]] uz [[Dalībnieka diskusija:Emanuele.fausto]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Superfausto|Superfausto]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Emanuele.fausto|Emanuele.fausto]]&quot;</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="51" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Emanuele.fausto]]</text>
      <sha1>hwv4ml1h0hj9uxlw5fekqzd0e58g8j6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Valsts dati BAR</title>
    <ns>10</ns>
    <id>517690</id>
    <redirect title="Veidne:Valsts dati Barbadosa" />
    <revision>
      <id>3659190</id>
      <timestamp>2022-07-23T08:46:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Veidne:Valsts dati Barbadosa]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Veidne:Valsts dati Barbadosa]]</text>
      <sha1>1oc4b4lha1zbx6j9l48oy87ta7f6bcu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Kiiiaraa</title>
    <ns>3</ns>
    <id>517691</id>
    <revision>
      <id>3659218</id>
      <timestamp>2022-07-23T09:54:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Kiiiaraa}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 23. jūlijs, plkst. 12.54 (EEST)</text>
      <sha1>om3287l2dex5ac5gln9jsmp9fec343a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bill Hader</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517692</id>
    <redirect title="Bills Heiders" />
    <revision>
      <id>3659254</id>
      <timestamp>2022-07-23T10:55:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Bills Heiders]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Bills Heiders]]</text>
      <sha1>t0usbqbc1v09i6ujeocob7v0x0iunue</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hader</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517693</id>
    <redirect title="Bills Heiders" />
    <revision>
      <id>3659255</id>
      <timestamp>2022-07-23T10:55:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Bills Heiders]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Bills Heiders]]</text>
      <sha1>t0usbqbc1v09i6ujeocob7v0x0iunue</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Hannayana</title>
    <ns>3</ns>
    <id>517694</id>
    <revision>
      <id>3659261</id>
      <timestamp>2022-07-23T11:15:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Hannayana}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 23. jūlijs, plkst. 14.15 (EEST)</text>
      <sha1>edqtayh3h6fpocpnz95cghhocck8ql9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džošs Radnors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517695</id>
    <redirect title="Džošs Rednors" />
    <revision>
      <id>3659269</id>
      <timestamp>2022-07-23T11:52:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džošs Rednors]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džošs Rednors]]</text>
      <sha1>6k6c0i7zf9eydrhajr0zlccc9wq3qxl</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>